Latvijas Republikas
Satversmes tiesas priekšsēdētājam
Gunāram Kūtrim
Augsti godātais Kūtra kungs!
Iepazinos ar likumā noteikto kārtību, kas dod iespēju lūgt Jūsu atbildi. Saprotu, ka mans lūgums neatbilst noteikumos minētam gadījumam.
Tomēr, kā pilsone, lūdzu Jūs sniegt profesionālu atbildi jautājumā par referendumu, kas paredz otru valsts valodu. Saprotu, ka referenduma sagatavošanas process mūsu valstī ir sācies, un tomēr mani vada šaubas, vai mūsu valsts augstākās amatpersonas izmantoja visus Satversmes garu reprezentējošus skaidrojumus, lai novērstu, manuprāt, šādu antikonstitucionālu pasākumu.
Mana domubiedru grupa ir vērsusies ar vēstulēm pie Latvijas valsts prezidenta Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un deputātiem. Kā redzam, neviena no amatpersonām nav apšaubījušas šādas pilsoņu tiesības. Neesmu zinātāja valsts likumdošanā citās zemēs, taču manī rada bažas, ka Latvijā likumi vairāk tiek skaidroti un interpretēti pēc rakstītā burta ne gara.
Kā socioloģe apzinos spriedzi, kāda valda sabiedrībā un izsludinātais referendums iespējams sabiedrību sašķels vēl vairāk. Tāpat vēlos saprast, vai viens tāds raisīts referendums, kas skar valsts pastāvēšanas pamatus, nākotnē var radīt līdzīgas aktivitātes.
Kā vēsturniece pēc pamatizglītības, mani dara uzmanīgu sabiedriskajā saziņas telpā paaustie viedokļi, ka Latvija nav tikai Latviešu valsts. Laikā, kad pieņēma mūsu valsts pamatlikumu – Satversmi, ar Latvijas tautu saprata latviešus vispirms, jo tolaik dzīvojošās minoritātes neveidoja tik lielu procentu, kā tas ir šodien.
Godātais G. Kūtra kungs, lūdzu Jūs kā pilsoni un profesionālu cilvēku, kurš iemieso augstāko morālo autoritāti mūsu valstī, sniegt atbildi, ko Latvijas augstākās amatpersonas varēja, bet neizdarīja, lai novērstu referendumu par otro valsts valodu.
Patiesā cieņā,
Dagmāra Beitnere
Dr. sc. soc.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
Pirmdienas rītā Saeimas deputāte Ilma Čepāna masu mēdijos izplatīja ziņu, ka referendumu iespējams apstrīdēt.
Urda jautājums, kāpēc mūsu valsts augtsākās amatpersonas necentās apturēt referendumu, arī tad, kad to lēma Saeimas sēdē?
Draugi un domubiedri, mēs katrs darām savu darbu, bet kā redzams no notikumu gaitas, mums jānes sardze par mūsu valsti.
Mans aicinājums visiem – rakstiet un izsakiet savas domas, protestējiet.
Rakstiet un sūtiet savas vēstules Satversmes tiesai.
Mūsu valdība spēlējas ar demokrātijas normām.
Gribu atgādināt, ka visi procesi un notikumi ir cilvēku raksturu vadīti, iespaidoti un tādejādi noteikti.
Gļēvulība ir nodevība. 18. februāra referendums ir antikonstitucionāls.
Laimīgu Jauno gadu vēlot,
Dagmāra Beitnere
Dr. sc. soc.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta
vadošā pētniece
Senior Researcher
Institute of Philosophy and Sociology
University of Latvia
05.01.12
=================================
*LRTT piebilde:
Socioloģe D. Beitnere norāda: http://m.apollo.lv/portal/news/articles/218544
“Šai kopējās politikas realizēšanā mums pietrūkst kultūrā tik vajadzīgas lietas kā solidaritāte.
Solidaritāte līdz pat tādam sadzīviskam sīkumam, ka mēs nepārejam uz krievu valodu, ja sabiedrībā parādās viens krievvalodīgs cilvēks.
Diemžēl mēs arī krieviem maz izsakām komplimentus, ka viņi labi runā latviski.”
Lai nu kam, bet Jums vajadzēja sen, sen saprast, ka krieviem ir pie vienas vietas latvieši un viņu mīļvārdiņi.
Visus šos garos gadus Jūs latviešus taisījāt par jājamzirdziņiem !
Oo nēē, Beitneres kundze, šai slepkavu un zagļu tautai mīļvārdiņus var sacīt GARĀ APDALĪTAIS, vai savas tautas nīdējs.
Pie garā apdalītajiem jūs neesat pieskaitāma, tātad… .
Protams, ka apgaismība ir laba lieta, kaut arī tā nāk pieklājīgā vecumā.
Kur tad palikusi Jūsu solidaritāte ar nabaga apbižotajiem krieviņiem ?: “ pietrūkst kultūrā tik vajadzīgas lietas kā solidaritāte.”
17.01.12
