Laimonis Purs. Patiesība un meli

ANDRIS 7 saka:

VISU LABU DIENU!
Saksu ar Spaniju.Spanija 1936 gads,socialistu vadita republika,lidziga
musu P.cakstes politikai,iznicibas varda uz “laimi”.No Latvijas brauc
120 brivpratigo,visi vini ir parliecinati trockisti,kuru merkis iekarot
pasauli,iznicinat balto rasi,ar Zani Grivu prieksgala.Briva Latvija,tad
un tagad,tads lobisma sindroms.Livi izredzeta tauta.Satans bija kroplis,
tapec vinam vajadzeja antikristu,kurs pilditu vina rikojumus uz zemes,un
tie ir judas.Ja PSRS bija komunisti,tad rietumos bija masoni,kur sodien
ir tikai masoni,kuri ari ir Latvijas bijusie komunisti.Var redzet
ietekmes mantojumu,ietekmes armiju,vecos sakarus,slepenibu.Visi masoni
ir pederasti 100%,un visi katolu macitaji ir pederasti,ari masoni,ka
pederastisma obligatums,kur pavests,to zinadams XI gs izdod celebatu.
Kisindzers,masons un pederasts,kurs ir padomju spiegs,ko atklaj 1974
gada,sodien ir labos draugos ar Primakovu,PSRS arejas izlukosanas
vaditaju,kuri ari atrod tadu debiliki,ka Putinu un iecel vaditajos,kuram
nav personigas dzives,bet pavelu reglaments.Maisi slepj sakaru,un
slepenibas sajutu.

VELAK VEL/TENcINU

Deniss saka:

Pamazām Latvijā arī ievazā šo sērgu

http://www.youtube.com/watch?v=ekvGUhSnYI4

http://www.youtube.com/watch?v=BCNOEiJQuvE

ANDRIS 7 saka:

Atbilde Osim
Mums meloja.Tiem,kas mums meloja,ari meloja u.t.t.Musu uzdevums
noskaidrot melu sakumu,lai mums nebutu jamelo.Intensivakais melu
periods,pedejie 400 gadi.Kadu vesturi macisim,tadu cilveku veidosim.
Ja latviesi zinatu,ko vini apsarga.
http://antisionizm.info/Lenin–palach-Russkogo-Naroda-i-obichniy-pederast-364.html
Zans Mari le Pens,EU ir trakokrekls,tautu cietums,kolonija globalistiem.
Mums vel 400 gadu agrak nebija verdzibas,briva radosa un veidojosa
attistiba,personibas saglabasana,prieks par savu darbu,harmonija ar visu
un visur,dzive bez meliem,visa pamats milestibai un stipriem berniem.
Un tad sakas Romanovu melu serga,Peteris I,dzimtbusana,verdziba,kari un
revolucijas,judu demokratijas,brivibas,republikas,socialisms,visi par
vienu un viens par visiem,skaudiba,miesaskare,nauda,bagatiba.Visa EU
ir lielu melu fasade vergiem,jo morale nekad nenoveco,vienigi maina
maskesanas krasu un formu.
http://ruspravda.info/Ad-pod-nazvaniem-Evropa-3169.html
Labak antikoloniala cina,iespejams kadu laiku ,no abam pusem,kas saglaba
svabadu garu.
http://pandoraopen.ru/2014-01-23/u-tex-kto-prochital-soglashenie-ukrainy-s-es-volosy-stanovilis-dybom/

TENcINU.

vēsture saka:

Uzvarētāju lauru vainaga cena

Biruta Magone

Maija mēnesī kā vienmēr pieminam 2. Pasaules kara beigas, bet Krievijā un arī Latvijā ar skaļām svinībām tiek atzīmēts 9. maijs, kad bijusī PSRS pasludināja uzvaru pār fašistisko Vāciju.

Pašlaik, Eiropas Savienības sastāvā, Vācija ir vislabākajā ekonomiskajā stāvoklī, un varētu teikt, ka tā ir līdere Eiropā un labs paraugmodelis visādā ziņā pārējām ES valstīm.

Nevilšus nākas salīdzināt šodienas Eiropu ar to, kāda tā bija pirms 67 gadiem- tālajā 1945. gadā. Skaistā, kulturālā un kādreiz bagātā Vācija bija tā sagrauta, ka no daudzām pilsētām bija palikušas tikai baigas drupas un bumbu bedres. Vairāk nekā 100 Vācijas pilsētu , kur dzīvoja vairāk nekā 50 tūkstotis iedzīvotāju, tika bombardētas. Bojā gāja ap 25 miljoniem iedzīvotāju, 3.6 miljons māju tika iznīcināts, kas bija 20 % no kopskaita. 7.5 miljoni cilvēku kļuva par bezpajumtniekiem. Tiek rēķināts, ka
300,000 vāciešu gāja bojā uzlidojumos vien, bet 800,000 tika ievainoti. Berlīne tika sagrauta bombardēšanas rezultātā par 70%, Drēzdene par 75%.
Vīsbādene (Wiesbaden) un Heidelberga (Heidelberg)bija stipri cietušas, bet ne līdz pilnīgai sagrāvei. Un tas notika tikai tāpēc, ka sabiedroto spēkiem vajadzēja kādas infrastruktūras, kur novietot savus komandējošos okupācijas spēkus. Tikai dažas, kā skaistā Regensburga palika pasargāta no bombardēšanas. Bēdīgi, ka šīs bija jau kaŗa beigas , kad visiem bija skaidrs kāds būs Vācijas liktenis. Tā bija acīmredzama nolemtība, un tieši tad notika vislielākā Vācijas pilsētu postīšana. Toreiz šie nežēlīgie uzbrukumi tika attaisnoti it kā ar atriebību Vācijai par tiem kaŗa postījumiem, ko Vācija pati bija darījusi citur Eiropā. Bet vai tas tāpat būtu attaisnojams tagad, pēc 67 gadiem? Masīva Eiropas architektūras šedevru sagrāve šodien drīzāk izskatās kā traģiska un absolūti neattaisnojama taktiska, barbariska kļūda.

Bet ne reizi vien vēsturē ir pierādījies, ka ne vienmēr tie, kas svin triumfālas uzvaras ir īstie Viktorijas ieguvēji. Protams, krievi vēl ilgi varēja izbaudīt un lietot karā salaupītās trofejas un bagātības, kas viņus reibināja vairāk nekā uzvaras slava. Viņu rīcībā nonāca teritorijas un resursi, par ko agrāk tie nevarēja ne sapņot, tāpat kā vara un teikšana pār visu Austrumeiropu. Arī tas fakts, ka lielvalstis, tādas kā ASV un Anglija tagad uzklausīja un rēķinājās ar kādreiz nicinātā ,,dārgā vadoņa’’ Staļina valdību, piedeva tai agrāk nebijuša cieņpilnas valdības statusu, aizmirstot pagātni un neērtos faktus, ka visa šī komunistu valdība sastāvēja no krimināliem slepkavām, blēžiem un zagļiem. Protams, politiskajā ziņā PSRS bija uzvarējusi neizmērojami, bet kāda tam visam bija īstā, patiesā vērtība? Ko cilvēkiem atnesa šī uzvara? Jautājums šeit nav par vāciešiem, jo ir pārāk skaidrs, ka tādu sakāvi pārdzīvot var tikai ar dzelzs gribu un bezgalīgu pacietību. Runa vairāk varētu būt par tām represijām un noziegumiem pret cilvēku rasi, kas sākās pēc žilbinošās uzvaras 2. pasaules kaŗā, ko bez problēmām un starptautiskānosodījuma veica uzvarētāji. Sākās masveida etnisko grupu un nāciju deportācijas. Kad padomju karaspēks atkal savā kontrolē pārņēma Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionus, vēl pirms kaŗa beigām 1943. gadā, zibenīgā ātrumā Staļina NKVD iesāka deportācijas: uz Sibīriju un Centrālo Āziju tika deportēti Krimas tatāri; čečeņi, inguši, karači, kalmiki, balkāri, bulgāri, grieķi, armēņi,kurdi, mešketieši, hemšini. Jau pirmskara periodā notika vāciešu, poļu, latviešu, igauņu, un somu deportācijas, kas pilnā spēkā turpinājās arī pēc kara. Padomju vēsturnieki šīs deportācijas attaisnoja ar to, ka tas esot bijis piemērots soda veids par minēto etnisko grupu sadarbošanos ar fašistisko Vāciju.

Kara laika Padomju Krievijas sabiedrotie ASV un Anglija bija aizvēruši acis uz pavisam neseno vēsturi, notikumiem divdesmitajos gados, kad notika ,,golodomor’’vienā no auglīgākām zemes kopēju vietāmEiropā- Ukraina! Zeme, kur aug viss un bagātīgi, kur bija neiespējami ciest badu, vairs nespēja gādāt par saviem kopējiem, jo visu paņēma jaunā un ,,taisnīgā vara’’, kas labāk zināja, kā šīs zemes labumus sadalīt. Tādas šausmas, kad mātes vārīja katlos savus mazos bērnus, lai izglābtu no bada nāves vecākos, netika piedzīvotas cilvēces vēsturē kopš Makabeju sacelšanās laikiem Jūdejā. Taču tie, kas līdzīgu murgu stāstu bija realizējuši dzīvē Ukrainā, tagad, 1945. gadā dižojās uzvarētāju augstākajos solos, jo bija izcīnījuši ,,humānisma uzvaru pār fašismu’’. Vai būtu vērts pieminēt Belamor Kanal, Staļina vārdā nosaukto Baltās jūras kanālu, ko izbūvēja vergi? Tie bija komunisma eksperimenta izmēģinājuma dzīvnieki, kuŗiem tika atņemtas jebkuras cilvēciskas tiesības vispārējas ,,labākas nākotnes’’ dēļ. Belomor kanālu nodeva lietošanā 1933. gadā un tās bija lielas svinības PSRS, jo bija paveikts kaut kas neiespējams- tikai ar roku darbu, bez mechanizācijas, visskarbākajos klimata apstākļos, 3 gadu laikā tika izrakts kanāls, kas savienoja Balto jūru, Oņegas ezeru ar Baltijas jūru. GULAG vergi, kuŗu īsto skaitu neviens vairs nespēj aprēķināt, tomēr vidējais mirušo vergu skaits šai komunistiskajā uzvarā tiek aprēķināts vairāk nekā par 100,000 vergiem. Kanāls deva jaunas iespējas Krievijas industrializācijai, jo no Baltijas jūras bija iespējams kuģot uz Balto jūru, un tālāk uz Sibīriju, lai tur nogādātu vērtīgas kravas. Kanāla garums ir 227 kilometri, bet tas jau sen ir zaudējis komerciālu nozīmi. Kopš 2008. gada kanālu izmanto ne vairāk par 10 līdz 40 kuģiem vai laivāmdienā. Un nav jau arī iespējams kanālu izmantot izdevīgāk, jo tā dziļums ir tikai 3.5 metri. Tolaik, par šo celtniecību padomju prese rakstīja, kā par kaut ko sevišķi izcilu, ko panākusi padomju vara- jo visi ieslodzītie, pat ieskaitot mirušos, tikuši pāraudzināti par jauniem un vērtīgiem padomju cilvēkiem, un to ir panācis tikai darbs, un vēlreiz- padomju PLĀNOTS darbs. Tā bija pirmā padomju piecgade. Ekonomika tika sadalīta piecgadēs, plānojot, kas šai laikā tiks paveikti šādi vai citādi projekti ekonomikā. Dīvaini bija tas, ka neviens no padomju ekonomikas ,,ģēnijiem’’ neaizdomājās tik tālu, lai uzdotu sevjautājumu: diezin, vai senajā Romā pilsoņi tik vienkārši tika padarīti par vergiem? Vai varbūt vismaz Romas republikas laikā bija kāds likums, kas pilsoņus aizsargātu no valsts varasuzurpācijas, pretlikumīgi pakļaujot tos verdzībai? Padomju pārvalde plānoja to,kas tai likās izdevīgi, lai noturētos pie varas, un pilsoņi kļuva par vergiem, lai īstenotu plānotāju idejas.

Jebkuŗš uzdots jautājums par šo tēmu tika uzskatīts par neiespējamu un kaitīgu, tāpēc arī par aizliedzamu.

Oficiāli Belomorkanal būves darbaspēku sagādāja PSRS valdības iestāde Belbaltlag direktoru pārvalde- Labošanas darbu nometnes pārvalde. Tās direktori bija P. Aleksandrovs, Matvejs Bermans, Simeons Firins, Naftālijs Frenkels, Lazārs Kogans, Jakovs Dāvida dēls Rapoports. Par izciliem panākumiem vergu pārvaldē tika pasniegta Politbiroja speciāla medaļaPSRS slepeno dienestu priekšniekam un visa veida spīdzināšanu un slepkavību varonim Genrikam Jagodam, tāpat kā Firinam, Koganam un Rapoportam.

Belomor kanāla vergi tika nostrādināti līdz nāvei, jo tā saucamās ,,darba normas’’ būtu bijis neiespējami izpildīt pat veselīgam cilvēkam, nerunājot par to, ka to varētu izpildīt pusbadā turēti vergi. Tas noveda pie izdevīgas sistēmas, ka vājākie vergi nomira ātrāk, tika ātri piegādātijauni, svaigāki spēki, un šo sistēmu veiksmīgi attīstīja Ziemeļu Speciālās Nozīmes nometņu komandieris Naftālijs Frenkels. Viņš bija dizainers un plānotājs tūkstošu vergu nāvēm, bet vai kāds šodien zina viņa vārdu? Vienmēr tiek pieminēts Heinricha Himlera vārds, kurš tiek uzskatīts par Holokausta plānotāju, bet kas noticis ar Naftāliju Frenkeli? Kāpēc netiek pieminēts šis Staļina mīlulis, Naftālijs Frenkels, kuŗa upuru skaits droši nebija mazāks par Herr Himlera rekordu? Kāpēc netiek dots pienācīgs slavas skaļums šim vārdam? Kas notika, ka to upuru ciešanas, kas tāpat brēc uz debesīm pēc taisnības un atriebības, tiek vērtētas zemāk, nekā tās, ko tik slaveni atbrīvoja no tirānijas uzvarētāji 2. Pasaules karā?

Par Naftāliju Frenkeli savā laikā tika rakstījuši Aleksandrs Solžeņicins un Anna Appelbaum, jo Frenkels bija gandrīz vai mitoloģiska figūra Solovku nometnēs. Neviens īsti nezin, kur viņš dzimis, vai arī vairāk informācijas par viņa izcelšanos, bet savu karjeru Solovkos viņš iesāka pats būdams ieslodzītais. Viņš ticis arestēts par kādu komerciālu darbību, pārdodot tā laika kontrabandas preci. Jau savos tirdzniecības darījumos Frenkels esot izcēlies ar sevišķu veiklību un panākumiem, kas, protams, deva vēl labāku iemeslu viņa apcietinājumam. Ticis notiesāts uz 10 gadiem piespiedu darbā. Nav skaidrs, kā viena gada laikā Frenkels no ieslodzītā kļuvis koncentrācijas nometnes priekšnieku vidū, un vēlāk par Solovku SLON priekšnieku, bet viņam tiek pierakstītas gandrīz vai ģeniālas spējas iegūt profītu pilnīgi bezcerīgos apstākļos. Solovku salas Baltajā jūrā ieguva ,,slavu’’ kā pirmā koncentrācijas nometne GULAG sistēmā. Visas salas kopumā bija zināmas kā ,,Ziemeļu speciālas nozīmes nometnes’’, jeb krievu valodā ,, Severnijelagerja osobogo naznachenija’’- SLON (krievu valodā nozīmē- zilonis). Šis ,,zilonis’’- piespiedu darba nometnes arī tiešām ironiskā kārtā izauga par milzīga izmēra nometņu sistēmu. Frenkela ģēnijs parādījās viņa priekšlikumā ieviest ,,ēdināšanas skalu’’ – ,, шкала питания’’, kā to aprakstījis Solženicins. ,,Tu- ēd- kā- tu- strādā’’, bija Frenkeļaieviestais princips. Viņš sadalīja SLON ieslodzītos 3 grupās: 1) spējīgos uz smagu darbu; 2)spējīgus uz vieglāku darbu; 3)invalīdi. Katrai grupai bija nozīmētas attiecīgas kvotas, un pārtika tika izsniegta attiecīgi šīm kvotām. Tiem, kas bija 1. grupā bija paredzēts saņemt 800 gramus maizes un 80 gramus gaļas, bet invalīdu grupas ieslodzītie saņēma tikai pusi no šī pārtikas daudzuma. Līdz ar to vājāko liktenis bija izlemts- tie neizbēgami gāja bojā ja ne slimības dēļ, tad bada dēļ, kamēr smago darbu grupas ieslodzītie varēja cerēt uz izdzīvošanu. Nostāsts par viņa panākumu sākumu vēsta, ka ierodoties Solovkos, Frenkels esot novērojis lielas nekārtības un resursu izšķērdību (gan cilvēku resursu, gan materiālo). Viņš esot precīzi aprakstījis visu , kas notiek nepareizi dažādās nometnes nozarēs: meža izstrādēs un ķieģeļu ražošanā, kažokādu pārstrādē un citās. Šo sarakstu Frenkels esot ielicis ieslodzīto ,,sūdzību kastē’’, ko izlasot, priekšniecība joka pēc esot nosūtījuši Henrikam Jagodam-padomju slepenpolicijas birokrātam, kurš vēlāk kļuva par Čekas priekšnieku. Jagoda esot tūlīt pieprasījis tikšanos ar ierosinājumu autoru, un tālāk iepazīstinājis Frenkeli arī ar Staļinu un Kaganoviču. Anna Appelbaum raksta par Frenkelu: ,,Lai arī Frenkels neieviesa pilnīgi visas detaļas Solovku nometņu sistēmā, bet viņš to pārvērta par ekonomiski profīta spējīgu institūciju, kas arī pievērsa Staļina uzmanību.’’ Ieslodzītie tagad tika nodarbināti ne tikai ar zvērādu pārstrādi, bet ar ceļu būvniecību, mežu izciršanu un koku apstrādi lielos apjomos, kas izpletās tālāk uz Archangeļskas apgabalu, un tūkstošiem kilometru no Solovkiem, uz kurieni Frenkels nosūtīja ieslodzītos. Frenkels esot gādājis par to, lai viss, kas neko nedod ieslodzījuma nometņu ekonomiskajai produktivitātei, tiktu atmests kā nevajadzīgs.

Attēlā: no labās Naftālijs Frenkels ar kolēģiem.

Tika atmesta visa izlikšanās par ieslodzīto ,,pāraudzināšanu’’- nometņu avīzes un žurnāli tika slēgti. Tika atmestas arī jebkuras atšķirības starp krimināliem ieslodzītajiem un tiem, kas tika sodīti par ,,kontrrevolucionāru darbību’’. Par galveno vērtību kļuva tikai viens: darbaspējas. Frenkeļa vadībā SLON kļuva par līdzīpašnieku Karēlijas bankā, kur viņš varēja ieguldīt milzīgas summas no nometņu rūpniecības nozaru ienākumiem. Lokālās autoritātes nebija sajūsmā par Frenkela plašo vērienu, jo būtībā ieslodzītie atņēma darbu brīvajiem cilvēkiem, kas bija spiesti pārcelties uz citiem rajoniem. Taču nekādas sūdzības pretFrenkeluneko nepanāca, jo viņš veiksmīgi prata dalīties profītā ar OGPU. No viņa baidījās, jo Frenkels bija izveidojies tik ciešu spiegu sistēmu, ka vienmēr zināja, kur kas notiek un ko katra persona kādā laikā ir teikusi. Viņš atvēra veikalus rajonos, kur vietējie iedzīvotāji varēja iegādāties preces par zemām cenām, ko bija ražojuši ieslodzītie. Tā atkal bija nozare, kas ienesa viņam un kompānijai labu profītu, un padomju likumi par cenām uz Frenkeļa uzņēmumiemnetika attiecināti. Nemaz nebija jābrīnās, ka pēc tik lieliskiem ekonomiskiem rādītājiem nometnēs, padomju valdība izdomāja aizvien jaunus likuma pantus, uz kā pamata varēja cilvēkus apcietināt un ieslodzīt uz ilgu laiku. Protams, ka bija jārēķinās ar izdevumiem: cietumsargiem, zināmu pārtikas daudzumu, bet visumā- tas bija bezmaksas darbaspēks.

Apsveikuma kartiņa: ,,Happy Commie Day’’

Vai kādreiz Krievijas Republika, kuŗa ir PSRS tiešā mantiniece ir atvainojusies un nosodījusi to elles ļaunumu, ko tā nodarījusi tautām un nācijām Dzelzs priekškara aizsegā? Žēlīgas runas par ,,Staļina personības kultu’’ neizdzēš tos noziegumus, ko šī krimināli necilvēcīgā vara pastrādāja pret cilvēci. Kaut kas līdzīgs atvainošanās runām no Krievijas puses tika izdvests attiecībā uz Čechijas un Ungārijas pusi, bet nekad ne vārda attiecībā uz Baltiju.

Un tas ir zīmīgi, ka uzvaras lauru vainaga dalītāji nevēlējas uzdot neērtus jautājumus, jo tik ilgi jau bija klusēts. Par to, kas notika padomju Krievijā pirms 2. pasaules kara bija neērti runāt. Tie žurnālisti, kas apmeklēja šo posta piemeklēto zemi, atgriezās atpakaļ ar pozitīviem un saulainiem rakstiem ASV presē New York Times, kas raksturoja Krievijā esošo postu kā vēl nebijušu cilvēces sasniegumu. Dabīgi,nebija pieņemts, ka līdzīgā veidā viņi raksturotu senās Ēģiptes faraonu piramīdu būves, ko veica vergi, tikai ar to atšķirību, ka ziemas sala vietā tie pārcieta briesmīgu saules svelmi. ,, Nebijušais cilvēces sasniegums’’ jau sen bija pārsniegts rekords padomju Krievijā, uz ko senā Ēģipte nebūtu varējusicerēt, un neviens avīžu skribents nevarēja liegt padomju Krievijai lepoties ar šo sasniegumu. Un liekas, ka naivi šodien ir domāt, par seno Ēģipti ar tās vergiem un reliģiju, kas veltīta saulei un dzīvniekiem, varētu vērtēt ar nosodījumu, jo tās tikumi un tradīcijas, par spīti verdzībai tomēr glabājacilvēcību. Padomju ideologu radītā ,,reliģija’’, kas it kā bija vērsta uz to, lai cilvēkus darītu laimīgus, brīvus un vienlīdzīgus, padarīja tos par vienlīdzīgiem upuriem briesmīgajā eksperimentā. Kāds filozofs teica: ,,Nogāziet Dievu, un jūs pielūgsiet cilvēku.’’

Pagājuši 67 gadi kopš Vācijas kaunpilnās sagrāves, pēc pazemojumiem un ciešanām, kad Vācija tika sadalīta divās daļās.

Bet Vācija ir atkal cēlusies godā un slavā. Kādreizējie viktori šodien ar skaudību skatās uz senās uzvaras skurbumā samīdīto Vācijas ķermeni, un nespēj ticēt savām acīm, redzot tās plaukstošo labklājību un skaistumu. Liekas, ka pašai zemei tur bijis kāds īpašs atjaunošanās noslēpums. Vai var izvairīties no jautājuma, kāda ir tās uzvaras jēga, kas Krievijā tiek svinēta 9. maijā jau 67 reizi?

Nemaz nav runa par Hitlera slavēšanu, bet par to, ka uzvarētājs bija daudz briesmīgāks par zaudētāju- šinī gadījumā> uzvarētājs PSRS.
Šeit vēl pat netika pieminēts, kā sarkanās ordas izvaroja Vāciju pavisam burtiskā nozīmē. Tādas šausmas Eiropa nebija piedzīvojusi kopš mongoļu Chinges-han ordu iebrukumiem.
Pēc kara Eiropa tika sadalīta Rietumu un Padomju ietekmes sfērās – pirmajās notika ekonomikas atjaunošana Maršala plāna ietvaros, bet otrās kļuva par PSRS satelītvalstīm. Lūk, Maršala plāns – tieši tas jau bija galvenais faktors Vācijas atdzimšanai. Un Maršala plāns – tie ir milzums ASV dolāru. Arī PSRS grūda iekšā naudu VDR, bet tik daudz dot nebija spējīga. Abu Vāciju salīdzināšanā izpaudās aukstā kara mērķi: pierādīt, kura sistēma ir labāka.