I. Ronis. Par neonacistu Reiniku

www.tautastribunals.euLRTT viedoklis par Induļa Roņa rakstīto.

Ja mēs lasām Induļa  Roņa rakstīto bez iepriekšējām zināšanām politiskajā “laukā”, tad var likties, ka viņš ir nomaldījies Laikā un Telpā. Bet ja mēs zinām vācu nacistu un boļševistisko nacistu izcelsmes saknes, tad pamazām viss sāk nostāties savās vietās un daudzi mūsu pagātnes “baltie plankumi” izzūd.

Nils Ušakovs un Andris Ameriks, Krievija, DP, ST, LRTTNacistu noslēpumi Latvijā tiek slēpti tāpēc, ka aiz viņiem slēpjas boļševiku noziegumi. Ja sāks izskatīt šos noziegumus, tad nonāks pie tā, ka pats izskatītājs ir šī nozieguma dalībnieks. Tāpēc tas nenotiks un tiks darīts viss, lai Latvijā netiktu atjaunots Tiesiskums, bet saglabāts līdzšinējais  okupantu uzspiestais “demokrātijas” modelis, kurš ir noziedzīgs pēc būtības un asiņains pēc satura.

FOTO: Lūk, boļševistiskie nacisti, kuri strādā asiņainās Krievijas interesēs, bet viņi tiks tiesāti un sodīti ar ASM.

Liksies dīvaini, ka I. Ronis vēršas pēc palīdzības pie tiem pašiem noziedzniekiem, bet nekas dīvains tur nav. Ir vajadzīgs kāds “pieturas punkts”. Ja I. Roņa sūdzības tiks izskatītas pēc būtības, tad šie “pieturas punkti” tiks ievilkti šā nozieguma virpulī. To viņi saprot un tāpēc viss tiek noklusēts.

Mūsu vēsture ar boļševiku dubultokupāciju un vācu okupāciju ir tā sapiņķerēta, ka, lai to atšķetinātu, ir nepieciešama brīva piekļuve visiem arhīviem, kurus krievi un žīdi tur zem trejdeviņiem ZIEĢEĻIEM. Vakardienas SC uzvara Rīgā, kura bija fikcija, to tikai apstiprina. Neviens starptautiskais LIKUMS neparedz, ka okupanti , kuri fiziski iznīcinājuši pamattautu, drīkstētu “demokrātiskā” ceļa mainīt valsts politiku bijušo/esošo okupantu “virzienā”. Visos gadījumos okupanti un kolonisti ir tiesāti un izraidīti.

Daudze, Reiniks, DP, LRTTIt sevišķi provokatīvs ir pats Ušakovs, kurš tika pieķerts spiegošanā Krievijas labā ar kādu Krievijas diplomātu Hapīlovu. Izraidot Hapīlovu no valsts, tika apstiprināts spiegošanas fakts, bet informācijas sniedzējs Ušakovs paliek amatā un rīko referendumus pret latviešu tautu, kuram naudu piešķir valdība.

Pareizi, ka I. Ronis Reiniku nosauc par nacistu, jo viņš ir aktīvs genocīda īstenotājs pret latviešu tautu. Pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā Reiniks, Maizītis, Kažociņš, Kūtris un visi pārējie mosadiskie nacisti tiks sodīti ar nāvi, publiski pakarot visas pasaules masu mēdiju klātbūtnē.

FOTO: Tāds izskatās viens nožēlojams parazītisks latviešu tautas nodevējs. Izkats un ķermeņa poza liecina, kas par deģenerātu mīt šajā kreatūrā.

Šo “pusfabrikātu” mate ir nodēvējusi par Gundaru- gundaru daudzi.

Vēsturnieks Ronis ir “ielauzies” šo sātanistu noziedzīgajos “labirantos” un cenšas viņus no tiem izvilkt Gaismā.

Ja ne šodien, tad rīt, bet tas noteikti notiks un tad arī sāksies latviešu tautas atjaunotnes Laiks-Laikmets.

Katrs saņems to, ko pelnījis.

Žēlastība pret šiem asinssuņiem nebūs nekāda !!!

L. Grantiņš    02.06.13

===========================

Indulis-RonisTemats: Nacionālajai Drošības padomei, valdības locekļiem, Saeimas deputātiem un deputātiem Eiroparlamentā

Viņa  Ekselencei  Nacionālās  Drošības  padomes  priekšsēdētājam Valsts  prezidentam  Andrim  Bērziņam
Viņa  Ekselencei  NDP  loceklim,  Ministru  prezidentam  Valdim  Dombrovskim
Visiem  NDP  locekļiem,  valdības  locekļiem,  piekritīgām  amatpersonām
Saeimas  un  Eiropas  parlamenta  deputātiem
Latvijas Republikas Augstākās  tiesas  priekšsēdētājam  I.Bičkoviča  kungam.

no  Latvijas un Eiropas  Savienības pilsoņa  Induļa  Roņa
personas kods  250343–11802
Kaivas ielā 15, Rīga, LV-1021
kraulietis13@inbox.lv
mob.tel.  +371  26261152

IESNIEGUMS  PAR  DROŠĪBAS  POLICIJAS  UN  TĀS  PRIEKŠNIEKA  JĀŅA  REINIKA  IESPĒJAMI
JAU  UZSĀKTO  NEONACISTISKA  RAKSTURA VALSTS  APVĒRSUMU  LATVIJĀ,  KURĀ  NEPĀRPROTAMI LĪDZDARBOJAS SAEIMAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA  SOLVITA ĀBOLTIŅA  UN  ĢENERĀLPROKURORS ĒRIKS KALNMEIERS.

2013.gada  24.maijā.

Jūsu  Ekselences! Augsti  godātās  kundzes  un  kungi!  Dāmas  un  kungi!

Kā  liecina  pielikuma  un  pievienotie   dokumenti,  tad  Latvija  jau  ilgstoši  atrodas  smagas  politiskās  un  morālās  krīzes  apstākļos,  kuras  cēloņi  ir  saistīti  ar  to,  ka  virkne  KGB  virsnieku  (E.Johansons, G.Indriksons, J.Vējš, I.Ločmelis u.c.)  un  augstākās  PSKP nomenklatūras  kadri  (A.Gorbunovs un Ļ.Zīle)  atjaunoja  mafioza  rakstura  bijušo  KGB  slepeno  līdzstrādnieku (seksotu,  lastočku u.c. grupu)  darbību.  Kā  to  pierāda  mani  pētījumi  par  joprojām  noslēptajiem  nacionālsociālistu  milzu  kara  noziegumiem,  noziegumiem  pret  cilvēci  un  cilvēcību  —  tad  V.Vīķes-Freibergas  prezidentūras  laikā,  kad  mafija  iesēdās  valdības  amatpersonu  krēslos  un  sākās  nepamatota  nacionālsociālistiskās  okupācijas  attaisnošana,  pat     zināma  glorifikācija–  Latvijā  sāka  nostiprināties  neonacistiskā  pagrīde.  Šobrīd  gandrīz  pilnīgi  droši,  kā  to  apliecina  pielikuma  dokumenti, var  apgalvot,  ka  ietekmīgākā  organizētās  neonacistiskās  pagrīdes  persona  Latvijas  valsts  iestādēs  ir  Drošības  policijas  priekšnieks  Jānis  Reiniks.
Ka  valsts  apvērsums  jau  ir  sācies,  pierāda  nepārtrauktie  provokatīvie  uzbrukumi  Latvijas  presē  pret  Ministru  prezidentu  Valdi  Dombrovski,  kuru  rupji    ir  nodevuši  ministru  daļa  un  viņa  tuvākie  līdzstrādnieki (B.Sējāne).  Trauksmes  signālu  nospiest  lika  izaicinoši   melīgā   pseidopolitologa  Filipa Rajevska  intervija  avīzei “Diena”,  kurā  šis  morāli  pilnīgi  degradētais  pseidopolitologs  F.Rajevskis  ir  uzdrošinājies  gandrīz  vai  tieši  apvainot  bez  jebkāda  pamata  Valsts prezidentu  nodomā  rīkot  autoritāru  valsts  apvērsumu  (“Demokrātijā  un  pašreizējā  konstitucionālajā  ietvarā  viņš  jūtas  ne  pārāk  komfortabli” — Veinberga:Bērziņš  nav  nācijas līderis  un  par tādu  nekad  nekļūs.//Diena.lv 2013. 21.maijā, plkst. 15.50). Tas  tiek  darīts  ar  necienīgu  mājienu  un  pusmājienu  palīdzību.
Tiešais  apvērsuma  iegansts  ir  specdienestu  vadītāju  bailes  no  kriminālatbildības  par  sistemātisku  Nacionālās  Drošības  padomes  priekšsēdētāja  un vairāku  NDP  locekļu  sistemātisku  apkrāpšanu  ar  apzināti  viltotu  informāciju  par  tekošo  momentu  un  manu  iesniegumu  nozagšana  adresātiem. Šie  noziegumi  kļuva  iespējami  tikai  tāpēc,  ka  pučistu  rindās  sazvērestībā  pret  valsts  iekārtu,  valsts  varu  un  tiesu  varu  līdzdarbojas  Saeimas  priekšsēdētāja  Solvita  Ābolotiņa  un  Ģenerālprokurors  Ēriks  Kalnmeiers.
Izšķirošos  dokumentālos  pierādījumus  nupat  teiktajam  ieguvu   šorīt.  Pirms  darba  laika  sākuma  no  Valsts prezidenta  kancelejas  e-pasta  info@  man  tika  atsūtīti  divi  izaicinoši  prettiesiski,  rupji  viltoti  dokumenti  Valsts  prezidenta  kancelejas  vārdā.  Proti  tika  atsūtīts  apstiprinājums  par   manu  abu  23.maija  iesniegumu  norakstu  saņemšanu  (08:57:52,  08:57:55),  bet  mana  19.maija  iesnieguma  Valsts prezidentam  (pielikumā)  saņemšana  joprojām  nav  apstiprināta.  Pie  tam  arī  apstiprinājumi  par  23.maija  iesniegumu  norakstu  saņemšanu  ir  apzināti  ļaunprātīgs  oficiāla  dokumenta  viltojums,  kurā  apzināti  ļaunprātīgi  ignorēts  2005.gada 28.jūnija  MK  noteikums  par  elektroniskajiem  dokumentiem,  jo   nav  redzams  pats  mans  iesniegums  un  nav  norādīts  arī  atbildes  sniedzējs. Pēc  Jūsu  pieprasījuma  esmu  gatavs  Jums  minēto  dokumentu  pārsūtīts.
Vēl  esmu  saņēmis  tikai  anonīmu (!)  IeM kancelejas  apstiprinājumu,  citu  nevienu! Tas  vien  jau  pierāda  puča  sākumu,  kad  valsts  politiskā  vadība jau atrodas  izolācijā.
Tūlīt  galvenās  tēzes  iztulkošu  vācu  valodā  un  plaši  izplatīšu  ASV  un Eiropas Savienībā,  lūdzot  palīdzību  konstitucionālas  valsts  iekārtas  saglabāšanā  Latvijā  —  pret  kuru  ir  sazvērējušies  specdienesti,  Saeimas  priekšsēdētāja  un  Ģenerālprokurors. !!!

Ar  cieņu

Indulis  Ronis.

===========================

ADMINISTRATĪVAJAI   APGABALTIESAI.

Latvijas Republikas pilsoņa  Induļa  Roņa,

personas kods  250343—11802

vecuma pensionāra,  habilitētā  vēstures  doktora;

deklarētā  dzīves vieta : Rīga, Kaivas ielā 15, LV- 1021

pasta adrese:  Krauļi,   Īvandes pagasts,  Kuldīgas  novads, LV -3313;

e-pasts: kraulietis13@inbox.lv

mob. telefons  26261152.

BLAKUS  SŪDZĪBA  PAR  ADMINISTRATĪVĀS  RAJONA  TIESAS  TIESNESES  K. JANDAVAS   š.g. 21.jūnija  LĒMUMU  ATTEIKTIES   PIEŅEMT  INDUĻA  ROŅA   š.g.  14.  jūnija  PIETEIKUMU  (reģistrācijas Nr. 8609).

1. Š. g. 26.jūnijā  ierakstītā  vēstulē  (pielikuma 1.dokuments, kas pierāda  sūtījuma  saņemšanu  ne  agrāk  par š.g. 26.jūniju)  pieteicējs   saņēma Administratīvās  rajona  tiesas  tiesneses  K.Jandavas  lēmumu  (pielikuma  2.dokuments) atteikties  pieņemt  pieteicēja  š.g. 14.jūnija  pieteikumu (reģistrācijas  Nr. 8609) (turpmāk  — 14.jūnija  pieteikums),  kurā  viņš  lūdza  ierosināt  administratīvo  procesu  pret  Ministru  prezidentu  Valdi  Dombrovski   un  Latvijas Republikas  Augstākās  tiesas  Tiesnešu  disciplinārkolēģijas  priekšsēdētāju  Pēteri Dzalbi  par  atbildes  nesniegšanu  uz   š.g. 7.maija  Lūgumu   atjaunot  tiesiskumu  un  Latvijas  Republikas  likumu  ievērošanu  Latvijas  valsts  iestāžu  un  tiesu  darbībā  —  attiecībās  ar  iesnieguma  autoru (turpmāk  7.maija  iesniegums).

2.Tiesneses  K.Jandavas   lēmuma  motivācijas  daļa,  kā  to  redzēsim   izklāsta  gaitā ,    ir pretrunā    ar   Administratīvā  procesa  likuma  (turpmāk—APL)  190.panta  pirmās daļas  otrā  punkta prasībām, jo  motivācijas  sastādīta  pārkāpjot  vairākas   Krimināllikuma (turpmāk –KL),   Kriminālprocesa  likuma (KPL), Satversmes, Vispārējās   cilvēktiesību  deklarācijas  un  starptautisko   tiesību  prasības  un  normas.

Pieteicēja    pārliecinoši  dokumentētie  fakti   pierāda,  ka  ilgu  gadu  garumā  LR  valsts    amatpersonas  un  daudzi  tiesneši   nevis  aizsargāja   pieteicēju  pret  liela  mēroga  valsts  un  sabiedrības īpašuma  izlaupītājiem,  pret  kara  noziegumu  apzinātiem  slēpējiem,  pret   Administratīvās  apgabaltiesas   par  nesodītiem  kriminālnoziedzniekiem  atzītiem  tiesnešiem M.Medņa   un  A.Laviņa,   bet  aizstāvēja  tos,  kuri  aizmuguriski  apmeloja  pieteicēju  par  nepieskaitāmu,  vai  par  personu  ar  ierobežotu  pieskaitāmību  uz  ļaunprātīgi  viltotu  dokumentu  pamata.  T.i.,   pieteicējs  tika    pārvērts  par  pilnīgi   beztiesisku  personu —  ilgus   gadus  liedzot  viņam  nopelnīt  eksistences  līdzekļus   savā  profesijā,  kur  viņam  ir  visaugstākā  LR  kvalifikācija :  habilitētā  vēstures  doktora  grāds (14.jūnija pieteikuma 1.1., 2.1., 2.5., 2.6.,  2.7., 3.2.,  5.1., 5.4.,  6. punktā  minētie  fakti).Taču  visu  to  tiesnese K.Jandava  ir  noklusējusi  sastādot  savu  lēmumu,  tā  motivācijas  daļā  minot  lietas  patiesajiem  apstākļiem pilnīgi  neatbilstošus  faktus  un  izdarot   lietas  patiesajiem  apstākļiem   neatbilstošus  slēdzienus.

3.  Tiesnese  K.Jandava  ar  prettiesisku,  sholastiska  rakstura  argumentāciju  ir  veikusi  KL  289.panta  pirmajā  daļā  kvalificētas  darbības,  lai  pretēji  lietas  patiesajiem  apstākļiem,  atteiktos  pieņemt  pieteicēja   pieteikumu (reģistrācijas Nr.8609),  tā  veicot KL 291.panta  pirmajā  daļā  kvalificētu  noziedzīgu  nodarījumu. Proti:

3.1. Tiesnese  K.Jandava  prettiesiski   ir  atzinusi  par  tiesisku  un  LR  likumiem  atbilstošu   Augstākās tiesas  Tiesnešu  disciplinārkolēģijas  priekšsēdētāja  P.Dzalbes  prettiesisko  rīcību ,  nesniedzot   iesniedzējam   ne  apstiprinājumu  par  iesnieguma  saņemšanu,  ne  atbildi  uz   iesniegumu.  Nupat  minētais  iesniegums  bija  izšķiroši  nozīmīgs   pieteicēja  interesēm  un  viņa  un  viņa  ģimenes  fiziskai  drošībai.  Proti,  iesniedzējs  lūdza  Tiesnešu  disciplinārkolēģiju   atcelt  Augstākās  tiesas  priekšsēdētājs  I.Bičkovičs   lēmumu  atteikties  izskatīt  iesniedzēja   2011. gada  10.februāra  iesniegumu.  Minētajā   iesniegumā  ar  atsauci  uz  iepriekšējiem  iesniegumiem,  atbilstoši  APL   98.panta pirmās  daļas  prasībām   („privātpersonai  ir  tiesības  saņemt  uzziņu  par  savām  tiesībām  konkrētā   tiesiskajā  situācijā”) ir  lūgta  uzziņa    par  iespējamām  kriminālām  darbībām  pret  iesniedzēja  personu  un  mantu.  Tikai  pēc   noziedzīgu   darbību  esamības  konstatācijas,  atbilstoši  KL  12.panta  pirmās  daļas 44. panta,  74-1.  panta, 79.panta  327.panta  pirmās  un  otrās  daļas,  318.panta  pirmās   daļas,   319.panta   pirmās  daļas,  325. pirmās  un  otrās  daļas,  327.panta  pirmās  un  otrās  daļas      prasībām  un  KPL   369.panta   pirmās daļas  un  otrās  daļas  pirmā  punkta  prasībām,  pieteicējs  lūdza  veikt konkrētas  darbības.  Tiesnese  K.Jandava,  kā  tas  būs  redzams    blakus  sūdzības  3.3.punktā,   būtībā  ir  atzinusi,  ka  Augstākās  tiesas  priekšsēdētājs  I. Bičkovičs  ir  kļūdījies  atsakot  iesniedzēja  20011.gada  10.februāra  iesnieguma  izskatīšanu   uz   Iesniegumu  likuma  7.panta  pirmās  daļas  5.punkta  normu  pamata ,  kā  to  pierāda  7.maija iesnieguma  6.1. punktā  un  II Lūgumu  daļas  1.lūgumā   minētie  fakti  un  7.maija  iesnieguma  pielikuma  37.dokuments ( Latvijas Republikas  Augstākās  tiesas  Dokumentu  pārvaldības  nodaļas  vadītājas  Janas  Čašas 2011.gada  22.februāra  vēstule „Par iesnieguma  izskatīšanu”   nr. 10-1 /11-545 nos).

3.2. Sava  21.jūnija lēmuma  6.daļā  tiesnese  K.Jandava  pārliecinoši  ir  pierādījusi,  ka  pieteicēja  7.maija  iesniegums   pilnībā  nav  uzskatāms  par  iesniegumu  vienīgi  Iesniegumu  likuma  izpratnē.   Citēju  tiesneses  K.Jandavas  konstatāciju: „ Tiesu  praksē  ir  izveidojusies  atziņa,  ka  neatbildēšana  uz   iesniegumu  kā  faktiskā  rīcība  vērtējama  tikai  tad,  ja  persona  iestādē  ir  vērsusies,  lai  iegūtu  iestādes  viedokli,  izziņu  vai  informāciju  par  kādu  sabiedrisku  vai  citu  jautājumu,  ar  kuru  netiek  mainītas  personas  subjektīvās  tiesības  (sk. Augstākās  tiesas  Senāta  Administratīvo  lietu  departamenta   2009.gada 23.spriedumu   lietā   Nr. SKA-394/2008  6 punktu,   2008.gada  16.oktobra  sprieduma  lietā   Nr.  SKA-394/2008  6.punktu,  2008 gada   11.janvāra   sprieduma  lietā  Nr. SKA-47/2008. 9.punktu).

Tiesnese  norāda, ka  gadījumos,   ja   persona  iesniegumā  iestādei  lūdz  konkrētu  rīcību,  nevis  sagaida  tikai  atbildi  uz  iesniegumu,  šāds  iesniegums  nav  atzīstams  par  iesniegumu   Iesniegumu  likuma  izpratnē  (sk. Senāta   2009.gada  21.oktobra  lēmumu  lietā  Nr. SKA-797.

No  pieteikumam  pievienotā  iesnieguma  secināms,  ka  pieteicējs  vēlas,  lai  tiktu  veiktas  konkrētas  darbības . Līdz  ar  to  izskatāmajā  gadījumā  nav  piemērojamas  Iesniegumu  likuma  normas”.

Sniedzot savu  vērtējumu  par  Augstākās  Tiesas  atteikšanos   izskatīt   pieteicēja 2011. gada 10.februāra  un 2012.gada  7.maija  iesniegumus,  tiesnese  K.Jandava ir  ignorējusi  faktu,  ka    pieteicējs,  atbilstoši  APL 78.panta  pirmajā  daļā  garantētajām  viņa  uzziņas  tiesībām,  vispirms   lūdza  uzziņu  par   savām  tiesībām  konkrētajā  tiesiskajā  situācijā.  Proti,  ir  vai  nav  Augstākās  Tiesas  noraidījumu  pamatā  viltota  informācija  par  viņa  it kā  nepieskaitāmību,  vai  par   it  kā  ierobežotu  pieskaitāmību ,  jo  patiesībā  pieteicējs nekad nav  bijis  nepieskaitāms,  kā  arī  nekad nav  bijusi  persona  ar  ierobežotu  pieskaitāmību.

Patiesībā  pieteicējs  lūdza  Augstāko Tiesu  veikt  konkrētas  darbības  tikai  pēc  uzziņas  saņemšanas,  ka  kriminālas  darbības  pret  iesniedzēju  un  viņa  mantu  patiesi  ir  veiktas,  kā  to  pierāda  14.jūnija  pieteikuma  2.3.,  2.5.,  2.7.,  5.4. un  6.punktā  minētie  fakti, kā  arī  7. maija  iesnieguma   3.7. un 7.2. punkts.  Savos  iesniegumos  Augstākajai  Tiesai   pieteicējs  detalizēti  ir  izklāstījis  viņa  rīcībā  esošo  informāciju  par  viņa  tiesību  ļoti  būtisku  aizskārumu.

Tiesnese  K.Jandava   sava  lēmuma  motivācijas  daļas  4.  un  6.daļā   līdz  ar  to  ir  apzināti  maldinājusi  pieteicēju,  it  kā  viņa  7.  maija  iesniegums  nevienā  daļā   neatbilstu  Iesniegumu  likumu  normām.  Tā  tiesnese  K.Jandava  ir  mēģinājusi    iztēlot   it  kā  par  tiesisku  rīcību Augstākās  tiesas  Tiesnešu  disciplinārkolēģijas  priekšsēdētāja  P.Dzalbes   prettiesiskā  rīcību,  nesniedzot  iesniedzējam  nekādu  atbild  uz  7.maija  iesniegumu.   .  Pie  tam  tiesnese  K.Jandava  nav  paskaidrojusi,  kāpēc  viņa   uzskata,  ka  uz  pieteikumiem   par  iespējamiem  smagiem   noziedzīgiem  nodarījumiem   tiesībsargāšanas   iestādes,  Tiesa  un  valsts  amatpersonas  drīkst  vispār    neatbildēt,  un  tiesneses  K.Jandavas  prāt  tas  it  kā  esot  pareizi  un  likumīgi.

Līdz  ar  augstāk  minēto  tiesnese  K.Jandava  ir  veikusi  pret  pieteicēja  tiesiskajām  interesēm  KPL  289.panta pirmajā  daļā  un KL 291.panta pirmajā   daļā  kvalificētas  darbības.

3.3. 21.jūnija  lēmuma  5. un 7.daļā  tiesnese  K.Jandava  ir  veikusi  daudzas  KPL 289.panta  pirmajā  daļā , 291.panta  pirmajā  daļā  u.c. kvalificētas  darbības,  lai  apzināti  dezinformētu  pieteicēju — it  kā  viņa  lieta  nebūtu   izskatāma  administratīvā  procesa  kārtībā. Proti,  sava  lēmuma  7.daļā   tiesnese  K.Jandava  raksta:  „Tiesnese,  pārbaudot  pieteikumu  un  tam   pievienotos  dokumentus,  konstatē,  ka  iesniegumā  pieteicējs  ir  lūdzis  veikt  darbības,  kas   nav  vērstas  uz  konkrētām  un  individuālām  publiski   tiesiskajām  attiecībām  starp  pieteicēju  un  valsti,  bet  gan  uz   iestādes  rīcību,  lai  tā  veiktu  uzlabojumus  izglītības  jomā  valsts  vēstures  jautājumos,  kā  arī  novērstu  nepilnības  Latvijas  tiesu  sistēmā,  līdz  ar  to  iestādes  rīcība  nav  atzīstama  par  faktisko  rīcību  APL   izpratnē”.

Nupat  citētais  tiesneses   pamatojums  pieteicēja   lietas  izskatīšanas  atteikšanai —  ir  pilnīgi  nepatiess!

Proti,  pieteicējs  savas  visaugstākās  zinātniskās  kvalifikācijas ,  izcili  labo  internacionālo  akadēmisko  sakaru  dēļ  un  pateicoties  savai  ražīgajai    akadēmiskajai    un  publicistiskajai   darbībai  —  bija  XX.gs  90 gadu  vidū  sabiedrībā  pozitīvā  izpratnē  plaši  pazīstama  persona. Tāpēc,  lai   viņam  izpildītu  civilu  nāvessodu —  bez  jebkāda   reāla medicīniska  vai  juridiska   pamata  aizmuguriski,  viņam  un  viņa  sievai  neko  par  to  nezinot,  pieteicēju   apmeloja par  it  kā  nepieskaitāmu,  vai  par  ierobežoti  pieskaitāmu.

7.maija  iesnieguma  punktos  3.6.,  3.7. ,5.1.,  5.3.un  6.1. un  7.2. precīzi  ir  izklāstīts,  kā  pieteicējs  lūdza,  bet  valsts  iestādes  ar  Tiesa   ne  tikai  atteicās  atcelt  civilo  nāves  spriedumu  pieteicējam – viņa  nepamatotu apmelošanu   par  nepieskaitāmu,  bet  līdz  šodienai   aktīvi  aizstāv  apmelotājus  ,  kā  to  pierāda    11.Saeimas  Izglītības, kultūras  un   zinātnes  komisijas  priekšsēdētājas  I.Druvietes  š.g.  6.februāra  pieteicēju  izsmejoša  rakstura  vēstule  (7.maija  iesnieguma  pielikuma  47.dokuments)  un  tiesneses  K. Jandavas  21.jūlija  lēmums.

Tiesneses  K.Jandavas  rīcība  ir  apzināti  ļaunprātīga  pret  pieteicēja  tiesiskajām  pamattiesībām.  Tiesnese  ir  pilnībā  ignorējusi  14.  jūnija  pieteikuma  punktos 2.7, 3.2., 5.4.,  6. u.c. sniegto  konkrēto  informāciju  par  personām  valsts  iestādēs  un  Tiesā  ,  kuras  prettiesiski  ir  pielietojušas  pret  pieteicēju  aizmuguriskās  soda  psihiatrijas  metodes,  un  personām  valsts  iestādēs  un  Tiesā,  kuras  prettiesiski  ir  atteikušās  sniegt  uzziņu  par  pielietoto  civilo  nāves  sodu  pret  pieteicēju – viņa apmelošanu   par  nepieskaitāmu,  vai  ierobežoti  pieskaitāmu,  kā  arī  atteikušās  veikt  likumā  noteiktas  darbības  šādas  kliedzoši   prettiesiskas  situācijas  novēršanai.

Vēl  vairāk. Pieteicējs  diezgan  detalizēti  ir  pakavējies  arī  pie  savas  lietas  lielās  sabiedriski  politiskās  nozīmības,  tai  skaitā  norādot,  kāds  kaitējums  ir radies  sabiedrības  interesēm,  pieteicēja būtībā   vardarbīgas  izolācijas  dēļ  no  līdzdalības  pilsoniskas  sabiedrības  dzīvē (14.jūnija   pieteikuma  1.2.,  1.3.,  2.1. u.c. punkti).  Taču  tiesnese  K.Jandava  patiesi  nožēlojamā  veidā  ir  izmantojusi  tieši  šo  pieteikuma  pilsonisko  daļu  — par  ieganstu  atteikumam  sākt  administratīvo  procesu,  kā  to  mēs  jau  konstatējām   3.3. punkta  pirmajā  rindkopā.

4. Tiesnese  K.Jandava,  sastādot  savu  21.jūnija  lēmumu,  būtībā  ir  līdzdarbojusies  arī  noziedzīgās  darbībās  pret  valsts  varu.  Proti:

4.1.  14.jūnija  pieteikuma 4.1. un  4.3. punktā   pieteicējs  uz  dokumentu  pamata  ir  konstatējis, ka  Valsts kancelejas  un  Ministru  prezidenta  biroja  ierēdņi  ir  apzināti  ļaunprātīgi  noslēpuši  no  Ministru  prezidenta  V.Dombrovska,  viņa 7.maija  iesniegums   par  kultūras  un  nacionālā  mantojuma izlaupīšanu  vai  iznīcināšanu (KL 79. pantā  kvalificēts  noziedzīgs  nodarījums),  par  nacionālā   arhīva  fonda  izlaupīšanu,  vai  iznīcināšanu   (KL 277.panta otrajā  daļā   kvalificēts  noziedzīgs  nodarījums) ,  kurā  iespējams  ir  līdzdarbojušies  vairāki  ministri.  Nupat  minētie  ierēdņi   notikušo  smago  noziedzīgo  nodarījumu   ir  noslēpuši  arī  no     tiesībsargāšanas  institūcijām–  nepārsūtot  informāciju  par  konkrētiem noziedzīgiem  nodarījumiem  Ģenerālprokuratūrai.

4.2. Punktā  4.1.  minēto  noziedzīgo  nodarījumu  grupā  ir  veikušas  Valsts  kancelejas  direktore  E.Dreimane,  Ministru  prezidenta  padomniece   ārējās  ekonomiskās  sadarbības  koordinācijas  jautājumos  B.Sējāne,  Tieslietu  ministrijas  valsts  sekretāra  vietniece  tiesu  jautājumos  I.Kalniņa,  Valsts  kancelejas  Komunikāciju   departamenta  juriskonsulte  Z.Kurmiņa  un  Kultūras ministrijas  valsts  sekretāra  pienākumu  izpildītājs  U.Lielpēters (par U.Lielpēteri  runa  ies  noslēguma  daļā  sakarā   ar   jaunradušamies  lietas  apstākļiem).

Proti,  padomniece  B.Sējāne  neinformēja  par  iespējamu  viņa  vadītā ministru  kabinetu  locekļu   līdzdalību  KL  kvalificētos  nodarījumos  Ministru  prezidentu V.Dombrovski ,  bet  patvaļīgi (KL 279.panta  pirmajā  daļā  kvalificēts  noziedzīgs  nodarījums)  deleģēja   ministrijām Ministru  prezidenta,  vai  Ministru  prezidenta  biroja  pienākumu  sniegt  atbildi   uz  pieteicēja  7.maija  iesniegumu.  Tāpēc  š.g. 15.maijā  pa  oficiālo  Valsts  kancelejas  e-pastu   pieteicējs  vērsās  ar   sūdzību  par  padomnieces  B.Sējānes  prettiesisko  rīcību  pie  Valsts  kancelejas  direktores  E.Dreimanes (reģistrācijas Nr. 11 360),  kurā  viņš  rakstīja : „Padomnieces  B.Sējānes  rīcība  iesniedzējam  ir  radījusi  bažas,  ka  viņa  ir  apzināti  ļaunprātīgi  izmantojusi  savu  dienesta  stāvokli,  lai  slēptu  vainīgos  iespējamu  smagu   kriminālnoziegumu  izdarīšanā  pret  iesniedzēju.  Proti,  sava   7.maija   iesnieguma  3.7.   punktā  rakstīju:   „Lai  slēptu  no  sabiedrības  acīm  augstāk   aprakstīto  izrēķināšanos  ar  iesniedzēju,  LU  LVI  (Latvijas Universitātes   Latvijas  vēstures  institūts)  darbinieki  plaši  izplatīja   dezinformāciju  it  kā  iesniedzējs  būtu  psihiski  saslimis”. Nupat  minētajam  apgalvojumam  man  ir  kā  dokumentāli  pierādījumi,  tā  liecinieki.  Taču  manā  rīcībā   ir  arī  pagaidām  neoficiāla  informācija,  it  kā  šādu  apmelojošu  informāciju  par  manu  it  kā  psihisko  saslimšanu  esot  snieguši  arī  LR  Ārlietu  ministrijas  darbinieki  —  pat  Somijas  Republikas  Prezidentam.  Šajās   dienās   vērsos   pie  Somijas   Republikas Prezidenta  kancelejas  ar  lūgumu   sniegt  man  oficiālu  informāciju  par  šo  ārkārtējo  notikumu.  Pēc  ieņemamā  amata   padomniecei  B.Sējānei   ir  jābūt   labiem  kontaktiem  ar  LR  Ārlietu  ministriju.  Vai  padomniece  B.Sējāne  ir  noslēpusi  no  Ministru  prezidenta  manu  š.g.  7.maija  iesniegumu  tāpēc,  ka  Ārlietu  ministrijas  darbinieki  patiesi  ir  veikuši  krimināli  sodāmu  noziedzīgu  rīcību  pret  mani —  pagaidām  vēl  nezinu,  bet  man  ir  aizdomas,  ka  tas  tā  varētu  būt,   jo  citādi  ir  neiespējami  izskaidrot  tik  prettiesisku  rīcību,  kādu  sev  ir  atļāvusi  padomniece  B.Sējāne  pret  iesniedzēju.  Lūdzu  Jūs,  E.Dreimanes  kundze,  ņemot  vērā  ārkārtējos  apstākļus  Ministru  prezidenta  birojā,  neatliekami  personiski   informēt    Ministru  prezidentu  par  manu  š.g. 7.maija  iesniegumu  un  pārtraukt  padomnieces  B.Sējānes  nelikumīgās  darbības  pret  iesniedzēja  interesēm,  liedzot  viņam  tiesības  vērsties   pie   Ministru  prezidenta” (14. jūnija  pieteikuma  pielikuma   5  dokumenta  (b) daļa).

14.jūnija  pieteikuma  4.1., 4.2.,4.4. punktā  pieteicēja  minētie  fakti  pierāda,  ka  Valsts  kancelejas  direktore  E.Dreimane  ne  tikai   noslēpa  no  Ministru  prezidenta  informāciju  par  Ārlietu  ministrijas  veikto  smago  noziedzīgo  nodarījumu  pret  pieteicēja  personu (KL 328.pantā  kvalificētas  noziedzīgas  darbības),  par  kuru  viņš  runāja  15.maija  sūdzībā,   bet   pat  pārkāpa   Valsts  kancelejas  lietvedības  noteikumus.  Proti,  direktore  E.Dreimane    pieteicēja  15.maija  sūdzību  pārsūtīja   juriskonsultei  Z.Kurmiņai,  kura  pieteicējam  sniedza  nepatiesu  dienesta  ziņojumu,  tā   abām  veicot  KL 318.panta  pirmajā  daļā,  327., 328.  pantos  novērtētas   noziedzīgas  darbības,  lai  turpinātu  pieteicēju  iztēlot  par  it  kā  nepieskaitāmu.

Ka  tas  patiesi  ir  tā,  pierāda   padomnieces  B.Sējānes  rīcība,  nepārsūtot  pieteicēja   7.maija  sūdzību ne  Veselības   ministrijai,  ne  Ārlietu  ministrijai,  ne  Ģenerālprokuratūrai,  lai    novērstu  ministriju   darbinieku,  vai  to  pakļautības  iestāžu  darbinieku  noziedzīgas  darbības  pret  pieteicēja  likumīgajām  tiesībām,  kuras  viņam  garantē  LR  likumi,  Satversme  un  Vispārējā  cilvēktiesību  deklarācija.  Tā  B.Sējāne  kļuva  par  dalībnieci  E.Dreimanes  un  Z.Kurmiņas  noziedzīgā  grupā  (KL 21 panta  pirmajā  daļā  kvalificēts  nodarījums),  un  veica  pieteicēja  tiesību  būtisku  ierobežošanu (KL 44.pantā  kvalificēta  darbība)  —  bez  pamata  iztēlojot  pieteicēju  par  nepieskaitāmu,  ne  pieteicējam,  ne  viņa  sievai  par  to  neko  nezinot.

Diemžēl,  šai  grupai  pievienojās  Tieslietu  ministrijas  valsts  sekretāra  vietniece  tiesu  jautājumos  I.Kalniņa,  kā  to  pierāda  14.jūnija  pieteikuma 4.3. punktā  minētie  fakti.

Izglītības un  zinātnes  ministrs  R.Ķīlis    nupat  minētajā   noziedzīgajā  grupā  tieši  nepiedalījās,  bet  neveica  nekādas  darbības  pieteicēja  personas  un  tiesību  aizsardzībai  (KL 319.panta  pirmajā  daļā  kvalificēts   noziedzīga  nodarījums).

4.3.  Diemžēl  par  visaktīvāko   nupat  minētās  noziedzīgās  grupas  dalībnieci  kļuva  tiesnese  K.Jandava,  kā  to  pierāda  viņas  lēmums  atteikties  pieņemt  pieteicēja  pieteikumu (reģistrācijas  Nr. 8609)  uz   nepatiesas,  sagrozītas  motivācijas  pamata,  tā  liedzot  viņam  aizstāvību  tiesā   pret  aizmugurisku  (pieteicējam  un  viņa  sievai  par  to  neko  nezinot)  soda  psihiatrijas  pielietošanu  pret  pieteicēju.  Pieteicējs  14.jūnija  pieteikumam  pievienoja  savu  1996.gada  24. maija  laulības  apliecību  ar  Baibu  Roni,  labticīgi  cerot,  ka  Administratīvā  rajona  tiesa  beidzot  pārbaudīs  lietas  patiesos  apstākļus  par  pieteicēja  tiesību  prettiesisku  ierobežošanu  valsts  amatpersonu  un  tiesnešu  līmenī  un  novērsīs  šo  smago  noziegumu.   Š.g. janvārī  pieteicējs   izrakstīja  savai  sievai  Baibai  Ronei  ģenerālpilnvaru,  kur  notariāli  ir  pārbaudīta  un  fiksēta  viņa   pilna  pieskaitāmība.   Baiba  Rone  strādā  par  krājuma  glabātāju  Rakstniecības  un  mūzikas  muzeja  Krātuvē (Rīgas  pils  trešajā  stāvā),  viņas  mājas  adrese ir  Kaivas  iela  15, Rīga, LV -1021,  mob. telefons  28754779.  Kā  redzams  no  tiesneses  K.Jandavas  sagatavotā  lēmuma  teksts,  tiesnese  izliekas  nepanām  šos  skandalozos   un  smagos  noziegumus  LR varas  un  tiesu  elitē  pret  pieteicēja   pamattiesībām.

Tiesnese  K.Jandava   sava 21.jūnija  lēmuma  motivācijas  daļā  (sadaļā  8.2.)  pat  ir sagrozījusi   APL 184. panta  saturu,  rakstot :   „Pārbaudot  minētos  lūgumus,  tiesnese  konstatē,  ka  tie  nav  uzskatāmi  par  patstāvīgiem  prasījumiem  saskaņā  ar  APL  184.pantu.  Līdz  ar  to,  ņemot  vērā,  ka  pieteicēja  pamatprasījumu  tiesnese  atsakās  pieņemt,  arī  minētie  lūgumi  ir  atsakāmi  pieņemt. „

APL 184.pantā    pieteikumi  netiek  dalīti  patstāvīgos  un  nepatstāvīgos  ,  ne  arī  pamatprasījumos  un   blakus   prasījumos.  Tiesnesei  KJandavai  nebija  nekāda  likumīga  pamata  noraidīt  ne  pieteicēja  2. lūgumu  — informēt  par  viņa  vietnieka  P.Dzalbes  prettiesisko  rīcību  Augstākās  tiesas  priekšsēdētāju  I.Bičkoviču,  ne  3.lūgumu – virzīt  pēc  piekritības  pieteicēja  kriminālprasības  pret  vainīgajām  amatpersonām.

4.4. Tiesnese  K.Jandava  21.jūnija  lēmuma  7.pantā  centās  dezinformēt  pieteicēju,  it kā  viņa  autortiesību  pārkāpšana  konkrētajā   gadījumā  risināma   civiltiesiskā,  nevis  administratīvi  tiesiskā  kārtībā,  kaut  gan  7.maija  iesnieguma  3.4.punktā  un  I lūgumu  daļas  2.lūgumā  ir  precīzi  izklāstīti  lietas  patiesie  apstākļi  un  nosauktas  par  notikušo  atbildīgās  amatpersonas.  Patiesībā  autortiesību  pārkāpšanas  jautājums  risināms  krimināltiesiskā  kārtībā,  kā  to  nosaka  KL 148.panta  pirmās  un  otrās  daļas  normas.  Taču   vispirms  nepieciešams  šķīrējtiesas  lēmums,  kā  to  vēl  savā  laikā  norādīja  Ģenerālprokuratūras  prokurore  I. Šnepste,  par  ko  pieteicējs  detalizēti  runā  7.maija  iesniegumā. Latvijas  Zinātņu  akadēmijas  prezidents  J.Stradiņš  šķīrējtiesu  izveidoja  tikai  formāli,  jo  kad  tās  priekšsēdētājs  jurists  K.Torgāns  dokumentāli  pārliecinājās,  ka  pret  pieteicēja  autortiesībām  Latvijas  Zinātnes  padome  patiesi  veikusi  piratērijas  aktu,  viņš  šķīrējtiesu  vienkārši  nesasauca,  lai  pieteicēja  prasījumam  apzināti  ļaunprātīgi  radītu  noilgumu.  J.Stradiņš  šajā  situācijā  atteicās  izpildīt  savu  pienākumu  un  nodrošināt  šķīrējtiesas  sasaukšanu.   Atlicis  piebilst,  ka  profesors  un akadēmiķis  K.Torgāns  Latvijas  Universitātē  turpina    sagatavot  nekvalitatīvus  juristu  kadrus.

4.5. Kā  to  pierāda  14.jūnija  pieteikumā  un  blakus  sūdzībā  minētie  fakti,   tiesnesei  K.Jandavai  nebija  nekāda  likumīga   pamata  noraidīt  14. jūnija  pieteikumu (reģistrācijas Nr. 8609).  Ar  savu  prettiesisko  lēmumu  tiesnese  K.Jandava  ir  pārkāpusi  APL  2., 5., 7., 8., 9.pantu,  mazinājusi  pieteicēja  labticību  un  paļāvību  attiecībā   pret    10. pantā  noteikto  tiesiskās  paļāvības   principu,  smagi  pārkāpusi  15.panta  otrās,  trešās,  piektās  daļas  normas,  89.panta  pirmās  un   otrās  daļas  normas,  91. pantu  pilnā  apjomā, 94.panta  pirmo  daļu,  98.panta  pirmo  daļu,  103.panta  pirmo  daļu,  184.pantu  pilnā  apjomā .  Smagos  APL  normu  un  prasījumu  pārkāpšanu  tiesnese  K.Jandava  ir  veikusi  ar  KPL    kvalificētām  prettiesiskām  metodēm,  nevairoties  veikt  arī  tiešas  KL  kvalificētas  darbības,   apzināti  slēpjot  noziedzīga   rakstura  valsts  amatpersonu  nodarījumus  pret  pieteicēja  personu  un  tiesiskajām  interesēm.  Lai  gan  7. maijā  iesniegumā  un  14.jūnija  pieteikumā  pieteicējs  ir  minējis  arī faktus  par  noziegumiem,  vai  iespējamiem  noziegumiem,  kuri  kvalificēti  KL  70 -4.,    71-2.,  74., 74-1, 78. panta  pirmajā  un  otrajā  daļā , 112.panta  otrajā  daļā,   116.,    141.pantā,  153. panta   otrajā  daļā,  154-1. panta  otrajā  daļā,  167. panta  pirmajā  un  otrajā  daļā  —  tiesnese  K.Jandava  tos  prettiesiski  ir  noklusējusi  un  nav  veikusi  darbības,  kādas  prasa  LR  likumu  normas.

4.6..  Pieteicējs  ļoti  labi  apzinās    apdraudējumu LR  suverenitātei,  ko  rada  viņa  lieta.  Atbilstoši  starptautisko  tiesību  normām,  ir  iespējamas  pat  ANO  sankcijas,  jo  situācija,  kad  politisku  motīvu  vārdā  LR visu  līmeņu  amatpersonas  un  visu  līmeņu  tiesas —  pārvērš  savus  vadošos  ekspertus  par  beztiesīgām  personām  uz  viltotu  dokumentu  pamata,  bet  pārējās  valsts  amatpersonas  un  tiesneši  uz  to  ne  tikai  mierīgi   noraugās,    bet  vairāki   sniedz  pat  tiešu  atbalstu  noziedzniekiem  —  no  starptautisko  tiesību  viedokļa  ir  nepieļaujama  situācija. Līdz  ar  to  minētā  noziedzīgā  grupa   savas  grupas  noziedzīgajās  interesēs  ir  izolējusi   Ministru  prezidentu  V.Dombrovski  no  viņam  adresētas  informācijas  arī  par  iespējamu  apdraudējumu  LR  suverenitātei,  tā   veicot    noziedzīgu  darbību,  kas  pilnībā  vai  daļēji  ir   kvalificētas  KL  82.panta   otrajā   daļā. Pieteicējs  uzskata  par  savu  morālu   pienākumu  brīdināt  LR  pusi,  ka   14. jūnija  pieteikuma  6.punktā   nedaudz  pieminētās  pieteicēja  internacionālās  aktivitātes  jau  ir  guvušas  zināmu  starptautisku  rezonansi.

Tieši   tāpēc  7.maija  iesniegumā   pieteicējs   centās  būt  maksimāli  delikāts  aizmuguriskās   soda  psihiatrijas  pielietošanas  fakta    pret  viņu  izklāstā,  jo  tas  bija  adresēts  arī  izpildvarai. Tāpēc  plašāku     informāciju  pieteicējs   sniedza  sava  14.jūnija  pieteikuma  3.2.  un  6.punktā,  jo  tas  ir  adresēts  Tiesai.  Arī  savu  prasījumu  par  nodarījumam  atbilstošu kompensāciju (14. jūnija  pieteikuma  3.3. punkts) prasītājs  tieši  tāpēc  izteica     miera  izlīguma  formā.

Kompensācijas  summa  ir  noteikta  pieticīga,  salīdzinot  ar   nodarījuma   smagumu  pieteicēja  personai,  pieteicēja  tiesiskajam  un  materiālajam  stāvoklim.   Garus  gadus  pieteicējam  nācās  dzīvot  bez  eksistences  līdzekļiem,  uz  sievas  niecīgās  algas  rēķina,  doties  pirmstermiņa vecuma  pensijā  un  iztikt  ar  pensiju  zem  iztikas  minimuma.  Smagajos  meža  darbos  pieteicējs  ir  nopietni  iedragājis  savu  fizisko  veselību.  Pie  tam  izrēķināšanās  ar  pieteicēju  notika  KL  un  KPL  aizliegtām  metodēm —  viņu  maksimāli  pazemojot,   tai  skaitā  piesūtot     izsmejoša  rakstura  vēstules,  kā    to  pierāda  7.maija  iesniegumam  un  14.jūnija  pieteikumam  pievienotās  B.Sējānes,  I.Druvietes,  I.Kalniņas,  Z.Kurmiņas, L.Sīkas   vēstules,  un tiesneses  K.Jandavas  sagatavotais  21.jūnija  lēmums.  Viņa  bijušie  kolēģi  attiecībās  pret  pieteicēju  atļaujas  būt  primitīvi  rupji.  Nesen  pieteicējs  rakstiski  lūdza  LU  rektoru  M.Auziņu  un  Vidzemes  Augstskolas  rektori  V.Daukšti  palīdzēt  izbeigt  notiekošo  neonacistisko  jandāliņu  ap  SS brīvprātīgo latviešu leģionu,  novērst  rupjās  holokausta  vēstures  falsifikācijas  u.c.,  taču  nesaņēma  vispār  nekādu  atbildi.  Pieteicējam  ir  pamats  runāt,  ka  pret  viņu  būtībā  ir  pielietotas  psiholoģiskās   spīdzināšanas  metodes  valsts  amatpersonu  un  tiesnešu  līmenī.

5.1. Visas  it  kā  liecības  par  pieteicēja  kādreizēju  vai  pašreizēju  nepieskaitāmību   ir  ļaunprātīgs  apmelojums,   vai  aizmuguriskas  soda  psihiatrijas  pielietojums  pret  pieteicēju.  Teikto   pierāda  dokumenti.  1996.gada  22.maijā  notariāli  tika  pārbaudīta  un  apstiprināta  pieteicēja  pilna  pieskaitāmība   (pielikuma   3.dokuments).

Pievienotajam  dāvinājuma  līgumam  ir  sekojoša  priekšvēsture.  1995.gada  decembrī  pieteicējs  šķīra   laulību  ar  R.Vīksni  un  1996.gada  janvārī  pārdeva  savu  vecāku  celto  vasarnīcu,  palūdzot  R.Vīksni  izvākt  no  vasarnīcas  viņai   piederošās   lietas,  jo  vēl  dzīvojām  kopīgā  dzīvoklī,  kurš  vēl   nebija  sadalīts.  R.Vīksne  krita  galējā   histērijā  un  mēģināja  izdarīt  pašnāvību,  durot  ar  nazi  vēnās.  Nezināju  kā  viņu  nomierināt,  jo  telefona  vadus  viņa  norāva.  Nolavījos  lejā  un  piezvanīju  savai  topošajai  sievai  Baibai  no  telefona-automāta.  Viņa  izsauca  specializēto  medicīnisko  palīdzību.  Atbrauca  kāds  ļoti  cilvēcisks   krievu  psihiatrs,  kurš  stundām  ieilgušo  histērijas  lēkmi  novērsa.  Psihiatrs  pieteicējam   jautāja ,  vai  viņš  uzstāj,  lai  šis  pašnāvības  mēģinājums  tiktu  oficiāli  reģistrēts,  jo  tas  būtiski  ierobežotu  R.Vīksnes  tiesības.  Teicu,  protams,  nē,  ko  šodien  pieteicējs  dziļi  nožēlo,  jo  it  kā  sīks  likuma  normu  pārkāpums  humānisma  vārdā —  praksē   izraisīja   veselu   smagu  noziegumu  ķēdi.  R.Vīksnes   histērijas  galvenais  cēlonis  bija  vasarnīcas  pārdošana,  tāpēc  nākošajā  dienā  pircējam  atdevu  naudu  (Parex  bankas  apsardzes  darbinieks)  un  atdāvināju  vasarnīcu  R.Vīksnei.  Tāpēc  R.Vīksnes   un  viņas  radinieku  (vairāki  ietekmīgi  juristi)  noziedzīgās  rīcības  pret  pieteicēju  ir  ne  tikai  noziedzīgas,  bet  morāli  īpaši    netīras.  Amatpersonas  un  tiesneši,  kuri  aizmuguriskās  soda  psihiatrijas  pielietošanu  pret  pieteicēju  bāzēja  uz  sadarbību  ar  būtībā  psihiski  slimu  cilvēku, Rudīti  Vīksni,  veica  savas  noziedzīgās   darbības  vainu  pastiprinošos   apstākļos.  Proti,  iesaistot  noziedzīga  nodarījuma   veikšanā  būtībā  psihiski  slimu  personu  (KL 232.pants).

7.maija  iesniegumam  kā  pielikuma  13.dokuments  ir  pievienota   1999.gada  18.augusta  Valsts  psihiatrijas  centra  izziņa ,  kura  izdota  pieteicējam  iesniegšanai  šoferu  kursos,  ka  „Valsts Psihiatrijas  Centrā  datu  par  psihisku  saslimšanu  nav”.  Kā  jau  minēts,  pēdējā    notariālā  pārbaude  par  pieteicēja  pilnu  pieskaitāmību  tika  veikta  š.g. janvārī , izsniedzot  manai  sievai  Baibai  Ronei  ģenerālpilnvaru.

Ievērojot  ārkārtējo  situāciju  Augstākajā  Tiesā  un  Ministru  Kabinetā.  pieteicējs  uzskata  par  nepieciešamu  pašam  neatliekami  veikt  14.jūnija  pieteikuma  2.lūgumā  lūgtās  darbības.

5.2. Kopš  š.g. 14.jūnija  ir  radušies  divi  būtiski  jauni  lietas  apstākļi.  15.jūnijā (pasta  zīmogs)  pieteicējs  saņēma  Kultūras  ministrijas  valsts  sekretāra  pienākumu  izpildītāja  U. Lielpētera  2012.gada  23.  jūnija  vēstuli  Nr.  6-18/ 2272  Par  Induļa  Roņa  2012.gada  7.maija  iesniegumu ( informācijai: Ministru  prezidenta  birojam,   Izglītības  un  zinātnes  ministrijai,  Tieslietu  ministrijai) [pielikuma 4.dokuments]. U.Lielpētera  vēstule  pierāda,  ka  patiesi  ir  notikusi  valsts  arhīvu  fonda  izlaupīšana,  vai  iznīcināšana ,  atbildīgā  par  arhīvu  Dr.hist. Regīna  Greitjāne  izrādās  ir  piesavinājusies,  vai  iznīcinājusi  A.Mieriņas  sastādīto  arhīva  dokumentu  aprakstu  (domājams,  kāda  apraksta  kopija  varētu  būt  saglabājusies  A.Mieriņas  ģimenes  arhīvā).

Pieteicējs  vērtē    U.Lielpētera  vēstuli,  kā  draudus  ierosināt  krimināllietu  pret  pieteicēju  uz  nepatiesa  ziņojuma  pamata  (KL  298. panta  pirmajā  daļa  kvalificēts  noziedzīgs  nodarījums),  ja   viņš  turpinās  cīņu  starptautiskās  institūcijās pret  aizmuguriskās  soda  psihiatrijas  pielietošanu  pret  viņu  LR  .  Proti,  lai  gan  7.maija  iesnieguma  3.2., 3.3.,  4.2.punktā  un  I lūgumu  daļas  1. un 1.1. lūgumā   ir  plaši  un  nepārprotami  aprakstīta   LU Latvijas  vēstures  institūta  Jauno  un  jaunāko  vēstures  arhīva  iznīcināšanas   gaita  un  atbildīgās  amatpersonas, U.Lielpēters  cenšas  atbildību  par  notikušo   noziedzīgo  nodarījumu   pierakstīt  pieteicējam,  nevis  tām  amatpersonām,  kuras  šo  izlaupīšanu  veica  un  tām  amatpersonām,  kuras  līdz  šodienai  ir  bezdarbīgas  šī  smagā  nozieguma  seku  novēršanā,  pirmkārt  jau   kultūras  ministre  un  LU  rektors.

Pēc  tik  izaicinoši  prettiesiskas  U. Lielpētera  vēstules   un  tik  pazemojoša  un  izsmejoša  rakstura  lēmuma,  kā  tiesneses  K.Jandavas  21;jūnija  lēmums,  saņemšanas,  pieteicējs,  kā  godīgs  cilvēks  un  likumiem  un  tiesiskumam  labticīgs  LR  pilsonis,   paziņo,  ka  viņš  uzskata  par  savu  pilsoņa  pienākumu  meklēt  aizsardzību  ES  tiesu,  politiskās  un  parlamentārās  institūcijās,  ja  LR  puse  turpina  līdzšinējo  viņa  tiesību  prettiesiskas  ierobežošanas  praksi,  nepanākot  ar  viņu  pilnīgu  miera  izlīgumu.

Teikto  diktē  arī  drošības  apsvērumi.  Proti,  tulkotājs  Pēteris  Bolšaitis   š.g. 20.jūnijā  (tulkotāja  ieraksts  grāmatā)  uzdāvināja  manai  sievai  B. Ronei   ASV  profesora  Eduarda  Andersa  grāmatas  Latviešu  vidū  holokausta  laikā (Jumava,  Rīga, 2011.,  239  lpp.)  Pirmajā  daļā  E.Andersa (īstajā  vārdā  Eduards  Alperovičs)  grāmata  ir  atmiņu  stāsts,  kas  pierāda,  ka  viņa  māte  noteikti  bija  kādu  nacistu  specdienestu (domājams ,  ka  SIPO –  drošības  policijas) slepenais  aģents,  viņa  brālis  un  viņš  pats — ļoti  ticami.   Grāmatas  II daļā   Latviešu  darbību  Otrā   pasaules   kara  laikā : objektīvs  vērtējums ir  veikta  fundamentāla  un  mērķtiecīga    nacistu  okupācijas  režīma,   holokausta,  latviešu  policijas  bataljonu  un  SS brīvprātīgā  latviešu  leģiona  vēstures  sagrozīšana,  vietām  klaja  falsifikācija.  Grāmatas  analīze  ļauj  izvirzīt  hipotēzi,  ka  šodien  profesors  E.Anderss  ir  Izraēlas  specdienesta Mossad darbinieks,  vai  vismaz  ietekmes  cilvēks.

Lietas  būtība  ir  tā,  ka  oficiālu,  pilnīgi  neobjektīvu,  apoloģētisku   pēcvārdu  minētajai  profesora  E.Andersa  nekvalitatīvajai  grāmatai  ir  uzrakstījis  pieteicēja  galvenais  antagonists  akadēmiskajā  pasaulē — Latvijas  Zinātņu  akadēmijas  Senāta  priekšsēdētājs  prof. Jānis  Stradiņs.  Pieteicējam  jau  sen  bija  aizdomas,  ka  J.Stradiņš  ir  vismaz  Mossad ietekmes  persona.   Pieteicēja  priekšstatos  Mossad ir  noziedzīga  organizācija,  kuru  pamatā  izveidoja  no  PSRS  aizbēgušie  NKVD- MGB-KGB  noziedznieki.  Teiktais  stiprina  pieteicēja  pārliecību,  ka  viņa  cīņa  par  patiesu  2. Pasaules  kara  notikumu  izpēti  un  atainojumu    Latvijas  teritorijā    ir  politiski  aktuāla  un  akadēmiski  nozīmīga..

Ņemot  vērā  visu  augstāk  minēto,  pieteicējs  lūdz  Administratīvo  apgabaltiesu:

1) Atcelt  un  atzīt  par  spēkā  neesošu  kopš  pieņemšanas  brīža  tiesneses  K.Jandavas   š.g. 21.jūnija  lēmumu   atteikties  pieņemt  Induļa  Roņa  pieteikumu (reģistrācijas  Nr. 8609) ;

2) Atstatīt  tiesnesi  K.Jandavu  no  pieteicēja  lietas  izskatīšanas  viņas  prettiesiskās  rīcības  dēļ;

3)Sākt  administratīvo   procesu   Induļa  Roņa  pieteikuma  (reģistrācijas  Nr. 8609) lietā.

2012.gada   4.    jūlijā.

(Indulis Ronis)

P.S.

Seko līdzi, lasītāj, sekos arī turpinājumi.

You may also like...

7 Responses

  1. black_joker saka:

    un lai autors vēl mēģina pateikt, ka viņam nav kādas problēmas- šitas raksts uzskatāmi pasaka, ka ir- grafomānija. Forši jau sēdēt laukos un drukāt visādus murgus. Labāk lai padomā, kur saviem zinātniskajiem konkurentiem deva iespēju sevi izēst no zinātniskās pasaules- droši vien līdzīgā veidā rakstot par vius visapkārt.
    Ja autors kaut ko saprastu no hierarhijas valsts aparātā, tad viņam nerastos domas, ka kāds kaut ko slēpj un nedod tālāk. Tas, ka tu raksti konkrētam augstākajam ierēdnim, tas nenozīmē, ka tieši šim ierēdnim ir personiski jāraksta atbilde un jāvāc info par uzdoto jautājumu- priekš tā ir kanceleja un palīgi, kuri saņem katru dienu desmitiem šada veida rakstu, kur ziņo par visu ko- sākot no zaļajiem cilvēciņiem un beidzot ar dažādām aizdomām

    Admins
    Vai tikai, Joker(Andri Lāci), tas nebūsi tu, kurš saprot no valsts aparāta hierarhijas ?
    Un vai tu tikai neiedomājies, ka Ronis raksta par zaļajiem cilvēciņiem ?

  2. Gudrais saka:

    Jūs abi būsiet vienā palātā – Indulis un Linards!:)

    Admins
    Paldies, biedr, Aivar Gedroic(Gudrais), par novēlējumu.

  3. ~~~ saka:

    Lasīju ar patiesu interesi. Tas saucās – To koku, ar kuru tevi sit, pagriez un zvel atpakaļ. Noziedznieki 100% droši jūtās ļoti slikti. Ja viņš tā turpinās, tad kāda daļa netīro pakaļu īpašnieki paši nonāks psihenē, bet ar īstu saslimšanu, ne safabricētu.
    “gudrais” ar black_jokeri varēs viņiem pievienoties un nedaudz apārstēties, lai līdz viņu līmeņa šakālēnu tiesāšanai būtu kaut cik pieskaitāmi.

  4. Gudrais saka:

    Ko tur novēlēt, tas ir acīmredzams fakts!

    Admins
    Kam tu, A. Gedroic, kopā ar Gardu un Lapinski kalpo, nav sevšķi grūti uzminēt.

  5. Jā, patiešām var lasīt ar interesi.It kā jau tas viss mums zināms, bet ja to pasaka vēsturnieks, kurš visu to redzējis fiksētu dokumentos, tad patiešām sajūta ir dīvaina. Cik ilgi šie noziedznieki vēl noturēsies ? Reiz taču par visu būs jāatbild.

    Admis
    Bez “algas” neviens netiks atstāts, par to lai nešaubās pie siles esošie.

  6. Vēlēšaanu rezultāti pēc kādas vēstniecības iejaukšanās ir tikuši koriģēti. Cimdars esot kārtīgi norāts. Tikuši telefoniski brīdināti NA ietekmīgākie biedri, lai neiedomājas uzsākt “izmeklēšanu” par vēlēšanu rezultātu korekcijām.

    Admins

    Varbūt “bijušais VDK” var ko vairāk pasacīt ?
    L.Grantins@hotmail.de

  7. naivais saka:

    Admin, saki atklāti, kam kalpo Gedroics kopā ar Gardu un Lapinski. Uzminēt ir neiespējami…

    Admins
    Tas taču, naivais, ir pasacīts katrā rakstā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.