R. Bruners. Frontē bez pārmaiņām

R. Bruners. Frontē bez pārmaiņām

Saņemu jautājumus par situācijas attīstību Ukrainā. Ko es varu pastāstīt par pasākumiem, ar kuriem man nav nekāda sakara? Tos organizē esošā vara, bet personiski varu izteikt pārliecību, ka mēģinājumi izraisīt karu un katastrofas ir lemti neveiksmei, tāpat kā masu muļķošana, baidīšana, un verdzināšana.

Tomēr pēdējā laikā daudz kas noskaidrojas. Kā saka, maskas krīt, ieskaitot sejas maskas. Tāpēc būtu lietderīgi vēlreiz atgādināt kopīgās likumsakarības, kas virza mūsdienu sabiedriskos procesus, jaunāko notikumu kontekstā. Nav noticis nekas ārkārtējs, sabiedrības pāreja notiek likumsakarīgi, neskatoties uz aizejošās sistēmas spirināšanos.

Kovidafēra un kara draudi Ukrainā ir šīs spirināšanās izpausmes. Lai apgūtu Ukrainas tēmu, pastudēju materiālus no avotiem, kam uzticos. Uz to mani pamudināja Aelitas komentārs, ar ko varētu sākt.

Papildinot teikto

Man personiski ir labi saprotams Aelitas rakstītais, jo ir gadījies piedzīvot gandrīz visu no minētā saraksta. Manā gadījumā uzsvars vienmēr ir bijis uz deģenerātiem, kas tiek uzrīdīti nepārtraukti. Arī dzīvojot ārzemēs nekas daudz nemainās. Nākas atkauties no visādiem briesmoņiem un zombijiem, kas ir izvietoti man apkārt. Esmu pārliecinājies, ka cūcības pret mani organizē tie paši operi, kuri to darīja Latvijā. Vai vismaz dod padomus kā to darīt.

Vadības sistēma ir vienota. Atsevišķās valstis, valdības un specdienesti ir vienotas sistēmas sastāvdaļas. Ja viņi savā starpā cīnās, tad tā ir cīņa par pasūtījumiem, naudu, ietekmi, resursiem, teritoriju .., pie reizes iznīcinot cilvēkus, un pazeminot cilvēku attīstības līmeni. Ar cilvēku interesēm par taisnīgu sabiedrību te nav nekā kopīga. No šāda skatpunkta vajadzētu raudzīties uz pašreizējiem notikumiem un perspektīvu.

Kovidafēra daudziem atvēra acis. It sevišķi afēras izgāšanās, kad valstu vadības vienlaicīgā un vienotā rīcība pret cilvēkiem zaudē jēgu. No viņu viedokļa afēra bija “inovācija” cilvēku iznīcināšanas jomā, bet “startaps” izgāzās, jo cilvēki sāk domāt patstāvīgi.

Acīmredzot, ir nolemts atgriezties pie pārbaudītām metodēm, no kurām galvenā ir kara provocēšana, izraisīšana un eskalācija. Kad karš izraisīts, to stimulēs, atbalstot karojošās puses ar ieročiem un citiem resursiem. To dara tā, lai neviena no pusēm negūst uzvaru, bet karš turpinās ar mainīgu pārsvaru un iespējami lielākiem upuriem un materiāliem zaudējumiem.

Karš Ukrainā

Par “karu” jārunā tāpēc, ka pirms pāris dienām Krievija atzina Doņeckas un Luganskas tautas republikas. Saskaņā ar esošo administratīvi teritoriālo dalījumu, daļas no minēto “republiku” teritorijas atrodas Ukrainas “okupācijā”, bet Krievijas iesaistīšanās paredz militāra spēka lietošanu “republiku” interesēs.

Ir zināms, ka krievu armija pie Ukrainas robežas sastāv no milzīga skaita vāji sagatavotu un ziemas karalauka apstākļu izmocītu “nosacīto zaldātu”. Savukārt Ukrainas armija ir diezgan labi sagatavota un atrodas labās pozīcijās. Turpretim Krievijas armijai ir pārsvars tanku un bruņumašīnu skaitā.

Savukārt Ukrainai ir prettanku ieroči. Turpretim Krievijai ir absolūts pārsvars gaisā, bet Ukrainai nav pretgaisa aizsardzības un ir tikai neliels skaits novecojušu lidmašīnu. Turklāt Ukraina nesaņems (?) taktiskos kodolieročus un raķetes no Vācijas, jo Krievija tad sola samest atombumbas uz Vāciju tā, lai tur vairs nekas nekustas. Savukārt amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji patlaban bāzējas Portugālē .. Apmēram tā varētu iet kara izvēršana intensitātē un plašumā.

Ja kāds patiešām domā, ka tas ir “civilizāciju konflikts”, ka iet cīņa starp saimnieciskām interesēm, pasaules uzskatiem, ideoloģiju, austrumiem un rietumiem vai tamlīdzīgi, tad tie ir maldi. Gluži pretēji, mūsu iedomāto “piederību Eiropai” un “brīvās pasaules vērtībām” izmantos pret mums, tāpat kā mūsu atšķirības tautībā un reliģijā.

No mums sagaida, lai mēs sāktu naidoties savā starpā, pamatojoties uz minētajām atšķirībām. Tādā veidā kara ideoloģiskās bāzes sagatavošana ir atstāta mūsu pašu ziņā. No mums sagaida savstarpēja naida eskalāciju, sakarā ar nesenajiem valdību lēmumiem.

Tāpēc paldies tiem sabiedriskajiem aktīvistiem, kuri mudina saglabāt rāmu garu un nestāties radikālā pozīcijā. Sakarīgs šķiet Gobzema paziņojums Ukrainas sakarā https://t.me/aldisgobzems/4980 .

Vietā būtu atgādināt arī britu populāro izteikumu keep calm and carry on. Iesākoties 2. pasaules karam, valdība aicināja saglabāt mieru un turpināt ikdienas gaitas. Mūsdienu nianse varētu būt tāda, ka no spējas saglabāt personisko mieru ir atkarīgs miers starptautiskā mērogā. Mūsdienu valdības ir ideoloģiski bankroti. Tās vairs nespēj motivēt cilvēkus savstarpējai slaktēšanai, jo cilvēki valdībām netic. Cik ilgi vēl cilvēki pakļausies varai un pildīs pavēles?

Jaunā sabiedriskā metodoloģija, pavisam īsi

Šai tēmai esmu veltījis padsmit lappušu garus rakstus un skaidrojumus, bet vajadzētu rakstīt vēl. Attiecībā uz pašreizējo cīņu, kurā dodas Kanādas auto pārvadātāji, Dzeltenās vestes vai protestētāji pret kovidafēru un citi, mēs lietojam sekojošu pieeju.

Kad cīnītāji saka, ka mums visiem vajag doties masu akcijās, izrādīt apņēmību un neatlaidību, uzstādīt savas prasības un neatkāpties .. un tad mēs uzvarēsim. Savukārt mēs sakām tā. Pieņemsim, ka jūs uzvarējāt. Ko jūs iesāksiet, uzvarējuši?

Tā nav vārdu spēle un sofisms. Runa iet par to, ka cilvēkiem ir jābūt skaidrībai par savas cīņas mērķi, pirms tie dodas šajā cīņā. Ir jābūt skaidrībai ne tikai par to, kādā sabiedrībā tie vēlas dzīvot, bet arī par to, kā sabiedrību izveidot. Kādas metodes izmantot cīņā? Ar ko sākt, kas ir nulles variants? Uz ko tiekties, veicamie darbi un secība, resursi, ierobežojumi, sabiedrotie, ienaidnieki, .. Turklāt visiem ir jābūt apmēram vienādam priekšstatam par veicamo uzdevumu, vai arī jābūt absolūtai autoritātei, kam visi seko.

Kanādas auto pārvadātāji

ir paveikuši ļoti daudz pareizajā virzienā, tomēr iznākums ir tāds, kāds nu ir. Kur ir lūzuma punkts? Otavas centrā esošajām fūrēm ir vajadzīga degviela. Cilvēki viņiem to sanesa kannās, ko nolika blakus fūrēm. Tādā veidā policijai radās iespēja izraisīt provokāciju, nostādot šoferus neatrisināmas dilemmas priekšā.

Policija ieradās un savāca noliktās kannas. Šajā situācijā šoferi varēja pielietot fizisku spēku, neļaujot atņemt kannas. Savukārt policijai fiziskas pretošanās gadījumā bija iespēja pielietot ieročus un izsaukt papildspēkus. Eskalācijas gadījumā tas varēja beigties ar šaušanu un upuriem. Tie, kuri pretojās saņemtu lielus cietumsodus, tiem atņemtu auto, tos aplaupītu ar naudas sodiem, tiem atņemtu visu pārējo mantu un iznīcinātu ģimenes.

Vai šoferi bija gatavi fiziski pretoties policijai? Nē. Vai šoferi un pārējie bija gatavi aizstāvēt savus biedrus, kuriem uzbrūk policija? Nē. Vai šoferi varēja paredzēt šādu notikumu attīstību, ierodoties Otavā? Jā.

Rezultātā policija savāca degvielas kannas bez problēmām. Redzot, ka šoferi padodas, policija ķērās pie fūru evakuācijas un šoferu personu noskaidrošanas. Tie droši vien saņems lielus cietumsodus, tiem atņems auto, tos aplaupīs ar naudas sodiem, atņems visu pārējo mantu un iznīcinās ģimenes.

Sistēma rīkojas vienoti, arī globālā mērogā. Tā lieliski zina, kā izraisīt problēmas un konfliktus, sašķelt mūs un iznīcināt katru atsevišķi. Tā zina mūsu iespējas un robežas, bet mēs tikai mācamies.

Floridas Glogeris

Gribētu vēlreiz atgādināt, ko nozīmē “mēs” lietošana šajā tekstā. Tā nav nekāda slepena organizācija vai mistiska brālība. Iet runa par cilvēkiem, kuri iestājas par cilvēciskajām vērtībām sabiedrības vadībā, pretstatā esošās varas necilvēcīgajai praksei. Mūsu kļūst arvien vairāk, mūsu idejas arvien populārākas, pakāpeniski formējot cilvēku apziņā priekšstatus par cilvēciskas sabiedrības būtību.

Kā piemēru varētu minēt domu apmaiņu ar populāro blogeri Vadimu Šuļepovu. Lūdzu viņu īsumā formulēt, kas ir cilvēciska sabiedrība, uz ko cilvēkiem ir tiesības, par ko viņš runā savos video. Īsumā atbilde bija tāda, ka nulles variantā tā ir tā pati sabiedrība, kas mums bija pirms “pandēmijas”. Vispār, nevajagot izgudrot neko jaunu, cilvēku sabiedrības pamats ir noteikts ASV konstitūcijā, un būtība ir šīs konstitūcijas ievērošanā. Skaidrs, ka tik vienkārši viss nav, un viņš paskaidro savas domas sekojošā tekstā. Video var noskatīties šeit, sākot no 6 min. 13 sek.

Glogeris, kā viņš pats sevi sauc, ir unikāla parādība, jo apvieno faktus ar gudru analīzi, aizrautību un “harizmu”. Viņš izveidoja vienu Telegram kanālu Глогер США Майами , bet cilvēki pēc pāris nedēļām izveidoja vēl 50 kanālus ar nosaukumu Глогер … Šie kanāli veltīti dažādiem aspektiem sabiedrībā.

Es Glogeri sauktu arī par ASV republikāņu partijas ideologu, lai gan paši republikāņi tādam apzīmējumam nepiekristu. Tā ir pārāk konservatīva un aroganta vide, kura atzīst tikai tos, kuri viņiem pakļaujas bez ierunām. Taču ideoloģija pastāv, ar to nākas rēķināties visiem, jo šai ideoloģijai seko desmitiem miljonu labi bruņotu cilvēku. Viņiem ir savs priekšstats par cilvēcību, valsti un demokrātiju, ko savulaik ir mēģināts ielikt ASV konstitūcijā.

Konstitūcija pret realitāti

Ja cilvēcisku sabiedrību varētu nodibināt ar konstitūcijas pieņemšanu, tad mums nebūtu nekādu problēmu. Visām valstīm ir labas konstitūcijas. ASV, Krievijai, Kanādai, arī Latvijas Satversme nav pārāk saķēzīta.

Cilvēku sabiedrības būtību jānosaka vispārīgos principos, kas ir acīmredzami iespējami lielākam cilvēku skaitam. Šos principus radoši pielieto konkrētai situācijai konkrētā valstī (rajonā, pilsētā, ciemā, mājā ..). Lai demonstrētu šo pieeju, tika radīts standarts RB-01 kā piemērs ar skaidrojumiem RB-02. Kopumā visa pieeja ir aprakstīta šeit.

Iepriekšējā materiālā https://tautastribunals.eu/?p=61628 aprakstīju savu pieeju, kā nodibināt cilvēcisku iekārtu (tautas pašpārvaldi) Latvijā, izmantojot valsts prezidenta institūciju. Tas ir reāls ceļš, ko var izmantot labi motivēts cilvēks nonākot prezidenta krēslā. Tur nevajadzētu būt juridiskiem šķēršļiem, pretrunām ar Latvijas saistībām ES un NATO. Tas ir reāls piemērs, kā darbojas jaunā sabiedriskā metodoloģija.

24.02.22