Par bandītu G. Lazdiņu, kurš sūds(sūc) raksta ar “c”

Zaļš.Latvijas-republikas-tautas-tribunāls-Aivars-Borovkovs-Ivars-Godmanis-Jānis-Reinisks-Straujuma-Prezidents-Saeima-DP.-ST.-KopieViens no visu laiku labākajiem mūsu Latvijas Republikas Valsts un ministru prezidentiem Kārlis Ulmanis uzrunā tautai Latvijas Radiofonā 1940.gada 17.jūnijā pulksten 22:15. jau vienā no pirmajiem teikumiem pateica pašu galveno: „Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks.” Šīs Kārļa Ulmaņa runas sakarā der pieminēt un atcerēties  arī būtisku faktu – APLENKUMA stāvokļa izsludināšana Rīgā 1940.gada 17.jūnijā un visā Latvijā 1940.gada 19.jūnijā. Kārlis Ulmanis jau tāpēc aicināja “palikt savās vietās” un apgalvoja “es palikšu savā”, jo tajā brīdī neviens stratēģis  nevarēja paredzēt Otrā pasaules kara notikumu attīstības gaitu, kad, īstenojot Molotova-Ribentropa Paktu, no vienas puses, vācu karaspēks jau maršēja  Parīzē pa Elizejas laukiem, bet, no otras puses, Padomju karaspēks ienāca Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Līdz ar Padomju karaspēka ienākšanu Baltijas valstīs un Baltijas valstu okupāciju Latvijā aktivizējās PSKP (Padomju Savienības Komunistiskās partijas) un LKP (Latvijas Komunistiskās partijas) biedri jeb okupanti un kolaboranti. Pēc pirmās okupācijas 1940.gada 17.jūnijā un  1944.gadā, kad antinacistiskā koalīcija Jaltas un Potsdamas nolīgumu ietvaros Latviju otro reizi upurēja Padomju Savienībai, atjaunojot tās juridisko statusu, ko PSRS zaudēja 1941. gada 22. jūnijā Vācijas iebrukuma rezultātā, Latvijā varmācīgi, piespiedu kārtā tika īstenota rusifikācija, iedzīvotāju fiziska un garīga iznīcināšana, īpašumu nacionalizācija un mantas atņemšana.

Ļoti trāpīgu un perfekti raksturojošu komunistu totalitārās cietumu sistēmas apzīmējumu un PSRS kā ļaunuma impērijas traktējumu devis krievu rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins, dodot šo nosaukumu slavenajam romānam ”Arhipelāga gulags”. Nosaukumā izmantoti trīs jēdzieni krievu valodā, tie ir − valsts, cietums, arhipelāgs. Ne PSRS mantiniece Krievijas Federācija, ne Latvijas Republika, kur varu un ietekmi saglabājuši komunisti (čekisti), aiz vien nav publiskoti arhīvi „čekas maisi” par represēto personu cietumos „oficiāliem ziņotājiem” (stukačiem). Tieši uz šiem tā saucamajiem „sīkajiem gariņiem” un izpildītājiem balstās komunistu uzbūvētā Hierarhijas sistēma. 1940.gadā un arī mūsdienās „visasiņainākie” izpildītāji nākuši tieši no cietuma recidīvistiem. Gints Lazdiņš, Grantiņš, LRTT, Vilors Eihmanis

Nepārprotami, ja būtu notikusi Latvijas neatkarības atjaunošana tā, kā to paredz 1949. g. Ženēvas Konvencija, viss izskatītos daudz savādāk. Latvija būtu Tiesiska valsts un noteicēji būtu tās pamatiedzīvotāji, kuri šo valsti izcīnīja.

PSRS kolonizatori- kolonisti būtu izraidīti un vietējie kolaboranti(čekisti un komunisti) tiesāti. Tādi godmaņi, borovkovi, indriksoni, gorbunovi, plauži, selecki, johansoni…u.c. cilvēknīdēju pārstāvji pakārti starptautiskā “arēnā”, tāpat kā nacistiskie zvēri, un, kaut vai tas pats Sadams Huseīns.

Tagad šis Tiesiskais process, kas attiecas uz Latvijas okupantiem un kolaborantiem, ir nokavēts.

Tālākie notikumi, ņemot vērā šo noziedznieku pastrādāto ļaunumu pret latviešu tautu, iespējams, ka risināsies pēc Lībijas scenārija. Latvijas iznīcinātāji- komunisti(čekisti) tiks slaktēti visur, kur vien viņi parādīsies, jo Tiesiskumu viņi paši ir likvidējuši. Viņus sagaida M. Kadafi liktenis… . Nevaram daudz spriest par Kadafi, vai viņš tik šausmīgu dzīves nobeigumu bija pelnījis, bet Latvijas izzadzēji noteikti !

Šis materiāls, kurā figurē kāds neiedomājami aktīvs bandīts Gints Lazdiņš, bija sagatavots jau pasen, bet sakarā ar šīs vietnes administratora(admina) noslogotību un aktuālāku tēmu apspriešanu, netika publicēts.

Nejauši tika uzzināts, ka šis bandīts(Gints Lazdiņš) ir iesaistīts noziedzīgā procesā pret LVB(latviešu vēlētāju biedrība) priekšsēdi Viloru Eihmani. Tādā sakarā tika iegūta vēl papildus informācija, ka apzinīgi, no attiecīgo valsts varas iestāžu puses, Vilors Eihmanis tiek terorizēts. Un tas jau ir atsevišķs gadījums, kas tiks izskatīts pēc Tiesiskuma atgūšanas Latvijā. Šajā noziegumā ir iejaukti visi Latvijas represīvie orgāni un valdība.

Tas būs starptautisks process, kurš daudziem beigsies ar karātavām.

Bandīts, kura vārds ir Gints Lazdiņš, var veikt nesodīts savus noziegumus, jo aiz viņa stāv varenais MOSSADs(pagaidām,protams).Šis bandīts jau ir pieminēts neskaitāmās publikācijās(lasīt šī raksta pielikumu), bet tiesībsargājošās iestādes ir “pilnīgi zaudējušas dzirdi”. To arī var saprast, ja zinām, ka šis nelatvietis ar latviešu vārdu un uzvārdu pilda Izraēlas pasūtījumu. Kas attiecas uz AS “NAGĻI”, tad tur tiek audzētas karpas, kas tiek eksportētas uz Izraēlu.

Par viņa nacionālo piederību var spriest pēc sadarbības ar Pleneru, kas pats par sevi jau ir noziegums. Ir interesanti palasīt arī viņa rakstīto tekstu, cik tas atbilst latvietībai un latviešu valodai, jo sūds(sūc) tiek rakstīta ar “c” un nav(nau) ar “u” ! Arī izteiksmes veids norāda uz nelatvisku domāšanu. Lūk, viņa rakstītais teksts: “Kamēr nau zemesgrāmata nau par ko īsti runāt par pārdošanu. Ja zivsaimnieciba pirks tad tikai apsvers nakošajā gadā ko jau minēju pēdējā sarunā. Nesaprotu kur problēma? Ko Ginta Kalvane darijusi nezinu un norobežojos. Es strādāju gadu piedāvāju no jums atpirkt kad pirkām no citiem jūs vēlējāties daudz lielāku naudu virs tirgus vērtības. Esmu drošs neviens vērtētājs sertificēts Latvijā nenovērtēs tādā cenā kā izteicāt. Bet es varu pirkt vai varēšu par tirgus cenu. Jo AS” Nagli ” ir Akciju sabiedrība kur ir daudz akcionaru! Bet velreiz atkārtoju kamēr nebūs zemes grāmata kas apliecina īpašumu tiesības un vērtējums mēs nevarēsim apspriest pirkumu iespējamu.”

Tas nav latvieša rakstīts teksts, vai nu arī viņš ir pilnīgs “zābaks”.

Atkārtoju, nekādi protesti, kas lasāmi presē par šo bandītu, no Latvijas varas iestāžu puses nav tikti izskatīti !!!

Un arī neaiztiks viņu, jo caur šo mēslu barojas nodevīgā- kriminālā 4. maija kliķe.

Šis izdzimtenis, apzogot tautu, ir kļuvis pasakaini bagāts.

31.10.16     LRTT

Pielikums:

MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ,REINIKS,ĀBOLTIŅAInternetā publicētie raksti par Gintu Lazdiņu

(1)

Lazdiņš – sirmgalvju apkrāpējs vai nepatiesi apsūdzēts godīgs uzņēmējs?

Publicēts: TVNET/LTV Panorāma

Datums: 2005. gada 11. decembrī 21:30

Raksta citāti.

Report.: Tikai jāpiebilst, ka likumsargu redzeslokā Lazdiņš jau iepriekš nonācis vairakkārt. Piemēram, pirms pāris gadiem Cēsu pusē saistībā ar koku kravas pazušanu, bet Ainažu pusē saistībā ar nekustamajiem īpašumiem. Ir arī vēl citi gadījumi.

Gints Lazdiņš: “Šinī visā lietā, gribu citēt, arī vēl ir iesaistītas valsts augstas amatpersonas.”

Report.: Un vēl viņš sola sūdzēt tiesā.

“Sudzesu, jus visas tiesas ES un Latvija, jus personigi un LTV par apzinatu nomelnoshanu, visus darijumus esmu veicis likumigi. GL” (No G.Lazdiņa mobilā telefona sūtīts SMS)

Avots:

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/316010lazdins_sirmgalvju_apkrapejs_vai_nepatiesi_apsudzets_godigs_uznemejs

(2)

„Prasmīgais” Gints Lazdiņš pievēršas nacionālo liegumu teritorijām

Datums: 2005. gada 18. decembrī 21:30

Raksta citāti:

Pirms gada radījumā „Zaļais īpašums” Gints Lazdiņš uzstājas, kā zemes mantinieks īpaši aizsargājamā dabas objektā – Gaujas senielejā. Tajā ietilpst arī Gleznotājkalna, saukta tāpat par Paradīzes kalna nogāze. Intervijā Lazdiņš stāsta par savu senču vēsturisko mantojumu un uzsver, ka cīnīsies par dzimtas īpašumu atgūšanu.

Gints Lazdiņš, arhīvs „Zaļais īpašums”: „Piederējis senču senčiem. Kraukļu ala, Gleznotājkalns, senlejas pļavas pie Gaujas, kas ir ielejā. Kādreiz platība bija 64 hektāri. Atjaunojām no tās platības 4,5 hektārus, kas ir pie Gaujas. 40 hektāri šobrīd mums ir uz jautājuma zīmes. Šeit mēs šo platību nevar atgūt, jo to aizstāv MK noteikumi, kuri tika pieņemti parkam stājoties, lai saglabātu senleju kā tādu.”

Report.: „De Facto” rīcībā esošie dokumenti gan neliecina, ka zeme piederējusi Lazdiņa senčiem. Minētajam īpašumam Lejasklaukas tiešām ir trīs mantotāji, taču pagājušajā gadā viņi pilnvaro Gintu Lazdiņu rīkoties ar savu zemi. Dokumentus kārto jau pazīstamā notāre Laila Poriete. Viens no īpašniekiem Gintu Lazdiņu rīkoties ar viņa 20 hektāru zemi pat pilnvaro uz mūžu. Sarunā ar „De Facto” īstais mantinieks min, ka 15 gadus nespējot saņemt pretī no domes līdzvērtīgu zemi, uzticējies Lazdiņam, kurš pēkšņi uzrodoties solījās 66 gadus vecajam vīram visu nokārto un Lazdiņš kārto. Viņš ierodas Vides ministrijā piedāvājot mainīt zemi Gaujas krastā pret citu lieguma teritoriju Raga kāpu Lielupē. Šādai maiņa nebija ne faktiska, ne juridiska pamatojuma atzīst ministrijā.

Raimonds Vējonis, vides ministrs, ZZS: „Lazdiņa kungs ir bijis ministrijā runāties ar speciālistiem vai tomēr tur nevar sarunāt kaut kādas maiņas, tad varētu atsaukt prasības vai kaut ko tamlīdzīgu, tad tika draudēts, ka mēs tiksimies tiesā.”

Gints Lazdiņš: „Man daudz kas pieder, man nav pienākums jums teikt un jums nav tiesības uzdot jautājumu, kas man pieder vai mantas un lieta, ko es pārstāvu. Es pārstāvu 40 mantojuma lietas, ja jūs tas interesē.”

Report.: No tiesībsargiem šonedēļ guvām apstiprinājumu, ka no 1997.gada līdz 1999.gadam Gints Lazdiņš par zādzībām ir ticis tiesāts četras reizes. Vienā gadījumā piemērota reāla brīvības atņemšana. 97.gada Cēsu rajona tiesas spriedumā rakstīts, ka deviņu klašu izglītību ieguvušais Gints Lazdiņš atzīts par vainīgu kriminālnoziegumu izdarīšanā nelikumīgi izcērtot tēva kokus Gaujas Nacionālajā parkā.

Avots:

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/316044-prasmigais_gints_lazdins_pieversas_nacionalo_liegumu_teritorijam

(3)

Uzņēmējs Lazdiņš un mecenāts Sīpoliņš strīdas par miljoniem latu.

Datums: 15.05.2006 13:19

Raksta citāti.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija pērn vienojās ar zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju par juridiskās palīdzības sniegšanu tiem cilvēkiem, kuriem bijuši darījumi ar uzņēmēju Lazdiņu. Līdz šim birojā un asociācijā saņemti vairāki desmiti sūdzību, taču pagaidām nav zināms, vai kāds no darījumiem apstrīdēts tiesā.

Avots:

http://www.vipi.lv/vip/latvija/idn1513/uznemejs-lazdins-un-mecenats-sipolins-stridas-par-miljoniem-latu/

(4)

50 miljonu eiro investīcijas projektā “Kāpa” var izrādīties vērienīgākā krāpšanas shēma

Autors: Kristīne JANČEVSKA, speciāli Neatkarīgajai

Datums: 12.novembris 2009, 8:04

UZZIŅAI

Gints Lazdiņš medijos vairākkārt minēts saistībā ar iespējamo krāpšanas lietu pret 84 gadus veco latviešu izcelsmes Kanādas mecenātu Leopoldi Sīpoliņu. G. Lazdiņš izkrāpis vairākus īpašumus no sirmgalvjiem. Līdz 1999. gadam G. Lazdiņš tiesāts četras reizes par zādzībām. Vienu reizi viņam piespriesta arī reāla brīvības atņemšana. Tagad viņš ir 48 hektāru zemes īpašnieks, kuru kadastrālā vērtība lēšama ap 3,5 miljoniem latu.

Avots:

http://nra.lv/latvija/7793-50-miljonu-eiro-investicijas-projekta-kapa-var-izradities-verienigaka-krapsanas-shema.htm/komentari

(5)

50-миллионные инвестиции в Юрмалу: следствие продолжается

Datums: 2010-03-09 17:36:14

Raksta citāti.

Экономическая полиция продолжает расследование, возможно, одной из самых крупных афер в истории Латвии: привлечении 50-миллионных инвестиций к проекту «Kāpa» (Дюна) в Юрмале. Как стало известно KOMPROMAT.LV, по месту жительства подозреваемого в мошенничестве в особо крупных размерах Гинтса Лаздиньша проведен обыск.

Суд оставил Гинтса Лаздиньша на свободе, избрав ему меру пресечения – подписка о невыезде.

Для справки

Гинтс Лаздиньш в СМИ многократно упоминался в связи с делом о возможном обмане 84-летнего канадского мецената латвийского происхождения Леопольда Сполиня. Лаздиньш обманом выманил у старика несколько объектов имущества. До 1999 года Лаздиньш четырежды судился за кражи. Один раз был присужден к реальному лишению свободы. Сейчас он является владельцем 48 гектаров земли, кадастровая стоимость которых 3,5 миллионов латов.

Avots: http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=5748

(6)

PCTVL kandidāts iesaistīts skandalozos īpašumu darījumos

Publicēts: LETA

Datums. 27.jūlijs 2010  11:44

Raksta citāti.

PCTVL Saeimas deputāta amata kandidāts, 1976. gadā dzimušais Gints Lazdiņš deklarējis 34 īpašumus dažādās Latvijas vietās un Spānijā un desmit transporta līdzekļus, tostarp sniega motociklu, divus kvadriciklus, ūdens motociklu un trīs vieglās automašīnas.

Lazdiņa uzvārds iepriekš medijos figurējis saistībā ar vērienīgiem darījumiem nekustamo īpašumu jomā un tiesvedībām saistībā ar īpašumu darījumiem un pilnvaru atsaukumiem, tostarp par Siguldas Gleznotājkalna īpašuma tiesībām un vērienīgo projektu „Kāpa”.
Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, viena no tiesvedībām, kas guva plašāku mediju uzmanību, ir strīds starp Lazdiņu un mecenātu Leopoldu Sīpoliņu par vairāku miljonu latu piedziņu, bet 2005. gada nogalē Latvijas Televīzija vēstīja par kādas sirmgalves — Ainas Gervjatovskas — prasību, kurā viņa apstrīdēja īpašuma atsavināšanu Vakarbuļļos, norādot, ka viņa pilnvarojusi Lazdiņu ierakstīt īpašumus uz viņas vārda zemesgrāmatā, bet tā vietā viņas īpašums pārdots.
Tika ziņots par vēl kāda īpašuma iespējamo izkrāpšanu kādam vīrietim Limbažu rajonā, un arī šajā darījumā esot iesaistīts Lazdiņš. Visus viņam izvirzītos pārmetumus Lazdiņš uzskata par nepamatotiem un noliedza. 2008. gadā Lazdiņš bija iekļauts „Dienas Biznesa” veidotajā Latvijas 1000 miljonāru sarakstā.
Kā liecina 10. Saeimas deputāta kandidāta deklarācija, kas iesniegta Centrālajai vēlēšanu komisijai, Lazdiņam pieder desmit zemesgabali Jūrmalā, divi zemesgabali ar ēkām un būvēm šajā kūrortpilsētā, četri zemesgabali Rīgā, viens zemesgabals ar ēku un būvju īpašumu galvaspilsētā, trīs zemesgabali Dobeles novadā, pieci dzīvokļi un divi zemesgabali Siguldā.
Tāpat Lazdiņam pieder zeme Inčukalna novadā, zeme ar ēku Babītes novadā, zeme ar ēku Salacgrīvas novadā, zeme Olaines novadā, zeme ar ēku un būvju īpašumu Krāslavas novadā, dzīvoklis Spānijā.

Lazdiņa īpašumā ir transporta piekabe, divi 2008. gadā ražoti kvadricikli, automašīna „GMC Forward” (1993), auto „Dodge Ram 1500” (2006), kravas pašizgāzējs „ZIL” (1992), auto „Mitsubishi Mighty Max”, piekabe–laivu vedējs, ūdens motocikls „Kawasaki Jet Ski” un sniega motocikls „Lynx Adventure 600” (2008).
Lazdiņš aizdevumos izsniedzis 625 000 latu, skaidrā naudā uzkrājis 73 500 latu, bet uzkrājums bankā bijis 3900 lati.
Viņam pieder 600 SIA „Zemgales attīstības fonds” kapitāla daļas 600 latu vērtībā, 100 daļas SIA „Matex financial group” 2000 latu vērtībā, 30 „Kurzemes attīstības fonda” daļas 600 latu vērtībā, 666 „Latgales mežu aizsardzības fonda” daļas 666 latu vērtībā, 1000 latu vērtas „Dom nams” daļas, 700 latu vērtas „Biroju nams Lielupe” daļas, desmit SIA „RKD” daļas 1000 latu vērtībā, 50 „Latgales sadarbības fonda” daļas 1000 latu vērtībā, desmit „Mērsraga termināls” daļas 200 latu vērtībā.
Lazdiņš norādījis, ka dzīvo Jūrmalā. Viņam ir vidējā izglītība, pabeidzis Rīgas 9. vidusskolu. Kā darba vietas un amatus kandidāts norādījis valdes locekļa amatu SIA „Matex finanšu group” un SIA „Latgales sadarbības fonds”.

Avots: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/25411/pctvl-kandidats-iesaistits-skandalozos-ipasumu-darijumos

(7)

ЗаПЧЕЛ поставил в свой избиратеPleners. cionistsльный список бывших преступников

Datums: 2010-08-12

Avots:

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=6117

За кандидатов-уголовников перед журналистами LTV вынужден оправдывается председатель фракции ЗаПЧЕЛ в Сейме Яков Плинер.

Video:

https://www.youtube.com/watch?v=Lq2XLZWgPus&feature=player_embedded

(8)

Кандидат ЗаПЧЕЛ Гинтс Лаздиньш грабит старушек(Gints Lazdiņš aplaupa sirmgalvjus)

Autors: Аверий Каморзин

Datums: 2011-05-22 22:02:17

Gints Lazdiņš, H- 86,LRTT,DP. Saeima. Grantiņš, Eihmanis,В прошлый раз политик-бизнесмен Гинтс Лаздиньш (35) обвинялся, что принуждал к сексу девушку, в этот раз — что он грабит старушек, обвинение предъявлено в Рижском судебном округе.

Государственный обвинитель Рижского судебного округа Сандра Никитина предъявила обвинение в мошенничестве бизнесмену-политику Гинтсу Лаздиньшу и его подельнице присяжному нотариусу Лайле Пориете.

Дело это долгое и его широко освещала пресса еще несколько лет назад. В 2004 году Гинтс Лаздиньш приобрел два земельных участка в очень выгодном месте, в обоих случаях продавцами были очень пожилые женщины. По версии обвинения, Лаздиньш подсовывал старушкам не те документы, и доверчивые пенсионерки расписывались в отнятии у них недвижимости. Версия бизнесмена и политика Лаздиньша, что старушки сами виноваты, потому что надо смотреть, что подписываешь.

Сам Лаздиньш и раньше, и сейчас всегда отрицал собственную вину в мошенничестве, и переадресовывал прессу к своим адвокатам. Достаточно ловкий делец по крохам скопил богатство в сфере недвижимости, и даже якобы прикрывается покровительствующей ему Полицией безопасности, сообщала шесть лет назад телепередача De Facto. С блюстителями порядка он будто бы познакомился, находясь за решёткой. Дословная цитата телепередачи от 18 декабря 2005 года:

«На этой неделе мы получили подтверждение из правоохранительных органов, что в промежуток времени с 1997 под 1999 годы Гинтс Лаздиньш (Gints Lazdiņš) за кражи судим четыре раза. В одном случае применено реальное лишение свободы. В приговоре от 1997 года Цесисского районного суда написано, что получивший девятиклассное образование Гинтс Лаздиньш (Gints Lazdiņš) признан виновным в совершении уголовного преступления, незаконно вырубив деревья в Национальном парке «Гауя». См. данную цитату последний абзац: www.tvnet.lv/zinas/latvija/316044-prasmigais_gints_lazdins_pieversas_nacionalo_liegumu_teritorijam.

Уголовные дела о мошенничестве при покупках недвижимости Госполиция и раньше возбуждала против Лаздиньша, например, в 2005 году в Лимбажском районе, но в тюрьме он за них никогда не сидел. В прошлом году Г. Лаздиньш стал подозреваемым по делу о попытке мошеннического изъятия 50 миллионов евро у российского бизнесмена Бориса Тетерева в подставном проекте Kāpa (Дюна) в Юрмале. В 2010 году он также подозревался в том, что после ночного клуба с другом запер в квартире девушку и не давал ей оттуда выйти, так что ее оттуда с помощью взлома дверей вызволила муниципальная полиция. «Всё это ложь, я женат и образцовый семьянин», — подчеркнул тогда Лаздиньш. Действительно, полиция сочла, что Уголовного закона Лаздиньш с другом не нарушили, квалифицировав происшествие как административное, и оно в итоге было благополучно закрыто.

Несмотря на неоднозначную репутацию, в 2010 году политическое объедение ЗаПЧЕЛ сочло, что Гинтс Лаздиньш — влиятельный и авторитетный бизнесмен, к которому многие прислушиваются, и включило его в свой избирательный список, дав по его просьбе номер 13. Его опыт должен был стать полезен объединению, защищающему малоимущих против произвола властей. Однако получилось ровным счетом наоборот, и ни один кандидат не прошёл в депутаты из этого списка ни в Латвии, ни в родном городе Лаздиньша Юрмале, где его хорошо знают и по избирательному округу которого Лаздиньш баллотировался.

Ныне прокурор Рижского судебного округа Сандра Никитина предъявила обвинение Г. Лаздиньшу и нотариусу Лайле Пориете и направляет материалы в Рижский окружной суд по делу о мошенничестве против двух пенсионерок, у которых была изъята, как они считают, незаконным образом земля в устье Лиелупе (Юрмала) при посредничестве политика ЗаПЧЕЛ и удачливого бизнесмена по недвижимости Гинтса Лаздиньша.

Рекомендуем на данную тему:

Подозреваемый в крупном мошенничестве Гинтс Лаздиньш хочет стать депутатом ЗаПЧЕЛ

50-миллионные инвестиции в Юрмалу: следствие продолжается

(9)

Подозреваемый в крупном мошенничестве Гинтс Лаздиньш хочет стать депутатом ЗаПЧЕЛ

Autors: Максим Свешников

Datums: 2010-08-12 14:14:58

Raksta citāti:

Для справки

Гинтс Лаздиньш деньги, по его собственному признанию Центральной избирательной комиссии, предпочитает хранить в чулке – 73500 LVL, хотя, как писала пресса, является владельцем 48 гектаров земли, кадастровая стоимость которых 3,5 миллионов латов.

Еще до аферы Kāpa (Дюна) в СМИ многократно упоминался в связи с делом о возможном обмане 84-летнего канадского мецената латвийского происхождения Леопольда Сполиня. Лаздиньш обманом выманил у старика несколько объектов имущества. До 1999 года Лаздиньш четырежды судился за кражи. Один раз был присужден к реальному лишению свободы. Сейчас, согласно поданной им декларации Центральной избирательной комиссии по участию в выборах от списка ЗаПЧЕЛ под номером 13 в Видземе, этот подозрительный 34-летний молодой человек: проживает в Юрмале, образование – среднее, место работы – член правления в SIA “Matex finanšu group” и SIA “Latgales sadarbības fonds”. И последний штрих в этом колоритном портрете: семейное положение – не указано. Гинтс Лаздиньш – хороший приятель печально известного политика (тоже ЗаПЧЕЛ) Яниса Кузинса, что многое объясняет для знатоков.

Рекомендуем на данную тему:

50-миллионные инвестиции в Юрмалу: следствие продолжается

ЗаПЧЕЛ поставил в свой избирательный список бывших преступников

Avots:

http://www.kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=6119

(10)

Finišējusi tautas aptauja par uzticamāko politiķi

Datums: 01.oktobris 2010  19:40

Avots: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/30131/finisejusi-tautas-aptauja-par-uzticamako-politiki

Lazdiņš. LoskutovsPiezīme: ļoti zīmīgi, ka blakus Gintam Lazdiņam pievienota Alekseja Loskutova bilde. Aleksejs Loskutovs 1991. gadā Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas juridiskajā neklātienes augstskolā ieguvis juridisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu. 1988.gadā Aleksejs Loskutovs strādāja pie disertācijas par tēmu „Kā apspiest cietumnieku dumpjus”. Sakiet, lūdzu, cik bieži padomju laikā mēs presē lasījām par cietumnieku dumpjiem? Tā nebija pieejama informācija! Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka uz Loskutova kunga disertācijas bija rakstīts apmēram kaut kas tāds: „Slepeni” vai „Sevišķi slepeni”. Kā jūs domājat, vai tas ir tik ļoti vienkārši, ka no Latvijas atbraucis students mācījās ļoti prestižā PSRS izglītības iestādē? 1934.gadā tā kļuva par galveno NKVD skolu, kura gatavoja ieslodzījuma vietu darbiniekus un iekšlietu resora darbiniekus. Atcerēsimies, ka Alekseja Loskutova vadītajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā kā iestādē bija atklāti nopietni pārkāpumi – lietu un naudas izzagšana lielos apmēros (atgādināsim, ka, pēc Latvijas pilsoņiem atklātās informācijas   Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā bija nozagti 135 000 lati).  Tikai pēc liela sabiedrības spiediena Alekseju Loskutovu atbrīvoja no KNAB priekšnieka amata.  Taču atcerēsimies, ka, piemēram, amatpersonas, kuras ir saistītas un vainīgas pie Latvijas pasu un pilsonības nelegālas tirdzniecības, vēl arvien atrodas savā amatā. Nemaz nerunāsim par „Rēzeknes burtnīciņām” un tām  daudzajām amatpersonām, kuras ir vainojamas tendenciozu konkursu organizēšanā, līdzekļu izšķērdēšanā, valsts budžeta līdzekļu tērēšanā un daudzos citos Valsts kontroles revīzijās konstatētos pārkāpumos. Izvērtēsim arī to, ka dzīve ir paradoksu pilna. Alekseju Loskutovu atbrīvot no amata bija ierosinājis  Ivara Godmaņa vadītās valdības izveidotās komisijas loceklis – ministrs Vinets Veldre, kurš šobrīd darbojas kopā ar Gintu Lazdiņu akciju sabiedrības „Nagļi” valdē un ir lielā mērā ir līdzatbildīgs par „valsts nozagšanu”, tajā skaitā arī par pretlikumībām Nagļos attiecībā pret represētajiem un bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem pilnvērtīgi neatdod tos īpašumus, kas viņiem, ja Latvijā vairāk nav Padomju okupācijas un tiek likvidētas okupācijas sekas, ir obligāti jāatdod vēsturiskās robežās.. Nagļu pagasts miniatūrā atspoguļo, ka Latvijā aizvien pie varas atrodas komunisti un valsts izzadzēji, ka Latvijā nav likvidētas okupācijas sekas, ka Latvijā pie pastāvošās prettautiskās varas princips „Viens likums, viena taisnība visiem!” tiek tulkots nevienlīdzīgi attiecībā uz savējiem un svešiem.

(11)

Izsolīs uzņēmēja Ginta Lazdiņa nekustamo īpašumu

Elīna Pankovska, 2011. gada 4. janvāris 15:32

Raksta citāti.

DB jau rakstīja, ka G.Lazdiņš bija partijas PCTVL Saeimas deputāta kandidāts. Viņš ir izsniedzis aizdevumi 625 tūkst.Ls. Pieder daļas SIA Zemgales attīstības fonds, SIA Biroju nams Lielupe, SIA Latgales sadarbības fonds, SIA RKD, SIA Matex financial group, SIA Kurzemes attīstības fonds, SIA Dom nams, SIA Latgales mežu aizsardzības fonds, SIA Mērsraga termināls.

Izsniedzis vairākus aizdevumus, no kuriem lielākā daļa doti kā atbalsts draugiem. Daļa ir arī aizdevumi saviem uzņēmumiem.

Avots:

http://www.db.lv/citas-zinas/izsolis-uznemeja-ginta-lazdina-nekustamo-ipasumu-233501

(12)

Pauļuka pašportrets pārdots par rekordcenu (papild.)

Datums: 20.novembris 2013 18:34

Komentārā negatīvā nozīmē pieminēts Gints Lazdiņš

General Patton Fan Club betijacelmale
Vai tas pac Genka Perepjolkins, kurš kopā ar Jāni Vistiņu bija iecerējis apkāst Latvijas valsti?
www.delfi.lv/news/nat…
Vēl mums bija tāc Gints Lazdiņš nekustamo īpašumu afērists, PCTVL biedrs.

Avots:

http://www.irlv.lv/2013/11/20/pauluka-pasportrets-pardots-par-rekordcenu/viedokli

(13)

Pārgaujā nodeg ‘Braslas krogs’

Publicēts: www.DELFI.lv

Datums: 13. aprīlis 2014 13:16

Raksta citāti.

Svētdien Pārgaujas novada Straupes pagastā aptuveni 180 kvadrātmetru platībā nodedzis Braslas krogs, portālam “Delfi” apliecināja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Kroga pilnvarotais pārstāvis Gints Lazdiņš aģentūrai LETA norādījis, ka tikšot darīts viss iespējamais, lai kroga darbība tiktu atjaunota.

Avots:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/pargauja-nodeg-braslas-krogs.d?id=44395085

Uzņēmumam “Latvijas Pārtikas ražotājs” mainījušies īpašnieki un valde

Datums: 19. Apr., 2016 10:56

Raksta citāti.

Vienam no Latvijā pazīstamākajiem gatavās kulinārijas ražošanas uzņēmumiem SIA “Latvijas Pārtikas ražotājs“, kura produkcija veikalos atrodama ar zīmolu “Latvijas Labumi”, mainījušies īpašnieki un valde.

Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja SIA “Latvijas Pārtikas Ražotājs” sabiedrisko attiecību konsultants Gints Lazdiņš, uzņēmuma vairākuma daļu īpašniece un vienīgā valdes locekle no 2016.gada 18.aprīļa ir Agija Dudko, savukārt līdzšinējais šo daļu īpašnieks un valdes loceklis Kaspars Jankovskis nolēmis vairāk uzmanības un resursu veltīt citiem biznesa virzieniem.
Tāpat kā līdz šim savas daļas uzņēmumā patur Andris Freimanis.

Piezīme: jānoskaidro, vai tas ir rakstā  pieminētais Gints Lazdiņš vai cits Gints Lazdiņš?)

Avots:

http://smiltene.pilseta24.lv/zina?slug=uznemumam-quot-latvijas-partikas-razotajs-quot-mainijusies-ipasnieki-un-valde-e2a16b2ed8

(14)

Vecu cilvēku apkrāpšanā notārei Porietei un uzņēmējam Lazdiņam tiesa piespriež 11 000 eiro sodu

Autors: Monta Jakovela, TV3 Ziņas

Datums: 2016.gada  9. maijā 21:37

Tiesa šodien pasludināja spriedumu kādai blēdīgai notārei – Laila Poriete kopā ar privātpersonu Gintu Lazdiņu pirms vairāk nekā desmit gadiem apkrāpa vecus un nevarīgus cilvēkus. Viņiem abiem piespriests 11 000 eiro liels naudas sods.

Abi krāpnieki uzmeklēja vecus cilvēkus, kuri uzticējās notārei, parakstīja dokumentus un zaudēja savus īpašumus – zemi un dzimtas mājas.

Viens no kādreiz lielākajiem Latvijas zemju īpašniekiem, uzņēmējs Gints Lazdiņš, šodien tiesā centās izvairīties no kameras acs. Savukārt bijusī notāre Laila Poriete bija oriģinālāka un uz tiesas sēdi ieradās ar kavēšanos, slēpjoties ar saulesbrillēm un advokāta muguras. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis krimināllietā par vecu cilvēku apkrāpšanu katram piesprieda 30 minimālo mēnešalgu jeb 11 tūkstošus eiro naudas sodu.

Arī no amata atstādinātā notāre Poriete un viņas advokāts pēc tiesas sēdes momentāni nozuda. Savukārt prokurore, kura bija prasījusi abiem krāpniekiem piemērot 74 tūkstošu eiro sodu, norāda, ka, visticamāk, naudas sods būtiski samazināts, jo kriminālprocess nav iekļāvies saprātīgā laika termiņā.

Tiesā bija arī divas kundzes, kurām Poriete un Lazdiņš mahināciju dēļ atņēmuši dzimtas mājas. Kā stāsta Laila Gervjatvskoa, nekustamo īpašumu viņas mammai, kas nu jau ir aizsaulē, izkrāpa 2004. gadā. Notāre un uzņēmējs rīkojušies īpaši cietsirdīgi, izmantodami vecās kundzes redzes problēmas.

Izmantojot juridisko zināšanu trūkumu un izmantojot viltu, arī Hardijai Vidžus tika izkrāptas mājas Vakarbuļļos. Abas kundzes priecājas, ka beidzot garā tiesvedība noslēgusies, taču uzskata, ka sods abiem krāpniekiem ir pārāk maigs. Pilns spriedums šajā lietā būs pēc divām nedēļām, un to vēl var pārsūdzēt.

Avots:

http://skaties.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/vecu-cilveku-apkrapsana-notarei-porietei-un-uznemejam-lazdinam-tiesa-piespriez-11-000-eiro-sodu/

(15)

Dīvaini maigs spriedums par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu

Autors: Guna Apse

Datums: 10 Mai, 2016.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc trīs gadus ilgušas tiesāšanās 9.  maijā pasludināja spriedumu atstādinātai notārei Lailai Porietei un privātpersonai Gintam Lazdiņam, kuriem bija celta apsūdzība par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu. Tiesneša I.Dzeņa ieskatā šis nodarījums bija sodāms tikai ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu vai nedaudz vairāk kā 11 tūkstošu eiro apmērā. Jāpiebilst, ka iepriekš prokurore bija prasījusi katram piemērot 74 tūkstošu eiro naudas sodu, taču naudas sods būtiski samazināts, jo kriminālprocess nav iekļāvies saprātīgā laika termiņā.

Apsūdzība liecina, ka mantkārīgā nolūkā, lai atvieglotu krāpšanas izdarīšanu, pielietojot viltu un ieviešot uzticību cietušajās, notāre ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, sagatavojot un norādot cietušām personām parakstīt notariālos aktus un dokumentus, nenolasot to saturu, neizskaidrojot to būtību, noteikumus un tiesiskās sekas. Savukārt G.Lazdiņš krāpšanas nolūkā organizēja apsūdzētās notāres dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kontaktējoties ar cietušajām personām, paziņojot apsūdzētajai notārei dokumentu saturu, dokumentos iekļaujamos cietušām neizdevīgos nosacījumus un informāciju par cietušo nekustamajiem īpašumiem.

Noziedzīgais nodarījums tika pastrādāts pirms gandrīz divpadsmit gadiem – 2004. gadā, kad Gints Lazdiņš kopā ar notāri Lailu Porieti izkrāpa Ainai Gervjatovskai viņas dzimtas mājas Vakarbuļļos. Māju bija cēlis vēl Ainas Gervjatovskas vectēvs, un tolaik septiņdesmit deviņus gadus vecā kundze pat nebija domājusi to pārdot. Tā kā sirmās kundzes mazdēls slimoja ar ļaundabīgu vairogdziedzera audzēju, un ārstēšanās izdevumiem bija nepieciešama nauda, ģimene bija nolēmusi pārdot citu tai piederošu īpašumu – pushektāru lielu pļavu. Savukārt kundzei pašai steidzami bija vajadzīga acu operācija, jo kataraktas dēļ sieviete bija kļuvusi gandrīz neredzīga.

2003. gada rudenī viņu mājās ieradās, kā Ainas kundzei un viņas meitai Lailai tolaik šķita, kāds laipns un patīkams cilvēks – Gints Lazdiņš. Viņš teica, ka meklējot pirkšanai īpašumus Vakarbuļļos, un pieteicās arī nopirkt ģimenes īpašumā esošās Pļavas. Tā kā īpašums nebija reģistrēts Zemesgrāmatā, G.Lazdiņš apņēmās nokārtot arī visus ar īpašuma reģistrāciju saistītos jautājumus. Vienošanos noslēdza 2004. gada februārī pie zvērinātas notāres Lailas Porietes. Vēlāk Aina Gervjatovska un Gints Lazdiņš vienojās, ka papildus jau saņemtajiem 3000 latiem viņš samaksās vēl 2000 latu, lai kopējā pirkuma summa par Pļavām būtu 5000 latu. Novembrī deviņos vakarā pie Ainas kundzes mājās bez iepriekšēja brīdinājuma ieradās Gints Lazdiņš un zvērināta notāre Laila Poriete. Sirmā kundze domāja, ka paraksta jaunu pilnvaru rīcībai ar Pļavām citai G.Lazdiņa ieteiktai personai un dokumentu par naudas saņemšanu. Tomēr patiesībā parakstīja dokumentu, ka par 5000 latiem pārdevusi nevis Pļavas, bet gan savu dzimtas māju. Jāpiebilst, ka notāre vienošanās tekstu viņai nenolasīja, tāpat arī nepieaicināja divus lieciniekus, kā to prasa likums gadījumos, kad darīšana ar neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem. Rezultātā kundze māju zaudēja, un sākās gadiem ilga tiesāšanās. Tika ierosināts kriminālprocess, pēc tam to izbeidza, tad atkal ierosināja. Tiesā lieta nonāca tikai 2013. gadā.

Interesanti, ka līdz pat 2013. gadam zvērināta notāre Laila Poriete turpināja pildīt amata pienākumus. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns viņu no amata atstādināja tikai 2013. gada novembrī pēc vēstules saņemšanas no notāru padomes, ka pret L. Porieti uzsākta kriminālvajāšana un lieta nodota tiesai.

Pilns spriedums šajā lietā būs pēc divām nedēļām, un to vēl var pārsūdzēt.

Avots:

Dīvaini maigs spriedums par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu

(16)

Bijušo Jūrmalas deputātu Dzenīti tiesā par Teterevu iespējamu apkrāpšanu

Datums: Sestdiena, 29. oktobris, 2016

Raksta citāti:

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien sāka iztiesāt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto soda aizdomās par krāpšanu lielā apmērā sēdies uzņēmējs, bijušais Jūrmalas pilsētas domes deputāts Māris Dzenītis. Daļa apsūdzības epizožu ir saistītas ar kādreiz plaši izskanējušo projektu “Kāpas” Jūrmalā, kur tika solīts izveidot vissezonas slēpošanas trasi. Par cietušajiem šajā procesā ir atzīti Boriss un Ināra Teterevi.

Līdz ar Dzenīti šajā lietā apsūdzēts arī Gints Lazdiņš, pret kuru tiesu lietvedībā ir arī lietas ar apsūdzībām par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu, kā arī Kristaps Grantskalns.

Visi trīs vīrieši apsūdzēti pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas – par krāpšanu lielā apmērā vai gadījumā, ja to izdarījusi organizēta grupa.

Uģis Grūbe (no kreisās) un apsūdzētais Māris DzenītisFoto: LETA

Zvērināts advokāts Uģis Grūbe (no kreisās) un apsūdzētais Māris Dzenītis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kur izskata krimināllietu par mēģinājumu iegūt svešu mantu krāpnieciskā ceļā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā.

Avots: http://www.la.lv/bijuso-jurmalas-deputatu-dzeniti-tiesa-par-mecenatu-teterevu-iespejamu-apkrapsanu/

===

(17)

Nekustamo īpašumu darbonis Lazdiņš atkal ķēries pie afērām?

Autors: PIETIEK
Datums: 22.02.2016

Raksta citāti.

Zeme, uz kuras atrodas zivsaimniecības AS Nagļi dīķi, nesaprotamā kārtā nonākusi privātpersonu īpašumā, tādējādi atstājot zivju audzētavu bez vērtīgākā pamatlīdzekļa. Veidu, kā tikt pie šīs zemes, saskaņā ar viena no apkrāptajiem akcionāriem stāstīto esot izshēmojis bēdīgi slavenais Gints Lazdiņš (attēlā), kurš jau iepriekš ticis turēts aizdomās par nekustamo īpašumu izkrāpšanu.

Afēra sākusies ar AS Daugavpils dzirnavnieks (kuram piederēja 60% akciju) maksātnespēju, kas tika pasludināta 2014.gada decembrī. Kā stāsta Stikuts, Daugavpils dzirnavniekam vienmēr trūcis naudas, arī Nagļi dzīvojuši pieticīgi, galvenokārt turoties uz valsts piešķirtajām subsīdijām.

Tomēr tas nav traucējis Daugavpils dzirnavniekam kā lielākam Nagļu akcionāram regulāri aizņemties no zivsaimniecības naudu. Maksātnespējas brīdī Daugavpils dzirnavnieka parāds Nagļiem jau sasniedzis 640 tūkstošus eiro, jo Daugavpils dzirnavnieks kā lielākais Nagļu akcionārs regulāri balsojis par aizdevumu piešķiršanu pašam sev.

Tāpat Nagļi aizdevuši 145 tūkstošus eiro Daugavpils dzirnavnieka vadītāja Vladimira Kronberga aizsaulē aizgājušā dēla uzņēmumam Latvian Pig

Pēc Stikuta stāstīta, tagad galvenais Nagļu akcionārs oficiāli ir Aldona Šluka, lai gan neviens neesot viņu redzējis, jo viņu uz pilnvaras pamata pārstāvot Lazdiņš. Akcionāru sapulcē veikli nomainīta visa uzņēmuma padome. Padomē ielikta Šluka, viņas brālis, bet Lazdiņš ielicis savu māsu Sintiju Cērpi. Savukārt pats Lazdiņš ticis ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, bet Vitauta Teličena dēls – par priekšsēdētāja vietnieku.

Tālāk jau naski vien šī kompānija izmānījusi Nagļu zemi. Nagļiem esot bijis noslēgts zemes izpirkuma līgums, kas paredzējis, ka katru gadu jāmaksā noteikta summa. Piecus gadus bija samaksājuši, bet jaunā vadība izlēmusi, ka zemes atlikušo pirkuma summu jāsamaksā nekavējoties. Teličens aizdevis 131 tūkstoti, bet Lazdiņa māte Sarmīte Kangro aizdevusi 34 tūkstošus eiro. “Aizdeva naudu, līgumu noslēdza, izpirka zemi. Nauda jāatdod līdz kaut kādam termiņam. Taču jau otrā dienā paņēma to zemi un pārrakstīja – 1/3 daļa Sarmītei Kangro, 2/3 Vitautam Teličenam. Tās ir visas vērtīgākās zemes, kuras vairs Nagļiem nepieder, bet uz kuriem atrodas nozīmīgākie dīķi,” skaidro Stikuts, piebilstot, ka tagad visi Nagļu dīķi pieder Kangro un Teličenam, bet Nagļi atstāti bez galvenā pamatlīdzekļa un tagad ir spiesti šo zemi nomāt.

Avoti:

http://news.lv/Pietiek.com/2016/02/22/nekustamo-ipasumu-darbonis-lazdins-atkal-keries-pie-aferam

http://m.pietiek.com/raksti/nekustamo_ipasumu_darbonis_lazdins_atkal_keries_pie_aferam

(18)

Zivsaimniecība ‘Nagļi’ vēlas piedzīt 600 tūkstošus eiro no akcionāra Stikāna

Autors: LETA |

Datums: 28. aprīlis 2016 15:37

Zivsaimniecība “Nagļi” cels prasību par 617 399 eiro zaudējumu piedziņu no bijušā uzņēmuma padomes locekļa un mazākuma akcionāra Aigara Stikāna, informē “Nagļu” direktore Ginta Kalvāne.

Par prasības celšanu pret Stikānu izlemts 25. aprīlī notikušajā akcionāru sapulcē, jo Stikāns esot “klaji pretdarbojies sabiedrības “Nagļi” interesēm, kas izpaudās dienesta stāvokļa negodprātīgā izmantošanā, Stikānam kā padomes loceklim iegūstot komercinformāciju un to izmantojot savtīgās interesēs, tai skaitā, lai iegādātos zem sabiedrībai piederošajiem dīķiem nekustamo īpašumu,” norāda Kalvāne.

Viņa skaidro, ka Stikāns esot apgājis likumā noteikto pirmpirkuma kārtību, nepiedāvājot uzņēmumam iegādāties īpašumu, un atteicies iegādāto zemi, uz kuras atrodas “Nagļiem” piederošie dīķi, nodot uzņēmumam nomā.

“Pēc īpašuma iegādes Stikāns ar savām darbībām papildus apdraudēja “Nagļi” mantiskās intereses, kas daļēji neīstenojās no viņa neatkarīgu darbību dēļ,” norāda Kalvāne.

Kā otru būtisku pārkāpumu Stikāna rīcībā Kalvāne min Stikāna rīcību, kā “sabiedrības padomes loceklim rīkojoties pretēji “Nagļu” interesēm”. Proti, viņš nav piekritis maksātnespējīgās AS “Daugavpils Dzirnavnieks” mantas kopības iegādei.

Lai gan iepriekš padome bija atbalstījusi “Nagļu” dalību šajā izsolē un valdes loceklis izsolē nosolīja attiecīgo cenu, Stikāna balsojuma dēļ padome neapstiprināja darījuma noslēgšanu par “Daugavpils Dzirnavnieks” mantas iegādi un darījums nenotika. Darījuma noslēgšanai saskaņā ar “Nagļu” statūtiem nepieciešama padomes piekrišana, kuras loceklis attiecīgajā laikā bija Stikāns,” skaidro Kalvāne.

Viņa norāda, ka akcionāru ieskatā Stikāns ir saistīts ar otru izsoles pretendentu – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Latraps”, un abas šīs personas pārstāv viens pārstāvis. “Latraps” cēlusi prasību tiesā, apvainojot “Nagļus” negodprātībā par dalību izsolē, “lai gan šīs sekas izraisīja Stikāna darbība “Nagļu” padomē”, piebilda Kalvāne.

“Nagļu” akcionāri uzskata, ka šādas sakritības un Stikāna darbības liek secināt, ka tās ir saskaņotas un īstenotas “Latraps” interesēs, jo “Latraps” jau vairākus gadus ir centusies iegūt “Daugavpils Dzirnavniekam” piederošo graudu elevatoru un apstrādes kompleksu.

Ekonomiskie apsvērumi norāda, ka pēc elevatoru iegādes “Latraps” kļūtu par faktisko monopolistu graudu pieņemšanas un pirmapstrādes sektorā Dienvidlatgales reģionā, bet šāda situācija nopietni apdraudētu “Nagļi” komerciālās intereses, jo sabiedrības vajadzībām ir nepieciešams būtisks graudu apjoms izejvielu nodrošināšanai, uzsvēra Kalvāne.

Tāpat akcionāru sapulces laikā uzņēmuma padomē ievēlēts Vinets Veldre, Gunārs Silavs un Šarlote Sintija Cīrule.

“Nagļu” pamatkapitāls ir 731 094 eiro. Akciju turētāji ir 17 privātpersonas, no kuriem lielākais akciju skaits – 65,79% – pieder Aldonai Šlukai, 16,75% – Stikānam, bet 14,08% – Gintam Lazdiņam, liecina “firmas.lv” datu bāzē pieejamais 2015. gada akcionāru sapulces protokols.

Zivsaimniecība atrodas pie Lubāna ezera. Tās pamatdarbības veidi ir karpu un citu dīķu zivju audzēšana un realizācija. Zivsaimniecība izveidota, pārveidojot bijušo padomju saimniecību, un apsaimnieko zivju dīķus vairāk nekā 1800 hektāru platībā.

“Nagļi” 2014. gadā apgrozīja 258 396 eiro, bet strādāja ar 545 606 eiro lieliem zaudējumiem. Informācija par 2015. gadu vēl nav pieejama.

Avots:

http://www.delfi.lv/news/national/politics/zivsaimnieciba-nagli-velas-piedzit-600-tukstosus-eiro-no-akcionara-stikana.d?id=47374565

Internetā publicētie raksti par akciju sabiedrību „Nagļi”

Akciju sabiedrības „Nagļi” priHvatizācijas, tajā iesaistītās iesaistītās negodīgās amatpersonas, kas vistiešākā mērā atbildīgas par „valsts nozagšanu”. Ievērojiet, ka pelnošā akciju sabiedrība „Nagļi” ne reizes nav izmaksājusi naudu, kas būtu novirzīta no Padomju varas represētajiem cilvēkiem. Šie nelieši ņirgājoties kādā sarunā teica, ka „vecīši taču ir apmiruši un nepieteicās uz akcijām”. Daudzos gadījumos Nagļu pagastā netiek arī pildīti vairāki tiesas spriedumi par zemes īpašumu tiesību atjaunošanā tiesas nolemtajam par īpašuma atjaunošanu vēsturiskās robežās. Šajā gadījumā mūsdienu Latvijā pie pastāvošās drausmīgās varas ciniski, zemiski un noziedzīgi tiek mīdīts kājām tiesiskums.

http://likumi.lv/doc.php?id=225910

Tiesību akta pase

Izdevējs: Ministru PadomeVeids: lēmumsNumurs: 91Pieņemts: 22.02.1993.Stājas spēkā: 26.02.1993.Zaudē spēku: 18.03.1994.Statuss:

zaudējis spēkuPublicēts: “Latvijas Vēstnesis”, 1, 25.02.1993.

Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr.91

Rīgā, 1993. gada 22.februārī

Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 10. augusta lēmumā Nr. 317

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 20. novembra lēmumu Nr. 495 “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizāciju”, kā arī ievērojot ministriju priekšlikumus, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Izdarīt Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 10. augusta lēmumā Nr. 317 “Par privatizējamo valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstiem” šādus grozījumus:

1.1. izteikt lēmuma 1. punktu jaunā redakcijā:

“1. Apstiprināt Valsts uzņēmumu un nepabeigtās celtniecības objektu sarakstu, kuri 1993. gadā privatizējami par Latvijas rubļiem un pārdodami bez sertifikātu izmantošanas.”;

1.2. izdarīt grozījumus apstiprinātajā Valsts uzņēmumu un nepabeigtās celtniecības objektu sarakstā, kuri 1993. gadā privatizējami par Latvijas rubļiem un pārdodami bez sertifikātu izmantošanas, un izteikt to jaunā redakcijā (1.pielikums);

1.3. izteikt lēmuma 2. punktu jaunā redakcijā:

“2. Apstiprināt Valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstu, kuri 1993. gadā nav privatizējami.”;

1.4. izdarīt apstiprinātajā Valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstā, kuri 1993. gadā nav privatizējami, šādus grozījumus:

3. Uzdot Ekonomisko reformu ministrijai turpmāk patstāvīgi veikt nepieciešamos grozījumus un papildinājumus privatizējamo un neprivatizējamo valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstos un informāciju par grozījumiem un papildinājumiem publicēt presē.

4. Uzdot nozaru ministrijām iecelt valsts pilnvarniekus (pārstāvjus) tajās uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, kas iekļautas Valsts īpašuma objektu sarakstā, kuri privatizējami 1993. gadā.

5. Publicēt šo lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis

Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A.Kreituss

Izvilkums noLatvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 10. augusta lēmuma Nr. 317

Valsts uzņēmumu un nepabeigtās celtniecības objektu saraksts, kuri 1993.gadā privatizējami par Latvijas rubļiem un pārdodami bez sertifikātu izmantošanas

Lauksaimniecības ministrijas uzņēmumi (objekti)

1. Rēzeknes rajona šķirnes zivkopības valsts saimniecība “Nagļi”.

http://www.l2d.lv/l.php?doc_id=235736

Ekonomikas ministrijas rīkojums Nr.47

1994.gada 25.janvārī

Par neprivatizējamo valsts īpašuma objektu saraksta apstiprināšanu

Saskaņā ar Ministru padomes 1993.gada 22.februāra lēmuma Nr.91 “Par grozījumiem Latvijas republikas Ministru padomes 1992.gada 10.augusta lēmumā Nr.317” 3.punktu un ievērojot ministrijas priekšlikumus:

1. Apstiprināt “Valsts īpašuma objektu sarakstu, kuri 1994.gadā nav privatizējami” (1.pielikums)

2. Atzīt par spēku zaudējušu “Valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) sarakstu, kuri 1993.gadā nav privatizējami” (apstiprināti ar Ministru padomes 1992.gada 10.augusta lēmumu nr.317).

Privatizācijas valsts ministrs D.Skulte

1.pielikums
Ekonomikas ministrijas
1994.gada 25.janvāra rīkojumam Nr.47

VALSTS ĪPAŠUMA OBJEKTU SARAKSTS, KURI 1994.GADĀ NAV PRIVATIZĒJAMI

Izvilkums no rīkojuma

ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS OBJEKTI

73.Valsts zivsaimniecība “Nagļi”

http://likumi.lv/doc.php?id=23977

Tiesību akta pase

Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: rīkojumsNumurs: 205Pieņemts: 28.04.1999.Stājas spēkā: 28.04.1999.Statuss:

spēkā esošsPublicēts: “Latvijas Vēstnesis”, 133/135 (1593/1595), 30.04.1999.

Ministru kabineta rīkojums Nr.205

Rīgā 1999.gada 28.aprīlī (prot. Nr.23 15.§)

Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai

1. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nodot privatizācijai šādus valsts īpašuma objektus:

1.1. valsts uzņēmumu “Zivju audzētava “SALACA””;

1.2. valsts zivsaimniecību “NAGĻI”;

1.3. valsts remonta un celtniecības uzņēmumu “LIDOSTAS CELTNIEKS”;

1.4. (svītrots ar MK 09.08.2000. rīkojumu Nr.404);

1.5. bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu “REHABILITĀCIJAS SLIMNĪCA “SAULKRASTI””;

1.6. valsts uzņēmuma “Rīgas tekstils” ķemmdzijas fabrikas nomāto valsts mantu (izņemot kopmītnes tipa dzīvojamo māju (liters Nr.3A un liters Nr.6) Rīgā, Tekstilnieku ielā 21, un nekustamo īpašumu Jelgavas rajonā, Kalnciema pagastā, Plēpēs).

(Grozīts ar MK 30.10.2002. rīkojumu Nr.612)

2. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nodot privatizācijai šādus valsts nekustamā īpašuma objektus:

2.1. nekustamo īpašumu Rīgā, Skārņu ielā 8;

2.2. garāžu Rīgā, Skaistkalnes ielā 6;

2.3. nekustamo īpašumu Jūrmalā, Kāpu ielā 125;

2.4. nekustamo īpašumu Jūrmalā, Pilsoņu ielā 21, liters Nr.2;

2.5. nekustamo īpašumu Rīgā, Saulkalnes ielā 11;

2.6. nekustamo īpašumu Jūrmalā, Konkordijas ielā 7, liters Nr.5;

2.7. nekustamo īpašumu Valmierā, Meža ielā 7;

2.8. nekustamo īpašumu Jūrmalā, Jomas ielā 76 (J.Pliekšāna ielā 16), liters Nr.2;

2.9. nekustamo īpašumu Jūrmalā, Jomas ielā 29/31;

2.10. nekustamo īpašumu Jūrmalā, Z.Meierovica ielā 19, korpuss 14;

2.11. nekustamo īpašumu Jūrmalā, Teātra ielā 17;

2.12. ēkas (izejvielu laboratoriju, cukura un sēklu noliktavas, šķūni, garāžas (darbnīcas) ar piebūvi, svaru māju, metāla cisternu naftas produktiem, siltumnīcas, garāžas, inženierkomunikācijas, ceļus un laukumus) Elejā, Ausmas ielā 1;

2.13. ēkas (noliktavas) Liepājā, Baznīcas ielā 27;

2.14. ēku Rīgā, Allažu ielā 4;

2.15. nekustamo īpašumu Rīgā, Citadeles ielā 7, korpuss 16;

2.16. nekustamo īpašumu Cēsu rajonā, Priekuļu pagastā, Dārza ielā 11a;

2.17. nekustamo īpašumu Cēsu rajonā, Priekuļu pagastā, Dārza ielā 13;

2.18. nekustamo īpašumu Cēsu rajonā, Priekuļu pagastā, Parka ielā 3;

2.19. nekustamo īpašumu Cēsu rajonā, Priekuļu pagastā, Izmēģinātāju ielā 1d.

3. Noteikt, ka valsts zivsaimniecība “NAGĻI” privatizējama kopumā.

4. Valsts institūcijām, kuru pārziņā ir šī rīkojuma 1. un 2.punktā minētie valsts īpašuma objekti, likumā noteiktajā kārtībā nodot un Privatizācijas aģentūrai pārņemt tos savā valdījumā, sastādīt attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus un pievienot tiem valsts institūciju rīcībā esošās attiecīgo valsts īpašuma objektu denacionalizācijas lietas.

Ministru prezidents V.Krištopans

Ekonomikas ministrs A.Šlesers

http://www.l2d.lv/l.php?doc_id=216746

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokols

15.01.2002

Nr. 3


Sēdi vada
Ministru prezidents A.Bērziņš
Piedalās:
Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
Ārlietu ministrs I.Bērziņš
Ekonomikas ministrs A.Kalvītis
Finansu ministrs G.Bērziņš
Iekšlietu ministrs M.Segliņš
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Tieslietu ministre I.Labucka
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle
Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš
Ar padomdevēja tiesībām piedalās:
Valsts kontrolieris R.Černajs
Latvijas Bankas pārstāve V.Zeile
Ģenerālprokuratūras pārstāvis E.Ziediņš
Valsts kancelejas direktore G.Veismane
Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās A.Kveska
Protokolē
Dokumentu nodrošinājuma departamenta vadītāja

Sēdi sāk plkst.12.00

L.Peinberga

Ministru kabineta komitejā
akceptētie tiesību aktu projekti

31.§

Par akciju sabiedrības “Nagļi” kompensācijai paredzēto akciju turētāju

TA-5451

___________________________________________________

(A.Kalvītis, A.Bērziņš)

Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.

Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

https://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=57777

http://www.l2d.lv/l.php?doc_id=57777

Ministru kabineta rīkojums Nr.25

Rīgā 2002.gada 16.janvārī (prot. Nr.3, 31.§)

Par akciju sabiedrības “Nagļi” kompensācijai paredzēto akciju turētāju

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” 3.panta 1.punktu iecelt Zemkopības ministriju par akciju sabiedrības “Nagļi” 40210 kompensācijai paredzēto akciju turētāju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Izdevējs:

Ministru kabinets

Pieņemts:

16.01.2002

Statuss:

Zaudējis spēku

Veids:

Rīkojums

Spēkā no:

16.01.2002

Spēkā līdz:

04.07.2012

Numurs:

25

Publicēts:

18.01.2002

http://www.l2d.lv/l.php?doc_id=250030

Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.245 „Zemkopības ministrijas nolikums”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1. Pamatojums Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.245 „Zemkopības ministrijas nolikums”” (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu.
2. Pašreizējā situācija un problēmas Patlaban ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.245 „Zemkopības ministrijas nolikums” (turpmāk – noteikumi), kuru 24.punktā minētas Zemkopības ministrijas padotībā esošās iestādes un 25.punktā – kapitālsabiedrības, kurās Zemkopības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.

Noteikumu 24.10. un 24.11.apakšpunkts paredz, ka Zemkopības ministrijas padotībā ir valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs” un valsts aģentūra „Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”. Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.878 „Lauksaimniecības datu centra nolikums” un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.937 „Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras nolikums” 1.punktā noteikts, ka Lauksaimniecības datu centrs un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra ir tiešās valsts pārvaldes iestādes.

Ar Ministru kabineta 2012.gada 3.augusta rīkojumu Nr.369 „Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 19.oktobra rīkojumā Nr.714 „Par Pārtikas un veterinārā dienesta un valsts aģentūras „Latvijas zivju resursu aģentūra” reorganizāciju un valsts zinātniskā institūta „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” izveidi” ir papildināts Zemkopības ministrijas padotības iestādes – valsts zinātniskā institūta „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” – nosaukums ar abreviatūru „BIOR”.

Ar Ministru kabineta 2012.gada 4.jūlija rīkojuma Nr.309 „Par akciju sabiedrības „Latgales enerģētika” valsts kapitāla daļu pārdošanu” 2.punktu Zemkopības ministrijai uzdots nodot un valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” pieņemt savā turējumā valstij piederošās akciju sabiedrības „Latgales enerģētika” akcijas. Zemkopības ministrija ar 2012.gada 21.jūlija pieņemšanas un nodošanas aktu minētās akcijas nodeva valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra”.

Ar Ministru kabineta 2012.gada 4.jūlija rīkojuma Nr.310 „Par akciju sabiedrības „Nagļi” valsts akciju turētāju” 1.punktu valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” ir iecelta par akciju sabiedrības „Nagļi” 39 111 kompensācijai paredzēto akciju turētāju. Zemkopības ministrija ar 2012.gada 31.jūlija pieņemšanas un nodošanas aktu minētās akcijas nodeva valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra”.

3. Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi Nav attiecināms.
4. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība Projekta mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem.
5. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas Zemkopības ministrija
6. Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība Projekts precizē Zemkopības ministrijas padotības iestādes nosaukumus un to kapitālsabiedrību uzskaitījumu, kurās Zemkopības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. Tā kā par to jau iepriekš ir lēmis Ministru kabinets, tad sabiedrībai bija iespēja līdzdarboties par katru atsevišķo Ministru kabineta noteikumu projektu.
7. Cita informācija Nav

Anotācijas II, III, IV, V un VI sadaļa – projekts šīs jomas neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas Zemkopības ministrija
2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām Nav attiecināms.
3. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Nav attiecināms.
4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Nav attiecināms.
5. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Nav attiecināms.
6. Cita informācija Nav

Zemkopības ministre                                                 L.Straujuma

2013.03.19. 15:16

491

G.Aizstrauta

67027621, Gunita.Aizstrauta@zm.gov.lv

Nav saņemta nauda pensiju fondā. Kā tad tā?

http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:6QCdjV18tBYJ:www.lm.gov.lv/upload/normativie_akti/konc_specbudz_kapdalas.doc+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

111.

AS Nagļi

36382

10,00

Nav saņemtas dividendes

Avots: Ministru kabineta rīkojums Nr.310

Rīgā 2012.gada 4.jūlijā (prot. Nr.37 22.§)

Par akciju sabiedrības “Nagļi” valsts akciju turētāju

1. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām10.panta pirmās daļas 2.punkta “d” apakšpunktu iecelt valsts akciju sabiedrībuPrivatizācijas aģentūra” par akciju sabiedrības “Nagļi” (vienotais reģistrācijas Nr.40003040664) 39111 kompensācijai paredzēto akciju turētāju.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.25 “Par akciju sabiedrības “Nagļi” kompensācijai paredzēto akciju turētāju” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 10.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Izdevējs:

Ministru kabinets

Pieņemts:

04.07.2012

Statuss:

Spēkā esošs

Veids:

Rīkojums

Spēkā no:

04.07.2012

Numurs:

310

Publicēts:

06.07.2012

(1)

‘Nagļu’ zivjaudzētava – ekoloģiskās zivis cilvēkiem un putniem

Avots: www.DELFI.lv |

Datums: 14. novembris 2008 09:42

Raksta citāti.

Nākošā “Reālās Latvijas” pēdējās ekspedīcijas pietura ir lielākā Latvijas zivjaudzētava “Nagļi”, kas atrodas pie Latvijas lielākā ezera Lubāna. Ezera platība ir 8000 hektāru, bet zivju dīķi blakus ezeram aizņem vēl 2700 hektārus.

Zivsaimniecībai šogad apritēja 40 gadu. 1968. gadā tika dibināts uzņēmums karpu audzēšanai. Tagad bez karpām “Nagļos” aug līdakas un līņi, un visas zivis, tāpat kā agrāk, ir ekoloģiski nevainojamas. Pateicoties kūdrai, kas ieskauj dīķus, ūdens te ir pat daudz tīrāks nekā vairumā dabisko Latvijas ūdenskrātuvju.

Avots:

http://www.delfi.lv/archive/naglu-zivjaudzetava-ekologiskas-zivis-cilvekiem-un-putniem.d?id=22396520

(2)

Par 147 966 latiem pārdotas zivjaudzētavas “Nagļi” valsts kapitāla daļas

Datums: 20. septembris, 2013

Par 147 966 latiem pārdotas zivju audzētavas AS “Nagļi” valsts kapitāla daļas, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Privatizācijas aģentūrā (PA).

PA uzņēmuma akcionāriem pārdevusi visas valstij piederošās 75 493 akcijas.

PA turējumā esošās akcijas un valsts pensiju budžetam nodotās akcijas tika atsavinātas vienlaicīgi saskaņā ar 2013.gada jūnijā apstiprinātajiem privatizācijas un pārdošanas noteikumiem.

Valsts pensiju speciālā budžeta akciju pārdošanu PA īstenoja saskaņā līgumu, kas 2013.gada 28.martā tika noslēgts starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) un PA.

Valsts kapitāla daļa “Nagļos” veidoja 14,69% no sabiedrības 513 822 latu pamatkapitāla, no tām 7,08% jeb 36 382 akcijas bija valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas.

PA Komercdarbības dienesta galvenā projektu vadītāja Daina Prūse stāstīja, ka sāktā veiksmīgā sadarbība ar VSAA, organizējot valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto “Nagļu” akciju pārdošanu, ir pierādījusi savu efektivitāti un būtu turpināma. “PA ir uzkrāta būtiska pieredze valsts kapitāla daļu pārvaldīšanā un atsavināšanā, kas ļauj pārdošanas procesu organizēt efektīvi, vienlaikus ietaupot VSAA administratīvo resursu,” uzsvēra PA pārstāve.

AS “Nagļi” īpašumā ir zivju audzēšanas komplekss, kas uzņēmumam nodrošina līderpozīcijas Latvijas pārtikas karpu ražotāju vidū.

Kā liecina SIA “Firmas.lv” informācija, AS “Nagļi” 2012.gadu noslēdza ar 185 895 latu apgrozījumu un 184 962 latu peļņu.

Jau ziņots, ka vērtīgākās valsts kapitāla daļas PA turējumā ir “Lattelecom”, kur valstij pieder 51% kapitāla daļu, un “Latvijas Mobilais telefons”, kur valstij tieši pieder 5% kapitāla daļu un netieši vēl 34,73% kapitāla daļu (ar “Lattelecom” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” līdzdalību).

Avots:

Par 147 966 latiem pārdotas zivjaudzētavas “Nagļi” valsts kapitāla daļas

(2)

Izsolē pārdos Daugavpils dzirnavnieka ražošanas kompleksu

Datums: 2015. gada 4. oktobrī 20:41

Avots:

http://skaties.lv/zinas/latvija/izsole-pardos-daugavpils-dzirnavnieka-razosanas-kompleksu/

Raksta citāti.

Daugavpils dzirnavniekam bija vēl kāds vērtīgs īpašums – kontrolpakete Latvijas lielākajā zivjaudzētavā Nagļi. Uzņēmums pie Lubānas ezera apsaimnieko vairāk nekā 1800 hektāru dīķu, kur audzē karpas. Nagļi saņem dāsnus platību maksājumus no Eiropas.

Pērn vairāk nekā 200 tūkstošus eiro, pirms tam pat 400 tūkstošus. Uzņēmuma pašu kapitāls ir vairāk nekā 2 miljoni. Līdz 2014. gadam tas strādājis ar krietnu peļņu, bet pērn zaudējumus radījis aizdevums bankrotējušajam Daugavpils dzirnavniekam. Zaudēti 600 tūkstoši eiro.

Īsi pirms bankrota Dzirnavnieka vadība veikli vērtīgo Nagļu akciju kontrolpaketi izņēma no uzņēmuma bilances, pārreģistrējot uz citas, pašiem piederošas firmas vārda. 60 procenti akciju nopirktas par 360 tūkstošiem eiro. Kontā gan ienākuši tikai 210 tūkstoši. Vēlāk īsā laikā akcijas vairākkārt mainīja īpašniekus, neraugoties uz tiesas aizliegumu ar akcijām rīkoties.

Pēc Daugavpils dzirnavnieka maksātnespējas administratores, advokātes Vijas Ritenbergas iesnieguma uzsākti divi kriminālprocesi. Par uzņēmuma novešanu līdz bankrotam un par akcionāru reģistra viltošanu. Viņasprāt, ar darījumu radīti zaudējumi nepilna miljona eiro apmērā. Ritenberga arī cēla prasību tiesā, lai atgūtu akcijas un tās kreditoru interesēs varētu pārdot par atbilstošu cenu.

Ritenberga raidījumam Nekā Personīga solīja izskaidrot savu pēkšņo lēmumu atsaukt prasību par Nagļu kontrolpaketes atgūšanu, tomēr nedēļas laikā tā arī to neizdarīja. Prasības atsaukšana nozīmē, ka darījums faktiski vairs nav atceļams un jaunie īpašnieki var mierīgi saimniekot.

Šobrīd akcijas pieder kādai privātpersonai Aldonai Šlukai. Viņa savu interešu pārstāvēšanu bija uzticējusi par zemju izkrāpšanu no sirmgalvjiem apsūdzētajam Gintam Lazdiņam. Arī viņš ir Nagļu akcionārs un vasarā, pateicoties jaunajai īpašniecei, kļuva par valdes priekšsēdētāju.

Šovasar pēc nonākšanas vadībā jaunie Nagļu akciju kontrolpaketes saimnieki ķērās pie uzņēmuma pārveidošanas. 1600 hektārus dīķu, kas bija vērtīgākais uzņēmuma īpašums, viņi par lētu naudu pārdeva saviem radiniekiem. Ceturto daļu nopirka Lazdiņa māte, pārējās trīs ceturtdaļas – kontrolpaketes īpašnieces Šlukas radinieki.

Par vienu hektāru maksāta summa, par ko vienreiz var uzpildīt automobiļa degvielas bāku. Nagļiem palikušas vien saimniecības ēkas un nedaudz zemes. Tagad kādreiz lielākā Latvijas zivsaimniecība savus dīķus nomā.

(4)

Maksātnespējas administratora nespējīguma dēļ VID zaudēs «Daugavpils dzirnavnieka» miljonu

Autors: TVNET/TV3 Nekā Personīga

Datums: 2016. gada 17. janvārī 20:00

resursi auditiem un juristiem, kas naski soda mazos uzņēmumus par sīkiem pārkāpumiem, izrādās bezpalīdzīgs Daugavpils dzirnavnieka maksātnespējas procesā, kur cīņa ris par miljoniem.

Rudenī notika bankrotējušā dzirnavnieka vērtīgākā īpašuma – graudu pirmsapstrādes kompleksa izsole. Gribētāju bija daudz, un nopietni uzņēmumi solīja summas, kas ļautu Ieņēmumu dienestam saņemt divus miljonus. Tomēr nodokļu iekasētāju acu priekšā uzņēmīgi ļaudis izsoli izgāza un maksātnespējas administrators vērtīgo īpašumu atdos uzņēmumam Tukuma Straume par izsoles sākumcenu. VID zaudēs vairāk nekā miljonu eiro.

Daugavpils dzirnavnieks ir vienīgais graudu pirmapstrādes uzņēmums Dienvidlatgalē. Tas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – apkārtējo novadu zemniekiem tā ir vienīgais punkts, kur nodot izaudzēto labību.

Dzirnavnieku 2009.gadā smagi skāra krīze. 2014.gadā, nespējot atdot ap 4 miljonu parādus, firma bankrotēja. Valsts ieņēmumu dienests nav saņēmis gandrīz 2 miljonus nodokļu naudas.

Maksātnespējas administrators izpārdod bankrotējušas firmas mantu. Vērtīgākais īpašums ir graudu pirmapstrādes komplekss. Tas ieķīlāts par labu diviem kreditoriem – akciju sabiedrībai Tukuma Straume un Valsts ieņēmumu dienestam. Pirmā ķīla ir firmai – 1,2 miljoni eiro. Ieņēmumu dienesta nodrošinātais prasījums ir 1,8 miljoni. Īpašums novērtēts par 1,9 miljoniem, un tāda arī ir izsoles sākumcena. Uz 14.oktobra izsoli pieteicās pieci pretendenti – arī labības biznesa smagsvari Latraps un Baltic agro.

Daugavpils dzirnavnieka izsole 14.oktobrī notika Valmierā. Tā izrādījās farss. Vairākkārt sevi pārsolot, uzvarēja firma Lat export holdings. Tomēr solītos vairāk nekā 5 miljonus viņi nesamaksāja.

VIJA RITENBERGA, maksātnespējas administratore: – Es arī biju izbrīnījusies. Es vienubrīd tā kā domāju, vai man ir tiesības pārtraukt šo solīšanu, bet es nekur neatradu likumā normu, ka man būtu jāpārtrauc, es jau viņam tā kā teicu, krievu valodā skaidroju, jūs jau pats sevi tagad pārsolāt, a viņš skatās un sola.

Uzvarētājs Lat export holdings līdz šim nav nodarbojies ar graudu pārstrādi. Statūtos kā nodarbošanās minēta vairumtirdzniecība.

Valdes loceklis Sergejs Vojevoda skaidroja, ka solīto nav samaksājis, jo viņu piekrāpis biznesa partneris no Baltkrievijas, bet banka nav devusi kredītu. Tā esot biznesa neveiksme, jo zaudēta drošības nauda 200 tūkstoši eiro.

Tā kā īpašumu neiegādājās izsoles uzvarētājs, to var pirkt dalībnieks, kurš nosolīja otru lielāko summu. Tā ir zivsaimniecība Nagļi, kas solīja 5 miljonus eiro.

Nagļus izsolē pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Gints Lazdiņš. Lazdiņš ir apsūdzēts kriminālprocesos par zemju izkrāpšanu sirmgalvjiem, kā arī krāpšanu lielā apmērā, kur cietušie ir mecenāti Ināra un Boriss Teterevi. Tagad viņš ir pievērsies zivsaimniecībai. Nagļos Lazdiņš ir mazākumakcionārs, taču cieši sadarbojas ar kontrolpaketes īpašniekiem. Arī Nagļi atteicās pirkt kompleksu par Lazdiņa uzsolītajiem pieciem miljoniem.

GINTS LAZDIŅŠ, a/s «Nagļi» valdes priekšsēdētājs: – Mans uzdevums bija mēģināt atgūt naudu, zivsaimniecībai ko parādā. Zivsaimniecībai parādā 580 000. Ja nemaldos, plus vēl atzītā kreditora prasība un plus vēl neatzītā. Kāpēc es tur piedalījos, jo a/s Dzirnavnieks ir parādā akciju sabiedrībai, kurā es esmu valdes priekšsēdētājs.

– Tad jūs tikai mēģinājāt uzsolīt lielāku summu, lai…

LAZDIŅŠ: – Es nu nezinu. Man bija padomes lēmums iegādāties. Es griezos iegādāties. Pēc tam padome, pēc izsoles nosolīšanas padome neiedeva piekrišanu iegādei. Valde ir tā, kas pārstāv uzņēmumu, bet pēc statūtiem jāsaskaņo viss ar padomi. Mazākuma akcionārs, kas ielikts par padomes locekli, pateica, ka viņš nevēlas iegādāties, nebija vairs tādas iespējas tālāk pirkt.

– Tad jau sanāk, ka jūs tagad vispār vairs neko nedabūsiet. Izsole ir izgāzusies, un saņems to uzņēmumu.

LAZDIŅŠ: – Es to nezinu. Kāpēc jūs tā sakāt, ka neko nedabūsiet? Ja aiziet par izsoles sākumcenu, tad jau tur nevienam citam nekas nepaliek pāri. Neesmu tik, nu tā gluži nav. Es saprotu, tas, kas nenosolīja, tā nauda un visi pārējie īpašumi, kas ir pārdoti, nāk nenodrošinātajiem kreditoriem, tiks sadalīta. Tur jau nav tik daudz, cik es saprotu. Nu tāda dzīve. Procesa izdevumi un tā tālāk, un beigās čiks viens būs.

– Nav tur tāda shēma, ka atsakās divi solītāji un beigās to dabon?

LAZDIŅŠ: – Nu nav man nekas zināms, nav man nekas zināms. Tie īpašnieki, Tukuma straumes un Nagļi īpašnieki tur jau sakrīt drusku tie akcionāri. Tas ir jāprasa citiem akcionāriem, es katrā ziņā.

Zivsaimniecības Nagļi akciju kontrolpakete līdz 2014.gadam piederēja Daugavpils dzirnavniekam. Taču neilgi pirms maksātnespējas dzirnavnieka īpašnieki to par neticamu zemu cenu pārdeva ar pašiem saistītām firmām.

Pērn par īpašnieci kļuva uzņēmēja Aldona Šluka. Viņa ir arī sabiedrības Tukuma straume padomē. Tukuma straume ir lielākais ieguvējs no izgāztās izsoles. Tā kā izsoles uzvarētāji nesamaksāja, administratore izlēma ražotni nodot nodrošinātajam kreditoram. Akciju sabiedrībai Tukuma straume.

AIVARS PODNIEKS, a/s «Tukuma straume» valdes priekšsēdētājs: – Ir atnākusi mums vēstule, ka mēs varētu šo iespēju izmantot. Jo, cik es saprotu, vēstule atnāca mums un atnāca VID. Jo mēs abi divi esam nodrošinātie kreditori. Mēs esam aizrakstījuši vēstuli, ka mēs piesakāmies, ka mēs šo iespēju izmantotu, bet vēl es saprotu tā, ka tur notiek ciparu precizēšana.

– Vai jūsu akcionāriem nav nekādas saites ar izsoles uzvarētāju Lat Export Holdings?

PODNIEK: – Nē, man tādas informācijas nav.

– Vai tur nebija sarunāts ar tiem izsoles dalībniekiem, ka Lazdiņš un otrs uzvarētājs izsolīs un atteiksies pēc tam no tiem saviem solījumiem?

PODNIEKS: – Nu es jums nevaru nekādu informāciju dot par citiem, ko citi dara. Katrā ziņā mums bija tā, ka bija šī iespēja, mēs iegādājāmies šo nodrošināto kreditoru, pārējais viss ir administratora ziņā, kā noteikts likumā, tā arī notiek. Es jums šo nevaru komentēt, nekādā gadījumā.

– Jo izskatās aizdomīgi, ka jūs dabonat tik izdevīgi, ka ir pamats aizdomām, ka tā izsole izgāzta apzināti.

PODNIEKS: – Vienmēr jau saka izdevīgi, bet, ja jau tas būtu tik izdevīgi, tad jau arī iepriekšējā kompānija būtu varējusi strādāt, pelnīt un darboties.

Izsolē vairāk nekā 3 miljonus eiro par dzirnavnieku solīja zemnieku kooperatīvā Latraps. Sabiedrības ģenerāldirektors Edgars Ruža ir sašutis par administratores lēmumu atdot labības elevatorus par izsoles sākumcenu.

EDGARS RUŽA, kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors: – Mēs savu biedru interesēs piedalījāmies izsolē. Vēl jo vairāk arī tāpēc, ka esam arī kreditori šajā uzņēmumā, jo mūsu graudi tika izsaimniekoti sava laikā. Mēs piedalījāmies izsolē un bijām gatavi solīt vairāk nekā 3 miljonus eiro par šo objektu. Nevis bijām gatavi, bet arī nosolījām.

Bet nu tā kā izsole aizgāja pavisam citu virzienu, mūsu šis te solījums netika ņemts vērā un mūsu piedāvājums ir nolikts maliņā un neviens viņu neizskata.

Jāsaka, ka kopumā šī izsole pati par sevi bija maksātnespējas procesa izsoļu piesmiešana. Bija skaidrs, ka tā nav reāla izsole, bet notika spēle un ātrā laikā tika sasolīta nereāla summa.

Ruža un vairāki citi kreditori uzskata, ka

jārīko atkārtota izsole, jo graudu kompleksam ir nopietni gribētāji, kas kreditoriem ļautu atgūt vismaz par miljonu vairāk. Maksātnespējas administratore Ritenberga ir pārliecināta, ka tas nav iespējams un ir jāsamierinās ar esošo situāciju.

VIJA RITENBERGA: – Es saprotu, jā, es saprotu. Trīs miljoni, protams, ir vairāk nekā miljons deviņsimt tūkstoši seši simti. Bet es nevaru, es esmu sasaistīta ar šā likuma normām, man ir jāizpilda likuma prasības un rīkot otru izsoli ar lejupejošu soli, pirmkārt, tas ir ārkārtīgs risks un, otrkārt, man nav šādu tiesību. Es arī labprāt, goda vārds, es, liekot roku uz sirds, piedāvātu Latrapsam. Tas būtu gan man izdevīgi, gan kreditoriem, bet es šobrīd to nevaru izdarīt. Bet es neuzskatu, ka tas ir likuma robs, likumdevējs tā ir iestrādājis un man vienkārši cits nekas neatliek, kā izpildīt šīs likuma prasības.

Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka tam maksātnespējas procesā nav iespēju panākt sev labvēlīgu rezultātu,

lai gan ir redzams, ka īpašumu varētu pārdot par lielāku summu. Viss esot atkarīgs no administratora.

SANTA GARANČA, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece: – Mēs kā kreditors varam paust tikai savu viedokli un uzdot jautājumus un izteikt vēlmi, lai šī manta tiktu pārdota pēc iespējas dārgāk, bet nu tie būs administratora lēmumi.

– Vai ir kaut kādas sūdzības, iesniegumi tiesībaizsardzības iestādēm vai šajā procesā? Vai sūdzības par administratora rīcību?

GARANČA: – Es domāju, ka šī nav tā informācija, ar ko mēs varētu tā ļoti detalizēti dalīties, bet katrā ziņā, kā jau es teicu, mēs sekojam līdzi procesam un, ko nu process ļauj mums kā kreditoram darīt, to mēs, protams, visus soļus arī speram.

Lai gan izsoles dalībnieku uzvedība ir bijusi dīvaina, kā rezultātā izsole ir izgāzta un īpašums zem cenas nonāk sabiedrības Tukuma straume īpašumā, administratore neredz pamatu vērsties policijā, lai lūgtu pārbaudīt, vai izsoles izgāšana nav sarunāta.

VIJA RITENBERGA, maksātnespējas administratore: – Es policijā nevaru vērsties, jo man šādu faktu nav. Vienkārši vērsties tikai tāpēc, ka ir kaut kādi pieņēmumi? Es uz pieņēmumu pamata kā jurists nevaru vērsties policijā.

Nacionālās apvienības pārziņā esošā Tieslietu ministrija regulāri saņem pārmetumus par nesakārtoto maksātnespējas procesu. Caurumi likumā, kuru dēļ parasti cieš uzņēmēji, šoreiz ir pavērsušies pret valsti. Tomēr mazas ir cerības, ka šis pazaudētais nodokļu miljons liks labot likumus.

5)

Latvijas brīvvalsts zemes robežu plāns, kurā redzams, ka, ja Latvijā ir patiesi atjaunota 1918.gada 18.novembra Latvija, tiesiskā valstī  zeme, kurā pašlaik saimnieko akciju sabiedrība „Nagļi”, kuras akcijas ar valdības lēmumu sākotnēji 20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, tāpat kā dziednīca Marienbādi Jūrmalā, bija domāta no Padomju okupācijas varas  represētajiem cilvēkiem,   būtu atdota atpakaļ daudziem bijušajiem zemes īpašniekiem.

PlānsUz 2016.gada 29. oktobri datētie zemes plāni, no kuriem redzams, ka zemes īpašumu ne tikai nav atdoti vēsturiskās robežās bijušajiem zemes īpašniekiem, bet arī „lauvas tiesa”, kas iezīmēts brūnā krāsā,  no zemes nonākuši ar akciju sabiedrību „Nagļi” priHvaizāciju saistītiem „svešiem ļaudīm”, turklāt pat apgrūtinot bijušo īpašnieku pieeju ceļiem, kas Latvijas brīvvalsts laikā piederēja viņu īpašumā un ar tiesas spriedumiem bija jāatdod atpakaļ vairākiem zemes īpašniekiem vēsturiskās robežās.

Plans 1Plāns 2Atbilstoši Satversmes 92.pantam ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmes 92. pantu vajag interpretēt saistībā ar tiesiskuma principu, kas nostiprināts Satversmes 1. pantā. Viens no tiesiskuma principa elementiem ir tiesiskās noteiktības princips, kas citastarp prasa arī to, lai netiktu apšaubīti spēkā stājušies tiesas spriedumi. Atbilstoši Civilprocesa 199. pantam spriedumi pasludināti, to nolasot. Divās konkrētās civillietās par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Zinaīdai Atlavinai Rēzeknes rajona Nagļu pagasta padomei (tagad – Rēzeknes novada pašvaldībai) un akciju sabiedrībai „Nagļi”, kas bija atbildētāji šajā konkrētā lietā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,

divi, tajā skaitā pat Augstākās tiesas, tiesas spriedumi bija zināmi jau 2002.gadā. Likuma „Par tiesu varu” 16. panta otrā daļa noteic, ka spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms. Savukārt šā panta ceturtā daļa noteic, ka šādam spriedumam ir likuma spēks, tas ir visiem obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Viens no tiesiskuma elementiem ir tiesiskās noteiktības princips, kas citastarp prasa to, lai netiktu apšaubīti spēkā stājušies tiesas spriedumi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka tiesas sprieduma izpilde ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa (sk., piemēram, ECT spriedumu lietā: Marini v. Albania, judgement of 18 December 2007, para. 126).

Krimināllikuma 296.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu. Šā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi veido divas darbības vai bezdarbība;

1)      tiesas sprieduma vai lēmuma tīša neizpildīšana;

2)      tiesas sprieduma vai lēmuma tīša izpildes kavēšana.

Tiesas sprieduma vai lēmuma tīšas neizpildīšanas subjekts ir amatpersona, kuras pienākumos ietilpst tiesas sprieduma vai lēmuma izpildīšana.

Nagļu pagasta pašvaldības un akciju sabiedrības „Nagļi” amatpersonas, neskatoties uz to, ka tām jau 2002.gadā bija zināms par likumīgā spēkā esošajiem tiesas spriedumiem, reāli to nepildīja un neizpilda līdz pat mūsdienām, apzināti apgrūtinot bijušajiem īpašniekiem atjaunot īpašuma tiesības atbilstoši tiesas spriedumā noteiktajam vēsturiskās robežās un iekļuvi (aizslēdzot vārtus un neizsniedzot atslēgas) tikt apsaimniekot savus īpašumus. Turklāt A/S „Nagļi” prettiesiski un nemaksājot nekādu nomu gūst labumu vismaz no diviem svešiem zemes īpašumiem. Latvijas ģenerālprokuratūra to izliekas neredzam jau kopš 1991.gada, kad bija pieprasīti atbilstoši likumam atdot atpakaļ zemes īpašumus. Taču tā ir mazākā daļa, salīdzinot ar to, ko neatdeva ar valdības lēmumu domāto represētajiem. Tā ir prātam neaptverama summa, kas pa šiem gadiem ilgstoši un sistemātiski  „nezin kur pazudusi un pazūd”.

You may also like...

4 Responses

  1. Pilsonis saka:

    Visas ziepes esot tāpēc, ka neesot pretojušies…

  2. Imants saka:

    Ļoti vajadzīgs raksts, kuru vajadzētu publicēt visos masu saziņas līdzekļos. Paldies autoram!
    Ekonomikas ministrijas rīkojums Nr.47

    atvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr.91

    Rīgā, 1993. gada 22.februārī

    Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 10. augusta lēmumā Nr. 317

    5. Publicēt šo lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

    Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis (!!!)

    Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A.Kreituss (!!!)

    1994.gada 25.janvārī

    Par neprivatizējamo valsts īpašuma objektu saraksta apstiprināšanu

    1.pielikums

    Ekonomikas ministrijas
    1994.gada 25.janvāra rīkojumam Nr.47

    VALSTS ĪPAŠUMA OBJEKTU SARAKSTS, KURI NAV PRIVATIZĒJAMI

    Izvilkums no rīkojuma

    ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS OBJEKTI

    73.Valsts zivsaimniecība “Nagļi”

    http://likumi.lv/doc.php?id=23977

    Tiesību akta pase

    Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: rīkojumsNumurs: 205Pieņemts: 28.04.1999.Stājas spēkā: 28.04.1999.Statuss:

    spēkā esošsPublicēts: “Latvijas Vēstnesis”, 133/135 (1593/1595), 30.04.1999.
    Avots: Ministru kabineta rīkojums Nr.310

    ———————————————————-

    Rīgā 2012.gada 4.jūlijā (prot. Nr.37 22.§)

    Par akciju sabiedrības “Nagļi” valsts akciju turētāju

    1. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 10.panta pirmās daļas 2.punkta “d” apakšpunktu iecelt valsts akciju sabiedrību “Privatizācijas aģentūra” par akciju sabiedrības “Nagļi” (vienotais reģistrācijas Nr.40003040664) 39111 kompensācijai paredzēto akciju turētāju.

    2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.25 “Par akciju sabiedrības “Nagļi” kompensācijai paredzēto akciju turētāju” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 10.nr.).

    Ministru prezidents V.Dombrovskis (!!!)

    Zemkopības ministre L.Straujuma (!!!)

    http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:6QCdjV18tBYJ:www.lm.gov.lv/upload/normativie_akti/konc_specbudz_kapdalas.doc+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

    111.
    AS Nagļi

    36382

    10,00
    Nav saņemtas dividentes (!!!)

    Laimdota Straujuma (!!!)

    Par 147 966 latiem pārdotas zivjaudzētavas “Nagļi” valsts kapitāla daļas

    Zivsaimniecības Nagļi akciju kontrolpakete līdz 2014.gadam piederēja Daugavpils dzirnavniekam. Taču neilgi pirms maksātnespējas dzirnavnieka īpašnieki to par neticamu zemu cenu pārdeva ar pašiem saistītām firmām.

    Pērn par īpašnieci kļuva uzņēmēja Aldona Šluka. Viņa ir arī sabiedrības Tukuma straume padomē. Tukuma straume ir lielākais ieguvējs no izgāztās izsoles. Tā kā izsoles uzvarētāji nesamaksāja, administratore izlēma ražotni nodot nodrošinātajam kreditoram. Akciju sabiedrībai Tukuma straume.

    Maksātnespējas administratora nespējīguma dēļ VID zaudēs «Daugavpils dzirnavnieka» miljonu

    Autors: TVNET/TV3 Nekā Personīga

    Datums: 2016. gada 17. janvārī 20:00

    Zivsaimniecība ‘Nagļi’ vēlas piedzīt 600 tūkstošus eiro no akcionāra Stikāna

    Autors: LETA |

    Datums: 28. aprīlis 2016 15:37

    Zivsaimniecība “Nagļi” cels prasību par 617 399 (!!!) eiro zaudējumu piedziņu no bijušā uzņēmuma padomes locekļa un mazākuma (!!!) akcionāra Aigara Stikāna (!!!), informē “Nagļu” direktore Ginta Kalvāne (!!!).

    Vai ilgstošajai direktorei Gintai Kalvānei vēl nav uzlikti roku dzelži par noziegumiem pret valsti, represētajiem, bijušajiem un esošajiem zemes īpašniekiem? Kas tā par firmu no Lietuvas? Vai gadījumā slēptā veidā šī firma nepieder patiesā labuma guvējai Gintai Kalvānei? Ķo tad tādā brīdī izliekas kurls, akls un bezjūtīgs Ekonomikas policijas priekšnieks, Satversmes aizsardzības biroja direktors un ģenerālprokurors Ēriks Kalmmeiers?

  3. Eduards Lunis saka:

    —-Ak šausmas! Kaut ātrāk viņi aizrītos!

  4. demoss saka:

    G.Wilders pazinoja,ka atsakaas doties uz tiesu,kur vinu tiesaatu par vina izteikumiem. Tas esot pret demokraatiju, taads process liecina par totalitaaru valsti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.