Par kristīgo VDK darbinieku- mācītāju Juri Rubeni

LRTT i- vietnes lasītājs Ernests ir atsūtījis man interesantu video un papildinājumā arī labu tekstu. Ja kāds nav vēl video noskatījies, tad tas ir šeit: http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/03.05.2015-saknes-debesis.id48642/ Bet viņa teksts raksta lejas daļā. Katrā gadījumā, paldies par atsūtīto un ļoti svarīgo informāciju.

Ne tikai šī raidījuma teksts, bet arī montētais video stāsta mums ļoti, ļoti „interesantas” lietas. Tāpēc, domāju, ka šī raidījuma veidotājs Gatis Līdums arī ir iejaukts šajā noziedzīgajā dezinformācijas afērā. Iespējams, ka viņš pat ir visa šī nozieguma iniciators, jo šodienas Latvijas informatīvā vide tiek kontrolēta pat vairāk kā PSRS laikos.

FOTO: VDK darbinieks, civilizācijas atkritums, kuram vieta ir karātavās.

Vai ievērojāt, jau VIDEO sākumā Juris Rubenis stāv blakus Anatolijam Gorbunovam, kurš bija LPSR pirmā „figūra”- komunists un čekas īstenais priekšnieks. „Disidents” J. Rubenis kopā ar to, kurš H-86 dibinātāju iespundēja cietumā par to, kā rezultātā abi šie „varoņi” atrodas uz vienas skatuves.

„Vot” tev, latviet, i garīgais tandēms !!!

Varbūt „debesu sakņu” īpašnieks Gatis Līdums šo Rubeņa cīņas „triku” mums izskaidros ?

LRTT un arī lielākā daļa latviešu tauta labprāt šo paskaidrojumu noklausītos.

Juris saka, ka mācītājs padomju laikos bija otrās vai trešās klases cilvēks. Mācītājs var būt, bet tikai ne „mācītājs” Juris Rubenis. Un interesanti, ka to visu stāstot acis šim „mācītājam” šaudās uz visām pusēm, bet ne reizi nepaskatās tai virzienā, kuriem tiek adresēta šī melīgā informācija.

FOTO: Šī ir O. Rubeņa vadītā čekas troika, bet J. Rubenis vada čekas šesķorku ! http://tautastribunals.eu/?p=14241 Ah Rubeņi, rubeņi, rubeņi… . Neviens no šiem čekas deģenerātiem nav latvietis, bet kā iemācījušies “slaukt” latviešus !!!

Un tālumā skanēja eņģeļa balss: nāvi, nāvi, navi visiem tiem, kuri nav rakstīti Dzīvības grāmatā ! Interesanti, vai čekisti- Antikrista uzticīgie kalpi ir Dzīvības grāmatā ?

Tālāk šis „varonis” sāk stāstīt par H-86. Viņš uzsver, ka tie bija strādnieki un VIENKĀRŠI cilvēki. Viss jau ir pareizi, ka strādnieki, bet ko nozīmē vēl papildus piebilde- vienkārši cilvēki ? Vai piem: lidotājs, skolotājs, mācītājs un pirmais partijas sekretārs, ir divkārši vai varbūt sarežģīti cilvēki ?

Te jau tad arī sākās tie „fokusi” ar skatītāju prātu zombēšanu. „Nu viņi taču ir vienkārši cilvēki, ko tādi sajēdz no garīguma”, tiek pavisam neuzkrītošā veidā „ieskalots” ierindas klausītājam- potenciālajam vēlētājam. Tas tā, katram gadījumam, ja tāds Grantiņš vai Bitenieks iedomātos piedalīties vēlēšanās.

Un tad sākas prātam neaptveramais !

Kad klausījos viņa runu par H-86, domāju, ka atrodos kaut kādā greizo spoguļu valstībā. Viņš sāk stāstīt, ka: „Mēs ļoti ātri nonācām kontaktā un sākām sadarboties !” „Jau agrīnā stadijā viņi juta, ka viņiem ir gūti noformulēt savas prasības… .” „Un tad mēs vienojamies, ka mēs viņiem palīdzam rakstīt šos dokumentus.”

Un tālāk šis klauns visā nopietnībā stāsta, ka ir rakstījis visus H-86 dokumentus !!!

Nesaprotu, vai man raudāt vai smieties ?!

Es vienmēr esmu centies izvairīties kādu nosaukt par muļķi vai sūtīt pie psihiatra, bet šī ir tā reize, kad tas jāsaka tik skaļi, cik vien tas ir iespējams.

Pirmkārt: Par GRUPAS dibināšanu tāds Rubenis neko nezināja un arī nevarēja zināt. To, pat līdz pēdējam brīdim nezināja tie, kuri parakstīja manis uzrakstītos dokumentus Starptautiskajām organizācijām.

Kā Juris Rubenis varēja uzrakstīt(un „pareizi noformulēt”) H- 86 dokumentus, ja viņš mani uzmeklēja tikai tad, kad tiku amnestēts un manis rakstītie dokumenti nolasīti visās ārzemju raidstacijās- visās Eiropas valodās ?

Lūk, tāpēc jau šī pretīgā čekas darbinieka acis šaudās kā „zebiekstei” uz visām pusēm, bet ne kameras objektīvā. Jūs nepārklausījāties, Juris Rubenis nav „stukačs”, viņš ir VDK štata darbinieks, tāpat kā viņa pieci drauģeļi, par kuriem viņš stāsta. Visa viņa „grupa” bija VDK izstrādāts projekts, lai apzinātu nacionāli noskaņotos latviešus un pēc tam tos likvidētu. Jura Rubeņa „grupa” bija tā laika populārā raidījuma „Labvakar” čekas ziķjerzeļļu Inkina, Rubeņa un Šipkēvica variants, bet tikai Baznīcas aprindās.

Rubenis cenšas tautai ieskaidrot, ka Grantiņš ir „vienkāršs” strādnieks, kurš neprot noformulēt DOMU. Šajā gadījumā es citēšu kādu citu „viņa kantora” darbinieku profesoru- komunistu Valdi Šteinu: „Bet, runājot par Helsinkiešiem – viņi bija interesants fenomens. Drošsirdīgi uzpeldēja un pazuda. Laiks pēc tam pierādīja un parādīja, ka neviens no viņiem tālāk nepiedalījās Atmodas darbā un neviens man nepalīdzēja cīņā ar komunistiem un čekistiem. Toreiz es biju neizpratnē, bet vēlāk sapratu, kas par lietu. Helsinkiešiem bija ļoti labi pirmie dokumenti, nezinu, kurš tos bija rakstījis. Tos es ļoti augsti novērtēju un popularizēju, bet, kad vajadzēja sākt kopīgi strādāt, kad vajadzēja reāli kaut ko darīt, kad vajadzēja programmu izstrādāt, dokumentus rakstīt, tad visi bija pazuduši. Man radās pārliecība, ka tos pirmos dokumentus kāds  cits ir viņu vārdā izstrādājis, jo starp viņiem es neredzēju nevienu, kurš varētu spēt tādus, tik drosmīgus dokumentus uzrakstīt.“

Par šīs “kristiešu” grupas fīreru nozīmēja Juri Rubeni, kurš no mātes puses ir krievs un tāpēc bauda vislielāko uzticību.

Viņš nosauca trīs savus biedrus-Jēkabsonu, Plāti un Ludviku. Visus tos, ar kuriem es tiku iepazīstināts. Kā sauc atlikušos divus, viņš nepasaka.

06.05.15.    L. Grantiņš

Turpinājums sekos… .

Lasītāja Ernesta teiktais:

Raidījumā viņš stāsta, ka sadarbojies ar H-86 un pats rakstījis tā memorandu. Stāsta, ka viņš pats un mācītājs Modris Plāte, bijuši lielākie Atmodas cīnītāji un garīgās revolūcijas aizsācēji.

Šķiet dīvaini, kāpēc viņš 25 gadus klusējis un tagad runā par helsinkiešiem ? Kāpēc viņš tagad slavē viņus, bet toreiz nav iestājies viņos ?

Un vai tad memorandu nerakstīja Linards Grantiņš ?

Un kāpēc jāslavē kāds Plāte, ja reālā(nevis teatrālā) garīgā kustība aizsākās pie vecā profesora un pirmā Latvijas laika mācītāja Roberta Feldmaņa, kurš pārnākot no Sibīrijas nedrīkstēja tikt pie saprātīga izmēra baznīcas, bet viņam tika iedalīts garāžas izmēra lūgšanu nams Mežaparka nostūrī, kurā viņš pulcēja tik daudz cilvēku, ka 2/3 no tiem, stāvēja dārzā, jo iekšā nebija vietas. Toties visādi jauni un nez no kurienes parādījušies garīdznieki(ap 30 gadu vecumu) tiek pie Latvijas galveno baznīcu pārvaldīšanas – arī tas pats Rubenis.

Profesors Feldmanis visus savu mūžu bija veltījis kristīgajai dzīvei un pats arī tādu nodzīvojis, vairākās vietās pasaulē bijis misionārs, ārkārtīgi inteliģents, deviņdesmit gadu vecumā jau zaudējis redzi, vienmēr lieliski izskatījās un mācīja tikumību tai draudzes jauniešu daļai, kas pēc dievkalpojumiem pulcējās viņa dzīvoklī. Par viņu citas valstis ir runājušas, bet mūsdienu Latvijā, lielām grūtībām piešķīra ielas nosaukumu ar profesora vārdu, un arī tas bija nesen.

Kaut kā neloģiski: viens izstaigā Sibīriju un piedzīvo kara šausmas un slimības, visu mūžu kalpo Latvijai, otrs tikko no jaunības izskrējis un skaitās lielāks garīdznieks un spēlē galveno lomu Atmodas laikā.

Kāpēc?

Lai kārtīgi latviešu garīdznieki kā Roberts Feldmanis, Andrejs Kavacis, Kārlis Zuika un citi, neieņemtu vadošos amatus un neteiktu tautai patiesību.

Interesanti arī tas, ka sākoties Mežaparka mazās baznīcas ziedu laikiem, pie Feldmaņa(no tiem jauniešiem, kas pulcējās pie profesora dzīvoklī un klausījās, ko viņš stāsta) bija arī tādi mums zināmi cilvēki kā Jānis Vanags, Kaspars Dimiters, Ēriks Jēkabsons, Agris Sutra un strīpa citu, kuri pēc tam kļuva labi zināmi, viens pat par arhibīskapu iecelts. Pēc tam kāds no viņiem varēja lepoties, ka redz – esot Feldmaņa cilvēks.

Diez kāpēc tad visi jaunie garīdznieki, kas tik ļoti iespaidojās no Feldmaņa un tik cēli par viņu toreiz runāja, aizmirsa par savu garīgo tēvu tad, kad tika pie amatiem ?

Vai nebija tā, ka VDK pārvilināja pie sevis ?

Bet varbūt kāds bija VDK jau pirms baznīcas amatu dalīšanas, un arī gāja uz profesora dzīvokli, lai stučītu, ko domā citi mācītāji un, ko domā citi inteliģentie latviešu jaunieši, kas tur pulcējās, lai zinātu kādi nolūki ir pašam Feldmanim.

Tagad visi jaunie ar pārliecību stāsta, ka viens par otru lielāki brīvības cīnītāji bijuši, bet profesors Feldmanis klusībā nomirstot jau sen aizmirsts.

Aizmirsts tāpat kā viņa tikumība un naivā pastāvēšana patiesībā.

Un tā jaunie rubeņveidīgi iesmaida par patiesības skaistumu un naivumu, un tās nesējiem. Iesmej, jo tie jau tādi muļķīši vien ir. Bet VDK vīri – uh tie gan ir kārtīgi veči, prata nodibināt Tautas Fronti, apčakarēt Trimdu, pastumt malā godīgos latviešus.

Vot(!), tas gan ir jāmāk.

Turpinot par Feldmani.

1998. gadā viņš atteicās no piešķirtā IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa. Profesors savā paskaidrojumā Triju Zvaigžņu ordeņa domei norādīja, ka “savu godu no cilvēkiem nepieņemu”. Tolaik presei mācītājs izteicās, ka: “Tā ir ļoti personīga lieta, bet tā nesatur nekādu rūgtu vai asu domu, tā ir mana pārliecība”.

Un kā ir ar Rubeni?

Roberts Feldmanis bija spilgta un nozīmīga personība ne vien Latvijas, bet arī pasaules mērogā. Viņa biogrāfija ir iekļauta Kembridžas starptautiskā Biogrāfijas centra 2001.gada izdevumos „2000 ievērojamākie zinātnieki 21. gadsimtā.” („Outstanding Scholars of the 21st Century”).

Un kā ir ar Rubeni?

Viņa nelokāmā stāja pret kādreizējo Padomju varu viņu noveda izsūtījumā Sibīrijā. Arī pēc atgriešanās no izsūtījuma viņš nebija mainījis savu attieksmi. Šī noteiktā un garīgu pārliecību apgarotā stāja, un līdz ar to viņa lielā ietekme uz Latvijas inteliģenci, bija arī ieguldījums Padomju varas vājināšanā un Latvijas brīvvalsts atjaunošanā.

Un kā ir ar Rubeni?

Viņš ir ultra-nodevējs un melis, kura darbi viņu raksturo kā sātana kalpu un bendi.

Lai viņam taisnīga tiesa !