A. Kavacis. Latvijā valda antilatviska ideoloģija

PATIESĪBAS GARA GAISMĀ IZVĒRTĒJOT VĀRDUS UN DARBUS

 Mūsu Kungs Jēzus Kristus (Mt.7.20) mums ir devis visai nozīmīgu norādījumu: “Pēc viņu augļiem jums būs tos pazīt !” Runa nav par dārza augļiem, bet par cilvēku darbības augļiem. Tieši tādā veidā pirms 10. Saeimas vēlēšanām Latvijas vēlētājiem jāvērtē politiskās savienības un partijas. Ir pagājuši jau 20 gadi kopš LR neatkarības atjaunošanas. Tas ir tik pat daudz, cik ilgi pastāvēja 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika. Tāpēc būs ērti salīdzināt.

Pēdējas divas desmitgades ir piepildītas ar skaļām politiķu runām, skaistiem solījumiem, savas sevišķās kompetences un profesionālisma apliecinājumiem. Bet kādi tad ir ģeniālo politiķu darbības augļi ? Salīdzinot ar Kārļa Ulmaņa Latvijas sasniegumiem tie ir nožēlojami, apkaunojoši un apsūdzoši.

Foto: Antilatviskās politikas īstenotāji Latvijā.

Ja 18. novembra Latvija pēc postošā 1.pasaules kara, pilsoņu kara un atbrīvošanās cīņām, un boļševiku galīgas padzīšanas bija krustām šķērsām tranšeju izvagota, artilērijas lādiņu un aviobumbu sprādzienu bedrēm nosēta, izlaupīta un iztukšota, tad 20 gados tā kļuva par ziedošu, ekonomiski stabilu un pašpietiekamu valsti, kurā praktiski nebija bezdarba, ko nesatricināja 30.-to gadu ekonomiskā depresija. Tā bija valsts, kurā labprāt atgriezās kara laika bēgļi un darbu atrada arī citu valstu pilsoņi. Jo valstī bija izveidota stabila izglītības sistēma, pietiekama veselības aprūpe, lieliska lauksaimniecība un iekšējām vajadzībām vispusīgi attīstīta rūpniecība. VEF ražoja ne tikai radio un telefona aparātus, bet arī slavenos MINOX fotoaparātus un lidmašīnas. Daudzās jomās Latvijas sasniegumi bija  labāki par tā laika Eiropas valstu vidējiem rādītājiem. To 20 gados tauta paveica patiesu patriotu vadītā valstī.

Turpretīm 4. maija Latvija pēc “attīstītā sociālisma” 50 mierīgas jauncelsmes gadiem mantoja daudz labākas starta pozīcijas neatkarīgas ekonomikas izveidošanai. Lauksaimniecību gan bija sakropļojusi kolhozu sistēma, kas darbojās nekvalitatīvi, bet saražotās produkcijas daudzums bija pietiekošs, lai nodrošinātu stabilu eksportu. Sabrukušās PSRS militāras rūpniecības objekti gan bija kļuvuši lieki… . Toties 4. maija LR mantoja varenu jūras tirdzniecības floti, kurā uz 1991. gadu bija 43 tankkuģi, 7 gāzes pārvadātāji, 27 saldētājkuģi, 11 konteinerkuģi, 8 ģenerālkravas kuģi un 4 ķīmisko kravu pārvadātāji. Tātad, bija reālas iespējas īsā laikā nostāties uz neatkarīgas ekonomikas ceļa. Uzlabojot lauksaimniecības produkcijas kvalitāti un virzot to uz Vidējo Austrumu tirgu Latvijai netrūktu ne gāzes, ne arī naftas… . Taču kur pazuda flote un kāpēc LR valsts budžetā nejūt ienākumus no kuģu pārvadājumiem, to zina tikai tie, kas sevi sauca par kompetentiem un profesionāliem politiķiem. Viņu darba augļi izteicas nevis nullē, bet kliedzošos mīnusos. Šodien viņi kopīgiem spēkiem sākšot cīnīties “par labu Latviju”. No tāda labuma var kļūt tikai nelabi. Nelabi jau ir. Tā vietā, lai organizētu emigrantu repatriāciju uz Latviju, ir darīts viss, lai latvietis pamestu savu zemi. Latvieši ir spiesti pamest savas lauku sētas, lai meklētu darbu ārzemēs. 20 gadu laikā skolās nav iesākta ne ticības mācības, ne Latvijas vēstures mācīšana. Optimizācijas vārdā skolas tiek slēgtas un tiek iznīcināta lauku infrastruktūra. “Pārkārsušās” celtniecības objektus cenšas izpārdot ārzemniekiem. Nav ne miņas no rūpes, par latviešu nācijas izdzīvošanu. Tādi ir 4. maija Latvijas valdību mankurtiskā darba augļi.

Foto: Nodevēju un liekēžu banda ar glumekli Daudzi priekšgalā.

Daži no šīs “labās Latvijas” pārstāvjiem uzdodas par kristiešiem. Taču par savu politisko partneri tie ir izvēlējušies Tautas partiju, kuras līderis sevi ir klaji deklarējis par ateistu. Acīm redzot viņus vieno Mamons nevis Kristus. Parādi man savus draugus un es pateikšu, kas tu esi- skan tautas sakāmvārds. Īpaši nekrietna ir rīcība, kad ieveduši valsti bankrotā, “kompetentie” nomet varu un ieņēmuši “gudro” pozu  sāk nekaunīgi ņirgāties par mazākuma valdību, kas izmisīgi pūlas izvest Valsti no krīzes un tautu no posta.

Kristieši par tādiem nedrīkst balsot !!!  

Līdz šim polittehnoloģiju Latvijā ir noteikuši okupācijas varas balstītāji. Sīkpartijas tiek veidotas ar nolūku, ar skaistiem saukļiem mānot vēlētājus, sašķelt latviešu balsis. Ir nosodāmi piedalīties Saeimas vēlēšanas ar mazskaitlīgu partiju, kas pat iegūstot varas mandātu nebūtu spējīga reāli pārņemt valsts varu un īstenot savus solījumus.

Garlībs Miķelis savulaik rakstīja: “Scepteris staigā no vienām rokām citās līdz nonāk pie tāda, kas ir pietiekoši viltīgs, lai tautai uzliktu važas un kas prot iegūt pietiekoši daudz spēka, lai to iedzītu stulbā trulumā.” 

Foto: Česķ služiķ Rosijskoi Imperii !

Tā notiek gan totalitārismā, gan demokrātijās. Ap 30%  no latviešu vēlētājiem vēlēšanās nepiedalās tāpēc, ka ir iedzīti stulbā trulumā- bezcerīgā izmisumā, kurā viņus iedzina “labās Latvijas” dižvīri.  Tiem vienīgajiem ir izdevīgi, ka vēlēšanas piedalās maz balsstiesīgo, jo tad viņu atbalstītāju balsis iegūst augstāku procentuālo vērtību. Tāpēc visu politiski aktīvo pilsoņu pienākums ir iskaidrot pesimistiem, ka izeju no bezcerības var rast tikai ar aktīvu un mērķtiecīgu piedalīšanos vēlēšanas. Ja katrs aktīvais uz vēlēšanām līdzi paņems vienu pesimistu, tad rezultāti būs jūtami un pozitīvi.

Polittehnologi melo, ka Latvijai neesot konkrētas ideoloģijas. Ideoloģija ir un tā tiek aktīvi īstenota,- taču tā ir antilatviska, nodevēju- nodevēju mankurtu ideoloģija. Tā valda masu mēdijos un aizliedz latviešiem veidot nacionālu valsti, kas citām tautām nebūt nav aizliegts… . Tādā kārtā ideologi grauj kristīgo tuvākmīlestības principu, kam nepārtraukti jāīstenojas visos līmeņos: ģimenē, draudzē, tautā un cilvēcē. Šāda ideoloģiska nostādne kopā ar sagrauto ekonomiku un sociālo netaisnību uz iznīcības sliekšņa ir nostādījusi vissenāko Eiropas tautu- latviešus.

Pēc filozofa Platona domām: “Valsts, kurā ir daudz ārstu un tiesnešu pati paar sevi liecina, ka tajā ir slikta iekšējā kārtība.”

Ignorējot kristīgā morāles principus 4. maija Latvijas likumdevēji ir radījuši sliktu iekšējo kārtību Latvijā. To var labot tikai pārstrādājot likumus no kazuistiskiem talmudiem par konkrētā morālē balstītiem, nepārprotami definētiem likumiem. Morāles likumu nevar aizstāt ar amorālām “kopīgajām vērtībām”, kas no normālas attīstības sabiedrību virza uz deģenerāciju.

Likumdevēji ir ierobežojuši arī valdības spriest un rīkoties spējas. Tāpēc pirms likumu grozīšanas neviena valdība nespēs krasi uzlabot stāvokli valstī. Tāpēc tie, kas daudz un skaļi sola ir meļi un krāpnieki. Taču izeja no stāvokļa ir. Var tikai apsveikt un apbrīnot to pacietību ar kādu ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kaut lēnām un smagi, taču velk valsti ārā no tā purva, kurā to ieveda balamutes un lielībnieki no “labās Latvijas”. Vēlētājiem jāsaprot, ka politekonomiskais mantojums, kuru saņēma Dombrovska valdība, ir viņa kritiķu un oponentu veidots, pie tam posts ir viņu “kompetences” patiesais rādītājs.

Ir jāapzinās realitāte, ka šobrīd Latvijā nav ideālu partiju vai apvienību. Mums atliek izvēlēties tikai salīdzinoši labākos variantus un balsojot aktīvi lietot (nu jau nākošajās vēlēšanās) (+) un (-) zīmes vērtējot izvēlētā saraksta kandidātus. Latvietis, kas nepiedalās vēlēšanās, ir pielīdzināms pašnāvniekam, kurš bezatbildīgi izturas pret Dieva dāvāto savu un savas tautas dzīvību. Turpretī krievu impēristi pie izdevības pat nopērk Latvijas pilsonību, lai varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

To nedrīkst aizmirst !!!

Strādāsim, tad Dievs mums palīdzēs, lūgsim, tad Viņš mums dos !

 Prāvests emeritus , Andrejs Kavacis.

LRTT 18.12.2010