LRTT klāt nācis vēl viens sadarbības partneris !

LRTT: Esmu gandarīts, ka M. Bērziņa kungs, neskatoties uz visām briesmām, kas var draudēt no nelikumīgās- okupantu iesēdinātās 4. maija kliķes puses, pieņema manu piedāvājumu.

Praktiski jau “daudz” jāpiedāvā nebija, jo viss tika momentā saprasts… . Un tā jau ir kārtējā “zārka nagla” čekistu bandai viņu “skuju takas” kastei… .

07.05.18      L. Grantiņš

---

---

---

---

LRTT> Ja negribi vai “neproti” lasīt, tad vari klausīties:

Vakar beidzot saņēmu pirmos uzmanības apliecinājumus no kāda cita medija.

Un nebūt nebiju pārsteigts, ka tie nāca tieši no ārzmēs bāzēta medija, kurš arī tādēļ spēj saukt lietas īstajos vārdos.

Šeit Latvijā man jābūt īpaši uzmanīgam un pirms katra apgalvojuma vai pieņēmuma, kuru izsaku jāpadomā vairākkārt. Kādas sekas tam varētu būt. Jo skaidri apzinos, ka kopš esmu sācis publicēt seriālu tiesiskuma deFektīvstāsts ”Latvijas Republikas Vārdā” esmu nokļuvis par lielas daļas Latvijas tiesībsargājošās sistēmas ienaidnieku listes augšgalā.

Starp citu, tās ne tuvu nav tikai manas iedomas.

Esmu saņēmis ”mājienus ar mietu” ka tiek ļoti gaidīta mana pirmā kļūda. Un tad jau viss notiks pēc šablona. Ierosinās Kriminālprocesus, tiesās, sodīs un beigu beigās nogremdēs pilnībā. To apstiprina kaut vai tas, ka neviens no Latvijas masu dezinformācijas līdzekļiem (MDL) nepievērš uzmanību manām aktivitātēm. Vismaz publiski nē.

Man personīgi zināmi žurnālisti, kuri ar interesi seko līdzi notiekošajam, taču paši baidās pat iepīkstēties.

Nu ko.

Tad jau atliek tikai cīnīties vienatnē.

Taču redziet – vienatnē tomēr nebūs jāpaliek, jo ir pietiekami drosmīgi cilvēki, kuri ir ar mieru palīdzēt un atbalstīt. Un man ir pilnīgi vienalga cik skarbi viņi izsakās par notiekošo. Ja es drīkstētu, tad arī šis video sastāvētu no visādiem ”pī” un tamlīdzīgi. Jo, ticiet man – lielāku ārprātu par šīm sistēmas izdarībām es iedomāties nespēju.

Māte zaudē divus mazuļus un tad vēl tiek par to notiesāta un ieslodzīta.

Vai kāds spēj iedomāties vēl lielāku traģēdiju?

Es nē.

Un, ja godīgi, tad papētot mūsu valsts kriminālistikas vēsturi jāsecina, ka nekad Latvijā nekas tāds iepriekš nav noticis. Vismaz nav ticis konstatēts. Tādēļ arī likumsakarīgi ir secināt, ka arī pretdarbība būs pati, pati nopietnākā.

Kā teica kāds advokāts: ”Sistēma nekad neatzīst savas kļūdas”.

Iekšēji saprotu, ka iespējams tieši tādēļ nonācu šādā situācijā, lai beidzot piespiestu šo sistēmu tās atzīt. Dievs nekad neuzliekot vairāk, kā varam panest. Pagaidām vēl varu, lai gan ir grūti.

Ļoti grūti.

Mana dzīve pēdējos trīs ar pusi gadus vairāk līdzinās spiegu romānam. Apkārt pilns ar dažādiem ”labvēļiem”, kuri sola palīdzēt un tad, visu iespējamo samaitājuši, pazūd kā nebijuši. Jādomā ir par katru soli. Jā, jādomā ir arī par drošību.

Ne tik daudz savējo, kā Gintas.

Jo viņa atrodas tur – ieslodzījumā.

Viņa faktiski ir sistēmas ķīlniece.

Un arī es šeit laukā, jo apzinos – jebkura mana aktivitāte šeit laukā var atsaukties uz viņas – jaunas trauslas sievietes veselību un pat dzīvību.

It kā bezizeja. Tomēr viena izeja gan ir. Un tā ir publicitāte. Jo jau tagad, kopš seriāls tiek regulāri publicēts, redzu, ka Gintai viņi pieķerties vairs nemēģina. Arī man nē.

Garnatijas protams nav.

Vismaz nemēģina ar vecajiem labajiem čekistu paņēmieniem.

Pārāk daudzi jau zina.

Taču ir viens paņēmiens, kurš darbojās joprojām.

Manuprāt letāls iznākums ir tikai tajos brīžos, kad citas izejas vairs nav. Bet ir modernāki un efektīvāki veidi. Atņemiet cilvēkam naudu un paši redzēsiet – ilgi viņš nepretosies.

Izņemot dažus ”trakos”.

Nosacīti trakos.

Es gan šos ļaudis drīzāk sauktu par principiāliem, kuri patiesības vārdā gatavi iet līdz galam.

Tādu nav daudz un sistēma ar to nerēķinās.

Bet tādi tomēr ir.

Un ar to sistēmai grūti samierināties, pat saprast ir grūti. Kopš uzsāku šo cīņu esmu zaudējis divus uzņēmumus, ticis piekauts VP RPP busiņā tā, lai pēc divām dienām uz tiesu neaizietu.

Esmu apzagts (piemēram zaudējis auto, kuru protams neviens pat i netaisās meklēt), cietis vēl dažādus pāridarījumus.

Un viss ar vienu vienīgu mērķi – ierobežot manas iespējas kaut ko darīt lietas labā. Neļaut pretoties. Kāds teiks, kādēļ gan es nemūku no Latvijas ?

Atbilde ir ļoti vienkārša – ja es tagad aizmukšu, tad nebūs vairs neviena kurš rūpēsies par to, lai šo netaisnību kaut kā novērstu. Un divu bērnu mamma paliks pūt cietumā uz divdesmit gadiem. Par neko. Pie tam, patreiz sistēma ir kļūdījusies. Man jābūt šeit, lai aiznestu kārtējo iesniegumu nākamnedēļ un pieprasītu atbildi uz to. Man jāpalīdz viņai kaut vai runājot ar viņu pa tālruni. Neko no tā visa tur – ārzemēs es nevarēšu. Lai gan man ir uz kurieni aizbraukt. Ir draugi, atbalstītāji. Paradoksāli – lielākā daļa tieši ārpus Latvijas.

Un ko tad patiesībā es gribu. Gan es, gan arī Ginta gribam tikai to, lai lietu izmeklē, lai atrod īstos vainīgos (nu jau arī sistēmas rindās) un viņi saņem pelnīto sodu. Vai tas būtu par daudz prasīts tiesiskā un demokrātiskā ES un NATO dalībvalstī? Tiešām?

Noslēgumā uzskaitīšu visus kanālus un vietnes kurās var atrast informāciju par seriālu un manām aktivitātēm. Pats seriāls tiek publicēts:

• Pirmdienās     plkst. 9:00

• Trešdienās      plkst. 9:00

• Piektdienās     plkst. 9:00

• Svētdienās      plkst. 12:00

Tagad par to, kā vieglāk atrast seriālu un acgarni.com:

• Pirmais kanāls ir mans blogs/vlogs www.acgarni.wixsite.com/acgarni/. Tajā video sadaļā var noskatīties visas sērijas un rakstu sadaļā lasīt pārējos ar šo lietu saistītos stāstus. Jāsaka, ka kopš esmu sācis runāt publiski, esmu uzzinājis par vēl vairākām citām kliedzošām lietām un arī par tām nākotnē sākšu runāt.

• Youtube kanāls acgarni. com (ar atstarpi starp punktu un burtu c). Saite Jūs aizvedīs tieši uz atskaņošanas sarakstu, kurā redzamas visas līdzšinējās sērijas.

• Facebook lapa acgarni.com Šajā lapā iespējams arī pievienoties slēgtajai grupai acgarni, kurā varu daudz brīvāk atbildēt uz jautājumiem, uzdot jautājumus grupas dalībniekiem, veikt aptaujas un tamlīdzīgi. Tādēļ šajā grupā apstiprinu visus un varu tur izteikties arī mazliet skarbāk, nebaidoties no tiesu darbiem vai cita veida izrēķināšanās.

• Twitter konts acgarni_com, kurā arī tiek iečivināti visi raksti un ziņas.

• Instagram konts acgarni, kurā būs minūti gari katras sērijas ievadi, kā arī saite uz pilno video.

Un tagad par lielu prieku man, šiem kanāliem ir pievienojies vēl viens – tribunals.eu. Ceru uz veiksmīgu sadarbību un aicinu ikkatru kurš lasa šo rakstu. Esiet lūdzu drosmīgi, atbalstiet šo projektu, daloties, pārsūtot to saviem draugiem, radiem un paziņām. Jo publicitāte ir viens no spēcīgākajiem ieročiem kā cīnīties par patiesību. Latvijas mediji mani sāks atbalstīt tikai tad, kad jau vairs nevajadzēs – kad būšu uzvarējis un patiesība, vismaz daļēji, triumfējusi.

Kaut vai izlaidiet to nabaga sievieti. Ko viņa Jums nodarījusi? Ja nespējat atrast īstos slepkavas tad tā arī pasakiet, nevis gļēvi nolienat stūrī. Vai kā strausi iebāžat galvu smiltīs. Nelīdzēs. Pirmkārt, viss pārējais ķermenis paliks ārā un otrkārt – gļēvulības smilšu vietā var izrādīties arī patiesības betons.

Visbeidzot, jau esmu ievērojis, ka lielākoties drosmīgie latvieši atrodas ārpus Latvijas. Nekādā gadījumā nenoniecinu tos, kuri ir Latvijā. Jo tur vajadzīga vēl lielāka drosme. Taču ar to vien nepietiek. Visam ir vajadzīgs segums un tās diemžēl ir finanses. Kā jau esmu teicis iepriekš – mani nolika uz ceļiem, atņemot jebkādu iespēju nopelnīt. Bet man vēl ir jāuztur sevi, šo visu projektu, visbeidzot jāpalīdz arī Gintai. Jo, ja kāds lolo ilūzijas, ka dzīve ”valsts maizē” ir bezmaksas, viņš ļoti rūgti maldās. Pat par to ”brīnumzemē” ir jāmaksā. Tādēļ, ja varat palīdzēt kaut vai ar minimālām summām, lūdzu sazinieties ar mani (acgarni.com@gmail.com). Parādā nepalikšu ne es, ne Ginta. Un šeit nav runa par desmitiem tūkstošu, pat ne tūkstošiem EUR.  Būšu priecīgs arī par potenciāliem investoriem kā arī jebkuru, kurš izdarīs kaut vai pašu vienkāršāko – palaidīs šo ziņu tālāk.

Mēs saprotam, ka šī nav diez ko ierasta situācija, taču gribētu lai aizdomājaties vēl par kaut ko. Reizi gadā mēs spējam savākties un noziedot nelaimē nonākušiem bērniem simtus tūkstošu eiro. Izdarīt to, ko patiesībā jādara valstij. Un tas ir tikai apsveicami (šajā situācijā nerunāju par valsti), taču manā uztverē tā ir tikai tāda ”plākstera uzlīmēšana”. Jautāsiet kādēļ? Šī Gintas lieta ir kliedzoša netaisnība un tieši tādas spēj satricināt sistēmu un to kaut kādā veidā izmainīt. Parasti jau tomēr uz labu.

Tādēļ, ja gribam, lai Latvijā beidzot kaut kas sāktu uzlaboties – mums jāsāk no šī paša pamatu pamata: Tiesiskuma.

Jo, ja nebūs tiesiskuma, nebūs arī pašas valsts.

Patiesā cieņā:

Māris Bērziņš

www.acgarni.wixsite.com/acgarni/

acgarni.com@gmail.com

sype: marisxberzins