“Pārmaiņām būt”. Svešie šeit atrodas prttiesiski !

Pievienojos Freimentāla viedoklim, ka Latvijas iekšpolitika ir stipri atšķirīga no situācijas Francijā.

Tos kurus okupācijas rezultātā izsūtīja arī bija iekopuši sev dārziņus un iekārtojuši savu dzīvi, tie kurus nogalināja, gribēja dzīvot un tiem kuriem bija jāsamierinās ar tuvinieku nobendēšanu, toreiz nācās samierināties. Mēs pārējie izdzīvojām kā mācējām, tajā nišā, ko noteica mūsu katra godaprāts.
Deokupācija un dekolonizācija starptautisko konvenciju ietvaros, nebūt nav atriebība vai naids, kas aiznes līķu kaudzes, bet parasta tiesiskuma atjaunošana, kas šajā zemē nav eksistējis 78 gadus, atšķirībā no Francijas.
Pat daļai latviešu jau iepotēts, ka iemācoties latviešu valodu, pilnīgi jebkurš var kļūt par likumīgu valsts pilsoni un tas esot normāli !!! Tātad arī tie, kas reiz slepkavojuši mūsu tēvus un vectēvus, iznīcinājuši mūsu valstiskumu, laupījuši suverenitāti un atklāti vai paslepus par to lepojas joprojām ir tiesīgi uz Latvijas pilsonību ?
Tik vieglprātīga kārtība pret pilsonības jautājumiem ir ieviesta (uzspiesta, nopirkta kā nu kurā valstī) tikai samērā nesenā pagātnē, izdomājot pat jaunu terminu „nepilsonis“. Tā ir visīstākā dzeguzes olas iedēšana svešās ligzdās, lai iznīdētu tur dzīvojošo pamattautu un nacionālās valstis kā tādas, kuras kā zināms ir lielākais šķērslis cionistu plānu realizācijai.
Turklāt mūsu gadījumā, tas tika attiecināts uz milzīgu skaitu kolonistiem, kuri pēc starptautisko tiesību normām šeit atrodas nelikumīgi.
Tas ir visīstākais genocīds, ko realizē valsts vara, tātad visus šos kolonistus vienkārši pielīdzina priekšzīmīgiem ārvalstu pilsoņiem, kuriem pēc agrākajām tiesību normām un tādas vēl joprojām darbojas daudzās normālās valstīs, ir jāiziet neskaitāmas procedūras un jāiegūst pat kaimiņu apliecinājumi, ka nevienam viņu ģimenes loceklim nav iebildumu pret pilsonības piešķiršanu kaimiņam-ārvalstniekam. To visu vēl regulējot ar limitētu iebraucēju skaitu gadā vai apturot vispār, bet Latvijā pat nenotiekot referendumam, tika pieņemts noziedzīgs lēmums, tos 38% aplaimot ar pilsonību visvienkāršākajā veidā un kā pateicību mēs saņemam okupantisko un komunistisko tradīciju turpināšanos ar visādām Krivcovām, Krivcoviem Lindermaniem, Gopoņenkiem kuriem nekad nebūs labi, kamēr šeit nevaldīs viņu saimnieku pasūtītā kārtība.

Kas tad ir to saimnieki un ko tikko apjēguši krievi Krievijā, situācijā, kad arī tur varu sagrābuši valsts nodevēji un svešu valstu pilsoņi ar svešās valstīs iegūtu izglītību regulē kārtību. Mēs jau diezgan sen zinām, ka LB prezidents nepakļaujas LV valdībai un zinām, kas patvērušies zem maldinošās izkārtnes „ASV federālo rezervju banka“.
Pat R.Pauls savulaik domāja, ka Latvijas krājbanka ir valstij piederoša banka.

Attiecībā uz tiem, kuri šeit ieradās un savairojās pēc 1940.gada okupācijas, man nekad nav bijusi vēlme tiem uzspiest savu valodu vai tradīcijas. Ja krievs ko jautā, tad varu arī krieviski atbildēt, nevis censties tos asimilēt vai pārtaisīt, kā to uzstājīgi realizē liberālā politika.
Pretstatā liberālisma politikai, es katru tautu uztveru kā unikālu, sev raksturīgajā vidē ar savu mentalitāti, īpatnībām, nacionālajām un kultūras bagātībām, kuru tad tā nodot nākošajām paaudzēm kā vislieko dārgumu, tā reizē bagātinot pasauli ar vērtībām, kuras nesveras zeltā. Ko tādu var radīt tikai tautas savā valstī un ejot pa pašu nosprausto evolūcijas ceļu, mācot savus bērnus savās skolās, pēc savām mācību programmām un nodrošinot savu suverenitāti ar saviem likumiem un savu monetāro politiku.

Atšķirībā no multikulturālisma, kas pēc būtības ir legalizēts ekonomisko migrantu geto ar sev raksturīgo patērētājkultūru un vieglprātīgo dzīves uztveri, no kuras tad izdevīgums ir vienīgi lielrūpnieku, lieltirgotāju un augļotāju nedabiskās mantkārības apmierināšanai un pakalpojumu monopolistu peļņas lauciņš, kuri savukārt šo visu multikulturālisma pūli baro ar bum bum subkultūru, kurai nav nekādas mākslinieciskas vai citas paliekošas vērtības.

Manā uztverē mēs šobrīd esam mākslīgi izveidota hibrīdvalsts, kurā cenšas piešūt nacisma birku vai nacionālā naida kurināšanu katram, kurš pieprasa okupācijas seku tiesisku likvidēšanu un patiesas Latvijas brīvvalsts atjaunošanu. Tas patreiz ir kā akmens kaklā, latviešu tautas gribai pēc savas kārtības, saviem likumiem dzīvot un saimniekot savā zemē pašiem.

Okupācijas periodā atmigrējušajai masai arī nebija tautības un tie nerespektēja citus viedokļus kā vien savu „naši“ un vēl jāņem vērā, ka lielu skaitu no tiem sastādīja PSRS kriminālo elementu nomitināšanas politika. Tiklīdz kādā apvidū tie sasniedza kritisko masu, tā nekavējoties ieviesa savu kārtību un tas nebūt nebija tiesiskums vai taisnīgums, bet pēc dzīvnieciski vienkārša principa – „naši“ un „ŅEnaši“

Tad kuri te galu galā ir tie, kas cilvēkus šķiro pēc tās vai citas piederības, nevis pēc tiesiskuma principiem.

Tad nu šo „našistu“ kārtību mēs redzam kā varas glumekļu pakļaušanos kriminālajai pasaulei un saplūšanu ar to. Par to liecina neskaitāmās epizodes noziegumu piesegšanā un nebeidzamās mahinācijas, līdz pat sadzīviskiem sīkumiem, piespiežot pamatiedzīvotājus apmaksāt krievu plūsmas izglītību, apmaksāt TV kanālu komplektus ar iekļautiem krievu kanāliem, valsts apmaksātus latviešu valodas kursus krieviem (kur tajā pat laikā provinces mediķi nav apmācīti apieties ar datoru) prihvatizēto uzņēmumu izpārdošanu kriminālajām aprindām no Krievijas un tādu piemēru ir visapkārt. Neko tādu nemaz nespētu izdarīt cilvēki, kas paši nebūtu kriminālajā pasaulē un visādās sektās līdz acīm iekšā.
Iestājoties pret esošās varas ideoloģijas virzienu un kārtību, mans grēks ir tāds, ka apšaubu kolonistiem dotā statusa tiesiskumu būt Latvijas pilsoņiem, kas nebūt neietekmētu šo cilvēku drošību un tiesības, kuras jebkurā civilizētā valstī tāpat tiek nodrošinātas ar vispārējām cilvēktiesībām un kas ilgs vien tik ilgi, kamēr nenotiks starpvalstu vienošanās par šo nelaimīgo cilvēku civilizētu repatriāciju.

Zinu, tūlīt atskanēs iebildumi, ka visi padomijas migranti nemaz nav tik slikti cilvēki un esot daudz labu piemēru. Tad nu lūk, tas atkal ir kārtējais piemērs, kā tiesiskums un likuma normas tiek veikli noliktas malā un viss tiek aizvirzīts „savējo“ vajadzībām un personīgajam izdevīgumam. Tieši tas man nav bijis un nekad nebūs pieņemams, tāpat kā neuzskatu, ka latviešu tautai būtu jāsamierinās un jāgaida vēl 80 vai 200 gadus, kamēr tie mainīšoties. Tas visticamāk nenotiks, bet ar likuma spēku tiksim piespiesti klusēt vai nu asimilēs par beztautības pašlabuma meklētājiem, tāpat kā to 50 okupācijas gados izdarīja ar neskaitāmiem kompartijas funkcionāriem un šobrīd Latvijā valdošo sistēmu kopumā.

22.01.19