Visu pirms izlasiet un tad parunāsim !
Latvijas inteliģences atklātā vēstule ANO migrācijas pakta sakarā
Tēvijas Sargi·Svētdiena, 2018. gada 2. decembris
Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim,
Latvijas Republikas Ministru kabinetam,
Saeimas deputātiem
Godājamais Ministru Prezidenta kungs!
Godātie ministri un cienījamās ministres!
Godātie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes!
Mēs aicinām Jūs iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanos „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11. decembrī!
Ir pamatotas aizdomas, ka – Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz „starptautisko sadarbību un globālo partnerību”; – šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu – tiek izšķirta tikai „regulāra” un „neregulāra” imigrācija;
Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā, to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompaktā desmitiem reižu minēti vārdi: „we commit” (no angļu val. – mēs apņemamies).Kompakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā;
Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis;
Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest „naida noziegumu” un „naida runas“ likumus. Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana „par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un mediju „uzskatu veidošana”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu. Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti.
Pat ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laicīgi iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos. Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt Migrācijas Kompaktu. Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei.
Aicinām valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to!
Mīlot Latviju
Lidija Lasmane – Doroņina, pretošanās kustības dalībniece 2. Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pretošanās kustības dalībnieks 3. Jānis Vanags, Latvijas Evaņģeliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps 4. Zigmars Liepiņš, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Nacionālās Operas valdes priekšsēdētājs 5. Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, rakstniece, dzejniece 6. Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, gleznotāja 7. Roze Stiebra, Latviešu animācijas filmu režisore un veidotāja 8. Jānis Pujats, kardināls, Romas katoļu baznīca 9. Alvis Hermanis, režisors, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs 10. Gundars Āboliņš, aktieris, režisors 11. Viesturs Rudzītis, ārsts, psihoterapeits, rakstnieks 12. Pāvils Brūvers, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, bīskaps emeritus 13. Jānis Vēveris, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks 14. Harijs Tumans, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors 15. Jānis Ūdris, rakstnieks, vēsturisko romānu autors 16. Ilze Ostrovska, Dr. Philos 17. Andris Buiķis, akadēmiķis, zinātņu doktors, politiķis 18. Aivars Hermanis, mūziķis 19. Andrejs Mūrnieks, pedagogs un mūziķis 20. Ginta Pētersone, mūziķe, JVLMA, EDMS pasniedzēja 21. Jurģis Klotiņš, mūziķis, politiķis 22. Reinis Zariņš, koncertpianists 23. Baiba Sipeniece – Gavare, TV un Radio raidījumu vadītāja 24. Ruta Štelmahere, dzejniece un gleznotāja 25. Egīls Šņore, dramaturgs 26. Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste 27. Ēriks Jēkabsons, mācītājs, bijušais Iekšlietu ministrs 28. Ilze Vanaga, politiķe 29. Sandra Vensko, rakstniece 30. Elita Veidemane, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, žurnāliste 31. Dr. Guntis Kalme, mācītājs, publicists 32. Pēteris Bankovskis, rakstnieks, žurnālists, mākslas zinātnieks 33. Haralds Sīmanis, komponists, mūziķis 34. Raimonds Knesis, dzejnieks, mākslinieks 35. Iveta Šimkus, dzejniece, filozofe 36. Agita Draguna, dzejniece 37. Ieva Samauska, rakstniece 38.Vladis Spāre, rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors 39. Rita Eva Našeniece, publiciste 40. Sandra Rutmane, tulkotāja 41. Silvija Brice, tulkotāja 42. Inguna Bauere, rakstniece 43. Dace Priede, rakstniece 44. Jānis Bitāns, Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs 45. Kristaps Bricis, tulkotājs 46. Ilgvars Gravnieks, arhitekts 47. Artūrs Irbe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, hokejists 48. Vestards Šimkus, pianists 49. Mārtiņš Brauns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, komponists 50.Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
Rīga, 2018. gada 30. novembris.
Piezīme: Laika trūkuma dēļ vēstulē uzskaitīto personu piekrišana vēstules saturam ir sniegta elektroniskās sarakstes formātā.
(LRTT piebilde: Un vai nav smieklīgs šis teikums ? Tik svarīgai lietai visam šim “pietrūka” laika !)
Vai ziniet kā var atšķirt patriotu no viltus patriota, proti, no SISTĒMAS radīta patriota ? Tas ir pavisam vienkārši, PATRIOTS cīnās ar problēmas cēloni, bet viltus patrioti, ar sekām. Tie, kuri cīnās ar sekām, tie strādā PROBLĒMU cēloņu radītāju uzdevumā ! Viņi ir noziedzīgās sistēmas “demokrātijas teātra” trupas aktieri.
Neticiet ?
Es JUMS to pacentīšos pierādīt ar viņu pašu rakstīto tekstu.
Lūk:
Godājamais Ministru Prezidenta kungs!
Godātie ministri un cienījamās ministres!
Godātie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes!
Mēs visi zinām, ka Latvijas valsti līdz iznīcībai ir noveduši tieši tie, kuri atrodas pie Republikas vadības stūres. Tad kāpēc tiek lietots “apzīmējums” GODĀTAIS / CIENĪTĀ ? Bez šī epiteta varēja pilnīgi iztikt, jo nav jāgodina tie, kuri veikuši noziegumu pret tautu un valsti !
Tas būtu jau pirmais “norādījums” šiem lopiem, ka tauta viņiem neizrāda pilnīgi nekādu cieņu.
(Bet šie mirlas pazemīgi laizās savu saimnieku priekšā)
Ir taču līdz asarām smieklīgi prasīt palīdzību tam, kurš nācis tevi nobendēt !
Un tad vēl:
“Aicinām valdību izturēties atbildīgi… .” Viņi, lūk, tikai aicina, nevis pieprasa !!!
-Tiek taču no cionistu nacistu noziedznieku bandas izstrādās tautu iznīcināšanas plāns, bet šie “plānprātiņi” tikai aicina !
-Tas nav vairs nekāds noslēpums, bet šie tikai uz ceļiem rāpodami aicina !
Tikai “aicina” tāpēc, ka viņi ir organizēti no šīs pašas cionistu bandas.
-Ar treknākiem burtiem es iezīmēju tos, ar kuriem man ir bijusi darīšana un ir publicēti LRTT vietnē !
-Kuriem jābūt aiz restēm vai pat “uzsēdinātiem uz mieta” par:
sadarbību ar KGB(mossad) !
Ja viņi būtu patrioti, tad būtu nosodījuši noziedznieku bandu, kura izstrādāja šo MIGRĀCIJAS PAKTU, kas ir noziedzīgs un antidemokrātisks pēc būtības !
Tā ir tā Eiropas tautu iznīcināšanas programma, par kuru čekas darbone(klukste) saņēma Kalergi balvu !
Kalergi plāns: Jau 1922 gadā tiek izskatīts jautājums par Eiropas tautu daudzveidības aizstāšanu ar multi- sabiedrību
Šeit vairāk:
03.12.18 L. Grantiņš
