Ne “Stūra māja”, bet krievžīdu-boļševiku izpriecas vieta

LRTT komentārs rakstam:

”Stūra mājā” – nekādas ākstīšanās

Var jau iespīdināt nakts melnumā bateriju acīs un sacīt, ka tā ir saule.

FOTO: Nav, latviet, neviena tiesa pasaulē, kura šos noziedzniekus attaisnotu. Viņiem pienākās karātavas un viņi tās saņems.

Kaut kāda gaisma jau tā ir, bet saukt par SAULES gaismu to var tikai mūsu tautas kaprači. Tas pats sakāms par rakstu LA: —Par šo „Stūra māju” ir jāsaka taisnība, bet ne ar kaut kādām vispārinātām mums visiem zināmām frāzēm mētāties. Ir jāpasaka atklāti noziedznieku vārdi, politiskā piederība un tautība. Agrāk vai vēlāk, bet tas noteikti notiks, jo KARMAS TRAUKS, kad pilns, vienkārši sāk līt pāri malām.

Nu nevar bezgalīgi šī krievžīdisko cionistu agresija turpināties ne tikai pret latviešu tautu, bet pret visu pasauli.

Šajā rakstā vajadzēja nosaukt tos, kuri 1991. gadā piedalījās dokumentu iznīcināšanā, proti, komunistus un KGB darbiniekus(izredzētās tautas pārstāvjus) Borovkovu un Godmani.

Kāpēc tas netika izdarīts ?

Kāpēc šie „Stūra mājas” bijušie saimnieki ir uz brīvām kājām ? Pēc visvienkāršākās loģikas un starptautiskiem Likumiem viņiem bija jābūt sodītiem ar nāvessodu, bet viņi turpina strādāt noziegumus tālāk. Ar to vēl ir par maz, viņi kļuvuši par miljonāriem uz latviešu tautas rēķina.

Lai justos droši, viņi DP un Ie.M. iekārtojuši savus cilvēkus Rihardu Kozlovski un Jāni Reiniku(izrādās, ka šiem abiem arī ir žīdiska izcelsme), kuri arī kā pēc burvju mājiena kļuvuši par miljonāriem.

Ja Latvijā būtu savas valsts- latviešu aizstāvoša DP, tad tādi lindermaņi, gopoņenki, rubiki un siliņas, kura atļaujas no Saeimas tribīnes paziņot, ka mums Latvijā latviešu valoda ir jāpatur tikai sirdīs, būtu sen „likumīgi” aizraidīti uz labākiem „medību laukiem”, lai valsts nenonāktu uz asins izliešanas sliekšņa.

Redzam, ka nekas nav mainījies. 1940. gads turpinās līdz šai dienai. Šodien viņi nešauj ar „koltiem”, bet gan ar daudz izsmalcinātāku „tehniku”.

„Es visu atceros, Borovkov !!!”, reiz rakstīju.

Jā, es atceros kā tu karikatūriskais žīdu izdzimteni mani arestēji, kā spīdzinājāt mani cietumā… . Es visu atceros un mani neviens nav atbrīvojis no pienākuma atpestīt manu tautu no jums– no smirdīgajām cionistu drazām. Es panākšu, ka tevi publiski pakārs „Stūra mājas” pagrabā kopā ar Godmani, Reiniku, Kozlovski un citiem latviešu tautas slepkavām televīzijas kameru priekšā.

Ir tikai jāpabrīnās par šo izdzimteņu ārprāta nekaunību pat parastajās sadzīves lietās. Pat alu DP darbinieki brauc iepirkties lepnākos limuzīnos kā pats Al- Kapone. http://www.pietiek.com/raksti/drosibas_policija_slepeno_apsardzes_luksusauto_izmanto_brivdienu_iepirksanas_braucienam

Esi gatavs, latviet, uz rēķinu noslēgšanu ar šiem pasaules klases noziedzniekiem- sātanistiem.

Tiesas nebūs vajadzīgas, jo viņi paši visu Tiesiskumu ir iznīcinājuši.

Tas ir tāpat kā ar nāvējošu bacili, kurš savā rijībā ir nobendējis savu upuri, bet nav apjēdzis, ka līdz ar to arī piespriedis nāvi sev.

Paskaties šajos žurku ģīmjos(augstāk redzamais foto) un neaizmirsti viņus nekad, jo X stunda tuvojās.

LRTT   03.05.14.

====================================================================

Klausies un brīnies, kā šis noziedznieks visu sagriež ar kājām gaisā.

https://www.youtube.com/watch?v=qmej7Y-b2ZA#t=916

И четвертое – самое важное. Украинцам нужно возвращать себе не Крым. Украинцам нужно возвращать себе счастье жить в самой большой на земле стране и, может быть, в одной из самых богатых. И страна эта начинается в Чопе, а заканчивается на Курильской гряде.

Tulkojums: Ukraiņiem nevajadzētu atgūt Krimu. Ukraiņiem vajazdzētu atgūt prieku dzīvot pašā lielākā zemē uz pasaules, varbūt arī pašā bagātākā. Un šī zeme sākas Čopē(vieta pašlaik vēl esošā Ukrainā) un beidzas ar Kuriļu salām.

Tā redzi, latviet, nekādas Ukrainas, un, protams, arī nekādas Latvijas, vienīgi plašā Raša- Paraša ir šī krievžīda iztēlē. Viņi nekad nav bijuši cilvēki un arī nekad tādi nebūs.

Tā ir izdzimteņu rase un nekas vairāk.

=====================================================================

Lasiet, ko viņu pašu Pozners raksta:

Pareizticīgo baznīca – Krievijas lielākā nelaime un traģēdija

Pazīstamais krievu publicists Vladimirs Pozners, kurš nav nekāds opozicionārs, disidents un pret Kremli izturas diezgan neitrāli (jo citādi viņam neļautu vadīt raidījumu valsts TV pirmajā kanālā), uzskata, ka mūsdienu Krievijas galvenā nelaime nav atrašanās savā padomju pagātnes gūstā, bet gan apstāklī, ka Krievijas saknes sniedzas austrumu, Bizantijas kristietībā, kas ļoti būtiski atšķiras no rietumu kristietības (katoļi un luterāņi). Starp šīm divām mentalitātēm un reliģiju vērtībām atrodoties bezdibenis.

– Es domāju, ka pareizticības pieņemšana ir viena no lielākajām Krievijas traģēdijām. Ja šodien skatāmies uz Eiropu un salīdzinām valstis ar kristietības reliģiju, tad secinām, ka ir trīs kristietības atzari – katolicisms, pareizticība un protestantisms. Ja Eiropas valstis sadalītu pēc tādiem rādītājiem kā demokrātija, dzīves kvalitāte, dzīves līmenis, tad pirmajās vietās pēc šiem kritērijiem būtu tieši visas protestantisma valstis. Pēc tam katoļu valstis. Un tikai pēc tam tādas valstis kā Krievija, Grieķija, Bulgārija utt. Un tās nav gadījuma sakritības, jo vistumšākā un slēgtākā reliģija ir pareizticība. (www.newsru.com)

V. Pozners Krievijas pareizticīgo baznīcu (KPB) salīdzina ar komunistisko partiju (PSKP) un tās patriarhu ar PSKP ģenerālsekretāru un uzsver, ka KPB ir nodarījusi kolosālu ļaunumu Krievijai. Krievijas vēsturē nebija Renesanses perioda. Rietumeiropa spēja atbrīvoties no baznīcas tumšajām sastāvdaļām, un tad radās pavisam cita dzīves izjūta un izpratne, tas bija mākslas uzplaukums. Krievijā nekā tāda vispār nebija. Publicists Pozners uzsver, ka pareizticība Krievijai ir bijusi smaga nasta un tā turpina agresīvi iejaukties sfērās, kurās tai nav vietas: politikā un izglītībā.

Krievijas politologs S. Belkovskis uzskata, ka pareizticīgo baznīca Krievijā ir kļuvusi par Kremļa «glābšanas ministriju», kas paklausīgi atbalsta Kremļa politiku un kritizē rietumu demokrātiju, jo tā esot sveša Krievijas tradīcijām. Tajā pašā laikā KPB izmanto valsts neskopos ziedojumus un nodokļu imunitāti.

– Baznīca kopš padomju laikiem ir mantojusi savu absolūto padevību varai, uzskata Belkovskis. Cara Krievijā baznīca bija valsts institūts, un valsts kases algotie «dvēseļu gani» pakļāvās cariem kā saviem augstākajiem tiesnešiem. Padomju laikā baznīcas līderi sludināja savu pilnīgo lojalitāti padomju ateistiskajam režīmam, lai baznīcai neliegtu iespējas darboties. Taču šie garīdznieki nereti kļuva arī par KGB (VDK) aģentiem. (www.inosmi.ru)

Ļevs Ponomarjovs, kas Krievijā vadīja parlamenta komisiju, kas pētīja saites starp baznīcu un KGB padomju gados, raksta: – Mēs jau deviņdesmito gadu sākumā zinājām, ka 90% no visiem baznīcas vadītājiem bija KGB aģenti. (www.inosmi.ru). Citi avoti apstiprina, ka šo aģentu skaitā ir bijis arī KGB štata darbiniekam Putinam uzticīgais patriarhs Kirils.

Krievijas eksperts Ariels Koens uzskata, ka Putina iekšējā un ārpolitika ir atsviedusi Krieviju atpakaļ drūmajos viduslaikos, kad sabiedrību vada naids pret jebkuru citādi domājošo. Viņš uzsver, ka autoritārais Putina režīms savienībā ar Krievu pareizticīgo baznīcu Krieviju ietekmē ne mazāk pazudinoši kā Krievija savas kaimiņvalstis. (ww.voa.com).

Krievijas pareizticīgo baznīca, kuras virsvadībā atrodas Latvijas pareizticīgie, ir efektīvs Putina režīma sabiedrotais. Šai baznīcai Latvijā ir uzticami atbalstītāji, kuru skaitā spēcīgākais ir Ušakova «Saskaņas Centrs» un acīmredzot arī jauna satelītpartija, kuru vada bēdīgi slavenais Šlesers, kam ir liela pieredze darbā klerikālā partijā.

Latvijai kā valstij, kas pamatojas uz rietumu demokrātijas un progresīvākām kristietības (luterticība u.c.) vērtībām, būtu jāuzmanās, ka mūs nesāk šķelt un ietekmēt austrumu ideologi un baznīcas līderi, kuru uzdevumi sakrīt ar Kremļa ģeopolitiskajiem mērķiem.

====================================================================

Un šeit komentētais raksts:

”Stūra mājā” – nekādas ākstīšanās

No 30. aprīļa līdz 19. oktobrim Eiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014″ projekta “Stūra māja.

Lieta nr. 1914/2014″ ietvaros plašākai publikai pirmo reizi tiks atvērta drūmām leģendām apvītā bijusī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) ēka jeb ”Stūra māja”.

Sešas izstādes vienā namā

FOTO: Tas ir komunisms- žīdisms. Tagad tu, latviet, saproti, kāpēc komunisti- VDK darbinieki ir jātiesā un jāpakar visas pasaules priekšā. Visi, kuri deva zvērestu šai organizācijai, ir fiziski iznīcināmi. Arī tie, kuri ir pret “čekas maisu” atvēršanu, ir sodāmi ar ASM, jo ir šis asinspirts atbalstītāji.

Nams Brīvības un Stabu ielas stūrī dos pajumti kopumā sešām izstādēm. Okupācijas muzejs pirmajā stāvā piedāvās bezmaksas pamatekspozīciju “Izstaigā stūra māju”, kā arī maksas ekskursiju gidu pavadībā; biedrības “Mākslas telpa” organizētā “Draudzības (re)konstrukcija” būs starptautisks laikmetīgās mākslas projekts. Bet četri nākamie projekti solās būt zināmā mērā līdzīgi, jo stāstīs par cilvēku likteņiem: muzeja ”Latvieši pasaulē” veidotā izstāde ”Latvieša koferis” rādīs vairāk nekā 200 priekšmetu, kuri dažādos laikos šķituši būtiski, lai tos ņemtu līdzi, dodoties svešumā, bet kuri tomēr atgriezušies Latvijā; Mediju komunikācijas darbnīcas un filmu studijas “Kinolats” “Liktens lietu muzejs” ir vairāk nekā piecsimt personisku priekšmetu un lietu, kuri piederējuši rīdziniekiem un ar kuriem saistās dažādi dzīvesstāsti, apkopojums; kultūras un mākslas projekta “Noass” un Latvijas Naivās mākslas muzeja izstādē “Par spīti visam” ir aculiecinieku zīmējumi par pārdzīvoto deportāciju vagonā, koncentrācijas nometnē, kara gūstekņu filtrācijas nometnē, padomju lēģerī; Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs sagādājis “10 lietu stāstus par cilvēku un varu” – desmit autentiskas lietas, kas stāstīs par 20. gadsimta vēstures drāmām un cilvēkiem, kuru likteņus kādā mirklī ietekmējusi vara.

Biļešu sistēma visām maksas izstādēm būs vienota. Visu izstāžu apmeklējums – 5 eiro. Pensionāriem, skolēniem un studentiem – 2 eiro. Ekskursija ar gidu “Čekas pagrabos” – 5 eiro.

Zināmais par čeku

Emocionālākais un no vēstures viedokļa izzinošākais solās būt Okupācijas muzeja piedāvājums, pie kura tapšanas savu roku pielikuši muzeja vēsturnieki Inese Dreimane un Rihards Pētersons, projekta koordinatore Līga Strazda un mākslinieks Roberts Vēgners.

Vēsturnieces Līga Strazda un Inese Dreimane stāsta, ka čekai un tās darbībai Latvijā veltītās izstādes gatavošanas laikā izdevies noskaidrot agrāk nezināmas interesantas detaļas. Piemēram, noskaidrot, no kurienes radušās atmiņu stāstos bieži pieminētās kravas automašīnas, kas izveda nogalinātos pa ”Stūra mājas” vārtiem. Pētniekus mulsināja, no kurienes gan šīs automašīnas varēja pēkšņi uzrasties, jo uz ielas tās nedežurēja, bet nama iekšpagalmā garāžām vienkārši nebija vietas. Papētot 1941. gada čekas dienesta telefongrāmatu, izrādījies, ka auto operatīvi atbrauca no pavisam netālās Ganu ielas 3. Šajā ēkā dzīvojuši arī šoferi, bet pagalmā vēl tagad saglabājušās garāžas. ”Var tikai apbrīnot minētās organizācijas loģistikas spēju ļoti īsā laikā, dažos mēnešos, noorganizēt efektīvu sistēmu,” tā Strazda.

Patlaban nevienam Latvijā nav pilnas informācijas par to, ko čeka savas darbības laikā darīja Latvijā. Tādas ziņas neviens nav ne apkopojis, ne uzrakstījis monogrāfijā. Visvairāk materiālu ir par 1940./41. gadu, jo 1941. gada jūnija beigās ”Stūra mājas” iemītnieki to pameta lielā steigā, atstājot daudz dokumentu, kurus vēlāk varēja izmantot. 1990./91. gadā vēsture tā vairs neatkārtojās – VDK darbiniekiem bija gana laika materiālus gan aizvest, gan iznīcināt.(LRTT piebilde:Lielākie čekas materīālu iznīcinātāji ir atkal žīdi- Aivars Borovkovs un Ivars Godmanis. Abi VDK darbinieki, komunisti un slepkavas. Un, protams, arī miljonāri.)

Vēsturnieces arī uzsver, ka sabiedrībā kopš 1941. gada vasaras iesakņojies uzskats, ka padomju režīma masu slepkavību upuru ekshumāciju vietas Baltezerā, Stopiņos, Babītē kalpojušas vienlaikus kā nošaušanas vietas, ir maldīgs. Čekas šausminošā loģika Latvijā neparedzēja upuru vešanu nogalināt uz ārpilsētu. Tas neizslēgtu bēgšanas risku, turklāt radītu tikai papildu klapatas ar apsardzi. Čekisti atrada nāvessodiem daudz ”ērtāku” un drošāku vietu – ”Stūra mājas” šautuvi. Uz iepriekš izraktajām bedrēm automašīnas veda tikai nogalināto līķus. Nebija iedomājams ķermeņus nest uz ielas un tad likt automašīnās, tāpēc izlauza durvju ailu iebrauktuvei. Nāves sodus ēkā netieši pierāda spriedumu izpildes akti krimināllietās. Dreimane atgādina, ka slepenība čekai bija ārkārtīgi svarīga, lai būtu tā, ka ”te cilvēks ir, te viņa nav”. Zalves naksnīgā mežā Latvijas shēmā neiederējās.

Šautuves identifikācijā pēc veciem ēkas plāniem daudz darījis vēsturnieks Rihards Pētersons. Pēc Otrā pasaules kara, lai slēptu agrāko nodarījumu pēdas, telpai uzlēja jaunu betona grīdu, apslēpjot arī noteku ar nogalināto asinīm. Nāves soda vieta būs iekļauta ”Stūra mājas” 1. stāvā bezmaksas izstādes apskatē. Tiesa, pašā šautuvē ētisku apsvērumu dēļ ieeja tiks liegta.

Kur nošāvās Bolšteins

Okupācijas muzeja projektu baismas slavas apvītajā mājā veido divas daļas – pieminētā bezmaksas izstāde un maksas ekskursija pa ēku, kas iekļauj 1. stāvu, 1. stāva kameras, pagrabu, kāpnes, kā arī apskates vietas 5. un 6. stāvā. ”Kāpnes ir svarīgs elements, jo pa tām arestētos augšā lejā uz un no pratināšanas nereti dzina skriešus. Nakts vidū. Tas varēja būt diezgan nepatīkami,” rūgti ironizē Dreimane. No kultūrvēstures viedokļa interesanti ir jūgendstila lifts un vitrāžas – oriģināli no mājas tapšanas laika. Zināms, ka augšstāvos pirmskara Latvijā atradās Robežapsardzes štābs un vienā no kabinetiem (kurā – nav zināms) 1941. gada 21. jūnijā nošāvās robežsargu komandieris ģenerālis Ludvigs Bol­šteins. Atvadu vēstulē viņš rakstīja: ”Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.”

Vēsturnieces sola, ka viena apakšstāva telpa būs veltīta arī slavenajiem ”čekas maisiem” un to pārņemšanai. Tiesa, tā nebūšot autentiskā arhīva telpa, jo tā atrodas 2. stāvā, bet 2. un 3. stāvs paliek apmeklētājiem slēgts, jo ”Rīga 2014” biroja un ēkas saimnieka – Valsts nekustamo īpašumu aģentūras – noslēgtais nomas līgums pieejamā budžeta ierobežojumu dēļ to izmantošanu neparedz. Taču minētajos stāvos tāpat esot tikai kabineti, kuros nekā saistoša vairs neesot.

Projekta vadītāja Līga Strazda akcentē, ka ”Stūra māja” nebūs kā Liepājas Karostas cietums, kas ar izrādes elementiem ļauj nedaudz iejusties arestētā ādā. Ākstīšanās čekas kamerās neiederas, un gidi apmeklētājus brīdinās ievērot cieņu. Šī drūmā vieta ļaužu atmiņās joprojām ir pārāk sāpīga, lai ko tādu atļautos.

Okupācijas muzejs reizē ar citiem izstāžu rīkotājiem ”Stūra mājā” saimniekos līdz oktobrim, līdz apkures sezonas sākumam. Tieši apkures neesamība uzturēšanos ēkā padara neiespējamu arī vēlākā rudenī. Par ēkas tālāko likteni pēc ”Rīgas 2014” beigām skaidrības nav. Strazda atgādina, ka Okupācijas muzejs jau vairākkārt piedāvājis valdībai un Rīgas pašvaldībai savu līdzdalību muzeja radīšanā ”Stūra mājā”, taču pats uzņemties tāda muzeja radīšanu tas nevar milzīgo izmaksu dēļ.

Pastāv cerība, ka pēc šā projekta, ja sabiedrība ieinteresēsies, varētu sekot arī kāda tālāka attīstība.

Uzziņa

* Arhitekta Aleksandra Vanaga uzņēmējam Teterim projektētais polifunkcionālais īres nams ar veikalu telpām, izīrējamām istabām un dzīvokļiem, tagadējā ”Stūra māja”, uzbūvēts 1912. gadā. Sākotnējais plānojums un daļa interjera namā saglabājusies līdz mūsdienām.

* 1919. gadā ēkā apmetās Padomju Latvijas Revolucionārā kara komiteja. 10. martā lielinieki nezināmu iemeslu dēļ ”par kontrrevolucionāru darbību” arestēja Vanagu, kurš tobrīd strādāja namā kā būvinženieris. Deviņas dienas vēlāk Vanagu nošāva Centrālcietumā.

* Pirmskara Latvijā namā saimniekoja Iekšlietu, kā arī Sabiedrisko lietu ministrija un Robežapsardzes štābs.

* Jauno saimnieku vajadzībām pārbūvētajā ēkā no 1940. gada 9. novembra oficiāli iemājoja Latvijas PSR Iekšējās drošības tautas komisariāts, kas ierīkoja namā ”iepriekšējās izmeklēšanas cietumu nr. 1”. Kopš 1941. gada janvāra ”Stūra mājas” pagrabā izbūvēja šautuvi; te tika nogalināti cilvēki.

* Pēc kara čeka atgriezās mājā, tomēr izmantoja to kā iepriekšējās izmeklēšanas cietumu, ne vairs nāvessoda vietu.

* 1991. gadā ”Stūra māju” pārņēma Latvijas Valsts policija, bet kopš tās izvākšanās 2008. gadā nams stāv tukšs.

1. L. Grantiņš LRTT 1. maijs, 2014 09:45 Atbildēt

   Gandrīz visās šajā telpās mani pa laikam turējā. Ejot pagrabstāvos uz dušām redzēju mazas metāla durvis, kurās cilvēku varēja iebāzt tikai sakņupušu….ārprāts…. !!!! Visi tie, kuri mani pratināja šodien ir miljonāri un cenšās mani atkal dabūt uz apsūdzības sola… Žīdi Aivars Borovkaovs un Ivars Godmanis dara šodien to pašu, ko PSRS laikos, tikai ar atšķirību, ka abi aplaupot Latviju un latviešu tautu kļuvuši par miljonāriem…. Kāmēr viņi netiks starptautiskā arēnā pakārti, nekas nemainīsies.