LRTT. Cionistu- sātanistu ārprāts !

pietiek saka:

Uzticēšanās lirika
Arturs Priedītis
04.04.2020.

Laiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.

Taču cita ceļa nav. Tas ir perspektīvs veids kā iegūt priekšstatu par iedzīvotāju izturēšanos pret valsts institūcijām. Turklāt socioloģiskajās aptaujās iegūstam vairāk vai mazāk ticamus pieturas punktus ne tikai par sabiedrības uzticēšanos, bet arī pārliecināmies par valsts institūciju funkciju izpratni iedzīvotāju kontingentā. Respektīvi, pārliecināmies, kāds ir iedzīvotāju politiskās apziņas līmenis – priekšstats par valstiskumu, sociāli politisko sfēru un savu personisko lomu valsts pastāvēšanā.
2020.gada 23.janvārī “NRA.LV” tika ievietota šāda informācija: “Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.”
Tātad pašlaik Latvijas iedzīvotāji vismazāk uzticas Saeimai, bet visvairāk uzticas armijai (NBS) un Valsts prezidentam (konkrēti – “nācijas tēvam”/”nācijas debilajam tēvam”). Neiedziļinoties jautājumā par tādas attieksmes pamatotību vai nepamatotību, drīkstam formulēt objektīvu secinājumu. Tiekamies ar principā amizantu (īstenībā odiozu – atbaidošu, nevēlamu, pretīgu) pieeju. Neuzticēšanās Saeimai ir latviešu politiskās apziņas milzīgs paradokss/idiotisms/tumsonība/neattīstība u.tml.
Neuzticēšanās Saeimai liecina, ka latvieši neuzticas paši sev! Latvieši netic savai politiskajai gribai un politiskajai izvēlei. Latvieši netic tautas iespējai dzīvot saskaņā ar prātu un sirdi.
Tas ir amizanti! Saeimu ievēl latvieši – viņu elektorāts. Saeima faktiski ir valsts institūts, kuru latvieši var praktiski visvairāk ietekmēt sev par labu, izvēloties uzticamus “tautas kalpus”. Citus valsts institūtus latvieši praktiski nevar tik pamatīgi ietekmēt. Tajā skaitā Valsts prezidentu un armiju nevar praktiski ietekmēt.
Atkārtoju – tas ir amizanti! Latvieši visvairāk uzticas Valsts prezidentam un armijai; proti, tam, ko nevar tieši ietekmēt. Valsts prezidentu ievēl Saeima. Par “nācijas tēvu”/”nācijas debilo tēvu” nobalsoja tikai 61 deputāts. Savukārt  norises armijā ir valsts noslēpums. Tam tā ir jābūt. Par armijas dzīvi latvieši neko nezina. Mediji vēsta tikai par noziedzību armijā. Vai tad latvieši var ietekmēt lūžņu iepirkšanu armijai? Vai latvieši nezina, ka armijā pastāv organizētā noziedzība tāpat kā tā pastāv jebkurā citā valsts institūcijā? Kā var uzticēties noziedzniekiem?
Tā, piemēram, 2020.gada 26.janvārī  internetā bija kārtējā prieka vēsts: “Militārā policija (MP) veiksmīgas līdzšinējās izmeklēšanas gaitā atguvusi daļu no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) materiāltehniskajiem līdzekļiem, kuru piesavināšanās tiek izmeklēta kādā kriminālprocesā.[..] 2018.gada 31.augustā sāktajā kriminālprocesā izmeklēšana notiek par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, jo organizēta grupa (!?) piesavinājusies NBS bruņojumu un ekipējumu lielā apmērā (!?). Tāpat notiek izmeklēšana par ilgstošu (!?) militāro šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, kas izdarīta organizētā grupā (!?), kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā (!?).”
Latvieši neuzticas Saeimai. Taču Saeima drīkstētu lepoties ar latviešu vislielāko uzticību. Teorētiski (juridiski) tāda iespēja pastāv. Latviešu maksimālo uzticību parlamentam garantē konstitūcija – LR Satversme. Ar galvu izmantojot konstitūcijas normas, Saeima varētu būt latviešu tautas vismīļākā valsts institūcija.
Saeimas vēlēšanas regulē speciāls likums. Tajā ir nosacīta “tautas kalpu” izvēles kārtība: “9. pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt: 1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;
2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja visas politisko partiju apvienībā ietilpstošās politiskās partijas dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedri”.
Nevienam nav aizliegts uzdot divus strikti pamatotus jautājumus: 1) Kas latviešiem traucē dibināt tādu politisko partiju, kura Saeimas vēlēšanām spētu pieteikt 100 godīgus, gudrus un valsts lietās kompetentus kandidātus? 2) Kas latviešu elektorātam traucē simtprocentīgi balsot par dotajiem 100 godīgajiem, gudrajiem un valsts lietās kompetentajiem kandidātiem, lai Bruņinieku namā strādātu vienīgi tautas interesēm kalpojoši cilvēki?”
Atrunas par traucēšanu būs  visdažādākās. Vistuvāk patiesībai piekļūs tie cilvēki, kuri visu izskaidros ar latviešu mentalitātes kritisko specifiku un politiskās apziņas niecību. Savukārt vistālāk no patiesības būs tie cilvēki, kuri visu izskaidros ar “okupācijas” sekām, Krievijas iejaukšanos, Putina diktatoriskumu, nevēloties paškritiski atzīt neattīstības, degradācijas un deģenerācijas dziļumu.

Žulis
04.04.2020. 19:57
Lasot šo rakstu tiešām pārņem dusmas par tiem čekas aģenta Priedīša mēģinājumiem ar idiota neatlaidību visās šeit notiekošajās nejēdzībās un pret latviešu tautu vērstajos noziegumos vainot latviešu tautu. Neuzticēšanās no partiju siles lopiem sastāvošajai Saeimai viņaprāt ir “ latviešu politiskās apziņas milzīgs paradokss/idiotisms/tumsonība/neattīstība u.tml.” Tātād uzticība šiem latviešu tautas postā dzinējiem un valsts izsaimniekotājiem – apzadzējiem būtu tā politiskās gaišredzības un attīstības pazīme?!!! Lai attaisnotu pastāvošajā Vēlēšanu likumā istrādāto antidemokrātisko normu, kas partijām piešķir monopoltiesības deputātu kandidātu izvirzīšanā, raksta autors demagoģiski jautā: “Kas latviešiem traucē dibināt tādu politisko partiju, kura Saeimas vēlēšanām spētu pieteikt 100 godīgus, gudrus un valsts lietās kompetentus kandidātus?” Tik pat demagoģiski varētu jautāt: “Kas to traucēja izdarīt PSRS pastāvēšanas laikā? Palasot tā laika konstitūciju un propagandas rakstus presē jūs neatradīsiet nekādus šķēršļus šādas partijas dibināšanai. Pat dziesmā toreiz dziedāja: “Un es nezinu starp zemēm simtām, kur vēl cilvēks ir tik brīvs, kā te.” Tad kāpēc šāda partija netika dibināta, bet visas padomijā iekļautās tautas vairāk ķā pus gadsimta garumā smaka kompartijas diktatūras jūgā aiz “dzelzs priekškara”?! Arī toreiz taču bija “demokrātiskas“ vēlēšanas, kurās piedalījās vairāk kā 95% balstiesīgo. Taču šodien neviens kompartijas diktatūras laiku nesaista ar padomju savienībā iekļauto tautu debilitāti, tumsonību vai slikto mentalitāti.
Bet, pāriesim pie mūsdienu situācijas. Jau neskaitāmas reizes ir rakstīts, ka Latvijā padomju vara nav kritusi (šeit nav notikusi deokupācija un dekolonizācija), tā ir tikai transformējusies, pārveidojusies un piemērojusies kapitālisma apstākļiem. Pēc “dziesmotās revolūcijas” varu savās rokās paturēja tie paši partijas un čekas funkcionāri. Un šī vara, izmantojot savas iespējas, ar pērkamu provokatoru, šķeltnieku un sev uzticamu propagandas ruporu palīdzību paralizēja vienīgā patiesi latviskā politiskā spēka ( Pilsoņu kongresa) darbību un izolēja to no tautas. Visus šos gadus latviešu tauta ir prasmīgi muļķota, izmantojot nacionālistu lomu tēlojošos ākstus, kas sēž Saeimā un īstenībā nav nekas cits, kā valdošā režīma sastāvdaļa. Rezultātā latviešu nacionālā pašapziņa un kopība pa šiem 30 gadiem ir gandrīz likvidēta, bet kosmopolītiskais, prettautiskais režims pilnībā nostiprinājies pārņemot visas valsts un pašvaldību struktūras. Runāt šādos apstākļos par godīgas, latviskas partijas dibināšanu par kuru 100% balsotu viss daudznacionālais vēlētāju elektorāts ir vienkārši ņirgāšanās no šī izbijušā čekas aģenta puses.

Dunduks. saka:

A,bet ko tas čangalis Priedītis grib panākt? Ka PAŠI LATVIEŠI atkal par sevi(???)
teikuši -mēs atzīstam SAVU neattīstības, deģenerācijas un degradācijas dziļumu?!
Piedīti,patiesi… Pusķieģelis, tavā ģīmī, būtu par glaunu.
Priedīti,ja kāds ,,vāks,, kopā vēsturi par so laiku,tad neceri,ka būs nesaprašana,
ja PAŠI LATVIEŠI par sevi izteikušies šādi. Tu esi pārdota Āda,nodevējs,nelatvietis ,skaudīgs āksts,alkatīgs mērglis, piders masons,
irsālīdejs.
TU PAR MUMS ESI TEICIS TO- KĀDS PATIESĪBĀ ESI TU PATS UN TEV LĪDZĪGIE ,kas , ar šādu smerdeļbezkaunību pieremsušies pie varas!

jaunumi saka:

Valsts kase, turpinot finanšu resursu piesaisti, starptautiskajos finanšu tirgos piesaistījusi vēl miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā. Lūk, tāda mums ir Krišjāņa Kariņa valcība, kura kā Ivara Godmaņa otrā valdība aizņemas miļjardus un dzen tautu parāda jūgā. Tikai latviešu tauta to naudu nedabū; izzog Latvijas politiskie zagļi, liekot latviešu tautai apmaksāt parādus.

Daugava saka:

Valdošā koalīcija ir vienojusies Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcelt uz 5.septembri, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem atzina politiķi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem norādīja, ka atbilstoši likumam 5.septembris ir pēdējais datums, kad ir iespējams rīkot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Tas saistīts ar to, ka vēlāk stājas spēkā likuma nosacījums – ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, tad jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija.

—-

Valdošā koalīcia, Juris Pūce “atraduši” likumīgu veidu pagaidu administrācijas jeb savu cilvēku valdīšanai Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā. Agri vai vēlu pandēmija beigsies un latvieši kārtējo reizi būs spiesti konstatēt, ka ir piemānīti un apzagti.