I. Ronis. ES parlamenta Iesniegumu komisijai

Sātanam seja ir viena, bet vaibsti bezgala daudz. Tie izpaužas dažādi(nacisms, cionisms, šovi(RU)nisms fašisms…), bet kalpo vienam mērķim- iznīcināt PATIESĪBU virs zemes un plūkt augļus, kurus nav sējis. Konkrēti latviešiem tas nozīmē: noslaucīt viņus no zemes virsas, jo viņi ir apmetušies tai vietā, kas patīk izredzētajiem.

Nelaime priekš ļaunajiem tikai tā, ka ir vēl arī kāds cits SPĒKS, kurš šos nelietīgos pasaules “LĒMĒJUS” iemetīs tur, kur viņu īstā vieta- ELLĒ. Ja ir kas klauvē pie TĀ KUNGA durvīm, tad tās reiz arī tiks atdarītas.

Ir labi, ka klauvētājs vairs nav viens.

FOTO:“Debesu kāpnes”.Kāp tikai un vienīgi pa šīm kāpnem, latviet ! TUR tu atradīsi to, pēc kā tiecas tava BŪTĪBA. Tikai un vienīgi TUR !

H-86(LRTT) ir pievienojies arī vēsturnieks I. Ronis.

Cik tad ir tādu, kuri mūs atklāti aizstāv ?

Maz, ļoti maz !

Bet tā DIENA pienāks, kad ļaunais tiks patriekts un JŪS redzēsiet !!!, cik daudz “cīnītāju” tad uzradīsies !? Bet tie VĀRTI uz turpmāko eksistenci tiks slēgti tiem, kuri sadarbojušies ar šiem zvēriem vai gļēvi klusējuši.

Ir sacīts:“Kad redzēsiet MANI nākam, tad nožēlot grēkus būs par vēlu !”

Vai arī mums visiem zināmais: “Tie vārti ir ļoti šauri, kas ved uz mūžīgo dzīvošanu…, bet kas ved uz pazušanu ir tik plati, ka tie nav jāmeklē…”

LRTT    27.06.13.

=====================================

Eiropas Savienības parlamenta Iesniegumu komisijai.

Vāciski/Deutsch

http://tautastribunals.eu/?p=14789

No Eiropas Savienības un Latvijas pilsoņa
Dr. habil. hist. Induļa Roņa [..]

SŪDZĪBA PRET NEONACIONĀLSOCIĀLISTISKA RAKSTURA VALSTS APVĒRSUMA REALIZĀCIJU LATVIJĀ, KAS NOTIEK AR EIROPAS PADOMES PREZIDENTA VIŅA EKSELENCES HERMAŅA VAN ROMPEJA, EIROPAS KOMISIJAS PREZIDENTA VIŅA EKSELENCES ŽOZĒ MANUELA BARROZŪ, EIROPAS SAVIENĪBAS PARLAMENTA PREZIDENTA VIŅA EKSELENCES MARTINA ŠULCA PIEBALSOŠANU (LĪDZZINĀŠANU) UN KAS (t.i. apvērsums) JAU IR SASNIEDZIS SAVU PĒDĒJO NOSLĒDZOŠO FĀZI, KAS RADA DROŠĪBAS APDRAUDĒJUMU, PAT DZĪVĪBAS BRIESMAS NE TIKAI IESNIEDZĒJAM, BET ARĪ VISIEM GODĪGIEM LATVIJAS PILSOŅIEM.

2013.gada 27.maijā.

Īss lietas būtības izklāsts:

1.1. Manas sūdzības būtība ir atsegta 11 (publicēti tiek 10) pielikuma dokumentos un 4 pievienotajos dokumentos:
A. MW Document Administratīvajai rajona tiesai [..];
B. MWD — Administratīvajai apgabaltiesai [..];
C. MWD– Senātam [..]
D. MWD — dem Gerichtshof — 2013.gada 3.janvārī ierakstītā vēstulē iesniegts Eiropas Savienības Tiesu Palātai.

SNIEDZU 1.1. D DOKUMENTA TULKOJUMU:

Eiropas Savienības Tiesu Palātai
Palais de la Cour de Justice
Boulevard Konrad Adenauer
Kirchberg
L-2925 Luxemburg
Luxemburg

No Latvijas pilsoņa Dr. habil.hist. Induļa Roņa
[..]

Tieša sūdzība pret Eiropas Padomes prezidentu Hermani van Rompej kungu, Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozū kungu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviča kungu un Latvijas tieslietu ministru Jāni Bordāna kungu par manu pilsoņa tiesību un manu cilvēktiesību rupju pārkāpšanu, kas man ir nodarījis morālu kaitējumu un materiālus zaudējumus”,

2013.gada 3.janvārī.

2o12.gada 23.jūlijā iesniedzu e-lūgumu Eiropas Padomes prezidentam Hermanim van Rompeja kungam , Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozū kungam un Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kungam ar prasību bez kavēšanās pārtraukt notiekošo padomju izlūka Voldemāra Veisa piemiņas godināšanu oficiālā līmenī , jo, kā Latviešu palīgpolicijas komandieris pie nacistiskajām Iznīcinātāju (Rīcības) nodaļām , 1941.gada vasarā viņs ir veicis smagus kara noziegumus. Par piemiņas plāksnes atjaunošanu pie V.Veisa kapa oficiālajā memoriālā “Brāļu kapi” (Pirmā pasaules kara un 1918.-1920. gada Brīvības cīņu karavīru kapsēta) uzzināju no interneta un pārbaudīju dabā.
SS 19. Ieroču grenadieru divīzijas štandartenfīrers (pulkvedis) un Bruņinieku krusta kavalieri V.Veisu ievainoja Volhovas frontē un viņš nomira Rīgā 1944.gada 17.aprīlī. Padomju okupācijas laikā V.Veisa piemiņas plāksni noņēma , bet kapu atstāja, kaut gan citus “nacistiskos apbedījumus” parasti iznīcināja. V.Veisa piemiņas plāksnes atjaunošana izsauca milzīgu manu sašutumu, jo es pazaudēju visu savu akadēmisko karjeru, kad es kā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors vēl XX gs. 90 gados mēģināju ieviest zinātniskajā apritē problēmu par padomju kara noziegumiem, arī problēmu par padomju izlūka Voldemāra Veisa kara noziegumiem.
Uz savu 2012.gada 23.jūlija e-lūgumu es nesaņēmu atbildi, bet ne tikai tas.
Dažas dienas pēc mana 2012.gada 23.jūlija e-lūguma nosūtīšanas pie manis ieradās vārdā pilnā nozīmē pavisam neparasti ciemiņi. Viņi bija divi, informēja mani, ka strādā Eiropas Savienības centrālajās iestādēs, precīzi atreferēja mana 2012.gada 23.jūlija e-lūguma saturu, bet abi jaunie ļaudis vēlējās palikt anonīmi. Viņu stāsts bija dziļi pārsteidzošs un apbrīnojams. Jaunie ļaudis pastāstīja, ka pēc drošības dienestu (Eiropas Savienības) ļaužu informācijas, mans minētais e-lūgums esot tikai komunistisko-čekistisko spēku provokācija, jo Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete un viņas draugi (V.Vīķe-Freiberga) esot snieguši šādu liecību pret mani. Taču jaunajiem ļaudīm esot kolēģis, kura vecāki mani labi pazīstot un zinot, ka tā nav taisnība, ka Sandras Kalnietes un viņas draugu (V.Vīķes-Freibergas) liecības esot melīgas.
Tāpēc 2012.gada 30.jūlijā es atkārtoju savu 23.jūlja lūgumu un (papildus) sniedzu liecību pret Sandru Kalnietes kundzi, kā par vecu KGB slepeno līdzstrādnieci (seksoti). Kā veca čekiste S.Kalnietes kundze labi zina, ka es nekad neesmu bijis KGB cilvēks, tāpēc viņa mani apmelo (slepeni) un aizmuguriski.
Es biju pamatoti sašutis tāpēc ļoti plaši izplatīju savu 2012.gada 30.jūlija iesniegumu, kā Latvijā, tā Krievijā, piesūtot arī Krievijas prezidentam V.Putinam.
Es sagatavoju arī speciālu iesniegumu Krievijas prezidentam V.Putinam, aizsardzības ministram A.Serdjukovam un Krievijas FDD (Federālais Drošības dienests) par padomju izlūka V.Veisa nacistiskajiem kara noziegumiem 1941.gada vasarā, kā arī lūdzu publicēt Krievijā manu rakstu “Mātes asaras ir svētas” par šīm un citām 2 pasaules kara problēmām. Šajās dienās es saņēmu atbildi no Krievijas puses ar rekomendāciju publicēt manu manuskriptu Maskavas zinātniskajā žurnālā “Voprosi istorii” (Vēstures problēmas). Šajās dienās es nosūtīšu manuskriptu.
Par savām starptautiskajām aktivitātēm es informēju visas piekritīgās valsts iestādes Latvijā, tajā skaitā Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņas kundzi, Saeimas komisijas (Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas; Ārlietu; Eiropas lietu; Cilvēktiesību; nacionālās drošības; valsts un pašvaldību; Juridisko komisiju)Es sniedzu arī informāciju, ka Latvijā nav iespējams pieteikt padomju kara noziegumus. Taču es nesaņēmu palīdzību, vienīgi formālu atbildi, ka mani iesniegumi pieņemti zināšanai.
Nesaņēmu atbildi arī uz manu 2012.gada 30. jūlija iesniegumu, kā no no Eiropas Padomes, tā Eiropas Komisijas. tas pierāda, ka Eiropas Savienības augstākā vadība nestrādā atbilstoši likumiem, bet darbojas nepatiesas specdienestu informācijas pamata. Šāda Eiropas Savienības drošības struktūru nekompetence, paviršība un neuzticamība ir ārkārtīgi draudoša Eiropas Savienības iekšējai drošībai. Šī “KGB mīlestība” daudzu Eiropas Savienības valstu , Vācijas FR, izlūkdienestu hroniska slimība.

Tas ir nospēlējis Latvijai pavisam traģisku lomu..

Ķīles Universitātes profesors Dr.. Dītrihs Andrejs Lēbers bija Latvijas valdības galvenais eksperts padomju tiesu reorganizācijā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Pēc ASV profesoru N.V. Balabkina un A.Ezergaiļa vārdiem profesors Lēbers 2 pasaules kara gados bija bijis nacistu SD tulks Ukrainā. Taču šāda profesora D.A. Lēbera biogrāfijas īpatnība netraucēja viņam Padomju Savienības laikos papildināties Maskavā. Šāda profesora D.A. Lēbera padomju-nacistiska draudzība ar padomju iestādēm nospēlēja patiesi traģisku lomu likumības ievērošanā šodienas Latvijas tiesās. Visu līmeņu Latvijas tiesās man tā arī neidevās padomju izlūka Voldemāra veisa nacistiskos kara noziegumus, ne arī likvidēt V.Veisa piemiņas godināšanu.
Šādu likumu neievērošanu es vairākkārtīgi apstrīdēju Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kungam, bet nekādi rezultāti, pilnīga ignorance. Tas nav nejauši , jo Latvijas presē atklāti ticis diskutēts jautājums iespējamiem I] I.Bičkoviča sakariem ar KGB. Manas lietas būtība ir izklāstīta vairākos iesniegumos tieslietu ministram ar miera izlīguma piedāvājumu, lai manu lietu izbeigtu miera ceļā. Bet tieslietu ministrs Jānis Bordāna kungs ignorē gan likumību, manus iesniegumus (pēdējais 2012.gada 10.decembrī), lai gan viņš ir jauns cilvēks. Bet J.Bordāna kungs nāk no Latvijas advokatūras, kas ir īsts rezervāts veciem KGB aģentiem un uzticamības personām. Profesors Lēbers nomira pirms daudziem gadiem, bet Latvijā saglabājās padomju prakse, ka tiesas darbojas slepenā KGB kontrolē.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzu Eiropas Savienības Tiesu Palātu:

1) atjaunot likumību Eiropas padomes prezidenta H.van Rompeja kunga un Eiropas Komisijas prezidenta Ž.M. Barrozū kunga kanceleju darbinieku attiecībās ar Eiropas Savienības pilsoņiem. Es lūdzu arī Tiesu Palātu nodrošināt, lai es saņemtu atbildi uz uz saviem 2012.gada 23. un 30 jūlija iesniegumiem;
2) atjaunot likumību Latvijas Republikas Augstākās tiesas darbībā un Tieslietu ministrijas darbībā. Es lūdzu tiesiski izvērtēt un novērtēt smagos likumu pārkāpumus pret mani Augstākajā tiesā un Tieslietu ministrijā;
3)nodot piekritīgai tiesu iestādei lietu par padomju izlūka Voldemāra Veisa nacistiskajiem kara noziegumiem”.

1.2. Dokumentā 1.1.C rakstīju: ” Savā 14. jūnija (2013) pieteikumā iesniedējs dokumentāli pierādīja, ka ir kļuvis par upuri tiesu ierēdņu un valsts ierēdņu sazvērestībai, kā patriotisks Latvijas pilsonis, godīgs cilvēks un respektējams zinātnieks [..] 14. jūnija pieteikumā (punkti 1.2. 1.3, 2.2, 2.3, 2.4, 4.1, 4.2, 4.3, 4.4) prasītājs sniedza informāciju par lielu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci un cilvēcību noklusēšanu, pat slēpšanu valsts amatpersonu, tiesnešu un ierēdņu līmenī, kas ir KL 74(prim) pantā un 78 pantā kvalificētas darbības. Minētā pieteikuma (punktā 5.1-6) pieteicējs ir pieteicis milzīgus joprojām besodītus noziegumus pret cilvēcību, kas ir skāruši pieteicēju un viņa ģimenes locekļus”.

1.3. Dokumenta 1.1.B punktā 5.2, kā arī pielikuma 1.dokumentā esmu sniedzis hipotētisku liecību pret strptautiskajiem drošības dienestiem, kuri ļoti aktīvi un nežēlīgi vajā mani un manas ģimenes locekļus.
1.4. Arī (Augstākās tiesas) Senāts man atteica tiesisku aizsardzību un atstāja manu pieteikumu bez izskatīšanas.
2.1. Par savām pretenzijām pret Eiropas Savienības prezidentu Viņa Ekselenci Martinu Šulcu 2013 gada 16.maijā es e-iesniegumā paziņoju Eiroparlamenta viceprezidentei Robertai Angelilli kundzei (Tautas partijas-kristīgo demokrātu frakcija).
2.2. [tiek citēts 1.1. D dokuments].
2.3. Eiropas Savienības drošības dienestu ļaudis noslēpa manu (š.g. 3.janvāra) sūdzību no Eiropas Savienības Tiesu Palātas sekratāra kunga, jo 2013.gada 15.janvārī es saņēmu anonīmu, pilnīgi prettiesisku atbildi koplā latviešu valodā
2.4. Viens no noziedzīgiem Eiropas Savienībaqs drošības dienestu (slepeniem darbiniekiem) pašatmaskojās tūlīt pēc tam, kad es (24.maijā) nosūtīju iesniegumu (par notiekošo valsts apvērsumu Latvijā) Eiropas Savienības parlamenta prezidentam (pielikuma 11.dokuments). Eiropas parlamenta ierēdnis Māris Indulis Graudiņš sāka vest ar mani provokatīva rakstura telefona sarunas un provokatīvu e-saraksti, kura atmaskoja veco KGB līdzstrādnieci un Eiropas parlamenta deputāti Tatjanu Ždanokas kundzi, kā Eiropas Savienības drošības dienestu uzticamības personu.
2.5. Latvijas drošības dienesti š.g. 25.maija rītā noorganizēja savu transporta līdzekļu parādi ar Aizsardzības ministrijas ragu orķestri, tā vietā, lai sniegtu atbildi uz manu 24.maija iesniegumu..
2.6. Informāciju par savu š.g. 18. maija lūgumu (Romas Katoļu baznīcas) pāvestam Franciskam (pielikuma 1.dokuments, kurš netiek pievienots, jo nav pagājis mēnesis atbildes sniegšanai).š.g. 19.maijā nosūtīju arī Valsts prezidentam (pielikuma 2.dokuments), jo es to izplatīju ļoti plaši, kā Itālijā (universitātes, katedrāles, skolas, Milānas Komūna u.c.), tā arī Latvijā un Lietuvā. Taču es nesaņēmu ne atbildi, ne pat apstiprinājumu par saņemšanu.
3.2. Es uzrakstīju Gorbija Fondam (pielikuma 3.dokuments) un tūlīt saņēmu atbildi. Par savām starptautiskajām aktivitātēm informēju arī Ministru prezidentu (pielikuma 4.dokuments), taču līdz šodienai neesmu saņēmis apstiprinājumu par tā saņemšanu.
3.3. Š.g. 22.maijā par šo bīstamo sazvērestību es uzrakstīju visiem valdības locekļiem un tiesībsargāšanas iestādēm (pielikuma 5.dokuments). Es saņēmu tikai vienu apstiprinājumu par saņemšanu (no Iekšlietu ministrijas), bet nevienu atbildi.
3.4. Tad es uzrakstīju sūdzību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, taču saņēmu vienīgi atteikumu to izskatīt (pielikuma 6-7 dokuments).
3.5. 23.maijā es sagatavoku lūgumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam I.Bičkoviča kungam, iekšlietu ministram R.Kozlovska kungam un tieslietu ministram J.Bordāna kungam par Valsts prezidenta izolācijas likvidāciju (pielikuma 8.dokuments), taču nesaņēmu nevienu tiesisku apstiprinājumu par saņemšanu un nevienu atbildi.
3.6. Tad es informēju Aizsardzības ministriju, visus Latvijas drošības dienestus par Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika ļoti ticamo radniecību ar bijušo Rīgas Gestapo šefa Rūdolfa Langes sekretāri Irmgardi Reiniku (pielikuma 9 documents0 — ne apstiprinājums par saņemšanu, ne atbilde.
3.7. Tad es sagatavoju informāciju Valsts prezidentam un Nacionālās Drošības padomes priekšsēdētājam A.Bērziņam, citiem NDP locekļiem deputātiem Latvijā un Eiropāpar par Drošības policijas realizēto neonacionālsociālistisko valsts apvērsumu (pielikuma 10.dokuments).
3.8. 24.maijā atkārtoju šo iesniegumu arī Eiropas parlamenta prezidentam (pielikuma 11.dokuments) taču apstiprinājuma par saņemšanu pagaidām nav. Vienīgā reakcija bija Eiroparlamenta ierēdņa Māra Induļa Graudiņa provokatoriskā darbība (punkts 2.4).

Es lūdzu Eiropas parlamentru :
1) nodrošināt tiesiskas attiecības starp Eiropas Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības parlamentu un Eiropas savienības pilsoņiem, arī mani;
2) likvidēt Eiropas Savienības drošības dienestu patvaļu pret mani Eiropas Savienības Tiesu palātā;
3)brīdināt Latvijas Valsts prezidentu Viņa Ekselenci A.Bērziņu par neonacisko valsts apvērsumu Latvijā. To lūdzu Latvijas pilsoņu interesēs, arī savās un manas ģimenes interesēs.

(Paraksts)