Nu nav utainajiem krievu slepkavām vieta mūsu Dzimtenē !
Pamazām tuvojas Svētvakars, tāpēc atcerēsimies savus tautiešus, pat radiniekus, kurus zvērīgi noslepkavoja “tauta, kurai esot neiedomājami plaša dvēsele(krievžīdu izdzimumi)“ ! Tā šie cilvēces izkārnījumi runā par sevi. Bet patiesība ir cita, “šim plašumam” nav nekāda sakara ar Dvēseli, tās īstenajā nozīmē. Par krievu mēslu ļaunumu nav jārunā pagātnes formā. Viņu ļaunumam nav pārtraukumā. Gadu simtiem katra paaudze to izjutusi vienā vai otrā nostūrī.
To pēdējos gados esam redzējuši Gruzijā, Čečenijā un šodien visā savā “krāšnumā” redzam Ukrainā.
Laimīga ir tā tauta, kura nerobežojas ar šiem izdzimumiem.
Latviešiem nu galīgi nav paveicies… . Tas nepatīkamākais, ka redzot šodienas krievžīdu zvērības, “mūsu” kultūras darbinieki klusē,- it kā būtu aizrijušies. Un kā lai neklusē, ja viņi gandrīz visi ir kompartijas biedri ! Skaļi runāt nedrīkst, jo iestājoties šajā vampīru veidojumā, viņi taču atbalstīja visas viņu zvērības, ko tie veica pret latviešu tautu.
Un tagad nonākam pie JAUTĀJUMA: Vai komunists ir tiesīgs dzīvot starp cilvēkiem, nemaz jau nerunājot par čekas darbiniekiem. Ne nav tiesīgi dzīvot, ne starp cilvēkiem un ne uz zemes vispār. Kamēr šie izdzimumi nebūs fiziski iznīcināti, ļaunums turpināsies. Katra tiesiska cilvēka uzdevums ir darīt visu, lai viņi taptu tiesāti !
Vai tas ir pieskaitāms pie cilvēka, kurš komunistam sniedz roku ? Kamdēļ stājās partijā ? Lai labāk dzīvotu un no jau no sava darba augļiem, bet no citu sviedriem.
Komunists ir parazīts, zaglis un slepkava ! Nāvi 4. maija kliķes varzai !
Latviet, šajā Svētvakarā nolādēsim latviešu tautas slepkavas,- komunistus, čekistus un kolaboracionistus !
Un, kā šie latviešu tautas slepkavas šodien tiek slavināti un apdāvināti no “tā saucamās brīvās latvijas valstsvīriem !” Vai tas ir prātam aptverams, ko dara zvjatlers & co. Vai tad šo neprātu redzot nenolaižas pār Latviju sātaniska nāves ēna ? Ja tāds zatlers nav jānosit, tad priekš kam kalpo vāle ?
Šodien atceramies 17 tūkstošus latviešu, kas tika noslepkavoti PSRS 1937-1938. gada NKVD “latviešu operācijas” laikā. Latviešu valoda un kultūra tagadējā Krievijas teritorijā tika iznīdēta līdz ar saknēm. Tika nošauti pat latviešu teātru aktieri, bet viņu bērni tika ievietoti bērnu namos, kur viņi ieguva jaunas identitātes kā daļai no “brālīgās Krievzemes”.
Nekad neaizmirsīsim austrumu kaimiņa noziegumus pret mūsu tautu
Atcerēsimies, ka marksisms visās tā formās ir drauds mūsu tautas pastāvēšanai, tāpēc šī noziedzīgā ideoloģija ir pilnībā aizliedzama
Apcietinātie Maskavas latviešu teātra “Skatuve” direktors Roberts Bancāns, režisori Teodors Amtmanis un Ādolfs Vanadziņš un aktieri pirms nošaušanas 1938. gada 3. februārī.
14.12.24
Nūja!Ko darīt Grantin tiem kuri dzīvoja tais laikos un citas pasaules tiem nebij, kā vien Soviet realitāte?Partija stājās aiz labas dzīves?Paši jūs dzivojat tais laikos un ļoti labi zināt, ja arī bij vīram smadzenes, tad bez partijas norādījumiem dzīvot nebij iespējams virzoties uz augšu. Komunismu pasi latvieši atbalstīja un Ļeņins pirmais atzina Latvijas republiku. Rainis arī sapņoja par globālu proletariāta lielvalsti un nospļauties tam bij uz to Latvijas republiku savās jaunības fantāzijas. Aizliegt jau jūs varat to Mrksa ideoloģiju, bet tā vēstures patiesībā ir tāda, ka dzīvot jūs dzīvojat tai komunisma iekārta pusi gadu simteņa. Šodienas korporatīvā rietumu pasaule ir īpaši maigāka par komunisma laikiem?Marks arī Vācijas zhids un Londona viņu iespieda literarari. Krieviem kāds tanī laikā sakars gar komunisma idejām, ja tie nebij īpaši labāki par latviešu zemniekiem?Kā ta 1905.gads un revolūcijas parks?Zatlers ir vien debils līdzīgi Kasparam Dimiteram un te nu ir tās īpatnības, kad gribās būt slavenam tautas priekšā ta ar nezina uz kuru pusi īsti raustīt tās stīgas. Kas latvieši ir tirdznieciski priekš Dimitera?Īpaši nevienam viņa murgi nav vajadzīgi un visa tā Soviet laikā izdotā literatūra ir vien iekurinasanai vērta. Tas pats ir ar visiem teātriem un kino. Tomēr tais laikos pašos latviešos neaudzinaja tādas gara kroplības, ko audzina šā laika inteliģentā sabiedrība. 1937.gads arī ir zem liela jautajuma no kurienes tās īstās pavēles ir nākušas?2026.gada Latvijas futbola izlasei būs iespējas paradit6sevi pret tiem kuri ir tie patiesie visu revolūciju veidotāji. Ja negribi uzvarēt Angliju, tad arī vien pienāksies draudzēties ar komunisma izdzimteniem un būs Soviet story 2,kā Simpsoni jums ir vestijusi. Vēl jau priekšā Antichrists Antichristovics un vish ta pārspēs ļaunuma pilnīgi visus!
https://www.youtube.com/watch?v=dPHeoroAz5g
Visai emocionāls brīdis par krievbandītu ikdienas upuriem Ukrainā un citi vienveidīgie krievu ļaundari tuvplānā.
Finanšu ministrijas vadība ir atbildīga par gaidāmo valsts bankrotu
Finanšu Ministrija
Evika Siliņa 2024.gada oktobrī oficiāli pateica to, ko daudzi jau zināja – Latvijas valsts finanšu stāvoklis ir dramatiski slikts. Citēsim E.Siliņu tieši: „šis ir krīzes laiks, un šis ir krīzes budžets”. Siliņa sacīja, ka nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.
Ko šis paziņojums īsti nozīmē? Īsā un vienkāršā atbilde ir – valstij nav naudas! To, ka situācija ir dramatiska apliecina paziņojums, ko Valsts kase pavisam nesen izplatīja – Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 600 miljonus eiro.
Krīzes nerodas no zila gaisa. Kāds to ir izraisījis. Premjeres skaidrojums par valsts kases tukšumu raisa izbrīnu un izskatās, ka mums atkal tiek karināti makaroni uz ausīm. Premjere skaidroja, ka šo krīzi esot izraisījis karš Ukrainā, kā arī tas, ka Eiropas Centrālās bankas pretinflācijas pasākumi nobremzējuši Rietumeiropas ekonomikas, līdz ar to Latvijas eksporta tirgos valda stagnācija.
Premjere melo. Īstie krīzes iemesli ir citi. Nez, kāpēc daudzās citās Eiropas valstīs nekādas krīzes nav un ekonomikas pat aug, neskatoties uz karu Ukrainā un Eiropas Centrālās bankas pretinflācijas pasākumiem. Nav arī notiekusies nekāda globālā finanšu krīze kā 2009.gadā, kas ietekmēja visas pasaules ekonomiku. Tātad, patiesie krīzes iemesli jāmeklē te pat Latvijā. Mēs pat varam pateikt deizgan precīzu adresi, kur meklēt krīzes izraisītājus – tā ir Smilšu iela 1, Rīga. Zināt, kas tur dzīvo? Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Kāpēc tieši Finanšu ministrija ir atbildīga par krīzi? Tāpēc, ka tieši Finanšu ministrija mūsu valstī ir vadošā institūcija, kas plāno un atbild par valsts tēriņiem, plāno valsts budžetu (ieņēmumus), iekasē nodokļus (pārrauga Valsts ieņēmumu dienestu), veido nodokļu politiku, kas ietekmē iekšējo uzņēmējdarbības vidi. Finanšu ministrijas rokās ir visi noteicošie instrumenti, kas ietekmē mūsu valsts finanses. Līdz ar to, nevienas citas ministrijas virzīts jautājums nevar tikt apstiprināts, ja tam nepiekrīt Finanšu ministrija, kura pasaka vai dos valsts naudu kādam projektam vai nē. Tātad, Finanšu ministrijas rokās ir milzīga vara.
Kā mēs tagad redzam, tad Finanšu ministrija ir daudzu gadu garumā galēji nekompetenti un pat noziedzīgi nolaidīgi izturējusies pret mūsu valsts finanšu stāvokli. Iespējams, daļa no mums būs pamanījusi, ka mūsu valstī pelēkā ekonomika plaukst un zeļ, līdz ar to valsts kasei garām iet simtiem miljoni (varbūt par miljards). Mūsu valstī nodokļu politika ir tik nejēdzīga, ka daudzi uzņēmēji izvēlas uzņēmumus pārcelt uz Igauniju un valsts kasei iet garām miljoni. Mūsu nodokļu sistēma ir tik nepievilcīga, ka nespējam piesaistīt nopietnus ārvalstu investorus. Lieli pasaules uzņēmumi pat neskatās uz Latvijas pusi. Finanšu ministrija ir līdzatbildīga milzīgajam finanšu slogam, ko valsts budžetam ir uzlicis neveiksmīgais „Rail Baltica” projekts. Redzams, ka jau no paša sākuma nav bijusi pilnīgi nekāda finanšu kontrole, kas tagad valsti dzen bankrotā. Tāpat, nepārtrauktā valsts naudas gāšana ekonomiski neizdevīgajā „Air Baltic” projektā. Tas viss kopā veido pilnīgi katostrofālo valsts finanšu stāvokli.
Finanšu ministriju jau daudzus gadus vada vieni un tie paši cilvēki, kuri ir atbildīgi par šo visu. Nosauksim viņus vārdos: valsts sekretāre Baiba Bāne, valsts sekretāra vietnieki – Olga Bogdanova, Armands Eberhards, Līga Kļaviņa, Jolanta Plūme. Šie cilvēku pieņemto vai tieši nepieņemto lēmumu rezultātā mūsu valsts atrodas bankrota priekšā. Un tagad, dāmas un kungi, saldais ēdiens – šie cilvēki ir fantastiski apmaksāti un par šiem nekompetentiem lēmumiem, kas mūsu valsti ir ieveduši krīzē saņem pasakainas algas. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne pagājušajā gadā saņēma 160 000 EUR !!! lielu atlīdzību.
Valsts sekretāru atlīdziba
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Olgas Bogdanovas, Armanda Eberharda, Līgas Kļaviņas, Jolantas Plūmes algas par šī gada pirmajiem septiņiem mēnešiem:
Vietnieku algas
Protams, visi šie cilvēki ir salikti dažādās valsts uzņēmumu padomēs, kur vēl piepelna vairākus tūsktošus klāt. Un tagad padomāsim, kāpēc šie cilvēki ir tik labi apmaksāti un kuri viņus tur ieliek. Valsts uzņēmumu padomēs viņus virza konkrētas jomas ministri, šajā gadījumā no „Jaunās vienotības”. Vienošanās ir tāda – konkrētais finanšu ministrijas ierēdnis bez ierunām pilda visus politiskos norādījumus attiecīgajā valsts uzņēmumā un tad vēl šad un tad ir jāpadalās ar lielo algu un tas nodrošina stabilu karjeru Finanšu ministrijas vadībā. Politiskās partijas neinteresē vai konkrētais cilvēks ir kompetents un zinošs konkrētā jomā – tikai un vienīgi lojalitāte konkrētai politiskajai partijai un šīs partijas saimniecisko jautājumu apmierināšana.
Katrai problēmai ir vārds un uzvārds. Aiz šīs krīzes (problēmas) stāv pilnīga visa Finanšu ministrijas vadība – Olga Bogdanova, Armands Eberhards, Līga Kļaviņa, Jolanta Plūme un Baiba Bāne. Un galu galā, protams, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Vai no šīm personām tiks prasīta atbildība? Nē. Kurš tad to prasīs? Evika Siliņa, kura pati ir atkarīga no šīm personām vai Edgars Rinkēvičs, kurš daudzus gadus ir bijis līdzās šo valstij kaitīgo lēmumu pieņemšanā? Nē, neviens neprasīs atbildību, jo sistēma viņus sargā. Šie cilvēki zina pārāk daudz – liela daļas mūsu valsts politiskās elites valsts apzagšanas shēmas ir gājušas caur šo cilvēku rokām. Par Baibas Bānes un Līgas Kļaviņas pieņemtajiem lēmumiem varētu grāmatas uzrakstīt un gan jau kādā brīdī „Taisnības” redakcija šo to palaidīs gaisā par šo personu darbiem un nedarbiem. Baibai Bānei vispār ir neaizskaramās statuss – viņa par „Jaunās vienotības” shēmām zina tik daudz, ka „Jaunā vienotība” viņai maksās līdz kapa malai. Par Līgu Kļaviņu vispār ir atsevišks stāsts – kā viņa nonāca šajā amatā un kādus tik pasūtījumus nav pildījusi.
Tā kā, dāmas un kungi, Finanšu ministrija turpinās dzīvot kā valsts valstī un neapturami vedīs valsti pretī finanšu kraham.
Valsts apmaksā ministru privātos PR pakalpojumus
Sprūds un Kozlovskis (skati bildi)
Jau kopš šī gada pirmā ceturkšņa Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) visus mūs brīdina, ka situācija ar valsts budžetu ir “saspringta” un gatavojot nākamā gada budžetu nāksies daudzās pozīcijās pārskatīt izdevumus, jo valstij vienkārši nav naudas. Faktiskā situācija ir šāda: budžeta ienākumi ir mazi, ekonomika neattīstās, investori neskrien uz Latviju, eksports krītas. Piekritīsiet, neizklausās labi! Pagājušajā nedēļā, beidzot, arī premjere Evika Siliņa sadūšojās un pateica to, ko visi zināja jau sen un kam gatavoties – krīzei! Ašeradens un Siliņa sāka vilkt ārā labi aizmirsto Valda Dombrovska dziesmiņu par “jostu savilkšanu” un “grūtiem laikiem”. Portāls “Taisnība” šonedēļ redakcijas slejā (raksts “Finanšu ministrijas vadība ir atbildīga par gaidāmo valsts bankrotu”) izklāstīja savu viedokli, kurš ir atbildīgs par visu šo situāciju. Šajā rakstā mēs izgaismosim nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu, kas notiek ministru birojos. Izskatās, ka atkal “krīze” attieksies uz vienkāršo tautu, bet ministru birojos notiek dzīres un savējo ielikšana izdomātos amatos par lielām algām.
Šis ir sociālo tīklu laikmets un arī mūsu politiķi ir kā aptrakuši, lai sevi reklamētu visos sociālajos tīklos. Viss jau būtu labi un nevienam nav aizliegts sevi reklamēt sociālajos tīklos, bet kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāatmaksā ministru privātais PR sociālajos medijos? Pilnīgi visi ministri par nodokļu maksātāju naudu algo savus privātos PR speciālistus, kuru vienīgais “darbs” ir slavināt attiecīgo ministru sociālajos tīklos. Tas ir pilnībā nepieņemami, jo katrai ministrijai jau ir komunikācijas nodaļas, kuru darbs ir atspoguļot konkrētās ministrijas un ministra publiskās aktivitātes. Protams, šie privātie ministru PR speciālisti, kuru “darbs” ir likt sociālajos kontos bildītes saņem fantastiski labas algas un uz viņiem neattiecas tāds pats darba laiks kā citiem darbiniekiem.
Papētīsim vairāk kā tiek notriekta mūsu nauda:
Evika Siliņa. Mūsu premjere vispār ir aizgājusi pilnīgā kosmosā, jo Siliņas personīgais birojs ir izaudzis līdz 16 (!!!) cilvēkiem. Neskatoties uz to, ka būtībā lielu daļu premjeres darbu organizē Valsts kanceleja, Siliņa ir pieņēmusi darbā 16 (!!!) galminiekus, kuri ikdienā apkalpo kundzi un ēd valsts maizi. Kādi tik Siliņai nav padomnieki! Piemēram, ļoti interesanti, ka par ārlietu sfēru ir veseli 3 (!!!) padomnieki – padomnieks ārlietu jomā (Ivars Liepnieks), padomnieks Eiropas Savienības jautājumos (Salvis Draviņš) un padomnieks ES fondu jautājumos (Ints Dālderis, kurš ir “eksperts” visos iespējamos un neiespējamos jautājumos). Protams ir vesela strīpa padomnieku klasiskajos jautājumos – juridiskie jautājumi, ekonomika, valsts pārvaldes jautājumi, nacionālās drošības jautājumi u.c. Tad, protams, ir savs preses sekretārs (Edīte Matuseviča) un tad seko jautrākais – ir veseli trīs konsultanti, kuriem nav norādīta konkrēta sfēra, vienkārši “konsultanti”. Ko tas īsti nozīmē? Par ko tad viņi konsultē? Skaidrs, ka šie cilvēciņi ir ielikteņi un nedara pilnīgi neko. Savdabīgākais ir tas, ka zem Valsts kancelejas esošais Stratēģiskais komunikācijas koordinācijas departaments arī neformāli pilda valdības PR kantora funkciju. Piemēram, šī departamenta vadītājs Rihards Bambals 2023.gadā par neesošu stratēģiskās komunikācijas koordinēšanu no valsts saņēma EUR 60 000.
Nākamais būs īpaši ekstravagants piemērs. Un atkal ir izcēlies visu laiku sliktākais aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kuram, protams, arī ir nepiciešama sava privātā „stratēģiskās komunikācijas padomniece”. Šos pienākumus par valsts naudu pilda tāda Dagnija Lejiņa. Sāksim ar to, ka Aizsardzības ministrijā ir vesels Militāri publisko attiecību departaments ar trīs nodaļām, kas atspoguļo visu kas ir saistīts ar publiskajām aktivitātēm militārajā sfērā. Tajā skaitā tiek arī intensīvi atspoguļota aizsardzības ministra dienas kārtība un citas viņa aktivitātes. Tomēr, Sprūdam ir nepiciešama sava „stratēģiskā komunikācijas padomniece”, kuras „stratēģiskie” pienākumi ir likt bildītes un ierakstus Sprūda sociālo tīklu kontos. Par šo „stratēģiski” svarīgo darbu Dagnija Lejiņa saņem vairāk kā EUR 3000. Dagnija Lejiņa par nodokļu maksātāju līdzekļiem braukā līdzi dārgājos Sprūda komandējumos, paliek dārgajos hoteļos un „stratēģiski” svarīgi atspoguļo Sprūda polittūrismu. Dagnija Lejiņa ar saviem polittūrisma braucieniem šad un tad dalās arī savos sociālo tīklu kontos
Dagnija Lejiņa instagram (skati bildi)
Interesanti, kā Dagnija Lejiņa šo pilnas slodzes darbu spēj savienot ar astoņām (!!!) citām darba vietām? Lejiņa paralēli „startēģiski” svarīgajam Sprūda reklamēšanas darbam strādā vēl arī šādus darbus.
Ļoti iespējams, tieši tāpēc Dagnija Lejiņa kā pilnas lodzes darbiniece var atļauties bieži vien nenākt uz darbu un tajā laikā nodarboties ar citiem darbiem. Bet viņas priekšniekam Andrim Sprūdam par to nav iebildumu, jo tā taču ir tikai nodokļu maksātāju nauda. Jānorāda, ka izcilās „stratēģiskās komunikācijas speciālistes” pakalpojumi nav īpaši palīdzējuši Sprūdam, kuram tiek pārmesta stratēģiski slikta komunikācija militāro industriju un ap tikko notikušo Krievijas Shahed drona incidentu nemaz neizteiksimies. Komunikācija bija zem katras kritikas.
Vēl viens klasisks piemērs savējo iekārtošanā darbā uz nodokļu maksātāju rēķina ir Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska „stratēģiskās komunikācijas padomniece” Elīna Bīviņa. Šī dāma arī paspēj būt vēl par palīdzi Sandrai Kalnietei Eiroparlamentā un arī sniegt padomus Rīgas mēram Vilnim Ķirsim. Vienkārši fantastiski – cilvēks orķestris, bet līdz Dagnijai Lejiņai viņai vēl ir ko augt. Svarīgi atzīmēt, ka kopš brīža, kad Elīna Bīviņa kļuva par „Jaunās vienotības” striķīšu raustītāja Arta Kampara piegulētāju viņai par darbiem vairs nav nācies uztraukties. Viņā kaut kā pēkšņi uzmirdzēja spēja dot dažāda veida padomus. Nevarētu teikt, ka „komunikācijas padomnieces” darbs pie Kozlovska lauztu kaulus, jo būtu grūti atrast otru ministru, kurš mazāk runātu.
Šis bija pirmais raksts, kurā mēs dārgos lasītājus iepazīstinājām ar mūsu ministru „startēģiskajiem komunikācijas padomniekiem”. Iespējams, mums kā sabiedrībai, vajadzētu šo jautājumu pacelt skaļāk un beigt sponsorēt minsitru privātos PR „speciālistus”. Lai visādas Dagnijas Lejiņas un Elīnas Bīviņas par Sprūda un Kozlovska privātajiem līdzekļiem sniedz savus „stratēģiskos” padomus. Sabiedrībai tie nav vajadzīgi.
PolitikaLatvijaKorupcijaIekšpolitika
Iekšpolitika
Ukrainā notiekošā krievijas militārā agresija Latvijas poitiskajā un komercvidē redzams, nekādas patiesi reālas izmainas nav radījušas (izņemot deklaratīvo)! No šinī rakstā nepateiktā top skaidrs, ka ne valsts specdienestiem cita reakcija, ne vāji maskētie kremļa emisāri, ne krievu banditi Latvijā nekādus jūtamus traucējumus, kur nu vēl zaudējumus neizjūt un darbojas aktīvi tālāk! Visādi rakstā minētie bandīti -“uznēmēji” mierīgi ar Latvijas amatpersonu (visādu pretlatvisko rosļikovu,šleseru, burovu utt.sodāmo personu ) draudzīgu atbalstu veic finansiālas mahinācijas, netraucēti veic pretvalstiskas un pretlatviskas darbibas, kuras kā vienmēr maigi un iejūtigi 30.gadus + – vēro uz tautas rēķina bagātigi asignētie Latvijas specdienesti!
Raksta links šeit: https://jauns.lv/raksts/zinas/633057-video-rigas-panoramas-rata-patiesais-labuma-guvejs-ir-krievijas-uznemejs-kurs-bijis-ukrainas-sankciju-saraksta?fbclid=IwY2xjawHJGtVleHRuA2FlbQIxMQABHeJbQZcKhxJIezA6PElmkMwPfdocG3vAYEE8P-aVkkJ5gEfXAtnBrFPdjg_aem_YyDhkyR78g_NK9UrrsoVyg
Raksts.
Rīgas panorāmas rata patiesais labuma guvējs ir Krievijas uzņēmējs, kurš bijis Ukrainas sankciju sarakstā.
Pārdaugavā topošā panorāmas rata projekta īstenotāja SIA “RPR operators” patiesais labuma guvējs, Krievijā dzimušais uzņēmējs Rustams Gilfanovs dažus gadus ir bijis iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā, kas ierobežo ārvalstu pilsoņu saimniecisko darbību, vēsta žurnāls “Ir”.
Latvijā reģistrēto uzņēmumu “RPR operators” sākotnēji dibinājis Dimitrijs Uspenskis, taču tagad patiesais labuma guvējs ir Gilfanovs, kurš iesaistījies uzņēmumā un pārņēmis tajā vairākumu 2022. gada martā. Caur Maltā reģistrētu kompāniju “Racoonstruction Holding Limited” viņam pieder 55% no “RPR operatora” kapitāldaļām, bet pārējie īpašnieki caur uzņēmumu “Panoramica” ir Uspenskis, Darja Uspenska un Anatolijs Predkels, raksta žurnāls.
Līdz šā gada sākumam uzņēmumam uzkrāti aptuveni 300 000 eiro zaudējumi. 2023.gada pārskats rāda, ka uzņēmuma bilance bija 2,6 miljoni eiro, tajā skaitā 2,3 miljoni – ilgtermiņa parādi radniecīgajām sabiedrībām.
Visas trīs ķīlas reģistrētas par vienādu summu – 4,7 miljoniem eiro. Iespējams, Kiprā reģistrētais uzņēmums ir aizdevis naudu panorāmas rata projekta īstenošanai un ar trim komercķīlām nodrošinājies, lai prasījumu var vērst pret jebkuru no trim ķīlas devējiem.
Arī Kiprā reģistrētā firma “Besterry Management Ltd” pieder Gilfanovam, liecina uzņēmumu reģistra dati, ko “Ir” ieguvis ar pētnieciskās žurnālistikas organizācijas OCCRP atbalstu. Gilfanovs kļuvis par firmas īpašnieku 2021.gada novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir tikai 1000 eiro, un pieejamie dokumenti neuzrāda finansiālo darbību.
Atsaucoties uz Krievijas interneta avīzes “Newslab” apkopoto dosjē, “Ir” raksta, ka Gilfanovs dzimis 1983. gadā nelielā ciematā Permas apgabalā, militārista un sākumskolas skolotājas ģimenē. Kopš bērnības viņš aizrāvies ar zinātni un tehnoloģijām, 2005.gadā ieguvis jurista diplomu Udmurtijas Valsts universitātē, bet pēc diviem gadiem – maģistra grādu Starptautiskajā Austrumeiropas Universitātē turpat Udmurtijā.
2006. gadā Gilfanovs kopā ar biznesa partneri Sergeju Tokarevu nodibinājis krievu informācijas tehnoloģiju kompāniju “Lucky Labs”, kas vēlāk izvērtusi darbību Ukrainā, izaugot par ietekmīgu spēļu biznesa pārstāvi ar galveno biroju Kijivā, liecina kompānijas “Business Wire” informācija.
“Dow Jones” risku pārvaldības datubāze rāda, ka pēc Krievijas sāktā kara Austrumukrainā Gilfanovs kopā ar jaunāko brāli Romānu aptuveni pusotru gadu bija iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā, kas ierobežo ārvalstu pilsoņu saimniecisko darbību. Gilfanovs ar Ukrainas prezidenta rīkojumu šajā sarakstā iekļauts 2016. gada oktobrī, balstoties uz Nacionālās drošības padomes lēmumu par sankciju piemērošanu vairākiem simtiem ārvalstu pilsoņu. Kā pamatojums Gilfanova iekļaušanai sarakstā norādīts “fiziskas personas darbības, kas rada reālus draudus nacionālajām interesēm un pārkāpj sabiedrības un valsts intereses”. Pēc tam 2017.gada maijā ar prezidenta rīkojumu sankcijas abiem pagarinātas vēl uz gadu. Tagad tās vairs nav spēkā.
Savukārt Gilfanova biznesa partneris Tokarevs bija iekļauts sankciju sarakstā līdz pat 2020. gadam, kad viņu pirms termiņa no tā izņēma jaunievēlētais prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraiņu vietnē “Shepetivka” pausts sašutums par šādu lēmumu, jo Tokarevs iesaistīts ukraiņu digitālās identitātes programmatūras izstrādē. “Neviens nejūt mulsumu par to, ka vakar par Krievijas teroristu atbalstītāju dēvētajam uzņēmējam tagad ir piekļuve produkta attīstībai, kas satur visu Ukrainas iedzīvotāju datus,” lēmumu kritizējuši oponenti, norādot uz Tokareva biznesa saitēm ar ASV sankcijām pakļauto krievu oligarhu Konstantīnu Malofejevu.
Kā raksta “Ir”, pētnieciskās žurnālistikas organizācijas OCCRP savāktās ziņas norāda uz Gilfanova agrāku saistību ar vairākiem uzņēmumiem Krievijā, taču žurnālam neesot izdevies noskaidrot nevienu aktīvu uzņēmumu, kurā Gilfanovs pašlaik būtu īpašnieks vai amatpersona.
saistība gan neparādās, bet “LongeVC” uz “Ir” jautājumiem atbildēja vispārīgi, ka informācija par visiem partneriem pieejama mājaslapā.
Rīgas domes pārstāvis Vladimirs Ozoliņš skaidro, ka pašvaldībai neesot iespēju vērtēt, no kurienes projektam nāk nauda. Rīkojot izsoli 2019. gadā, pārbaudīts, ka uzņēmumam nav pasludināta maksātnespēja vai nenokārtotas saistības. “Līdz šim mums no drošības iestādēm vai citām uzraugošām iestādēm nav bijuši nekādi signāli par to, ka uzņēmums veiktu kādas nelegālas darbības vai ka līdzekļi, par kuriem viņi būvē ratu, būtu nelegāli,” sacījis Ozoliņš.
Valsts drošības dienests žurnālam rakstiski apstiprinājis, ka Gilfanovs viņiem ir zināma persona. Dienests 2017. gadā un pērn vērtējis Gilfanova pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujai, uz ko viņš pretendējis, pamatojoties uz Latvijas tautsaimniecībā veiktām investīcijām.
Uspenskis žurnālam izrādījis jauno panorāmas ratu un pastāstījis, ka tā būvniecība jau ir faktiski pabeigta, atlikušas vien drošības pārbaudes, uz kurām patlaban tiek gaidīts.
Projekts kopumā izmaksājis vairāk nekā desmit miljonus eiro, no kuriem trīs iztērēti parka teritorijas labiekārtošanai. Uspenskis precīzākas summas nav atklājis, jo tas esot komercnoslēpums. Visvairāk izmaksājis pats panorāmas rats un tā iekārtas, no kurām daudzas esot būvētas Latvijā.
Uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka cilvēki nereti kļūdaini domā, ka rata izbūve notiek par pilsētas naudu, taču tā nav, jo visas objekta izbūves izmaksas sedz uzņēmums, kurš ik gadu Rīgas domei maksā 24 500 eiro par zemes nomu. Līgums noslēgts uz 30 gadiem. Nomas maksa tiekot pārskatīta ne retāk kā sešos gados.
LETA jau ziņoja, ka tiesības Pārdaugavā būvēt panorāmas ratu “RPR operators” ieguva 2019. gada rudenī, kā vienīgais pretendents uzvarot Rīgas domes rīkotā izsolē. Nosolītā summa bija 22 484 eiro. Pirms tam jūlijā toreizējā galvaspilsētas mēra Oļega Burova (GKR) vadītā dome ar 42 balsīm no 60 bija pieņēmusi lēmumu organizēt šādu izsoli.
Vai Reinis Bērziņš rausies deviņos amatos vienlaikus?
Māris Krautmanis
Ja 19. decembrī Saeima nobalsos par Reini Bērziņu kā par Latvijas Bankas prezidentu, smagi laiki turpināsies ne tikai Latvijas valstij, Latvijas Bankai vai Saeimai, bet gan smagi laiki sākies pašam Latvijas Bankas prezidentam – viņam būs ko pasvīst, jo tas var sanākt devītais amats, kuru viņš vienlaikus ieņems.
Ko darīt ar nule kā 2024. gada 12. decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas pieņemti ar mērķi mazināt interešu konflikta un korupcijas riskus, kā arī uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti? Šie grozījumi turpmāk liegs augstākajām valsts amatpersonām – iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī civildienesta ierēdņiem – ieņemt valdes locekļu amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, vēsta Valsts kanceleja.
Digital Matter icon
Pēdējā VID iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2023. gadu rāda, ka R. Bērziņš ieņem vienlaikus astoņus amatus: akciju sabiedrībā “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētājs kopš 2015. gada 14. oktobra, valdes priekšsēdētājs Rīgas Stradiņa universitātē ir vai ir bijis, vienlaicīgi arī padomes priekšsēdētājs Rīgas Stradiņa universitātē; lektors Banku augstskolā; Padomnieku konventa priekšsēdētājs Banku augstskolā; Padomnieku konventa loceklis Latvijas Universitātē; padomes loceklis (līdz 2023. g. maijam) “Three Seas Initiative Investment Fund S.A, SICAV-RAIF”AJ Luksemburgā; iesaistīts “paziņotā nereģistrējamā saimnieciskā darbībā” pie Ērika Vorobjova; padomes loceklis (kopš 2023. g. jūnija) “Partial Credit Guarantee Fund in Agriculture”.
LR tiesu praksē ir vairākkārt skaidrots, ka tīri objektīvi nav iespējams strādāt divus pilnas slodzes darbus, jo dienas normālais darba laiks ir astoņas stundas. Turklāt, strādājot šādā režīmā, nav iespējams kvalitatīvi izpildīt visus amata pienākumus, kā arī tas var atstāt negatīvu iespaidu uz nodarbinātā veselību.
Arī nesenā pagātnē publiski izskanēja KNAB virzītais kriminālprocess un apsūdzības par pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros pret vairākām personām, iespējams, fiktīvu nodarbinātību Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā un finanšu līdzekļu izkrāpšanu no tās lielos apmēros, jo personas formāli ir skaitījušās darbā.
R. Bērziņa 2023. gadā saņemtais atalgojums un samaksas liecina par to, ka sabiedrībai ir pamats sašust un satraukties par R. Bērziņa izpildītā darba kvalitatāti līdz šim. Saņemtā alga no akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” ir 121 203,73 EUR, kas visticamāk liecina par pilna laika slodzes nodarbinātību; Rīgas Stradiņa universitātes alga 39 956,00 EUR arī ļauj secināt par pilnas slodzes darbu, jo valdes priekšsēdētāja amata pienākumus nevar pat pildīt uz pusslodzi, jo tas ir pretēji šī amata jēgai un būtībai; ienākumi no Banku augstskolas 2340,00 EUR; no akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības 5754,26 EUR; “Partial Credit Guarantee Fund in Agriculture, AJ” alga 588 536,36 UAH (Ukrainas grivnas); “Three Seas Initiative Investment Fund S.A, SICAV-RAIF, JA”, Luksemburga, apdrošināšanas atlīdzība 6426,67 EUR.
“Neatkarīgā” izpētīja, ka no 2015. gada līdz 2021. gadam R. Bērziņš sevi deklarējis kā “Altum” valdes priekšsēdētāju, bet turpmākajos nākamajos divos gados vairs nē, lai gan, saskaņā ar publiski pieejamo LR Uzņēmumu reģistra Komercreģistra informāciju, R. Bērziņš no 14.10.2015. līdz pat šim brīdim ir “Altum” valdes priekšsēdētājs. Iznāk, ka pamatdarba vieta viņam ir nevis “Altum”, kā visi domā, bet RSU. Vēl mulsinošāk ir tas, ka RSU nav nekāda “valdes priekšsēdētāja”. RSU ir rektors, Senāta priekšsēdētājs, zinātņu prorektore un vēl trīs amatpersonas, kas veido vadību. Valdes priekšsēdētājs ir tikai RSU studējošo pašpārvaldei. Taču Reinis Bērziņš sevi ir deklarējis kā RSU valdes priekšsēdētāju un par to saņemot algu kā RSU padomes priekšsēdētājs. “Neatkarīgā” atgādina, ka uz RSU padomes priekšsēdētāja amatu viņu virzīja Valsts prezidents Egils Levits, jo valstī bija nomainījies “trends” – no vispārējas visādu padomju likvidācijas, kuru iesāka kādreizējais premjers Einars Repše, atpakaļ uz “padomju varu” – uz padomju atpakaļieviešanu visur kur un arī augstskolās.
RSU padome ir iekšējās pārvaldības institūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. RSU padomes sastāvu veido 11 pieredzējuši un augsti profesionāli dalībnieki: pieci RSU Senāta virzītie pārstāvji, pieci Veselības ministrijas atklātajā konkursā izvēlētie pārstāvji un viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas bija Reinis Bērziņš un kurš tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.
Dīvaini, ka amatpersonas deklarācijā stāv rakstīts “valdes priekšsēdētājs”! Galu galā, kad ir tik daudz amatu, var sanākt misēkļi un valde var sajukt ar padomi. Lielākā daļa cilvēku taču nezina, kāda atšķirība starp valdēm un padomēm.
Digital Matter icon
Tā kā savu pamata darbavietu Reinis Bērziņš norāda RSU, tas ko nozīmē darbs “Altum” – tikai piepelnīšanās jeb, kā tautā mēdz teikt, haltūra?
Minētie vēl nav visi R. Bērziņa darbi. Viņš ir arī Banku augstskolas Padomnieku konventa priekšsēdētājs.
Padomnieku konvents pēc nepieciešamības konsultē augstskolas Senātu un rektoru stratēģiskās attīstības jautājumos, kā arī veido sadarbību ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu pētniecībā balstītas studijas Banku augstskolā.
Atceroties, ka R. Bērziņš jau ir RSU padomes priekšsēdētājs, iznāk interesanti – RSU un Banku augstskola ir ne tikai mīļas sadarbnieces, bet vairākos virzienos arī niknas konkurentes. Kurā brīdī kura augstskola R. Bērziņam ir tuvāka, kad viņš konsultē rektorus par stratēģisko ilgtspēju?
Vēl Reinis Bērziņš ir arī Trīs jūru Investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis. Te nav nekā neparasta – tas tāpēc, ka finanšu institūcija “Altum” ir iesaistījusies šajā lielajā projektā, kurā Latvija ir kopš 2016. gada. Iniciatīvas mērķis ir kopīgi stiprināt reģiona valstu sadarbību un realizēt dažādus infrastruktūras projektus ar uzsvaru uz transporta, enerģētikas un digitālo jomu. Trīs jūru iniciatīva ir 12 Baltijas, Adrijas un Melnās jūras valstu iniciatīva. Tās izveidi 2015. gadā ierosināja Polija un Horvātija. Trīs jūru iniciatīvas ietvaros tiek apgūta nauda un veikti visādi projekti – tādi kā “Rail Baltica” infrastruktūras izbūve un vēl citi.
Minētie trīs posteņi ir tādi, kas ir ļoti vadoši un kur vajag ieguldīt visu prātu, enerģiju, sviedrus un asinis. Līdztekus darbiem Reinis Bērziņš arī studē vai studēja (?) Stenfordas universitātē. Tas ir apbrīnojami.
Vidējais vienkāršais, parastais, pelēkais latvietis nespēj savienot pat paciņu izvadātāja darbu pa dienu ar sētnieka pienākumiem vakarā. R. Bērziņš prot savienot arī atbildīgus darbus. Tagad, kad ir slēgts Altonavas ielas tilts, visā Rīgā ir sastrēgumi. Tas nozīmē, ka jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu, jo tā ir ātrāk. Nav grūti iztēloties, kāda varētu būt R. Bērziņa diena, savienojot visus amatus. No rīta viņš padzer kafiju Doma laukumā 4 un dod vadošus norādījumus “Altum” darbiniekiem. Pēc tam skrien uz 25. trolejbusa pieturu K. Valdemāra ielā, lai trauktos uz RSU un parūpētos, lai tā attīstās ilgtspējīgi. No turienes viņam jānokļūst atpakaļ centrā vai Abrenes ielā, lai sēstos 11. autobusā vai 3. trolejbusā un nonāktu Banku augstskolā, kur jāveicina šīs izglītības iestādes zinātnē balstītas studijas.
Pēc tam atkal jātiek centrā un jālec 22. autobusā uz lidostu, lai sēstos kādā reisā uz Bukaresti vai Helsinkiem, jo par Trīs jūru iniciatīvu arī ir jātur rūpe – par visām trim jūrām, par Baltijas, Adrijas un Melno jūru.
No šīm jūrām jātiek arī atpakaļ, lai pirmdienas rītā atkal varētu vadīt “Altum”. Vēl pa starpām šad tad jāpamanās ieskriet Latvijas Universitātē Raiņa bulvārī.
Ja R. Bērziņš 19. decembrī tiks ievēlēts par LB prezidentu, nāksies vēl pieķert klāt Latvijas Banku un arī vidēji reizi nedēļā lidojumu uz Frankfurti pie Mainas vismaz uz divām dienām, lai atskaitītos par veikumu Kristīnei Lagardas kundzei. Bet LB prezidenta amats nav nemaz tik grūts – ar monetāro politiku nodarbojas Eiropas Centrālā banka (ECB), un LB atliek tikai saskaitīt eiro banknotes un prognozēt nākamības inflāciju un IKP pieaugumu. Reti kad prognozes piepildās, taču par to neviens neuztraucas. Ar triju lielāko komercbanku tiešo uzraudzību tāpat nodarbojas ECB. LB prezidentam tikai labi jāģērbjas, labi jāizskatās un jāprot gudri runāt. R. Bērziņš to prot un tāpēc arī ir labs kandidāts.
Sprūds un Kozlovskis: Finanšu krīze un politiskā atbildība
Ievads
Jau kopš šī gada pirmā ceturkšņa Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) visus mūs brīdina, ka situācija ar valsts budžetu ir “saspringta” un gatavojot nākamā gada budžetu nāksies daudzās pozīcijās pārskatīt izdevumus, jo valstij vienkārši nav naudas. Faktiskā situācija ir šāda: budžeta ienākumi ir mazi, ekonomika neattīstās, investori neskrien uz Latviju, eksports krītas. Piekritīsiet, neizklausās labi!
Krīzes prognozes un realitāte
Pagājušajā nedēļā, beidzot, arī premjere Evika Siliņa sadūšojās un pateica to, ko visi zināja jau sen un kam gatavoties – krīzei! Ašeradens un Siliņa sāka vilkt ārā labi aizmirsto Valda Dombrovska dziesmiņu par “jostu savilkšanu” un “grūtiem laikiem”. Šī retorika atgādina par iepriekšējām ekonomiskajām krīzēm un to, kā tās ietekmēja valsts iedzīvotājus.
Nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšana
Portāls “Taisnība” šonedēļ redakcijas slejā (raksts “Finanšu ministrijas vadība ir atbildīga par gaidāmo valsts bankrotu”) izklāstīja savu viedokli, kurš ir atbildīgs par visu šo situāciju. Šajā rakstā mēs izgaismosim nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu, kas notiek ministru birojos. Izskatās, ka atkal “krīze” attieksies uz vienkāršo tautu, bet ministru birojos notiek dzīres un savējo ielikšana izdomātos amatos par lielām algām.
Politiskā atbildība
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens: Ašeradens jau ilgu laiku brīdina par saspringto situāciju ar valsts budžetu, taču šķiet, ka reālas darbības situācijas uzlabošanai nav veiktas. Viņa atbildība ir nodrošināt, lai valsts finanšu politika būtu ilgtspējīga un efektīva, taču pašreizējā situācija liecina par pretējo.
Premjere Evika Siliņa: Siliņa beidzot atzina krīzes realitāti, taču tas notika tikai pēc ilgstošas vilcināšanās. Viņas loma ir nodrošināt, lai valdība rīkotos proaktīvi un efektīvi, lai novērstu krīzes iestāšanos, taču šķiet, ka šajā gadījumā tas nav izdevies.
Secinājumi
Finanšu krīze, ar kuru saskaras Latvija, ir rezultāts ilgstošai politiskai nekompetencei un nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanai. Kamēr vienkāršā tauta cieš no ekonomiskajām grūtībām, ministru birojos notiek dzīres un savējo ielikšana izdomātos amatos par lielām algām. Ir pienācis laiks valdībai uzņemties atbildību par savām darbībām un veikt reālas reformas, lai nodrošinātu valsts ekonomisko stabilitāti un labklājību. Tikai tā mēs varam cerēt uz labāku nākotni un izvairīties no atkārtotām krīzēm.
https://www.youtube.com/watch?v=9z22NDwg9cs
Aktuāli par tagad notiekošo Ukrainā un agresorvalstī, no apm. 25.min. visai jautrs teksts par “plaukstošo un neuzvaramo” miskasti – burtiski sūdu pilno krievu pasauli krievijā!
Nūja!Kaut kā šķiet aizdomīga tā Jāņa Timmas personīgās dzīves kulstisana pēdējo mēnešu laikā un gala ziņa ir pašnāvība, kā arī ģimenes apsausana Mārupes atgādina 90to gadu sākumu, kad Dzintaros pie tilta pāri dzelzceļam tika nogaleta latviešu ģimene. Iemesls primitīvs-Sadzīves tehnikas iekāre!?