Latviet, pirms atdod savu balsi Saskaņas Centram, kārtīgi apdomā, jo var gadīties, ka savu dzīvi arī vari nobeigt KOMUNARKĀ. Pirms soļo pretīm savam Liktenim, izlasi šeit rakstīto. Ja šeit minētajiem upuriem vēl ir, kas uzliek PIEMIŅAS PLĀKSNI, tad tev notiekti neviens neatradīsies, jo ar savu neapdomību visus “aizvedīsi” uz KOMUNARKU.
Rosina pieminekli Latvijas diplomātiem un ģenerāļiem
Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) nosūtījusi oficiālu vēstuli Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, lūdzot gādāt, lai tiktu iemūžināta to ap 30 ievērojamu Latvijas personību piemiņa, kuras 1941. gadā nogalinātas bijušajā saimniecības ”Komunarka” teritorijā Piemaskavā.
Vēstulē atgādināts, ka nākamgad apritēs 70 gadi, kopš ”NKVD piederošajā teritorijā ”Komunarka” starp vairākiem tūkstošiem Lielā terora politiskajiem upuriem tika aprakti 30 Latvijas ģenerāļi, virsnieki, diplomāti, kultūras darbinieki”. Vairākumu no viņiem nošāva 1941. gada 16. oktobrī. Tobrīd vācieši tuvojās Maskavai un čekisti steidza ”atbrīvoties” no agrāk apcietinātajiem cilvēkiem, kurus uzskatīja par režīmam potenciāli bīstamiem. Runa ir par personībām, kas piederēja Latvijas militārajai un politiskajai elitei, bet kurām, apsūdzētām “kontrrevolucionārā darbībā”, PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija piesprieda nāvi.
FOTO: Šis perversais tips(misters Bļeģ), ar krellēm un bumbierenēm, ir un paliek okupants, kurš Latvijā atrodas nelikumīgi- ignorējot visas Starptautiskās Likuma normas. Aiz viņa nestāv cilvēcība, bet latviešu tautas līķu kaudzes. Neba viņš ko lemj, bet gan Putins Vešņakova personā. Ja tu, latviet, balsosi par šo Putina marioneti, tad apķēzīsi savu Dvēseli un atnesīsi nelaimi savai tautai.
Bijusī slēgtā zona ”Komunarka” Piemaskavā, Kalugas šosejas 24. kilometrā, atrodas dažu kilometru attālumā no agrākā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK jeb krieviskajā abreviatūrā NKVD) Butovas poligona. Tajā represiju laikā nošauti vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. “Komunarkā” 1937. – 1941. gadā nāves sodi izpildīti apmēram 15 000 cilvēku. ” Butova skaitījās vieta, kur nogalināt ”parastus” pilsoņus, bet sovhoza ”Komunarka” teritorija bija domāta elitei – karavadoņiem, diplomātiem un valstsvīriem,” skaidro organizācijas “Rīgas memoriāls” priekšsēdētāja Ruta Ozoliņa. Tur nāvi atraduši 60 tautību 11 valstu pilsoņi. Viņu vidū Eiropas valstu komunistu darboņi un pat visi kādas Mongolijas valdības ministri. Jāpiezīmē, ka “Komunarkā” 30. gadu beigās nošauti arī vairāki latvieši, kas ieņēma augstus amatus PSRS valsts aparātā, – Jānis Rudzutaks, Vilhelms Knoriņš, Jēkabs Peterss.
Ruta Ozoliņa norāda, ka ”Komunarkā” gan ir kopējs piemineklis visiem nobendētajiem, taču pēdējos gados tur uzstādītas arī atsevišķas piemiņas zīmes. Tā 2002. gadā atklāts piemineklis Mongolijas valdības ministriem. Tāpat ir atsevišķa piemiņas zīme Jakutijas iedzīvotājiem. Represijās nogalinātajiem Krievijas latviešiem līdz šim atsevišķs piemineklis likts vien Ļevašovas mežā pie Sanktpēterburgas. Par to gādājusi vietējā Sanktpēterburgas latviešu biedrība.
LPRA vēstuli ar ierosinājumu nosūtījusi Valsts prezidentam Valdim Zatleram, premjeram Valdim Dombrovskim, aizsardzības un ārlietu ministriem Imantam Lieģim un Aivim Ronim. Vaicāta par reakciju, Ārlietu ministrijas preses un informācijas nodaļa lakoniski atbildēja: ”Ierosinājums saņemts un tiek nopietni vērtēts. Taču šobrīd izteikt konkrētus minējumus par projekta īstenojamību būtu pāragri.” Attiecīgi Aizsardzības ministrijas (AM) preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne informēja, ka jautājums tikšot skatīts tuvākajā AM sabiedrisko attiecību padomes sēdē, kurā piedalīsies arī ministrs Lieģis. Sēde gaidāma jūnija otrajā pusē vai jūlijā.
***
Uzziņa
“Komunarkā” nošauto vidū ir:
Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis Žanis Bahs,
Latgales divīzijas komandiera palīgs ģenerālis Rūdolfs Klinsons,
Aviācijas priekšnieks ģenerālis Jānis Indāns,
Latvijas sūtnis PSRS Fricis Kociņš,
Latvijas sūtniecības Maskavā militārais atašejs Jānis Zālītis,
Ģenerālis Arturs Dannebergs,
Ģenerālis Arturs Dālbergs,
Ģenerālis Andrejs Krustiņš,
Ģenerālis Roberts Kļaviņš,
Ģenerālis Vilis Spandegs,
Pulkvedis Kārlis Lejiņš,
Pulkvedis Aleksandrs Kristovskis,
Pulkvedis Rūdolfs Ceplītis,
Pulkvedis Jānis Puksis,
Pulkvedis Jūlijs Rozentāls,
Pulkvedis, rakstnieks un žurnālists Oto ZeltiņšGoldfelds, Valstsvīrs un diplomāts Hugo Celmiņš,
Mākslinieks un karikatūrists Sergejs Civinskis-Civis
28.05.13. LRTT
