Zvērinātais advokāts Pāvels Rebenoks aicinājis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru sākt kriminālprocesu par Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera Linarda Grantiņa „oficiālo spīdzināšanu“, ko veica Drošības policijas darbinieki

Zvērinātais advokāts Pāvels Rebenoks oficiāli aicinājis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru sākt kriminālprocesu par cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātāja Linarda Grantiņa īpaši cietsirdīgo un brutālo aizturēšanu, ko veica Drošības policijas darbinieki, kā arī veikt visas darbības, lai pret Vācijas pilsoni Grantiņu nodarītais noziegums tiktu izmeklēts objektīvi, efektīvi un bez neattaisnotas novilcināšanas. Tāpat oficiāli lūgts nodrošināt visas nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanu Linardam Grantiņam ārpus Rīgas Centrālcietuma teritorijas.

Pāvels Rebenoks jau ziņoja par 2015.gada 23. jūlijā notikušo īpaši brutālo Grantiņa aizturēšanu, kurā viņam salauzta roka, radīti bojājumi nierēm un nobrāzumi, spārdot ar kājām pēc nogāšanas zemē. Drošības policijas darbinieki 1950. gadā dzimušā Grantiņa salauztajai rokai uzlikuši rokudzelžus un ar tiem piesprādzējuši pie automašīnas griestu roktura. Veselu nedēļu ieslodzījuma vietā Grantiņš nav saņēmis medicīnisko palīdzību ne aizturēšanas laikā gūtajām traumām, ne hroniskajai slimībai.

Iesniegumā tiek informēts, ka aizturēšanas laikā pret 64 gadus vecu un ļoti smagi slimu cilvēku Drošības policijas darbinieki piemērojuši pārmērīgu spēku, kam nebija objektīvas nepieciešamības, jo Grantiņš nepretojās. Tādā veidā Drošības policijas darbinieki apzināti demonstrēja pret Linardu Grantiņu savu fizisko pārspēku un personisko nepatiku, norādīts iesniegumā.

Grantiņa aizstāvis Pāvels Rebenoks uzskata, ka Drošības policijas darbinieki pārkāpuši Krimināllikuma pantu par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, pārkāpjot aizturēšanas nosacījumus un aicina ierosināt kriminālprocesu, kurā izvērtētu notikušā apstākļus un personu rīcību, kuras veikušas noziegumu pret Grantiņu.

Advokāts uzskata, ka cietsirdīgajā aizturēšanā un pēc tam sekojošā atstāšanā bez medicīniskās palīdzības cietumā ir saskatāms Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā noteiktā spīdzināšanas aizlieguma acīmredzams pārkāpums, kuru aicina nekavējoties novērst.

Iesniegumā lūgts ne tikai uzsākt kriminālprocesu, bet arī atzīt Grantiņu par cietušo un nodrošināt visas nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ārpus šī brīža viņa turēšanas vietas – Rīgas Centrālcietuma teritorijas.

Tāpat aicināts veikt visas citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai pret Grantiņu nodarītais noziegums tiktu izmeklēts objektīvi, efektīvi, bez neattaisnotas novilcināšanas un, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēktiesības.

Advokāts Rebenoks iesniegumā, kas adresēts gan Ģenerālprokuratūrai, gan iekšlietu ministram, tiesībsargam u.c., arī atgādina, ka Vācijas tiesa nav atļāvusi Latvijas Republikai veikt jebkādas kriminālprocesuālās darbības attiecībā pret Vācijas pilsoni Grantiņu. Iesnieguma kopija ir nosūtīta arī Vācijas vēstniecībai.

Kā jau ziņots, 2014.gadā tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu saistībā ar 2012.gada 10.aprīlī sākto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Lēmums par drošības līdzekļa grozīšanu uz apcietinājumu Linardam Grantiņam piemērots aizmuguriski – 2014. gada 22. maijā (lēmuma Nr. KPL 270370114/7), to pieņēmusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese K. Kraveca. Šī lēmuma noraksts Linarda Grantiņa aizstāvjiem tika izsniegts Drošības policijā 2015. gada 06. augustā. Tikai 15. dienā pēc aizturēšanas Grantiņš uzzināja no advokāta Rebenoka, uz kāda pamata Drošības policijas darbinieki viņu brutāli ir apcietinājuši.

Drošības policijas darbinieki viņu aizturēja tikai desmit dienas pēc tam, kad Grantiņš bija ieradies Latvijā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese K. Kravecai nebija zināms Linarda Grantiņa veselības stāvoklis, kas jau uz Lēmuma pieņemšanas brīdi bija smags, kas ir pamats drošības līdzekļa atkārtotai izvērtēšanai un arī grozīšanai, sakarā ar šīm jaunām ziņām par faktiem.

Linarda Grantiņa aizstāvība ir vērsusies drošības līdzekļa – apcietinājuma grozīšanas sakarā ar attiecīgu rakstveida pieteikumu pie kriminālprocesa Nr. 11840002212 procesa virzītāja – Drošības policijas izmeklētāja M. Aukstikalna, taču nekāda rīcība tālāk nav sekojusi, joprojām nav saņemta arī nekāda atbilde uz pieteikumu, tāpat kā arī atbildes nav saņemtas ne uz vienu citu aizstāvības nosūtīto rakstveida iesniegumu/lūgumu Rīgas Centrālcietumam.

Advokāts Rebenoks norāda, ka interneta vietne www.tautastribunals.eu ir reģistrēta un fiziski atrodas uz datu nesējiem, kuri atrodas Vācijas Federatīvajā Republikā (skat. arī http://www.eurid.eu/en/whois-search).

Minētā vietne, iespējams, ir Linarda Grantiņa personīgā viedokļa paušanas platforma globālajā tīmeklī, taču jāņem vērā, ka šī interneta adrese nav reģistrēta uz L.Grantiņa vārda.

Linards Grantiņš ir Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis, pār kuru Latvijas Republikai nav jurisdikcijas, un šajā sakarā visi (ne mazāk kā 3; pēdējais izskatīts 31.07.2015 Vācijā) Latvijas Republikas pieprasījumi Vācijas Federatīvajai Republikai, par Linards Grantiņa izdošanu noraidīti kā, absolūti nepamatoti, un viņa izdošana Latvijai ir atteikta, jo saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas normatīvajiem aktiem, tāpat kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu – Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Respektīvi, Vācijas tiesas ir pateikušas, ka Linards Grantiņš nav izdarījis nekādus noziegumus, kurus viņam šobrīd mēģina inkriminēt Latvijas Republikas Drošības policija. Par minēto ir informēta Drošības policija, taču arī Vācijas tiesu lēmumi nav to atturējuši turpināt acīmredzami nelikumīgo kriminālprocesu.

Turklāt jāvērš arī uzmanība uz to, ka Linards Grantiņš ir tieši tā persona, kas ir taisni cīnījusies par Latvijas neatkarības atgūšanu sabiedriskās organizācijas “Helsinki-86” ietvaros. Tāpēc vēl jo vairāk nav saprotams, kā šāda persona var, pēc Drošības policijas domām, “aicināt vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”. Kā redzams, tad pati Drošības policija vēl pat īsti nevar izšķirties vairāk nekā 3 gadus ilgā izmeklēšanā, uz ko tad ir, pēc viņas domām, privātpersona izdarījusi aicinājumus. Tātad pat pats izteiktais pieņēmums par aizdomām ir nekonkrēts un liedz Linardam Grantiņam tiesības uz aizstāvību, kas ir cilvēktiesību pārkāpums.

Uzskatu, ka kriminālprocesa materiālos nav un nevar būt ziņas, kas norādītu, ka Linardam Grantiņam būtu jebkādas iespējas “vardarbīgi” kaut ko gāzt vai mainīt Latvijas Republikā. Viņa personiskā viedokļa paušana pati par sevi nav un nevar tikt uzskatīta par krimināli sodāmu. Ir acīmredzams, ka šajā kriminālprocesā nenotiek efektīva izmeklēšana, lai bez neattaisnotas novilcināšanas sasniegtu kriminālprocesa mērķus, par ko liecina jau tas, ka “izmeklēšana” notiek jau kopš 2012. gada – tātad vairāk nekā 3 gadus tiek “izmeklēts” privātpersonas personiskais viedoklis publiski pieejamā interneta vietnē, paralēli neatlaidīgi prasot izdot Latvijai privātpersonu no Vācijas Federatīvās Republikas, kas tikpat konsekventi atsaka, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Kopš 24.07.2015 ar L. Grantiņu nekādas procesuālās darbības nav veiktas.

Advokāts Rebenoks norāda, ka piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums nav samērīgs.

KPL 12.p. uzliek par pienākumu veikt kriminālprocesu, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē, paredzot, ka cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi.

Visupirms norādu, ka objektīvajā realitātē nav un nepastāv sabiedrības drošības apdraudējums. Uzskatu, ka lietas materiālos tam nav acīmredzamu, objektīvu pierādījumu.

Saskaņā ar KPL 241.p. – procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana. Savukārt KPL 244.p.1.d. nosaka, ka procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs, uzskatu, ka izvēlētais drošības līdzeklis – apcietinājumsnav izvēlēts atbilstoši lietas apstākļiem.

Advokāts Rebenoks norāda, ka Linarda Grantiņa apcietināšana un izteiktās aizdomas ir nepamatotas, jo procesa virzītājs un tiesa lemjot par apcietinājuma piemērošanu vadījusies nevis no faktiem, bet gan no pieņēmumiem. Tāpēc piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums ir nesamērīgi smags un aizskar Linarda Grantiņa  cilvēktiesības un nodara viņam morālas ciešanas.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) un KPL ietverto principu izpratnē nav pieļaujams, lai apcietinājuma piemērošana jau priekšlaikus pildītu soda funkciju, turklāt apcietinājumam ir jābūt leģitīmam mērķim (procesa nodrošināšana, varbūtības novēršana, ka tiks izdarīts jauns noziegums), taču šādām aizdomām ir jābūt pamatotām un procesa virzītājam tās ir jāpierāda ar faktiem, nevis tikai ar pieņēmumiem, pretējā gadījumā tiks aizskartas Satversmē garantētās personas pamattiesības un tiks pārkāpti vairāki tiesību principi, tai skaitā nevainīguma prezumpcijas un tiesiskuma princips.

„Apcietinājumu nevar piemērot nolūkā veikt izmeklēšanas vai procesuālās darbības. Personas turēšanu apcietinājumā nevar pamatot ar izmeklēšanas grūtībām.” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi Noimaisters pret Vāciju (Neumeister v. Germany) Klūss pret Beļģiju (Clooth v.Belgium))

Tiesa pilnā mērā nav nodrošinājusi ECK 6.p. definētā taisnīgas tiesas principa ievērošanu, kā rezultātā Linards Grantiņš nevarēja sevi pilnvērtīgi tiesā aizstāvēt Lēmuma sakarā.

Saskaņā ar ECK 5.p. un 6.p. noteikumiem, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesu praksi, tiesas procesā ir jāievēro sacensības princips starp pusēm. Procesa virzītājam ir jāinformē apcietinātais vai viņa aizstāvis par izmeklēšanas puses viedokli un argumentiem, turklāt aizstāvībai ir jābūt garantētai pieejai lietas materiāliem, ar kuriem procesa virzītājs pamato savus argumentus. Tas izriet no sekojošas ECT tiesu prakses: spriedums „Graužinis pret Lietuvu”, 10.10.2000., 31§; „Nīdbala pret Poliju”, 04.07.2000., 66., 67. §; „Vlohs pret Poliju”, 19.10.2000., 127. §; „Lamijs pret Beļģiju”, 29. §.

Lai piemērotu apcietinājumu pret personu, ir jāpastāv ne tikai pamatotām aizdomām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet arī jābūt konkrētam apcietinājuma pamatojumam un ir jāievēro samērīguma princips. Nekādā gadījumā nevar būt par pietiekamu pamatojumu apcietinājuma piemērošanai nodrošināt aizdomās turētā klātbūtni, lai veicot atsevišķās izziņas darbības, izvairītos no sarežģījumiem, kas saistīti ar personas uzaicināšanu, jo aizdomās turētā pienākums nav atvieglot izziņas iestāžu darbu, aktīvi līdzdarboties vai izrādīt labvēlīgu attieksmi pret izmeklētāju. Acīmredzami pretlikumīgi un nesamērojami ar Konvencijas normām ir pamatot apcietinājumu ar kādu kriminālprocesa stadiju vai izmeklēšanas darbības nepieciešamību, kas atvieglo procesa virzītājam veikt savus tiešos pienākumus kriminālprocesā uz aizdomās turētā cilvēktiesību ierobežojuma pamata.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem izriet, ka uz aizdomu pamata ir iespējams pilnībā attaisnot aizturēšanu. Tomēr aizturēšanas beigās ar tām nepietiek, lai attaisnotu apcietinājumu (Spriedums Jablonskis pret Poliju, 21.12.2000).

Advokāts norāda, ka, lai personai piemērotu visbargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, ir nepieciešams konstatēt personas subjektīvo nodomu un patieso vēlmi traucēt izmeklēšanu un patiesības noskaidrošanu. Apstākļi, kas norāda uz izmeklēšanas un patiesības noskaidrošanas traucēšanas varbūtību, ir jānošķir no faktiem un pierādījumiem, uz ko tāda varbūtība balstās, taču šie faktori nevar tikt automātiski uzskatīti par pamatu apcietinājuma piemērošanai. Apcietinājuma piemērošanas praksē nepieciešams īpaši nopietni izvērtēt situāciju, balstoties uz rūpīgi dokumentētiem faktiem, jo no procesa virzītāja viedokļa jebkādu personas rīcību vai uzvedību ir viegli kvalificēt kā potenciālu izmeklēšanas darba apdraudējumu. Līdz ar to varbūtība, ka tiks traucēta patiesības noskaidrošana, var pastāvēt tikai tad, ja personas konkrētas darbības objektīvi apdraud noteiktu izziņas mērķi (Spriedums Millers pret Franciju, 40. par).

Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likums paredz dažādus ar brīvības atņemšanu nesaistītus piespiedu līdzekļus, kā arī Linarda Grantiņa smago veselības stāvokli, uzskatu, ka Linarda Grantiņa apcietinājums ir nesamērīgs un kriminālprocesa mērķus var sasniegt, izvēloties citu ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 1.p., 12.p., 19.p., 41.p., 244.p., 249.p., 272.p., 274.p., 281.p., un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.p., 5.p., 6.p.,

A d v o k ā t s   R e b e n o k s   l ū d z :

– atcelt Linardam Grantiņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

Lai palīdzētu Linarda Grantiņa Latvijas aizstāvjiem ātrāk atbrīvot viņu no nelikumīgā apcietinājuma, Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa  HELSINKI – 86  uzskata par nepieciešamu piesaistīt advokātu no Vācijas, lai noskaidrotu, vai Vācijas vēstniecība Latvijā ir darījusi visu iespējamo, lai palīdzētu savas valsts pilsonim.

Pati Drošības policija no jebkādiem komentāriem un paskaidrojumiem šajā sakarā atsakās. Nekādus skaidrojumus pagaidām nav sniegusi arī Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Svētdien, 2015.gada 16.augustā Leta informēja, ka Drošības policija veic dienesta pārbaudi par, iespējams, pārmērīgu spēka pielietošanu pret Helsinki-86 izveidotāju Grantiņu. Šo informāciju pārpublicēja Latvijas lielākie portāli Delfi, Tvnet, Apollo. Dažādos interneta portālos lasītāji izteica vienu domu, ka  “Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija jeb  iespējamie noziedznieki “pārbauda” paši sevi”. Portālos izteikta arī skarbāki komentāri, ka „Grantiņš bija viens no pirmajiem Latvijas neatkarības cīnītājiem. Kas te Latvijā notiek? Kāpēc netiesā komunistus, bet tos, kuri cīnījās par brīvību?” „Tie, kas Linardu Grantiņu tagad pazemo, ir  pret NATO un civilizētās pasaules vērtībām. Linards Grantiņš pierādījis, ka Latvijā pret patiesību ir arī visa tā saucamā lielā prese, visi Saeimas deputāti, ministri, tiesībsargs, jo citās valstīs par tik kliedzošu brīvības cīnītāja zvērisku spīdzināšanu protestētu visa pilsoniskā sabiedrība“, teikts vēl kādā citā komentārā.

Ziņo Helsinki-86 vadītāja un biedri.

Vācijā, Minsterē, 2015. gada 16. augustā