Latvijas Tautas Frote: “”14. jūnijs- latvju tauta atbīvojas no saviem “apspiedējiem”, Ulmaņa kliķes līdzskrējējiem !””
ToDainis Īvāns sacīja 20. LR atjaunošanas gadadienā: ”Es teiktu tā – piedod, māte Latvija, ka pēc 20 gadiem, dzīdamies vairāk pēc personīga labuma, rausdami tavas bagātības tikai savā privātīpašumā, mēs esam aizmirsuši Tevi pašu un neesam rūpējušies par visu tavu bērnu, tikai par dažu izredzēto labklājību. Piedod arī par to, ka pie tava saimes galda daži ir brangi pārēdušies, tāpēc citiem atliek uz to tikai noskatīties. Un visupēdīgi, piedod, ka mums smagā brīvības nasta daudzkārt likusies par grūtu. Mēs esam svieduši to zemē un bēguši projām.”
1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā.
1987.gada 14.jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Par to tika arestēts un spīdzināts arī Helsinki 86 dibinātājs Linards Grantiņš. Viens no atbildīgajiem ir Aivars Borovkovs. 2020.gada 14.jūnijā aizvien tiek vajāts Linards Grantiņš, bet Aivars Borovkovs vada Latvijas Juristu biedrību, kuras prezideijā ir arī disidentu tiesātājs, Padomju Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, komunists un kolaborants Gvido Zemribo.
Izskatās, ka Gedroics nemaksā par internetu, tapēc varbūt kādu laiku vairs nav redzams viņu jēlības šajā vietnē, bet gan jau atgriezīsies, tapēc varētu padomāt par Gedroicu un tam līdzīgus tipāžu nobloķēšanu šajā vietnē, kuri šeit raksta jēlības un diskreditē latviešus un tās vērtības.
Lielās pārmaiņas Latvijā sākās ar ne vairāk kā desmit+ cilvēku drosmi 1987. gada 14. jūnijā. Kā raksta vēsturnieks Gints Apals, racionālajai latviešu padomju elitei valstgribas vienkārši nebija, to glabāja citi sabiedrības slāņi. Atklātā opozīcijā padomju režīmam pirmie nostājās trīs Liepājas strādnieki, kas 1986. gadā dibināja grupu Helsinki-86. Vēl pirms tam pret padomju varu slepus cīnījās Latvijas Neatkarības kustības dalībnieki, Gunārs Astra un citi no elites attālināti patrioti.” Paldies, Helsinki-86, Eva Biteniecei, Rolandam Silaraupam, Ginteru ģimenei, Heino Lāmam, Mārtiņam Barisam, Ārijam Tomsonam, Gunta Rožkalne, Jānis Rožkalns un Jānim Vēverim, Jurim Ziemelim, Raimondam Biteniekam, Gunāram Freimanim! Vai jūsu vārdi ir ierakstīti Latvijas vēstures grāmatās skolām? P.S. Bilde ir no cita – pirmā Latvijas karoga gājiena 1988.g.
Lietotāja Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs attēls.
Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs ir kopā ar Anta BergmanePatīk lapa
10 h ·
#PamanītsLatvijasgadsimtā “Tādas demonstrācijas vēl nav bijis!”, rakstīja trimdas latviešu prese 1988. gadā, īsi pēc 14. jūnijā Rīgā notikušā gājiena un mītiņa …
Rudīte Kalpiņa
Rudīte Kalpiņa Ja interesē izvērstāks skats uz Latvijas atjaunošanas procesiem, lasiet vasaras “Domuzīmē” Ginta Apala nozīmīgo rakstu “Neapjaustais Aukstais karš”. Te fragments:
PAR PADOMJU LATVIJAS ELITI UN VALSTSGRIBU:
“Aktīvo padomju varas kritiķu skaits Latvijā bija mazāks nekā Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Gruzijā vai Armēnijā. Starp 48 Baltijas hartas parakstītājiem bija tikai pieci latvieši. Atšķirībā no Čehoslovākijas un Maskavas opozīcijas kustībā neiesaistījās neviens plaši pazīstams intelektuālis. Vāclava Havela vai Andreja Saharova mēroga personību Latvijā nebija.
Aktīva un organizēta pretošanās kustība okupācijas varai bija beigusies jau 50. gados. Neraugoties uz dažādām neapmierinātības izpausmēm un režīma kritiku, 60. gadi aizritēja sadarbības zīmē. Pretoties varai uzdrošinājās tikai atsevišķi cilvēki. 70. gados Helsinku procesa un disidentu kustības ietekmē sāka veidoties jauna atbrīvošanās kustība. Jau pašos pamatos tā bija atrauta no respektablajām un privileģētajām padomju sabiedrības grupām.
Vietējā elite līdz pašām 80. gadu beigām vairījās atklāti nostāties pret padomju sistēmu un nespēja paust nekādus reformu centienus, aprobežojoties ar latviešu valodas un kultūras autonomijas aizstāvēšanu. Būtībā latviešu inteliģenci vairāk satrauca pilnīgas pārkrievošanas draudi nekā režīma totalitārais raksturs.
Padomju okupācijas apstākļos kultūras un zinātnes darbinieki radīja jaunu nacionālo mītu, kas piemērojās valdošajai ideoloģijai, saistot latviešu identitāti ar sarkanajiem strēlniekiem, ievērojamiem komunistiem un čekistiem. Šai konstrukcijai nebija nekāda sakara ar atbrīvošanos no okupācijas režīma. Jaunā mīta veidošana drīzāk atspoguļoja vēlmi nodrošināt sev priekšrocības un augstu statusu padomju sistēmā, atsaucoties uz latviešu komunistu kolektīviem nopelniem pret pastāvošo iekārtu.
Racionālajai latviešu padomju elitei valstgribas vienkārši nebija, to glabāja citi sabiedrības slāņi. Atklātā opozīcijā padomju režīmam pirmie nostājās trīs Liepājas strādnieki, kas 1986. gadā dibināja grupu Helsinki-86. Vēl pirms tam pret padomju varu slepus cīnījās Latvijas Neatkarības kustības dalībnieki, Gunārs Astra un citi no elites attālināti patrioti.”
————————
Visu ko Rudīte Kalpiņa raksta, tikai ne to, ka Helsinki 86 dibinātājs ir Linards Grantiņš, kuru aizvien tie paši Aivara Borovkova un Riharda Bunkas kolēģi 2015.gadā sakroļojuši un tagad tiesā.
.
.
.
Admins
Tas jau tikai parāda šīs kundzes hazārisko izcelsmi un APZIŅAS LĪMENI. Ja jau viņas DRAUGOS ir čekists- žīds Borovkovs, kurš bija H- 86 grupas un Grantiņa arestētājs, tad viss nostājas savās vietās.
Mēs šodien dzīvojam valstī,kurā vada un valda 1940.g.izsūtīto slepkavas vai to pēcteči.
Valstī,kurā slepkavu pēcteči mīt izsūtīto mājokļos .
Valstī,kurā okupanti svin Latvijas okupācijas gadadienas,un masveidā neieredz latviešus.
Valstī,kurā slepkavu un okupantu pēcteči,kā rāda pieredze,to darīs atkal.
Valstī,kurā nobendētie un dzīvie pēc taisnības sauc.
Lasot gliemežus nezin kāpēc man visu laiku domās lien šis lietas, ka es redzu sevi, kā dievu, bet tie gliemeži ir latvieši. Tos lieku maisā, bet tikai pieaugušos un mazie paliek bez saviem papukiem un mamukiem. Tad uzpircēji vietējie zidgaliesi tos uz Lietuvu braljukasiem pārstrādei. Tur notiek šausmu lietas un gala rezultātā tos konservētus aizsūta uz Franciju aristokrātijas izdzimteņiem apēst.
Tas, ka jāatceras un nedrīkst aizmirst tautas ciešanas, tas ir apsveicami! Mūsu ģimenes tika izkaisītas pasaulē! Vieni paspēja pārcelties uz skandināviju, daļa caur Esslingenu tālāk uz US, Kanādu, Austrāliju, citi uz sibīriju, daļa pielāgojās bijušajiem apstākļiem! Katram šodien no manis nosaukto izkaisīto tautiešu pēcnācēju viedokļi ir atšķirīgi un dažāds skats uz notiekošo! Latvija no trijām Baltijas Valstīm visvairāk bija pārkrievota pateicoties ģepgrāfiskajam stāvoklim un pirmskara rādītājiem rūpniecībā, zemniecībā utt. Tika iedragāts tautas godaprāts, bez tā tālu neaizleksi! Atceros, kad tuvojās neatkarība, no Zviedrijas nelegāli ar savu busiņu vedu dažādas nepieciešamās lietas žurnālistiem, pat serox papīru. Bija pacēlums par brīvību un gāju uz risku! Tad barikādes! Viss izčābēja ,ka muzīku pēc neatkarības sāka pasūtīt tie paši kuri pirms šantažēja un spieda iet sovjet ceļu! Par laimi ir pagājuši 30gadi un laika matemātika ir nepielūdzama! Tie kuri shēmoja un privatizēja, šobrīd protēzes glāzē mērcē! Visa cerība ir uz tiem jauniešiem kuri šobrīd vēlas LV apkopt zemes un ar sava prāta spējām vairo LV iekšproduktu! Ceru, ka arvien vairāk jaunatne saliedēsies un kalpos Latvijas labklājībai! Par vēsturi jārunā un nedrīkst ļaut aizmirst, lai neatkārtotu kļūdas kuras tika pieļautas mīkstās politikas dēļ pirmskara Latvijā! Esam katrs godīgs un atbildību nesoš savā vietā, tad ātrāk veicināsim labklājību kopumā!
Kalpiņa raksta pārdošanai nevis izglītošanai !
Racionālajā latviešu padomju elitē bija IEBĪDĪTI
pārsvarā “dažādu tautību latvieši”, kuri “savās
rindās” uzņēma pārsvarā tādus pašus, tā, kā
nevajag latviešus tik cītīgi apriet !
Izspiegošana bija augstā līmenī(pat datorizēta ! )
1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā.
1987.gada 14.jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Par to tika arestēts un spīdzināts arī Helsinki 86 dibinātājs Linards Grantiņš. Viens no atbildīgajiem ir Aivars Borovkovs. 2020.gada 14.jūnijā aizvien tiek vajāts Linards Grantiņš, bet Aivars Borovkovs vada Latvijas Juristu biedrību, kuras prezideijā ir arī disidentu tiesātājs, Padomju Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, komunists un kolaborants Gvido Zemribo.
Izskatās, ka Gedroics nemaksā par internetu, tapēc varbūt kādu laiku vairs nav redzams viņu jēlības šajā vietnē, bet gan jau atgriezīsies, tapēc varētu padomāt par Gedroicu un tam līdzīgus tipāžu nobloķēšanu šajā vietnē, kuri šeit raksta jēlības un diskreditē latviešus un tās vērtības.
Vai ne tavs Bordāns ievēlēja Hujevitu preža amatā, ko??? :)))
Rudīte Kalpiņa
Lielās pārmaiņas Latvijā sākās ar ne vairāk kā desmit+ cilvēku drosmi 1987. gada 14. jūnijā. Kā raksta vēsturnieks Gints Apals, racionālajai latviešu padomju elitei valstgribas vienkārši nebija, to glabāja citi sabiedrības slāņi. Atklātā opozīcijā padomju režīmam pirmie nostājās trīs Liepājas strādnieki, kas 1986. gadā dibināja grupu Helsinki-86. Vēl pirms tam pret padomju varu slepus cīnījās Latvijas Neatkarības kustības dalībnieki, Gunārs Astra un citi no elites attālināti patrioti.” Paldies, Helsinki-86, Eva Biteniecei, Rolandam Silaraupam, Ginteru ģimenei, Heino Lāmam, Mārtiņam Barisam, Ārijam Tomsonam, Gunta Rožkalne, Jānis Rožkalns un Jānim Vēverim, Jurim Ziemelim, Raimondam Biteniekam, Gunāram Freimanim! Vai jūsu vārdi ir ierakstīti Latvijas vēstures grāmatās skolām? P.S. Bilde ir no cita – pirmā Latvijas karoga gājiena 1988.g.
Lietotāja Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs attēls.
Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs ir kopā ar Anta BergmanePatīk lapa
10 h ·
#PamanītsLatvijasgadsimtā “Tādas demonstrācijas vēl nav bijis!”, rakstīja trimdas latviešu prese 1988. gadā, īsi pēc 14. jūnijā Rīgā notikušā gājiena un mītiņa …
Rudīte Kalpiņa
Rudīte Kalpiņa Ja interesē izvērstāks skats uz Latvijas atjaunošanas procesiem, lasiet vasaras “Domuzīmē” Ginta Apala nozīmīgo rakstu “Neapjaustais Aukstais karš”. Te fragments:
PAR PADOMJU LATVIJAS ELITI UN VALSTSGRIBU:
“Aktīvo padomju varas kritiķu skaits Latvijā bija mazāks nekā Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Gruzijā vai Armēnijā. Starp 48 Baltijas hartas parakstītājiem bija tikai pieci latvieši. Atšķirībā no Čehoslovākijas un Maskavas opozīcijas kustībā neiesaistījās neviens plaši pazīstams intelektuālis. Vāclava Havela vai Andreja Saharova mēroga personību Latvijā nebija.
Aktīva un organizēta pretošanās kustība okupācijas varai bija beigusies jau 50. gados. Neraugoties uz dažādām neapmierinātības izpausmēm un režīma kritiku, 60. gadi aizritēja sadarbības zīmē. Pretoties varai uzdrošinājās tikai atsevišķi cilvēki. 70. gados Helsinku procesa un disidentu kustības ietekmē sāka veidoties jauna atbrīvošanās kustība. Jau pašos pamatos tā bija atrauta no respektablajām un privileģētajām padomju sabiedrības grupām.
Vietējā elite līdz pašām 80. gadu beigām vairījās atklāti nostāties pret padomju sistēmu un nespēja paust nekādus reformu centienus, aprobežojoties ar latviešu valodas un kultūras autonomijas aizstāvēšanu. Būtībā latviešu inteliģenci vairāk satrauca pilnīgas pārkrievošanas draudi nekā režīma totalitārais raksturs.
Padomju okupācijas apstākļos kultūras un zinātnes darbinieki radīja jaunu nacionālo mītu, kas piemērojās valdošajai ideoloģijai, saistot latviešu identitāti ar sarkanajiem strēlniekiem, ievērojamiem komunistiem un čekistiem. Šai konstrukcijai nebija nekāda sakara ar atbrīvošanos no okupācijas režīma. Jaunā mīta veidošana drīzāk atspoguļoja vēlmi nodrošināt sev priekšrocības un augstu statusu padomju sistēmā, atsaucoties uz latviešu komunistu kolektīviem nopelniem pret pastāvošo iekārtu.
Racionālajai latviešu padomju elitei valstgribas vienkārši nebija, to glabāja citi sabiedrības slāņi. Atklātā opozīcijā padomju režīmam pirmie nostājās trīs Liepājas strādnieki, kas 1986. gadā dibināja grupu Helsinki-86. Vēl pirms tam pret padomju varu slepus cīnījās Latvijas Neatkarības kustības dalībnieki, Gunārs Astra un citi no elites attālināti patrioti.”
————————
Visu ko Rudīte Kalpiņa raksta, tikai ne to, ka Helsinki 86 dibinātājs ir Linards Grantiņš, kuru aizvien tie paši Aivara Borovkova un Riharda Bunkas kolēģi 2015.gadā sakroļojuši un tagad tiesā.
.
.
.
Admins
Tas jau tikai parāda šīs kundzes hazārisko izcelsmi un APZIŅAS LĪMENI. Ja jau viņas DRAUGOS ir čekists- žīds Borovkovs, kurš bija H- 86 grupas un Grantiņa arestētājs, tad viss nostājas savās vietās.
Mēs šodien dzīvojam valstī,kurā vada un valda 1940.g.izsūtīto slepkavas vai to pēcteči.
Valstī,kurā slepkavu pēcteči mīt izsūtīto mājokļos .
Valstī,kurā okupanti svin Latvijas okupācijas gadadienas,un masveidā neieredz latviešus.
Valstī,kurā slepkavu un okupantu pēcteči,kā rāda pieredze,to darīs atkal.
Valstī,kurā nobendētie un dzīvie pēc taisnības sauc.
Lasot gliemežus nezin kāpēc man visu laiku domās lien šis lietas, ka es redzu sevi, kā dievu, bet tie gliemeži ir latvieši. Tos lieku maisā, bet tikai pieaugušos un mazie paliek bez saviem papukiem un mamukiem. Tad uzpircēji vietējie zidgaliesi tos uz Lietuvu braljukasiem pārstrādei. Tur notiek šausmu lietas un gala rezultātā tos konservētus aizsūta uz Franciju aristokrātijas izdzimteņiem apēst.
Tas, ka jāatceras un nedrīkst aizmirst tautas ciešanas, tas ir apsveicami! Mūsu ģimenes tika izkaisītas pasaulē! Vieni paspēja pārcelties uz skandināviju, daļa caur Esslingenu tālāk uz US, Kanādu, Austrāliju, citi uz sibīriju, daļa pielāgojās bijušajiem apstākļiem! Katram šodien no manis nosaukto izkaisīto tautiešu pēcnācēju viedokļi ir atšķirīgi un dažāds skats uz notiekošo! Latvija no trijām Baltijas Valstīm visvairāk bija pārkrievota pateicoties ģepgrāfiskajam stāvoklim un pirmskara rādītājiem rūpniecībā, zemniecībā utt. Tika iedragāts tautas godaprāts, bez tā tālu neaizleksi! Atceros, kad tuvojās neatkarība, no Zviedrijas nelegāli ar savu busiņu vedu dažādas nepieciešamās lietas žurnālistiem, pat serox papīru. Bija pacēlums par brīvību un gāju uz risku! Tad barikādes! Viss izčābēja ,ka muzīku pēc neatkarības sāka pasūtīt tie paši kuri pirms šantažēja un spieda iet sovjet ceļu! Par laimi ir pagājuši 30gadi un laika matemātika ir nepielūdzama! Tie kuri shēmoja un privatizēja, šobrīd protēzes glāzē mērcē! Visa cerība ir uz tiem jauniešiem kuri šobrīd vēlas LV apkopt zemes un ar sava prāta spējām vairo LV iekšproduktu! Ceru, ka arvien vairāk jaunatne saliedēsies un kalpos Latvijas labklājībai! Par vēsturi jārunā un nedrīkst ļaut aizmirst, lai neatkārtotu kļūdas kuras tika pieļautas mīkstās politikas dēļ pirmskara Latvijā! Esam katrs godīgs un atbildību nesoš savā vietā, tad ātrāk veicināsim labklājību kopumā!
Kalpiņa raksta pārdošanai nevis izglītošanai !
Racionālajā latviešu padomju elitē bija IEBĪDĪTI
pārsvarā “dažādu tautību latvieši”, kuri “savās
rindās” uzņēma pārsvarā tādus pašus, tā, kā
nevajag latviešus tik cītīgi apriet !
Izspiegošana bija augstā līmenī(pat datorizēta ! )
lŪK PATIESĪBA. https://www.facebook.com/raits.valters