Pirms, latviet, nāc šajā portālā, noskaties šo video:

https://www.youtube.com/watch?v=-9pBoQDKBLU

(Žēl, bet šo VIDEO krievžīdiskie elementi ir “dabūjuši lauka” no YOUTUBEs. Tas bija īsts “zārka nagla” priekš putiniskās Krievijas.“СТЕПАН ДЕМУРА РАЗБОМБИЛ В Путинa”)

Izejot no MORĀLĀ aspekta, daļēji Stepana Demuras teikto var aizvietot Mihails Vellers:

https://www.youtube.com/watch?v=qlOpnwZmzKc

“О русском хамстве Михаил Веллер”

Mēģiniet vēl šeit skatīt Stepanu Demuru, kā norādīts Elmāra komentārā:

http://my.mail.ru/mail/tursunov1/video/971/19845.html

Ja ir slinkums to darīt, tad Tribunālā apspriestās tēmas tev nekad nebūs saprotamas. Tu sapratīsi, protams, valodu, bet ne jēgu. Tev liksies, ka nacists vai antisemīts Grantiņš visu to runā tāpēc, ka ir saslimis ar “bonapartismu” vai vienkārši- sajucis.

Šī i- vietne pastāv tāpēc, lai atmodinātu tavu Sirdsapziņu un pasacītu, ka, ja necīnīsies par Taisnību, tad zaudēsi visu, gan ģimeni un godu, gan savu tautu un savu valsti, bet pats galvenais- savu Garīgo Būtību- Dvēseli. Viņa nav mūžīga un nemirstīga, kā tev cenšas ieskaidrot Sātana kalpībā nonākusī Baznīca. Ja Dvēsele(šinī eksistencē cilvēks) necīnās pret tumsu- visu ļauno, viņa tiek izmesta Esības atkritumos.

Kristus sacīja, ka tā ir tā otrā nāve. Tie nav tukši vārdi. Šo vārdu jēga slēpj sevī drausmīgu iznīcības procesu, jo tieci atdots saplosīšanai.

Tā diena ir tukši nodzīvota, ja pieceļoties neesi sakārtojis savas domas tā, lai veiktu sabiedrībai derīgu darbu. Viss Labais un Patiesais Tev jāsargā un jāaizstāv kā maigs un tikko no zemes izspraucies ziediņš, bet ļaunajam jānovēl iznīcība un viņa “uzdīgušais” asns jāizrauj ar visām saknēm.

Labajam vēli labu, bet ļaunajam, lai tas iznīkst.

Ja to nedarīsi, tad ļaunais (godmaņi, indriksoni, bērziņi, urbanoviči, gaiļi, āboltiņas…) barosies no tavas labestīgās enerģijas, kuru Tu saņem no Dievišķās pasaules. Ļaunie nesaņem no Turienes enerģiju, viņiem ir vajadzīgi donori. Ja tu to sapratīsi un pārgriezīsi šo “saiti”, tad viņi iznīks.

Un tā, ja noskatījies un noklausījies Stepana Demuras sacīto par Krieviju, tad saprati, ka TĀ vairs praktiski neeksistē. Šodienas Krievijas Federācija ir tukša atbalss(eho) tās bijušajai “varenībai”. Viņas dienas ir skaitītas. Tas nozīmē arī to, ka krievžīdiskās 4. maija kliķes laiks arī ir iztecējis.

Priekšā stāv lielais rēķinu slēgšanas laiks !

Viņš pasacīja to pašu, ko LRTT raksta savā i- vietnē, ka pie teikšanas visur ir krievžīdi. Šeit vēl kāds video, kurā tiek pateikts tas pats, tikai vēl tiešāk:

https://www.youtube.com/watch?v=osaEjHidLoQ

Mums priekšā stāv smaga cīņa ar krievžīdisko cionistu- komunistu noziedznieku bandu.

>Patiesība vienmēr, lai arī cik tas briesmīgi izklausītos, prasa cīņu un asinis.

>Tas, kurš Patiesības vārdā dzīvību zaudēs, tas to iegūs.

Ja visu to izprot un sajēdz, tad izzūd bailes un pat visgrūtākajā brīdi Tu nezaudē cerību.***

Ar kādu cerību dzīvo mūsu tautas ienaidnieki, nodevēji un zagļi ?

Kaut arī Tu, latviet, neesi nevienu apzadzis, bet gļēvi noskatījies kā tevi apzog, tad zini, ka tev ir ejams kopīgs ceļš ar šiem neliešiem.

Tas ir iznīcības ceļš.

>Remdenais saņem to pašu, ko nelietis, jo neatbilst Dievišķās evolūcijas Likumam.

>Netici baznīcai, bet tici Pravietim Kristum.

>Nolādi Sātana kalpus, bet ne Sātanu, jo viņš Dieviķās Pasaules neatņemama sastāvdaļa.

Lai Tev priecīgi un līksmi Ziemassvētki- ziemas saulgrieži !

Dievs svētī Latviju !

23.12.14.     L. Grantiņš

===========================================================================

*** Es šo deģenerātu(krievžīdu, KGB komunistu) eksikūcijas esmu ieslodzījumā izbaudījīs, kā reti kurš.

To, kā viņi mani spīdzināja par to, ka es cīnījos par savas tautas brīvību, es šiem krievžīdu komunistu  izdzimteņiem nekad nepiedošu.

Pienāks diena, kad es(ne tikai es) viņus “pļaušu” kā purva grīsli.

Es viņus “pļautu” arī tad, ja zinātu, ka par to nonākšu Ellē !

Arī tur es šos izdzimteņus, kuri manu tautu ir bendējuši, “pļaušu” bez žēlastības.

==================================================================

UZMANĪBU !!!  LRTT REKLĀMA !!!

Latviešu med- zinātnieki piedāvā: “VIZUĀLO MAGAS ATTĪRĪŠANAS LĪDZEKLI”

https://www.youtube.com/watch?v=wV5ulLDDJ4g#t=82

Nezinu kā tev, latviet, bet man šis med- zinātnieku piedāvātais līdzeklis līdzēja. Attīrīju kuņģi no visiem infekcijas perēkļiem. Noskatoties piedāvāto video vēmu kā lacis, kurš mušmires sarijies.  Izmēģini arī tu, bet katram gadījumam spaini turi starp kājām, jo līdz tualetei vari nepaspēt.

Lai dzīvo Latvijas med- zinātnieki !

==========================================================================

MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ !!!

Lūk, viņi, kurus Tev ir pienākums NOLĀDĒT !

Neaizmirsti, ka šie kroplie izdzimumi, kuri no taviem sviedriem ir iedzīvojušies miljonos, visi ir KGB darbinieki.

Nr. 1. Godmanis.

Nr. 2. Birkavs.

Nr. 3. Gailis.

Nr. 4 Krištopāns.

Nr. 5. Kalvītis.

Neaizmirsīsim, ka visi viņi ir izsacījušies nicinoši uz latviešu tautu, bet tava nauda gan šiem smerdekļiem patīk !

=========================================================================

Ja neesi vēl par Bībeles viltotājiem izlasījis, tad šeit tas:

Kristus mācības falsifikācija

Pāvils – žīdu ticības transformētājs kristietībā
Un Pāvils sacīja: Izraeļa tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un šo tautu augsti cēlis, un izdeldējis septiņas tautas Kanaānas zemē un tiem izdalījis viņu zemi par mantību. Ap.d.13.16-19.

FOTO: Sātanisms !

Ieturot austrumu svēto skaitli 12, Kristus izvēlējās 12 mācekļus jeb apustuļus. Sirmā senatnē, daudz gadu tūkstošus pr.Kr. tālās austrumu ze­mēs, kuras apdzīvoja galvenā kārtā āriešu tautas, zinātnieki un priesteri ļoti daudz nodarbojās ar debesu ķermeņu pētīšanu. Sevišķu vērību viņi piegrieza Saulei un 12 zvaigzņu gleznām zvēru riņķī, kuru Saule iziet gada laikā. Sakarā ar to senās austrumu tautas bija ļoti bagātas ar zvaigžņu mītiem un reliģiozām zvaigžņu leģendām, pie kam zvaigzņojumu skaits 12 skaitījās par svētu un ieņēma izcilu vietu austrumnieku dzīvē tāpēc katram Dieva dēlam un pasaules pestītājam Krišnam, Budam, Zaratustram un citiem, bija 12 mācekļu jeb apustuļu, ar kuriem kopā viņš simbolizēja Sauli ar 12 zvaigžņojumiem.
Bībeles leksikā sastādī­dams tā saucamās 5 Mozus grāmatas, pēc austrumnieku parauga Esra imitēja stāstā par Jēkabu un viņa 12 dēliem Sauli ar tās 12 zvaigžņojumiem un 12 Izraeļa ciltis ar virsvadoni Jahvi(I. Moz.37,9). Tā kā zvaigžņogumu skaits negrozījās, tad Kristus apustuļu skaits nevarēja būt ne mazāks, nedz lielāks par 12.
Visi viņi, izņemot nodevēju Jūdu, bija galilieši, t.i. vietējo āriešu pirmiedzīvotāji, un bija “nemācīti un zemas kārtas cilvēki” (Ap.d.4.13) pa lielākai daļai vienkārši zvejnieki. Starp viņiem nebij un nevarēja būt neviena bagātnieka, aristokrāta, rakstu mācītāja, rabīna vai farizeja, pret kuriem vienmēr Kri­stus uzstājās ar nesaudzīgām runām. Izredzēto apustuļu uzdevums bija “būt par Kristus dzīves, nāves un augšamcelšanās aculieciniekiem un Viņa dievišķās mācības tiešiem klausītājiem, pārņēmējiem un tālāk paudējiem šķirdamies no apustuļiem Viņš apsolīja tiem sūtīt palīgā Svēto Garu, bet nesolīja sūtīt viņiem kādus tehniskus palīglīglīdzekļus jeb “izredzētus ieročus”, piem., augsti mācītus žīdu teologus, liekulīgus farizejus, dižciltīgus Benjamina cilts pēcnācējus, Romas pilsoņus u.t.t., jo Viņam un Viņa paša personīgi sagatavotiem dievišķās atklāsmes sludinātājiem tādi skaļu vārdu nesēji bija pretīgi. Tamdēļ rabīns Pāvils, kurš izdomāja savu aicinājumu par apustuli no debesīm un uzdevās par 13 apustuli, uzskatāms par vienkāršu krāpnieku, blēdi un afē­ristu. Tā kā 13. apustulis Pāvils radās kristietismam par nelaimi, tad 13 skaitās par nelaimes skaitli vēl tagad, (kristiešu teoloģijas Kristus neatstāj) lai arī pēc Kristus uzbraukšanas debesīs turpmāk ieturētu no debess ņemtu svēto skaitli 12. palikušie apustuļi tūdaļ ievēlēja žīda Jūdas vietā galilieti Mateju kā vienu no tiem vīriem, kas bija ar viņiem kopā no Jāņa kristīšanas līdz Kristus uzbraukšanai debesīs(Ap. d.I, 21-22)., Vasaras svētkos arī uz jaunievēlēto Mateju tapa izliets Svētais Gars, kuru pēcāk ar roku uzlikšanu visi 12 apustuļi nodeva turpmākiem Kristus mācības paudējiem bīskāpiem, presbiteriem un diakoniem. Tā cēlās tā saucamā apustuliskā sukcesija (secība). Pēc tās līdz pat mū­su dienām bīskāpu iecelšanu amatā katoļu un pa daļai arī protestantu baznīca ved nepārtrauktā kārtā no apustuļiem kā Sv. Gara saņēmājiēm pirmās Kristus draudzes nodibināšanas dienā vasaras svētkos. Skaidrs, ka kristiešu pirmdraudze neuzskatīja par Kristus apustuli un jaunu bīskāpu iecēlaju nevienu personu, kura nebij visu laiku kopā ar Kristu, nesaņēma viņa sūtīto Sv. Garu vasaras svētku dienā un neietilpa svē­tā skaitlī 12.
Ievēlot Mateju un vēlāk arī citas amatpersonas, Kristus izredzētie apustuļi noteica, ka visas amata personas ievēlamas tikai eklesijās, t.i. visu draudzes locekļu pilnsapulcēs. Tāpēc arī pašas pirmās kristiešu draudzes saucās par eklesijāmjeb sapulcēm(no šejienes franču eglisre-baznīca). Ikkatra draudze resp. eklesija uzņēma jaunus draudzes locekļus resp. brāļus un māsas tikai pēc pamatīgas apmācīšanas un pārbaudīšanas, prasot no viņiem pareizu ticību un la­bus tikumus. Tā kā Kristum ar apustuļiem bija komūna, tad ikviena pirmkristiešu draudze bija komūna.
Kā redzams no Ap.d.2,42-46 un Jēk. 2,5-7 un 5, 1-8 ,tad kristietības nodibināšanās bija ne tikai reliģisks, bet arī sociāls jautājums. Kristum pašam nekā nebija un viņš pulcināja ap sevi ļaudis no nabagākām aprindām, aicinādams pie sevis visus cietējus, bēdīgos un galvenokārt grūtsirdīgos. Līdzībā par bagāto vīru un nabaga Lācaru viņš saka, ka bagātais nokļuvis ellē un nabagais debesīs. “Kamielim vieglāki ir izlīst caur adatas aci, nekā bagātam ieiet debesu valstībā (Lk.6,20). Saviem sekotājiem viņš liek izdalīt mantu par labu nabagiem. Jeruzalmes pirmkristieši pat saucās par ebonītiem, t.i. par nabagiem. Vispār bū­tu aplami apgalvot, ka Kristus būtu iecēlis par savu apustuli kādu aristrokrātu un vēl virs svētā skaita 12.
Tāpēc viegli iedomāties, kāds pārsteigums bija 12 apustuļiem un citiem pirmkristiešiem, kad pienāca ziņa, kad tālu no Jeruzalemes Sirijas bagātajā pilsētā Damaskā parādījies 13 apustulis Sauls vēlāk nosaukts Pāvils , kurš nekad nebij redzējis un dzirdējis Kristu, nebij arī saņēmis Svēto Garu ne vasarassvētku dienā, ne caur apustuļu roku uzlikšanu un pat nevienā eklesijā nebij ievēlēts par brāli. Vēl lielāks uztraukums pārņēma Jeruzalmes pirmkristiešus, kad viņi uzzināja ka jaunradušais apustulis ir agrākais Kristus draudzes vajātājs, sv Stefana noslepkavošanas līdzdalībnieks, pēc tautības ne galilietis(ārietis), bet “ebrejs no ebrejiem, farisejs, rakstu mācītājs(rabins), augstas kārtas Romas pilsonis(aristokrāts) un bagātnieks no tālas Ķiliķijas pil­sētas Tarsas, kurš bija mācījies Jerusalemē fariseja Gamaliela vadītā vadītā rabīnu skolā un bija šausmīgs žīdu ticības fanatiķis un žīdu tautības šovinists.
Tomēr visvairāk pirmkristiešu draudzi uztrauca tas, ka Pāvils sludināja „savu evaņģēliju”, pauda Kristus garam pretējas mācības, uzskatīja jauno Kristus nodibināto ticību tikai par vecās žīdu ticības piepildījumu un turpinājumu, reklamēja žīdus par Dieva izredzēto un augsti celto tautu apzīmēja Kristus sludināto Debess Tēvu per nežīdu tautu izdeldētāju un viņu zemes u. c. mantas izdalītāju žīdiem, sauca visus savu draudžu locekļus par svētiem Ābrāma bērniem resp. par žīdu brāļiem un māsām lika vergiem klausīt saviem kungiem, radīja Kristus mācībai pretējas dogmas, nedzīvoja pēc Kristus parauga, neatzina komūnu, nīda un lādēja Kristus ieceltos apustuļus, aplika draudzes ar nodevām saviem ceļojumiem, lakstojās ar māsām un ieteica brāļu un māsu savstarpējās skūp­stīšanās sveicienu, noliedza sievietes līdzvērtību vīrietim, pārņēma no pagānu mistērijām sakramentus maģiskā nozīmē, ieveda draudzē žīdu teokrātisko iekārtu, nodibināja no žīdu teoloģijas kristiešu teologiju u.t.t.
Aiz minētiem iemesliem pirmdraudze uzskatīja rabīnu Pāvilu par viltus apustuli jeb par vilku avju drēbēs. Kā tāds viņš izvairījās no sastap­šanās ar īstajiem apustuļiem. Tikai pēc 3 gadiem pēc šķietamā aicinājuma par apustuli Pāvils atgriezās no Damaskas uz Jeruzalmi, lai salabtu ar Pēteri un citiem apustuļiem, vienīgi pateicoties Barnabas starpniecībai, apustuļi ielaidās sarunās ar viņu(Ap. d.9, 26-27).Tur viņš pali­ka tikai 15 dienas un sastapās vienīgi ar Pēteri un Jēkabu. Pēc tam no jauna viņš laidās ceļojumā pa pagānu zemēm un tikai pēc 14 gadiem viņš atkal pārnāca Jeruzalemē. Tātad Pāvils nesadarbojās kopā ar Kristus iz­redzētiem 12 apustuļiem.
Ja Pāvila atstāstāmā aicināšanas vīzija būtu bijusi patiesa, tad pēc tik svarīga notikuma viņš tūdaļ steigšus dotos uz Jeruzalemi, sameklētu apustuļus, sīki izprašņātu viņus, kā Kristus dzīves aculieciniekus un viņa dievišķās mācības pastāvīgus klausītājus un saskaņotu visos sīku­mos savu darbību ar viņējo, bet nevis paliktu Damaskā, aizceļotu uz Arābiju, pārnāktu atkal uz Damasku un tikai pēc 3 gadiem atkalatgrieztos, paliktu tur tikai 15 dienas, atkal aizceļotu pie pagāniem uz 14 gadiem un mācītu tos citādi nekā īstie apustuļi.
Lai Kristus draudze stāvētu augstāk par visām citām un tajā būtu kontrolētājs un noteicējs rabīns Pāvils pasludinaja, ka viņš sanēmis savu iecelšanu apustuļa amatā tieši no paša Kristus kādā parādīšanā tuvu pie Damaskas Par šo šķietamo Pāvila aicinājumu atrodami 3 ļoti pretrunīgi nostāsti, kurus var izlasīt (Apustuļu darbi 9. 22. un 26. nod.)
1. Pēc 9. nod. ziņojuma, Kristus tieši nenodod Pāvilam ap­ustuļa mandātu, bet parādās Ananijam un pavēl viņam nodot Pāvilam aicinā­šanu apustuļa amatam.
2. Pēc 22. nod. 21. p. pats Kristus tieši nodod apustuļa mandātu Jeruzalemas templī.
3. Pēc 26 nod., pretēji 9. un 22.nod. ziņojumiem, jau pašā pirmā parādīšanā pie Damaskas Kristus tieši nodod Pāvila apustuļa mandātu. šis trešais nostāsts vairs pat ne ar vienu vārdu nemin Ananiju un otro parādīšanos templī. Tāpat pretrunīgi ir Pāvila aicināšanas blakus apstākļu apraksti.
Pēc 9. nod Pāvila ceļa biedri dzird Pestī­tāja balsi, bet neredz viņu pašu;
pēc 22. nod redz gaišumu, bet nedzird balsi;
un pēc 26. nod. paliek nezināms vai ceļa biedri dzirdējuši balsi vai ne.
6. nod. noklusē arī par Pāvila acu apžilbināšanu no gaišuma, par ko stāsta 9. un 22. nod.
īsi sakot, pirmā “Jaunās derības”, teologa Pāvila aicināšana no debesu gaišuma stipri atgādina pirmā “vecās derības” teologa Mozus aicināšanu no nesadegušā ērkšķu krūma liesmām (2.Moz. 3). Mozum Jahve parādās redzamā un dzirdamā veidā un runā ar viņu vaigu vaigā”(2.Moz. 33.,11), tāpat arī jaunās derības teoloģijas dibinātājam Pāvilam Kristus parādās redzamā un dzirdamā veidā un pēc patikas informē viņu par patreizējiem jautājumiem. Tāpēc uz iedomātās Kristus atklāsmes pamata Da­maskā Pāvils nodibināja jaunās derības teoloģiju gluži tāpat, kā uz Jahves atklāsmes pamata Sinaja kalnā Mozus nodobināja vecās derības teoloģiju.
Augstprātīgais farisejs un žīdu rakstu mācītājs Pāvils iedomājās, ka agrākie 12 apustuļi bijuši tikai pagaidām līdz viņa aicināšanai. Kā ķezari, karaļi, augstie priesteri un vēlāk pāvesti patriarhi un metropoliti saņēma varu ne no cilvēkiem, bet „no Dieva žēlastības”, tāpat ar lieluma māniju sasirgušais farizejs un rabins Pāvils kļuva par apustuli ne no cilvēkiem, nedz caur kādu cilvēku, bet, pēc viņa paša apgalvojuma, caur „Jēzu Kristu un Dievu Tēvu”. Tāpēc par savu darbību viņš uzskatīja ka nav jādod atskaites nevienam cilvēkam, nerēķinājās ar Kristus ieceltiem 12 apustuļiem un rīkojās pilnīgi patstāvīgi pēc sava prāta.
Kā redzams no Pāvila vēstulēm, tad viņš ne tikai mācīja citādi, nekā Kristus apustuļi, bet arī stingri atspēkoja viņu evaņģēliju, no­saucot viņus pat par suņiem un velna kalpiem. “Apustuļu darbu” autors vai autori piegriež izcilu vērību Pāvilam un gandrīz pavisam nobīda pie malas Kristus īstos apustuļus, pat padarot Kristus mīļo mācekli Jāni tikai par Pāvila palīgu(Ap d.I3,5). un ignorējot Pēteri ar visām viņam Kristus atdotām debesu valstības atslēgām.
Un cik gan pēc uzbraukšanas debesīs Kristum, kas, dzīvodams virs zemes vienmēr bija tālredzīgs, attapīgs, asprātīgs un lielisks, vajadzētu kļūt tuvredzīgam, neapķērīgam, vieglprātīgam un apstulbušam, lai atstumtu savam uzdevumam labi sagatavotus 12 apustuļus, to vietā ieliekot fariseju Pāvilu un līdz ar to galīgi sagrozītu savu ideālo mācību, ieliekot tās vietā žīdu materiālismu un formālismu.
Pāvila iedomātā debesu aicināšana un iecelšana par apustuli ne no cilvēkiem, bet no Dieva žēlastības, uzskatāma par vienu no vislielākām maldināšanām ar ļoti svarīgām vēsturiskām sekām: kad žīdu fanātiķis Pāvils pārliecinājās, ka kristietisms ar savu varonīgo un ideālo āriešu mā­cību nebija vairs iznīcināms ne ar kādiem līdzekļiem un ka tas jau bi­ja izplatījies visā Romas impērijā, kur valsts likumi atļāva pilnīgu ticības brīvību un aizliedza ikvienas religijas vajāšanu, tad viņš pārsviedās kristietisma pusē, lai to padarītu par “žīdu reliģiju priekš nežīdiem” izveidotu to žīdiem labvēlīgā garā un uz reliģiskiem pamatiem piespiestu nežīdus tapt par žīdu draugiem, un pat par Abrahāma garīgiem bērniem resp. par žīdu garīgiem brāļiem un māsām, kas viņam arī spīdoši izdevās. Protams, ka žīdu garīgā aristrokrātija ar savu la­bi izstrādāto teoloģiju centīgi pabalstīja Pāvilu šai viņa šovinistiskajā uzņēmumā. Tagad pat pastāv ieskats, ka Pāvila vārdā bija ietērpta vesela žīdu politiķu organizācija, kuras uzdevums bija nicināt kristiešu varonīgo āriešu garu un pakļaut pašu ārismu žīdismam. Tā radās kristiānisms ne kā jauna spilgta, ideāla un varonīga reliģija, bet kā žīdu reliģijas sakropļots piedēklis, kura pamats ir mozisms un no tā izrietošās dogmas.