Un viņi lien kā šakāļi uz savu upuri… .

Miervaldis saka:

šajā gadijumā nevajag nevienu aizstāvēt,bet PLL aprobežotā rīcība, saistībā ar Kristovska apmelošanu, tikai rāda, kad saemā ir iespīdējis kāds gaismas stariņš, laiki ir mainijušies, un šie žurkas tagad ir piesardzīgi, jo var nedabūt siera gabaliņu!Nolādētie parazīti!Kapēc slēpjaties no savas tautas?Redz – tauta visu redz!šitie parazīti nenovēl mātei muguru nomazgāt!Viņi dara taisni pretējo – slēpjas no savas tautas!Taču tauta būs vienota bez jums, un kad atjaunosies tiesiska vara valstī, tad jums gan būs jāslēpjas purvā 100 kilometri, no Maskavas, jo šitie krievi mums nebūs vajadzīgi!Vienīgais, kad viņš izdarīs kādu noziegumu, tad viņš atbildēs tiesas priekšā!

informācija saka:

http://tautastribunals.eu/?p=2232

Tieši SWH Ivara Godmaņa un Aivara Borovkova virsvadībā bija izveidoti civil-krim likumi. Visas nianses bija apspriestas sakarā ar likumu. Šajā sakarībā ir skaidrs kādos ūdeņos peld Ventspils osta, Ventspils nafta, Kālija parks, 100 Ventrans ar Aivaru Lembergu priekšgalā un tā tālāk. Kas ir bankas, protams, bijušas Olimpija, Banka Baltija, tagad visas nenosaukšu. Tagad sapratāt no kurienes radās elle Latvijā?

Aivaru Borovkovu sodīja pats Dievs. Atcerieties to nelaimi netālu no Cēsīm, kur viņš ar mašīnu iebrauca grāvī un zaudēja bērnu. 5 minūšu laikā viņš visvarenais nespēja neko palīdzēt un uz viņa sievas rokām ar trubu ietriektu vederā mira viņa paša bērns. Lūk, tā Dievs soda. Un sodīs vēl, jo cietušie no viņu nelietībām cilvēki lūdz Dievu atbrīvot zemi no tādiem zemlopiem kā Borovkovs un Godmanis.

Adolfs Hitlers saka:

jūs aizstāvat krrristovski? bet, ka vins tak ir zaglis, ka es Adoļfs Gitļers to mēģinu jums muļķa latviešiem iestāstīt, jums neko nemaina? Priekš kam tad es cenšos, tad jau man vairs nemaksās Antonijas ielā, ja jūs man neticēsiet

Baiba saka:

Pie varas esošo kremļa vergu un ekskomunistu darboņu darbības vai bezdarbības rezultātā mūsu reiz plaukstošā un pārtikusī Latvija ir izagta,izlaupīta un izsaimniekota, šie joprojām pie varas esošie šleserēni, lembji un šķeļotāji bija vadošo partiju darboņi kuri saņēma milzīgu algu, kuru tie pamanijās nelikumīgi simtkāršot, kuru darbības vai bezdarbības rezultātā valsts ir novesta līdz bankrotam! Un visiem, pat okupantiem nav šaubu, ka viņiem par to ir jāatbild, ka viņu vieta ir cietumā!
Bet, tā vietā lai šie nelieši un viņu vadības orgāna kontroles partija-SC ar pretīgi trekno Ļurbanoviču priekš un pakaļgalā nevis ber sev pelnus uz galvām, bet gan kurina sev ogles uz galvēm, nokaitējot tautas sašutumu līdz izvirdumam. Šie mankurti pēc komandas melīgi un netaisni uzbrūk Kristovskim un Pilsoniskajai Savienībai, akli pildot kremļa pavēles nodabūt to ar jebkuru izdomātu iemeslu no LV ārlietu ministra posteņa.

Latvietis saka:

Vai patiešam analītiķis un Ādolfs nezin , ka V. jūdasi atteica VL vietu valdībā Bet VL šos kangarus tomer atbalstija valdību sastādot. V. kangari izgudroja apmelojumam VL par čečenu naudu. Kad Saeimā ievēlēja komisiju prieksēžus V. jūdasi savas balsis atdeva Maskavas Vienotas Krievijas SC draugelim pimenovam , ne VL Dombravas kungam. Vai VL vajag atbalstīt jūdasus , kas regulari nīst latviešu patriotus ? Es VL vietā ieņemtu neintralitāti balsojumam par kristovski, jo tas nav patriots , bet V. kangars. Jo V. jūdasi paši sev rok kapu.

Miervaldis, Baibai saka:

Piekrītu tev par 100%

annamarija saka:

Bet Karikatūra forša! Kas ir autors?

Sigurds Graudiņš saka:

http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=108231443&r

black_joker saka:

parodētājam- precē to pensionāri pats:):):)

asirietis saka:

‘Latvija arvien dzīvo aizvakardienā’

Es netiekšos līdzi tiem žurnālistiem un politologiem, kuri pēc vēlēšanām visi kā viens apgalvoja, ka tieši šādus vēlēšanu rezultātus esot gaidījuši un prognozējuši. Nē, es tādus negaidīju un neprognozēju. Es vispār kampaņā neiesaistījos, neaģitēju par kādu partiju (jo neviena mani nepārliecināja), bet gan mudināju domāt par būtisku vēlēšanu sistēmas maiņu, deputātu atbrīvošanu no finansētāju atkarības un atbildības radīšanu savu vēlētāju priekšā. Šo tēmu jau pavasarī izklāstīju rakstā „Par vēlēšanām ar izvēli un atbildību”, kas viegli atrodams internetā. Neraugoties uz to, vēlēšanu rezultāti mani sarūgtināja. Ne tāpēc, ka pie varas netika kāds grupējums, bet tāpēc, ka man rūp Latvijas nākotne, kuras apdraudējums šo vēlēšanu iespaidā tikai pieaudzis.

Latvija arvien bez valdības
Latvija jau ilgu laiku eksistē bez valdības šā vārda sākotnējā nozīmē, t.i., mums nav tādas administrācijas, kura pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas un tās pilsoņu intereses pasaulē, mērķtiecīgi rūpētos par līdzsvarotu valsts attīstību un tās interesēm tuvākā un tālākā perspektīvā. Pēdējā Kalvīša administrācija, Godmaņa un Dombrovska administrācijas bija tādas pašas „valdības” kā Augusta Kirhenšteina apstiprinātā valdība 1940. gadā vai t.s. latviešu pašpārvalde Hitlera Vācijas okupācijas periodā. Ja Kirhenšteina „valdība” paklausīgi pildīja Maskavas kremļa emisāra un PSRS vēstniecības darbinieku gribu, ja „latviešu pašpārvalde” Ostlandes militārās virspavēlniecības atļautajos rāmjos risināja dažus iekšējās sadzīves jautājumus okupācijas apstākļos, tad Dombrovska valdība ar lielu pārcentību pilda SVF, PB, Eiropas Komisijas un pat ārvalstu vēstniecību trešās šķiras darbinieku norādījumus un vēlmes. Protams, uz Latvijas nākotnes un tās iedzīvotāju rēķina.

Šāda prakse nav nekas jauns un tās lietderība ir viegli izskaidrojama. Ja Maskavai, Berlīnei, Briselei vai Vašingtonai nāktos pašām diktēt sev vēlamo impērisko politiku, ieceļot savus gubernatorus, šāds klajš diktāts varētu izraisīt Latvijas iedzīvotāju sašutumu, pretestību un sabotāžu. Tad viss būtu skaidrs: cilvēki pazītu savu apspiedēju, izmantotāju vai aplaupītāju. Tāpēc visu zemju imperiālisti par gudrāku uzskata pakļautajās valstīs iedibināt nacionāli iekrāsotas vietvalžu administrācijas, kuras īsteno attiecīgajai impērijai nepieciešamo politiku, izskaidro tās nepieciešamību vietējiem iedzīvotājiem, to pasniedz kā nacionālām interesēm atbilstošu vai vismaz kā mazāko ļaunumu. Šādus režīmus sauc par vietvalžiem, marionešu valdībām, ielikteņiem, kolaborantiem, svešo kungu pakalpiņiem, kompradoriem un citādi.

XX gadsimta beigas un XXI gadsimtu gan raksturo divas jaunas nianses. Savu gribu impēriskie centri diktē nevis pa tiešo saviem ielikteņiem pakļautajās teritorijās, bet šim nolūkam izmanto tādas pārnacionālas organizācijas kā SVF ( Starptautiskais Valūtas fonds), PB ( Pasaules Banka), PTO ( Pasaules Tirdzniecības organizācija), Eiropas Komisija. Tikai vērīgākie cilvēki savos meklējumos atklāj, ka galvenie SVF, PB akcionāri un galvenie politikas noteicēji PTO ir ASV un Rietumeiropas lielvalstis. Arī Eiropas Komisija pārstāv ietekmīgāko ES dalībvalstu un starptautisko korporāciju gribu. Vēl viena jauna nianse ir tā, ka arī pašas rietumvalstu valdības ir sava veida ielikteņi, kuru darbību nosaka ietekmīgākās starptautiskās korporācijas un it sevišķi privātas finanšu institūcijas, kuras pieņemts saukt par bankām. ASV milzīga ietekme uz prezidentu un tā administrāciju ir arī jau prezidenta Eizenhauera definētajam militāri industriālajam kompleksam, kas kļuvis par valsti valstī. Taču arī militārā birokrātija ir lielā mērā pakārtota finanšu oligarhijai, kura mūsdienās ieguvusi vēl nepieredzētu varu un ietekmi. Visu šo sarežģīto impēriskās dominēšanas sistēmu pieņemts saukt par globalizāciju.

Par valdību neierobežotu pakļaušanos minētajai finanšu oligarhijai liecina vēsturē vēl nepieredzēta banku glābšanas akcija, kura turpinās jau trešo gadu un kurā iesaistījušās visas rietumvalstis un Centrālās Eiropas valstis, izņemot Islandi. Pēdējais finanšu spekulantu upuris ir latviešiem pazīstamā Īrija, kuras parāds bankām pēkšņi palielinājās par 50 miljardiem dolāru un kuras nekustamo īpašumu vērtība uz šo brīdi samazinājusies par 20%.

Banku glābšanai rietumvalstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, jau iztērējušas vairākus desmitus triljonus dolāru, taču tas ir tikai piliens jūrā, jo vairāku megabanku bilancēs ir ne ar ko nenosedzama toksisko vērtspapīru (t.s. derivātu) masa, kuras nominālvērtība sasniedz aptuveni pusotru kvadriljonu (1500 triljonus) dolāru (pasaules gada kopprodukts svārstās robežās no 50 līdz 60 triljoniem dolāru). Tātad banku sistēma ir bankrotējusi, taču tā to neatzīst un steidz izmantot savu ietekmi uz valdībām, lai iegūtu laiku un par valdību sagādāto (no iedzīvotājiem izspiesto) glābšanas naudu uzpirktu reālus resursus un reālus īpašumus. Šajā mākslīgi radītajā parādu piramīdā Latvija ir tikai viens mazs segments, taču bankām ir svarīgi, lai neviena valsts neizslīdētu no to tvēriena, kā to nesen izdarīja Islande. Jo tas no šo banku viedokļa būtu slikts piemērs pārējām valstīm.

Ko nozīmē Vienotības nosacītā uzvara Saeimas vēlēšanās (nosacītā tāpēc, ka Vienotībai nav balsu vairākuma un teorētiski nav iespējama valdības sastādīšana bez Vienotības)?

Tas nozīmē, ka vēl straujāk turpināsies Latvijas izlaupīšana, iedzīvotāju reālo ienākumu apcirpšana, darbavietu likvidēšana, uzņēmumu bankrotēšana vai pārcelšanās uz labvēlīgāku vidi, cilvēku izceļošana uz ārvalstīm (lai gan pēdējo tendenci sarežģīs fakts, ka arī Lielbritāniju un Īriju ir pārņēmusi saimnieciskā depresija). Jauna tendence būs atlikušo Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumu izpārdošana ārzemniekiem, arvien lielāku zemes, mežu un citu resursu apjomu nonākšana ārvalstnieku īpašumā. Arī t.s. nekustamos īpašumus paredzēts nodot ārvalstu banku pārvaldībā, par ko liecina īpašu meitas uzņēmumu dibināšana pie bankām, kuras nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, parādu un īres piedzīšanu no Latvijas iedzīvotājiem.

Kāpēc ārvalstu dominētajām institūcijām izdevīga tieši „Vienotības” uzvara vēlēšanās?

„Vienotības” pārstāvji jau sen sevi pierādījuši kā viscentīgākie un vispaklausīgākie ārvalstu institūciju gribas izpildītāji un pakalpiņi. Es nevēlos idealizēt apvienību „Par labu Latviju”, taču tā pārstāvēja vietējos uzņēmējus, kuri kaut vai aiz tīri egoistiskām interesēm nebija ieinteresēti Latvijas resursu nonākšanā ārvalstnieku kontrolē. Tāpat ļoti neērta starptautiskajam kapitālam būtu neprognozējamā un spurainā Aivara Lemberga nonākšana pie varas.

Zīmīga ir rietumvalstu valdību sajūsma par V.Dombrovska uzvaru. Tā iedvesmoja finanšu oligarhijas pakalpiņus visā pasaulē, jo sniedza praktisku piemēru, kā var panākt, lai iedzīvotāji paši labprātīgi nobalsotu pret savām interesēm. Faktiski liela Latvijas iedzīvotāju daļa nobalsoja par savu iznīcināšanu un par tādu banku oligarhu interesēm, kuru uzvārdus un dzīvesvietas viņi pat nenojauš.

Kā tas varēja notikt?

Apgrieztais totalitārisms arī Latvijā
Amerikā dzīvojušais psihoanalīzes pamatlicēja Zigmunda Freida brālēns Eduards Bernejs (Edward Bernay) pamatoti tiek uzskatīts par modernās propagandas tēvu, tikai mūsdienās šo cilvēku apziņas manipulācijas metodi sauc par sabiedriskajām attiecībām jeb PR tehnoloģijām. Pirmo reizi Bernejs kļuva slavens, kad viņš Amerikas sievietēm „iemācīja” smēķēt publiskās vietās. Cigaretes šajā akcijā viņš nosauca par „brīvības lāpām” – sieviešu emancipācijas un atbrīvošanās simbolu. Tikai vēlāk „atbrīvotās” sievietes aptvēra, ka kļuvušas par narkotiskās vielas nikotīna verdzenēm, bet tabakas kompānijas no šīs akcijas guva vēl nebijušu peļņu. To pašu tehnoloģiju vēlāk sekmīgi izmantoja kosmētikas un farmācijas industrijas, kā arī citi patēriņa preču ražotāji.

Mazāk zināms, ka Eduards Bernejs ar līdzīgām manipulācijas metodēm pārliecināja amerikāņus atbalstīt ASV iesaistīšanos vairākos karos. Savā 1928. gadā izdotajā grāmatā „Propaganda” Eduards Bernejs rakstīja, ka „inteliģenta masu viedokļu un organizēto ieradumu manipulācija ir svarīgs demokrātiskās sabiedrības elements” un ka manipulatori „veido neredzamo valdību, kurai pieder patiesā vara valstī”. Propagandu, lai neciestu no šā jēdziena negatīvā zemteksta, Bernejs ieteica dēvēt par sabiedriskajām attiecībām. Mūsdienās arī Latvijā nav nevienas iestādes vai vērā ņemama uzņēmuma, kurš neizmantotu labi atalgotus sabiedrisko attiecību jeb PR speciālistus.

Savukārt Prinstonas Universitātes profesors, politiskais filozofs Šeldons Volēns (Sheldon Wolin) šo vadāmās demokrātijas paveidu nosaucis par inverto jeb apgriezto totalitārismu. Atšķirībā no klasiskā totalitārisma, kāds valdīja Staļina PSRS, Hitlera Vācijā, Pinočeta Čīlē vai Pol Pota Kambodžā, apgrieztajam totalitārismam nav nepieciešams harizmātisks vadonis un nežēlīgs represiju aparāts, jo iedzīvotāju paklausība tiek panākta šķietami labprātīgi, manipulējot ar faktiem, izdomājumiem un emocijām, it sevišķi – ar bailēm. Vispadevīgākais vergs ir cilvēks, kurš pats neapzinās savu verdzību, bet uzskata, ka rīkojas savas brīvas gribas vadīts.

Problēma – reakcija – risinājums
Protams, PR tehnoloģijas ir bezgala dažādas un aptver visas dzīves jomas, taču gandrīz visas šīs metodes var reducēt uz vienkāršu formulu: problēma – reakcija – risinājums. Problēma var būt reāla, mērķtiecīgi radīta, pārspīlēta (uzpūsta) vai pat pilnīgi izdomāta. Šī reālā, uzpūstā vai izdomātā problēma rada visas sabiedrības vai kādas sabiedrības daļas reakciju. Šī reakcija var būt uztraukums, bailes, panika, agresija vai arī citas emocionālas reakcijas: aizskarta godkāre, alkatība, apdraudējuma sajūta u.tml. Un tad kāds, kurš parasti vienlaikus ir arī problēmas radītājs, piedāvā risinājumu, kurš tiek pasniegts kā mazākais ļaunums, ja salīdzina ar uzpūstās problēmas draudiem. Šādu shēmu var izmantot vairākas reizes pēc kārtas, jo šodienas risinājums ir rītdienas problēma, kura savukārt izraisa prognozējamu reakciju, kas prasa jaunu risinājumu. Jaunais risinājums tiek pasniegts kā „mazākais ļaunums”, ja salīdzina ar jauno problēmu, bet ir lielākais ļaunums, ja salīdzina ar sākotnējo problēmu.

Iesaistīšanās šādā ciklā ir kā nonākšana apburtajā lokā, no kura nav acīmredzamas izejas pastāvošās uzskatu paradigmas ietvaros. Kā norādījis Einšteins, problēmu nevar atrisināt tajā izpratnes līmenī, kurā šī problēma radīta. Lai atrastu izeju, jāpāriet uz citu paradigmu.

Šādas manipulācijas piemēri sastopami ik uz soļa. Nosaukšu dažus.

Dienu pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES vārds televīzijā tika dots Eināram Repšem, kura paziņojums skanēja apmēram tā: „Ja rīt Latvijas pilsoņi nenobalsos par Latvijas uzņemšanu ES, tad jau parīt no rīta Doma laukumā būs Krievijas tanki.”

ASV 2001. gada septembrī vaina par tirdzniecības torņu sagraušanu tika uzvelta viduslaiku apstākļos alās mītošiem islāma fundamentālistiem. ASV sabiedrības reakcija uz šo notikumu un tā interpretāciju tika izmantota, lai sāktu vairākus karus, kā arī būtiski ierobežotu pašu amerikāņu pilsoniskās brīvības un cilvēka tiesības.

Oligarhijas kontrolētie masu mēdiji (pēc tam arī pārējie) izplatīja mītu par cilvēka darbības izraisītu globālo sasilšanu, kas draudot ar dramatiskām klimata pārmaiņām, polāro ledāju izkušanu, lielu teritoriju applūšanu, badu, epidēmijām utt. Publikas reakcija globālo korporāciju kontrolētajām institūcijām ļāva aplikt valstis ar oglekļa izmešu nodokli, kontrolēt valstu ražošanu, tirgoties un spekulēt ar oglekļa izmešu kvotām. Neraugoties uz to, ka daudzi zinātnieki minēto teoriju apgāzuši un notikusi šo falsifikāciju atmaskojošā „klaimitgeita”, manipulācijas ar oglekļa kvotām ir pavērušas ceļu strauji augošam triljonu biznesam, kas balstās uz nekaunīgiem, bet agresīvi tiražētiem meliem. Melus par cilvēku izraisīto globālo sasilšanu māca, sākot jau no bērnudārziem, bērnu literatūras un filmām.

Tipisks caurmēra patērētājs, sekojot dzīves stila diktātam, daudz patērē neveselīgo lielveikalu produkciju un viņam ir sēdošs dzīvesveids, parasti TV vai datora ekrānu priekšā. Agrāk vai vēlāk viņa organisms novājinās un parādās slimību simptomi. To veikli izmanto farmācijas industrija, ar savām TV reklāmām suģestējot dažādas slimības. Rezultāts ir tāds, ka cilvēki nemaina savu neveselīgo dzīvesveidu, bet top arvien atkarīgāki no medikamentiem, kuri domāti nevis ārstēšanai, bet slimību simptomu nomākšanai. Līdz ar to liela cilvēku daļa, pārsniegusi pusmūža vecumu, medikamentus rij burtiski saujām un ir pastāvīgi komercializētās medindustrijas klienti līdz kapa malai.

Pēc SVF un PB priekšrakstiem Latvijā 1990. gados tika ieviests hroniska naudas trūkuma režīms, proti, Latvijas Banka mērķtiecīgi emitēja saimnieciskās attīstības un citu jomu vajadzībām nepietiekamu naudas apjomu. Tas ierobežoja vai pat paralizēja visas Latvijas attīstībai svarīgās jomas, bet vienlaikus Latvijā tika pieļauta brīva, neierobežota un nekontrolēta citu valūtu ieplūšana un cirkulēšana. Tas bija stimuls Latvijas resursu izpārdošanai. Lai apmierinātu cilvēku reakciju uz hronisko naudas trūkumu, līdz ar Latvijas iekļaušanu ES tika atvērtas durvis nekontrolētai ārvalstu banku darbībai Latvijas teritorijā (arī Parex banka pēc savas struktūras, nerezidentu noguldījumu īpatsvara un saistības ar t.s. sindicēto aizņēmumu būtībā bija starptautiska banka). Latvijas valsts šīm ārvalstu bankām neuzlika par pienākumu kreditēt ražošanu un infrastruktūru, bet tām ļāva brīvi aplikt ar nodevām visas mūsu naudas plūsmas un kreditēt patēriņu, tātad importu. Šīs ārvalstu bankas Latvijā izdarīja to, kas tām nav atļauts mītnes zemēs: uzpūta nekustāmo īpašumu burbuli, izraisīja lielu inflāciju un uzbūvēja klasisku parādu piramīdu, Latvijas tautsaimniecībā neieguldot ne centa savas naudas. Un tagad šai situācijai atrasts „risinājums”: jauns aizņēmums no EK un SVF, kas domāts ārvalstu banku glābšanai, Latvijas ievilināšanai vēl lielākos parādos un Latvijas resursu izpārdošanai, lai atmaksātu šos parādus. Politikas diktētājs atkal ir tas pats SVF, kurš šo politiku uzspieda sākotnēji – jau 1990. gados. Citu valstu pieredze liecina, ka šādus parādus uz SVF noteikumiem nemaz nav iespējams atmaksāt, tie tikai pieaug.

Atkal – uz tiem pašiem nacionālā jautājuma grābekļiem ..
Pozitīvā nozīmē sabiedrību var apvienot kopīgi mērķi, piemēram, valsts attīstības programma, kuras īstenošanā katram atvēlēta sava nozīmīga loma. Negatīvā nozīmē sabiedrību vai kādu tās daļu var apvienot kopīgs ienaidnieka tēls. Arī 4. maija režīms šo uz bailēm balstīto manipulācijas paņēmienu ir sekmīgi izmantojis jau kopš paša iesākuma, Tautas fronti pretstatot Interfrontei, radot tādas absolūtā ļaunuma ikonas kā Rubiks, Ždanoka, Maskava, Putins …

Parasti manipulējošās partijas piekrīt, ka tās nav ideālas, bet tad seko retoriska piebilde Orvela stilā: „Bet jūs taču negribat, lai atgriežas Rubiks?”. Un tam seko sakramentālais aicinājums visiem doties uz vēlēšanām un atdot balsis ja ne par savu iemīļoto elku, tad vismaz par „mazāko ļaunumu”.

Tieši šāda manipulācija jau kuro reizi tika izmantota arī pēdējo vēlēšanu kampaņā. Izmantojot augsto Saskaņas Centra (SC) reitingu socioloģiskajās aptaujās, gandrīz visi masu mēdiji, pašas partijas un t.s. eksperti uzkurināja baiļu histēriju, apgalvojot, ka SC ir Maskavas Kremļa partija, Krievijas prezidenta Putina sadarbības partneris, ka tā plāno ieviest otru valsts valodu, piesaistīt Latviju Krievijai, veikt vardarbīgu izrēķināšanos ar latviešiem Biškekas stilā (šis mīts dzima, izraujot no konteksta un sagrozot J.Urbanoviča teikto intervijā laikrakstam „Telegraf”) u.tml. Tātad vēsts būtībā bija tā pati, kādu pirms Latvijas formālās iekļaušanas ES raidīja E.Repše.

Ņemot vērā, ka daudzi cilvēki (ne tikai latvieši) patiešām savulaik ir cietuši no padomju režīma un šī tēma visus šos 20. gadus tikusi nemitīgi uzsildīta, uzkarsēta un saasināta, lielas sabiedrības daļas reakcija instinktu līmenī bija viegli paredzama, un arī šoreiz manipulācija ar baiļu faktoru attaisnojās.

Šai iebaidīšanas akcijai bija divi galvenie rezultāti. Pirmkārt, vēlēšanās necerēti lielu atbalstu guva radikālāko kolaborantu apvienība „Vienotība” un tās šķietami vēl radikālākais spārns „Visu Latvijai” (atcerēsimies, ka pirms vēlēšanām bija plānota VL un TB/LNNK saplūšana ar „Vienotību”, taču tad pēkšņi taktika mainījās, neizpaužot vērā ņemamus iemeslus, jo ideoloģiskā ziņā un radikālismā VL ne ar ko būtiski neatšķiras no „Vienotībā” jau iekļautās „Pilsoniskās savienības”). Otrkārt, ar lozungu „Krievi nāk” tika pārkliegtas īstās Latvijas kolonizācijas briesmas, kuras nāk pavisam no citas puses un kuru īstenošanai pie varas nepieciešami tieši „Vienotības” kolaboranti. Šo tēmu iztirzājis arī Juris Paiders NRA rakstā „Krievi nāk un viltus nacionālisms”.

Lai arī ienaidnieka tēls tiek saistīts ar Maskavu, tomēr par konkrēto ienaidnieku – Maskavas aģentiem – neapšaubāmi tiek uzskatīti Latvijā dzīvojošie t.s. krievvalodīgie – gan Latvijas pilsoņi (drīz tādi būs visi krievvalodīgie), gan vēl atlikušie nepilsoņi. Tātad runa faktiski ir par iekšējā ienaidnieka tēlu, un visa šī stratēģija apzināti vai neapzināti ved starpetniskas konfrontācijas vai pat pilsoņu kara virzienā. Pat ja ienaidnieka tēla stratēģiem neizdosies izprovocēt pilsoņu karu (kas smagas saimnieciskas un sociālas krīzes apstākļos ir viegli izdarāms), tie maksimāli izmantos un jau izmanto „skaldi un valdi” taktiku. Jebkurā gadījumā aukstā kara periods Latvijas teritorijā vēl nav beidzies. Dzīvojam aizvakardienā.

Ja neskaita dažas asimilējušās personas ar krieviskiem uzvārdiem, visus šos gadus krievvalodīgo pārstāvji ir tikuši atstumti no lemšanas Saeimas un valdības līmenī. Krievvalodīgie nav marsieši, – viņi ir mūsu kaimiņi, mūsu kolēģi darbā, kopā ar mūsu bērniem iet skolās, bērnudārzos un armijā. Viņi personīgi nav okupanti. Zināmā vēstures periodā, saistībā ar PSRS politiku, viņi apmetušies Latvijā, tāpat kā daudzi latvieši tās pašas politikas iespaidā apmetās rietumvalstīs. Krievvalodīgie lielā vairākumā darbojas Latvijai svarīgās nozarēs (tranzīts, dzelzceļa infrastruktūra, transports, celtniecība), maksā valstij nodokļus. Atgādinu, ka nodokļi bez pārstāvniecības bija viens no Amerikas revolūcijas galvenajiem cēloņiem.

Tomēr domāju, ka krievvalodīgie šo stāvokli paciestu bez lielām traumām, ja vien šo latvisko valdību politika būtu bijusi sekmīga. Ja Latvija latvisko valdību vadībā būtu izveidojusies par attīstītu labklājības valsti, tad arī pašiem latviešiem un latviešu valodai būtu tik augsts prestižs, ka krievvalodīgie visai labprāt iekļautos visos procesos, labprāt lietotu latviešu valodu, samērā ātri latviskotos un/vai pat pilnīgi asimilētos.

Taču noticis ir tieši pretējais. Ļaujot sevi manipulēt ar ienaidnieka tēlu un „mazākā ļaunuma” filozofiju, latvieši katrās vēlēšanās ir atbalstījuši nevis savus godprātīgos, uz attīstību noskaņotos tautiešus, bet gan trešās šķiras kolaborantus, kuri pazemīgi kalpo starptautiskajam spekulatīvajam kapitālam. Līdz ar to Latvija ir pārvērsta par atpalikušu, parādos iestigušu un nabadzīgu koloniju, kura gandrīz neko neražo, bet kuras galvenā eksportprece ir lēts darbaspēks un nepārstrādātas dabas bagātības ar zemu pievienoto vērtību.

Tas tad arī, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc latviešiem un latviešu valodai ir tik zems prestižs. Ja jau paši latvieši atsakās no visa latviskā un labprāt samierinās ar angļu valodas un svešā dzīves stila invāziju, ārvalstu bankām, lielveikaliem, Briseles un Vašingtonas diktātu visās dzīves jomās, ar perspektīvu kļūt par ārzemnieku kalpiem gan dzimtenē, gan citās rietumvalstīs, tad kāda gan var būt cittautiešu motivācija mācīties un lietot latviešu valodu, cienīt valsts simbolus un kļūt par Latvijas patriotiem?

Es saprastu, ja latviešu nacionālās partijas izstrādātu pozitīvu valsts attīstības programmu un tās ietvaros īstenotu tādus pozitīvās diskriminācijas pasākumus, kuri veicinātu latvisku daudzbērnu ģimeņu veidošanos, tādējādi ar laiku panākot būtisku latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā. To saprastu arī cittautieši, taču nekā tamlīdzīga nav. Tā vietā latviešu nacionālisms parazitē uz destruktīva negatīvisma un manipulācijām, kultivējot iekšējā ienaidnieka tēlu, radot apstākļus latviešu bēgšanai no dzimtenes un uzturot labvēlīgu vidi Latvijas resursu nonākšanai ārzemnieku īpašumā.

Kā uz šā fona vērtēt „Vienotības” deklarēto gatavību uz zināmiem noteikumiem pieļaut SC līdzdalību valdošajā koalīcijā?

Manuprāt, šo gājienu viņiem ieteicis kāds trešās šķiras ASV vēstniecības darbinieks vai Briseles ierēdnis. Vispirms vēlos norādīt, ka arī SC Saeimā tika ievēlēta bez sava valsts attīstības plāna. Lai gan SC paspārnē dibinātā RTFL darba grupa bija izstrādājusi kaut ko valsts attīstības plānam līdzīgu, partija šo programmu nepieņēma un nepopularizēja. Līdz ar to arī SC iekļāvās tai uzspiestajā ienaidnieka tēla paradigmā, un SC atbalstītāji SC kandidātu sarakstu etniski attīrīja no latviskiem uzvārdiem, ja neskaita pašu J.Urbanoviču un J.Ādamsonu. „Vienotības” nodoms ir acīm redzams: iesaistīt SC savā kolaborantu politikā un ar to šo krievvalodīgo apvienību diskreditēt. Man nav sevišķi ilūziju par SC, jo arī šī apvienība veidota pēc tiem pašiem principiem kā viņu latviskie sāncenši, taču SC pieļautu lielu un varbūt neatgriezenisku muļķību, ja tiešām uzķertos uz šā „Vienotības” āķa.

Globalizācija ir beigusies, kungi!
Lai izrautos no vecās, neveiksmīgās paradigmas, ir jāizprot laikmeta gars, kas mūsdienās strauji mainās. Tas vēstures periods, kuru ierasts dēvēt par globalizāciju un ko raksturoja globālo institūciju diktāts, neierobežotas karstās naudas plūsmas, blēdīgas shēmas un toksisku vērtspapīru spekulācijas, neoliberālisma brīvās tirdzniecības dogmas, vēl nepieredzēta sociālā polarizācija gan starp valstīm, gan šo valstu iedzīvotājiem, neofeodālās tendences un ASV neapstrīdēta dominēšana, ir beidzies ar pasaules mēroga saimniecisku depresiju. Tie pasākumi, kurus maldinoši dēvē par pretkrīzes pasākumiem, šo depresiju ir tikai padziļinājuši.

ASV ir kļuvusi par pasaulē lielāko parādnieci, un tās kreditori (no kuriem lielākais ir kompartijas vadītā Ķīna) strauji samazinājuši ASV valsts parādzīmju iepirkšanu. Pasaules ekonomikas smaguma centrs un dzinējspēks ir jau pārvietojies uz austrumiem. Zelta un sudraba cenas starptautiskajā tirgū ir sasniegušas nebijušus rekordskaitļus, kas liecina par ASV dolāra un citu galveno valūtu vērtības strauju krišanu. Sācies nežēlīgs valūtu karš, kuru raksturo ASV hedžfondu masveidīgais uzbrukums eiro šā gada maijā (eiro no sabrukuma izglāba Ķīna, kas sāka masveidīgi iepirkt eiro valūtu), kā arī valūtu karš starp Ķīnu un Japānu un Ķīnas atteikšanās savu valūtu revalvēt (ko veltīgi pieprasa ASV).

Lai arī oficiālā līmenī arvien tiek tiražēta globalizatoru retorika un protekcionisma nosodīšana, praktiskajā politikā valstis sāk rūpēties par savām nacionālajām interesēm, sargā un stimulē savus nacionālos tirgus. Kā liecina Londonas Ekonomiskās politikas centra CEPR pētījums, kas publicēts Global Trade Alert biļetenā, kopš krīzes sākuma līdz 2010. gada jūnijam konstatēti 120 tirdzniecības ierobežojumi, kas skar Latvijas eksportu. Tikai Latvija arvien dzīvo aizvakardienā un akli ievēro pirms 20 gadiem sacerētās globalizācijas dogmas, kuru būtība ir ASV ekonomiskais un militārais imperiālisms un feodālo tradīciju atdzimšana.

Tāpat kā pirmais globalizācijas periods (XIX gadsimta otrā puse un XX gadsimta sākums, kad pasauli dominēja Britu impērija) beidzās ar pasaules karu, kura turpinājums bija II pasaules karš, tāpat arī mūsdienās pastāv liela varbūtība, ka arī ASV impērijas dominētā globalizācija beigsies ar pasaules karu. Ja vien tautas neatmodīsies un savas valdības nepiespiedīs ievērot taisnīgus nacionālās politikas principus un meklēt pozitīvus starptautiskās sadarbības risinājumus. Zīmīgs ir ASV dzīvojošā ekonomiskā imperiālisma pētnieka Deivida Degro (David Degraw) tikko pabeigtās grāmatas nosaukums “The Road Through 2012: Revolution or World War III” (Ceļš caur 2012. gadu: revolūcija vai III pasaules karš).

asirietis saka:

es Joker tevi draugos.lv apskatijos-googla paskatijos,veel sur tur infu sadabuju-ar tavu raksteli redzeju saistibaa ar dokumentu slepenibu-skaidrs kam tu stradaa

asirietis saka:

magistri nav bariem-un profilaa par karsu speleem tekstus ar visi neliek -un magistri ari nav visi-taa ka aizmeklejos tur kur vajag.

annamarija saka:

Asīrieti! kas ir tā garā raksta autors? Izklausās pēc Jāņa Kučinska…

black_joker saka:

Miervaldim- juridiski protams, ka iestājās piespiedu kārtā. Pavelc paralēles ar vācu tautības cilvēku izmešanu no viņu jau 1000 gadus apdzīvotās Sudetijas, kad nāca čehu komunisti pie varas. Tie cilvēki ar lamā valdību Vācijā, ka valdība nedod viņiem iespējas atgriezties mājās, precīzāk, atgūt īpašumus Sudetijā, neceļ starptautiskus skandālus par represijām. Rumānija gribēja 1991-92 ungārus- savus kādreizējos kaklakungus- izdzīt ar varu, slēdza skolas, noņēma uzrakstus no ielām Transsilvānijā. Panāca Ungārijas armijas pievešanu pie robežas un ultimātu to visu pārtraukt. Transsilvāniju savulaik atdeva Rumānijai kā kompensāciju, ka šie Pirmajā karā bija Antantes pusē, kaut karotāji ne sūda nebija, nācās vēl evakuēt šamējo armiju uz Grieķiju, kad austroungāri pāris savas armijas pagrieza uz Bukarestes pusi. Kāda morāle te visā ? Starptautiskās attiecības ir delikāta lieta un precedentus te neviens netaisās radīt – īpaši jau tādus, kas kaitētu EU un RUS pieredzējuši politiķi šādās lietās neiesaistīsies, jo tām nav risinājuma

Ernis Purnis saka:

“Bailes noved pie egoisma, egoisms ved pie nacionālisma, bet nacionālisms ved pie kara,” sacīja uzpirktā un zemas morāles augstā ES amatpersona ( Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Hermans van Rompejs otrdien Berlīnē brīdināja, ka visā Eiropā spēkā pieņemas nacionālisms).

Bet, BIJA TĀ VIŅAM JĀSAKA : “Mūsdienu nacionālisms ir augošs, pozitīvs lepnums par paša identitāti un savas tautas gara mantu, kultūras un citu jomu sasniegumiem, bet nevis citu tauta nepamatoti negatīva uztvere. Bailes no esošiem ienaidniekiem mūsu robežās un fantāzijas par tiem aiz mūsu robežām ir ļoti dažādas lietas. Tādas izjūtas ir visā Eiropā, ne tikai Baltijā, kur okupācijas sekas joprojām nav novērstas un gluži pamatoti konstatējams augošs pozitīvais nacionālisms, kas ir tautas pašaizsardzības un identitātes vajadzību diktētas dabiskas normas, kuras ES vajadzētu maksimāli atbalstīt un veicināt. Varbūt tā nejūtas vairākums Eiropas valstīs, taču pozitīvā nacionālismas pazīmes ir jau visur jūtamas”.

zonnenbergs saka:

Ernim – Visi jau to labi zina,tikai intereses dazadas.Tie kas visu
laiku dzivojusi siltumnicas apstaklos,ka saudzejamie stadini,nekad
nesapratis tautas velmes.Te es domaju -ka par nelaimi-musu valdibas.
Mes vinus iedestam,rupejamies,aplaistam,kopjam un kas no ta iznak.
Valdiba ka dzeguze ligzda.JUPITERS aprij savus bernus.Piebilsti,ja
vari.Divaini un skarbi.

Miervaldis saka:

Priekš savējiem gardākie!

zonnenbergs saka:

Bet ko tad Tu taisies mainit.Visi jau ir labi un mili,no dzimsanas.
Visu valsts naudu vajadzeja likt ekonomikas izaugsme,neiznicinat
visu.Tad katram butu vismaz 1000 latu menesi un nekas nebutu
jamaina.Radosais gens ir visiem,bet valsts un ieredni to samica.
Doma nu.Tagad tas ir vel grutak neka pirmos 20 gadus.

Miervaldis, Zonnenbergam saka:

Jauki ir gan pasapņot par šādām lietām, un Latviskā Latvijā to saņems to, ko ir pelnijuši!

Miervaldis saka:

šis raksts parāda vien to, kad spēks ir taisnībā!Ko darīs mūsu varturi, palikuši bez aizstāvības?Varbūt mēģinās izdarīt pašnāvības, bet viņus tad vajag atturēt, lai viņi saņemtu pelnīto sodu!Tauta redz, kādi murmuļi mums savēlēti!Un es jūtu, kad tie, kuri šos murmuļus ievēlējuši, tiks nomētāti čībām, vai nāks pie prāta!