A. Balts. Dievs- mūsu zeme turpina degt
1949.gada 25.marts Latvijai ir smaga un neaizmirstama diena, tad notika plašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem “ļaunuma impērijas PSRS” reģioniem. Pēc dažādiem vēsturnieku aprēķiniem lopu vagonos izsūtījumā tika aizvesti aptuveni pāri par 40 000 Latvijas iedzīvotāju, arī pavisam mazi bērni un zīdaiņi.
Tas ir jāatceras un jāpiemin, bet ne jau kopā ar izsūtīšanas vaininiekiem-okupantiem un to pēctečiem, kas neko nenožēlojot ņirdzīgi !!! uz to visu noraugās un pat nekaunas izsmiet mūsu tautas sēru dienas, un apgalvot, ka to ar kaut ko ir pelnījuši šie nevainīgie upuri.
Valsts vara vēl tagad nav pat uzsākusi šo okupācijas seku-okupantu izvešanu no atbrīvotās mūsu valsts!
Obligāti visā valstī jāpaceļ karogs sēru noformējumā, tas gan strikti jāievēro.
Skumji un smagi redzēt visu šo ārišķīgo cirku, ko varturi rīko. Patiesībā atkārtojot bezcerību un smagos apstākļus, panākt atkal mūsu pilsoņu dzimtenes pamešanu, tikai nu jau ar ekonomiskām un morālām traumu metodēm.
Līdzekļus nežēlojot, notiks daudz visādi pasākumi un koncerti kultūras programmas ietvaros.
Latvijas Okupācijas muzeja filmas “1949. gada 25. marta deportācijas Mājupceļš” pirmizrāde notiks Rīgas Kongresu namā. Šī ir trešā filma no trīs muzeja veidoto filmu cikla, kas veltītas 1949. gada 25. marta deportācijām. Rīgas Domā Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” atskaņos Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, profesionālais pūtēju orķestris “Rīga” , Rīgas Sv. Pētera baznīcā skanēs Ērika Ešenvalda kantāte “Ugunssardze” utt.
Tāpat 25.marta deportāciju upurus pieminēs arī Tukumā, Talsos, Cēsīs, Raunā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Inčukalnā, Amatas novadā, Bauskā, Saulkrastos un daudzviet citur Latvijā. Tas viss jau ir jauki un atdzīstami, ja tikai pret vēl dzīvajiem izsūtījumu izcietušajiem parādītu tādu pašu godu ne tikai šajās divās sēru dienās! Ja viņiem pašiem pajautātu, ko viņi par to domā un ko vēlas, bet tieši no tā visa valdošā kliķe izvairās un kontaktējas ar veiksmīgi izmeklēto represēto pārstāvi, kurš sen ir nodevis savus likteņbiedrus un arī tikai “ko vajag un tikai pareizi” runā.
Mūsu sarkanbaltsarkanais karogs ar sēru lentēm it visur tikpat skumji plīvo, cik skumjas ir mūsu pilsoņu sejas, redzot gaisos paceltu mūsu dzimtenes simbolu, bet sev blakus visapkārt redzot vainīgo un to atvašu ņirdzīgos mūļus un svešo valodu,
-kuru dēļ plīvo šīs sēru lentes,
-kuru dēļ ir fiziski iznīcināts mūsu tautas genofonds.
Bet tas joprojām turpinās- citās modernākās formās !
Vai tiešām jāatkārtojas šādai iznīcības dienai, lai mūsu tauta pamostos, izslietos un ar latvisku pašcieņu dotos pati sevi glābt?
A. Balts. 27.03.11
======================================================
MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ
Ar Sarkanā Karoga ordeni par deportāciju sekmīgu izpildi apbalvoti šādi LPSR iekšlietu un valsts drošības ministrijas darbinieki:
1949.gadā
pulkvedis Vasiļjevs Vladimirs Vasīlija d. (1902.g.), valsts drošības ministrijas darbinieks;
pulkvedis Vēvers Jānis Jāņa d.(1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā;
majors Zujāns Ivans Donāta d. (1910.g.), VDM 2N daļas (cīņa pret nacionālajiem partizāņiem) priekšnieks;
pulkvedis Kozins Viktors Nikolaja d. (1909.g.), VDM 2.daļas (pretizlūkošana) priekšnieks;
Foto: Padomājiet, padomājiet SARKANĀS SĒRGAS pēcteči !!! Šīs latviešu līķu kaudzes ir jūsu tēvu un vectēvu roku darbs !!! Svētā atriebība vēl nāks pār jūsu galvām…nekur jūs neizspruksiet- maskavas šakāļi !!!
milicijas 3.ranga komisārs Košeļevs Aleksejs Alekseja d. (1906.g.), iekšlietu ministra vietnieks;
kapteinis Larjutins Mihails Pāvela d. (dz.gads nav zināms), VDM Kuldīgas apriņmķa nodaļas priekšnieks;
ģenerālmajors Noviks Alfons Andreja d. (1908.g.), valsts drošības ministrs;
milicijas pulkvedis Platais Nikolajs Kārļa d. (dz.gads nav zināms), iekšlietu sistēmas atbildīgs darbinieks;
kapteinis Reinholds Pēteris Jāzepa d. (1910.g.), VDM Madonas apriņķa nodaļas priekšnieks;
kapteinis Tutins Vincs Antona d. (1914.g.), bijis VDM Valmieras apriņķa daļas priekšnieks, vēlāk VDM 2N daļas priekšnieka vietnieks;
kapteinis Šalms Jēkabs Miķeļa d. (dz.gads nav zināms), VDM Aizputes apriņķa daļas priekšnieks;
pulkvedis Širinskis Fjodors Zaharija d. (dz.gads nav zināms), strādājis VDM struktūrā Madonas apriņķī;
ģenerālmajors Eglītis Augusts Pētera d. (1896.g.), iekšlietu ministrs;
apakšpulkvedis Jaunpetrovičs Kārlis Ivana d. (1902.g.), VDM Liepājas daļas priekšnieks.
Kopumā par operāciju visā PSRS piešķirti 75 Sarkanā Karoga ordeņi !!!
Drīz pēc deportāciju laikā veiktajiem varoņdarbiem visi apbalvotie tikuši paaugstināti amatā.
Tagad šie cilvēki(“cilvēki”) ir miruši (nosprāguši-nolādētie asinssuņi).
Foto: Mums vēl bļeg(kā teica Nils) jāpadomā, vai tā bija okupācija… . Un tā šie Maskavas “sūtņi” domā vēl šo balt-dien !!!
Skaitliskais sastāvs.
Datu bāzē reģistrēto deportēto personu skaits pēc hronoloģijas sadalās šādi:
Vācieši deportēja un nogalināja vairāk nekā 100 000 Latvijas pilsoņu
Tie ir tiesati,BET JUS.
pričom es un mēs???
http://vip.latnet.lv/lpra/strukturanalize.html
Deportāciju pamatojums un izpildītāji
Baltijas valstu pamatiedzīvotāju izsūtīšanu uz mazapdzīvotiem un attāliem PSRS rajoniem padomju represīvie orgāni uzsāka tūlīt pēc šo valstu iekļaušanas PSRS un regulāri turpināja līdz 50.gadu beigām.
Pirmā lielākā deportācija notika 1941.gada jūnija vidū – galvenokārt vienas nakts laikā – 14.jūnijā. PSRS NKVD dokumentos atrastas šādas atsauces uz konkrētiem padomju varas lēmumiem: VK(b)P CK un PSRS Tautas komisāru padomes 1941.gada 14.maija lēmums Nr.1299-526ss; PSRS NKVD-NKGB 1941.gada 14.jūnijā apstiprināts plāns; norāde, ka “izsūtīšana veikta pēc biedra Berijas 1941.gada 14/IV rīkojuma, kuru viņš devis atbilstoši valdības rīkojumam”. Šie rīkojumi attiecās uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Moldāviju.
Izsūtīšanas Baltijas republikās 1945.-1949.g. veica saskaņā ar šādiem direktīviem rīkojumiem: PSRS NKVD 1945.gada 16.jūnija telegrāfisks rīkojums; PSRS MVD 1946.gada 10.decembra direktīva un PSRS MVD 1946.gada 18.decembra pavēle par bandu vadītāju un to aktīvu dalībnieku ģimenes locekļu izsūtīšanu no Lietuvas PSR; PSRS Ministru Padomes 1948.gada 21.februāra lēmums par bandītu un nacionālistu, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs nogalināto un sodīto ģimenes locekļu, kā arī bandītu atbalstītāju – kulaku ar ģimenēm izsūtīšanu no Lietuvas PSR; PSRS Ministru Padomes 1949.gada 29.janvāra lēmums par kulaku un to ģimeņu, bandītu un nacionālistu ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR. Operācijas tika gatavotas un realizētas pilnīgā slepenībā. Šobrīd uz rīcībā esošo dokumentu bāzes nav iespējams noskaidrot un nosaukt vārdā tos cilvēkus, kuri sastādījuši deportējamo personu sarakstus un tos iesnieguši valsts drošības orgāniem. 1949.gada izsūtīšanās par tādiem tiek uzskatīti vietējo partijas organizāciju partorgi un izpildkomiteju priekšsēdētāji.
Taču no izvešanas lietām var identificēt LPSR valsts drošības orgānu amatpersonas, kuras apstiprināja slēdzienus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941. g., 1949.g.-1953.g.
1941.gadā:
Šustins Semjons (1908.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks –
par 6.636 personām;
Cinis Jānis (1911.g.), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks – par 2.479 personām;
Krivickis Zinovijs /Zjama/ (1910.g.), NKVD 1.specdaļas priekšnieks –
par 1.915 personām;
Brezgins Aleksandrs, LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks –
par 1.138 personām.
Daži paraksti: Vēvers – 5; Mende, Barkovskis – 2; Jenukidze, Lagovskis, Latkovskis, Martirosovs, Sproģis – 1.
No 1949. līdz 1953.gadam:
Noviks Alfons (1908.g.), valsts drošības ministrs –
par 41.544 personām (1949. g.);
Pešehonovs Fotijs (1913.g.), VDM izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks –
par 141 personu (1949.g.-1953.g.);
Vēvers Jānis (1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā – par 51 personu (1951. g.-1953. g.).
Daži paraksti: Zujāns -13; Šustins -13; Kovaļčuks -7; Poļikarpovs -6; Ļakiševs -5; Mišutins -2; Jemeļjanovs, Kozins, Krašeņņikovs -1.
Šo informāciju var papildināt ar LPSR Valsts drošības ministrijas un LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku vārdiem, kuri 1949.gadā apbalvoti ar Sarkanā Karoga ordeņiem un Tēvijas kara 1.pakāpes ordeņiem “par sekmīgu speciāla Valdības uzdevuma izpildi”. Saraksts “Par PSRS Valsts drošības ministrijas un PSRS Iekšlietu ministrijas orgānu un karaspēka ģenerāļu, virsnieku, seržantu, ierindas sastāva apbalvošanu ar ordeņiem un medaļām” publicēts turpinājumos laikraksta “Pravda” 1949.gada 25.augusta un 26.augusta numuros. Diemžēl tas ir nepilnīgs, jo pēc otrā turpinājuma saraksta publicēšana tikusi pārtraukta. Pilnībā pieejams saraksts ar Sarkanā Karoga ordeņu kavalieru vārdiem. Minētie apbalvojumi ir kaujas ordeņi un tos piešķīra par nopelniem militārās operācijās kaujas laukā, kas liecina par to, ka padomju vara deportāciju akcijai piešķīra ārkārtēju nozīmi.
1949.gadā ar Sarkanā Karoga ordeni par deportāciju sekmīgu izpildi apbalvoti šādi LPSR iekšlietu un valsts drošības ministrijas darbinieki:
pulkvedis Vasiļjevs Vladimirs Vasīlija d. (1902.g.), valsts drošības ministrijas darbinieks;
pulkvedis Vēvers Jānis Jāņa d.(1899.g.), valsts drošības ministra vietnieks operatīvajā darbā;
majors Zujāns Ivans Donāta d. (1910.g.), VDM 2N daļas (cīņa pret nacionālajiem partizāņiem) priekšnieks;
pulkvedis Kozins Viktors Nikolaja d. (1909.g.), VDM 2.daļas (pretizlūkošana) priekšnieks;
milicijas 3.ranga komisārs Košeļevs Aleksejs Alekseja d. (1906.g.), iekšlietu ministra vietnieks;
kapteinis Larjutins Mihails Pāvela d. (dz.gads nav zināms), VDM Kuldīgas apriņmķa nodaļas priekšnieks;
ģenerālmajors Noviks Alfons Andreja d. (1908.g.), valsts drošības ministrs;
milicijas pulkvedis Platais Nikolajs Kārļa d. (dz.gads nav zināms), iekšlietu sistēmas atbildīgs darbinieks;
kapteinis Reinholds Pēteris Jāzepa d. (1910.g.), VDM Madonas apriņķa nodaļas priekšnieks;
kapteinis Tutins Vincs Antona d. (1914.g.), bijis VDM Valmieras apriņķa daļas priekšnieks, vēlāk VDM 2N daļas priekšnieka vietnieks;
kapteinis Šalms Jēkabs Miķeļa d. (dz.gads nav zināms), VDM Aizputes apriņķa daļas priekšnieks;
pulkvedis Širinskis Fjodors Zaharija d. (dz.gads nav zināms), strādājis VDM struktūrā Madonas apriņķī;
ģenerālmajors Eglītis Augusts Pētera d. (1896.g.), iekšlietu ministrs;
apakšpulkvedis Jaunpetrovičs Kārlis Ivana d. (1902.g.), VDM Liepājas daļas priekšnieks.
Kopumā par operāciju visā PSRS piešķirti 75 Sarkanā Karoga ordeņi. “Pravdā” publicētais saraksts papildināts ar virsnieku dzimšanas gadiem un ieņemamo amatu akcijas laikā.
Drīz pēc deportāciju laikā veiktajiem varoņdarbiem visi apbalvotie tikuši paaugstināti amatā. Tagad šie cilvēki ir miruši.
Deportēto personu kontingentu sastādīja divas grupas: 1) administratīvi aizturētās personas un 2) arestētās personas.
1941.gadā nereti cilvēkus, galvenokārt ģimenes galvas – vīriešus, pēc administratīvās aizturēšanas atšķīra no ģimenes, arestēja, pret viņiem uzsāka krimināllietas par dzimtenes nodevību (KPFRS KK 58.pants) un tiesāja galvenokārt trijnieku (troiku) sēdēs, piespriežot ilgstošus apcietinājuma termiņus vai nāves spriedumus. Citos gadījumos cilvēkus arestēja un tiesāja pēc izsūtīšanas nometinājuma vietā.
Arestētajām personām bija ieviestas divas lietas – izsūtīšanas lieta un krimināllieta, cilvēkam parādījās sodāmība. Liela daļa izsūtīšanas lietu un krimināllietu atrodas Latvijā, bet daudzas, īpaši tās, kuras bija ierosinātas pret ievērojamiem Latvijas cilvēkiem – valstsvīriem, diplomātiem, militārajiem vadītājiem, diplomātiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, joprojām atrodas Krievijas Federācijā.
Kādi tad bija arestu iemesli? Par tādiem tika uzskatīti darbošanās aizsargu organizācijā, dienests policijā, militāros formējumos, aktīva sabiedriska darbība nekomunistiskās organizācijās, dalība nekomunistiskās partijās Latvijas brīvvalsts laikā, turība, labvēlīgas attieksmes neizrādīšana vai slikta attieksme pret jauno kārtību. Šie cilvēki tika kvalificēti kā pretpadomju jeb sabiedriski bīstami elementi. 1949.gadā arestēja nacionālo partizāņu atbalstītājus, t.s. kulakus, nacionālistus u.c.
Izsūtījumā specnometinātie no Baltijas republikām 1952.gadā sadalījās četros kontingentos: “no Baltijas 1941.g.”, “no Lietuvas 1945.-1948.g.”, “no Baltijas 1949.g.” un “kulaki no Lietuvas 1951.g.”. Visi viņi bija sadalīti trīs kategorijās: izsūtīti uz noteiktu laiku (1941.g.); izsūtīti bez termiņa uzrādīšanas (1945.-1948.g.) un izsūtīti uz mūžīgiem laikiem (1949.g.).
Līdz šim veiktie pētījumi par 1941., 1949. un citos gados veiktajām Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijām lielākoties balstīti uz tā laika represīvo iestāžu atskaitēm un bijuši ierobežoti ar šajos dokumentos atspoguļoto faktu izvēli. Šādi pētījumi veikti Krievijā,,, kā arī Latvijā ,.
TSDC veiktajā pētījumā izmantota Iekšlietu ministrijas Nepamatoti represēto pilsoņu reabilitācijas nodaļā izveidotā elektroniskā datu bāze par deportētajām personām. Tā balstīta uz izsūtīšanas lietu informāciju un ļauj veikt makro- un mikroanalīzi daudzos aspektos. Salīdzinājumam izmantoti 1935.g., 1943.g. un 1959.g.tautskaites rezultāti, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati (aprēķini) un Latvijas Iedzīvotāju reģistra informācija.
Deportācijas – genocīds pret Latvijas tautu
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948.gada 9.decembra “Konvencija par genocīda novēršanu un sodīšanu par to”, 2.pants, definē genocīda pazīmes:
“Šajā konvencijā par genocīdu tiek atzītas darbības, kuras tiek pastrādātas, lai iznīcinātu pilnīgi vai daļēji kaut kādu nacionālu, etnisku vai reliģisku grupu kā tādu:
šādas grupas locekļu noslepkavošana;
nopietnu miesas bojājumu nodarīšana vai psihisku traucējumu izraisīšana šādas ļaužu grupas locekļiem;
kādai ļaužu grupai ar nolūku radīti tādi dzīves apstākļi, kādos dzīvojot šī grupa būtu lemta pilnīgai vai daļējai iznīcināšanai;
pasākumi, kas vērsti uz to, lai šādai ļaužu grupai nedzimtu bērni;
vardarbīga vienas ļaužu grupas bērnu nodošana citai ļaužu grupai.
Attiecībā par vainīgo izdošanu tiesāšanai tās valsts kompetentajām tiesām, kuras teritorijā šie noziegumi pastrādāti, dokumenta 7.pantā noteikts, ka “genocīds un citi 3.pantā uzskaitītie noziegumi nav uzskatāmi par politiskiem noziegumiem. Šādos gadījumos Līgumslēdzējas valstis apņemas veikt noziedznieku izdošanu saskaņā ar savu likumdošanu un spēkā esošiem līgumiem”.
Latvijā veiktās deportācijas un to izraisītās sekas satur konvencijā norādītās genocīda pazīmes. Kopā ar pārējiem padomju varas pasākumiem (baigā gada akcijas, piespiedu rusifikācija, Latvijas izšķīdināšana PSRS infrastruktūrā u.c.) adekvāti atspoguļo padomju varas īstenoto politiku okupētajā Latvijā.
Bet ko daris ar shodienas ,lielkungiem???
Mans vectevs 13 gadi Sibirija.
Mazdels 15 gadi ASV,
Ticiet nekadas atshkiribas.
Tas viss ir zhidu burbuls ,lai piesaistitu leto darba speku.
Gribiet pameginiet , un tad tik nesakiet ,ka neviens nebus teicis.
Aizbrauciet ar 100$ kabata un uzsaciet , tad gribesies kaut uz Sibiriju , tur vismaz ir cilveki,un tie ir krievi, nevis shitie salashnjas kas mums te apkart klimst.
Garlaicibas pec vari palasit UZNAI PRAVDU 12 KOLEN IZRAILA
INSTRUMENT DLJA VSKRITIJA GERBOVOJ SIMBOLIKI(ieiet krievu
burtiem)
Tas ir labi, ka TT saglabā nelietīgo noziedznieku vārdus. Gan pienāks atmaksas brīdis!
Ja vēl ņem vērā kādreiz PILSONĪ un PAVALSTNIEKĀ publicēto noziedznieku sarakstus, darba TT būs – oi,oi,oi!
..hi, a moška nevajg gaidīt, kamēr valsts vadonīši -līdēji sataisīsies tiesāt krievu komunjaku sadistus?
Nu lai tad tie sūda krievu suņi nosprāgst!Bet pārējie aizies veļos no taisnīgas rokas!Kas – varbūt palīdzēt?!
Tu ir briesmīgs naciks Miervaldi un citi arī, jo nesaprot, ka visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības un pat krieviem arī te!
Marsieti – kādas tiesības var būt okupantam?!
Marsietim vajadzētu saprast, ka ir pilsoņi- krievi Latvijā un ir krievi okupanti un kolonisti Latvijā.Bez tā vēl sarkanajā okupantu armijā bija arī citas tautības.
Tad nav godīg tā škirot cilveksus pēc tautībs, jo tie pilsoņs krievi ir tik čuķ,čuķ daudz a tie, ko sauc okupanti ir ļoti daudz, kur tad tos likt?
Marsieti – tu tiešām esi no mēness nokritis!X – stundā viņus visus vāks no viņu perēkļiem ārā, dos 15.minūtes sakrāmet savas panckas, un iet uz lopu vagoniem!Jā, jā, uz lopu vagoniem!Mē ar viņiem izdarīsim tieši to pašu, ko viņi ar mums 1941.gadā!Izšķirība ir tā, kad viniem nebūs jēgas pretoties, un savu nožēlojamo krieva puskustoņa dzīvību viņi pazaudēs, ja uzdrošināsies ārdīties pretī!Viņu dzīvības ir tikpat lielā vērtē, kā jēriem uz kaušanu!Tā, lūk!
Marsieti – Takā viņiem nav ko zaudēt, jo viņi ir šeit nelikumīgi ieklīduši puskustoņi, tad nu viņi ies uz tiem lopu vagoniem, tāpat ka viņi uz tiem mūs dzina, tik vien ar to izšķirību, kad mūsu represijas būs likumīgas, un ar cēlu mēŗķi!Tādēļ mums izdosies!Izdosies, varbūt automāts būs jāņem talkā, bet izdosies!
Miervaldi, tev labi sanāk, pat reizes desmit labāk, kā blek-mekam,hmm, kurš no jums lielāks krievžīds?
No malas – es taču šo pašatīrīšanu daru ar savu zemi, un pēc vēsturiskās taisnības pareizi!žīdi jau ir tie, kuri plandās pa visu pasauli, un uzspiež savu visām citām cilvēku tautām!Ja viņi šo procesu darītu savā etniskajā dzimtenē, tad es neko neteiktu, bet ja viņi plandās pa visu pasauli, un nesaprot kad viņu apsolītā zemē ir viņu pašu dzimtene, tad ko?
Aivar – nu tu dod!Kā šajos, Latvijai un Latvjiem naidīgajos apstākļos atšķirt, kurš pilsonis kurš okupants?Jo visiem krievuļiem tak dod pilsonību tagad!Nu pie īstās Latvju varas, būs zināms, kurš okupants, kurš pilsonis!
Miervaldis, tev nav neko jāatškir, tev ir pareizi jālieto vārds -okupants, nevis pēc tautībām cilvekus jāškiro! Tāpat, kā žids un cionists nav viens un tas pats, tā krievs un savoku okupants var būt īsts ienaidnieki Latvijā.
Sergej – kur tu redzi, kad es cilvēkus šķiroju pēc tautībām?Visās tautās ir zelta graudi un pelavas, un Latviets, kā kārtīgs saimnieks, izmēzīs visu slāvu draņķus no savas zemītes!(un lietot apzīmējumu “krievu okupants”, nemaz nav slikti, tas tik vien definē viņa etnisko izcelsmi, neko vairāk!)
Talmud – krievi nogalināja daudz vairāk!Bet vai Latvieši pie kā ir vainīgi?Taču ne!Starp Latviešiem ļaunu cilvēku allaž bijis maz!LRTT ir pateicību parādā vāciešiem, jo tie mūs atbrīvoja!