R. Bruners. Spiegu stāstiņi, 5.daļa

R. Bruners. Spiegu stāstiņi, 5.daļa

Viena no nopietnām kļūdām, ko esmu pieļāvis savā jaunībā, bija izvēle studēt Latvijas (valsts) universitātes ķīmijas fakultātē. Tā ir noslēgta ebreju vide, kura darbojas pēc saviem, tikai viņiem pašiem zināmiem likumiem. Nepiederošiem tur nav ko meklēt, par panākumu gūšanu nerunājot. Kaut man kāds to būtu pateicis!

Minētā iestāde atšķiras ar dažām īpatnībām, uz kurām vēlos vērst lasītāju uzmanību. Pirmkārt, tas ir lielais čekas aģentu īpatsvars, spriežot pēc publicētās kartotēkas. Iznāk, ka Latvijā vidēji 0.3% bija čekas aģenti, lai gan reālais skaitlis varētu būt krietni lielāks. Fizikālās ķīmijas katedrā reālais skaitlis varētu būt kaut kur ap 20-30%, bet manā tiešā tuvumā tie bija visi 100%. Abu vecāko kolēģu vārdi, ar kuriem strādāju vienā telpā, ir atrodami maisos.

Otrkārt, minētā vide iemācīja šo to par īpatnējām mīlas / naida attiecībām, kas pastāvēja starp ebrejiem un čekistiem. Būtībā, viņi kopā veidoja vienotu veselu, kas bija daļa no reālās varas Latvijas PSR. Pēc atmodas daudzi no viņiem izvirzījās 4.maija republikā, tiekot pie naudas un augstiem amatiem. Vienu no viņiem, Viesturu Tamužu, pieminēju iepriekš 4.daļā. Šeit pieminēšu vēl dažus Latvijā pazīstamus vārdus.

“Izraēlas” emigrants

Septiņdesmito gadu beigās sāku mācīties pirmajā kursā. Otrajā kursā, ja nemaldos, bija puisis uzvārdā Livšics, vārdu neatceros. Viņa ģimene bija iesniegusi dokumentus izbraukšanai uz “Izraēlu”. Tad lūk, pret šo Livšicu fakultātē bija izvērsta īsta vajāšana. Reizēm satiku viņu smēķējot, un pārmijām dažus vārdus. Atceros, ka viņš lāgā nespēja aizsmēķēt cigareti, jo trīcēja pie visām miesām. Man bija viņu žēl, jo kaut ko tādu redzēju pirmo reizi mūžā.

Tagad apmēram zinu, kādas spec-metodes lieto cilvēku ietekmēšanai, bet toreiz tā bija pirmā mācība par ebreju vidi. Tā vienmēr ir super-lojāla pastāvošajai iekārtai, un rīkojas saskaņā ar valdošo ideoloģiju. Ja briest iekārtas un ideoloģijas maiņa, viņi ir pirmie, kas atbalsta jauno kārtību, un ieņem tajā vadošas pozīcijas. Attiecībā uz Latviju, pozīcija ir super-radikāli-patriotiska.

Arhibīskaps un ugolovņiks

Livšicu vajāja tāpēc, ka viņš bija atteicies no kopējās vides, kurā ganījās attiecīgā kopiena. Tā ir vēl viena ebreju sabiedrības iezīme, ka visiem jābūt vienādiem. Vai precīzāk sakot, ir “ģenētisks” pamatvērtību kopums, uz kā šī vide balstās, ar kopējiem mērķiem, uz ko viņi tiecas. Ja kāds izlec no šī koncepta, tad īsti savējais viņš vairs nav.

Vēlos pastāstīt par diviem Livšica kursa biedriem, kuri minētajā vidē iekļaujas vienkārši lieliski. Viens no tiem ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, bet otrs ir glamūrīgais kriminālelements Māris Martinsons. Abi nāk no vienas vides, un no viena skolas sola. Tā sakot, miesa no miesas, un kauls no kaula.

Māris Martinsons, nejaukt ar vārda brāli režisoru, darbina naudas atmazgāšanas un korupcijas shēmas. Viņš darbojas visaugstākajā līmenī, un viens no viņa klientiem ir bijušais Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Ja Martinsons apjāj visus Latvijas iedzīvotājus, pilsoņus un nodokļu maksātājus, tad Vanags apjāj tikai daļu no tiem. Respektīvi, luterticīgos kristiešus. Tomēr abi dara

apmēram vienu un to pašu. Vanags to dara ērģeļu rēkšanas pavadījumā, bet Martinsons dod priekšroku klusumam un mājīgai pirts atmosfērai. Kas nu kuram labāk iet pie sirds.

Pēc ķīmijas fakultātes beigšanas, Vanags iestājās teoloģijas seminārā. Tomēr nevajag domāt, ka augsto baznīcas amatu viņš ieguva kaut kādu garīgo sasniegumu dēļ. Svētību arhibīskapa amatam viņš saņēma jau daudz agrāk, tajā laikā, kad mācījās ebreju vidē ķīmijas fakultātē.

Mārtiņa Straumes informācija par “Moduls Rīga”

Māris Martinsons taisīja karjeru ebreju uzņēmumā “Moduls Rīga”. Palūkosim, kas tā ir par vidi, kas izvirzīja Latvijas kriminālo autoritāti.

Sekojošās informācijas avots ir Latvijas būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, kurš tagad miris. Nulltajos gados, varbūt arī agrāk vai vēlāk, Straume bija viens no “Moduls Rīga” vadītājiem. Šis uzņēmums specializējas elektroinstalācijās, un tas regulāri saņēma pasūtījumus no Rīgas domes, kā arī Maskavas pilsētā, un iespējams, arī citur Krievijā.

Celtniecības objektos, tajā skaitā kritiskās infrastruktūras objektos, tādos kā lidostā, krāpšanās ar segtajiem darbiem ir regulāra prakse. Piemēram, spēka ievadu instalē neatbilstoši projekta dokumetācijai. To dara tāpēc, ka, piemēram, neatbilstoša kabeļa cena ir daudz mazāka. Atklāt krāpšanu nav iespējams, jo šai instalācijai nekavējoties klāj virsū betona segumu, vai paslēpj kādā citā veidā.

Šāda veida noziegumi ir izplatīti, un motivācija ne vienmēr ir nelikumīgas peļņas gūšana. Būvuzņēmējs piespiež apakšuzņēmējus veikt noziegumus, lai tie varētu iziet pa nullēm.

“Moduls Rīga” (galvenokārt) strādā Krievijā, veicot projektu izstrādi un uzraudzību. Uzņēmuma darbinieki ebreji brauc uz Maskavu, lai uzraudzītu vietējos krievu apakšuzņēmējus. To dara, pazemojot un ņirgājoties par krievu apakšuzņēmējiem, liekot pārtaisīt gatavo darbu un tamlīdzīgi. Tā rezultātā krieviem izraisa naidu pret uzraugiem, kuri no viņu viedokļa ir “латыши“. Šādā veidā gatavo krievus, kuri ir spējīgi veikt zvērības pret latviešiem.

Kā samaksu par minēto, “Moduls Rīga” saņem pasūtījumus no Rīgas domes.

Šī informācija ir vairāk kā 20 gadus veca, tomēr šodien tā ir aktuāla kā nekad. Vajadzētu mēģināt apjaust to, kas mums ir sagatavots, un minētais varētu būt tikai maza daļa no tā.

Straumes kungs pieminēja arī Māri Martinsonu, tomēr tas nebija kontekstā ar aprakstītajām “Moduls Rīga” darbībām. Viņš esot pēries pirtī kopā ar uzņēmuma īpašnieku, kaut kādu Abarinovu. Pēc visa spriežot, Martinsons uzņēmumā “Moduls Rīga” uzņēma augstumu, lai kļūtu par kriminālo autoritāti, kurš pazīstams ar pogoņalu Kvadrāts.

20.01.25