NA par Jura Rubeņa nodevīgo Manifestu

PAZIŅOJUMS

par pašreizējās valsts varas rosināto “Labas gribas manifestu”.

Š.g. 15. februārī laikrakstā “Latvijas vēstnesis” tika ievietota Valsts prezidenta preses dienesta sagatavota publikācija “Par saliedētību un cieņu pret Latviju”. Tajā teikts (citējam):

13. februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Dr. theol. Juris Rubenis, Saeimas komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, kā arī manifesta atbalstītāji, parakstīja “Labas gribas manifestu”. (citāta beigas).

Publikācijas turpinājumā dots manifesta parakstījušo “sabiedrībā pazīstamu cilvēku” saraksts un informācija par tā tapšanu, kā arī iespēju to parakstīt citiem atbalstītājiem.

Beigās publicēts “Labas gribas manifesta” teksts.

Mūsuprāt nav vajadzīgs šajā publikācijā esošo informāciju par “Manifesta” tapšanu un tā tekstu publicēt vēlreiz. Katrs, kurš vēlas, var ar to iepazīties laikrakstā “Latvijas vēstnesis”.

Tomēr novērtēt šo “Manifestu” un paust par to arī NA viedokli noteikti vajag. To turpmāk arī darīsim;

Objektīvs šī “Manifesta” novērtējums, mūsuprāt, izriet no tā nozīmes pašreizējos apstākļos. To savukārt noteica “Manifesta” tapšana, saturs un motivācija. Tādēļ pievērsīsimies tiem tuvāk;

FOTO: Dieva zaimotāji ar VDK apliecībām krūšu kreisajā kabatā.

Kā zināms, “Labas gribas manifests” radās š.g. 13. februārī, t.i. bēdīgi slavenā 18. februāra “referenduma” priekšvakarā. Tas bija likumsakarīgi, jo pašreizējā valsts vara, jādomā, bija sapratusi, ka gaidāmais “referendums”, tā pamatā esošo problēmu (pretēji viltus NA demagoģiskam apgalvojumam savā aģitācijas lapā: “Pret pārkrievošanu! Vienkārši un izšķiroši.”), nevar atrisināt un neatrisinās. Tas tikai vēl vairāk saasinās jau pietiekami samilzušās pretrunas Latvijas pamattautas un okupantu starpā, radot t.s. sabiedrībā “sprādzienbīstamu” situāciju.

Steidzami bija vajadzīga kādas “augstākas autoritātes” iejaukšanās, kas spētu radīto “sprādzienbīstamību” novērst.

Šo lomu uzņēmās Latvijas pamattautas lētticīgā vairākumā joprojām iecienītais Dr. theol. Juris Rubenis. Piemērotāks kandidāts šai lomai nebija iedomājams.

Bet kas tad īsti ir tā problēma, kas ir šīs “sprādzienbīstamības” pamatā, ko pašreizējā valsts vara jau vairāk kā 20 gados kopš t.s. “neatkarības atgūšanas” nav spējusi atrisināt?

Tas ir tas pats sen zināmais okupācijas seku likvidācijas jautājums, bez kura neatliekama un izšķiroša atrisinājuma pašreizējās situācijas “sprādzienbīstamību” novērst nav iespējams.

Kādi tad var būt iespējamie ceļi šīs problēmas sekmīgam un patiesi izšķirošam atrisinājumam?

Mūsuprāt, tādi var būt tikai divi – savstarpēji izslēdzoši;

Pirmais un mūsuprāt arī vienīgais pareizais, ir šīs problēmas atrisinājums tiesiskā t.i. taisnīgā ceļā. (Iespējams vienīgi patiesi neatkarīgas tiesas kompetencē).

Taču tas, kā izrādās, pašreizējai valsts varai nav bijis un joprojām nav pieņemams, jo novedīs pie savas neleģitīmās varas un sarausto miljonu zaudēšanas.

Otrs ir pašreizējās valsts varas īstenotās, t.s. “sabiedrības integrācijas”, jeb “saliedēšanas” (tautu mākslīgas sajaukšanas, t.i. pret latviešu tautu vērsta genocīda) ceļš, kas novedīs pie latviešu tautas bojāejas un tātad izslēdz iespēju atjaunot Latviju kā nacionālu valsti.

Šis ceļš arī ir pašreizējās valsts varas rosinātā “Labas gribas manifesta” motivācijas pamatā. Pierādījumi tam rodami katrā šī “Manifesta” teikumā, tāpat kā tā tekstā kopumā;

Atmetot vispārīgās, liekulīgās, īpaši izmeklētās frāzes par ideālām cilvēku attiecībām, ar kādām piesātināts šī “Manifesta” teksts, no tā, kā “maisā nenoslēpjams īlens”, lien ārā imperatīvs uzstādījums: Visiem, kam tagad Latvijā ir mājas, jābūt vienlīdzīgiem un jums ar to jāsamierinās.

Tiktāl par šī “Manifesta” tapšanu, saturu un motivāciju. Turpmāk pievērsīsimies tā nozīmei pašreizējos apstākļos;

Mūsuprāt, šim “Manifestam” pašreizējos apstākļos ir būtiska, turklāt divējāda nozīme iepriekš minētās “sprādzienbīstamās” situācijas pamatā esošās problēmas risināšanā. Tā ir gan psiholoģiska (atklāta), gan juridiska (slēpta). Aplūkosim katru no tām atsevišķi;

Psiholoģiska nozīme ir “Manifesta” tekstā sastopamajiem skaistajiem vārdiem par cilvēkmīlestību, piedošanu, iecietību, izlīgšanu, u.t.t. “mūsu Latvijas valsts, sabiedrības un mūsu bērnu nākotnes vārdā” (neatklājot šo jēdzienu konkrēto saturu). Šie vārdi domāti Latvijas pamattautas psiholoģiskai ietekmēšanai, nolūkā panākt tās “labprātīgu” pakļaušanos t.s. “sabiedrības saliedēšanai”, t.i. genocīdam pret latviešu tautu.

Juridiska nozīme piemīt “Manifesta” tekstā slēptajam uzstādījumam: Visiem, kam tagad Latvijā ir mājas, jābūt vienlīdzīgiem un jums ar to jāsamierinās. To, ko “Manifesta” autori neuzdrošinājās pateikt atklāti, vēlāk atklāti pateica Lindermans: “Mēs esam tādi paši saimnieki šajā zemē”.

Tas nozīmē, ka šis “Manifests” var tikt izmantots (īpaši pašreizējā tiesu sistēmā), kā to parakstījušo tiesiski likumīgo Latvijas pilsoņu “labprātīgas” atteikšanās pierādījums no savām, negrozītās Satversmes 2.p. nostiprinātām tiesībām būt pašiem saimniekiem šajā zemē un dzīvot tajā pēc pašu lemtiem likumiem.

Abas minētās nozīmes kopā nosaka šī “Manifesta” nozīmi pašreizējos apstākļos. Tāds arī ir tā objektīvs novērtējums, kas no tās izriet.

Pievienosim tam arī NA viedokli, kā secinājumu no visa iepriekš minētā;

Mūsuprāt, šis “Manifests” ir pašreizējās valsts varas, liekas, pēdējais izmisīgais mēģinājums beidzot atrisināt pašreizējās “sprādzienbīstamās” situācijas pamatā esošo problēmu, nevis tiesiskā, bet vienīgi tai pieņemamā “sabiedrības saliedēšanas”, t.i. pret latviešu tautu vērsta genocīda ceļā, kas neizbēgami novedīs pie latviešu tautas bojāejas un izslēdz arī iespēju atjaunot Latviju kā nacionālu valsti.

“Latvijas vēstnesī” ievietotās publikācijas nosaukums bija “Par saliedētību un cieņu pret Latviju”.

Ko nozīmē šī “saliedētība”, mēs jau zinām. Bet kas ir tā Latvija, ko tad būtu jāciena? Tā var būt vienīgi Latvijas vārdā nosaukta, t.s. “starptautiskās sabiedrības” ielikteņu pārvaldīta teritorija, kuras pastāvīgie iedzīvotāji būs “saliedētā sabiedrība”, jeb t.s. “politiskā nācija” – mankurtizēts tautību sajaukums – lēta prece starptautiskajā darba (vergu) tirgū.

Aicināt ar šo “Manifestu” bojāejai nolemto latviešu tautu “labprātīgi” parakstīt sev nāves spriedumu un gaidīt no tās arī cieņu pret savas iznīcinātās valsts vietā svešas varas pārvaldītu teritoriju, mūsuprāt ir vismaz neētiski.

Taču ētika un morāle nekad nav bijušas pašreizējās valsts varas un tās priekšteces – bij. PSRS vietējās nomenklatūras stiprā puse.

Šajā sakarā ierosinām pārvērst līdzšinējās piemiņas dienas 25. martu un 14. jūniju par protesta dienām pret pašreizējās valsts varas īstenoto genocīda politiku, ar prasību to izbeigt.

(sk. www.na-apvieniba.lv fails 2010. gada 17. jūnijā).

Par 16. martu esam rakstījuši jau vairākkārt. Mūsu attieksme pret šo dienu nav mainījusies un nemainīsies. Mēs uzskatām latviešu leģionārus, tāpat kā nacionālos partizānus, par Latvijas otro Brīvības cīņu priekštečiem.

Joprojām atklāts paliek jautājums: Kas ir devis pašreizējai valsts varai tiesības uzspiest tiesiski likumīgajai Latvijas tautai t.s. “sabiedrības integrāciju”, jeb “saliedēšanu”?

Tas ir konstitucionālas dabas jautājums. Tādēļ tādas tiesības varēja dot vienīgi pati tiesiski likumīgā, negrozītās Satversmes 2.p. minētā Latvijas tauta. Bet tā tādas tiesības pašreizējai valsts varai nav devusi.

FOTO:Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (no kreisās), ārsts Pēteris Kļava, akadēmiķis Jānis Stradiņš, rakstniece Marina Kosteņecka, Valsts prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, žurnāliste Daina Bruņiniece, režisors Mihails Gruzdovs un režisors Varis Brasla Rīgas pilī pirms Labas gribas manifesta parakstīšanas sabiedrības saliedēšanai. Foto: Edijs Pālens, LETA

FOTO NOSAUKUMS: Gara kropļi

Tas nozīmē, ka t.s. “sabiedrības integrācija”, jeb “saliedēšana”, kā juridiski joprojām spēkā esošai, negrozītai LR Satversmei neatbilstoša, ir prettiesiska un kā genocīds pret latviešu tautu, arī noziedzīga.

Tātad pašreizējās valsts varas rosinātais “Labas gribas manifests” pēc būtības ir pret latviešu tautu un Latviju kā nacionālu valsti vērsts slepens ierocis, no kā katram tiesiski likumīgam Latvijas pilsonim ir jāizvairās.

Bet ko latviešu tautai vajadzētu darīt, lai izvairītos no tai nolemtā likteņa? Vienīgā iespēja, kā no tā izvairīties, ir mūsu jau vairākkārt pieminētā, visu Latvijas patiesi nacionāli domājošo pilsoņu apvienošanās kopējā spēkā – īstajā NA. Tās uzdevums ir un paliek faktiski atjaunot Latvijā tiesiski likumīgu valsts varu, ko mēs dēvējam par Latvijas otrajām Brīvības cīņām (sk. mūsu mājas lapā fails 2010. gada martā).

Neaizmirsīsim, ka latviešu tautas un Latvijas, kā nacionālas valsts, liktenis šobrīd ir tikai un vienīgi mūsu pašu rokās.

Nobeigumā informējam mūsu domubiedrus par p/o NA dalībnieku-dibinātāju reģistra veidošanos zināmajā Latvijas Hipotēku un zemes bankas kontā;

Esam ļoti pateicīgi visiem, kas tajā jau reģistrējušies. Priecē jaunu, līdz šim nezināmu vārdu parādīšanās. Bet šī procesa gaita vēl nav apmierinoša reģistrēto skaita ziņā. Mēs saprotam, ka katrs sākums parasti ir visgrūtākais. Tomēr samierināties ar to nedrīkst.

Nav vēl reģistrējušies arī visi NA ārkārtas Kongresa 11.11.11 dalībnieki. Tātad nav vēl izpildījuši pašu pieņemto lēmumu. Jāpiebilst, ka reģistrācijas kārtība tiks ievērota arī iespējamā dalībnieku apliecību izsniegšanā.

Ja kādam (iem), arī mūsuprāt pārāk augstā maksa par sava paraksta notariālu apstiprināšanu ir reģistrācijai nepārvarams šķērslis, tam (iem) jāiesniedz NA Valdei pamatots lūgums daļēji vai pilnīgi no šīs maksas atbrīvot. Tad Valde savu iespēju robežās centīsies šos lūgumus izpildīt.

Visiem, kas šajā kontā jau reģistrējušies, vai vēl reģistrēsies (izņemot tos, kuru dati Valdei jau zināmi), obligāti pēc reģistrācijas jāpaziņo Valdei savi dati savstarpējiem sakariem: vismaz telefona nr, vēlamas arī dzīves vietas pasta un e-pasta adreses. Šos datus savstarpēji jāpārbauda.

Valdes kontakttālruņi – 67270656 un 25901438. Pasta adrese: Rīgā, Tērbatas ielā 85 – 6, LV-1001.                     e-pasts: aivarss41@inbox.lv.

Pretējā gadījumā Valdei nebūs iespējams reģistrētajiem dalībniekiem-dibinātājiem savlaicīgi paziņot p/o NA dibināšanas Sapulces laiku un vietu.

Mūsuprāt p/o NA dalībnieku-dibinātāju reģistrācija ir arī uzticamības, mūsdienās reti sastopamas īpašības, tests. Bez uzticamiem dalībniekiem NA savu mērķi sasniegt nevarēs.

Pavasaris, kas tikko sācies, mūsuprāt ir piemērotākais laiks p/o NA dalībnieku-dibinātāju reģistrācijas (mūsdienu “Kalpaka bataljona” formēšanas) pilnīgai pabeigšanai.

Ceram, ka vairāk kā 11 tūkstošu līdz šim mūsu mājas lapu atvērušo interesentu vidū atradīsies arī vismaz 300 brīvprātīgie, kuri gribēs tiem pievienoties.

Lai jums veicas!

2012. gada martā

s/o “Nacionālā apvienība” Valde