16 responses to “Mafijas ietekmētās vēlēšanas.”

1. 

   black_joker

   2010. gada 31. October

   Jautājums na zagvozdku – un kā šī nesaiste varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus ? Šobrīd redzams, ka tas ietekmējis tikai šo Viloru Eihmani, par kura eksistenci līdz visai šai kliegšanai praktiski neviens neko nezināja. Tātad kādam mazpazīstqamam aktīvistam baigi iekodis, ka šis lūk nav ticis pie siles strēbt kāpostu. Tās viņa problēmas…..

2. 

   Aivars Andersons

   2010. gada 31. October

   Visa sistēma, kas ir saistīta ar vēlēšanām,ir vērsta uz to, lai par katru cenu saglabātos varas mafija.Tā ir antikonstitucionālā 5% barjera,tas ir likums par aģitāciju, tā ir paklausīgā informācijas telpa, lai neteiktu -nopirktā,ieskaitot pirmsvēlēšanu mistisko aptauju.Kas attiecas uz vēlēšanu komisiju skaitītājiem -visus atpakaļ uz pirmo klasi mācīties skaitīt.

3. 

   black_joker

   2010. gada 31. October

   A. A. – “gudri d…st nav malku cirst” – pierādījumus galdā un uz vietas- īpaši par aptaujām un komisiju skaitīšanas nemācēšanu

4. 

   co

   2010. gada 31. October

   Cik gan visi cenšās parādīt ka šeit ir vara un valsts-jāiet pirmajā
   klasē.

5. 

   Arajs

   2010. gada 1. November

   slimais Grantins iedevis iespeju izteikties infantilajam Eihmanim, .kas interrnetu piesarnjo ar parkopetam zinjam un rakstiem, uzdodams tos par saviem.
   Karteja pashreklama izkritusham deputatelja kandidatam.

6. 

   Miervaldis

   2010. gada 1. November

   Nu dabīgi, kad neviens negribēja, vai nevarēja piedalīties, šitajās krievu pakaļskrējēju dzīvības izpausmēs!

7. 

   Dari ko gribi,

   2010. gada 1. November

   bet tas Vilņukulis izskatās pēc tāda, kas ar miltu maisu dauzīts.Visīstākais pajoliņš. Tieši tādi pajoliņi ir vajadzīgi “īstajiem” Latvijas saimniekiem.

8. 

   Preses relīzes

   2010. gada 1. November

   Diena, otrdiena, 23.05.95.

   Ābrams Kļockins izdod Mein Kampf

   Ainārs Dimants,

   Dienas komentētājs

   Sākumā bija vārds – Ādolfa Hitlera rakstītais vārds.

   Latvijas Universitātes profesors Ābrams Kļockins pats mācījis propagandas metodoloģiju un veltījis tai zinātniskus traktātus. Lai nu kam, bet komunikācijas profesoram un Rīgas ebreju kopienas loceklim gan ir zināms, kāda nozīme masu komunikācijā, kas latviski tā pati sabiedrības saziņa vien ir, piemīt Hitlera grāmatai Mana cīņa (Mein Kampf).

   Nacistiskās partijas manifests Mana cīņa, tāpat kā Komunistiskās partijas manifests, bija tā cilvēknīšanas ideoloģiskā bumba, kas uzsprāga ar holokaustu un Otro pasaules karu, kas atņēma vairākus desmitus miljonus dzīvību.

   Bet sākumā bija vārds. Ne jau velti Uzvaras dienu Otrajā pasaules karā Kļockins nesen nosauca par XX gadsimta lielāko notikumu un lielākajiem svētkiem.

   Līdzīgs manifests ar pasaules pakļaušanas plāniem ir Vladimira Žirinovska grāmatā Pēdējais izrāviens uz dienvidiem.

   Šādu grāmatu izdošanu masu metienos – un 10 000 eksemplāru Manas cīņas latviešiem nav mazais metiens – lai nu paliek ekstrēmu revanšistu ziņā. Tādi izdevējdarbi vis nebūtu jāuzņemas Latvijas Mediju fonda prezidentam un arī Latvijas valsts finansētās Baltijas informācijas aģentūras vadītājam Maskavā Kļockinam.

   Tā vis nav akadēmiska nodarbe, kāda būtu, ja Manu cīņu laistu klajā akadēmiskā izdevumā, kādi, kā Kaudzītes Matīsa Atmiņas par tautisko laikmetu, pie mums iznāk ne vairāk kā 3000 eksemplāru metienā.

   Vistrakākais – apgāds Vizītkarte laiž klajā latviešu valodā Mein Kampf masu metienā, turklāt nosaucot šo publikāciju par autorizētu pārstāstu, tātad – it kā vienkāršotā pasniegumā. Tā sakot, lai idejas kļūtu vienkāršāk uztveramas.

   Ārpus Latvijas to uztver vismaz tramīgi, tur veidojas zināms Latvijas tēls. Arī šeit daudziem, ieskaitot Mavriku Vulfsonu un citus ebreju kopienas locekļus, rodas sašutums un satraukums par nacisma ideju popularizēšanu Latvijā.

   Rūgta ironija – tieši ar Latvijas tēlu Maskavā nodarbojas Kļockins.

   Bet tagad izrādās, kā apgalvots laikraksta Nedēļa Tev vakardienas numurā, ka Kļockins ir arī apgāda Vizītkarte dibinātāju vidū un, kā izriet no viņa vakardienas intervijas šajā laikrakstā, pēc Mein Kampf laišanas klajā nebūt nav aizgājis no šīs izdevniecības. Tātad dividendes gan saņems.

   Kā zināms, nākamais izdevējdarbs Vizītkartei iecerēts no Žirinovska pūra – esot noslēgts līgums par Žirinovska grāmatas izdošanu latviešu valodā.

   Kļockins intervijā atzīst, ka viņam «Bijusi saruna» ar tagadējo izdevniecības vadītāju Pēteri Lauvu, taču ne ar kādu īpašumu vai materiālu ieguldījumu viņš tās veidošanā neesot piedalījies. Tomēr līdzdalību apgāda dibināšanā nenoliedz. To noliegt diez vai arī ir jēga – jādomā, paraksts dibināšanas dokumentos runā pats par sevi. Par grāmatas iznākšanu viņš esot uzzinājis tikai pēc tās iznākšanas. Principā viņam gan nekas nebūtu pret tulkojuma publicēšanu, neizpratni izraisot vienīgi ieraksts Autorizēts pārstāstījums latviešu valodā.

   Tomēr arī daudzi viņa tautieši Mein Kampf neuzskata par tik nevainīgu.

   Dibinātāju kompānija arī savdabīga – Kļockins izrādās kopā ar Lauvu, ko viņa padomju laika universitātes kolēģis, tagadējais Nordex prezidents Grigorijs Lučanskis nosauc par profesionāla KGB provokatora paraugu, un Mein Kampf – par viņa karjeras loģisku noslēgumu. Turpat blakus «nejaušajā kompānijā» – agrākais VDK virsnieks Skonto prezidents Guntis Indriksons.

   Pirms 5.Saeimas vēlēšanām nācās polemizēt ar Kļockina kungu par viņam tīkamo apvienību Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai.

   Tagad veidojas politisks skandāls, ka Mein Kampf mēģina uzdot par saskaņas veicinātāju un Mein Kampf peļņu – par tautsaimniecības atdzemdinātāju.

9. 

   vizītkarte

   2010. gada 1. November

   http://www.vizitkarte.lv/mkg.htm

10. 

    latvietis

    2010. gada 1. November

    Tēma ir ļoti aktuāla. Uzraudzības sistēma ir tik primitīva, ka būtu jābrīnās, ja viss būtu kārtībā. Pat daudzi Latvijas akadēmiķi ir pārliecināti, ka Latvijā vēlēšanas nav godīgas. Lai Cimdars pierāda pretējo!

11. 

    raksts

    2010. gada 1. November

    Attiecas uz Ivara Godmaņa slepeno draugu Einaru Repši

    http://www2.la.lv/lat/sodienas_zinas/?doc=9610

    BB kreditoru zaudējumi būtu mazāki, ja LB būtu pienācīgi pildījusi uzraudzības funkcijas
    01.11.2010
    Autors: BNS.

    “Bankas Baltija” (BB) kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs nebūtu tik liels, ja Latvijas Banka (LB) savulaik būtu pienācīgi veikusi tai ar likumu noteiktos uzraudzības pienākumus, izriet no portāla “pietiek.com” pirmdien publiskotā pilnā sprieduma teksta BB likvidatoru “BDO” prasībā pret LB un Finanšu ministriju (FM).

    Rīgas apgabaltiesa spriedumā atzinusi, ka BB bankrotā vainojama ne tika šīs bankas vadītāju noziedzīga darbība, bet arī uzraudzību veicošās iestādes – LB – prettiesiskā bezdarbība.

    Tiesa secinājusi, ka ar savu faktisko bezdarbību LB pieļāva BB neadekvāti strauju izaugsmi, tādējādi dodot iespēju piesaistīt lielus juridisko un fizisko personu līdzekļus un tos neadekvāti izlietot. LB nav veikusi savus pienākumus, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu kredītiestādes darbībai piemītošos riskus, un nav pasargājusi no zaudējumiem labticīgas trešās personas, tostarp valsts un pašvaldību institūcijas, kurām bija tiesības paļauties uz LB pienācīgu banku uzraudzību.

    Spriedumā atzīts, ja LB būtu pildījusi tai ar likumu noteiktos kontroles pienākumus, kreditoriem nodarītie zaudējumi nesasniegtu tik lielus apmērus.

    LB pienākums, pēc tiesas spriedumā teiktā, bija pieņemt attiecīgus nolēmumus par BB darbības ierobežošanu, kamēr netiek izpildīti sākotnējie LB norādījumi, un pēc šo normatīvu atkārtotas pārkāpšanas vai turpmākas neizpildes LB nekavējoties bija jāanulē bankas licence, kas 1993. un 1994.gadā bija vienīgais tiesiskais ietekmēšanas veids. Spriedumā arī norādīts, ka LB bezdarbība ļāva bankas amatpersonām netraucēti piesaistīt noguldītāju līdzekļus un veikt prettiesiskas darbības ar bankā uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, tādējādi radot zaudējumus bankas noguldītājiem.

    Spriedumā sacīts, ka centrālā banka nepamatoti un neattaisnoti ilgu laiku BB vadībai deva iespēju veikt prettiesiskās darbības, turklāt pat pieļaujot un veicinot gada pārskatos iekļauto ziņu sagrozīšanu. Savlaicīgi izdodot BB darbību reglamentējošus tiesību aktus, kontrolējot bankas darbības atbilstību izvirzītām prasībām un nosakot sankcijas, tostarp anulējot BB licenci, ko centrālā banka varēja veikt, vēlākais, 1994.gada vidū, kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs daudzkārt samazinātos, klāstīts spriedumā.

    Tiesa arī spriedumā atzinusi, ka reālu zaudējumu esamība atklājās jau vismaz 1994.gadā. LB veiktā pārbaude parādījusi, ka bankas turpmāka darbība bez nopietna apdraudējuma visai valsts finanšu sistēmas stabilitātei nav iespējama. “Bankas darbības rādītāji paši par sevi bija tādi, kas noteica nepieciešamību nekavējoties un radikāli rīkoties,” minēts spriedumā.

    Pēc spriedumā teiktā, centrālās bankas rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par BB ekonomiskajiem rādītājiem, uz ko balstīt savus lēmumus, savlaicīgi apturot gan noguldītāju līdzekļu nepamatotu piesaistīšanu, gan to izmantošanu bankas vadības “merkantilo interešu apmierināšanai”.

    LB, būdama informēta par BB finanšu stāvokli, pēc tiesas spriedumā norādītā, pieļāvusi tādas prettiesiskas darbības kā bankas darbības apmēra būtisku palielināšanos, kā arī rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, nepiemērojot par to nekādas sankcijas, pati uzņēmās bankas vadību, tādējādi ar savu darbību veicinot likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu. Pēc tiesas spriedumā sacītā, LB arī pavirši un bezrūpīgi rīkojusies, izdarot kontrolpārbaudes un neatkarīgas procedūras, kas ļautu LB izdarīt secinājumus par bankas finanšu stāvokli – LB bija jāpievērš uzmanība un attiecīgi jārīkojas līdz pat bankas licences anulēšanai un slēgšanai. LB, pēc tiesas spriedumā teiktā, bija jāreaģē uz BB kreditēšanas politikas trūkumiem, tostarp datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli, to īpašniekiem, ekonomiku un atmaksāšanas spēju, aizdevuma nodrošinājumu, kā arī aizdevumiem, kas bija piešķirti BB akcionāriem.

    Pēc tiesas ieskata, LB konkrētajā gadījumā bija strikts pienākums pārbaudīt, vai bankā nav novērojami krāpšanas un izšķērdēšanas gadījumi, nevis ar savu bezdarbību jādod iespēja turpināt šādas darbības.

    Aģentūra BNS jau vēstīja, ka šā gada 12.oktobrī Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja BB likvidatora prasību un no LB nolēma piedzīt 60 miljonus latu. Daļā par zaudējumu piedziņu no FM prasība tika noraidīta.

    BB likvidators “BDO” prasībā tiesai lūdza piedzīt no LB un FM solidāri 185,6 miljonu latu zaudējumus, kā arī likumiskos nokavējuma procentus 52,8 miljonu latu apmērā, kas kopā veido 238,4 miljonus latu.

    Sākotnēji prasība bija vērsta tikai pret LB un FM šajā lietā atradās trešās personas statusā, taču šogad 2.februārī tiesa apmierināja BB likvidatoru lūgumu par prasības grozījumiem, paredzot FM pieaicināt kā līdzatbildētāju un zaudējumus, kā arī likumiskos nokavējuma procentus piedzīt solidāri no LB un FM.

    “BDO” pārstāvis Vairis Brīze iepriekš tiesai paskaidroja, ka zaudējumu piedziņa ne tikai no LB, bet arī FM ir loģiska, jo 1995.gadā valdība apstiprināja memorandu, apņemoties garantēt noguldījumu drošību BB. Tādējādi valdība bija iesaistījusies BB problēmu risināšanā un parakstīja vairākus dokumentus, kas ļāva iedzīvotājiem ticēt, ka banka tiks glābta.

    “BDO Invest Rīga” prasību pret LB tiesā iesniedza 2005.gada 10.maijā. Tiesvedība šajā lietā 2007.gadā tika apturēta līdz spēkā stāšanās spriedumam BB krimināllietā. Pērnā gada aprīlī spriedums šajā lietā stājās spēkā.

    Latvijas Saimnieciskā tiesa BB par maksātnespējīgu atzina 1995.gada jūnijā. Pirms bankrota “Banka Baltija” bija viena no lielākajām Latvijas bankām un piedāvāja augstas procentu likmes, tādēļ piesaistīja ļoti daudz noguldītāju.

12. 

    kolēģis

    2010. gada 1. November

    Kā nu Vilors Eihmanis nezinās aizkulises, ja pats strādājis Eduarda Pupova un Andra Guļāna vadītā tiesā, studējis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dienas nodaļā ar Kristiānu Lībani, Juri Radzeviču, Ģirtu Valdi Kristovski, Gundaru Grīnvaldu, Mārtiņu Mitu un daudziem citiem pazīstamiem juristiem?

13. 

    fakts

    2010. gada 4. November

    Valsts un KNAB darbinieki uzskata par korupciju tikai kukuļu izspiesšanu ,kukuļņemšanu un došanu. Šis ir nekaitīgākais korupcijas veids, bet pašus kaitīgākos korupcijas veidus cilvēki varēja novērot jaunās Dombrovska valdības sastādīšanas procesā, un ikdienā šo korupciju var novērot darba vietu dabūšanā un izaugsmē valsts un pašvaldību apmaksātajos amatos. Visos šais nosauktajos gadījumos nav pieprasīta profesionalitāte, bet svarīga ir pazīšanās un stipra aizmugure, kura var bīdīt viņiem vajadzīgo personu amatam. Latvijas Valsts arī nekādi nevar būt nosaukta par tiesisku valsti ļoti dziļās tiesnešu un valsts aparāta korumpētības dēļ.

14. 

    annamarija

    2010. gada 5. November

    Ārpus Latvijas to uztver vismaz tramīgi, tur veidojas zināms Latvijas tēls. Arī šeit daudziem, ieskaitot Mavriku Vulfsonu un citus ebreju kopienas locekļus, rodas sašutums un satraukums par nacisma ideju popularizēšanu Latvijā.
    ************
    Kāpēc jābaro ar vecu informāciju? Mavriks jau sen pie bargā dieva Jahves…

15. 

    black_joker

    2010. gada 7. November

    Vēlreiz-bez meliem par barikādēm!

    Ko tu mērgli fuka baidi urlas, mans vīrs gāja uz barikādēm , cerēja uz atlīdzību un uz pilsonību,bet kad deva piemiņas zīmi, nedabūja. Jo tad gāja ne ar degsmi, godīgu sirdi, bet ar aprēķinu. Tagad godīgs-patriotisks padomju cilvēks vairs nav cilvēks. Apzaga, iznīcināja mūs mūsu pašu komunisti-kremļa vergi kā latviešus un mūs, arī kā cilvēkus. Vecumdienās vispār nav nekā. Kamēr tādi kā Kalvīši, Šķēles, Šlreseri un Lembergi visu atņēma tautai. Gāna to dienu , kad bija uz barikādēm, tikai gļēvi meļi un svešo urlas, kas tur nekad nav bijuši. Tagad, ko raksta un jūsmo par to dienu saliedētību un sirnību, tie ir godīgi, patriotiski un nevis stulbi cilvēki. Vajag būt ar taisnību sirdī, lai arī tā ir reizēm nežēlīga un atklāj latviešu kangaru un mūsu okupantu īstos mērķus. Tikai mēs urlas esam pielīdēji un meļi, mēs neesam un nebūsim nekad godīgi. Līdz kam Latvija ir novesta mūsu dēļ, da līdz sabrukumam un tautas izdzīšanu trimdā, par ko vēl tagad mums nav kauns un nožēla.

16. 

    black_joker

    2010. gada 7. November

    parodētājam- ja tu par sevi nertūpēsies, bet gaidīsi, ka tev kāds vecumdienās visu pados priekšā tāpat vien, nu tad gaidi vien vesels….stulbs, kopēts gaudu raksta gabals no kāda- dziedātāja- dancotāja, nevis reālā darītājā.