Samnieks(Kulbergs) zin, kur mēsli liekami
Pašlaik vadībā ir izvirzījies Apvienotais Saraksts ar A. Kulbergu priekšgalā. Tajā pašā laikā arī dzirdam, ka viņš ir tāds pats “žuliks” kā visi pārējie, jo redz’, viņa komandā ir visi bijušie parazīti ! Tā, protams, ka ir patiesība, tikai netiek ievērots viens “psiholoģisks” elements. Visi šeit pieminētie sūdabrāļi, proti, bija viss īstākie marionetes. Viņi darīja to, ko žīdu banda no Sinagogas diktēja. Viņi Latviju noveda līdz katastrofai, par ko var nonākt aiz restēm. Arī žīdu stāvoklis pasaules lielajā politikā ir katastrofāli pasliktinājies, tāpēc viņu agresivitāte pašlaik ir uz zemākā līmeņa un tas ir jāizmanto.
Katrā gadījumā Kulbergs ir pietiekoši zinīgs, lai sakārtotu Latvijas ekonomiku. Viņš atrodas ne tikai par vienu, bet visām desmit pakāpēm augstāk par šiem bijušajiem Ciānas “zemes tārpiem” un tāpēc viņi darīs to, ko viņiem Kulbergs liks. Tā ir dzīves Patiesība un tas nav apstrīdams. To es zinu arī no savas pieredzes, kad dibināju H- 86. Ne velti K. Ulmanis arī sacīja: “Kādi māli ir, tādus arī mīcīsim !” Viņš īsā laikā ieveda Latvijas ekonomiku pirmajā pieciniekā starp Eiropas valstīm !
Domāju, ka Kulbergs arī uz daudz ko ir spējīgs, ja salīdzinām viņu ar bijušajiem latviešu tautas atšķaukām- nodevēju varzu, kuri domāja tikai par savu Konta stāvokli. Tāpēc iesim vēlēt un balsot par šo Vīru un viņa vadīto Apvienoto Sarakstu !
Dievs, svēti Latviju un dodi ukraiņu tautai spēku iznīcināt okupantus !
29.09.26
Mazliet vēsture
1938. gadā Latvija eksportēja vairāk nekā 23 tūkstošus tonnu sviesta un bija piektajā vietā Eiropā pēc sviesta eksporta apjoma un trešajā vietā Eiropā, rēķinot sviesta eksportu uz vienu iedzīvotāju.
1935. gadā Latvijā ir Eiropas valstīs augstākais universitāšu studentu īpatsvars (30 uz 10 tūkst. iedzīvotāju). Igaunija ieņem 2. vietu (29 uz 10 tūkst. iedzīvotāju), bet Lietuva – 10. vietu (14 uz 10 tūkst. iedzīvotāju). Studentu kopskaita ziņā 30. gadu beigās Latvijas Universitāte ar 6,5 tūkst. studentu ierindojas 9. vietā Eiropā un 15. vietā pasaulē (aiz 6 ASV universitātēm). Izglītoto iedzīvotāju vidē pieaug pieprasījums pēc grāmatām. 30. gadu vidū Eiropā lielākā izdevēja ir Dānija, kur ik gadu klajā nāk vidēji 86 grāmatas uz 100 tūkst. Iedzīvotāju, tai seko Latvija ar 82 grāmatām, Igaunija ierindojas 4. vietā (61), Lietuva – 9. vietā (39).
Ņemot vērā atšķirīgo vēstures gaitu, valstu iedzīvotāju etniskais sastāvs atšķiras. Vismazākā nacionalitāšu daudzveidība ir Igaunijā – 1935. gadā igauņi veido 88,2% no populācijas, krievi – 8,2%. Latvijā un Lietuvā cittautiešu ir ievērojami vairāk. Latvijā latviešu īpatsvars pieaug no 72,8% 1920. gadā līdz 75,5% 1935. gadā, krievu – no 7,8% līdz 10,6%, ebreji, vācieši un poļi attiecīgi veido 4,8%, 3,2% un 2,5%. Lietuvā lietuviešu īpatsvars ir 80,6%, bet otra lielākā nacionalitāte ir ebreji (7,2%).
AntiLatvija
Aicinu vēlētājus rūpīgi izvērtēt Lienes Apines kandidatūru un, izmantojot vēlēšanu likumā paredzētās tiesības, apsvērt iespēju viņu svītrot no Saeimas deputātes kandidātu saraksta.
Šis aicinājums nav balstīts uz cilvēka personības vērtēšanu, bet gan uz politiskās konsekvences jautājumu.
Liene Apine ilgstoši bijusi cieši saistīta ar Aivara Gardas vadīto Latvijas Nacionālo fronti un tās publisko darbību. LNF materiālos pati Liene Apine ir paudusi atbalstu Aivara Gardas idejām, savukārt organizācijas publiskajā telpā savulaik tika pausta ļoti kritiska attieksme pret dalību vēlēšanās. Piemēram, Aivars Garda un Aivars Gedroics publiski rakstīja, ka cilvēkiem nevajadzētu iet uz vēlēšanām. To pašu darīja arī Liene Apine un Līga Garda (Muzikante).
Tāpēc rodas pilnīgi leģitīms jautājums: kā savienojama nostāja, ka vēlēšanās piedalīties nav jēgas, ar paša kandidēšanu vēlēšanās tad, kad tiek meklēta vieta politiskajā sistēmā?
Manuprāt, vēlētājam ir tiesības sagaidīt no kandidāta ne tikai skaistus vārdus par tautu, valsti un principiem, bet arī konsekvenci starp iepriekš sacīto un šodien darīto.
Ja cilvēks savulaik aicinājis citus nepiedalīties vēlēšanās, bet pats vēlāk kandidē, vēlētājam ir tiesības šo pretrunu ņemt vērā, izdarot savu izvēli.
Tāpēc mans aicinājums ir vienkāršs: vērtēsim nevis lozungus, bet cilvēka vārdus, iepriekšējo rīcību un šodienas rīcības savstarpējo konsekvenci. Ja redzat tajā būtisku pretrunu, izmantojiet savu balsi un svītrojiet ārā vēlēšanu biļetenā Lieni Apini.
Vēlēšanas nav vieta, kur principus drīkst ieslēgt un izslēgt atkarībā no izdevīguma. Principi ir principi arī tad, kad tie kļūst neērti pašam.