R. Bruners. Iepazīsimies – „Sarunas“

R. Bruners. Iepazīsimies – „Sarunas“

Lasītāju un autoru vērtējumam jauna interneta vieta domu apmaiņai https://societyandnature.org/sarunas/ . Paziņojumi par jauniem rakstiem būs Twitter kontā https://twitter.com/R_Bruners .

Apmēram pirms nedēļas nācās ievietot komentāru LRTT : https://tautastribunals.eu/?p=53855#comment-66392  saistībā ar viltus komentāriem manā vārdā. Tad darbs pie Sarunām nebija pabeigts. Nezinu, kādu problēmu gribēja radīt viltus komentāru autors, bet man nācās dot norādi uz savu pusgatavo darbu un paskaidrot.

Kā jau rakstīju, Sarunās nebūs vieta politikai. Precīzāk sakot, materiāli kas attiecas uz politiskajām partijām un politiķiem, vai arī uz politiskajām cīņām.

Gribētos sniegt koncentrētu informāciju, pamatotus viedokļus un veidot fokusētu diskusiju par sabiedrības pārveidošanas jautājumiem. Vai tādu diskusiju iespējams izveidot? Cik daudz starp mums ir tādu, kuri ir iedziļinājušies sabiedrības uzbūvē un darbības principos? Kuri saprot sabiedrisko problēmu cēloņus? Kuri vēlas par to izteikties? Piemēram, attiecībā uz mani cilvēki ir iebaidīti tā, ka reizēm neuzdrošinās atbildēt vai iebilst manam viedoklim, vai vispār pieminēt manu vārdu !

No mana viedokļa ikviens komentāra rakstītājs ir autors, bet laba komentāra autors ir potenciāls publikāciju rakstnieks. Nākas piestrādāt, lai pirmo reizi uzrakstītu nelielu rakstiņu. Mēģināt vai nē, tas lai paliek katra komentētāja ziņā. No savas puses es gribētu aicināt uz to. Ieguldītais darbs nezudīs, par to variet būt droši. Pēc būtības ir tā, ka rakstot mēs meklējam izteiksmes līdzekļus un formulējumus ne tikai lasītājiem, bet noskaidrojam patiesību pirmkārt paši sev. Patiesība ir tikai tas, ko iespējams noformulēt veidā, kas saprotams pārējiem.

Vēl attiecībā uz autoriem un komentētājiem šeit https://societyandnature.org/sarunas/autoriem/ .

Mana darbība ir sistemātiska. Tas nozīmē, ka viss manis rakstītais un darītais ir savstarpējā sakarā un nav pretrunā ar iepriekš rakstīto un darīto. Es neko nerakstu un nedaru tāpat vien. Kad sāku publicēties LRTT, man pirmo reizi mūžā radās iespēja sistemātiski veidot attiecības ar auditoriju. Par to es saku lielu paldies Linardam Grantiņam. Manu publikāciju tēmas ir loģiskā secībā, kas noved pie konkrēta rezultāta un rīcības. Piemēram, sabiedrības vadības principus izklāstīju rakstos 2018. – 19. gadā, kam sekoja mana prezidenta programma 2019. gada aprīlī.

Rakstot bieži nākas veidot atsauces uz savām pamatnostādnēm un iepriekš publicēto. Ne vienmēr izdodas uzskatāmi parādīt lasītājam sistēmisko pieeju. Piemēram, manas prezidenta „kampaņas“ :) laikā lasīju tādas atsauksmes, ka tas jau kārtējais „kalnā kāpējs“, kas tiecas sasniegt augstu stāvokli un personisku labklājību uz sabiedrības rēķina. Sistēmiska pieeja nozīmē to, ka nevēlos par katru cenu kļūt Latvijas prezidents. Šajā pozīcijā mani interesē bruņoto spēku virspavēlnieka statuss, kas dod iespēju nodibināt militarizētu tautas pašpārvaldi Latvijā.

Tāpēc arī Sarunās ir daļa „Galvenais„, kur ir izskaidrotas pamatnostādnes https://societyandnature.org/sarunas/galvenais/ . Ikvienam ir iespēja līdzdarboties ar sapratni, modificēt manu pieeju pēc saviem ieskatiem un uzsākt patstāvīgu darbību.

Minētās pamatnostādnes, raksts „Sabiedrība, kuru mēs ceļam“, sabiedrības vadības standarts un pārējais nav sadomāta vīzija, „modelis“ vai vēl kaut kas līdzīgs no zombējošās viltus terminoloģijas pūra. Iet runa par sistemātisku darbu pēdējo 30 gadu laikā. Esmu daudz rakstījis par Dzeltenajām Vestēm, par naudu, informāciju, nodokļiem, Krievijas problēmām .. Tie visi ir konkrēti projekti, ar ko man ir lielāks vai mazāks sakars. Kopumā, tas ir milzīgs darbs, kurā iesaistīts liels dauzdums cilvēku un citu būtņu, katrs savu iespēju robežās.

Tāpēc Sarunās ir daļa „Projekti„, kur koncentrētā veidā apkopota informācija par rīcībām, ciktāl sniedzas manas zināšanas par tām. Projektu daļa būtu vēl papildināma attiecībā uz naudu, personisko drošību, notikumu dokumentēšanu .. Varbūt pēdējais vairāk attiecas uz ieteikumiem.

Par mani reizēm raksta tādā garā, ka mana „pagātne esot miglaina“, pozīcija esot duļķaina, es esot atsvešināts no Latvijas. Pēdējais zināmā mērā varētu būt taisnība. Biju spiests aizbraukt no Latvijas pirms 15 gadiem. Tāpēc Latviju pazīstu pietiekoši, tur cilvēkiem skābeklis ir piegriezts pilnībā. Par skābekli runājot, ir viens ļoti pamācošs uzraksts, ko var lasīt lidmašīnās : „.. vispirms uzliec skābekļa masku sev, tikai pēc tam palīdzi citiem“. Apmēram tā es rīkojos.

Savu pagātni un pozīciju esmu aprakstījis tik pamatīgi, ka jautājumiem nevajadzētu rasties. Sarunās ir daļa „Par sevihttps://societyandnature.org/sarunas/par-sevi/ . Ja rodas vēl jautājumi, lūdzu tos uzdot. Manuprāt, šādi jautājumi rodas sakarā ar manis izolēšanu no sabiedrības, kas aizsākās deviņdesmitajos gados un turpinās arī šodien. Tā ir metodika, ko pielieto sistēmai nevēlamiem cilvēkiem. Vispirms izolē no draugiem, paziņām .. , tad sākas apmelošana un apgānīšana.

Ir centieni palaist baumas, ka „Rids Bruners“ tas nemaz neesmu es, bet kāds cits. Manā vārdā raksta un darbojas cita persona. Šādas un līdzīgas nelietības par cilvēku var sacerēt tikai tad, ja viņš ir izolācijā no savas dzīves vides, kurā uzaudzis, mācījies, strādājis .. Interesanti, vai cilvēki tam tic? Tāpēc nozīme ir sevis identificēšanai, arī internetā. Piemēram, manas darba vietas rbwalling.co.uk , kā arī societyandnature.org īpašnieka dati tiek slēpti, par to Sarunu daļā „Kontaktihttps://societyandnature.org/sarunas/kontakti/ .

Sakarā ar jaunākajiem notikumiem, komentāros atkal parādās jautājums „ko darīt?“. Ciktāl tas attiecas uz mani, esmu to pateicis. Ja neesmu sadzirdēts, man ļoti žēl, bet neesmu pie vainas. Es turpināšu iepazīstināt ar ceļu uz cilvēku sabiedrību, tas būs par cilvēku pašidentifikāciju. Lielākā daļa cilvēku sevi par tādiem neapzinas. Tie skraida pa būri, kurā ielikti, un izeju neredz. Precīzāk izsakoties, paša būra vairs nav, bet cilvēki turpina skraidīt pa bijušā būra ierobežoto vietu. Līdzīgi kā vāvere ritenī nesaprot, ka netiks ārā, rikšojot uz priekšu. Jātaisa lēciens uz sāniem.

30.11.19

4 Komentāri “R. Bruners. Iepazīsimies – „Sarunas“”

  1. viedoklis sagt:

    Saprot, saprot, Rid, cilvēki, ka tā būra nav. Un nemaz tā neskrien pa kaut kādu iedomātu ierobežotu vietu. Un saprot arī to, ka runas par pašindentifikācijām var apprātot miera laikā. Bet, ja ir kara apstākļi, ja ierocis (stacija, glāstaparāti, ziņneši, hakeri un lūriķi) ir uz katra ielu krustojuma, ja šis ierocis taranē smadzenes, kuras netaranētas būtu nepieciešamas pie domāšanas, kad jāveic pašidentificēšanās, tad kas ir tas „lēciens uz sāniem„? Kara apstākļos, lai lēciens uz sāniem nebūtu nāvējošs, ir jālikvidē ierocis, kas tev seko. Kas par to Jums zināms? Jūs tas neskar?

    Kas tad būs materiāls labai sabiedrībai, ja sabiedrība ir šo ieroču apskādēta? Ja sabiedrībā ikvienu iespējams regulēt, ietekmēt vai iznīcināt. Un tā slepeni, kā Jūs sakāt, lielākai daļai par to pat neko nezinot un nenojaušot. Ir līdzeklis sabiedrības pasargāšanai no šo ieroču ietekmes? Būra nav, bet brīvība kā mīnu lauks. Vai mīnu laukā var notikt „lēciens uz sāniem„?

    Loģiski būtu vispirms atmīnēt brīvību. Vai vismaz izlikt brīdinājuma zīmes, ka lauks ir mīnēts. Un tad veidot sabiedrību.

  2. Par skraidīšanu pa būra vietu ir nedaudz pārspīlēts, piekrītu. Ir sakrājies liels skaits cilvēku, kuri pēc skriešanas ar pieri sienā gaidīto sitienu nav saņēmuši. Tā vietā, viņi ir izskrējuši sienai cauri, un atrodas nezin kur, biezā miglā un dubļos līdz ceļiem. Problēma tā, ka nav skaidrs ko darīt. Piemēram, tagad grib atlaist Saeimu, bet ko viņi darīs atlaiduši? Vēlēs jaunu vietā, kas turpinās tādā pašā garā?

    Tieši to es domāju ar skriešanu vāveres ritenī. Turpināt atlaišanas/ vēlēšanas zūd jēga, vajag organizēties pa jaunam. Vienkāršāko variantu ar militāru pašpārvaldi es jau piedāvāju, bet tas negāja cauri. Pamatīgāks variants ir cilvēku pašidentificēšanās kā suverēnam tiesību avotam, ar tiesībām deleģēt .. Arī par to esmu vairākkārt pieminējis, bet konkrēta risinājuma man pagaidām nav, jautājums ir smags.

    Te ir Jūsu minētais mīnu lauks. Internets ir pilns ar muļķībām un drazu par šo tēmu. Šeit ir svarīgi visu pārdomāt un nekļūdīties. Atmīnēt un salikt brīdinājuma zīmes, Jūsu vārdiem runājot. Manuprāt, es rakstu tieši to pašu ko Jūs.

    Brīvība patiešām ir mīnu lauks :) un tas nav nekas jauns. Patlaban sabiedrībā mēs esam iemainījuši brīvību pret ērtībām. Jāradinās atkal kļūt brīviem, un tas nav viegli.

  3. labi zina, ka titulnācijas mazāk par 10 procentiem palicis sagt:

    žīdiskā nekaunība rullē –

    http://www.la.lv/mudina-iedzivinat-terminu-lidztautiesi-izskauzot-vardu-cittautiesi

    !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! !

  4. Valdis Freimantāls sagt:

    Pateicība Ridam par izturību un apzinīgu latvisku rīcību!

    Cik zinu – tas vienmēr dod rezultātu!

    Jānodrošina, pārbiedētajai un melos iemīdītajai tautai, skaidrs, nepārprotams redzējums, ka „VARENIE“ ir tikai un vienīgi pretlatvisks bandītu grupējums!

    Kamēr tauta nesaprot, ka pretlatviska rīcība NAV pieļaujama, Latvijā viss būs pa vecam!

    Bet latvieši nav muļķi – tie vienkārši tiek muļķoti ar varas masu mēdijiem !

    Nirnberga 2 visu saliks pa vietām pēc Puķina eras beigam!

    Krievijā ir tūkstošiem izcili opozicionāri varas patvaļai!

    Sekosim notiekošajām pārmaiņām Krievijā un pasaulē! (Tās ir sākušās).

    Sekosim (un veicināsim) pretlatvisko, noziedzīgo spēku sabrukumam!

    Atjaunosim tiesiskumu Latvijā!

    Helsinku 86 gars un veselais saprāts maina pasauli!

Atbildēt