Latvija, krievžīdiskuma megacentrs ! (Vilora Eihmaņa cīņa)
LRTT piebilde: Redzot to, kas šodien notiek Latvijā un iepazīstoties ar V. Eihmaņa PROBLĒMU, vai ir vēl kāds kurš noliegs Ciānas Gudro Protokolu PATIESUMU ? Ja tāds ir, tad tam ar saprašanu ir lielas problēmas. Tie nav no cariskās OHRANKAS sacerēti, bet cionistu darbības ceļvedis ! V. Eihmaņa “problēma” ir šo PROTOKOLU paraugdarbība. Neticat, tad palasiet !
Latvijā pēc Atmodas netika atjaunota LATVIJAS BRĪVVALSTS, bet izveidots sātaniskais žīdsātanistu noziedznieku kartelis. Šo darbu veica žīdi I. Godmanis un A. Borovkovs. To skadri un nepārprotami pēcAtmodas laikā aprakstīja bijušais LPSR VDK šefs Edmunds Johansons.
Abu šo izdzimteņu izskats vien jau nosaka, ka ar cilvēku tiem ir mazs sakars- karikatūras no kādas šausmu filmas. Pašlaik Vilors Eihmanis ir vienīgais, kurš atrodoties Latvijā cīnās par TIESISKUMU un mūsu tautas interesēm. Es neredzu nevienu citu !
Noteikti pienāks tā diena, kad visi mūsu tautas bendes tiks uz mūžu iemūrēti kādā būri līdz nosprāgs savā dabīgā nāvē ! Viņi nav tiesājami, jo tiesāt var tikai cilvēkus, nevis aptrakušus zvērus !
ATKLĀTĀ VĒSTULE
Par tiesu izpildītāja amata godu, samērīgumu un tiesiskā absurda robežām Latvijā
Adresāts: Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam Eglītim, tieslietu ministrei, Saeimas juridiskai komisijai, tiesībsargam, Latvijas juristu saimei un sabiedrībai
Es, Vilors Eihmanis, uzrunāju Jūs ne tikai kā persona ar 3. grupas invaliditāti, kura šobrīd tiek pakļauta būtiskam un nesamērīgam spiedienam, bet pirmām kārtām — kā bijušais tiesu izpildītājs.
Es zinu šī amata būtību.
Es zinu tā robežas.
Un es zinu, kur beidzas likuma izpilde un sākas patvaļa.
Tieši tāpēc — klusēt vairs nav iespējams.
Kas šobrīd notiek
Manā lietā tiek prasīts izpildīt pienākumu, kas ir: objektīvi neizpildāms, tehniski neiespējams, juridiski apšaubāms.
Neskatoties uz to, tiek turpināta piespiedu izpilde un piemēroti sodi.
Tas nav tiesiskums. Tas ir tiesiskā mehānisma izmantošana pret cilvēku, ignorējot realitāti.
Kā bijušais tiesu izpildītājs es konstatēju
1. Neizpildāma pienākuma apzināta uzturēšana
Man tiek prasīts dzēst saturu sociālajā platformā (X Corp, konts @taisniba_com), lai gan: es neesmu šī konta īpašnieks, man nav piekļuves šim kontam, tas ir ārvalsts digitāls resurss.
Tas nozīmē, ka no manis tiek prasīts izdarīt darbību, kas: faktiski nozīmētu iejaukšanos svešā informācijas sistēmā.
Kā bijušais kolēģis es jautāju: kopš kura brīža tiesu izpildītājs var prasīt no personas darbību, kas ir ne tikai neiespējama, bet potenciāli prettiesiska ?
2. Samērīguma principa ignorēšana
Man tiek piemērots vai draudēts sods 3000 EUR apmērā, lai gan: mani ienākumi ir aptuveni 226 EUR mēnesī, esmu persona ar invaliditāti.
Šādā situācijā sods: nav audzinošs, nav samērīgs, bet kļūst par sodu iznīcinošā nozīmē.
Tas rada pamatu secināt, ka: valsts piespiedu mehānisms tiek izmantots kā spiediena instruments.
3. SLAPP pazīmes un valsts mehānisma izmantošana
Lietā saskatāmas pazīmes, kas raksturīgas SLAPP (stratēģiskai tiesvedībai): nesamērīgs prasījums, spiediens uz personu ar ierobežotiem resursiem, ilgstoša procesuāla slodze.
Ja šādā situācijā valsts amatpersona turpina mehāniski virzīt izpildi, tā vairs nav neitralitāte.
Tā kļūst par līdzdalību spiediena mehānismā.
4. Tiesu izpildītāja amata būtības deformācija
Zvērināts tiesu izpildītājs nav: automātisks izpildmehānisms, vai vienas puses interešu instruments.
Viņš ir: valsts amatpersona ar pienākumu ievērot samērīgumu, taisnīgumu un realitāti.
Ja tiek ignorēta objektīvā neiespējamība, tad tiek ignorēta arī amata būtība.
Juristu saimei un sabiedrībai
Uzdodu vienkāršu, bet fundamentālu jautājumu: vai tiesiskā valstī persona var tikt sodīta par to, ka nespēj izdarīt neiespējamo?
Ja šodien var sodīt cilvēku par piekļuves neesamību svešam kontam, rīt varēs sodīt jebkuru par jebko.
Tas nav pārspīlējums. Tas ir bīstams precedents.
Par turpmāko rīcību
Esmu jau vērsies pie X Corp pārstāvjiem, lai oficiāli dokumentētu piekļuves neesamību.
Ja situācija netiks risināta nacionālā līmenī, es būšu spiests vērsties starptautiskajās institūcijās, tostarp: Eiropas Cilvēktiesību tiesā, citos cilvēktiesību aizsardzības mehānismos.
Personīgs aicinājums
Mārtiņ Eglīti, amata zvērests nav formāls teksts. Tas ir pienākums.
Tas saista Jūs nevis ar prasītāju interesēm, bet ar: likumu, taisnīgumu, un saprātu. Šobrīd Jūsu rīcība rada nopietnus jautājumus par šo robežu ievērošanu. Šī nav tikai mana lieta.
Tā ir robeža starp: tiesiskumu un formālismu, likuma piemērošanu un tā izmantošanu. Un šī robeža šobrīd tiek pārkāpta.
Ar cieņu un nopietnām bažām par tiesiskuma stāvokli Latvijā,
Rīgā, 2026.gada gada 18. marts
Vilors Eihmanis
Kādreizējais tiesu izpildītājs, Latvijas Tautas frontes par tiesisku valsti atbalsta grupas vadītājs Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas tiesā (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā)
E-pasts: vilors@inbix.lv
Oficiālais e-pasts www.latvija.gov.lv
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu
Zvērinātam tiesu izpildītājam Mārtiņam Eglītim
Zināšanai: Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei
REPLIKA PAR TIESISKĀ ABSURDA NORMALIZĒŠANU
(Atbilde uz 19.03.2026. rakstu Nr. 01173/053/2026-NOS)
Godātais kolēģi !
Paldies par kārtējo atteikumu. Juridiskajā vēsturē vislielākie netaisnīgumi bieži ir tikuši pamatoti tieši ar vārdiem: “Es tikai pildu likumu” un “Tas ir pievienots lietai”. Taču vēsture nekad nav bijusi žēlīga pret tiem, kuri izvēlējās “neredzēt” acīmredzamu absurdu, aizbildinoties ar procesa inerci. Šī izpildu lieta vairs nav tikai par rakstu dzēšanu sociālajā tīklā “X”. Tā ir kļuvusi par testu mūsu profesijas ētikas kodolam.
Jūs norādāt, ka Jūs neuzliekat sodu, to dara tiesa. Tas ir formāli tiesiski, bet pēc būtības — viltīgi. Tieši Jūs, kolēģi, esat šī soda pieteicējs. Tieši Jūs, zinot manu veselības stāvokli (3. grupas invaliditāti) un manu objektīvo neiespējamību piekļūt svešam profilam, uzturat prasību par maksimālo sodu (3000 EUR).
Pārdomām nākamajām juristu paaudzēm, kas lasīs šo lietu: Kādā brīdī tiesu izpildītāja pienākums nodrošināt nolēmuma izpildi pārvēršas par pilsoņa spīdzināšanu? Vai tajā brīdī, kad Jūs lūdzat sodīt personu par to, ka tā neizdara noziegumu (KL 241. pants — sveša konta uzlaušana)? Vai tajā brīdī, kad sods 13 reizes pārsniedz parādnieka mēneša ienākumus, padarot parādu par mūža verdzību?
Jūsu 19.03.2026. atbilde ieies judikatūras vēsturē kā paraugs tam, kā valsts amatpersona atsakās no sirdsapziņas par labu formālismam. Jūs izvēlējāties “noraidīt lūgumu”, bet patiesībā Jūs noraidījāt iespēju apturēt absurdu, pirms tas kļūst par traģēdiju.
Pašcieņa un tiesiskums nav nopērkami. Es turpināšu aizstāvēt šīs vērtības visās instancēs, līdz pat Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kur Jūsu sausās atbildes kalpos par galveno pierādījumu valsts organizētai patvaļai pret neaizsargātu personu.
Ar cieņu pret profesijas ideāliem (pat ja tie šobrīd ir aizmirsti),
Vilors Eihmanis
Bijušais kolēģis, kurš joprojām tic tiesiskumam
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu
22.03.26
P.S. Bijusī tiesnese komente V. Eihmaņa cīņu
Sandra Briķe
08.03.2026. 11:42
Cīņa par tiesiskumu ir kā cīņa ar vejdzirnavām, ir valsts amatpersonu mēli, mēli un vēlreiz mēli, lai gan tos var atmaskot ar tūkstošiem faktu, kurus pat žurnālisti sagroza un nav viņiem tie vajadzīgi! Cilvēku cieņa tiek pazemots dažādos veidos un vieglāk ir pamest šo valsti, kas acīmredzami, ir valdošās varas mērķis, lai nav aktīvu cilvēku un varas manipulācijām ar tautu, nav problēmu! Kolaborantiem tiesnešiem, kas nesen aizgāja pensijā, ieskaitīja visu padomju laikā tiesneša stāžu izdienas pensijā,un tie par cilvēku likteņu bojāšanu,saņem tūkstošus, kā, piemēram AT tiesnesis Gunars Aigars, kas par tiesneši sāka strādāt 1967.gadā, mācījās ar Staļina laika metodēm, nihilistiski attiecās pret cilvēktiesībām, sabojāja manu veselību un vēl ieguva Goda tiesneša titulu, tāpat kā Andris Guļāns. Igaunija pēc 90.gadiem tādiem tiesnešiem liedza būt pie varas, bet mums tie degradēja tiesu sistēmu, un tagad teic, ka tiesnesim 4 un 5 tūkst.alga ir par maz! Ja jurists strādā par policistu, prokuroru un tiesneši algas dēļ, tad tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana nav sagaidāma!
Vilors Eihmanis šobrīd ir kļuvis par sistēmas ‘neērto spoguli’. Viņa īstenotā bezkompromisa sabiedriskā uzraudzība ir radījusi nepieredzētu spiedienu uz figūrām, kuras gadu desmitiem Latvijas politikā un tiesību telpā ir baudījušas teju vai aristokrātisku neaizskaramību, tostarp Ivaru Godmani un Aivaru Borovkovu.
Eihmaņa aktivitātes ne tikai veicina caurskatāmību stratēģiskās nozarēs, bet burtiski piespiež šīs personas saskarties ar savu pagātnes un tagadnes lēmumu reālajām sekām. Tieši šī konsekvence ir izraisījusi tik asu un, jāsaka, emocionālu pretreakciju no bijušo kolēģu un sistēmas ‘smagsvaru’ puses.
Vērojot viņu attieksmi, ir redzams nevis tiesisks objektivitāte, bet gan instinktīvas bailes. Viņiem ir ko zaudēt, jo Eihmanis nedarbojas pēc ierastajiem ‘virtuves sarunu’ noteikumiem. Viņa rīcība beidzot iezīmē robežu, kur beidzas politiskā imunitāte un sākas personīgā atbildība sabiedrības priekšā. Šī lieta vairs nav par vienu cilvēku – tā ir par sistēmas nespēju sagremot patiesību, ko Vilors Eihmanis neatlaidīgi liek tai priekšā.
Kādreizējais tiesu izpildītājs, Latvijas Tautas frontes par tiesisku valsti atbalsta grupas vadītājs Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas tiesā (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā) Tas izsaka visu.Ko sasēji,tādu augli saņem. Viss taisnīgi. Pēc Dieva vai kosmosa likumiem.LTF-Kompartijas veidota kustība,latviešu tautas apmuļķošanai. Ir tak Dievs virs zemes,beidzot. Publicēta arī kāda priecīga vēsts beidzot. Paldies…
Kariņa lidojumu skandāls: Citskovskis atzīstas, ka bijis spiests melot medijiem, vārdus “ietērpjot skaistās frāzēs”
Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā vienīgais apsūdzētais ir kādreiz valsts galvenā ierēdņa amatā strādājošais Jānis Citskovskis. Sarunā ar kolēģi Jāni Krēvicu viņš atklāj kā vairāku mēnešu garumā noklausītas viņa telefonsarunas. Un viņš izmeklētājiem no KNAB pārmet pārāk pielaidīgu attieksmi, piesedzot pašu augstāko amatpersonu ne pārāk godīgo rīcību, ziņo “Nekā personīga”
Citskovskis joprojām tiesājas arī par savu atstādināšanu un atlaišanu. Tiesa atzina, ka premjeres Evikas Siliņas rīkojumi par atstādināšanu un disciplinārsodu bijuši nelikumīgi, bet atlaišanas pabalstu nepiesprieda. Šo daļu Citskovskis pārsūdzējis, kamēr lēmums par atstādināšanu jau stājies spēkā un Valsts kanceleja viņam izmaksājusi algu par šo periodu – pēc nodokļiem ap 4 tūkstoši eiro.
JĀNIS KRĒVICS
7. aprīlī plkst. 10.00 šeit Abrenes ielā Rīgas pilsētas tiesā sāks izskatīt tā dēvēto ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu. Uz apsūdzēto sola sēdēs tikai viena persona. Un tas nebūs bijušais ministru prezidents. Bet gan atlaistais Valsts Kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valsts kontroles revīzija rāda, ka Krišjāņa Kariņa komandējumiem trīs gados izmantoti 32 speciālie lidojumi par kopumā 1,18 miljoniem eiro. No tiem 18 lidojumi par 613 tūkstošiem eiro apmaksāti no valsts budžeta, bet vēl 14 lidojumi uz Eiropadomes sanāksmēm izmaksājuši 568 tūkstošus eiro un tas segts lielākoties no Eiropas Savienības naudas. Valsts kontrole secinājusi, ka vismaz 221 tūkstotis eiro no valsts budžeta izlietots nelikumīgi.
Jānis Citskovskis saka – premjera birojs lēmumus pieņēma savā lokā, kamēr Valsts kancelejai pēc tam nācās skaidroties ar prokuratūru, Valsts kontroli un medijiem. Viņš apgalvo, ka par konkrētu reisu izvēli ar viņu neesot notikusi neviena saruna un viņš neesot bijis iesaistīts ne maršrutu, ne pārvadātāju izvēlē. Pēc Citskovska teiktā, birojs lidojumus plānoja, pasūtīja un izmantoja, bet, sākoties skandālam, atbildību par šiem politiskajiem lēmumiem neviens vairs negribēja uzņemties. Un Citskovskis atzīstas, ka arī viņš bijis spiests melot žurnālistiem.
Jānis Citskovskis
Atlaistais VK direktors
Ir bijušas situācijas, ka arī es esmu melojis. Jā.
Kad?
Pirmais, kas man nāk atmiņā, ir saistībā ar tiem pašiem nelaimīgajiem specreisiem. Tas vēl bija 2021. gada beigās, kad Jānis Domburs ar savu komandu kārtējo reizi bija pieprasījumu virkne par to, kādi valsts budžeta līdzekļi tiks izlietoti visās valsts pārvaldes iestādēs un arī pieprasījums Valsts kancelejai. Valsts kancelejai piešķirts papildus finansējums. Kā tad jūs izmantosiet? Bija melns uz balta ierakstīts Finanšu ministrijai nosūtītajā, ka būs Kariņam paredzēti 9 čarterreisi. Papildus piešķirts finansējums atlīdzībai Ministru prezidenta biroja darbiniekiem. Bet mums ir skaidri dots norādījums no Ministru prezidenta biroja kancelejas komunikatoriem, ka šādu informāciju tādā veidā Jānim Domburam nedrīkst sniegt. Jums ir tas jāietērpj skaistās frāzēs, lai neparādītos divas šīs lietas.
Kariņa lidojumu skandāls: Citskovskis atzīstas, ka bijis spiests melot medijiem, vārdus “ietērpjot skaistās frāzēs”
Medijs: Sijārto gadiem ilgi atskaitās Lavrovam par ES sanāksmju detaļām
Tā informācija aizgāja, ka tas ir papildus līdzekļi komandējumiem, ļoti skaistas daudzas dažādas frāzes, bet vārds čarterreisi nevienā brīdī neparādījās arī papildus atlīdzība. Stiprināsim valdības centru, bet ne tiešā veidā, lai neparādītos, ka tas ir Ministru prezidenta birojam.
Nu, protams, tajā brīdī, kad sākas skandāls, tad ir tā lielākā problēma, kas mums šobrīd ir politikā – atbildība par saviem lēmumiem. Un pēkšņi izrādās, ka neviens neko nav zinājis. Nekādus lēmumus nav pieņēmis. Un pēc tam, pat kad šobrīd mēs nonākam līdz šai krimināllietai. Kad izrādās, ka tie ir politiski lēmumi un par politiskiem lēmumiem neviens neatbild.Tiktāl mēs esam nonākuši šajā lidojuma sāgā.
Par lūzuma brīdi Citskovskis sauc stundu garu sarunu ar premjeres Evikas Siliņas diviem biroja darbiniekiem, kuri viņu mēģinājuši pārliecināt uzņemties atbildību par čarterreisiem. Viņš saka – sarunā skaidri likts saprast, ka tas būtu “visu kopējās interesēs”. Un solīts vēlāk to visu “sakārtot”. Tieši tad Citskovskis sapratis, ka viņu gatavo kā galveno atbildīgo un atlaišana ir tikai laika jautājums.
Jānis Citskovskis
Atlaistais VK direktors
Tas priekš manis bija tas lūzuma brīdis, kad es sapratu, ka šie cilvēki ir gatavi uz visu, lai glābtu savu vadoni. Ja mēs to varam tā teikt – partijas vadoni tajā laikā Krišjāni Kariņu. Un glāba to arī savu kolēģu intereses. (..) Līdz tam brīdim, kamēr es eju un darbojos, un cenšos pamatot, kāpēc Kariņa kungam vajadzēja izmantot šos reisus, gan ejot uz parlamenta komisiju, gan medijiem stāstot, gan prokuratūrai, gan valsts kontrolei, tik tālu tu esi vajadzīgs un man tās sajūtas ir līdzīgi kā tādam mafijas loceklim. Kamēr tu esi kopā ar mafijas krusttēvu, tu esi noderīgs un tu esi daļa no visas šīs sistēmas. Bet tajā brīdī, kad mafija saprot, ka nu kādam ir jāiet un jāuzņemas atbildība un tad, kad viņi atnāk, tajā brīdī jau Siliņas biroja darbinieki un atklātā tekstā… Tīri no vērtību sistēmas un tāds pārsteigums, kad tev atnāk pie tevis un stundas garumā, mēģina pārliecināt, ka tas būs vislabākais visu mūsu kopējās interesēs. Paši mēs vēlāk sakārtosim šo jautājumu. Tev šobrīd ir jāuzņemas atbildība. Jo tajā brīdī visiem maksimāliem līdzekļiem tika mēģināts panākt to, lai varētu šo skandālu nokārtot tādā veidā, lai Krišjāni Kariņu varētu ievēlēt viņu ievēlētu Eiropas Parlamentā. Ir marts, kad notika šī saruna un tādā veidā distancējot Krišjāni Kariņu, kad nu viņš it kā nav bijis iesaistīts, to ierēdņi un redz, kur viens ierēdnis, kurš gatavs, ir godīgi atzīt ka viņš ir tas, kas ir Kariņa vietā visu izplānojis, pieņēmis, lēmumu viņam piedāvājis. Nu lūk, un es pateicu nē. Nu, nu kaut kas tāds nav iespējams.
Atlaistais ierēdnis vēl vienu spiedienu pieredzējis arī brīdī, kad bija jāsniedz oficiālas atbildes prokuratūrai. Arī tobrīd viņš esot pakļāvies ieteikumiem no Evikas Siliņas un viņas darbiniekiem neatklāt, ka gala lēmumu par lidojumiem pieņēmis premjers. Vēstules saturs vairākkārt labots un saskaņots ar premjeres biroju, līdz Kariņa vārds no tās pazudis.
Jānis Citskovskis
Atlaistais VK direktors
Pēdējā diena septītais decembris, kad bija jāpild uz vēstuli, bija vienkārši tik dramatiskiem notikumiem pilna. Es iesniedzu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā visu šo saraksti, man ir ļoti skaista sarakste saziņas vietnē ar Ministru prezidentes padomniece. Es aizsūtu vēstules tekstu par, kas tiks rakstīts šajā vēstulē, jo man ir uzdots visu saskaņot. Tad mums ir dramatiska saruna ar pašu Siliņas kundzi, kura man zvana. Sarunas tonis un spriedze ir tāda, ka man ir liela, milzīga pārliecība, ka nākamajā dienā man tiks uz galda nolikts dokuments par to, ka es pats dodos projām, jo skaidrs, ka Siliņas kundzei nepatika tas, kas tur bija uzrakstīts, ka lēmumu ir pieņēmis Ministru prezidents. Man nācās atgādināt viņai to reizi, kad viņa pat izmantoja šo čarterreisu uz Briseli, jo pēdējo reizi viņa pati bija izmantojusi. Tik asos toņos laikam es nebiju runājis ne pirms tam, ne pēc tam ar to Siliņas kundze! Tas viss beidzās ar to, ka pēc ilgstošas vēl sarakstes ar padomnieci vairākas reizes mainījās tas pats vēstules teksts, bet liekas vienpadsmitos vakarā pabeidzu to vēstuli aizsūtīju. Jā, es atzīstos, pakļāvos spiedienam, es neierakstīju, ka lēmumu pieņēmis Ministru prezidents, bet tika ierakstīts, ka pieņēma Ministru prezidenta biroja amatpersona.
Uzzini pirmais dienas galvenos notikumus un svarīgākās ziņas — piesakies NRA rīta e-pastam šeit
Nākamajā dienā Citskovskis aizgājis pie ģenerālprokurora un pastāstījis, ka viņa “gadījās” kļūda un Juris Stukāns to esot pieņēmis zināšanai. Visas sarakstes, epastus un dokumentus ar premjera biroju Citskovskis 2024.gadā jūlijā iesniedzis KNAB. Un pēc viņa krimināllietas materiāliem iespējams secināt, ka birojs veicis formālas pratināšanas un citas darbības, lai darbs it kā būtu izdarīts. Bet viņam kopš tā laika iesniegt orģinālus un arī sniegt liecības par to neviens no KNAB neesot lūdzis.
Jānis Citskovskis
Atlaistais VK direktors
Tieši runājot, man rodas iespaids, ka KNAB un citas tiesībsargājošās institūcijas, kamēr tas skar esošo Ministru prezidenti, izvairās jebkādas darbības veikt. Vai tiek nogaidīta politiskā cikla maiņa vai kādas citas lietas, bet tas vienkārši tā teikt, noglabātas kaut kur dziļi. Procesā arhīva materiālos.
Tās ir zināšanas vai vienkārši pieredzē balstītas aizdomas.
Es šobrīd esmu redzējis visus krimināllietas materiālus. Es esmu redzējis, kuras personas ir pratinātas. Kādi jautājumi šīm personām ir izdoti un kādas procesuālās darbības ir veicis KNAB? Nu lūk, es nevaru atklāt, kuras personas ir pratinātas, bet es varu teikt, ka es par šiem jautājumiem, pēc tam, kad iesniedz iesniegumu, ne esmu pratināts, ne man ir lūgts iesniegt, teiksim, visu šīs sarakstes materiālu orģinālus nostiprināts. Es atļaušos apgalvot, ir veikts formālas darbības, lai gadījumā, ja mediji vai kāds cits interesēsies – Jā, mēs veicām. Bet ar to arī ir pielikts punkts.
Citskovskis atklāj, ka lietas izmaklēšanas procesā KNAB noklausījies viņa telefonsarunas. Viņš uzskata, ka birojs, sniedzot pieprasījumu tiesā, lai to atļautu, balstījies uz nepatiesu informāciju. Un izmeklēšanas lietas materiāli rādot, ka KNAB bijis ļoti iejūtīgs pret bijušo un arī esošo premjeru. Tiesā, kas sāksies aprīļa vidū, viņš sola publiskot visus savus savāktos pierādījumus un izmeklēšanas laikā pieļautās netaisnīgās epizodes.
Jānis Citskovskis
Atlaistais VK direktors
Es tiešām gribētu uzlikt visus tos materiālus uz galda, un es ceru, ka tas tiesa būs lieliska iespēja medijiem to arī dzirdēt. Bet tad, kad tu izlasi tos materiālus. Mana pirmā reize dzīvē un es to nevienam nenovēlu. Tad, kad divus gadus iet process un tad pagājušā gada augustā tevi paaicina uz prokuratūru, izsniedza uz trīs lapām šo apsūdzību, kur tu izlasi kaut kādus… Un tas tev dod iespēju iepazīties ar visu pārējo. Un tad tu izlasi. Izlasi tās liecības, ko katrs ir liecinājis, kādas procesuālās darbības ir veiktas, telefoni noklausīti, palasi savas sarunas, paklausies visas šīs lietas un tad tu redzi, kas un kādas darbības ir veiktas. Un tad, kad tu redzi šo ainu, tad tu saproti, ka vēl pirms tu esi nokļuvis uz pirmo liecību sniegšanu KNAB, tur jau viss ir skaidrs.
Skaidrs kas?
Par to, kas ir vainīgs. Un tu redzi, kādus jautājumus uzdod Kariņa kungam. Cik ilgi. Pirmais jautājums ir, cik ilgi katra persona ir pratināta, kādi jautājumi ir uzdoti. Un visas pārējās lietas.
Un tu saproti, ka tu vēl neesi nonācis līdz KNAB, bet tur jau ir skaidrs, kāds ir katras personas, tā teikt atbildība. Kurš tad beigu beigās tiks saukts pie atbildības.
Pirms iepazināties ar lietas materiāliem, jūs zinājāt, ka galvenais valsts ierēdnis vairākus mēnešus ir klausīts?
Es nezināju. Un kāda ir tā sajūta, kad attaisa lietas materiālus un ierauga – re kur ir manas sarunas?
Sajūta bija pretīga. Tādā ziņā, kad es redzēju, ka ir atšķirīga attieksme. Tā bija lielākā.
Es neslēpšu, ka manā sarunā un advokāti pat vairākas reizes iesmējās, tad kad es runāju ar cilvēkiem pa telefonu, bija sarunas, kurās es teicu, tā nedaudz izaicinoši, ka es gribētu, lai ieraksta šo sarunu, jo tad sabiedrība uzzinās visu patiesību.
Un tas tajās sarunās, ka tu klausies, arī tu dzirdi šo.
Tas, kas man vairāk kremt, (….) sarunas ar saviem vecākiem, ar mammu, ar ģimenes locekļiem. Visu to viņi klausās. Visa tava dzīve – ka kāds tur ir klausījies visus tavus personiskās sarunas par tavu privāto dzīvi, par viskautko. Tas ir tas prātīgākais. Un beigās, ka tev nav nekā, ka tu nu neko tur neesmu mēģinājis slēpt vai kaut ko tamlīdzīgu, bet tu esi stāstījis vienam medijam, stāstījis otram, kolēģim, stāstīt visu to, ko es jums tagad stāstu par to, kā tev mēģina ietekmēt, kā patiesībā tos reisus pasūtīja un ka tur nav nekā no tā. Bet tur veselai virknei cilvēku tika noklausītas privātas, personīgas sarunas. Tas ir tas prātīgākais.
Un ka ir mazdūšība? Atļaušos apgalvot mazdūšība tiesībsargājošās institūcijās tad, kad tas skar augstas amatpersonas, man… Var būt kāds teiks, ka esmu aizvainots. Man tiešām nav pārliecība, ka tajos brīžos, kad tas skar pašas augstākās valsts amatpersonas, ka kādam pietiks drosmes pieņemtos lēmumus attiecībā uz šīm amatpersonām.
Divas lietas, kā tas ir pieļaujams, ka, sniedzot pieprasījumu tiesā, tiek pieprasījums balstīts uz nepatiesu informāciju? Un nākošais par šo vienlīdzīgu attieksmi. Un šis jautājums pēc iespējas tiesas procesā izskanēs ļoti skaļi. Un tad, lai KNABs tiešām nāk un pamato, ka devīze “Gods pār varu” ir kaut kas reāls, nevis tikai skaļš lozungs bez reāla piepildījuma.
2021. gada vēlā rudenī valdība, neskatoties uz speciālistu aicinājumiem, lokdaunu neieviesa, un “Nekā personīga” iegūtais ieraksts vēlāk atklāja ministrus vairāk uztrauca pašu popularitāte, nevis krīzes vadība. Valsts kanceleja sākotnēji noliedza cita slēgtas sēdes ieraksta esamību, bet Jānis Citskovskis tagad intervijā mums apstiprina – ieraksts patiešām bijis, taču pēc viņa rīkojuma izdzēsts. Viņš skaidro, ka šādas sēdes ierakstīt likums neparedz un lēmumu par dzēšanu pieņēmis pats bez spiediena no malas.
Sveicināti! Varbūt par šo vajag vēl kādā platformā pastāstīt. Ir piemēram Ulda Pīlēna Ola Foundation kurš kā saka aicina tikai tos kuri Latvijai pienes pievienoto vērtību. Iespējams Grantiņam vajadzētu parunāt ar vienu no prezidenta amata kandidātiem un tad varēs zolīdāk un redzamāk stāstīt par valsts nodevējiem.
Kas traucē vakardienas varenajiem, tiek novākti
Prāv. emeritus Andrejs Kavacis
02.09.2015.
Dīvaini, pēc PSRS sabrukuma nav dzirdēts ka Rīgā vai Latvijā kāds bijušais visvarenais būtu notēlojis grēkus vai, nebūdams spējīgs atzīt patiesību, būtu izdarījis pašnāvību. Lai nu kā, bet ļaudis bez goda un sirdsapziņas turas pie šīs pasaules ar krampjainu tvērienu un ne par ko nelaižas vaļā no savas pēdējās cerības – miesīgās eksistences.
Turpretim daudzi sabiedrībai un valstij ļoti derīgi cilvēki tiek rautin izrauti no aprites, jo acīmredzot kādam šķiet traucējoši. Kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne kā cilvēki, kuri sabiedrībai sniedza aktuālo informāciju un bija ļoti vajadzīgi, tanī pat laikā čekas bandītiem bija ļoti nevēlami un nekavējoties tika novākti kāda mistiska “trešā spēka” vārdā. Skaidrs, vainīgs ir “trešais spēks”!
Heino Lāma pazuda bez vēsts. Vecās varas propagandas rupori muldēja, ka pastāvot iespēja “iekrist laika spraugā”. Skaidrs, vainīgi nav nacionālpatriotu vajātāji – čekisti, bet “laika sprauga”.
Juris Podnieks visai pasaulei parādīja miera eņģeļa Gorbačova kara darbību Viļņā. Tā sakot, atvēra pasaulei acis un liedza iespēju piemānīt to ar kārtējiem Kremļa meliem. Rezultātā varenā impērija aizgāja “pa burbuli”. Un troika nosprieda, ka arī Jurim ar divu akvalangistu palīdzību jāaiziet “pa burbuli”. Bet vēl labāk, ja “visi gali paliktu ūdenī”. Tāpēc tika nolīgti pat ekstrasensi, kuri rādīja visos virzienos, izņemot pareizo. Tomēr Juri nosmacētu atrada ezera dūņās, un “gali nepalika ūdenī”. Nepārprotama slepkavība, bet čeka savējos neatmasko.
Ita Kozakēviča Atmodas laikā uzausa kā spilgta zvaigzne. Izglītota, apķērīga, darbīga, nenogurdināma, spējīga gan pārliecināt, gan iedvesmot, turklāt poliete un Latvijas patriote. Ārkārtīgi vajadzīga sabiedrībai, bet nevēlama vakardienas varenajiem. Tāpēc tika sevišķi pieskatīta, sekojot līdz pat atvaļinājumam Itālijā, kur kāds akvalangists lieliski peldēt protošo Itu vienkārši pavilka zem ūdens un noslāpēja. Nav no svara, mazs ezeriņš vai plašā Vidusjūra, gali ūdenī arī tad, ja “gali nepaliek ūdenī”, metode zināma. Slepkavība nepārprotama. Vainīgo nav…
Masu slepkavām un genocīda īstenotājiem netrūkst metožu arī indivīdu novākšanai. Vienādas metodes garlaiko, tāpēc jādomā par dažādību… Vakardienas varenie kā Latvijas ceļa lēmēji smagi caurkrita 6.Saeimas vēlēšanās, tāpēc ķērās pie rupjas balsu viltošanas atsevišķos Rīgas iecirkņos. Pēc vēlēšanām sākās izmeklēšana, un tavu nekaunību! Kā Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš, tā viņa vietnieks, bijušais Balvu rajona prokurors Andris Līgotnis atsacījās sadarboties ar balsu viltotājiem. Juridiski apkalti ļaudis. Labi, ka masu informācija klusē. Laika nav, un vakardienas vareno troika nolēma, ka šoreiz derēs “tipiskas pašnāvības”. Dažu dienu laikā pagalam bija kā Atis Kramiņš, tā arī Andris Līgotnis. Nu laikam jau sarunājuši izdarīt “tipiskas pašnāvības”. Galvenais, ka Aloizs Blonskis jau pirms izmeklēšanas zināja, ka šīs abas ir “tipiskas pašnāvības”, tāpēc nevainojiet tos, kam bija vajadzība viltot vēlēšanu rezultātus.
Par čekas brīnumieročiem mani informēja izbijušais LPSR Ministru Padomes priekšsēdis Vilis Krūmiņš. Jau būdams Dabas muzeja direktors, viņš bija sācis rakstīt memuārus, par ko ļoti satraucās čeka. Viņam pat ieteikts nerakstīt neko, lai neizmuldētos. Bet mutiski man viņš pateica, ka čeka indivīdus var novākt ar kinokamerā iemontētu lāzerīti vai ar mikroviļņu ģeneratoru, vai arī uz 10-15min. paralizēt, ar specrīku uzšļācot īpašu ķīmisku šķīdumu uz cilvēka neapsegtas miesas. Kamēr cilvēks ir bez samaņas, ar to dara, ko grib.
Esmu sajutis gan čekas lāzerīša dūrienu, gan mikroviļņu ģeneratora iedarbību. Pēdējais nāves sods man tika piespriests par to, ka atteicos čekistam bez maksas piešķirt draudzes zemi. Pēdējais nāves sods man atnesa tikai smagu infarktu ar sekojošu progresējošo stenokardiju.
Kaut ko līdzīgu pirms manis bija piedzīvojuši gan arhibīskaps Matulis, gan mācītājs Baltiņš, un kas zina, cik daudzi vēl. Tikai nekļūsim gļēvi neliešu priekšā!