16 responses to “V. Freimantāls.Viņu noziegumi tūlit nāks gaismā”

1. 

   vēsture

   2015. gada 13. December

   Baltijas valstu vadītāju liktenis pēc PSRS okupācijas 1941. gadā:

   https://www.youtube.com/watch?v=O3CPw_Ck4X8&list=PLmIc_l1YW24H9CYmR19HW69fQg8VaW4PG&index=5

   Pēdējais teikums krievu valodā skan: viņi sen nav dzīvi, bet viņu krimināllietas vēl atrodas Krievijas Federācijas noslepenotos KGB arhīvos. Lūk, latvieti, kā Krievija un viņu palikušie pakalpiņi Baltijas valstīs slēpj patiesību.

2. 

   Dainis

   2015. gada 13. December

   Par vēlēšanu sistēmu. Man nedod mieru jautājums par abiem iepriekšējiem Centrālās Vēlēšanu Komisijas (CVK) bosiem.Abi pievienojās vairākumam visai neskaidros apstākļos. Jautājums, vai šie Neskaidrie Apstākļi joprojām neietekmē balsu skaitīšanu?
   Vai mūsu Valsti joprojām pārvalda KGB (FSB)?
   Izskatās, ka tā.
   .
   .
   .
   Admins
   Mūsu valsti pārvalda MOSSADs(Izraela).
   Vai tad uz foto viss nav saprotams ?
   Kaut ko tik zemisku nevar atļauties neviena tauta !
   Divas valsts visaugstāk stāvošas personas atrodas jūdaistu sektas midzenī un katrs pagodināts “nobloķēts” ar “miesassargu”.
   Būt kopā ar slepkavu un multi zagli ir debilitātes augstākā forma !
   Un Zatlers, ar savu krievžīdu izcelsmes kazu, arī neiztrūkstoši ir vienmēr klāt tādās vietās… .
   Visi uz foto skatāmie ir mūsu tautas slepkavas !

3. 

   info

   2015. gada 13. December

   Pēterburgas pievārtē tiek beigti darbi pie milzīga kompleksa, kas tomēr nav nedz nano-tehnoloģiju vai starptautisks biznesa centrs. Krievi pārsteidz pasauli ar jaunu cietumu, paplašinot bēdīgi slaveno cietumu Kresti, kura nosaukums vien jau vieš šausmas ikvienam, kurš ir pētījis PSRS vēstures asiņainākās lappuses.

   Jaunais cietums Kresti-2 atslogos vecās telpas, kur paliks vien administrācija, muzejs un uzņemšanas laukums (acīmredzot, šausmu un melnā kino industrija ir panākusi kādu vienošanos ar federālo ieslodzījumu vietu pārvaldi).

   Jaunais cietums paredzēts (faktiski – izmeklēšanas izolators) paredzēts 4000 arestantiem, kurus varēs uzņemt, sākot ar 2016.gada vidu. Pirmo reizi KF ir izveidojusi ieslodzījumu vietu pēc Eiropas standartiem – 7 kv.metri uz cilvēku, esošo 4 kv.metru vietā. Izolatora ēku kompleksa telpu kopējā platība ir 163 900 kvadrātmetri, ieskaitot pareizticīgo baznīcu, hospitāli, koncertzāli, sporta zāli ar šautuvi un muzeju. Krievijas sociālos tīklos šo ziņu uztvera bez sajūsmas, toties ar sarasmu un ironiju. Vairāki twittera lietotāji vaicā: tiešām, kāpēc gan mums Šeišeļu salas, kūrorti Ēģiptē vai Turcijā, ja ir visērtākais cietums? Mēs, savukārt vēl varbūt spējam saprast, ka izolatorā būs savs muzejs, bet kāpēc tur tiek veidota šautuve?… Zinot šādu “ērto un viesmīlīgo” vietu vēsturi, ideja šķiet visai dīvaina.

   Projekta autori uzsver iestādes eiropeiskumu – te pirmo reizi būšot lifti, slīdošie celiņi un iespēja pāriet no korpusa un korpusu, neizejot no ēkas. Neskatoties uz to, ka objektam tika piešķirti 35 hektāri zemes, autori uzsver, ka šobrīd šis būs vienīgā izolatora ēka ar 8 stāviem, kas ļauj ietaupīt zemes teritorijas. Tiek uzsvērts, ka ir vienvietīgas, divvietīgas, trīsvietīgas un četrvietīgas kameras, kurās gultas būšot vienā līmenī, kameras būšot ar radio, TV, ledusskapjiem un citām ērtībām. Zinot Krievijas realitāti, grūti iedomāties, kā tas viss reāli dzīvē izskatīsies. It īpaši – slīdošie celiņi. Pieredze liecina, ka projektu īstenošana ir viena liela problēma.

   Kā tas patiesībā izskatīsies būtu pelnījuši izbaudīt tādi elementi no Latvijas kā Ivars Godmanis, Aivars Borovkovs, Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Valērijs Kargins, Nils Ušakovs un citi.

4. 

   Eduards Lunis

   2015. gada 13. December

   —Doma par AIZSARGIEM IR ĻOTI PAREIZA!

5. 

   A.(tai laikā)

   2015. gada 13. December

   Zemessargi tomēr nāca no tautas, toreiz vairākums ticēja Atmodai un tās vadoņiem. Bet, kad vadoņi redzēja, ka ZS var patraucēt prihvatizācijai un vēl sāk brāļoties ar nac. partizāniem, tad “piežmiedza” un atbruņoja.
   Vai J.Millers ir jūsējais? Tad es bēgu projām, jo reiz uzrakstīju kritisku vēstuli par Mini-Miss konkursu, ko viņš vadīja TV.

6. 

   A.(tai laikā)

   2015. gada 13. December

   Sākumā domāju, ka viņš organizē manu vajāšanu, tad sapratu, ka tas ir plašāk, ka ir aprindas, kas grib dabūt prom no interneta cilvēkus, kas var pastāstīt patiesību.
   Ko nu tur daudz vairs stāstīt, Grantiņš jau ir pateicis, varbūt vairāk nekā vajag.
   .
   .
   .
   Admins
   Veselīga diskusija, kurā vainīgie tiek saukti vārdā, ir laba lieta, bet tukša vispārinoša muldēšana turpmāk vairs netiks apstiprināta.

7. 

   Artūrs Malta VLT valdes loceklis

   2015. gada 13. December

   Nedaudz precizēšu:
   Latvijas Aizsargu Organizāciju (LAO) dibināja, pamatojoties uz K. Ulmaņa valdības rīkojuma pamata 1919.gada 20. martā, katrā pagastā. Pagasta iedzīvotāji – zemnieki, pamatojoties uz Valdības izdotiem Noteikumiem, izvedoja nodaļu un ievēlēja savu priekšnieku. Pagastu nodaļu priekšnieki ievēlēja apriņķa priekšnieku. Nauda no budžeta netika dota. LAO aizliedz A. Kirhenšteina valdība 1940. dga 8. jūlijā.

   Zemessargus dibināja A. Kirhenšteina valdība 1940.gada 10. jūlijā, kā strādnieku un zemnieku milicijas palīgspēkus, kurus pēc kara tautā sauca par izstrebokiem. Izsttrebokus dibināja no augšas un tur priekšniekus iecēla, kā arī naudu piešķīra no budžeta.
   1958.gadā, kad cīņa ar Mežabrāļiem jau bija gala, tad Padomju vara likvidēja savus palīgu organizāciju, jo tur bija salasījušie dīkdieņi un slaisti, kas ar savām izdarībām jau sāka traucēt partorgiem.

   Politbirojs, izstrādājot pārkārtošanās stratēģiju, saprata, ka nedrīkst atjaunot LAO bet jāatjauno Zemessargi. LAO atjaunoja Jānis Rība, kas savāca naudu, kuru cilvēki ziedoja LAO.
   Tā boļševiki ieguva divus labumus:
   1. Sev paklausīgu organizčiju Zemessargi;
   2. Caur fiktīvo LAO ieguva visu naudu, ko ārzemju Latvieši zidoja priekš LAO atjaunošanas.

   Attiecībā par komunistiem un čekistiem:
   1. Komunisti bija visi, kam bija biedra karte. Bet bija partijas Nomenklatūra, kur savā starpā viņi sevi sauca par boļševikiem . Tāpēc es arī saucu nomenklatūru par boļševikiem, lai atšķirtu no ierindas komunistiem. LPSR komunistu bija ap 185 tūkstoši, bet “boļševiki “tikai 2158. Sarakstu ar boļševikiem bija jābūt slepenai. Tāpēc, ka es informēju dažus aizsargus, man biroju izlaupīja un saraksts pazuda.

   Kā tikt vaļā no boļševikiem? Labs piemērs ir Īrija, kas tika vaļā no angļiem.
   Tikai tiesā var visu noskaidrot. Nevar paļauties uz boļševiku safabricētiem dokumentiem. Par šiem jautājumiem esmu rakstījis dažādos laikrakstos, visvairāk laikrakstā “Āres”. Bibliotekās var lasīt.

   Biedrība “VARU LATVIJAS TAUTAI” ir saņēmusi CVK Lēmumu Nr. 12 no 13. novembra par parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanai. Kas to darīs?

   Vai esat parakstījie?

8. 

   to Artūrs Malta

   2015. gada 14. December

   Politbirojs, izstrādājot pārkārtošanās stratēģiju, saprata, ka nedrīkst atjaunot LAO bet jāatjauno Zemessargi. LAO atjaunoja Jānis Rība, kas savāca naudu, kuru cilvēki ziedoja LAO.
   Tā boļševiki ieguva divus labumus:
   1. Sev paklausīgu organizčiju Zemessargi;
   2. Caur fiktīvo LAO ieguva visu naudu, ko ārzemju Latvieši zidoja priekš LAO atjaunošanas.

   —————————————

   Lai raksta teikums nepaliktu “plašā nozīmē”, lūdzam Jūs, Artūr Maltas k-gs, nosaukt šī “politbiroja sastāvu”, kad, kurā vietā pieņemta šī “statēģija”, kur var atast un izlasīt šo stratēģiju, kas atbildīgi par šīs statēģijas izpildi? Vai pats lasījāt šo stratēģiju un ja jā, tad kādā sakarībā? Ja nē, tad kāpēc Jūs minat dokumentu, kuru neesat redzējis? Šajā gadījumā, pieņemot, ka “nav dūmi bez uguns” lūdzu uzrakstat, kad un kādos apstākļos uzzinājāt pa šo “stratēģiju”?

9. 

   to Artūrs Malta

   2015. gada 14. December

   Politbirojs, izstrādājot pārkārtošanās stratēģiju, saprata, ka nedrīkst atjaunot LAO bet jāatjauno Zemessargi. LAO atjaunoja Jānis Rība, kas savāca naudu, kuru cilvēki ziedoja LAO.
   Tā boļševiki ieguva divus labumus:
   1. Sev paklausīgu organizčiju Zemessargi;
   2. Caur fiktīvo LAO ieguva visu naudu, ko ārzemju Latvieši zidoja priekš LAO atjaunošanas.

   ———————————————-

   Artūr Maltas k-gs. Te pievienojam nelielu piemēru, lai Jums atvieglotu atbildēt uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem un izveidot precīzu apsūdzības rakstu priekš tiesas (tribunāla) pret “polibiroja” lēmēja pieņēmējiem, to izpildītājiem un atbalstītājiem.

   Padomju Savienības komunistiskās partijas centrālās komitejas politbirojs (PSKP CK politbirojs, krievu: Политбюро ЦК КПСС; no 1952. līdz 1966. bija prezidijs) bija Padomju Savienības komunistiskās partijas centrālais valdošais orgāns. Tā kā Komunistiskajai partijai piederēja varas monopols Padomju Savienībā, politbirojs faktiski bija valsts varas augstākais orgāns.

   Pirmo (toreiz Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas) politbiroju īslaicīgi izveidoja Vladimirs Ļeņins 1917. gada 23. oktobrī lai vadītu Oktobra revolūciju.

   1919. gadā 8. partijas kongress uzdeva partijas centrālajai komitejai izveidot politbiroju piecu cilvēku sastāvā svarīgu un ātru lēmumu pieņemšanai. Sākotnējie politbiroja locekļi bija Vladimirs Ļeņins, Ļevs Trockis, Josifs Staļins, Ļevs Kameņevs un Nikolajs Krestinskis. Staļina diktatūras laikā politbiroja funkcijas bija ierobežotas, bet pēc Staļina nāves tas atkal atguva iepriekšējo varu. 1990. gadā 28. partijas kongresā politbirojs piekrita nodot varu PSRS Tautas deputātu kongresam un Augstākajai padomei.

   Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/PSKP_CK_politbirojs

   Politbirojs tribunāla gaidās

   Vitālijs Portņikovs

   «Latvijas Jaunatne», 1990. gada 4. jūlijā, Nr. 115
   Par PSKP XXVIII kongresa galveno notikumu šajās dienās kļuva augstāko partijas vadītāju pārskati. Manuprāt, pirmo reizi partijas vēsturē Politbiroja locekļi izteica savus priekšstatus par PSKP lomu nākotnē un vietu valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Un, kā jau varēja gaidīt, par spīti sludinātajai Politbiroja uzskatu vienotībai, šie viedokļi dažiem izrādījās diametrāli pretēji. No vienas puses — Aleksandrs Jakovļevs. Viņš ar neparastu iedvesmu runāja, ka būtu laimīgs piedalīties «lielās valsts» atjaunošanā, un centās pārliecināt delegātus, ka pārbūve tik un tā turpināšoties — ar partiju vai bez tās. Tas nozīmē tikai vienu — nevis sabiedrībai vajag pielāgoties partijas aparāta tempiem, bet tieši otrādi — komunistiem jācenšas panākt valsti.

   Bet Jegors Ļigačovs palika pie savām domām: viņš naidīgi apsauca te vienu, te otru un ziņoja, ka pārbūve iespējama tikai ar partiju. Tieši tā Ļigačova un Jakovļeva runas atšķīrās arī citos viedokļos. Jakovļevs runāja par līdzcietību un morāli, Ļigačovs — par klasiskajām vērtībām. Jakovļevs attēloja savas izjūtas, skatot staļinisko cietumu arhīvus. Ļigačovs uzstājās pret komunisma ideālu apmelošanu.

   Šie abi partijas darbinieki no tribīnes tika pavadīti ar vētrainiem aplausiem, bet viņu starpā ir atšķirīgu viedokļu spektrs.

   Ar lielisku runu uzstājās Eduards Ševardnadze, aizstāvot padomju politiku. VDK priekšsēdētājs V. Krjučkovs savā pārskatā bija pietiekami skarbs un teica, ka VDK viena no pirmajām esot atbalstījusi pārbūvi. Nebija daudz tādu, kas klausījās Vitālija Vorotņikova un Ļeva Zaikova sacīto. Viņi, tāpat kā smagi slimais Nikolajs Sļuņkovs, aiziet pensijā. Bet partijas ideologs Vadims Medvedevs pārdzīvoja grūtus mirkļus, kad klausītāju neapmierinātības dēļ ar grūtībām varēja pabeigt savu pārskatu. Par spīti tam, ka viņš apzinās, ka šī runa nav īpaši spoža, Medvedevs teica, viņš tik un tā turpināšot cīņu.

   Situāciju kongresā novērtēt pagaidām vēl nav iespējams. Simpātijas gan Ļigačovam, gan Jakovļevam ir juku, nevis delegātu vairākuma stabilas nostājas pazīme.

   VITĀLIJS PORTŅIKOVS,

   «LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)

   Avots: Latvijas Jaunatne
   Nr.: 115
   Datums: 04.07.1990
   Tirāža: 233342
   Lappuse: 1
   Virsraksts: Politbirojs tribunāla gaidās
   Rubrika:
   Tēmas: PSKP XXVIII kongress
   Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj
   Represijas, represētie
   Staļins, staļinisms
   VDK, čeka, NKVD

   Nozares: Politika

   Organizācijas: PSKP Centrālā Komiteja
   PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)
   Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP)

   Mediji:
   Cilvēki: Aleksandrs Jakovļevs, V. Krjučkovs, Jegors Ļigačovs, Vadims Medvedevs, Nikolajs Sļuņkovs, Eduards Ševardnadze, Vitālijs Vorotņikovs, Ļevs Zaikovs
   Vietas: Maskava
   Notikums: E1990070201

   Gads: 1990

   Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis
   Dr.habil. hist. Heinrihs Strods
   Mūsdienās lielākajai Latvijas un demokrātisko ārzemju sabiedrības daļai ir skaidrs, ka sarkanarmija jau 1939.gada okupēto Latviju galīgi ieņēma 1940.gadā un ka šeit Maskavas izveidotā marionešu valdība pēc okupētājvalsts rīkojumiem sāka pārveidot valsti pēc totalitāras valsts parauga. Taču, kā un kādās iestādēs Maskavā “sociālistiskā revolūcija” Latvijā tika organizēta, nedaudz skaidrāk kļūst, iepazīstoties ar PSRS galvenā valdnieka – Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja – lēmumiem 1939. un 1940.gadā.

   Kaut arī šo lēmumu sagatavotājdokumenti mums nav pieejami, kļūst pilnīgi skaidrs, ka Politbirojs pieņēma lēmumus un uzdeva tos izpildīt Latvijas marionetēm. Šeit minēsim dažus Latvijas PSR Tautas saeimas 2.sesijas, kas sanāca 1940.gada 24.augustā Rīgā, lēmumus. “Nākamās dienas rītā,” rakstīts oficiālajā Latvijas PSR akadēmiskajā vēsturē vēl 1986.gadā, “noklausījās konstitūcijas komisijas ziņojumu par LPSR Konstitūcijas projekta izstrādāšanu un pieņēma Latvijas PSR Konstitūciju.”1

   Taču patiesībā 1940.gada 25.augustā Latvijas PSR Tautas saeima vienbalsīgi pieņēma jau 1940.gada 13.augustā VK(b)P CK Politbirojā pirms divām nedēļām apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju. To nebija iesniegusi Latvijas PSR, bet gan A.Ždanovs, A.Višinskis un V.Dekanozovs – paša Politbiroja ieceltie Maskavas vietvalži katrā Baltijas republikā (sk. pielikumu). Konstitūcija bija 1936.gada Staļina konstitūcijas saīsināts noraksts.

   “1940.gada 26.augustā,” teikts minētajā “akadēmiskajā kursā”, “Latvijas PSR Tautas saeimas 2.sesija apstiprināja jauno republikas valdību – Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomi, par kuras priekšsēdētāju iecēla V.Lāci.”2 To pašu raksta arī 2000.gadā izdotā “Latvijas tiesību vēsture”.3 Taču arī Latvijas PSR valdības sastāvu VK(b)P CK Politbirojs bija noteicis jau 1940.gada 13.augustā savā lēmumā “Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Savienoto PSR jautājumi” (sk. pielikumu).

   Tālāk minētajā grāmatā rakstīts: “Pēc tam Tautas saeima sevi pasludināja par Latvijas PSR pagaidu Augstāko Padomi.” Arī šajā jautājumā 1940.gada 13.augustā jau VK(b)P CK Politbirojs sagatavoja lēmuma rakstu, par ko Rīgā bija tikai jānobalso (sk.pielikumu).

   1941.gada 12.janvārī Latvijā, tāpat kā visā Padomju Savienībā, bija paredzētas PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Taču jau 1940.gada 13.decembrī VK(b)P CK Politbirojs pieņēma lēmumu “Par Latvijas PSR deputātu kandidātiem PSRS Augstākajā Padomē”.4 Deputātu kandidātus jau 1940.gada 3.decembrī bija apspriedis un pieņēmis VK(b)P CK Orgbirojs.5 Politbiroja lēmumā bija noteikts, ka PSRS Augstākās Padomes Savienības padomē jāievēlē 7 deputāti un PSRS Augstākās Padomes Tautību padomē – 25 deputāti. Lēmumā nosaukti visi deputātu uzvārdi un iniciāļi, kā arī noteikts, kādā vēlēšanu iecirknī šie deputāti jāievēlē. Tā biedru J.Kalnbērziņu bija noteikts ievēlēt Rīgas pilsētas 638.vēlēšanu iecirknī, biedru V.Derevjanski – Valmieras 640.vēlēšanu apgabalā, biedru Vili Lāci – Tukuma 668.vēlēšanu apgabalā, biedru A.Kirhenšteinu – Kārsavas 687.vēlēšanu apgabalā. Uz trim VK(b)P CK Politbiroja lēmuma lappusēm uzskaitīti visi 32 deputāti, kuri jāievēlē. Latvijas marionetēm atlika tikai izdot vēlēšanu plakātus, slavēt šos kandidātus presē, rīkot vēlēšanu sapulces, bet tiem, kas nevēlējās, pārcelties uz Sibīriju vai cietumu – deputātus ievēlēt.

   Visu noteica okupētājvalsts galvenais štābs – Politbirojs, pat maizes, miltu un sāls cenas.6 Latvijas pakalpiņiem atļāva organizēt mītiņus, uzstāties ar runām, “spēlēt valdību” vai Augstākās Padomes “deputātus”, būt par novadu un pilsētu it kā pārvaldniekiem, ja viņus apstiprināja čeka un “vadošais un virzošais spēks”, atļāva uz Maskavu nosūtīt tās jau agrāk uzdotos priekšlikumus un parādīt “iniciatīvu” tādu papīru sastādīšanā, ja to bija ieteikuši no Maskavas atsūtītie “padomnieki”. Lielākajiem pakalpiņiem atļāva izlasīt un parakstīt Maskavas uz dažām dienām atsūtītos specrīkojumus, lai tos izpildītu. Grupiņai Maskavas noteikto deputātu atļāva aizbraukt uz Maskavu un 1940.gada 5.augustā pēc iepriekš Maskavā sastādītā teksta pabļaustīties PSRS Augstākās Padomes sēdē. Taču arī šo sīkumu Kremlis pat bija aizmirsis ieplānot PSRS Augstākās Padomes VII sesijas darba kārtībā. Tāpēc Politbirojs 1940.gada 13.augustā pieņēma “VK(b)P CK un PSRS TKP lēmumu”: “Papildināt iepriekš apstiprināto sesijas jautājumu kārtību [..] ievest darba kārtībā Igaunijas Valsts domes, Latvijas un Lietuvas Seima ziņojumus un PSR Savienības Augstākās Padomes lēmumus par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas savienoto padomju sociālistisko republiku uzņemšanu PSRS.”7

   Minētie Kremļa lēmumi jādomā, katram nešaubīgi pierāda, ka Latvija pēc okupācijas 1939.–1940.gadā bija kļuvusi par Kremļa koloniju, ka izslavētā padomju vara būtībā kopš 1923.gada nemaz nepastāvēja, bet tā bija tikai VK (b)P ēna.

   Tāpat kā nacistu, arī komunistu okupācija nebija vienkārša melošana, bet gan valsts izplānota dezinformācijas programma, kurā vietējās marionetes un viņu lomas apstiprināja Kremlis.

   1 Latvijas PSR vēsture. 2.sējums. – Rīgā, 1986.–160.lpp.
   2 Turpat, 160.lpp.
   3 Latvijas tiesību vēsture (1914–2000). – Rīgā, 2000.–304.lpp.
   4 О кандидатах в депутаты Верховного Совета СССР от Латвийской ССР. – Протокол Ном.23 решения Политбюро ЦК ВКП(б) за 22 ноября – 13 декабря 1940 г – Krievijas Valsts sociālpolitiskās vēstures arhīvs, 17.fonds, 3.apr., 1030.lieta, 119. paragr.
   5 Protokols Nr.63, 70.paragr.
   6 “Nācija gūstā”, Latvijas okupācijas muzeja gadagrāmata. R., 2002.g. 139.lpp.
   7 Протокол Ном.19 решения Политбюро ЦК ВК(б)П за 22 июля – 24 августа 1940 года. – KVSPVA, 17.fonds, 3.apr., 1026.lieta, 322.paragr., 93.lapa

   Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas 1940.gada 13.augusta lēmums par Latvijas Saeimas pasludināšanu par Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi un Latvijas PSR konstitūcijas apstiprināšanu*

   322.§ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Savienoto Sociālistisko Republiku jautājumi. (VK(b)P CK un PSRS TKP lēmums)

   1

   Papildus agrāk apstiprinātajiem jautājumiem Lietuvas un Latvijas Seimu un Igaunijas Valsts domes sesijās iekļaut Igaunijas Valsts domes, Latvijas un Lietuvas Seimu dienas kārtībā pilnvaroto komisiju ziņojumus par PSR Savienības Augstākās Padomes VII sesijas lēmumiem par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas Savienoto Padomju Sociālistisko Republiku pieņemšanu PSRS sastāvā.

   2

   “Par Latvijas un Lietuvas Seimu un Igaunijas Valsts domes pasludināšanu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Padomju Savienoto Sociālistisko Republiku Pagaidu Augstākajām Padomēm”.

   Pieņemt par pamatu Latvijas un Lietuvas Seimu un Igaunijas Valsts domi par Seimu un Valsts domes pasludināšanu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Padomju Savienoto Sociālistisko Republiku Pagaidu Augstākajām Padomēm šādu projektu: “Sakarā ar Lietuvas Tautas Seima pieņemto jauno Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas konstitūciju un izejot no tā, ka Tautas Seims, kas š.g. 14.–15.jūnijā ievēlēts uz vispārējo, vienlīdzīgo, tiešo vēlēšanu tiesībām, slēgti balsojot, ir visas lietuviešu tautas pilnvarotais pārstāvis un patiesais tautas gribas izpaudējs, Tautas Seims nolemj: pasludināt Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas Tautas Seimu par Lietuvas PSR pagaidu Augstāko Padomi līdz Lietuvas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām, balstoties uz tikko apstiprinātās Konstitūcijas un jaunā vēlēšanu likuma pamata, uzdot Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstākās Padomes Prezidijam noteikt Lietuvas Savienotās PSR Augstākās Padomes vēlēšanas, balstoties uz Lietuvas Savienotās Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūciju. Uzdot biedram Derevjanskim,1 Bočkarevam 2 un Pozdņakovam3 uz šī apstiprinātā augstāk minētā lēmuma teksta sastādīt Latvijas un Lietuvas Seimu un Igaunijas Valsts domes lēmumu projektus.”

   325.§ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR konstitūciju projekti

   “Pieņemt ar labojumu 4. paragrāfā biedru Ždanova,4 Višinska5 un Dekanozova6 iesniegtos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR konstitūcijas projektus.”

   * VK(b)P CK Politbiroja 1940.g. 13.augusta lēmuma 321., 322. un 325.§ vienbalsīgi pieņemti Latvijas PSR Tautas Saeimas 2.sesijā Rīgā, 1940.g. 24.–26.augustā (Latvijas PSR vēsture. 2.sējums. Rīgā, 1986.g. 160.–162.lpp.)

   1 Vladimirs Derevjanskis (1894-1980) PSRS pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1940.g. aprīlis-augusts) VK(b) PCK un PSRS TKP pilnvarotais Latvijā (1940.g. jūlijs – 1941.g. jūnijs)

   2 Vladimirs Bočkarevs (1909-1941) PSRS pilnvarotais pārstāvis Igaunijā (1940.g.) un VK(b)P CK un PSRS TKP pilnvarotais Igaunijā (1940./1941.)

   3 Nikolajs Pozdņakovs (1900-1948) PSRS pilnvarotais pārstāvis Lietuvā (1939., 1940.g. augusts) un VK(b)P CK un TKP pilnvarotais pārstāvis Lietuvā (1940.g. augusts-1941.g. jūnijs)

   4 Andrejs Ždanovs (1896-1948) VK(b)P CK Politbiroja loceklis (1939-1948), VK(b)P CK Orgbiroja loceklis un VK(b)P CK sekretārs (1934-1948), VK(b)P CK Ļeņingradas pilsētas un apgabala komitejas sekretārs (1934-1944), PSRS pilnvarotais Igaunijas okupācijā 1940.g.

   5 Andrejs Višinskis (1883-1954) 1939.-1944. PSRS Tautas komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, no 1940. gada PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieks, PSRS pilnvarotais Latvijas okupācijā 1940.g.

   6 Vladimirs Dekanozovs (1898-1953) PSRS NKVD tautas komisāra vietnieks, 3. ranga valsts drošības komisārs (1938). 1940. gadā PSRS ārlietu tautas komisāra vietnieks, PSRS pilnvarotais Lietuvas okupācijā 1940. gadā. Nošauts 1953. gadā kopā ar L.Beriju

   Avots: Valsts Sociālpolitiskās vēstures arhīvs (bijušais PSKP Centrālais arhīvs). 17.f., 3.apr., 1026. 1.б Протокол Тк.19 рещения Политбюро ЦК ВКП(б) за 20 июля – 24 августа 1940. г.
   93–94.lpp.

   Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja 1940. gada 13. augusta lēmums par Augusta Kirhenšteina Latvijas PSR valdības apstiprināšanu

   321.§ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Savienoto PSR jautājumi

   “II. Latvijas Savienotajā PSR:

   Pieņemt Latvijas K(b)P CK priekšlikumu par apstiprināšanu: b. Kirhenšteins Augusts – Latvijas Savienotās PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs, b. Lācis Vilis – Latvijas Savienotās PSR TKP priekšsēdētājs, b. Deglavs Fricis – Latvijas Savienotās PSR TKP priekšsēdētāja pirmais vietnieks; par Latvijas Savienotās PSR tautas komisāriem b.b. : Karlsons Kārlis – vietējās rūpniecības, Šics Kārlis – vieglās rūpniecības, Gustsons Jānis – meža rūpniecības, Tabaks Arnolds – finansu, Vanags Jānis – zemkopības, Pupurs Jānis – tirdzniecības, Jablonskis Andrejs – tieslietu, Lācis Jūlijs – izglītības, Jagars Jānis – komunālās saimniecības, Nurža Kārlis – sociālās nodrošināšanas, Kažemaks Ludvigs – darba, Trubiņš Broņislavs – valsts kontroles.”

   Avots: Valsts Sociālpolitiskās vēstures arhīvs (bijušais PSKP CK Centrālais arhīvs) 17.f., (VK(b)P CK Politbiroja arhīvs) 3. apr., 1026. д.б Протокол Тк.19 решения Политбюро ЦК ВКП(б) за 20 июля – 24 августа 1940 года

   © Latvijas Vēstnesis, 26.04.2002 Nr. 64 (2639)

   Avots: http://lpra.vip.lv/pol_teatr.htm

10. 

    lasītājs

    2015. gada 14. December

    LAO atjaunoja Jānis Rība, kas savāca naudu, kuru cilvēki ziedoja LAO.

    Artūrs Malta ©

    Jānis Rožkalns: – Jā. Heinis Lāma iekāpa autobusā, lai brauktu uz Kuldīgu, un – pazuda bez vēsts. Tā ir pēdējā liecība par viņu dzīvu, un Interpols joprojām, kopš 90. gadu sākumā, Lāmu meklē. Linards Grantiņš un Raimonds Bitenieks, cik zinu, joprojām dzīvo un strādā Vācijā. Meitene tautastērpā – Eva Biteniece – joprojām dzīvo Liepājā. Jānis Vēveris strādā Latvijas muitā.

    Juris Ziemelis, kurš 14. jūnijā Bastejkalnā savā runā aicināja panākt Gunāra Astras atbrīvošanu, ir miris.

    Ļoti traģisks liktenis ir Rolandam Silaraupam. Arī Rolandu 1987. gadā izraidīja, viņš gan ārzemju publikai, gan tautiešiem visā pasaulē plaši stāstīja par atmodu, perestroiku, par šejienes notikumiem, vienlaicīgi savos referātos vākdams līdzekļus jaunajai Latvijas demokrātijai. Tā viņš savāca lielu summu, un šī artava nonāca kontā zem PBLA pārraudzības. Satiekoties ar Silaraupu Minsterē, mums jau bija no VAK un LNNK pasūtījumi iegādāties videokameras, kopētājus, visu ko citu. Rolands zvanīja Meierovicam un citiem, bet PBLA atbildēja, ka nauda netiks dota. To dzirdot, Rolands bija tik šokēts, ka gandrīz vēlējās sev darīt galu. Tas bija laiks, kad PBLA jau sāka kontaktēt ar Gorbunova aprindām, turpināja sadarboties ar Tautas fronti un, kā mēs tagad zinām, kombinēja kaut ko pavisam citu. Mūs pilnīgi nobīdīja malā.

    Beigās PBLA sāka mūs izsmiet un uzdot par čekas aģentiem. Diemžēl Grantiņš tur arī savu lomu nospēlēja, jo viņš pēc dabas ir pretrunīgs, visai smaga rakstura cilvēks. Kopš tā laika Grantiņš ir sevi izolējis no latviešu sabiedrības. Neredzot izeju, Silaraups par to visu pateica – nu ja tādi ir latvieši, tad es aizeju. Viņš pārcēlās uz Ameriku.

    Gunta Rožkalne: – Jānis togad februārī pārnāca mājās no cietuma, jo viņš bija to disidentu sarakstā, ko Reigans iesniedza Gorbačovam un pieprasīja atbrīvot. Bet cietumā viņš nosēdēja četrus gadus. Kad paņēma ciet, mūsu dvīņiem Ritai un Markum bija trīs mēneši; kad atgriezās, sagaidīja tēvu jau gandrīz kā lieli cilvēki. Ziniet, tik daudz netaisnības nācis pār nacionāli domājošiem cilvēkiem Latvijā …

    Avots: http://lpra.vip.lv/rozhk.htm

    —————————————

    Artūrs Malta, Jānis Rožkalns. Abi tik informēti izklausās. Varbūt šie abi kungi varētu vairāk pastāstīt par cilvēku un naudas pazušanām, Linarda Grantiņa izolēšanu no sabiedrības un no kurienes tam visam aug kājas?

11. 

    A.

    2015. gada 14. December

    Nezināju par tiem Kirhenšteina zemessargiem. Par “izstrebiķeļiem” gan māte stāstīja.
    Saukt kādus vārdus? Baidos liet ūdeni ne uz tām dzirnavām…

    Ja atkārtotu K.Ulmaņa (apvērsumu?), to atkal varētu gāzt kā nedemokrātisku kāds kaimiņš.
    Un vēl – neuzticos vairs ne aktieriem, ne dziedātājiem. Viņi dziedās vienalga ,pie kādas iekārtas, kas maksā, tas pasūta mūziku.

12. 

    A.

    2015. gada 14. December

    Ir tā, ka tu pat nevari saprast, kas tev uzbrūk…Kāds putniņš man pačivināja – tie ir oligarhi+jaunlaicēni+krievi…plaša fronte! Kāds cits teica – tie ir hom. kungi…
    Gribētos pajautāt Grantiņam – vai Jūs pats izdomājāt braukt uz Latviju, vai to kāds ieteica? (atbildi negaidu)
    Visādas manipulācijas un vēstures taisītāji mums galīgi sagroza galvu…
    Turklāt paši manipulatori dzīvo lepni un izrādās medijos.
    .
    .
    .
    Admins
    Tev atbilde arí netiks sniegta, bet to Tu varési izlasīt, kad būs raksts speciāli veltīts Dzintaram.

13. 

    Eduards Lunis

    2015. gada 14. December

    —Vai nepietiks runāt par pagātni!?
    Vai neredzat GRANTIŅA nopelnus Latvijas noziedznieku atmaskošanā!?Vai kāds var nosaukt kādu nepelnīti apsūdzētu!?
    Vai kāds vēl ir , līdzīgi Grantiņam, aktuālu, atbilstošu sniedzis informāciju par Latvijā notiekošo!?
    Man ir tikai viens, bet būtisks , iebildums Grantiņa darbībā… ,no Maltas un viņa muldēšanas turaies tālāk!
    .
    .
    .
    Admins
    Eduard, Malta mūs nelamā un jēlības neraksta, tad kāpēc lai viņu neapstiprinātu. Tev ir visas iespējas viņu “apgāzt”. Raksti visu ko zini par viņu. Ja man kas nepatīk, tad es viņu komentēju kā Admins. Mums, Eduard, ir jāzina ko citi dara. Mums vajag orientierus, savādāk mēs nomaldīsimies trijās priedēs.

14. 

    A.>Ed.

    2015. gada 15. December

    Piekrītu, drosmīgi.

15. 

    Eduards Lunis

    2015. gada 15. December

    —Linard! Orientieris ir tikai viens un nemainīgs-TIESISKUMS, TIESISKUMS UN VĒL REIZ TIESISKUMS!
    -TIKAI BEZTIESISKUMA APSTĀKĻOS IR TE NOZIEGUMU BRĪVĪBA,IR PIE VARAS NELIKUMĪGI , VAI PAREIZĀK ,IR PALIKUŠI TIE PAŠI-KOMUNISTI-ČEKISTI,KURI IR IZDARĪJUŠI VISU,LAI MUMS BŪTU VISS TAS DRAUSMĪGAIS
    , KAS ARĪ IR..!UN VIŅIEM NAV CITA CEĻA-VAI NU MŪS IZNĪCINĀT, VAI PAŠIEM ATBILDĒT PAR DRAUSMIĢAJIEM NOZIEGUMIEM PRET LATVIJU UN TAUTU!
    .
    .
    Admins
    Viņi arī atbildēs un atbildēs jau nu ne vairs tiesiskā ceļā, bet gan tautas atriebības “formā” !
    Tiesiskuma ceļu viņi paši savām rokām ir iznīcinājuši !
    Pie mazākām “jukām”, viņi tikls atšauti kā zvēri…. .
    To, ko viņi ar mani šovasar izdarīja, prasa seviķu tiesiskumu. Un arī par maniem lauztajiem kauliem un eksikūcijām 1987.g. šķirotavas nometnē !
    Nekas, Eduard, nav aizmirsts, tikai visam savs laiks.
    Sātans tiks no zemes virsas noslaucīts ! Komunisti un cionisti ir sātana kalpi… , tātad viņu gals ir zināms.

16. 

    skorceni

    2015. gada 15. December

    Bet protams,ka pie pirmās izdevības tā varza tiks likvidēta.Man no viņiem nevajag pat dzirdēt viņu paskaidrojumus.Viss ir sen izlemts.Es domāju,ka viņiem ir jāsāk baidīties gulēt ar acim aizvērtām….Viņi ,Linard,uz citu neko nav spējīgi ,kā izlauzt rokas vecam brīvības cīnītājam.Tad jāprasa ar kādu ziņu tas tikadarīts.Domāju,ka vējonītis arī bija informēts.Vispār neko labāku no viņiem nevarēja sagaidīt.Ceru ,ka pienāks laiks,kad tautas dusmas ies pār šo izdzimteņu galvām.Ar nepacieibu gaidu šo brīdi….
    .
    .
    .
    Admins
    Tieši tā, skoreni:Viss ir sen jau izlemts.
    Un paradoks, to neesam lēmuši mēs, bet gan viņi paši, izdarot prātam neaptveramus noziegumus !