J. Zīverts. 25. marts. No soda jums neizmukt

trib 125. marts- komunistiskā terora upuru diena.

Jānis zīvertsIzsaku visdziļāko līdzjūtību visiem, kuriem mīļie, tuvinieki un piederīgie gājuši bojā Ļaunuma impērijas- Krievijas komunistu nāves nometnēs.

Visa latviešu tauta zaudēja labākos savas tautas dēlus un meitas, par ko tā skumst vēl joprojām,  vēl joprojām  asiņo un sāp šī rēta.

Šī rēta tiek uzplēsta no jauna, jo genocīds pret latviešu tautu turpinās vēl joprojām. It kā noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, bet….okupanti, mūsu tautas slepkavas un viņu pēcteči vēl joprojām ir šeit.

Nav notikusi okupācijas seku likvidēšana.  Līdz ar to nav notikusi Taisnības un Tiesiskuma atjaunošana Latvijā. Ar pašmāju valdošās kriminālās kliķes atbalstu Latvija tiek atbrīvota no latviešiem ! Visi šie noziegumi veicina latviešu tautas iznīcību.

NIRNBERGA- 2, Deokupācija, Dekolonizācija, Deboļševizācija– vienīgais latviešu tautas izdzīvošanas garants. Visu noslepkavoto vārdā, izmisumā iedzīto vārdā, mirstošās tautas vārdā pieprasu Latvijā atjaunot TIESISKUMU !

Lāsts okupantiem un viņu pēctečiem !

Lāsts savas tautas nodevējiem no valdošās kliķes !

No soda jums neizbēgt !

Dievs svētī Latviju un atpestī mūs no visa ļaunā, kas ārda mūsu Tēvzemi un mūsu Dvēseles.

Latvieši saņemieties, mēs varam !

Un šeit, kas atslodzei:

http://www.youtube.com/watch?v=Fcyjnrmn5GM&list=RDk1DxDmnrbbI

imagesTik pelni vējā put. Ne pumpurs taisās plaukt*,
Ne sniega pulkstenis dzīt asnus posta vietā,
Bez miega vakars nāk kā čūskas skatiens žņaugt, –
Un aizspurdz strazdu pulks kā zemes ilgas rietā.

Cieņā, Jānis Zīverts Latvietis, LRTT piesēdētājs.

23.03.14.

*Jānis Medenis

=================================================

P.S. Alfrēda Ābeles sacītais:

Etnopsiholoģiska diversija pret latviešiem

Krievžīdu-boļševiku-noslepkavotie-latvieši, Rīga Jebkuras valsts varas nesēji cenšas savu varu ne tikai sev labvēlīgi izmantot, bet arī nostiprināt un pēc iespējas ilglaicīgāk noturēt. Starp citiem pasākumiem šajā jomā viens no svarīgākiem ir savas valstiskās politikas zinātniski teorētiska pamatojuma radīšana (otrādi notiek reti). Šim uzdevumam tiek trekni algoti zinātnieki, rakstnieki, žurnālisti. Izņēmums nav arī Latvijas varneši. Viņu valstiskajā politikā visvājākā vieta ir nacionālā politika. Kā pamatot: milzīgā civilkolonistu bara atstāšanu Latvijā, atteikšanos no nacionālas valsts, jauna etniska bastarda – vienotas Latvijas tautas ar himerisku kultūru veidošanu?

FOTO:Tāds izskatās LU profesores Ilgas Apines un viņas kolēģu B. Cileviča, V. Dozorceva, L. Dribins, A. Kļockina, I. Šuvajeva, T. Tisenkofa un A. Pabrika (noziedzīgās žīdu bandas) virzītais latviešu tautas gala mērķis.

Galu galā, kā pamatot pašas Latvijas valsts nepieciešamību, tās mērķi?

Lai kaut cik savu politiku, kas bez ierunām pieņem un latviešu tautai uzspiež rietumu valstu emisāru nodiktētus dzīves noteikumus, latviešu acīs padarītu rožaināku, tiek izmantota valsts vara, kas:- ar monopolitizētu masu informācijas līdzekļu, kā arī ar Kultūrkapitāla u.c. fondu subsīdiju uzpirktu, paklausīgu un dažkārt arī varas iebiedētu izdevniecību palīdzību realizē citādi domājošo “demokrātisku mutes aizbāšanu”;
– labi apmaksā un publisko varas prātiņus balstošu “zinātni”.

Tādas “valstiskotas”, ar nacionālo politiku saistītas, zinātnes zinātNIECISKUMA virsotni, bez šaubām, pārstāv LU profesore Ilga Apine, kas savas zinātniskās iestrādes vienotās padomju tautas etnopsiholoģijā nu pārnes vienotas Latvijas tautas sintezēšanā. Viņu atbalsta domubiedru grupa: B. Cilevičs, V. Dozorcevs, L. Dribins, A. Kļockins, I. Šuvajevs un T. Tisenkofs. No jaunākās paaudzes viņiem var pievienot Sorosa fonda stimulēto A. Pabriku, kas jaunās paaudzes latviešos cenšas iedabūt eiropeisku identitāti, pats lāgā nesaprotot, kas tā tāda.

==============================================

Resnais, Āboltiņa, Bērziņš, Sraujuma, Rinkēvičs

You may also like...

16 Responses

  1. Andris7 saka:

    VISU LABU DIENU!
    Mums bija speks,un vins nekur nav pazudis,kad varam but tadi,kadi esam.
    Tas ir speks,kuru neviens nevar uzvaret.
    Kapec mus izsutija 1949 gada 25 marta?Manas domas ir tadas,ja jau Anglija
    pielauza Stalinu uzbrukt Vacijai,un to jau zinaja pec 1938 gada masonu
    militaram kartem,kur Somija bija,ka PSRS dala,tad sadarbiba noteikti
    bija ari starp militaro izlukosanu.Vacija par uzbrukumu vareja ari neko
    nezinat,jo ar Afrikas haki un vasaras uniformam karu uzvaret nevar,it
    ipasi,ja bija fronte, ar to pasu Angliju.Pec kara turpinas musu pretestiba,
    un ciesam ieverojamus zaudejumus,ne jau varesanas pec,bet,no nodevejiem
    un provokatoriem,cerot uz rietumu palidzibu,bet vini visus musu planus
    noliek Maskavai uz galda un slaktesanai atdod legionarus.1948 gads,zelta rublis PSRS,Fultonas runa un
    auksta kara sakums.
    Rietumu izlukdienests partrauc sadarbibu ar PSRS.Musu pretestibai uzreiz
    speka pieaugums,ar visu laiku,iedzivotaju nesavtigo palidzibu.Sava
    bezspeciba PSRS veic izsutisanu,jo mes esam un bijam nesalauzami.Par
    sodu Stalins tiek rituali noindets,un nakosais Hruscovs atjauno visas
    bijusas attiecibas,ar Angliju un Ameriku,pasaules valdibas intereses,
    bez saubam liela slepeniba.

    VELAK VEL/TENcINU

  2. Ernests saka:

    Pabriks jau tīrākais sorosietis, taisnība.

  3. Os saka:

    Idiotisms vai krievu GRU plans-izpardot ASV strategisko degvielu,kas glabajas laikam Amazones stata. Stulbums pilnigs. Iranai ar ASV vajag atcelt embargo,tirgu paradisies tik daudz naftas-ka Krievija pat gadu neiztures un vaukskes talak pufaikciemos. Bet lidz tam Latviju gan vajag “Atbrivot” no istiem fasistiem ar krievu armiju un visu Iekartu “Valsts” salikt cietuma ar visam talak izrietosam sekam. Ir jaiesledz RESTART. Putin,nekavejies,suti tankus mus Atbrivot no fasistu juga-visus sos 23.gadus fasisti nezeligi mus ir verdzinajusi,paliga!

  4. cīņa saka:

    Latvijas korumpētās un mafiozās tiesu sistēmas radītāji Aivars Borovkovs, Andris Guļāns, Ivars Bičkovičs, Jānis Maizītis, Jānis Reniks un Ēriks Kalnmeiers negrib pielaist partijas “Visu Latvijai” pie varas kontrolēt mafijas angažētos specdienestus. Cilvēkiem 20 gadu un garākā laika posmā ir sakrāti ļoti daudz pierādījumi, kā te nosauktie nelieši juristu manteļos notušēja sūdzības par noziegumiem. Šiem neliešiem nepatīk partija “Visu Latvijai” jeb Nacionālā apvienība, jo ar laiku šī partija var nonākt pie varas un padzīt Aivaru Borovkovu, Andri Guļānu, Ivaru Bičkoviču, Jāni Maizīti, Jāni Reiniku un Ēriku Kalnmeieru un tiesājot viņus kopā ar valsts zagļiem Andri Šķēli, Ivaru Godmani,’Valēriju Karginu, Kirovu Lipmani utt.

    http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/148817/tieslietu-ministre-neizpratne-ko-es-butu-neatbilstosi-likumam-tadu-darijusi

    Iespējams, ka pielaide valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) netiek dota, jo neesot skaidrības par vairākiem faktiem, kas saistīti ar Brokas kādreizējo darbību, proti, par sadarbību ar Ķemeru sanatorijas kādreizējo investoru “Ominasis Latvia”, kā arī jautājumi par viņa pārstāvētās nacionālās apvienības sponsoru ietekmi uz partijas pieņemtajiem lēmumiem.

    TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien vēsta, ka pēc tā rīcībā esošās neoficiālās informācijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) patlaban pārbauda faktus, kas saistīti ar Brokas sniegtajiem pakalpojumiem kādreizējam Ķemeru sanatorijas investoram “Ominasis”, jo 2011.gadā būvnieks “NCC Konstrukcija” izteica apgalvojumus, ka “Ominasis” krāpjas ar pievienotās vērtības nodokli un iesniedza dokumentus finanšu policijai.
    Tā kriminālprocesu neierosināja, jo bija iestājies noilgums, tomēr laiks, par kuriem būvnieks sūdzējās sakrīt ar to, kad uzņēmumam “Ominasis Latvia” juridiskās un finanšu konsultācijas sniedza Broka, vēsta raidījums.
    Tāpat raidījums ziņo, ka SAB interesējot nesenie notikumi, proti, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) sponsoru ietekme uz partijas pieņemtiem lēmumiem, jo ilgāku laiku izskan aizdomas par maksātnespējas administratora, regulāra nacionālās apvienības ziedotāja Māra Sprūda dominējošo lomu partijā un viņa naudas izcelsmi.
    Broka raidījumam noliedz, vai laikā, kad bija tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre un ministra padomniece, centusies lobēt maksātnespējas administratoru grupējumu intereses. Viņi bijuši kolēģi asociācijā, kurā piešķir sertifikātus administratoriem.
    “Es neredzu nekādu pamatu. Ko es būtu neatbilstoši likumam tādu darījusi? Pret mani nav neviens kriminālprocess, ne bijis, ne esošs. Kāpēc, lai man nevarētu būt pielaide valsts noslēpumam,” raidījumam saka Broka. Līdz ar to ministre neuzskata, ka viņas darbs, nesaņemtās pielaides dēļ, būtu kā traucēts.
    Tomēr citās domās ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš uzskata, ka ministrs bez pieejas valsts noslēpumam nevar vadīt tieslietu jomu, jo tās pārraudzībā ir SAB un tas ir nebijis gadījums, ka tik atbildīgam ministram šāda pielaide nav dota.

  5. info saka:

    Latvijā nav atjaunots tiesiskums. Vēl vairāk, Latvijas valsts izzadzēji, lai nezaudētu sazagto iet kopā ar Krievijas oligarhiem. Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs nemaz neslēpj, ka grib Eiropas Savienības un NATO sabrukumu. Tieši pateicoties Aivaram Borovkovam un Ivaram Godmanim Latvijā pret Latviju, ES NATO sākusi darboties organizācija “Rusintern” Latvijas nepilsoņa Sergeja Malahovska vadībā.

  6. coment saka:

    Vienotība! Zaķa nodokļu apiešanas shēmas. Zaķa Gazprom interešu lobēšana. Pabrika vīzdegunīgais izteikums par muļķiem, kuri strādā par simts latiem. Pabrika Zvārdes poligona lieta, kad, iespējams AM vajadzībām tika mēģināts izdabūt cilvēkus no viņu un viņu senču iekoptajām dzīvesvietām. Viņķeles čuriki un melošana, pensionāru darba nonicināšana. Kampara mahinācijas un tumbočka. Pulka un Škapara siltās vietiņas. Škapara, vaislinieka cienīgas izpriecas, valstiski svarīga komandējuma laikā. Āboltiņas varaskāre, cinisms, iedomība un liekulīgā daba, kas īpaši spilgti izpaudās mītiņa pret Latvenergo tarifiem laikā. Āboltiņas neremdināmā tieksme būt uzmanības centrā, kas tik uzskatāmi bija redzams pēc hokeja spēles, kad viņai par visām varītēm bija jāsaka runa, kas gala rezultātā, līdzjutēju svilpienu iespaidā, izvērtās par totālu Ābotiņas krahu (Dinamo! Dinamo! Dinamo!).

    L.Mūrnieces personīgās ballītes laikā izmantotais dienesta auto. Mūrnieces likvidētā Policijas akadēmija. Čigānes kontrabandas preces. Kariņa nekompetence izdodot rīkojumu, par kura sekām samaksāja nodokļu maksātāji. Buiķa dēlam dzejniekam speciāli izveidotais amats SM. Viņķeles vīram Viņķelim sarūpētā lielā pensija. Čaklā rebes ar sievas firmu un nodokļiem. Āboltiņas vīra atrašanās pie politiskās barotavas. Circenes nežēlīgie eksperimenti ar medicīnas sfēru. Ēlertes, neskatoties uz daudzo mīnusu skaitu, raušanās pie varas. Ēlertes ārštata padomnieces labi apmaksātais amats, kurš tradicionāli tiek pildīts bez samaksas. Vilka necieņa pret aizbraucējiem, augstprātīgi pasakot, lai taču viņi brauc. Vilka nespēja izsekot notiekošajam Liepājas metalurgā, kaut Lipmans viņu vēstulē jau laicīgi brīdināja par tur notiekošajām nelikumībām. Vilka uzbrēciens žurnālistam TV raidījuma laikā, kad tas bija izteicis šaubas par eiro pozitīvo devumu Latvijas ļaudīm. Vilka ironiskā atbilde – mierīgi var iztikt, uz žurnālistu jautājumu, vai pensionāri var iztikt ar astoņdesmit latiem mēnesī.

    Dombrovska līdzdalība Valsts autoceļu fonda iznīcināšanā un Latvijas autoceļu sagraušanā. Dombrovska meli pirms pašvaldību vēlēšanām par pensiju nesamazināšanu. Dombrovska ģimenes kredīta īpaši labvēlīgie noteikumi, un latviskās versijas grāmatas izdošana un tulkošana par Kuveitas naftas kompānijas naudu. Lata likvidācija un valsts fiskālās un monetārās neatkarības zaudēšana. Pārmērīgā konsolidācija, iedzenot tautu nabadzībā un izmisumā, neprasme attīstīt valsti, neradot tās attīstības vīziju ilgtermiņā, nespēja spert neatliekamus soļus, lai strauji uzlabotu valsts globālo konkurētspēju, medicīnas un izglītības sfēras graušana un iznīcināšana, un neprasme (negribēšana) ievērojami samazināt nabadzību. Klajš populisms, daudz sevis slavinošu runu, bet daudzreiz vairāk nepaveiktu, vai ļoti slikti veiktu darbu. Absolūta neatbilstība pašu sludinātājiem tiesiskuma un godīgas valsts pārvaldes principiem.

    Pēc Dombrovska gļēvulīgā formā veiktās demisijas, ākstīšanās ar trīs premjera amata kandidātu izvirzīšanu vienlaicīgi. Liels cinisms un ņirgāšanās par savu partijas biedru Pabriku, vispirms virzot viņu par premjeru, bet pēc pavisam īsa mirkļa, liedzot viņam palikt aizsardzības ministra amatā. Aizdomas par liela apjoma korupciju, kas, iespējams, tiek piesegta ar KNAB amatpersonu (Strīķes) līdzdalību. Ekspremjera Dombrovska liekulība, jo, neskatoties uz to, ka sacījās uzņēmies atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nekautrējas kandidēt gan uz EP deputāta, gan EK prezidenta krēslu. Dombrovskim speciāli radītā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, kur ekspremjers ir iecelts par tās vadītāju. Vienotības cinisma programmas „nagla” – Dombrovska biroja bijušai vadītājai Olitai Augustovskai radītais ļoti ienesīgais postenis lidostas „Rīga” valdē! Vienotība!
    Dombrovska biroja vadītājas Olitas Augustovskas iecelšana par lidostas „Rīga” valdes locekli ir Vienotības cinisma programmas „nagla”. Tā ir cinisma un liekulības paraugstunda, kas gan vairs jau nav nekāds pārsteigums, jo Vienotība tautā saukta par Melotību, jau ne pirmo reizi savējos bīda ienesīgo amatos, lai tie varētu turpināt baroties pie siles, un nedod Dievs nepaliek vēl kārni!

  7. saulietis saka:

    Pirmo reizi starptautiskā līmenī izskanēja Krievijas draudi gan ar atomieročiem pārvērst Ameriku pelnos, gan plāni attiecībā par Aļasku.

    http://www.youtube.com/watch?v=JNzI4LGIS3k&feature=player_embedded

    Linards Grantiņš demokrātisko valstu valdības jau pirms gada brīdināja par Krievijas plāniem. Atgādināsim, ka Aivars Borovkovs un Aldis Gobzens, kuri pieder pie Latvijas mafijas, pieprasīja Helsinki86 dibinātāja Linarda Grantiņa izdošanu mafijas pārvaldītajai Drošības policijai. Neapšaubāmi, ka pēc notikumiem Ukrainā, un it īpaši pēc Krievijas draudiem visai civilizācijai, Vācijas un arī NATO specdienesti nemūžam neizdos Linardu Grantiņu. Maskas ir kritušas un tagad visi redz, kas ir Krievijs un Latvijas oligarhu mafija. Ukrainā visa pasaule redzēja, cik oligarhu mafija bija izzagusi. Pilnīgi iespējams, ka arī Latvijā daudzu korumpēto ministru mājās atrastos kiloggramiem smagais zelts un kukuļos sakrātie miljoni.

  8. raksts saka:

    Tatjana Ždanoka, kas bija viena no “novērotājiem” 16.martā Krimā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, prasīšot šī brauciena izdevumus apmaksāt Eiropas Parlamentam, viņa sacīja TV3 raidījumam “Nekā personīga”.
    “Mums Eiropas Parlamentā esot izdalīta naudiņa uz gadiņu braucieniem pēc ielūgumiem. Tā kā es pati nopirku visas biļetes, viesnīcu apmaksāju, ceru, ka man Eiropas Parlaments to apmaksās,” viņa skaidro.
    Jautāta par to, vai piekrīt tam, ka ir Krievijas ietekmes aģente Latvijā, viņa raidījumam norāda: “Es jau rakstīju vienreiz, ka, ja uzskatītu to, ka es cīnos par labām attiecībām ar Krieviju, Latvijas – Krievijas labām attiecībām, Eiropas Savienības [attiecībām] kopumā ar Krieviju, tad var mani nosaukt par aģentu. Bet tādu ir ļoti daudz cilvēku.”
    Drošības iestādes uzskata, ka par starptautiskajiem novērotājiem Krimā Krievija bija izraudzījusies savus uzticamākos ietekmes aģentus Eiropā, kuriem vajadzīga palīdzība, lai iekļūtu nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā. Ždanoka Krievijas medijiem sniedza vienu interviju pēc otras, atkārtojot, ka Krimā ir noticis demokrātisks un likumīgs referendums, norāda “Nekā personīga”.

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/zdanoka-eiropas-parlamentam-prasisot-apmaksat-braucienu-uz-krimu.d?id=44328373#ixzz2wrFwtEOJ

  9. Andris7 saka:

    Atbilde Rakstam!
    Luga”Draugu busana”.Mini scenarijs.Darbibas vieta elle,ar tris katliem.
    Darbojosas personas,velni,vaciesi,judi,genetiski krustotie.
    Pie pirma katla ar judiem- velnu bars modribai,ja viens juda izkaps,no
    katla,izvilks visus parejos.
    Pie otra katla ar vaciesiem-viens velns,ja iedos komandu sedes un ara
    nekaps.
    Pie tresa katla ar genetiski jauktajiem-nav neviena velna,ja kads
    meginas izkapt parejie ievilks atpakal.

    http://via-midgard.info/news/zhidoputin-prizval-borotsya-s-lyubymi-formami.htm

    TENcINU.

  10. Elena Kosteskaya saka:

    «Крым не может быть присоединен к Российской Федерации, так как он не является суверенным государством. Вчерашний указ Путина у многих вызвал недоумение, так как он диссонировал с результатами референдума: голосовали, мол, за Россию, а указ признает независимость.

    На самом деле Путин не мог принять ничего другого, так как в состав Федерации можно включать только независимых новых субъектов и нельзя присоединять часть территории другого государства.

    Но получается парадокс: Решение крымских «властей» о независимости Крыма не может быть легитимным, так как оно фактически не подтверждено референдумом (даже таким опереточным, каким он был). Вопроса о независимости НЕ БЫЛО в бюллетенях для голосования!

    Вообще, правильно было бы проводить два референдума: один – о независимости, а второй – о присоединении. Причем, второй проводить после того, как сформировать все институты государственности, а на это уходят годы.

    Но раз независимость Крыма не подтверждена на референдуме, он остается лишь территорией Украины, а «желание» быть в России – не более чем желание.

    Мы видим, что Гоблин с Путлером перехитрили самих себя. Стремление поскорее состряпать дело было настолько сильно, что невольно мозги подвели.

    Или они весь мир считают лохами?»

  11. Zeks saka:

    No iepriekšējā raksta „rossijaņinu” komentāriem atkal nāsīs iesitās 1988 gada vasaras līķu smaka Kirovabadas (Гянджа) morgā. Starp ziņām par Ukrainas notikumiem, parādījās arī vāji pamanāma informācija: http://www.pravda.com.ua/rus/news/2014/03/20/7019739
    Noskatieties, sapratīsiet kas ir komunisti (Gorbačovs) un viņu drošības dienesti (КГБ).
    http://www.youtube.com/watch?v=JcsgQuyeowg
    Ko komunisti iecerējuši Latvijā, ja dodas vizītēs uz Azerbaidžānu
    http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Azerbaidzana un kādā pieredzē tur apmainās?
    Es atgriezos (no dienesta armijā) 1988 augusta sākumā, lai gan man piedāvāja iestāties kompartijā (rekomendācijām būtu pieticis 2 parakstu), un piedāvāja darbu, kas atbilst majora pakāpei. Bet pietika spēka acīs pateikt, ka ja komunisti ir tādi cūkas (nosaucu konkrētu pulkvežu uzvārdus un rīcību, kura bija pilnīgi pretēja viņu zvērestam partijai), tad lai iestumj to savu partiju pakaļās.
    Nekad neaizmirsīšu 1988gada februāra beigas un to ko majors (armēnis) stāstīja par toreiz tikko kā notikušajām zvērībām pret cilvēkiem (zīdaiņus esot metuši ārā pa logu un lejā pūlis tos uzķēris uz uzasinātās armatūras iesmiem).
    Suņi spalvu met, bet komunisti tikumu nemaina. Daudzi priekš sevis pat ir uzcēluši tik kāroto komunismu, tikai tas radīts iznīcinot cilvēkus. Ko nespēj paveikt ar savām asiņainajām roķelēm, to paveic sarīdot cilvēkus un mierīgi (kā Gorbačovs) smaidot noraugās no malas.

  12. Andris7 saka:

    Atbilde Zekam!
    Tur neka divaina nav.Armenija atrodas judu valsts vidu,kuru sauc Turcija.
    Ko nozime kristiesi judu valsts vidu?
    http://www.youtube.com/watch?v=IRtc0XaA5k0
    un visur cilveknisana
    http://www.youtube.com/watch?v=gE-XI6blXB0
    Tapec nemitigais judu un slavu kars par Melno juru,un naftas vietam,kuru
    visadi uzkurina juds Rotsilds Anglijas varda turpinas bez apstajas.

    TENcINU.

  13. nra saka:

    Joprojām represēts… Un neatguvis tiesiskumu ne pie Gunta Ulmaņa, ne pie Vairas Vīķes Freibergas, ne pie Valda Zatlera un ne pie Andra Bērziņa. Tas viwen liecina, ka šiem nosauktajiem “Valsts prezidentiem” apmierināja Andra Guļāna, Ivara Bičkoviča, Jāņa Maizīša, Ērika Kalnmeiera un Aivara Borovkova izveidotā mafiozā tiesu sistēma. Lai šie nosauktie nelieši un viņu bērnu bērni ir nolādēti par genocīdu pret latviešu tautu!

    http://nra.lv/latvija/113977-joprojam-represets.htm

    Pirms pāris gadiem Neatkarīgā jau rakstīja par politiski represēto Ādolfu RUBIĶI, un arī tad sirmais kungs teica, ka viņam represijas turpinās. Diemžēl ne viņam vienīgajam.

    Līdzīgus stāstus esmu klausījies gan politiski represēto salidojumos Ikšķilē, gan citur. Īpašuma atgūšana, kompensācijas par īpašumu, elementārs taisnīgums un ieinteresētība no valsts vai pašvaldību iestāžu puses lietās, kuru risinājums nav elementārs… – tas daudziem izvērties par šķēršļu joslu. Dažiem izdevies tikt ar to galā, dažiem joprojām ne, bet visiem viņiem šo šķēršļu pārvarēšanai bijuši vajadzīgi gadi. Kāpēc?

    Divdesmit piektajā martā birokrāti un vadoņi varbūt gan nolieks galvas represēto priekšā, pieminēs svešumā raktos. Tas nav grūti, tas netraucē rutīnai. Taču birokrāti un vadoņi, kas uzauj skumīgas sejas vajadzīgās dienās, ikdienā izrādās nespējīgi uzlūkot katru (!) represēto, novērtēt viņa stāvokli un rīkoties par labu taisnīgumam pēc būtības. Birokrāti un vadoņi, ja vien kāda lieta prasa no tiem piepūli un iedziļināšanos, uzskata par pieņemamu teikt represētajiem: «Tava vieta (māja, zeme…) ir tikusi aizņemta, apstākļi ir mainījušies, mēs nevaram mainīt formālo lietu kārtību. Un prihvatizācijas cūcības mēs nepārskatīsim.» Rubiķa kungs pats gana pūlējies taisnības dēļ, bet daudzi aprimuši pēc pirmajā kantorī saņemtās cinisma un vienaldzības dozas. Savukārt birokrātu ērtības labā darbojas laiks. Politiski represēto katru gadu paliek par kādu tūkstoti mazāk. Drīz birokrāti un vadoņi varēs uzelpot. Šis apgrūtinājums būs viņiem nost no kakla.

    – Vispirms parunāsim par represijām, par diskrimināciju – pēc tam.

    – Mūsu ģimeni izsūtīja 1949. gada 25. martā no Ilūkstes apriņķa, Rubeņu pagasta, Mārānu mājām uz Omskas apgabala Taras rajonu. Mums bija 18 hektāru zemes, ēkas – mūra kūts, siena šķūnis, ratnīca, kuļamais šķūnis…, zirgi, govis, aitas, cūkas. Izsūtīja kā kulakus. Vēl par to, ka tēvamāsas vīrs bija aizsargs un Latvijas patriots. Un arī par to, ka ekspluatējām padomju karagūstekni. Lai arī viņš, ticis pie mums, bija laimīgs. Vēlāk rakstīja no Ļeņingradas, ka dzīvs.

    Pa ceļam uz izsūtījuma vietu nomira vecāmāte. Uzturs tur bija vairāk nekā pieticīgs. Pamatā kartupelis. Četriem vajadzēja iztikt ar litru piena dienā. Nekāda aizdara. Taču mūsu dzīvošanu Sibīrijā, paldies Dievam, nevar salīdzināt ar 1941. gadā izsūtīto dzīvi.Atgriezāmies 1956. gadā. Mājās netikām. Tās apdzīvoja citi, un mums tur vairs nekas nepiederēja. Ja pārrēķināt rubļus latos, tad esmu saņēmis kompensāciju – 33,75 latus. Kopā ar brāli – divtik. Brālis to laikam paņēma vēl rubļos, bet es nepaņēmu nemaz. Ja nav kazai piena, lai nav.

    Nopirkām paši savas mājas, bet dzīvot tur aizgāja tēvs. Ja es būtu gājis, būtu jāstājas kolhozā. Kolhoza maize, kā tautā saka, bija jau izbaudīta līdz mielēm. Septiņus gadus nostrādāju turpat Slates mežrūpniecības saimniecībā. 1963. gadā ierados Rīgā. Pierakstījos Ogresgalā. Rīgā neļāva, bet bez pieraksta darbā neņēma. Pa gultas vietām dzīvodams, 1964. gadā iestājos dzīvokļu celtniecības kooperatīvā. Salīdzinot ar tiem, kuri stāvēja rindā desmit, piecpadsmit, divdesmit gadu, es, iemaksājis pirmo iemaksu (2500 rubļu), saņēmu dzīvokli Aglonas ielā pēc divarpus gadiem. Tajā pašā mājā, kur piedzima Ainārs Šlesers.
    Apprecējos. Piedzima meita, dēls. Kooperatīvais jau bija izmaksāts. Bērni auga, un divās istabās palika pašauri. Likām maiņas sludinājumus, apskatījām vienu, otru, trešo variantu un izvēlējāmies trīs istabas komunālā dzīvoklī Miera ielā. Ievācāmies 1984. gada maija nogalē. Deviņdesmito gadu sākumā kaimiņiene teica, ka viņa savas divas istabas grib mainīt vai pārdot. Tādu izdevību nevarēja laist garām. Nopirkām tās divas istabas, un mūsu rīcībā bija 145 kvadrātmetri. Bija doma, ka izmainīsimies uz trim dzīvokļiem – pa divām istabām bērniem, pašiem – kā sanāks. Viena vai divas. Dzīvosim tālāk.

    – Tālāk sākas jau redzēts seriāls. Uzradās saimnieks… Vai ne?

    – Jā – uzpeldēja likumīgie īpašnieki. Rabinovičs un citi. Tie māju pēc tam pārdeva. No 2001. gada apkures sezonas namam parādu dēļ tika atslēgts karstais ūdens un apkure. Nācās salt tāpat kā pusaudža gados Sibīrijā. Taču šai rungai bija otrs gals. Ja ar’ dzīvoklis tiktu apsildīts, mēs, tāpat kā mājas iedzīvotāju lielākā daļa, nespētu segt izdevumus par apkuri.

    Mana tēva Jāzepa Rubiķa ģimeni aplaupīja un izputināja komunistiskais režīms. Es biju diskriminēts visu padomju laiku, bet tas turpinās arī šodien. Jo manai, manu bērnu ģimenēm nav iespējams privatizēt dzīvokli par sertifikātiem, bet dzīvokli Miera ielā, kuru, tāpat kā dzīvokli Aglonas ielā, iegādājos par saviem līdzekļiem, Latvijas brīvvalsts man atņem. Miera ielas dzīvoklī mēs 1984. gadā ienācām četri cilvēki, 2011. gada novembra beigās aizgājām – desmit. Ienācām viena ģimene, aizgājām – trīs.

    Mēs visu laiku esam apzinīgi strādājuši. Lai cilvēcīgi dzīvotu. Visu laiku esam domājuši un rūpējušies par ģimenes, par bērnu dzīves apstākļiem. Pensija man aprēķināta par 66 gadiem darba. Rīgā nostrādāti 36 gadi. Latvijā – 45. Un izsūtījums. Strādāju uz kravas taksometriem. Naudiņa krājās. Nenodzēru. Tā es varēju to dzīvokli un tās istabas nopirkt. Bija mašīna. Dārziņos nopirkām būdu. Sākām pārbūvēt. To man tagad atgādina – jums uz sievas vārda Dārziņos ir īpašums, ko pārbūvē par dzīvojamo namu. Kāda kuram daļa, ko es pārbūvēju? Man neviens neko nav iedevis. Es pats visu nopelnīju. Tie okupanti, kas te ieradās, visu saņēma par velti. Pēc gada, pēc pusgada. Man viss nāca ar paša darbu izmaksāts.

    Es nekad nevarēju iedomāties, ka būs tāda attieksme pret represētajiem, pret latviešu tautu. Izrādās – kopš 1949. gada es nevienam te neesmu vajadzīgs. Man nekas nepienākas. Paradokss – Latvijas pilsonim brīvajā Latvijā nepienākas nekas, pat paša iegādātais jumts virs galvas. Un tas notiek nesakārtotas likumdošanas dēļ.

    – Ko gribat panākt?

    – Atbilstošu kompensāciju no valsts par tiem zaudējumiem, kuros iegūluši mana tēva un mani mūža augļi. Sapratni par to, kur īsti redzama daudzinātā vienlīdzība: Viens likums – viena taisnība visiem. Līdzvērtīgas tiesības un iespējas ar bijušās PSRS pilsoņiem, kuri, ieradušies Latvijā septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados, drīz vien sāka apdzīvot un pēc tam privatizēt dzīvokļus Rīgas jaunajos rajonos. Visā nostrādātajā mūža garumā mēs neesam saņēmuši no valsts vai pašvaldības par velti nevienu kvadrātmetru dzīvojamās platības. Neesam nodzērušies. Ģimenē skandālu nav un visiem, paldies Dievam, ir veselība. Neesam mazturīgie, un mums nekas nepienākas. Šitāda tā padarīšana.

    – Jūs jau vairāk nekā desmit gadu esat sarakstījies ar dažādām iestādēm, ar prezidentiem, eksprezidentiem, esat ilgu laiku pavadījis piketēdams… Vai esat pieredzējis no varas puses kādu pretimnākšanu?

    – Absolūti nekādu. Kur sāku, tur esmu.

    ***

    Autora secinājumi

    – Pirmais. Rubiķa kungs, kurš 1949. gadā, būdams 11 gadu vecs un bez kādas vainas, pieredzēja padomju režīma represijas, arī brīvās valsts acīs ir sliktāks par noziedznieku. Jo tie, kas iznāk no cietuma, var cerēt uz atbalstu mājokļa lietās, bet viņam, kurš visu sarūpējis paša spēkiem bez valsts atbalsta un visu zaudējis no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ (represijas, nesakārtota likumdošana, kas diskriminē denacionalizēto namu iemītniekus,…), nekāds atbalsts nepienākas.

    – Otrais. Latvijas valsts pret savu pilsoni, politiski represēto Ādolfu Rubiķi un daudziem viņam līdzīgiem mājokļa lietās izturas netaisnīgāk, vai, kā raksta Rubiķa kungs, «noliek zemāk» par: – padomju gadu imigrantiem; – Krievijas militārajiem pensionāriem, kuru Latvijā 1994. gadā bija 22 320; – valsts un pašvaldību īpašumā esošo daudzdzīvokļu namu īrniekiem, kuri varēja savus dzīvokļus privatizēt par sertifikātiem. Turklāt Rubiķa kungs savu dzīvokli Miera ielā faktiski nopirka pats. Bet tas nevienu neinteresē.

    – Trešais. Varas grimases vislabāk atklājas attieksmē tieši pret tādiem kā Rubiķa kungs. Pret latviešiem, kuri ķepurojas. Pret tiem, kas, lai ar’ nav tikuši pie lielas turības, tomēr raduši, kamēr spēj, paši gādāt par sevi un tuvākiem. No valsts tādi negrib zelta kalnus, bet kaut cik taisnīgu attieksmi gan. Ja Rubiķa kungs būtu nolaidies, nodzēries, valsts viņu uzlūkotu daudz sirsnīgāk. Es paskatījos, uz kādu sociālu atbalstu, ja kas, var cerēt ļurba un, teiksim, vienkāršs godprātīgs pensionārs, kurš par naga tiesu turas virs nabadzības līmeņa.

    Ļurba var cerēt vairāk.

    – Tepat jautājums Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijai (Nr. 27, 1.02.2006.), RD Dzīvokļu pārvaldei (Nr. 12, 22.03.2006.),Valsts prezidenta kancelejai (Nr. 1291, 2.05.2012.) un citām iestādēm, kuras, atbildot Rubiķa kungam, uzsvēra to, ka viņam, redz, Dārziņos ir īpašums, kurš tiek siltināts, kādēļ arī Rubiķa kungam būs silti. Tāpēc viņš uzbāžas mums bez pamata, savukārt mums ir pamats viņam visu ko atteikt. Vai tas, ka cilvēks jūsu nesakārtotās likumdošanas dēļ, jūsu nemitīgās izvairīšanās savlaikus saskatīt problēmas būtību un adekvāti rīkoties dēļ, jūsu nespējas saskatīt, ka tā nav tikai viena cilvēka problēma, vienam nodarīta netaisnība, dēļ, nav nolaidis rokas un trijās paaudzēs gādā savējiem ceturto pajumti, atceļ varas pienākumu novērst sākotnējo netaisnību pēc būtības? Savās atbildēs Rubiķa kungam jūs lietas būtību aizsedzat ar formālismu un liekuļojat. Desmit gados (1995.–2004.) namīpašnieki iesniedza tiesā 61 955 prasības par īrnieku izlikšanu. Tiesa sprieda, ka bez citas platības ierādīšanas jāizliek 34 255, ar ierādīšanu – 527. Tāda ir jūsu liekulības un ieinteresētības būtiskā proporcija.

    – Politiski represētais Ādolfs Rubiķis arvien ir starp tiem cilvēkiem, kuri nokļuva prihvatizācijas dzirnavās, kurus diskriminētā, nevienlīdzīgā stāvoklī faktiski (manuprāt) noveda likumdevējs. Likumdevējs, kurš līdz šim nav gribējis cilvēkus no šā stāvokļa atbrīvot. Joprojām represēts.

  14. vēsture saka:

    Komjaunatnes kalums — nezūdošs

    Lato Lapsa, Žurnāls “Nedēļa” .

    2005. gada 3. novembrī

    29. oktobrī komjaunatne būtu svinējusi savu 87. gadadienu, ja vien pirms četrpadsmit gadiem pati savā dzimtenē Krievijā šī daudzmiljonu valstiskā organizācija un “kompartijas kadru kalve” nebūtu paziņojusi par pašlikvidāciju. .

    Kas izaudzis no kādreizējiem komunistiskajiem jauniešiem Tas ka šodien vairs nesvin VĻKJS (Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība) jubilejas, nebūt nenozīmē, ka komjaunatne un tās Latvijas apakšstruktūra būtu pagaisusi bez pēdām. Starp redzamākajām personībām varas un naudas aprindās pašlaik vairs nav gandrīz neviena bijušā Latvijas kompartijas (Latvijas Komunistiskās partijas) darbinieka, bet kādreizējie komjaunieši, pārsvarā gan dažādu VĻKJS komiteju darbinieki, darbojas cītīgi. Pat nepilnīgi dati liecina, ka vismaz septiņi bijušie komjaunatnes Centrālkomitejas vadošie darbinieki un pilsētu vai rajonu komjaunatnes komiteju pirmie un otrie sekretāri šodien ir atrodami 500 Latvijas miljonāru sarakstā. Vēl kuplāks bijušo vadošo komjaunatnes darbinieku skaits sastopams valsts amatos — no VĻKJS rindām nāk gan Latvijas vēstnieki ANO un ASV, gan Saeimas deputāti, gan Rīgas domnieki un ministri. Vai tas dod pamatu runāt par komplicētu sazvērestību ar mērķi panākt, lai arī neatkarīgajā un kapitālistiskajā Latvijā pie politiskās un ekonomiskās varas svirām paliktu komunistiskās jaunatnes kuratoru — PSKP — kaldinātie kadri? Protams, ne. Patiesībā komjaunatnes darbs padomju laikā (it sevišķi septiņdesmito gadu otrajā pusē un astoņdesmitajos gados) bija gandrīz vienīgā iespēja uzņēmīgiem cilvēkiem veidot reālu un nozīmīgu karjeru — komjaunatnes struktūrās atsijājās spēcīgākie (un, protams, arī sistēmai piemērotākie) potenciālie menedžeri. Bet padomju valsts norieta posmā atbildīgi posteņi komjaunatnē tomēr nedeva iespēju piekļūt leģendārajiem partijas un čekas naudas maisiem — to nav pieļāvuši pat dedzīgākie šīs teorijas aizstāvji. Komjaunatnes posteņu īpašais nozīmīgums šajā laikā slēpās citur — no svarīgiem kontaktiem līdz derīgām zināšanām un iemaņām — nu kaut vai līgumu sastādīšanā. Toties tas, kā dažādi cilvēki ar samērā vienādām starta pozīcijām komjaunatnē šos kontaktus, zināšanas un iemaņas ir pratuši izmantot, ir ne tikai interesanti, bet arī pamācoši. Nedēļa iespēju robežās ir apkopojusi datus par dažādu vadošu komjaunatnes struktūru bijušajiem darbiniekiem un viņu tagadējām nodarbēm. Papildus acīmredzamajam — ka ir gan ieguvēji, gan lūzeri — šie dati var dot vielu arī dziļākām pārdomām un secinājumiem. Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas (CK) sekretāri Arturs Plaude — bijušais Latvijas komjaunatnes vadītājs, tagad — mazpazīstamu uzņēmumu Biznesa un informācijas tehnoloģiju aģentūra un Infodisk Media līdzīpašnieks*. Ivars Priedītis — mazpazīstamas investīciju un trasta sabiedrības Loko līdzīpašnieks, biedrs Valstiskās un privātās partnerības asociācijā. Plašāk pazīstams kā apdrošināšanas sabiedrības Ergo Latvija valdes loceklis. Alfrēds Rubiks — tagadējais Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) vadītājs savulaik pasēdējis ne tikai vietējās kompartijas, bet arī komjaunatnes vadītāja krēslā. Mārīte Teivāne (Rukmane) — viena no pēdējām Latvijas komjaunatnes vadītājām, vēlāk kļuva pazīstama kā kafejnīcas Zem ābeles īpašniece (viņai simtprocentīgi pieder arī SIA Ābele). Jānis Urbanovičs — pirms augstākā Latvijas komjaunatnes posteņa pabijis arī Rēzeknes rajona komjaunatnes komitejas 1. sekretāra postenī. Tagad ir politisko organizāciju apvienības Saskaņas centrs ģenerālsekretārs un Saeimas deputāts. CK ideoloģiskie sekretāri Baiba Brigmane (Stašāne) — pabijusi arī Rīgas Kirova rajona komjaunatnes komitejas pirmās sekretāres postenī. Pašlaik ir Jaunā laika biedre, Rīgas domniece un ieņem “politisko” a/s Rīgas starptautiskā autoosta padomes priekšsēdētājas amatu. Aivars Markots — pēdējos desmit gados savācis bagātīgu izslēgšanas, atlaišanas un skaļu aiziešanu kolekciju (darbojies gan diplomātiskajā dienestā, gan Valsts prezidenta kancelejā, gan Jaunajā partijā), bet pašlaik no preses slejām — pazudis. Propagandas un aģitācijas nodaļas darbinieki Sergejs Dolgopolovs — nu jau bijušais Rīgas vicemērs tagad mīt opozicionāru rindās un ir vēlētāju balsu pirkšanas skandālu apvītās partijas Jaunais centrs vadītājs, kurš ievēlēts arī par tās veidotā Saskaņas centra priekšsēdētāju. Miljonārs nav, taču turīgs cilvēks gan — pērn, piemēram, kopā nopelnījis vairāk nekā 108 000 latu. Igors Graurs — cilvēks ar ārkārtīgi raibu biogrāfiju komjaunatnē un arī vēlāk. Komjaunatnē paspējis būt gan Centrālkomitejas instruktors, gan Rīgas Oktobra rajona komitejas pirmais sekretārs, gan Centrālkomitejas propagandas un masu kultūras nodaļas vadītājs, pēc tam bijis gan kompartijas Centrālkomitejas instruktors un Latvijas vēstniecības Krievijā pirmais sekretārs, gan atbildīgs Multibankas, Rīgas komercbankas, Saules bankas un Parex bankas darbinieks. Pēdējā laikā publiski minēts saistībā ar savu darbību jau minētajā partijā Jaunais centrs, kurā nu savu darbību apturējis. Balansē uz miljonāra statusa robežas. Gunta Brūmane (Pūķe) — bijusī LĻKJS CK kultmasu sektora vadītāja. Kopš 1999. gada ir vienīgā SIA Burdas salons īpašniece un arī vadītāja. Vladimirs Taramžeņins — mazpazīstamu uzņēmumu Menedžmenta holdings (100% kapitāldaļu) un Valda (49%) īpašnieks*. Māris Tralmaks — kādreiz bijis komjaunatnes sekretārs Alūksnē. Pēdējos gados plašāk pazīstams kā Rīgas pilsētas izpilddirektors, bet nu ir Rīgas domes opozīcijas deputāts kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis. Militāri patriotiskās audzināšanas nodaļas darbinieki Valērijs Belokoņs — viens no 500 Latvijas miljonāru saraksta dalībniekiem, Baltic International Bank lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs, kurš pēdējā laikā plašāku publicitāti ieguvis kā Jaunā laika vadītāja Einara Repšes kreditētājs. Andris Dzenis — pēc laikraksta “Čas” ziņām, kļuvis par vidēja līmeņa sporta funkcionāru*. CK otrie sekretāri Aleksandrs Bogomolovs, Andrejs Krivāns, Nikolajs Ļeonovs, Valērijs Parfjonovs — visi, izņemot pirmo, pēc neoficiāliem datiem, nodarbojas ar uzņēmējdarbību Krievijā (patstāvīgi vai ievērojamu uzņēmumu pārstāvniecībās). Bet A. Bogomolovs ir mazpazīstamu kompāniju Celtneks un Rīgas Tirdzniecības tūrisma aģentūra īpašnieks*. Vispārējās nodaļas darbinieki Kārlis Polis — plašākai sabiedrībai nezināmu kompāniju LNP Holdings, Home SK (specializācija — nekustamie īpašumi) un Darbs līdzīpašnieks*. Baiba Rozenberga — savulaik bijusi arī bēdīgi slavenā uzņēmuma Latgalīte viceprezidente un valdes locekle, tagad ir līdzīpašniece veselās piecās lielākoties mazpazīstamās kompānijās — Spēks A, Spēks-R, BB un DG, Baltijas Petroleum serviss un Aumeisteru muiža. No tām plašāk zināma pēdējā — kā Daugavgrīvas cietokšņa privatizētāja*. Organizatoriskās nodaļas darbinieki Viktors Deščenko — 40% kapitāldaļu īpašnieks mazpazīstamā kompānijā Socius*. Ņina Doždeva — pēc laikraksta “Čas” ziņām, krievvalodīgā sieviešu žurnāla “Ļubļu!” darbiniece. Uz viņas vārda reģistrēti arī 30% kapitāldaļu SIA Bankor-Baltija*. Jevgēņijs Vološins — pirms darba CK bijis arī Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona komitejas pirmais sekretārs. Plaši pazīstams (īpaši pateicoties smalko aprindu hronikai) uzņēmējs, juvelierizstrādājumu ražošanas un tirdzniecības kompānijas Gemmi īpašnieks un vadītājs, arī vienīgais SIA Brilliants īpašnieks. Jaunatnes organizāciju komitejas darbinieki Māris Riekstiņš — kādreizējais Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kurš pats šo komjaunatnes struktūru kādā intervijā presei ir nodēvējis par “pirmo legalizēto nevalstisko organizāciju, kas darbojās, lai jauni cilvēki apmaiņu programmu ietvaros tiktu uz ārzemēm”. Kopš pagājušā gada novembra Ārlietu ministrijas valsts sekretāra krēslu apmainījis pret Latvijas vēstnieka ASV posteni. CK sekretārs darbam ar skolu jaunatni Andris Bērziņš — pabijis arī Vissavienības komjaunatnes Centrālkomitejas sastāvā, tagad plašāk pazīstams kā Latvijas Bērnu fonda vadītājs un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Saeimā. Skolu jaunatnes nodaļas darbinieki Tatjana Koķe — bijušās komjaunatnes funkcionāres augstākais karjeras sasniegums valsts darbā ir augstākās izglītības un zinātnes valsts ministres postenis Viļa Krištopana valdībā. Studējošās jaunatnes nodaļas (sektora) darbinieki Ivars Vīķis — mazpazīstamas kompānijas Nord Rose līdzīpašnieks un zemnieku saimniecības Līvi īpašnieks*. Pēteris Vaivars — bijušais LĻKJS Centrālkomitejas studentu sektora vadītājs ilgstoši strādājis diplomātiskajā darbā un pašlaik ir Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks administratīvi juridiskajos jautājumos. Zinātniskās jaunatnes nodaļas darbinieki Juris Baltgailis — laikraksts “Čas” pirms diviem gadiem bijušo funkcionāru minēja kā Parex bankas pārstāvi Azerbaidžānā; pēc citiem datiem, viņš tagad Latvijā darbojas nekustamo īpašumu jomā*. Henriks Danusēvičs — jau ilgus gadus ir Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents. Studentu celtnieku vienību štābs Ivans Beļančuks — tagad Baibas Rozenbergas kompanjons uzņēmumos Spēks A un Spēks—R*. Vladimirs Ikusovs — pazīstams ar aktīvo darbību koncertu organizēšanā (kompānija Baltijas koncertu aģentūra), bet vienlaikus arī uzņēmumu Baltijas kredītu aģentūra un Austrumu reklāmas aģentūra līdzīpašnieks. Suzanna Karapetjana — mazpazīstamas kompānijas LSV klubs (prezentreklāmu izgatavošana un vides reklāma) līdzīpašniece*. CK sekretāri darbam ar strādājošo un lauku jaunatni Andris Ameriks — kļuvis par Latvijas politikas ilgdzīvotāju. Pēc dalības Tautas saskaņas partijā, Latvijas Demokrātiskajā partijā un Demokrātiskajā partijā Saimnieks pēdējā laikā pieslējies Latvijas Pirmajai partijai un kā tās pārstāvis iekļuvis arī Rīgas domē. Vienmēr minēts turīgāko tautas kalpu vidū, balansē uz miljonāra statusa robežas. Genādijs Ščukins — mazpazīstamas kompānijas Zerri (lauksaimniecības tehnikas rezerves daļu tirdzniecība) vienīgais īpašnieks*. Strādājošās jaunatnes nodaļas darbinieki Jevgēņijs Seņkovs — pēc laikraksta “Čas” datiem, iesaistījies uzņēmējdarbībā, taču sīkāka informācija par tās raksturu un formu nav pieejama. Latvijas Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēta neviena kompānija ar Jevgēņija Seņkova līdzdalību. Vecāko klašu skolēnu darba un atpūtas vienība Ludmila Dmitrijeva — kompānijas Aviatehserviss (pēdējā laikā preses slejās minēta saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku konkursu par patronu un granātu piegādi) vienīgā īpašniece, kurai pieder arī daži procenti kapitāldaļu mazpazīstamā uzņēmumā Last centrs*. Leonīds Himičevs — bijušā Inkomi giganta saimnieks, tagad — kompāniju Spēks—R (autostāvvietas un nekustamie īpašumi) un Emerol International līdzīpašnieks. Hermanis Līvens — vēl viens uzņēmumu Spēks A, Spēks—R un Una HSG līdzīpašnieks. Olga Rodina — mazpazīstama uzņēmuma O Priori (dizaineru un interjeristu pakalpojumi) vienīgā īpašniece*. CK Revīzijas komitejas darbinieki Atis Sausnītis — pabijis arī LĻKJS Valmieras rajona komitejas otrā un pirmā sekretāra godā, pēc tam darbojies gan Centrālajā savienībā Turība, gan valsts darbā, bet pašlaik plašāk zināms kā viens no diviem Rīgas Piena kombināta īpašniekiem un jau ilgāku laiku atrodams 500 Latvijas miljonāru sarakstā. CK instruktori Vladimirs Kuļiks — bijušais Rīgas komercbankas prezidents, starp citu, pabijis gan LĻKJS, gan LKP Centrālkomitejas instruktora amatā. Rīgas pilsētas komitejas pirmie sekretāri Vitālijs Teivāns — papildus dalībai lielā daudzumā sabiedrisko organizāciju bijušajam funkcionāram pieder kapitāldaļas vairākās mazpazīstamās kompānijās — AS Stars, komanditsabiedrībā A Votum A, AS Lara, SIA Rišon Inter un SIA Lava. Vairākās kompānijās ieņem vadošus amatus, no kuriem būtiskākais ir padomes priekšsēdētāja postenis apdrošināšanas sabiedrībā Balva (starp citu, tās lielākais akcionārs Vasilijs Ragozins savulaik bija Rīgas traleru flotes bāzes komjaunatnes komitejas sekretārs un arī kompartijas Centrālkomitejas sektora vadītājs)*. Ziedonis Čevers — kādreizējais iekšlietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs tagad lielajā politikā vairs nav manāms, un arī Uzņēmumu reģistrs papildus dalībai septiņās sabiedriskajās organizācijās viņam uzrāda tikai 30% kapitāldaļu nepazīstamā kompānijā Riva-Caltech Group. Imants Daudišs — ilgi darbojies politikā un diplomātiskajā dienestā, miris 2002. gadā. Rīgas pilsētas komitejas sekretāri Boriss Baibakovs — bijis gan Rīgas pilsētas komitejas otrais sekretārs, gan viens no sen jau neeksistējošās Slāvu bankas dibinātājiem. Par tagadējo nodarbošanos drošu ziņu nav. Anita Jākobsone — izmēģinājusi spēkus gan Tautas partijas, gan Sociāldemokrātu savienības rindās, šogad kļuvusi par partijas Jaunais centrs priekšsēdētāja vietnieci*. Rīgas pilsētas komitejas kultūras nodaļas vadītājs Valērijs Kargins — viens no diviem lielākajiem Parex bankas akcionāriem un šīs kredītiestādes valdes priekšsēdētājs, bagātākais Latvijas cilvēks. Oktobra rajona komiteja Jurijs Jansons — pēc laikraksta “Čas” datiem, izdevniecības nama Petits administratīvais direktors. Kirova rajona komiteja Agris Olmanis — bijis gan komjaunatnes rajona komitejas pirmais sekretārs, gan kompartijas rajona (tā paša Kirova) komitejas aģitācijas un propagandas daļas instruktors, pēc tam darbojies arodbiedrību sistēmā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. 2001. gadā Rīgas domes vēlēšanās kandidējis no Tautas partijas saraksta. Guntis Valujevs — bijušais rajona komitejas pirmais sekretārs. Tagad — Latvijas Bankas prezidenta biroja vadītājs. Maskavas rajona komiteja Viktors Avotiņš — bijušais Maskavas rajona komitejas organizācijas nodaļas vadītājs un otrais sekretārs. Tagad — politiskais komentētājs laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Vjačeslavs Starostins — bijis komitejas otrā sekretāra postenī, tagad — Latvijas Pirmās partijas biedrs un Centra rajona izpilddirektors. Dmitrijs Pavlovs — bijis ne tikai Maskavas rajona komitejas instruktors, bet arī Ļeņingradas rajona Tautas kontroles komitejas instruktors un kompartijas Ļeņingradas rajona komitejas rūpniecības nodaļas instruktors, bet 2002. gadā kļuvis par Latgales priekšpilsētas izpilddirektoru. Ļeņina rajona komiteja Jānis Āboltiņš — kādreizējā komjaunatnes un vēlāk arī kompartijas rajona komitejas sekretāra, eksministra, eksuzņēmēja un ekonomikas eksperta jaunākais amats ir — biznesa augstskolas Turība rektors. Proletāriešu rajona komiteja Pēteris Šmidre — bijušais komjaunatnes Ļeņingradas rajona komitejas nodaļas un pašas rajona komitejas vadītājs, komjaunatnes CK sektora vadītājs un Proletāriešu rajona komitejas pirmais sekretārs, kompartijas Proletāriešu rajona komitejas instruktors un Centrālkomitejas instruktors par aiziešanu no partijas darba Atmodas pirmsākumos saka īsi: “Vienkārši ņēmu un aizgāju. Nekur.” Tagad viņš jau ilgus gadus atrodas Latvijas bagātāko cilvēku saraksta augšdaļā. Jānis Kārkliņš — bijušais rajona komitejas pirmais sekretārs 1998. gadā kļūst par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, 2000. gadā — par Latvijas pastāvīgo pārstāvi ANO. Arī pašlaik viņš ir Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās. Uģis Grūbe — arī pazīstamais advokāts savulaik pabijis komjaunatnes Proletāriešu rajona komitejas darbinieku rindās. Jurijs Ščetiņins — Latvijas 500 miljonāru saraksta dalībnieks, kurš veiksmīgi pārdevis Saules banku, savulaik bijis nodaļas vadītājs komjaunatnes Proletāriešu rajona komitejā. Ventspils pilsētas un rajona komiteja Alfrēds Čepānis — kādreizējais Saeimas spīkers, kurš tagad pieslējies partijai Jaunais centrs, padomju gados bijis komjaunatnes Ventspils rajona komitejas pirmais sekretārs Aivars Lembergs — viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā savulaik strādājis ne tikai partijas darbā, bet bijis arī komjaunatnes Ventspils pilsētas komitejas otrais sekretārs. Uldis Pumpurs — 500 Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks un Ventspils uzņēmējs. Savulaik beidzis Ļeņingradas augstāko partijas skolu un bijis arī rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs. Juris Iesalnieks — mūsdienu Latvijā partijas un vēlēšanu apvienības mainījis kā zeķes (Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai, Tautsaimnieku politiskā apvienība, Latvijas Zemnieku savienība, LSDSP, Sociāldemokrātu savienība), taču viss sācies ar komjaunatnes Ventspils rajona komitejas pirmā sekretāra posteni. Limbažu, Cēsu rajona komiteja Druvis Skulte — ilggadējais Latvijas kuģniecības “pelēkais kardināls”, kurš līdz ar Latvijas ceļa bankrotu aizgājis no politiskās skatuves, savulaik bijis gan komjaunatnes Limbažu rajona komitejas otrais sekretārs, gan Cēsu rajona komitejas pirmais sekretārs. Bauskas rajona komiteja Ivars Bušmanis — tagadējais “Latvijas Avīzes” ekonomiskās nodaļas vadītājs savulaik bijis komjaunatnes Bauskas rajona komitejas pirmais sekretārs. Ko viņi teica par komjaunatnes darbu “Labas sekmes sabiedrībai nav svarīgas” Aivars Lembergs 22 gadu vecumā — intervijā žurnālam Liesma: “Studenta, kas patiešām ir nākamais speciālists, kam vajadzēs risināt daudz un dažādus jautājumus, kam vajadzēs organizēt, vadīt, strādāt radoši, patstāvīgi, vārdu sakot, viņa attieksme pret sabiedrisko darbu nebūt nav teicami vērtējama. Un interesanti, ka liela daļa studentu, kas nemācās slikti, kas gandrīz vai pedantiski cenšas ievērot pasniedzēju doto mācību plānu, sabiedriskajā darbā neparāda nekādu aktivitāti. Man pat rodas šaubas par viņu studiju lietderību. Tieši sabiedriskais darbs ir tas, kur varētu mācīties patstāvību, bet ir cilvēki, kas no šīs patstāvības it kā tīšuprāt vairās. Padara to, ko liek, iemācās to, ko uzdod, — gandrīz kā skolā. Kas notiks, kad viņi universitāti pabeigs, kad pašiem vajadzēs vadīt, pašiem kaut ko lemt, kaut ko likt darīt citiem? (..) Es nesen izdarīju tādu nelielu pētījumu. Par tiem studentiem, kas beidza universitātes Ekonomikas fakultāti pirms gadiem piecpadsmit, divdesmit. Un izrādās, ka daudz vairāk paspējuši padarīt, vislabāk iespējuši strādāt un tātad arī sabiedrībai visnepieciešamākie bijuši nevis tie, kuriem vidējā atzīme, universitāti beidzot, bija 4,5 un augstāka, toties sabiedriskais darbs nav izraisījis nekādu interesi, bet gan tie, kuru vidējā atzīme svārstījusies ap 4,25 un kuri pratuši aktīvi patstāvīgi strādāt. (..) Emocijas ir un paliek tikai emocijas, un uz desmit cilvēkiem, kuri darbojas ar entuziasmu un degsmi, nepieciešams vismaz viens ar vēsu un skaidru prātu. Tad noteikti kaut kas tiks panākts. (..) Reizēm tieši taktikai nepievērš vajadzīgo uzmanību. Saka: ak, padarīts. Tad gan labi, ka padarīts. Bet varbūt varēja vēl labāk. Varbūt bija kādi citi ceļi, kādas citas iespējas, tās izmantojot, varbūt iespējams padarīt vēl labāk? Bet mēs ar to ne vienmēr rēķināmies. Pēc tam lielie brīnumi — kāpēc mūs nesaprata, kāpēc neiznāca — viss taču bija tik labi izdomāts. Vēlāk, kad atceries, — saproti, ka kļūdas jāmeklē taktikā. Jāprot strādāt ar cilvēkiem.” “Mēs zinājām — kā” Valērijs Kargins 44 gadu vecumā — savā memuāru grāmatā: “Mana nelielā nodaļa, arī visas pilsētas komitejas kopumā — mēs bijām daļa no sistēmas un zinājām, kā tā darbojas. Bijām pieraduši pieņemt patstāvīgus lēmumus un orientējāmies padomju varas mehānisma uzbūvē. Partijas rajonu komitejās un pilsētas komitejās, LKP CK, ministrijās un valdībā strādāja ne mazums bijušo komjauniešu, un daudzus no viņiem es pazinu. (..) Latvijas komjaunatnes rīcībā bija savs operatīvo līdzekļu budžets. Arī tas tika dotēts no partijas naudas un bija ārkārtīgi trūcīgs. Tā ka gribot negribot naudu nākamajam biznesam vajadzēja sagādāt pašam. (..) Viktors [Krasovickis], tāpat kā es, pelnīja tūrisma biznesā. Bet viņa kooperatīvam trūka izrāviena, perspektīvu, viņa darbīgā daba juta vajadzību pēc jauniem apvāršņiem. Iespējas, kādas viņš gribētu, bet nevarēja izmantot, man bija viegli pieejamas. Viņš, piemēram, stāstīja, ka ilgi mēģinājis panākt tikšanos ar žurnālistu, kurš uzrakstījis rakstu avīzē, un kā raksts ietekmējis viņa biznesu. Bet man šis pats žurnālists bija sīks gariņš, viņš vienmēr izpildīja to, ko viņam lika ne jau komjaunatnes pilsētas komitejas vadītāji, bet pat mani apakšnieki. Man bija viegli organizēt vajadzīgās tikšanās, es, kā mēdz teikt, ar kāju vēru durvis uz kabinetiem, kas Viktoram nebija pieejami. Toties man nebija sakaru ar kooperatīvās kustības dalībniekiem, vietējiem krēziem, bet viņš tur bija kompetents.”n * ar zvaigznīti apzīmēti gadījumi, kad pastāv aizdomas, ka uzņēmums (-i) pieder nevis bijušajam komjaunatnes funkcionāram, bet viņa vārda un uzvārda brālim/māsai, kuram ir arī līdzīgs vecums. Padomju laikos personas kodi vēl nebija izgudroti, un paši šīs publikācijas galvenie varoņi ar retiem izņēmumiem par komjaunatnes lappusēm savā biogrāfijā īpaši runāt nevēlas. Līdz ar to kļūda ir mazticama, tomēr iespējama. Dati par kompāniju īpašniekiem — Lursoft. Piezīme. Virkne komjaunatnes struktūru nosaukumu brīvi tulkoti no krievu valodas.

  15. Andris7 saka:

    Atbilde Nra!
    Ja Tu banditam,zaglim,judam,slepkavam,slinkim,parazitam prasi,
    -es godigi stradaju,vis manis pasa sarupets,milu Latviju-
    ka vins uz Tevi skatisies,ja nekad tads nav bijis.
    Viena patiesiba visiem,jo tada ir tikai viena.
    Prieks parazitie tikai miljoniem taisnibu un miljoniem likumu.
    Totali jamaina velesanu sistema.Viens iedzivotaju atbildigais par maju,no
    10 maju atbildigajiem,kuri ir labakie,no iedzivotaju vidus izvelas vienu
    labako par 10 majam,savukart sie 10 izvelas vienu atbildigo uz 100 majam,
    vai rajonu u.t.t.Laukos labako izvele,no musu vidus, pec iedzivotaju
    skait 10-100-1000-10000 Ja nevar momenta ieliek citu.Kopienas princips.

    TENcINU.

  16. Lāčplēsis saka:

    Nāvi, nāvi, nāvi nāvi, Latvijas bendēm un svešu varu kalpiem.Nāvi komunistu cūkām!Bērziņam ābolatiņai, maukai Siliņai cionistiem – gnīdām Dombrovskim Vilkam, Godmanim, šleseram – visiem lodi pierē!Viņi – viņi, uztur tos nolādētos ieklīdeņus – krievus, kuri klimst pa pasauli Dieva nepieņemti, un kuriem dzimtene ir tur, kur treknāka desa!ārā šos ieklīdeņus, ar visām parpalām, bet viņu perētājus- grāvī!Gluži kā tas šiem neliešiem arī der!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.