“Svētais” KGB ģenerālis Johansons

Slepkava un kangars- VDK ģenerālis Edmunds Johansons

Jau kopš Johansona grāmatas “Čekas ģenerāļa atmiņas” iznākšanas, tā bija iegūlusi manā grāmatu plauktā. Nesteidzos to lasīt, jo biju no paziņām dzirdējis, ka tā uzrakstīta primitīvā veidā un neko konkrētu nepasaka, tāpēc vienmēr devu priekšroku citām grāmatām. Bet,- beidzot pienāca arī tās kārta. Izlasot čekista-nodevēja “Atmiņas” man jāsarūgtina savi paziņas, kuri to saprata nepareizi. Johansona grāmata ir “zombējoša”. Nelietības un nodevības etalons. Ja es nebūtu izgājis cauri šai Johansona vadītajai Ellei, tad iespējams, ka pat būtu nobirdinājis kādu asaru lasot viņa grāmatu. Čekisti attēloti turpat vai kā pūkaini, nevainīgi cālīši. Johansons sevi pasniedzis kā latviešu tautas un Latvijas valsts glābēju, bet īstenībā viņš pilda krievu šovinistu pasūtījumu, turpina veikt aktīvu genocīdu pret latviešu tautu. Viņa savervētie aģenti šodien veic, prātam neaptveramus, noziegumus pret latviešiem un Latvijas valsti. Grāmatā nav nosaukts neviens nodevējs, kurš šodien pilda Maskavas čekas pavēles. To, ka tādi ir, viņš skaidri norāda savā grāmatā. Ģenerālis (protams, tikai krievu šovinistu izpratnē ģenerālis, bet latviešiem pretīgs slepkava un jūdasa dvēsele) ne ar pusplēstu vārdu nepiemin, kā čekisti viņa uzraudzībā un vadībā plānoja nevēlamo personu noslepkavošanu. Grāmata apzinīgi sarakstīta tādā “putrā”, lai pilnībā dezorganizētu parasta lasītāja loģisko domāšanu. Tātad, nevis atmiņas, bet gan intensīvs graujošs darbs. Pēc paša teiktā var noprast, ka viņa tēvs jau bija latviešu tautas nodevējs. Iespējams, ka arī deportējamo sarakstu sastādītājs. Kādi tikai slavinoši stulbumi tiek izteikti par Gorbunovu un Pugo. Pašam, droši vien, jāsmejas par uzrakstīto. Gorbunovs esot atteicies no piedāvājuma strādāt Maskavā, jo viņa dēls, lūk, nesaprotot krieviski !!! Pugo esot gribējis Latviju pataisīt latviskāku un mācījies ar entuziasmu latviešu valodu !

Foto: KGB ģenerālis, latviešu tautas nodevējs un bende, Edmunds Johansons.

Kas attiecas uz demonstrācijām, Atmodu un Helsinki – 86 grupu, galīgi visu salaidis sviestā un ne jau netīšām. Varētu pat sacīt, ka tas rakstīts dzeršanas dilērijas laikā, jo grāmatā aprakstītie “graķīši”, laikam, jau ir bijuši spaiņa lielumā. Nē: “Juhanson!”- viss šis “putrojums” ir veikts apzinīgi, lai nebūtu jāraksta nepatīkamas lietas. Nu, piemēram, apzinīgi sajaukts un saputrots pirmais 14. jūnijs ar jau otro 14 jūniju. Es tev, ģenerāl, varu tavas kangara smadzenes mazliet atsvaidzināt. Helsinku grupa kļuva slavena un pazīstama nevis 1988. gadā, bet gan 1987. gadā. Tad vēl nebija LNNK. Tu savā zombējumā apzināti to nepieminēji, jo tad tev būtu jāpasaka cik brutāli tu un tavs kantoris izrīkojās ar HELSINKI-86 dibinātājiem. Tā varmācība noziedzniek, Johanson, ne ar ko neatšķīrās no Hitlera laika esesiešiem, vai Staļina laika čekistiem. Kad pārbraucu mājās uz Liepāju no Rīgas, kur veicu organizatoriskos darbus 14. jūnija demonstrācijai, tiku zvēriskā veidā arestēts. Pēc zvana pie durvīm, kad sieva tās grasījās atvērt, krievu milicis atspēra durvis ar kāju tā, ka sieva ielidoja pretēja sienā. Divu krievu miliču satverts tiku iestumts tevis aprakstītajā UAZikā. Sieva, kura bija iznākusi man līdzi centās iekāpt kopā ar mani UAZikā, bet brutālais krievu milicis viņu aiz kājām centās izvilkt no auto. Kuriozs, velkot sievu aiz kājām, milicim paslīdēja kāja un sieva šim krievam uzsēdās dubļos uz galvas tā, ka viņa lielā apaļā cepure aizripoja kādus piecus metrus…… .Iespundēja mani pēc tavas pavēles, biedr Johanson, pie kriminālistiem un narkomāniem. Kad ar panākumiem bija noritējusi manis organizētā demonstrācija, pie manis tika atsūtīts viens reti pretīgs tips, kurš stādījās priekšā kā Juris Blaumanis no laikraksta Padomju Jaunatne. Šim čekas pakalpiņam bija slapjā dikcija un kad viņš bļaustījās uz mani, siekalas gāja pa gaisu ! Es to arī šim ākstam aizrādīju, lai nespļaudās un nomierinās. Šis čekas pilnvarotais klauns izbļaustīja (tieši tā, izbļaustīja) prātam neaptveramas lietas.

Foto: Un,- šis nožēlojamais latviešu tautas atkritums, juris blaumanis, uzdrošinās sevi uzskatit par cilvēku… .

Lai es vācoties projām no Padomju Latvijas, ka es traucējot godīgiem padomju cilvēkiem mierīgi dzīvot. Izbraukt kategoriski atteicos, sacīju, ka šeit ir mana Dzimtene, lai krievi un tādi kā viņš tinās no Latvijas… . Viņa ālēšanās ilga kādas 15 minūtes. Visu šo laiku klaigāja un noniecināja mani un buržuāzisko Latviju, cik labi ir PSRS sastāvā latviešu tautai….šis tips izbļaustīja kaut kādas stulbības, piemēram, kāda var būt neatkarīga Latvija ar krievu ieročiem….jautāju, kāds šeit sakars krievu ieročiem ar Latvijas neatkarību ? Beigās atkal piedāvāja, lai es vācos projām no Padomju Latvijas un netraucējot latviešu tautai dzīvot… . Izbraukt atteicos, par to tiku notiesāts un iesēdināts “Šķirotavā” starp krievu kriminālistiem. Tas praktiski bija nāves spriedums, jo “Šķirotavā” sēdināja visus politiskos, kuri bija domāti likvidēšanai. Disidenti, kuri izmeklēšanas laikā neparakstījās zem” Atzīstu sevi par vainīgu un padarīto nožēloju” tika aizsūtīti uz Šķirotavas darba nometni, lai tur noslepkavotu. Tie, kuri parakstīja šo “teikumu”, tika nosūtīti uz politisko zonu. Pēc aresta par H-86 grupas dibināšanu sevišķi svarīgo lietu izmeklētājs majors, Jānis Vilovičs Stikāns centās šo frāzi vesela mēneša garumā “izspiest” , bet manos dokumentos atrodams ieraksts “Sevi par vainīgu neatzīstu un padarīto nenožēloju”…..kuram vēl ir tāds ieraksts ???  Par to jau arī, laikam, tāds naids uz mani bija otrajā aresta reizē. Kādas zvērības zonā veica krievu tautības ieslodzītie ar mani… tas lai paliek kādā citā stāstā. Jāpiekrīt Solžiņīcinam, ko viņš raksta par krieviem un tas nav viņiem glaimojošs: “Kad krievi ir barā, tie var pārvērsties par nekontrolējamu zvēru baru, kuriem viss cilvēcīgais ir svešs”. Par to es pārliecinājos ieslodzījumā. Līdz sava mūža beigām es viņus neturēšu par vienlīdzīgiem ar ukraiņiem, vāciešiem, frančiem vai latviešiem. Tā tauta ir zvēri… . Jā, slepkava un kangar Johanson, tas viss notika ar tavu ziņu un pēc tavas pavēles. Tu, Johansosn, un tavs kantoris jau 1986/87 gadā visās iespējamās vietās sabāza savus cilvēkus, kuri šodien veic genocīdu pret latviešu tautu. Un par to arī tev1987.gadā nolādētā Krievijas impērijas čeka piešķīra ģenerāļa pakāpi. Tu, Edmund Kangarovič Johanson, esi latviešu tautas bende ! Tu un tev līdzīgie čekas slepkavas ir pelnījuši tikai vienu,- karātavas, un tās arī tu no latviešu tautas saņemsi.

 L. Grantiņš. 25.10. 2009