A.Rubins. Es izmantoju savas LR pilsoņa tiesības…

Un es te sāku rakstīt ar niku A.
Tāpēc, ka mans vārds un uzvārds (Arāja) ar to sākas. Kāds varētu padomāt, ka es tas A.A. Bet es par LRTT uzzināju pagājšgad no Pietiek, kad Grantiņu arestēja.
(Ja kāds grib zināt, ko es pārstāvu – to nabaga tautu, kurai cītīgi cenšas aizbāzt muti.)

Ko “patriots” Rubins meklēja krievmīļa Zīgerista partijā savulaik? :)

Kam Dievs grib labvēlību rādīt,
Tam pasauli Viņš skatīt liek.
.
.
.
Admins
Šī tautas gudrība ir vienreizēja !!!

Man šķiet, Grantiņš ir veselāks, nekā visa pasaule, kas jūk prātā.. Tikai, reiz jau teicu, ar viņu (un citiem nacionālistiem) manipulē. Nacionālisti nepatīk ne austrumiem, ne rietumiem. Varbūt Eņģelītis zin, kas Grantiņam par godu uzkāra tp Dzeržinska bildi? Vai tas bija tikai teātris?
Varbūt man ir paranoja, jo es piedzīvoju psiholoģisku uzbrukumu gan interneta komentāros,gan tika spēlēts izsmējīgs teātris uz ielas, gan mestas pastkastītē avīzes ar karikatūrām, kp es nebiju abonējusi. Tur bija ganIR, ganNRA, gan Pastnieks (laikam Rīgas domes izdevums). Tā teikt, uzbrukumi no visām pusēm, lai es aizveros un nerakstu internetā. Bija arī mājieni no radio un TV, ka mani novēro un noklausās. Kad es sāku brēkt, ka iešu uz iestādēm, dabūju mājienus – mēs tevi sargājam! Vai – mēs tevi izklaidējam! Vai arī – only therapy.
Turklāt mani paziņas bija samācīti ar mani neielaisties sarunās…
Varbūt man pietrūkst humora izjūtas. Sākumā jokojos viņiem pretī, vēlāk gribējās galu darīt.
Bet varbūt es esmu traka, un mans IQ ir pāràk zems?
Sargāja mani? Bet varbūt sargāja savus bosus no tautas? Atceros, kadpirms 6 gadiem sāku iet internetā, tur kpmentēja tāds nikns vīrs U.Freimanis. Varbūt pret viņu arī pielietoja kādu psiholoģisku teātri?
.
.
.
Admins
Gribēja gan manipulēt, bet paši samanipulējās, ka izgāzās kā veci žogi… .
Dzeržinska bildi manis dēļ neviens neizkāra, tā vienkārši bija neskarta palikusi no padomju laikiem, jo tai sistēmā nekas nav mainījies.
Borovkovs toreiz slepkavoja, slepkavo vēl šodiem !
Uldis Freimanis, un neskaitāmi citi noslepkavotie latvieši, ir viņa roku darbs… .

Un kad daudz tukstosu laudis sapulcejaas,taa,ka cits citu tikko nesamina,
tad Jeezus iesaaka saciit saviem macekliem:
“Sargieties no FARIZEJU RAUGA ,tas ir ,no vinu LIEKULIBAS.Bet nekas nav apsleepts,kas netiks atklaats,un nekas nav nezinaams,kas nenaaks gaismaa.”

(Lukas.12.1-2)

“Bet JUUS esat tie,ka pastaaveejushi pie Manis Manaas gruutiibaas. Un
taapeec Es JUMS novelu Valstiibu,kaa Mans Tevs Man to noveeleejis.”

(Lukas 22.28-29)

“Cik gan smagaaku sodu,juus domaajat, pelniis tas,kas DIEVA DEELU minis kaajaam un DERIIBAS ASINIS ,ar ko vins VINJS svetits,turejis par nesveetaam un zeelastiibas GARU nievaajis.”

(Vest.Ebr.10.29.)

“…un saciisu savai dveeselei:dveesele tev ir lieli kraajumi uz ilgiem gadiem,atputies,eed dzer,liiksmojies. Bet Dievs uz vinju saciija:
tu,bezpraatiigais,sinii naktii no tevis atprasiis tavu dveeseli.
Kam tad piederees tas,ko tu esi sakraajis?”

(Lukas.12.19-20)

Pasalee MEES neesam vieni. Muus veero,muus audzina,muus apbalvo.
Kad Pasaulee ir LOTI,LOTI SLIKTI LAIKI,tad uz Pasaules atnaak ENGELJI.
Tie ir IISTI DIEVA SUUTNJI. Viens taads ENGELIS bija Orleaanas Jaunava.
Vai Juus varat iedomaties,kaa vesela,milzu armija francu viiriesu klausiitu vienai daamiitei…. Un sii sievietiite aptureeja Simtgadu Karu.
Vinai bija tikai 19 gadu.
Tadi parcilveeki nav pasaulee naakushi daudz,bet vinji ir speejushi
pagriezt Milzu notikumus uz taisniibas un Gaismas celja.Katraa zinjaa
ir begala gruuti buut SUUTNIM. Vinji ir melnu speeku, bieza aplenkuma
viduu,vinji speej paarciest necilveeciigas saapes,pazemojumus,sitienus,
izsmieklu,atstumsanu…
MUMS VINJS IR ! Un mees visi zinaam,kaa VINJU sauc Godavaardaa!

Es U. Freimani pieminēju, jo dzirdēju no medijiem, ka viņš nokritis “ar sirdi”. Man tās psih. vajāšanas laikā arī reiz radās stipras sāpes pie sirds. Tie nebija nekādi joki. Tākā mans vīrs ir miris(ar vēzi), zvanīju savai meitai, lai atzvana pēc pāris stundām, jo kas zin…
(Šo labāk nepublicējiet, negribas daudz žēloties, tas tā, zināšanai.)
.
.
.
Admins
Nekas slikts nav, kāpēc lai nedarītu zināmu… .

Latvijai liktenīgā 5.Saeimas 04.11.1993 plenārsēde, kurā tika nolemts neveikt lustrāciju. Unikāls materiāls.

http://helios-web.saeima.lv/steno/st_93/041193.html

Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde

1993. gada 4. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pasludinu 4.novembra plenārsēdi par atklātu. Sāksim apspriest Saeimas Prezidija izsludināto plenārsēdes darba kārtību! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Endziņa ierosinājumu, kurā viņš lūdz darba kārtības VI sadaļas 4., 5., 7.un 8.punktu pārcelt uz IV sadaļu. Minētie darba kārtības punkti ir likumprojekti, kuri izskatāmi trešajā lasījumā, bet 7.punkts – otrajā lasījumā kā steidzams. Ja darba kārtībā šādi grozījumi netiks izdarīti, šo likumprojektu pieņemšana un šo likumu spēkā stāšanās var tikt ievērojami aizkavēta. Arī Prezidijā un Frakciju padomes sēdē apsprieda jautājumu par iespēju mainīt plenārsēdes darba kārtību un pieņēma lēmumu – vienojās par to, ka tiešām šie punkti būtu izskatāmi kā pirmie pēc Prezidija ziņojumiem un pēc sadaļas, kurā būs runa par vēlētām vai akceptējamām personālijām. Vispirms būtu izskatāmi trešajā lasījumā vai otrajā lasījumā iesniegtie likumprojekti kā steidzami. Bet, tā kā šī vienošanās tika panākta pēc tam, kad Prezidijs jau bija izsludinājis plenārsēdes darba kārtību, tagad būtu jābalso par deputāta Aivara Endziņa iesniegto priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par – 59, pret – 2, atturas – 12. Priekšlikums ir pieņemts, tāpēc sarindosim darba kārtības punktus saskaņā ar mūsu lēmumu! Man jūs jāinformē, ka pie Prezidija ziņojumiem tiks nolasīts arī Saeimas Prezidijam iesniegtais frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pieprasījums Ministru prezidentam kā steidzams.

Tālāk. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: “Lūdzam atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” izskatīšanu uz vienu nedēļu.” Iesniegumu ir parakstījuši deputāti Piebalgs, Bērziņš, Elferts, Panteļējevs, Levits, Resnais, Kalniņš (no Zemnieku savienības), Kokins, Kamaldiņš un Jonītis.

Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu – deputāte Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi un plenārsēdes dalībnieki! Zemes reforma ļoti kavējas dažu iemeslu dēļ. Es saprotu, ka ir šis 10 deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz atlikt šā likumprojekta izskatīšanu uz vienu nedēļu, lai sakārtotu likumu. Bet likumā ir arī tādas normas, par kurām deputāti nav izteikuši pretrunīgus atzinumus un kuras ir atbalstījusi Centrālā zemes komisija, kā arī Tautsaimniecības komisija. Atkārtoju vēlreiz: deputātu iesniegumu attiecībā uz šīm normām jeb punktiem nav. Tādēļ es lūdzu šodien izskatīt tos punktus, kuri ir vitāli nepieciešami, lai turpinātos zemes reforma, – piemēram, atļaut Ministru kabinetam noteikt kompensācijas apjomu, mainot noteikumu, ka kompensāciju var samaksāt tikai rudzu iepirkuma cenas vērtībā. Un, piemēram, atļaut privatizēt to valsts zemi, kura zemes reformas gaitā jau ir iedalīta kādai fiziskajai personai. Tie ir galvenie ierosinājumi, kurus nevajadzētu atlikt. Un pavisam būtisks ir priekšlikums – nodot pagasta valdei lēmuma pieņemšanas tiesības attiecībā uz zemes piešķiršanu īpašumā. Šie ir būtiskākie priekšlikumi. Desmit deputāti šorīt ir iesnieguši Prezidijā lūgumu – izskatīt šos būtiski svarīgos, neatliekamos jautājumus. Ja abas vadošās frakcijas vēlētos iedziļināties šajā saturā, varētu pat izsludināt nelielu pārtraukumu un mēs vēl visu paskaidrotu, bet nevajadzētu atlikt šo dažu jautājumu izlemšanu, lai neaizkavētu zemes reformu. Lūdzu izdalīt 363.dokumentu, kurš pēc satura ir tas pats 321.dokuments, bet tikai daudz labākā formā sakārtots, ērti un viegli lietojams apspriešanai plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu – deputāts Grīgs!

O.Grīgs (LZS).

Labrīt, cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es pats, būdams zemnieks, arī vēršos pie jums ar lūgumu – saprast, ka šo ļoti svarīgo jautājumu šajā tik neparastajā zemes agrārajā reformā tomēr vajadzētu atlikt uz vienu nedēļu. Es nerunāju šeit par ļoti skaidriem jautājumiem, kurus minēja Seiles kundze, bet laukos tomēr šajos 50 gados ir izveidojusies tāda situācija, kas prasa, lai mēs vēlreiz ar lielu atbildības sajūtu pieietu visiem šiem zemes reformas jautājumiem. Situācijas specifika ir tāda, ka, iesākoties zemes reformai, zemi ieguva daudzi cilvēki, kas nav bijušie īpašnieki, un jautājums par bijušajiem īpašniekiem tomēr nav tik ārkārtīgi vienkāršs. Varbūt vēlreiz sēdīsimies un apdomāsim šo jautājumu kopā ar juristiem un citiem speciālistiem? Vakar pirms Frakciju padomes sēdes Gorbunova kungs man atļāvās vaicāt: no kura laika tad Grīgs ir bailīgs attiecībā uz šiem jautājumiem? Necentīšos apgalvot, ka esmu varonis zemes reformas jautājumos; es pats arī esmu tā dēvētais Breša zemnieks, man pašam arī ir… maniem senčiem ir piederējuši īpašumi, bet es nekad neņemšu nost zemi tiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo jau ilgus gadus. Tāpēc es vēlreiz lūdzu – atliksim šos jautājumus uz vienu nedēļu un visas frakcijas kopā tiešām rūpīgi pārdomāsim vēlreiz tieši šo specifisko jautājumu. Pašreizējā situācija un bijušo īpašnieku problēma ir ļoti asa. Kā jūs zināt, laukos ir daudz traģisku gadījumu sakarā ar šiem strīdīgajiem jautājumiem. Raudzīsimies, lai neizceltos vēl lielāka krīze attiecībās starp cilvēkiem, kuri gaida šo jautājumu loģisku atrisinājumu! Šos 50 gadus nevar izdzēst no Latvijas vēstures, bet, cienījamie kungi, bijušo īpašnieku tiesības uz zemi tomēr ir jāņem par pamatu! Es vēlreiz lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un pagarināt termiņu par vienu nedēļu. Padomāsim par šo jautājumu vēl nopietnāk!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Secība būtu šāda (ja deputāti to atbalstīs). Ir 10 deputātu iesniegums, kurā prasīts atlikt šo jautājumu izskatīšanu uz vienu nedēļu. Par šo priekšlikumu tiks balsots kā par pirmo iesniegto priekšlikumu. Seiles kundzes priekšlikumu tālāk varēs apspriest atkarībā no balsojuma. Citādi rīkoties procedūra neatļauj. Tāpat kā mēs, ja jūs atceraties, darījām ar Pensiju likumu: valdības iesniegtajā projektā vairāk nekā pusi pantu nosvītrojām un tālāk apspriedām tikai tos pantus, kuri bija atstāti. Tāpēc, ja Seiles kundze neiebildīs, procedūra būs tāda. Bet pagaidām balsosim par 10 deputātu ierosinājumu – likumprojekta izskatīšanu atlikt uz vienu nedēļu.

Ministru prezidents Valdis Birkavs – lūdzu!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Jautājums neapšaubāmi ir steidzams. Valdība ir izveidojusi speciālu grupu viskvalificētāko juristu. Šī grupa patlaban intensīvi strādā, lai saskaņotu lauku zemes, pilsētu zemes un nekustamo īpašumu reformas ar Civillikumu. Vakar vakarā pulksten 20.00 man šī darba grupa ziņoja par rezultātiem. Diemžēl viņi konstatēja, ka šajā projektā ir vesela virkne pretrunu, kuras sarežģī situāciju; ir dažādi tulkojumi, neprecīzi termini, tādēļ šī viena nedēļa – vismaz viena nedēļa – ir vajadzīga, lai tekstu sakārtotu juridiski un saskaņotu ar visu pārējo likumdošanu. Ja tagad mēs to neizdarīsim, mēs radīsim vēl papildu neskaidrības un jautājums netiks atrisināts. Jautājums ir jārisina kompleksi, tādēļ valdības viedoklis ir – nepieciešams likumprojekta izskatīšanu atlikt uz vienu nedēļu, taču nedrīkst arī vilcināties!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu sagatavoties balsošanai. Vienu mirklīti! Atlikt, lūdzu! Vārds deputātam Stašam!

L.Stašs (SL).

Iesniegtais projekts tiešām ir nepilnīgs un tiešām tas neder šodienas apstākļiem, un ir pilnīgi pareizi, ka tas ir jāatliek. Neticu, ka nedēļas laikā šo jautājumu varēs tik labi izskatīt, lai plenārsēdē to pieņemtu. Man liekas, ka, lai sakārtotu šo likumprojektu par zemi un zemniekiem, ar vienu nedēļu nepietiek. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs to atliksim – un, kā es saprotu, tas ir jāatliek -, ir jānorāda, kas galu galā to pārstrādās, kas vispār pie tā strādās, ja mēs to atliksim. Šis uzdevums ir kādam jāuzdod.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Godātie kolēģi! No procedūras viedokļa likumprojekts ir iesniegts otrajā lasījumā ar deputātu ierosinājumiem, un visi šie deputātu ierosinājumi ir izskatīti komisijā. Nekādu citu priekšlikumu pagaidām nav. Ja valdība nāks ar saviem labojumiem vai papildinājumiem komisijas iesniegtajam likumprojektam, tas būs viens variants. Ja valdība nāks ar savu likumprojektu, tas būs pavisam cits variants. Pagaidām nevienam neko mēs nevaram uzdot, varam vienīgi lūgt valdību sniegt atzinumu par šo likumprojektu. Tādi konkrēti priekšlikumi šeit neizskanēja, tikai Birkava kungs ziņoja, ka valdība ir radījusi šo darba grupu, kura jau veic šā likumprojekta izvērtēšanu un varbūt arī zināmā mērā to pārstrādā, lai saskaņotu likumus par privatizāciju un zemes īpašumu laukos, pilsētās utt. Mēs visu to varam pieņemt zināšanai, bet nav izvirzīti balsošanai konkrēti priekšlikumi par to, kam uzticēt papildus kaut kādus pienākumus.

Lūdzu – deputāts Novakšānovs!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka mēs strādājam diezgan lēni, tā sacīt, ar “nospiestām bremzēm”. Šis likums diezgan ilgi tika apspriests frakcijās, un es kā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs gribu pateikties jums par lielo aktivitāti. Visi jūsu priekšlikumi tika izskatīti un apspriesti Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Ir arī tādi priekšlikumi, par kuriem runāja Anna Seile; kad saņemsit dokumentu, papētiet, tad redzēsit, kas tur ir. Es gribu teikt, ka ar nosebošanos mums “pakaļ dzenas” arī valdība. Taču sakarā ar tās priekšlikumu, ka vajag saskaņot visu kompleksu, t.i., zemes privatizāciju laukos, zemes privatizāciju pilsētās ar likumiem par namīpašumiem un arī ar Satversmi, var diskutēt par kolēģes Annas Seiles priekšlikumu attiecībā uz šiem trim punktiem, kurus viņa lūdz akceptēt, bet mēs lūdzam valdību, kaut arī mans kolēģis Stašs teica, ka tas nav vienas nedēļas darbs. Jā, es tam piekrītu, bet ilgāk par trim nedēļām gan nevajadzētu šo likumu kabinetos marinēt. Vajag strādāt varbūt vairāk stundu, lai šo likumu ātrāk izstrādātu, un tad likt mums to šeit uz apspriešanu. Taču es vēlreiz pateicos par to aktivitāti, ko jūs izrādījāt, deputāti, sakarā ar šo likumu! Ceru, ka jūs arī turpināsit aktīvu darbu pie šā likuma pilnveidošanas.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par 10 deputātu iesniegumu – atlikt uz vienu nedēļu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” izskatīšanu. Rezultātu! Par – 66, pret – 10, atturas – 10. Šis priekšlikums ir akceptēts. Līdz ar to deputātes Seiles priekšlikumi tālāk netiek izskatīti. Par procedūru? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Man bija priekšlikums izdalīt plenārsēdē deputātiem 363.dokumentu, kur ir precizēta, ļoti skaidra un glīta redakcija, lai šīs nedēļas laikā deputāti varētu to kārtīgi izlasīt un vēlreiz iesniegt priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, izdaliet! Es domāju, ka par izdalīšanu nekādu jautājumu nav.

Vai vēl ir kādas piebildes Prezidija izsludinātajai darba kārtībai? Nav. Tad sāksim to izskatīt.

Pirmais ir lēmuma projekts “Par pievienošanos 1966.gada 16.decembra Fakultatīvajam protokolam pie Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām”. Lūdzu – deputāts Budovskis!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Tātad šodien mums būtu jāizskata priekšlikums par lēmuma projekta “Par pievienošanos 1966.gada 16.decembra Fakultatīvajam protokolam pie Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām” izskatīšanu komisijās. Man gribētos teikt, ka tad, kad mēs pieņemam likumus vai kaut ko izlemjam, mēs diskutējam par katru teikumu, par katru pantu un spriežam no viena viedokļa – vai tas atbilst mūsu valsts pašreizējām prasībām un situācijai. Kad mēs pievienojamies kādam dokumentam, tad mēs pievienojamies visā pilnībā šim tekstam, kas tiek piedāvāts. Un par šādu pievienošanos katra valsts spriež atsevišķi. Katrai valstij ir savas suverēnās tiesības, un tā izvērtē, vai tas konkrētajā brīdī ir atbilstošs vai nav. Šajā gadījumā es domāju, ka mums būtu pāragri pievienoties šim protokolam.

Dokumenta iesniedzēji lēmuma projekta 1.punktā ir pateikuši, ka mēs pievienojamies šim Fakultatīvajam protokolam atbilstoši šā protokola 8.pantam. Es gan uzskatu, ka 8.pantā ir pateiktas citas domas. Šeit ir tieši parādīts, ka katra valsts var izvēlēties šo pakāpenību, šo ceļu, kā tā pievienosies, jo 2.punkts nosaka, ka šis protokols jāratificē ikvienai valstij, kas ir ratificējusi paktu, bet 3.punktā ir teikts, ka šim protokolam var pievienoties ikviena valsts. Līdz ar to es domāju, ka 8.pants tieši norāda, ka katrai valstij ir iespējas pievienoties protokolam tieši tajā brīdī un tajā situācijā, kad tā ir novērtējusi, ka tam ir atbilstošs brīdis. Šajā gadījumā es domāju, ka sakarā ar preambulā teikto, ka atsevišķa persona var iesniegt paziņojumu, kurā apgalvo, ka tā ir kļuvusi par upuri utt., mums pašlaik ir pāragri par to spriest divu vai vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, Latvijā joprojām atrodas ārvalsts karaspēks, kas rada ne tikai destabilizāciju visā šajā reģionā, bet būtībā mūs ir aizkavējis arī pieņemt Pilsonības likumu. Tāpat šī ārvalsts karaspēka klātbūtne ir aizkavējusi mūs pieņemt likumu par Latvijas iedzīvotāju tiesisko statusu. Līdz ar to faktiski mēs šodien tikai ļoti nekonkrēti varam runāt par tām politiskajām tiesībām, kādas ir visiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd mitinās Latvijā. Šajā sakarībā es gribētu lūgt atturēties vai balsot pret šā dokumenta izskatīšanu komisijās.

Priekšsēdētājs. Deputāte Inese Birzniece – lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Kā es sapratu no Prezidija ziņojuma, to ir ieteikts izskatīt tikai Ārlietu komisijā. Es iesaku izskatīt arī Cilvēktiesību komisijā, lai gan nezinu, kā Juridiskā komisija skatās uz šo jautājumu. Es uzskatu, ka mēs varam mierīgā garā izskatīt šo protokolu un izvērtēt visus šos apsvērumus, kā arī šā Fakultatīvā protokola normas, ko mums tās nozīmē. Es varu tikai piebilst, ka Igaunija un Lietuva ir jau pievienojušās.

Priekšsēdētājs. Lūdzu – deputāts Straume!

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi, mūsu frakcija atbalsta Budovska kunga izteikto pozīciju, jo Latvija pašreiz atrodas ierobežotas suverenitātes apstākļos un ir skaidrs, ka šis lēmuma projekts būtībā ir virzīts uz personu loku, kurš nebūt nav tik mazs un kurš jau pietiekami ilgu laiku ir parazitējis uz latviešu tautas interešu un darbības rēķina, faktiski dzīvojis, parazitējot uz latviešu tautas pleciem. Mēs uzskatām, ka šajā situācijā, kad joprojām turpinās Latvijas okupācija un nav skaidri noteikts iedzīvotāju tiesiskais statuss, šāda lēmuma projekta izskatīšana ir priekšlaicīga.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu – deputāts Stroganovs – “Līdztiesība”.

F.Stroganovs (“Līdztiesība”).

Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku teicām, ka gribam ieiet Eiropā, un šis dokuments, es domāju, tieši ir ceļš uz Eiropu. Kāpēc mēs negribam apstiprināt šo protokolu – to es nesaprotu. Vai mēs esam pret tādu dokumentu, ko pieņēma Asambleja? Vai mēs negribam, lai mums šeit būtu normāla dzīve visiem cilvēkiem – mūsu pilsoņiem un arī citiem? Un es pilnīgi piekrītu kolēģes Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājas teiktajam – bija priekšlikums, tāpēc vajag izskatīt komisijā, bet šodien citi saka, ka mums nevajagot apstiprināt šādu protokolu. Es domāju, ka tā ir liela politiska kļūda.

Priekšsēdētājs. Deputāts Panteļējevs – “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Jā, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man liekas, ka mēs te sajaucam kopā dažādus jautājumus. Es nedomāju, Straumes kungs, ka ar šā protokola noraidīšanu atrisināsies problēma, kas saistīta ar tiem, kuri parazitē uz latviešu tautas rēķina. Nevajag katru jautājumu saistīt ar šo problēmu tik primitīvā veidā, tas vienkārši izskan ļoti diletantiski.

Attiecībā uz šo protokolu jāteic, ka tas, protams, paredz petīcijas iespējas cilvēkiem. Tas ir paredzēts jurisdikcijā neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilsoņi vai nav utt. Ļoti daudzas valstis protokolam ir pievienojušās, un par tām nāk sūdzības, taču neviens to sevišķi nepārdzīvo, jo tā ir normāla procedūra. Turklāt, atklāti runājot, šī procedūra ir tik ļoti sarežģīta, ka faktiski bieži vien tas ir tīri simboliski. Starp citu, vienīgā valsts, kas ilgi nepievienojās šim protokolam, bija Padomju Savienība, un šajā gadījumā Straumes kungs aicina mūs pārmantot Padomju Savienības “labo” pieredzi šajā ziņā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka – “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Prezidij, dāmas un kungi! Sakarā ar to, ka Panteļējeva kungs nostādīja šo jautājumu visai nevainīgā gaismā, proti, mēs vienkārši pievienotos kādam starptautiskam līgumam, tad, neatkārtojot iepriekšteikto, ka šī pievienošanās līgumam šajā gadījumā ir bāzēta uz kāda noteikta apsvēruma, es atgādināšu, ka tāda vispār respektējama valsts, kāda ir Šveice, līdz pat šai dienai nav pievienojusies nekādiem starptautiskajiem līgumiem pilsonības jautājumā. Es nupat esmu pārtulkojis viņu Pilsonības likumu, kur pēdējā paragrāfā ir teikts, ka Šveicei nav starptautisku līgumu, kas noteic pilsonības jautājumus. Tātad katra valsts ir absolūti tiesīga nepievienoties tādam vai šādam starptautiskajam līgumam. Un tikai tas, ka tāds pastāv, vēl nenozīmē, ka mums tūlīt un šajos apstākļos ir jāsteidzas, kā jau norādīja Budovska kungs, Straumes kungs un citi. Mums ir pat iemesls pašlaik nesteigties.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Balsosim priekšlikumu – nodot lēmuma projektu “Par pievienošanos 1966.gada 16.decembra Fakultatīvajam protokolam pie Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām” Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto lēmuma projektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par – 49, pret – 21, atturas – 13. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir Saeimas Prezidija slēdziens par likumprojektu “Par pievienošanos 1970.gada 1.jūlija Eiropas valstu līgumam attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos pārvadājumos ar autotransportu (AETR)”. To iesniedz Ministru kabinets. Vai par projektu ir kādi papildinājumi? Nav. Tad Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts ir “Par pievienošanos 1973.gada 1.marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas starptautisko pārvadājumu ar autotransportu līgumu (CVR) un minētās konvencijas 1978.gada 5.jūlija protokolam”. Vai ir kādas iebildes vai papildinājumi Saeimas Prezidija piedāvātajam slēdzienam? Nav. Tad Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopos deputātu priekšlikumus un sagatavos šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais ir likumprojekts “Par pievienošanos 1956.gada 19.maija Konvencijai par kravu starptautisko pārvadājumu ar autotransportu līgumu (CMR) un minētās konvencijas 1978.gada 5.jūlija protokolam”. Vai ir kādas iebildes vai papildinājumi Saeimas Prezidija slēdzienam? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo visus priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais likumprojekts – “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. Deputāte Seile – lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Šoreiz es runāšu LNNK frakcijas vārdā, jo frakcijas sēdē ir pieņemts lēmums neatbalstīt šodienas darba kārtībā iekļauto 5.un 6.punktu – “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” un “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Mūsu iebildums pamatojas uz to, ka pēkšņi mainīt termiņu, kurā jāpieteicas uz namīpašumu atdošanu, ir par vēlu, it sevišķi, tad, ja šis ierosinātais termiņš ir šā gada 31.decembris. Turklāt šis jautājums būtu saskaņojams arī ar zemes reformas likumiem gan attiecībā uz pilsētām, gan laukiem. It sevišķi attiecībā uz pilsētām, jo šodien izskatāmajā projektā pilsētu zemes reformas termiņu ir paredzēts saīsināt, un eksperti ir vienojušies par vienotu termiņu – nākamā gada 31.decembri, kad beidzas pieteikšanās uz namīpašumu atdošanu. Tad varētu beigties arī pieteikšanās uz pilsētu zemes atdošanu. Tad būtu skaidrība un pašvaldības varētu sākt rīkoties. Taču saīsināt termiņu līdz šā gada beigām ir daudz par ātru.

Turklāt sagatavotajos likumprojektos ir arī citas nepieņemamas normas, un mums ir iesniegta arī advokātu biroja “Grūtups, Druks un Jaunzems” atsauksme. Tā kā Grūtupa kungs ir šo likumprojektu autors, es domāju, ka viņa iebildumi ir ņemami vērā. Un šie iebildumi ir tādi: vajag paredzēt tiesai vai pašvaldībai tiesības noteikt namīpašumu kompensācijas apjomu, kā bija paredzēts likumā. Tomēr līdz pat šim brīdim Ministru kabinetā vēl nav apstiprināta namīpašumu novērtēšanas metodika, un līdz ar to šīs likuma normas praktiski netiek realizētas. Visus šos jautājumus būtībā var izlemt tiesa. Tāpat arī tos jautājumus, kurus ir ierosinājusi Finansu ministrija. Tas ir Finansu ministrijas priekšlikums, ka namīpašums nav atdodams, ja tas laikā no nacionalizācijas brīža ir pārbūvēts un pašreiz visā pilnībā tiek izmantots citām vajadzībām. Arī šajā gadījumā LNNK domā, ka šo jautājumu katrā ziņā kompetenti var izlemt tikai tiesa un nav vajadzīgi nekādi citi papildinājumi.

Priekšsēdētājs. Deputāts Siliņš – “Latvijas ceļš”.

A.Siliņš (LC).

Godāto Prezidij, godātie klātesošie, deputāti! Es vēlētos lūgt, lai šie divi likumprojekti, kuri abi ir ar 346.numuru, tiktu nodoti izskatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, jo diemžēl vēstures gaitā ir radusies tāda problēma, ka šajos objektos bieži vien ir izvietotas tieši kultūras, izglītības un zinātnes iestādes, tāpēc privatizācijas procesā parādās konfliktsituācijas tieši šajā sfērā. Tādēļ komisija būtu ļoti ieinteresēta uzmanīgi izskatīt visu šos procesus.

Priekšsēdētājs. Ministru prezidents Valdis Birkavs – lūdzu!

V.Birkavs (LC).

Godātie kolēģi! Šis jautājums par termiņu, līdz kuram var pieteikties, protams, arī ietilpst tajā likumu paketē, kas ir saistīta ar visu zemes un nekustamo īpašumu jautājumu sakārtošanu. Seiles kundze pareizi minēja advokāta Grūtupa iesniegumu, un arī es to esmu saņēmis. No advokātu viedokļa vislabākais pieteikšanās termiņš, protams, būtu 2002.gads vai vēl vēlāk. Taču Saeiles kundze neko neteica par to iesniegumu, kuru ir parakstījuši daudzi pašvaldību vadītāji, kas gandrīz vai raud šo pieteikšanās termiņu dēļ. Brūk mājas, un nav nekādu iespēju saimniekot savās pilsētās. Vai tiešām Latvijā vēl pēc 10 gadiem mēs gaidīsim cilvēkus, kuri beidzot uzzinās, ka Latvija ir brīva, un tad nāks aplaimot mūs ar savu klātbūtni? Visi, kuri gribēja, visi, kuri varēja, visi, kuri zināja, ir jau šeit. Viņi ir jau pieteikušies. Un šā pieteikšanās termiņa ilgstoša turpināšana tikai grauj mūsu valsti.

Es varu piekrist, ka termiņš – šā gada 31.decembris – tiešām ir sasteigts, jo patiesi ir atlicis maz laika. Teikšu pilnīgi atklāti, ka arī juristu grupa, kas strādā pie visa šā kompleksa, uzskata, ka termiņš – 31.decembris – ir par īsu, tāpēc viņi ierosina 31.martu. Tas būs kopējā dokumentu paketē, bet, lai deputāti komisijā varētu sākt par to debatēt, es lūgtu projektu nodot komisijām un pēc tam, ieslēdzot kopējā paketē, izlemt Saeimā, bet vilcināties un atstāt šo pieteikšanās termiņu vēl uz gadu ir pārāk ilgi. Termiņam ir jābūt maksimāli īsam, lai gan, iespējams, 31.decembris ir pārāk sasteigts. Sūtīsim komisijām, debatēsim par to, bet nenoraidīsim.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu – deputāte Grava!

I.Grava (DP).

Pilnībā piekrītot Birkava kungam, man radās tikai maza neizpratne, jo Demokrātiskā partija iesniedza likumprojektu, kuru pieņēma pirmajam lasījumam un atdeva komisijām, tieši par šā termiņa saīsināšanu, bet termiņš jau nav viens pats, termiņam līdzi paralēli bija jānāk veselai rindai priekšnoteikumu par taksāciju, par kompensāciju, par kompensācijas termiņu un citām lietām. Tas viss bija iestrādāts mūsu iesniegtajā likumprojektā, kas tika nodots komisijai, bet nezin kāpēc komisijā tas ir kaut kur “aizpeldējis”. Šeit, plenārsēdē, tas nav atgriezies. Tas gan bija pirms kāda pusotra mēneša, tāpēc man liekas, ka šeit varbūt ir mazliet pārsteidzīgi iestrādāts tikai mainīts datums. Vai šeit nav bijusi kāda nesaprašanās starp valdību, Saeimu un mūsu iesniegto likumprojektu, kas ir nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, kur tam vajadzēja būt? Vai šeit nav radusies kaut kāda maza nekoordinācija? Taču, pilnībā piekrītot Birkava kungam, es uzskatu, pašreiz apspriežamais likumprojekts ir izskatāms tikai kopā ar mūsu iesniegto likumprojektu, kurš ir nodots izskatīšanai, kurš nav noraidīts. Tāpēc, ja ir viens un tas pats, tad ir jāliek kopā un nevajag dublēt… Kad būs taksācijas laiks… Tātad Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi, līdz kuram brīdim ir jānotaksē māja, ja tiks maksāta kompensācija. Ja cilvēks piesakās uz kompensāciju, tad lai viņš zina, ko viņš iegūs, atsakoties no savām īpašuma tiesībām. Un vēl citi momenti tur nāk klāt. Un šai taksācijai ir jānotiek ne jau gluži tajā pašā datumā, kas ir pēdējais iesniegšanas termiņš attiecībā uz īpašuma tiesībām. Tas būtu pēdējais termiņš, bet taksācijai būtu jānotiek agrāk, lai cilvēks var iepazīties ar materiāliem. Vismaz projektā, kas ir izskatīts pāris lasījumos, ir šis datums. Reāli spriežot, ja likumprojekts ir jāizskata trijos lasījumos, mēs nemaz līdz 31.decembrim fiziski to nevaram izdarīt. Tāpēc arī par šo datumu vajadzētu jau tagad padomāt, lai neiznāk tā, kā jau vienreiz bija, kad mēs likumprojektā mainījām datumu tāpēc, ka balsojām divas nedēļas pēc tā datuma, kāds bija ierakstīts. Lai mums neiznāk atkal šādi kuriozi…

Priekšsēdētājs. Ņemot vērā deputātu izteiktos viedokļus… Es atvainojos, man secināt ir vēl pāragri, jo vārdu vēlas Māris Grīnblats – “Tēvzemei un brīvībai”.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Arī mūsu frakcija izskatīja jautājumu par šo divu likumprojektu nodošanu komisijām. Mūsu viedoklis šajā ziņā sakrīt ar Latvijas Nacionālās neatkarības kustības viedokli. Tiešām termiņa mainīšana laikā, kad acīmredzot likumu varēs pieņemt aptuveni decembra vidū vai īsi pirms Ziemassvētkiem, ir visai kurioza. Šie jautājumi ir izskatāmi daudz nopietnāk, tādēļ arī mēs ierosinām pagaidām šo projektu komisijām nenodot.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs varam balsot, godātie kolēģi, tikai par to, vai mēs šo likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nododam izskatīšanai komisijā vai noraidām. Visi tie argumenti, kurus izteica deputāte Grava, protams, ir vērā ņemami, bet tie būtu jāņem vērā komisijai, kura izskatīs likumprojektu. Tālāk ir dažādas rīcības iespējas, un es vienu no tām pateikšu: komisija var vai nu apvienot abus minētos likumprojektus, vai arī iesniegt tos kā alternatīvus, un to lems deputāti komisijā. Taču tagad mums vajadzētu balsojot izšķirties, vai mēs nododam vai nenododam šo likumprojektu izskatīšanai komisijai. Balsojums būs par Saeimas Prezidija slēdzienu – nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Siliņa kungs, es no jūsu priekšlikuma neesmu nekādu priekšlikumu formulējis, tāpēc esiet tik laipns un nāciet tribīnē! Vai jūs vēl Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju pievienojat? Tātad nodot Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par – 63, pret – 12, atturas – 10. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts – “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu – deputāts Siliņš!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Lai nerastos pārpratumi… Es gan jau minēju, bet arī šeit ir lūgums pievienot Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Priekšsēdētājs. Tātad pievienot vēl arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Iebildumu arī nav? Tad Saeima nolemj likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodot Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija sagatavo šo likumprojektu kopā ar visiem deputātu priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Tālāk ir likumprojekts – “Grozījumi lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” spēkā stāšanās kārtību””. Vai ir kādas iebildes vai papildinājumi? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos.” To iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu – deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs (LC)

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Protams, šis likumprojekts “Grozījumi dažos likumdošanas aktos” no juridiskā viedokļa nav pārmērīgi korekts. Šeit būtībā ir paredzēti grozījumi vairākos likumos, un faktiski te ir vairāku likumu projekti, bet tomēr tie pamatā ir saistīti ar finansiālās darbības sfēras sakārtošanu. Ar Juridiskās komisijas vadītāju tika panākta vienošanās, ka šajā gadījumā atbildīgā varētu būt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un līdz ar to faktiski šajā slēdzienā vajadzētu mainīt tikai atbildīgo komisiju.

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka – “Tēvzemei un brīvībai”.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Ministru prezidents Birkava kungs nesen teica, ka valdības rīcībā esot viskompetentākie juristi, kādi jebkur ir dabūnami vai pieejami. Šis nav sarkasms, bet es gribētu uzsvērt, ka, nākot klajā ar šādu “paketi”, mēs radām ļoti bīstamu precedentu. Ja jūs paskatāties uz virsrakstu, tad mēs varētu arī… Kāpēc mēs vispār tagad runājam par šo atsevišķo likumprojektu iesniegšanu dažādām komisijām? Līdz šim mēs varējām visus šos likumprojektus, cik te mums to ir, salikt zem viena šāda vispārēja virsraksta. Vēl pavisam nesen mums bija likumprojekti, kuri tika iesniegti tādēļ, ka tika mainīti daži vārdi, piemēram, no Ministru padomes mēs pārgājām uz Ministru kabinetu. Un tādēļ vien katru likumprojektu izskatīja atsevišķi. Šeit ir vairāki likumprojekti, un nu tie visi tiek nosaukti par dažādiem aktiem, dokumentiem utt. Es domāju, ka tādējādi mēs radām ļoti bīstamu precedentu. Tad, kad kādam ienāks prātā kaut kādā veidā “uzmest plīvuru” vairākiem vai varbūt dažiem nepatīkamiem dokumentiem vai likumprojektiem, tos noformulēs šādā veidā. Man ir lūgums Ministru prezidenta kungam tos tomēr sadalīt, jo tas ir viņa varā – savietot tos tomēr zem atsevišķiem virsrakstiem kā atsevišķus likumprojektus. Protams, rodas jautājums – kāpēc? Es negribu būt pārāk aizdomīgs, bet, kad es paskatos uz to pirmo, kas skar dažādu firmu reģistrēšanu un informācijas ierobežošanu… Protams, šajā etapā mums varbūt nevajadzētu pārāk iedziļināties saturā, bet tomēr rodas tāds jautājums: kāpēc šādā veidā vajag noformēt šo paketi? Es ieteiktu vēlreiz to pārdomāt un iesniegt citādā formā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Lamberg!

A.Lambergs (LNNK).

Arī LNNK savā frakcijas sēdē izteica pretenzijas pret šāda satura likuma iesniegšanu. LNNK frakcija atzīst, ka tas ir jādala, jo nevar šādā veidā mudžināt kopā likumus. LNNK izsaka iebildumus arī pret 1.punktu, kurš nozīmē informācijas slēpšanu. Jebkurā brīvā valstī katram pilsonim ir pieejami firmu reģistrācijas dokumenti un nekad nav vajadzīga firmas īpašnieku rakstiska atļauja, lai kādam izsniegtu informāciju par viņu firmu. Līdz ar to aizdomas rada arī pārējie punkti, kuri vēl nav apspriesti. Tādējādi LNNK lūdz, lai šis iesniegums tiktu noraidīts un pārrakstīts attiecīgā pareizā formā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Panteļējevs – “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Tiešām laiki mainās un arī mēs maināmies kopā ar laikiem! Es atceros, kā pirms diviem mēnešiem “Latvijas ceļš” mēģināja iebilst pret dažu likumprojektu nosūtīšanu komisijām, un tad gan frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, gan arī LNNK frakcija apvainoja mūs visos nāves grēkos, norādīdama, ka tas esot ļoti nedemokrātiski – šajā stadijā ierobežot likumprojektu nodošanu komisijām. Acīmredzot laiks ir pagājis un tagad LNNK un frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ir nonākusi pie pilnīgi pretēja viedokļa, jo šodien, kā jūs redzat, tas ir jau ceturtais projekts, ko frakcija “Tēvzemei un brīvībai” aicina nenodot komisijām. Acīmredzot frakcijai “Latvijas ceļš” būs no tā jāmācās un pie šīs tradīcijas arī mums būs jāatgriežas, ja reiz mūsu kolēģi uz to tā “uzspiež”. Un tad tiešām mēs varbūt sāksim būtiski debatēt likumprojektus jau šajā stadijā. Varbūt tiešām to sāksim darīt!

Šajā konkrētajā gadījumā man tomēr ir lūgums. Es principā piekrītu tai kritikai, kura attiecas uz nosaukumu. Tas tiešām, es domāju, nav piemērots. Manuprāt, tālākajā virzībā uz otro lasījumu mēs varētu arī šīs lietas juridiski sakārtot. Es pieņemu arī juridisko kritiku, lai gan tā ir uz iesniedzēja sirdsapziņas.

Priekšsēdētājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš – lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es pilnībā nepiekrītu šādam LNNK un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” viedoklim, jo Kārtības rullis neaizliedz šādā formā iesniegt likumprojektus. Tieši otrādi! Augstākās padomes un Saeimas prakse liecina, ka šādā veidā mēs diezgan bieži esam strādājuši. Atcerēsimies pirms divām nedēļām Saeimā pieņemtos četrus pašvaldību likumus un grozījumus šajos likumos. Mēs tā jau esam strādājuši. Tādēļ es ierosinu šo likumprojektu nodot komisijām.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups – LNNK. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! “Latvijas ceļš” kārtējo reizi nodarbojas ar demagoģiju. Ir skaidrs, ka ir pati par sevi saprotama atšķirība starp tiem likumiem, kuri ir, tā teikt, vienā kompleksā, un tādiem likumiem, uz kuriem to nevar attiecināt. Piemēram, pašvaldību likumi. Ja ir likums par pagasta valdi, par pilsētas valdi un par Rīgas pilsētas valdi un ja tur tiek mainīti tikai daži vārdi – no Augstākās padomes uz Saeimu un no Ministru padomes uz Ministru kabinetu -, tad tur ir zināma loģika, kas pati par sevi ir saprotama, bet nevis šādā veidā, kad ir salikti kopā pavisam atšķirīgi likumi. Te likumi ir salikti kopā, ir izdarīti grozījumi, un viss apvienots vienā likumprojektā. Grozījumi ir izrauti no konteksta, un es domāju, ka deputātiem būs ļoti grūti orientēties, ja visu attiecīgo likumu nav līdzi vai ja būs iebildumi. Tad vajadzēs četrus likumus, kur ir atrodams oriģināla teksts. Ir jāredz arī grozījumi, kas ir ierosināti, un tad vēl secinājumi. Tad būs vajadzīga vesela pakete dokumentu gandrīz 10 cm biezumā, lai vispār varētu šo likumprojektu izskatīt. Es domāju, ka mums vajadzētu noraidīt šāda veida likumprojektu iesniegšanu un lūgt, lai valdība sadala atsevišķi šos nekādā veidā nesavienojamos likumus, lai valdība iesniedz tos kā atsevišķus grozījumus atsevišķos likumos.

Priekšsēdētājs. Ministru prezidents Valdis Birkavs – lūdzu!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Padomājiet, par ko te tiek runāts! Tiek runāts par to, ka būšot grūti ieskatīties citos likumos, ka te kaut kādi noslēpumi varot parādīties… Te vienkārši ir ērtā formā kopā salikti visi grozījumi, kuri ir savstarpēji saistīti. Piekrītu, ka deputātiem var rasties grūtības sameklēt visus normatīvos aktus, kuri ir saistīti ar likumprojektu, un acīmredzot Ministru kabinets varētu darīt vairāk, lai deputātiem būtu vieglāk atšķetināt visas likumdošanā radušās izmaiņas. Bet runāt par to, ka būs biezi likumi vai ka tur var kaut kas pazust un noslēpties… Kolēģi, tas taču nav nopietni! Kas liedz komisijai sadalīt šos likumus atsevišķās paketēs? Mēs iesniedzam tos kopā viena iemesla dēļ: likumprojektam ir jāvirzās ātri uz priekšu; tie ir savstarpēji saistīti grozījumi, un te viss ir viegli redzams un pārskatāms. Ja deputātus neapmierina forma, valdība ir gatava to mainīt, bet nekavēsim taču visu procesu tikai tāpēc, ka negribam paņemt citus likumus, ieskatīties tajos un paanalizēt! Komisija to var spoži izdarīt. Nododam komisijai… Piekrītu, ka komisija tos var sadalīt atsevišķos… Tas ir tehniska rakstura jautājums, nevis jautājums pēc būtības. Runāt par demagoģiju, par cenšanos noslēpt informāciju ir vienkārši smieklīgi.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Diemžēl nezinu, kā jūs pieteikt – kā deputātu vai kā ministru? Deputāts Levits – lūdzu!

E.Levits (LC).

Gribu norādīt uz vēl vienu iespēju. Šeit Saeimā ir bibliotēka, par kuras eksistenci zina droši vien tikai nedaudzi deputāti. Katrs var noiet lejā, izlasīt un nokopēt vajadzīgo likumu. Lietosim bibliotēku, dārgie kolēģi! (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Levit! Jūsu izteikumus daži deputāti var ne visai pareizi iztulkot. (No zāles: Tā jau arī ir!)

Balsosim, ja neviens nevēlas vairs runāt. Vēlreiz nolasīšu lēmuma projektu, jo šeit bija debates. Lūdzu uzmanību! Tātad ir priekšlikums likumprojektu “Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, nodot izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai jāsagatavo minētais likumprojekts iesniegšanai Saeimā, kopā ar visiem deputātu priekšlikumiem, izvērtējot tos. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par – 61, pret – 14, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Deputāts Siliņš – lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir steidzams. Protams, šodien to izskatīt nevar, tādēļ ir lūgums Vides un sabiedrisko lietu komisijai un citiem deputātiem – ja ir kādi iebildumi vai priekšlikumi, iesniegt tos šīs nedēļas laikā, jo, ja nepieņem šo labojumu, pēdējais termiņš ir 15.novembris, līdz kuram ir jāiesniedz nolikums. Pašreiz nav iespējams to apstiprināt, tādēļ ir vajadzīgs tāds formāls grozījums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es precizēšu jūsu priekšlikumu: apkopo nedēļas laikā saņemtos priekšlikumus. (Deputāts Siliņš kaut ko runā no zāles.)

A.Siliņš. Līdz šīs nedēļas beigām. Nedēļas laikā. Saprotu, ka tas var arī neizdoties, bet vajadzētu vismaz nedēļas laikā…

Priekšsēdētājs. Aicinu jūs tomēr piekrist šai redakcijai – “nedēļas laikā”. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai jāapkopo nedēļas laikā saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts “Par labojumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 20.novembra likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Lūdzu – deputāts Piebalgs!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šis Saeimā ir pirmais tik tiešs saskaņošanas gadījums. No vienas puses, mēs šodien jau skatām pirmajā lasījumā likumprojektu, kuram pēc būtības ir tāds pats nosaukums – grozījumi likumā par zemes reformu pilsētās. Bet frakcija “Latvijas ceļš” neiebilst pret to, ka šim projektam ir it kā tāds pats nosaukums. Abus likumprojektus varētu kopā izskatīt otrajā lasījumā. Neiebilst arī pret tā nodošanu izskatīšanai komisijām. Protams, komisijas var pasludināt atsevišķus likumprojektus vienā, bet mums ir būtisks lūgums, lai atbildīgā komisija būtu Juridiskā komisija, jo tie ir jautājumi, kas saistīti ar īpašuma tiesībām, – vissmagākie jautājumi, kuros kļūdas iespējai ir jābūt vismazākajai. Un, tā kā Juridiskā komisija vienmēr ir to darījusi, būtu labi, ja arī šoreiz visus priekšlikumus apkopotu Juridiskā komisija un sagatavotu projektu iesniegšanai plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas. Citu priekšlikumu arī nav. Tādā gadījumā šis likumprojekts tiek nodots izskatīšanai Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un tiek noteikts, ka Juridiskajai komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par tiesu varu””. Vai ir kādi papildinājumi vai priekšlikumi? Nav. Saeima nolemj iesniegto likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par tiesu varu”” nodot izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Iekšlietu un aizsardzības komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Pie Prezidija ziņojumiem vēl ir klāt nācis deputātu pieprasījums. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt to!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

“Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, ierosinām Saeimai tuvākajā plenārsēdē kā steidzamu izskatīt šo pieprasījumu Ministru prezidentam.

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Šā gada 29.oktobrī jūs Latvijas valsts televīzijā paziņojāt, ka tiks mainīta Pilsonības un imigrācijas departamenta vadība, kā iemeslu minot apgalvojumu, ka departamentā neesot kārtības. Simptomātiski ir tas, ka šis paziņojums parādījās atklātībā tieši tajā dienā, kad Latvijā uzturējās organizācijas “Helsinki Watch” pārstāvji, kuri bija ieradušies, lai kārtējo reizi pamācītu, kā Latvijas Republikai jāizturas pret okupācijas laikā nelikumīgi ieceļojušajiem ārvalstniekiem.

Jūs savas uzstāšanās laikā neminējāt nevienu konkrētu Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieku pārkāpumu. Visi iepriekšminētie apstākļi liek secināt, ka Krievijas imperiālisma starptautisko lobistu ietekmē ir iecerēta politiska izrēķināšanās ar patriotiski noskaņotajiem Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem, kuri pastāvošās likumdošanas ietvaros cenšas aizstāvēt Latvijas valsts un latviešu tautas nacionālās intereses. Nepieciešams atgādināt, ka viens šāds izrēķināšanās mēģinājums jau notika iepriekšējās valdības laikā.

Tostarp Iekšlietu ministrijas dienestā turpina kalpot policijas darbinieki, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, nezina valsts valodu un ar savu izturēšanos nereti grauj policijas prestižu. (Viens no pēdējiem šādiem gadījumiem tika pieminēts 31.oktobra televīzijas informatīvajā programmā “Panorāma”.) Nav skaidrs, kad Latvijas Iekšlietu iestādes tiks atbrīvotas no bijušajiem VDK darbiniekiem un ārvalstniekiem.

Atsevišķas kļūdas, protams, var rasties ikvienas valsts iestādes darbā, taču mūs satrauc apstāklis, ka jūs esat iecerējis uzsākt tīrīšanu tieši tajā struktūrā, kurā strādā visvairāk Latvijas Republikai un tās pilsoņiem lojāli noskaņotu un patriotisku darbinieku. Tāpēc pieprasām Jums, Ministru prezidenta kungs, darīt zināmus Saeimai tos Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieku izdarītos likumpārkāpumus, kuri, jūsuprāt, ir iemesls iecerētajai departamenta vadības maiņai.”

Pieprasījums ir datēts ar 1993.gada 1.novembri, un to parakstījuši Latvijas Republikas Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Janīna Kušnere, Roberts Milbergs, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Olafs Brūvers, Aristids Lambergs, Anta Rugāte, Juris Sinka.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Pieprasījums ir iesniegts kā steidzams, un Saeimai ar savu lēmumu tas ir jāatzīst par steidzamu. Procedūra paredz, ka viens deputāts runā “par”, viens – “pret” un pēc tam notiek balsojums par steidzamību. Lūdzu – Ministru prezidents Valdis Birkavs!

V.Birkavs (Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Minēšu tikai divus faktus, kuru dēļ es lūdzu šo jautājumu neizskatīt kā steidzamu. Pirmais fakts ir tāds, ka no 99 tiesas spriedumiem ir izpildīti tikai 17, un otrs fakts ir tas, ka Latvija ir pilna ar nevēlamām personām.

Tieši tādēļ, ka, no vienas puses, netiek pildīti tiesas spriedumi un, no otras puses, nav pietiekami aktīva darba Latvijas attīrīšanā no nevēlamām personām, – tieši šo iemeslu dēļ notiek Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizācija. Un šīs reorganizācijas laikā visi šie fakti tiks pārbaudīti un tiks pieņemts attiecīgs lēmums.

Priekšsēdētājs. Deputāts Māris Grīnblats – lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Pilnībā varu pievienoties Birkava kunga teiktajam, ka Latvija ir pilna ar nevēlamiem cilvēkiem, lai gan tas tiešā veidā neattiecas uz mūsu pieprasījuma izskatīšanu vai neizskatīšanu kā steidzamu. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka mūsu pieprasījums nav domāts, lai aizstāvētu vienu vai otru Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieku. Darbinieka nomainīšana ar citu vairāk piemērotu – tādas lietas notiek katrā valsts iestādē, un tas ir pats par sevi saprotams. Cita lieta – kura, es domāju, krīt cilvēkiem acīs – ir tā, ka laikā, kad policija ir tā pati milicija, policisti bieži vien (it sevišķi Rīgā) neprot latviešu valodu, nav Latvijas pilsoņi, un varbūt viņu vidū ir arī bijušie “čekas” darbinieki. Aizskar daudzus cilvēkus, tajā skaitā žurnālistus, uz ielām – Dievs vien zina, par ko. Ja šādos gadījumos Ministru kabinets, kā saka, nepieņem steidzīgus mērus, bet nodarbojas ar kaut ko citu, tad… Var piekrist, ka tas cits arī ir ļoti svarīgs, bet zūd priekšstats par to, vai tas ir samērīgi vai netiek šauts uz zvirbuļiem tajā laikā, kad būtu jāšauj uz kaut ko citu, daudz bīstamāku, tādu kā mūsu pieprasījuma jēga. Runa ir nevis par to, ka mēs šaubāmies, vai tiešām Pilsonības un imigrācijas departamentā nebūtu tādu darbinieku, kuri būtu nomaināmi ar vairāk piemērotiem, bet par šo samēru: viena lieta ir, teiksim, kaut kāda birokrātiska nesakārtotība, kad netiek pietiekami efektīvi strādāts, bet otra lieta – ka arī Iekšlietu ministrijas struktūrās notiek noziedzīgas darbības zem valsts iestāžu izkārtnes. Tā, manuprāt, ir milzīga starpība. Tieši šā iemesla dēļ mēs uzskatām, ka šī lieta ir visai nopietna un būtu izskatāma kā steidzama – tā, kā tas ir pieprasīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par to, ka akceptējam pieprasījuma steidzamību, kā to pieprasa frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Balsosim! Endziņa kungs, jūsu balss. Papildus ir viena balss “pret”. (No zāles A.Endziņš: “Es kļūdījos un nospiedu “par”.” Zālē smiekli. No zāles M.Budovskis: “Pareizi darīji!”) Divas balsis papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 28, pret – 49, atturas – 10. Steidzamība ir noraidīta, tādēļ pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Tagad es lūdzu sekretāra biedru deputātu Tomiņu nolasīt jautājumus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Pirmais jautājums ir saņemts no deputātu frakcijas “Saskaņa Latvijai”: “Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu frakcijas “Saskaņa Latvijai” jautājums Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Šā gada 2.novembrī. Jūs, godātais Ministru prezidenta kungs, kā arī valdības pārstāvji un Saeimas deputātu grupa apmeklējāt Latgales novadu. Vēlētāji un Latgales pašvaldību pārstāvji izteica Jums savu satraukumu par straujo dzīves līmeņa lejupslīdi sakarā ar pieaugošo bezdarbu Latgalē. Tas šobrīd ir trīsreiz lielāks nekā vidēji visā Latvijā. Īpaši smags stāvoklis izveidojies Līvānos, kur katrs otrais darba spējīgais iedzīvotājs ir bez darba. No nepilniem 13 000 iedzīvotāju strādājošo šeit ir 2850 cilvēku. Šobrīd bez bezdarbnieku pabalsta palikuši 250 cilvēku. Šobrīd pabalstu vēl saņem 600 cilvēku, bet ilgstoši nestrādā un tiesības uz bezdarbnieku pabalstu zaudējuši 1200 cilvēku. Eksistences līdzekļi un izdzīvošanas spējas, tuvojoties ziemai, ar katru dienu samazinās. Kādus konkrētus ekonomiskos un sociālos pasākumus valdība ir ieplānojusi veikt tuvākajā laikā, lai stabilizētu situāciju Latgalē? Vai kredītu G-24 nevar sadalīt proporcionāli visiem Latvijas novadiem, lai sekmētu lauksaimniecības un rūpniecības attīstību?” Seko paraksti: frakcijas vadītājs deputāts Kide, deputāti Folkmane, Bresis, Zaščerinskis, Stašs.

Un otrs jautājums…

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Birkavam, un Kārtības rullī noteiktā kārtībā viņam būs uz to jāatbild.

Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Otrs ir Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu frakcijas “Līdztiesība” jautājums Saeimas Prezidijam: “Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam Saeimai sekojošu jautājumu Ministru prezidentam. Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Lielam skaitam Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju, to skaitā Latvijas Republikas pilsoņu ģimenēm, ar 1993.gada 1.jūliju liegti bērnu pabalsti sakarā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 21.janvāra lēmuma nr.38 stāšanos spēkā, saskaņā ar kuru no 1993.gada 1.jūlija tiesības uz valsts pabalstu ir Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam, ja tas likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrējies Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā un nodzīvojis Latvijā ne mazāk par sešiem mēnešiem. Tas notiek sakarā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļu masveida nelikumīgiem atteikumiem reģistrēt Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā vai dot pierakstu. Virkne šādu faktu atzīmēti tiesu lēmumos, bet Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieki atsakās pildīt tiesu lēmumus par prasību ierosinātāju reģistrāciju Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā. Vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu novērst augšminētos pārkāpumus, nekavējoties izmainot Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.38, lai pabalstus saņemtu visi, kam ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā, kā tas bija līdz 1993.gada 1.jūlijam?” Dokuments ir datēts ar 1993.gada 4.novembri, un to ir parakstījuši deputāti Stroganovs, Bekasovs, Krasohins, Bartaševičs, Laviņa un Fjodorova.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Birkavam, un lūdzam viņu Kārtības rullī noteiktajā kārtībā uz to atbildēt.

Vai tie bija visi iesniegtie jautājumi? Jautājums Sekretariātam: vai jūs esat dokumentu izdalījuši? Kamēr šo dokumentu jums, godātie deputāti, izdala, tikmēr izskatīsim iesniegumu, kurš attiecas uz nākamo darba kārtības punktu. Frakcija “Līdztiesība” lūdz svītrot no 4.novembra plenārsēdes darba kārtības 1.2.punktu sakarā ar deputāta Bekasova iesniegumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tādā gadījumā šis darba kārtības punkts netiks izskatīts, jo deputāts Bekasovs atsauc savu iesniegumu.

Vai jums ir izdalīts frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu iesniegtais likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””? Lūdzu likumprojekta iesniedzējus komentēt to. Saeimas Prezidija slēdziens ir – nodot likumprojektu izskatīšanai Juridiskajai komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Tāds ir Prezidija ierosinājums, bet frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz šo likumprojektu izskatīt tagad. Un tas arī būtu jāizskata pie Prezidija ziņojumiem, ko mēs arī darām, pavairots un izsniegts tas ir tikai tagad.

Lūdzu – tieslietu ministrs Levita kungs!

E.Levits (tieslietu ministrs).

Īss paskaidrojums par šo likumprojektu. Mums ir pieņemts likums “Par sabiedriskajām organizācijām”, un sabiedriskās organizācijas ir jāreģistrē. Arī atteikuma iemesli ir noteikti, proti, ja šīs organizācijas statūtos ir paredzēts, ka tās mērķi vai arī darbība ir vērsta uz Latvijas valsts neatkarības vai arī demokrātijas likvidēšanu. Es domāju, ka būtu nepieciešams papildināt reģistrācijas atteikuma iemeslus. Jau šajā likumprojektā ir paredzēts papildināt atteikuma iemeslus, proti, ka var atteikt organizācijas reģistrāciju arī tad, ja tā savā organizācijas simbolikā lieto okupācijas režīma, tas ir, komunistiskā vai nacionālsociālistiskā režīma, simboliku. Es domāju, ka tas ir nepieciešams, lai legālā veidā nebūtu iespējams aizskart latviešu tautas un nācijas intereses. Tāpēc ir lūgums pievienoties Prezidija slēdzienam un nodot šo likumprojektu tālāk izskatīšanai komisijām.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, balsosim Saeimas Prezidija ierosinājumu. Rezultātu! Par – 75, pret – 6, atturas… Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts tiek nodots nosauktajām komisijām izskatīšanai un iesniegšanai tālāk Saeimā.

Nākamais ir lēmuma projekts par Augstākās tiesas tiesnesi. Lūdzu ziņojumu. Ziņos deputāts Endziņš – Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu – lūgumu apstiprināt par Augstākās tiesas tiesnesi Vandu Cīruli. Komisija vispusīgi iepazinās ar cienījamo kandidāti, uzklausīja viņu un vienprātīgi rekomendē Saeimai apstiprināt Vandu Cīruli par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Materiāli izziņai par Vandu Cīruli jums visiem ir izdalīti.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, balsosim Juridiskās komisijas priekšlikumu – apstiprināt Vandu Cīruli par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 82, pret – nav, atturas – 4. Vanda Cīrule ir apstiprināta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Apsveicam, vēlam sekmes jūsu darbā! (Aplausi.)

Par deputātu pieprasījumiem. Šoreiz ir paredzēts Pieprasījumu komisijas ziņojums par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam attiecībā uz Ministru kabineta lēmumu par nekustamajiem īpašumiem Rīgā. Ziņos Gundars Bērziņš – komisijas vadītājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisija, izskatījusi frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pieprasījumu, balsošanas rezultātā vienojās, ka tas ir atzīstams par pieprasījumu, un formulēja to Saeimas vārdā, kā atspoguļots 356.dokumentā: “Saeimas pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Birkavam. Ministru kabinets 1993.gada 5.oktobra sēdē pieņēma lēmumu nr.23 (protokola numurs – 12, 14.paragrāfs) “Par nekustamajiem īpašumiem Rīgā, Smilšu ielā 6, Pils ielā 12 un Raiņa bulvārī 11”, ar kuru noteica pārdot likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamos īpašumus Rīgā, Smilšu ielā 6, Pils ielā 12 un Raiņa bulvārī 11. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu darījumi ar nekustamajiem īpašumiem veicami tikai pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās. Vai Rīgas Zemesgrāmatu nodaļā ir nostiprinātas valsts īpašuma tiesības uz minētajiem nekustamajiem īpašumiem, un uz kāda juridiskā pamata tas ir izdarīts? Lūdzam izskaidrot arī kārtību, kādā veidā valdība paredz realizēt valstij piederošos nekustamos īpašumus.” Atbilde ir sniedzama Kārtības ruļļa 110.panta noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es aicinu turpināt šā jautājuma apspriešanu, ja tāda būs, pēc pārtraukuma, jo tagad pulkstenis ir 10.30, tāpēc lūdzu sagatavoties reģistrācijai. Zvanu! Lūdzu reģistrāciju. Sekretāra biedru Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Pirms tam vārds paziņojumam Gundaram Bērziņam!

G.Bērziņš (LZS).

Pārtraukumā lūdzu Pieprasījumu komisiju sapulcēties Pieprasījumu komisijas telpās!

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, pārtraukums vēl nav pasludināts. Lūdzu – deputāts Tomiņš!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Georgs Andrejevs,

Igors Bukovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Māris Graudiņš,

Jānis Jurkāns…

Priekšsēdētājs. Māris Graudiņš ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Jurkāns,

Ojārs Kehris,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Lucāns,

Valdis Pavlovskis,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs…

Priekšsēdētājs. Alfrēds Žīgurs ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts, paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpinām sēdi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pirms pārtraukuma mēs nepabeidzām izskatīt deputātu frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pieprasījumu. Par šo pieprasījumu bija komisijas ziņojums, bet es nepabeidzu runāt par formālo pusi, jo tiešām sākās pārtraukums, tāpēc tagad turpinu. Tātad mēs esam noklausījušies Pieprasījumu komisijas ziņojumu par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam sakarā ar Ministru kabineta lēmumu par nekustamajiem īpašumiem Rīgā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 109.un 110.pantu tas nekavējoties tiek nodots Ministru prezidentam izskatīšanai, bet atbilde uz šo pieprasījumu ir jādod ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas.

Tālāk sāksim izskatīt nākamos darba kārtības punktus. Saskaņā ar balsojumu plenārsēdes sākumā, kad izskatījām Prezidija izsludināto darba kārtību, mums ir jāizskata likumprojekts “Par grozījumiem Augstākās padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības””. Lūdzu tribīnē referentu. Māris Grīnblats – Juridiskā komisija.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad attiecībā uz likumprojektu “Par grozījumiem Augstākās Padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības”” pēc otrā lasījuma Juridiskā komisija nekādus grozījumus vai papildinājumus nav saņēmusi, tā ka trešajā lasījumā ir tas pats teksts, kas bija pirmajā un otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai deputātiem ir kādi ierosinājumi? Varbūt kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu zvanu. Balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem Augstākās padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības”” pieņemšanu kopumā. Balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par Zemes komisijām””. Lūdzu tribīnē referentu. Deputāts Novakšānovs – Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vadītājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija papildinājumus nesaņēma, un tādā gadījumā papildinājums likumā “Par Zemes komisijām” (4.pants ir papildināts ar jaunu trešo apakšpunktu) šādā redakcijā skan: “Gadījumos, kad pagasta vai pilsētas zemes komisija nepilda savus pienākumus vai pieņem lēmumus, kas ir pretrunā ar zemes reformas un citiem zemes likumdošanas aktiem, Latvijas Republikas Centrālajai zemes komisijai ir tiesības ar savu lēmumu apturēt pagasta vai pilsētas zemes komisijas darbību un iecelt Centrālās zemes komisijas pilnvarotu personu (personas), kas pagastā vai pilsētā izpilda zemes komisijas funkcijas zemes reformas darbu veikšanai.”

Bez t

Vai ebrejs”vēsture” nevarētu izveidot savu saitu internetā,tad varētu vēl garākus komentus par ebrejiem uzrakstīt……

Vai varam uzvārīt zupu tautai, ja katla nav? To sadauzīja 1993.gada 18. februāra naktī.

Es runāju līdzībās tādēļ, ka morālie kropļi nepieļauj latviešu kultūras tradīciju atjaunošanu Latvijā.

Jārada klasifikācija – kas ir latviešu kultūras tradīcijas !!!

Tautas tribunāla vietnē iederētos nodaļa – ĪZNĪCINĀTĀS LATVIEŠU TRADĪCIJAS.

Šeit darbs uzskatāmības vajadzībām!

Lai visi saprastu, kuras tradīcijas 1940. gadā komunisti brutāli pārtrauca !!!

Neviens zinātnieks vēl neiedrošinās šim jautājumam pieķerties, jo baidās.

Līdz pat šai dienai no tautas tiek slēpts cik LATVIEŠU BIEDRĪBU 1940 gadā bija pavisam?

Tiek N O K L U S Ē T S kur katrā apdzīvotā vietā bija vietējās LATVIEŠU BIEDRĪBAS.

Kas notika tajās! Tiek noklusēts, ka tie bija kolektīvās analītikas centri – A B S O L Ū T I autonomi!

Atjaunojot savas latviskās tradīcijas mēs nokratīsim komunistu un čekistu ķēdes no mūsu mīļās un dārgās DZIMTENES!
.
.
.
Admins
Freimantāla kungs, ja apņematies sūtīt materiālus, tad es varu tādu NORĀDI atvērt(RLB). Tajā varēsiet publicēt visu kas jums ir.

(kāpēc es tomēr negāju uz iestādēm? Negribēju stučīt, turklāt mans stāsts būtu pārāk traks. Un vēl – daudzi cilvēki, kas piedalījās tajā teātrī, varbūt nezināja, cik man no tā slikti.
Es tomēr neesmu tik cēla, lai teiktu – Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara…
Te es cerēju, ka Grantiņš sapratīs, un tā arī ir. Paldies.)

Aelitai atbilde.

Jā. Ditta Rietuma ir Latvijas patriote ar viscēlākajiem mērķiem: atjaunot likumību Latvijā.

Viņas nopelni tautas izglītošanā ir nenovērtējami. (Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija ANO 2007.gadā. Tulkojums latviski un izplatīšana internetā).

Esmu Latviešu Biedrības goda tiesas priekšsēdis. Mūsu sadarbība balstās uz latviešu ģimeņu tiesību aizstāvības pamatiem.