25. marts ir krievžīdu “varonības” DIENA
Latvieti !
Lai arī kurā zemes malā TU atrastos, noliec šo rozi, protams, DOMĀS, uz katra boļševiku nomocītā latvieša kapu. Dari tā, tas GARĪGAJĀ PASAULĒ ienesīs GAISMU šo mocekļu sirdīs, toties viņu slepkavām tā būs indes deva, kura paralizēs visus šos ušakovus un ždānokas, un aizraidīs VIŅUS uz vietu, kuras vārds ir ELLE.
Iegaumē un atceries, latvieti, domai ir drausmīgs spēks. Ja centīsies šiem slepkavām piedot, tad pats saņemsi šo slepkavu grēku nastu uz savu DVĒSELI ! Rokas nost no piedošanas “darbiem”, jo tas ietilpst Dieva kompetencē !
==================================
Ar krievu un žīdu zvērībām nevar mēroties neviena cita pasaules tauta.
FOTO: Latviešu mocekļu kapi- boļševiku sirdsmiers.
Latvieši to ir izjutuši uz savas ādas, ne tikai vienu reizi vien.
Mēs to izjūtam arī šodien.
Šiem zvērlopiem uzdāvināja pilsonību, lai viņi ar šīs pilsonības palīdzību iznīcinātu Latviju un latviešu tautu. Nav prātam aptverams lielāks cinisms un nodevība. Šo nodevību veicināja un veicina ZRP, VIENOTĪBA un ZZS.
Šīm partijām nekas nav svēts.
FOTO: Asins kulta sludinātāji, kuriem vietas nav ne tikai Latvijā, bet pat uz zemes.
FOTO NOSAUKUMS: Evolūcijas atkritumi.
Šīs partijas 16. martā nosodīja tos, kuri cīnījās pret žīdisko boļševismu.
Nolieksim galvas krievu un žīdu nobendēto upuru priekšā, kurus Zatlers, Dombrovskis un Brigmanis vēl šodien cenšas apliet ar draņķiem.
DIEVS SVĒTĪ ŠOS UPURUS UN SODI ŠO UPURU BENDES !
=============================
no Latviijas valsts arhīva dokumentiem
PSRS iekšlietu ministra S. Kruglova dienesta ziņojums J.Staļinam, V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra lēmuma Nr.390-138.ps
Pavisam no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijas izsūtītas 30 630 kulaku, nacionālistu un bandītu ģimenes (94 779 cilvēki, no kuriem 25 708 vīrieši, 41 987 sievietes un 27 084 bērni), to skaitā:
no Lietuvas PSR – 9518 ģimenes (31 917 cilvēki),
no Latvijas PSR – 13624 ģimenes (42 149 cilvēki),
no Igaunijas PSR – 7 488 ģimenes (20 713 cilvēki),
Saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu izsūtītie izmitināti:
Krasnojarskas novadā – 3671 ģimene (13 823 cilvēki),
Novosibirskas apgabalā – 3152 ģimenes (10 064 cilvēki),
Tomskas apgabalā – 5360 ģimenes (16 065 cilvēki),
Omskas apgabalā – 7944 ģimenes (22 542 cilvēki),
Irkutskas apgabalā – 8475 ģimenes (25 834 cilvēki),
Amūras apgabalā – 2028 ģimenes (5451 cilvēks).s nodrošināšanai pilsētās un lauku apdzīvotās vietās ar uzdevumu savlaicīgi pieņemt izsūtītos un nosūtīt uz nometinājuma vietām.
Pēc PSRS IeM norādījuma Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR IeM orgāni piešķīra ievērojamu skaitu IeM un milicijas operatīvo darbinieku palīgā Valsts Drošības ministrijai izsūtīšanas veikšanai.
http://vip.latnet.lv/lpra/kalnciemas_dok.htm
=====================================
Sarkanā migla (E. Virza)
Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs,/ Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts,
Uz tāliem ciemiem kumeļš netiks jūgts,/ Un jasmīns zarains maijā neuzziedēs.
Par velti saule dienu tumsu kliedēs,/ Prieks Jāņu naktī neatnāks pat lūgts,
Un rokā savītīs zieds tikko plūkts,/ Būs klajums baigs, aiz katra krūma biedēs.
Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs,/ Bez laika kokiem augļi nokritīs,/ Par nastu būs, kas ir, un tas, kā nava.
Pats zemes dziļums taujāts paliks kluss,/ Jo pārvērtusi ūdens avotus/Par vērmelēm būs nodevība tava… !
http://www.youtube.com/watch?v=vvmXl_ntmXY&feature=player_embedded#
24.03.12 LRTT
Man bija jau 7 gadi.Atceros,ka nakti pavadījām ierakušies siena šķūnī,patālu no mājām.Bija klusa ,pilnībā apmākusies nakts,tāpēc varēja labi dzirdēt,kā tuvākajās mājās nikni rēja suņi,kliedza cilvēki,cilvēki skraidīja ar vējlukturiem…Līdz šim laikam atceros to baiļu,trauksmes sajūtu… Kad paaugos-uzzināju no tēva,bijušā aizsarga,ka kāds labs draugs bija viņu pabrīdinājis,lai bēg prom no mājām!
Dažas rindiņas no atmiņā saglabātā dzejoļa- par TO LAIKU-
Un veda labākos-to visi zinām,
Jo nav pat Saeimā ko vēlēt mums.
Un ievedis MŪS purvā dziļā-
Komunistu,žīdu vārstījums!
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/269129
Resnais runas sākumā uzsvēra, ka, pulcējoties pie Brīvības pieminekļa, «mēs apliecinām uzticību tiem cilvēkiem, kas veidoja šo valsti un pieminekli – tā ir Latvijas svētvieta».
============================================= ==============================================
G.Resnais īsti nesaprot – viņam un latviešiem tiek gatavoti Likteņkapi, latvieši tiek genocīdā padzīti no Latvijas, šoreiz rietumu virzienā, tā, tikai savādāk atkārtojas 1949. gada izsūtīšanas, tikai modernākā veidā, piedaloties Krievijai un Vācijai (Ribentropa-Molotova paktu neviens nav atcēlis).
Krievijas mērķis ir pārkrievot Latviju, kas turpinās no Staļina laikiem ar izsūtīšanām, novecojošajai Vācijai vajadzīgs lēts un paklausīgs darbspēks, kas saprot, ko tam saka uz pirmo reizi dzīvokļu apkopei, pansionātos, cūkufermās, remontdarbiem.
Represētiem, izsūtītajiem, tostarp 1949. gadā, ir salauzts gribasspēkspretoties, nosodīt komunistu noziegumus- viņi grib samierināties ar saviem salauztajiem likteņie, neaicinot jauno paaudzi pretoties izsūtīšanām uz Rietumiem.
Savukārt Vp Bērziņa runa ir ciniskuma paraugs, jo Bērziņš ar oligarhiem, izlaupot Latvijas ekonomiku, radījis ekonomikas noplicināšanu, sadarbojoties ar skandināvu bankām, tautiešus iedzenot parādu gūstā, ka tiem jāatstāj bēgot Latvija.
Ar savu tukšvārdību komunistiem piemītošā garā Bērziņš cenšas nopelnīt latviešu atzinību, lai netiktu atzīts kā sodāms noziegumos pret latviešu tautu, kā arī ekonomiskajos noziegumos, prihvatizējot par valsts naudu privatizācijas procesā Unibankas, Lodes akcijas, kuras pārdeva ārzemniekiem, kļūstot par oligarhu un miljonāru. Tautiešiem jāzin, ka bailēs no iespējamā soda Bērziņš pats vēlējās kļūt par Vp sarunājot ar varasturiem, kas parakstīts Lapsas grāmatā ar dokumentiem „Latvietis parastais”, par brezidentu, lai paglābtos no tautas ar valsts garantētu apsardzi, esot prezidentam un arī vēlāk.
Luni, Šodien esi ierakstījis pirmo komentāru, kurš izraisa cieņu.
Arī mums ir tādi stāsti – bērnus pabrīdināja un pa skolas logu aizbēga uz kaimiņmājām, kur tie pāris dienas paglābās, bet pēc tam paslēpās citur. Vecāki aizgāja mežā un nodzīvoja tur vairāk nekā divus gadus.