Abiem šiem izdzimteņiem, ja Latvijā būtu atjaunots Tiesiskums, būtu bijis “jārotā” laternas, nevis vēl šodien ļaut izkārnīties un latviešu tautas galvas. Abi tādi latvieši kā cūka balerīna ! Abi Atmodas laika alkoholiķi, kuri tika stutēti no maskavas čekistu varzas.
Godmanis un borovkovs(hazāržīdiskiedeģenerāti, kuri apzogot badā iedzītos latviešus, kļuva par miljonāriem) bija tie, kuri pirmie Maskavā saņēma pilnvaras iznīcināt ne tikai čekas KARTOTĒKU, bet arī pašu latviešus. To nesaku es, bet toreizējās Latvijas PSR VDK šefs E. Johansons. Tātad, viņi ir nositami vārda vistiešākajā nozīmē. Es nerunāšu gari, tikai atgādināšu vienam otram, lai Lielajā atmaksas dienā zinātu ko darīt ar šiem latviešu tautas slepkavām (ne tikai ar godmani un borovkovu, bet visu šo sātanisko čekistu bandu- indriksoniem, plaužiem, savickiem…).
Tagad uzmanību…katram “jefiņam”, kurš ar atplestu muti un trulām smadzenēm klausoties šo interviju, bet neuzdeva vienkāršu jautājumu:
Kā tas varēja būt, ka naudu “izpļekarēja”, bet pats kļuva par miljonāru ?
Lūk, un tad vēl šim “izredzētajam” izdzimumam nepietiek kauna uzstāties tautas priekšā ar tādiem idiotismiem… .
Panteļējeva žīdiskums uzzied visā krāšņumā. Nē, ne jau LATVJU DAINĀS, bet gan žīdu tumsonībā viņi rod savu problēmu risinājumu… .Visi šie drazas saņem svētību sinagogās- pie raudu mūriem:
Es(Andrejs Panteļējevs) jutos izmisis ne tik daudz tieši par alkohola vai laulības dzīves problēmām, bet gan par to, ka ar savām problēmām esmu palicis totāli viens. Es neredzēju nevienu, kurš man varētu palīdzēt.
Pie Raudu mūra nonācu ne jau ar kaut kādu svētceļojumu, bet tā bija vienkārša ekskursija. Aizgāju kopā ar pārējiem, tad nostājos malā un skatījos. Mani tā dīvaini suģestēja hasīdu murmināšana un klanīšanās. Es pirmo reizi mūžā pats sev sāku teikt tādu kā mantru: “Dievs, ja tu esi, tu taču vari man palīdzēt!”. Es to atkārtoju vairākas reizes, sākumā ne pārāk apzināti. Es redzēju, kā tie hasīdi lūdzas, un izskatījās, ka to, ko viņi lūdza, viņi sasniedza. Un tad bija tāds brīdis, kad nevis teksta, bet sajūtas veidā es pēkšņi sapratu, ka es neesmu viens, būs kāds, kas man palīdzēs. Sekojot hasīdu tradīcijām, es vairs viņu nesaucu vārdā, bet es sajutu, ka būs kāds, kas man stāvēs blakus un palīdzēs grūtajā ceļā, lai tiktu ārā no tās krīzes.
Maza vizuālā pastaiga pa LRTT arhīvu
28.01.26
