Hadsons: Latvijas valdība padarīs ļaudis arvien nabagākus !
Misūri universitātes (ASV, Kanzassitija) ekonomikas profesors Maikls Hadsons uzskata, ka Latvija zināmā mērā ir savdabīga eksperimenta upuris, pārbaudot, cik lielu nodokļu slogu var uzkraut darbaspēkam, lai atbrīvotu no nodokļiem nekustamos īpašumus.
„Neviena valsts nav rīkojusies tik aplami kā Latvija, atsakoties no īpašuma nodokļa, lai maksimālai uzkrautu nodokļus darbaspēkam. Nekas tāds nav darīts, sākot ar Babiloniju un Seno Grieķiju, beidzot ar Vāciju, Japānu, Angliju, Honkongu un Singapūru.
„Tas nav demokrātiski un ir pilnīgi pretēji tam ceļam, ko paveica ASV, lai kļūtu par bagātu valsti. Tas ir pilnīgi pretēji tai virzībai, kuru īstenoja Vācija, Anglija, Ķīna, Honkonga vai Singapūra. Latvija ieviesa politiku, kad valdība deklarē – mēs ticam, ka sabiedrība var kļūt bagāta, padarot darba ņēmējus par trūkumcietējiem,” intervijā stāsta ekonomists.
„Ir ļoti vienkārši prognozēt, kas notiks tālāk, ja valdība turpinās neievērot vienkāršus ekonomikas likumus. Latvijas ļaudis paliks arvien nabagāki, jo valdība vēlas tos padarīt par nabagiem. Valdība nolēmusi atteikties no progresa, transformējot darbaspēku par trūkumcietējiem. Tas ir ceļš uz 17. gadsimtu. Latvija kapitālisma ceļa vietā ir izvēlējusies atjaunot feodālismu,” piebilst ekonomikas profesors Maikls Hadsons.
24.07.2010
Nav ko pielikt, nav ko atnemt, viss pareizi!
Tieši SWH Ivara Godmaņa un Aivara Borovkova virsvadībā bija izveidoti civil-krim likumi. Visas nianses bija apspriestas sakarā ar likumu. Šajā sakarībā ir skaidrs kādos ūdeņos peld Ventspils osta, Ventspils nafta, Kālija parks, 100 Ventrans ar Aivaru Lembergu priekšgalā un tā tālāk. Kas ir bankas, protams, bijušas Olimpija, Banka Baltija, tagad visas nenosaukūu. Tagad sapratāt no kurienes radās elle Latvijā?
Aivaru Borovkovu sodīja pats Dievs. Atcerieties to nelaimi netālu no Cēsīm, kur viņš ar mašīnu iebrauca grāvī un zaudēja bērnu. 5 MINŪŠU LAIKĀ viŅŠ visVARENAIS nespĒja neko palīdzēt un uz viņa sievas rokām ar trubu ietriektu vederā mira viņa paša bērns. Lūk, tā Dievs soda. Un sodīs vēl, jo cietušie no viņu nelietībām cilvēki lūdz Dievu atbrīvot zemi no tādiem zemlopiem kā Borovkovs un Godmanis.
Piekrītu Hadsonam,BET vēlreiz BET ,ne jau valdība pieņem tos reti stulbos likumus,BET atkal BET tādi nelieši kā Karluša Leiškalns,sexa apsēstais Krauklis un Co.Vienotība bija PAR progresīvo nod./Štokijs un Co ir apendicīts Vienotībā,jo citi neņem/ ,par nodokli bagātnieku pilīm utt.To izgāza OPOZĪCIJA.Vai tad arī TT ir (AŠ)2 un SC rupors?
“informator”, par tādu Dieva zaimošanu /bērna bojā eja/ ,tu pats tiksi Dieva sodīts.Ej PUBLISKI pret Borovkovu un Co ,negānies par nevainīgu bērna dvēseli!Visam ir sava robeža,tu jau izskaties pēc KONONOVA!
Paskatieties, kas ir pelēkie kardināli, kas turās un raujās atkal pie varas un kādi NĪ tiem pieder….atliek tik kārtējo reizi piekrist PB-valsts ir nozagta! Vai kāds apstrīdēs, ka Latvija nav mafijas rokās un krustēvu sejas nepārtraukti zīmējās plašsaziņas līdzekļos, solot debesu mannu. Es vnk nespēju saprast-ko darīt, lai šo nelaimi nokratītu no mūsu, mūsu mazbērnu un bērnu pleciem???!!! Prāts nespēj pieņemt to drausmīgo bandītismu, kas tur veselu valsti savās rokās un to vienkārši iznīcina!!!!!!!!!!!!!!
Mafija legalizējas ar sev izdevīgu likumdošanu. Tas pierāda, ka situācija ir daudz dramatiskāka ka izskatās. Skaidrs viens-bez starptautiskā palīdzības Latvija iznīkst.
Lai notīrītu no Latvjiem šo kauna traipu, tad beigās būs jāpadzen šī kliķe ar sūdainu mietu, jo šie sūdi ir paši riktīgākie sūdi, un ir daudz smirdīgāki par pirmajiem!
Daži šaubīgie Latvijas miljonāri – viņu īpašuma apmērs rada šaubas
Andris Ameriks – nekustamie īpašumi
Pēteris Avotiņš – transports
Ilmārs Āboliņš – Lindeks
Valērijs un Vilorijs Belokoņi – Baltijas Starptautiskā banka
Anatolijs Bliks – bij. Vācijas-Latvijas banka
Agris un Dzintars Gredzeni – Alkolats
Andris Grūtups – advokāts
Ainārs Gulbis – SWH Rīga
Aleksandrs Iļčenko – bij. Sakaru banka
Natālija Jakovļeva – Reaton
Rustems Kadirovs – bij. Tess Petroleum
Biomins Kajems – Interpegro
Ojārs Kehris – tranzīts
Konsantīns Kovaļovs – UBAK
Vilis Krištopans – bij. Vācijas-Latvijas banka
Gatis Krūze – bij. Lata International
Vladimirs Kuļiks – Rīgas komercbanka
Jānis Ķirsis – Lindeks
Jānis Lasmanis – Kolonna
Aleksandrs Lavents – bij. Banka Baltija
Aivars Lembergs – tranzīts
Grigorijs Levins – New Century Holding
Tonijs Levins – Rietumu banka
Vladimirs Levins – New Century Holding
Kirovs Lipmans – Liplat
Juris Lūsis – Rīgas miesnieks
Vadims Makarenko – bij. Reko banka
Maira Meļķe – Grobiņa
Aivars un Ivars Muravski – Liepājas kuģu remonta rūpnīca
Džordžs Ostrovskis – bij. Vācijas-Latvijas banka
Edvīns Samulis – Lode
Oļegs Stepanovs – tranzīts
Jakovs Strucovskis – Tabakas nams
Andris Šķēle – pārtikas rūpniecība
Ainārs Šlesers – Varner Baltija, Varner Hakon Invest
Mihails Šuļika – Mono
Jānis Tukāns – Zemes banka
Vilnis Vītoliņš – Trasta komercbanka
Marika un Jurijs Žuravļovi – Marika
Vilis Vītols
Ivars Muzikants
Raitis Gailis
Vladimirs Ļeskovs
Raigorodskis
Kokalis
M.Hadsons visu pateicis precīzi. Mums savukārt jādomā ko un kā darīt, lai mainītu notiekošo nelietības kursu un sodītu pie tā vainīgos valsts noziedziniekus.
…un intresanti, kur palikusi īstā Pamela, kas rakstija saturīgi un objektīvi, jo šis pseido pamelis izskatās pēc kārtējā “petersona=black jokera”?
Vērīgais- vienkārši šobrīd attiecīgais tribunālists iemiesojies citā nikā un kamēr nemainīsies mēness fāzes- pamelu jums nedzirdēt.
informatoram- “Lūk, tā Dievs soda. Un sodīs vēl, jo cietušie no viņu nelietībām cilvēki lūdz Dievu atbrīvot zemi no tādiem zemlopiem kā Borovkovs un Godmanis.” – kas tas tāds tavs dievs ir, ka viņš atbalsta patvaļu un atļauj ņirgāties par citu nelaimēm?? Par šādiem novēlējumiem novēlu tev pašam un taviem bērniem trešajā augumā 10x lielākas sāpes un ciešanas, nekā tās, kas bija Borovkovam traģiski bērnu zaudējot. Tad varbūt tu, tukšpauri, sapratīsi, ko nozīmē priecāties par citu cilvēku nelaimēm…….
blec pļecka un ar vēl citiem taviem nikiem te, beidz muldēt savu prasto kremļa demagoģiju, te vienalga tava urlas smirdoņe nevienu neietekmē – tev sen sen visur muļķim saka-lasies pie saviem ru urlikiem un tur vālē savas stulbības, tie lohi žaunas pavēruši visu norij uz urā.
Bet par borovkovu tika teikts, ka tas pēc autora domām ir Dieva sods un nevis izrādija prieku par bērna nāvi, tu perdeli lasīt vispār māki?
Un doma pareiza un mūžiga- par visu ļauno ir, bija un būs jāmaksā un citiem tas ir uzreiz, citiem lēni maļ Dieva dzirnas, bet ļoti PAMATĪGI (uz tevi tas ļoti zīmējas)! Un ja tāds noziedzinieks ir vainīgs savas dzimtās zemes nevainīgu un godīgu cilvēku dzīves izkropļošanā un bojā ejā, TAD TĀDS VAR BŪT DIEVA SODS, bet kur tu mēsls prieku rāvi šādā drūmu faktu konstatācijā???!
Kur tauta tava pašcieņa un gods?, 25.07.2010 23:47
…ko tik visu un kā tik visu te apzelējat, kā arī tādi paši mietpilsoņi citās Delfu tēmās, bet par patiesi satraucošo, visur tautā briestošo niknumu par Latviju nomācošo psrs civilokupantu nekaunību un skaitu, kas paralizē morāli un garīgi pilsoņu darbus visās sfērās, par nepildīto, bet nepieciešamo juridisko un patieso dekolonizāciju, par it visur uzmācīgi mūs ielencošo rusifikāciju, ne vārda??!
No kurienes jūs visi tik pragmatiski gļēvi izperēti? Kā masa bez pašcieņas un neattaisnojama sakāvnieciskuma pārpilni, pat bez pat vārdu kaujas, kur nu izejot vēl, ja jāiziet būtu ielās. Nu kur esat tādi bailīgi te radušies?!
Tik daži reti, godīgi pilsoņi ieminas par šo mūs ielenkušo svešo sērgu, kuras dēļ ir viss sliktais noticis ar mūsu zemi un tautu un notiek joprojām!
—————————————-
un es pievienojos šim tekstam un arī prasu mūsu it kā godīgajiem, bet trušveidīgajiem tautiešiem – kad beigsiet trīcēt un klusēt par tādu nelikumību un nekaunību pret mūsu valsti un tautu???! (melnpļeckām neko neprasu, tie smirdēs, kamēr tiks no vienu puses pamesti un no otras smagi sodīti)
informatoram: kas Tu tāds esi, ka domājies Dieva gribu zinām? Varbūt Kungs sodīs Tevi pašu – par Tavu cinisko bezkaunību un stulbo pašpārliecinātību. Man ļoti nepatīk Borovkovs, bet neapšaubāmi Tu esi daudz pretīgāks.
“Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.” (Otrā Mozus, 20:7).
Apbrīnojami, kādi te plānprātiņi komentē, šķiet, Black Joker teju vienīgais normālais cilvēks.
Es tevi tūdaļ iebaidīšu!Mūsu Latvju baltais Dieviņš parādās tur, kur notiek netaisnība!Un vēlāk, viņš atnāks, un sodīs tevi (ja būsi nodarijis ļaunumu)!Vēl mums ir dusmīgais Pērkoņtēvs, tas mošķus vajā!Par mēnessfāzēm, tev daļēja taisnība, mūs – nacionālistus, mūsu taisnībā atbalsta Mēnesstiņš, jā!
Miervaldim – nu nav neviena dieviņa, nav :):) nedz latviešu, nedz maiju, nedz kādu citu tautu izdomātu un pieņemtu par esošiem.
Lasot šīs lapas murgojumus, var saprast, kuri cilvēki patiešām ir bijuši un izslīdējuši no viņu vervētāju rokām. Sen neko tik riebīgu nebiju lasījusi. Kā gan var viens dīkdienīgs un psihiski slims cilvēks Vācijā dirnot radīt šādu naida lapu? Šadi cilvēki paši ir jāsoda saskaņā ar ES cilvēktiesību normām.
Visu cieņu tiem daudzajiem cilvēkiem, kurus šie dīvainie dīkdieņi viņus šeit aprej un aplej ar samazgām.
NU KUMEEDINI-TAK TAA SILVIJA, ANTROPOVS UN BLECK JOKS IR VIENA UN TAA PATI ALGOTNA DIVKAAJAINA MEESLU MASA
-UN TAS BUBA IR TIK PAREIZI URLIKIEM ATBAAZIS, KA ARII PEEC SKAIDRUJUMA, TIE TURPINA ZVANKSTEET SAVUS MELUS, IZLIEKOTIES KA NAV ATSHIFREETI
un “vienkārši marija” arī ir viena un tā paša tribunālista iemiesojums tēlā atkarībā no mēnes fāzes:):):)
Skaidrs, ka ja bļeck pļec (ha,ha) naivi raksta sevi nododot: un “vienkārši marija” arī ir viena un tā paša , tad protams, ka vārds ARĪ visu izsaka
Pastulbs jau tāpat esi, ja truli kalpo svešajam kremlim, kas tevi ARĪ par mēslu uzskata, bet izmanto
te pareizi kāds teica, tu urla norausies no abām pusēm
nesaprotu, kā tādi skopi, alkatīgi un mantkārīgi kolaboranti-kangariņi nekad nejūt, no kurienes vējš pūš un kad tiem tuvojas kirdik, nu visā vēsturē paskatos, ja kāds ir stulbs un akls, tad tas ir šitāds nodevējiņš , kā tas pļecka
naktstauriņam – ka tik neieskrien ugunī, neizlasījis visus komentārus un tēmas. Tavai demagoģijai vienkārša atbilde- “arī” attiecas uz to, ka šeit VIENS psihiski nelīdzsvarots cilvēks zem nikiem “vienkārši marija”, “ernis purnis”, “miervaldis”, “Pamela” un vēl pāris pilnīgi identiska stila, kļūdu un satura komentāru autoru, publicējas. Ja tu būtu advancēts vecis, tad tu fiksi ar IP adresēm noskaidrotu komentētāju izejas pozīcijas- tad tev nerastos vēlme iecept kādu stulbību.
Rēcīgi, bet 2/3 no šeit iepeldējušajiem komnetētājiem. kuri noliek te savējam viedoklim pretējo domu, tā arī vairāk neparādās un pat ja izsauc tos uz dueli tipa “jāšus vai kājām un ar visu veidu ieročiem”, tad atbildes vietā ir ilgstošs klusums… Par ko tas liecina?
to Silvija
Tev ir pilniiga taisniiba!
2004.gada rudenī mēs norādījām, ka Latvijas nekustamā īpašuma cenas jau kļūst pārāk augstas, ņemot vērā valsts ienākumus un tās ekonomiskos pamatus. Kopš 2005.gada jūlija mēs esam publicējuši laikrakstā Diena virkni rakstu, kuros apgalvojām, ka nekustamā īpašuma bums ir aktīvu un cenu inflācijas forma, kas palielina mājokļu un komercplatību izmaksas, novirzot resursus no investīcijām reālās ražošanas ekonomikas paplašināšanai — it īpaši eksporta produkcijas ražošanai, kas nepieciešama Latvijas importa apmaksāšanai.
Lai stāvokli vēl vairāk pasliktinātu, lielu daļu šo nekustamā īpašuma kredītu izsniedza ārvalstu bankas un tie bija jāatmaksā ārvalstu valūtā. Tas radīja nelabvēlīgu situāciju maksājumu bilancei nākotnē un neradīja veidu, kā nomaksāt šos parādus. Mēs brīdinājām, ka tas novedīs pie inflācijas un ekonomiskās nestabilitātes. Spekulanti aizņēmās, lai iegādātos mājokļus ar vienīgo mērķi — aizkavēt to nonākšanu tirgū, un tāpēc neievēroja, ka bija maz latviešu, kuri varēja atļauties šos greznos īpašumus, kas tika nobēdzināti.
Kā jau toreiz bija zināms, Latvija cieta no tipiskās pēcpadomju draugu būšanas problēmas, kad kleptokrāti izmantoja savus iekšējos sakarus, lai iegādātos īpašumus par lētu cenu. Tā kā īpašuma nodoklis pat netuvojās Ziemeļamerikā un Rietumeiropā pieņemtajiem apmēriem, īpašumu radīto virsvērtību no hipotēku maksājumiem nosmēla bankas, lielākoties ārzemju. Patiesībā ar šo ārvalstu valūtas aizņemšanos Latvija finansēja savu tirdzniecības deficītu. Turklāt liela daļa šo hipotekāro kredītu tika izvesta un ieguldīta ārpus Latvijas. Pārējais tika iepludināts Latvijas celtniecības bumā.
Rezultātā par sviestmaizi tika atdota zeme un īpašumi, kas tika ieķīlāti, lai saņemtu ārvalstu valūtas aizdevumus īpašumiem, kuros tagad ir daudz brīvu vietu un kuru skaits aizvien palielinās, jo ir maz latviešu, kuri var atļauties maksāt tik lielu īri, lai segtu hipotekāros maksājumus. Viesnīcām un tūrisma objektiem veicas daudz labāk nekā iekšzemes ekonomikai. Tas patiesībā lika gados jauniem strādniekiem emigrēt, un emigrācija sasniedza vienu no straujākajiem tempiem pēcpadomju pasaulē.
Hipotekārā kredīta ņemšana, lai finansētu nekustamā īpašuma burbuli, kas nu zaudē sparu, daudziem tagad ir kļuvusi redzama kā piramīdas shēma, kāda tā vienmēr bijusi. Tā darbojās kādu laiku, tāpat kā Bankas Baltija sistēma pirms sabrukuma 1995.gadā, kad beidzās kapitāla pieplūdums. (Kā Lielās depresijas priekšvakarā jokoja amerikāņu rakstnieks F.Skots Ficdžeralds, vētrainie divdesmitie apdzisa, “kad vairs nebija naudas, ko dedzināt”.)
2005.gadā mēs ieteicām ieviest Ziemeļamerikas un Rietumeiropas līmeņa zemes nodokļus, lai noturētu zemā līmenī īpašumu cenas. Tas būtu novirzījis investīcijas uz sektoriem, kuri ražo reālus labumus, un atturējis spekulantus no dzīvokļu iegādes un to nelaišanas tirgū. Augstāki īpašuma nodokļi būtu arī palielinājuši ieņēmumus, lai finansētu infrastruktūru un pat samazinātu Latvijas ārkārtīgi augstos darbaspēka nodokļus, kas ir tik lieli, ka padara neiespējamu tā izmantošanu eksporta preču ražošanai vai konkurēšanai ar valstīm, kuras labprātāk apliek ar nodokļiem īpašumus, nevis darbaspēku. Augsti īpašuma nodokļi pazemina zemes cenu un padara darbaspēku un rūpniecības kapitālu konkurētspējīgāku. Latvija izraudzījās pretējo stratēģiju — mikroskopisku īpašuma nodokļu politiku, kas ir tiešā pretrunā ar to, kā ASV un citas valstis veidoja savu dominējošo stāvokli ekonomikā, pirms dažas no tām arī kļuva par spekulatīvām ekonomikām.
Milzīgas ātrās naudas summas tika iegūtas, spēlējot nekustamā īpašuma kleptokrātijas spēli, taču tā atstāja ekonomiku un sabiedrību ar atbilstoši augstām seku likvidēšanas izmaksām. 2006.gada jūnijā vienas no Latvijas lielākās bankas nekustamā īpašuma menedžeris mums ziņoja (lūdzot saglabāt viņa anonimitāti): “Mēs visi zinām, ka tas sabruks. Taču ikvienam ieņēmumi balstās uz šādas rīcības turpināšanu.” Viens no Latvijas galvenajiem regulētājiem mums teica, ka turpmākas sadarbības ar mums nebūšot, ja mēs nodrukāšot šo izteikumu publiskā rakstā. Taču Rietumu prese bija pilna ar šādiem rakstiem. Latvijā regulētāji mums lika to noklusēt.
Neizbēgamās un pilnīgi prognozējamās sekas tagad ir iestājušās. Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sasniedza kulmināciju 2007.gada aprīlī, tāpat kā lielākā daļa citu nekustamā īpašuma tirgu visā pasaulē. Globālais, kā arī Latvijas nekustamā īpašuma burbulis saplok. Pareksa banka pēta iespēju radīt investīciju fondus, kuri nopirktu īpašumus, kuru īpašnieki nevar nomaksāt hipotēkas, un novērstu vēl plašāku cenu sabrukumu, un līdzīgi plāni tiek atbalstīti ASV. Tikmēr Latio mēģina iegūt valdības atbalstu. Tāpat kā ASV, spekulanti un viņu baņķieri tagad mēģina panākt, lai valdība viņus izglābtu.
Tie ir tie paši cilvēki, kuri iedzīvojās bagātībā, faktiski neko neražojot, bet tikai pārņemot īpašumus savās rokās. Tagad viņi mēģina aplikt ar pamatīgu “nodokli” pārējo sabiedrību caur inflāciju, kuru viņi palīdzēja radīt. Tie vēlas, lai viņus glābtu viņu ekonomiskie upuri.
Tas vienīgi paildzinās ekonomikas īsto pārstrukturēšanu, kas nenotika pēc Padomju Savienības sabrukuma. No paša sākuma Latvijas valdībai — tāpat kā citu pēcpadomju valstu valdībām — vajadzēja novirzīt investīcijas reāliem uzņēmumiem, kuri ražo reālas preces. Tas nenotika tikmēr, kamēr bija iespēja ātrāk, vieglāk un ar mazākiem nodokļiem gūt peļņu no spekulācijas ar parādu finansētiem īpašumiem.
Šajā ziņā cenu lejupslīdes mākonim Latvijā būs arī sudraba maliņa. Nekustamā īpašuma cenu kritums novirzīs investīcijas produktīvākos sektoros. Hipotēkas pašas par sevi nav nekas slikts, taču tās rada bankrotus, kad maksājumi par hipotēku ir augstāki nekā potenciālie ienākumi par īri. Sekošanas cienīgs ir Vācijas modelis. Vācijā hipotēka ir lielākam procentam cilvēku nekā Latvijā, taču viņiem ir relatīvi zemas parādu apkalpošanas saistības kā procents no viņu ienākumiem, un tāpēc viņiem nedraud maksātnespēja. Mājokļa izmaksām amerikāņu ģimenes pašlaik parasti tērē 40% savu ienākumu, divkārt pārsniedzot līmeni, kāds ir normāls algu saņēmējiem Vācijā. Mājokļa cena ASV parasti piecas reizes pārsniedz pelnītāja gada ienākumus salīdzinājumā ar trīs līdz trīsarpus reizēm lielā perioda daļā pēc Otrā pasaules kara. Tikmēr daudzi vācieši labprātāk īrē, it īpaši no bezpeļņas kooperatīviem, jo tas samazina maksājumus bankām. Tas dod ģimenēm iespēju uzkrāt līdzekļus un ar šiem uzkrājumiem finansēt rūpniecības pieaugumu. Latvija izraudzījās citu alternatīvu — iespējamie mājokļu pircēji un komerckompānijas aizņēmās lielas summas no bankām, lielākoties ārvalstu valūtā, lai iegūtu piekļuvi mājokļiem. Lielie maksājumi par parādu apkalpošanu jau tuvojas arī Latvijas ar parādiem visvairāk apgrūtinātajiem īpašumiem, un šķiet, ka Latvija piedzīvos tikpat augstu maksātnespējas līmeni, kāds vērojams citās valstīs. Vēl viens pozitīvs iznākums būs, ka zemāka nekustamo īpašumu vērtība samazinās izmaksas par Latvijas darbaspēku un cenu par tās ražojumiem, kurus patlaban dzen uz augšu nepieciešamība apmaksāt Rīgas pārmērīgās dzīvojamās platības cenas. Par nelaimi, nekustamā īpašuma tirgus sabrukums būs cena, kas jāmaksā par cenu samazināšanu un Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas atjaunošanu.
Vēl viens piemērs sliktai politikai, kas noved pie papildu “nodokļa” sabiedrībai, ir Dienvidu tilts. 2006.gadā mēs ieteicām Pilsētas attīstības aģentūrai neņemt lielus kredītus no ārvalstīm tā finansēšanai, jo tas radīs Latvijas naudas aizplūšanu uz ārzemēm. Mēs ieteicām, cik vien iespējams, piesaistīt vietējo finansējumu, nākotnē izmantojot arī paaugstinātu īpašuma nodokli rajonos ap tiltu, jo šīs zonas būs pievilcīgas tiem, kuri meklēs ātru pieeju abiem Daugavas krastiem. Tā vietā tika paņemts milzīgs ārvalstu aizdevums ar nepievilcīgām procentlikmēm, kas ilgus gadus kā slogs gulsies uz Latvijas iedzīvotāju pleciem.
Tam tā nav jābūt. Latvijai ir reālas ekonomiskās priekšrocības, kas to nostādītu uz pārticības ceļa, ja tās nodokļu sistēma stimulētu investīcijas, nevis kapitāla aizplūdi un emigrāciju. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis padara to par dabisku tranzīta koridoru, kas savieno Eiropu ar Āziju caur Eirāziju pa jauno Zīda ceļu. Šī ideja tagad kļuvusi pazīstama, kopš mēs to izvirzījām avīzē Diena 2005.gada februārī publicētā rakstā. Šomēnes Ķīna nosūta savus pirmos konteinerus caur Latviju. Valstij ir lauksaimniecības potenciāls, lai ražotu biodegvielu un arī audzētu kviešus, kur ir tam piemērota augsne. Latvija varētu arī kalpot par piegādātāju automašīnu ražošanas centram, kas veidojas Sanktpēterburgā, kur Āzijas investori vēlas redzēt stabilitāti un labas attiecības starp baltiešiem un krieviem, ko varētu veicināt ekonomiskā integrācija. Cits labas uzņēmējdarbības piemērs ir tādas firmas kā Latvijas GroGlass, kas izmanto augsto tehnoloģiju, kura daļēji ir radīta uz vietas, lai ražotu tikai sev raksturīgu produkciju globālajam tirgum. Tādas kompānijas kā šīs valdībai būtu jāizceļ kā paraugrūpnīcas, nodrošinot tām kredītus, kuri būtu pieejami arī tiem, kuri sekotu šim paraugam, tādējādi veicinot klasteru veidošanos ap tām. Tas ir pārbaudīts modelis, kuram ir sekojušas citas, savulaik arī daudzas Rietumeiropas valstis, ceļā uz attīstību.
Mazinoties spekulācijas iespējām un sākoties ekonomikas lejupslīdei, Latvijas ekonomikai no jauna būs jākoncentrē uzmanība uz reālu labumu ražošanu, kuros dalītos daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju, pretēji spekulantu ekonomikai, kas sakņojas astoņdesmito gadu korumpētajā padomju ekonomikā, kura pārtapa par pēcpadomju perioda kleptokrātiju. To stimulēja neoliberālā uzņēmumu izdāļāšana par sviestmaizi (“sliktā uzņēmējdarbība”, kas piešķīra sliktu pieskaņu vārdam “reforma”, kas radīja iespēju iedzīvoties bagātībā, izlaupot sabiedrisko sektoru, nevis ievirzot “labo” uzņēmējdarbību reālas ekonomikas radīšanā.
* Raksta autori — Dr.Džefrijs Samerss un Dr.Maikls Hadsons — vada Ilgtermiņa ekonomisko tendenču pētīšanas institūta Baltijas pētījumu grupu
M.Hadsons, Dž.Sammerss: ‘Latvija: eksperiments tuvojas beigām’
Aprīlis 6th, 2010 | Ekonomika, Finanses | admin
Jau vairākkārt esam publicējuši M.Hadsona un Dž.Sammersa rakstus, un daudziem rakstītais jau ir zināms. Publicējam arī šo, jo tas ir salīdzinoši īss un kodolīgs – tāds kā kopsavilkums.
Lielākā daļa pasaules plašsaziņas līdzekļu savu uzmanību ir pievērsušas Grieķijai, Spānijai, Īrijai un Portugālei kā Eiropas visproblemātiskākajām valstīm. Taču daudz nežēlīgāka, postošāka un atklāti nāvējoša postpadomju ekonomikas krīze, kas norisinās valstī, kas plāno iekļauties eiro zonā, kaut kā ir palikusi nepamanīta.
Stāvokli mūsu valstī vērtē Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta eksperti.
Tas neapšaubāmi notiek tāpēc, ka eksperiments ar Latviju ir apsūdzība neoliberālisma postošajām šausmām un Eiropas politikai, kas tā vietā, lai sniegtu apsolīto palīdzību, uzlūko Latviju kā kolonizējamu teritoriju, saredz tajā eksporta un banku pakalpojumu tirgu – teritoriju, kurai jāatņem visas ekonomiskās priekšrocības, kvalificēts darbaspēks, nekustamie īpašumi un vispār viss, ko tā mantojusi no padomju ēras.
Latvijai ir nācies piedzīvot vienu no visnežēlīgākajām krīzēm pasaulē. Pēdējo divu gadu laikā tās iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms ir krities par 25,5%, uzstādot pasaules rekordu. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) optimistiskākās prognozes, kad paredz IKP kritumu vēl par 4% un tam sekojošais Latvijas ekonomikas sabrukums aizēnos ASV Lielās depresijas rādītājus.
Taču sliktās ziņas ar to nebeidzas. Valsts valdība strauji palielina parādus. Latvijas ārējais parāds no 7,9 % 2007. gadā pieaugs līdz 74 % šā gada beigās un saskaņā ar SVF visoptimistiskāko scenāriju 2014. gadā stabilizēsies 89% līmenī, atstājot Latviju tālu aiz Māstrihtas vienošanās kritēriju robežām.
Un tomēr neviens Rietumos neuzdod jautājumu, kāpēc Latvijai ir iedalīts šāds liktenis – tik tipisks Baltijas un citu postpadomju valstu ekonomikai, kurām ciešanu mērs ir tikai mazliet mazāks. Pēc tam, kad šīs valstis ieguva brīvību no Padomju Savienības 1991. gadā, šodien diez vai var vainot padomju sistēmu kā vienīgo problēmu cēloni. Nevar arī uzvelt visu vainu vienai atsevišķi ņemtai korupcijai. Patiesībā šis vēlīnā padomju perioda mantojums tikai izvērsās plašumā un pastiprinājās, pieņemot tādu kleptokrātijas formu, kas nodrošināja „bagātu ražu” Rietumu baņķieriem un investoriem.
Tie bija Rietumu neoliberāļi, kas „piebaroja” šīs ekonomikas ar „draudzīgām biznesa reformām”, kurām skaļi aplaudēja Pasaules Banka, Vašingtona un Brisele. Ir jāsamazina korupcija kaut vai līdz Igaunijas rādītājiem, kurai tāpat kā visām Baltijas valstīm nācās ciest no augsta bezdarba, ekonomikas izaugsmes krišanās, dzīves līmeņa pazemināšanās un pieaugošas emigrācijas. Neoliberālās ekonomikas ceļš nepavisam nav tas ceļš, kuru pēc Otrā Pasaules kara izvēlējās Rietumeiropa, un šo ceļu salīdzinoši nesen neizvēlējās arī Ķīna.
Šīs valstis izvēlējās klasisko ceļu, lai aizsargātu savu rūpniecību, attīstītu sabiedrisko infrastruktūru, uzturētu progresīvo nodokļu sistēmu, izveidotu veselības aizsardzības sistēmu un ieviestu darba drošības noteikumus, kas no neoliberālās brīvā tirgus ideoloģijas viedokļa ir jānolād un „jāizslēdz no baznīcas”. Tas bija jauns eksperiments, kura ģenerālmēģinājumu Čīlē, pieliekot upurim pie galvas pistoles stobru, organizēja „Čikāgas zēni”. Latvijas padomdevēji nāca no Džordžtaunas, tomēr ideoloģija bija iepriekšējā: demontēt valdību un nodot varu politiskajiem pakalpiņiem. Lai realizētu šo cietsirdīgo eksperimentu, tika nolemts lielākajā daļā padomju bloka valstu ļaut vaļu Rietumu bankām, finanšu investoriem un tā sauktajiem „brīvā tirgus darboņiem no ekonomikas”, kam bija jākļūst par jaunās ekonomikas dizaineriem. Kā parādīja turpmākie notikumi, „piegrieztne” bija palikusi vecā. Mainījās izpildītāju vārdi, bet lielākā daļa no tiem bija saistīti ar Vašingtonu, Pasaules Banku un Eiropas Savienību. Tās tad arī maksāja izpildītājiem. Nu, un, tā kā „dizainerus” sponsorēja Rietumu finanšu institūti, nav jābrīnās, ka „piegriezts” tika par labu aizbildņu finanšu interesēm.
Tas bija plāns, kuram nepiekristu nevienas demokrātiskas Rietumu valsts valdība. Valsts uzņēmumi tika par smiekla naudu pārdoti uzticamām privātpersonām, lai tos vēlāk ātri pārdotu Rietumu investoriem un vietējiem oligarhiem. Lai nomaskētu notiekošā būtību, šajās valstīs nodokļu sistēma tika izmainīta tā, lai Rietumu banku galvenajiem klientiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un dabīgajiem monopolistiem nodokļi praktiski nebūtu jāmaksā.
Padomju Savienībā komercbanku nebija kā parādības. Tā vietā, lai palīdzētu šīm valstīm izveidot savas bankas, Rietumeiropa pamudināja savas bankas izsniegt kredītus, lai noslogotu šo valstu ekonomiku ar procentu izmaksām. Lai aizsargātu banku intereses, tie tika noteikti eiro un citās stabilās valūtās. Tas pārkāpa galveno finanšu aksiomu: nekad nefiksēt savus parādus stabilā valūtā laikā, kad valsts parādi tiek mērīti mazāk stabilā valūtā. Taču tāpat kā gadījumā ar Islandi, Eiropa šīm valstīm piesolīja palīdzēt iekļūt eiro zonā. Reformas sastāvēja no tā, ka tika demonstrēti paņēmieni, kā nodokļu nastu no uzņēmumiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem pārlikt uz tiem, kas strādā. Runa nav pat par plakano ienākuma nodokļa skalu. Runa ir arī par plakanu nodokļa skalu „sociālajiem pakalpojumiem”: atskaitījumus par medicīnisko apdrošināšanu un pensiju fondos bija jāmaksā strādājošiem un nevis valsts budžetam, kas varēja iegūt šos līdzekļus, paaugstinot nodokļus.
Atšķirībā no Rietumiem īpašuma nodoklis šajās valstīs bija neliels. Tas valdībām lika aplikt ar nodokļiem rūpniecību un darbiniekus. Un atkal atšķirībā no Rietumiem, tie nebija progresīvais ienākumu un peļņas nodoklis. Šāda politika krasi paaugstināja darbaspēka izmaksas. Tādejādi rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana valstīs ar neoliberālo ekonomiku kļuva pārāk dārga un nekonkurētspējīga, salīdzinot ar Veco Pasauli. Realitātē postpadomju ekonomikas tika pārvērstas par zonām, kurp tiek eksportētas Eiropas preces un banku pakalpojumi.
Postpadomju valstu ekonomikas, kurām 1991. gadā parādu nebija, tika noslogotas ar saistībām, kas bija nominētas stabilās valūtās. Rietumu bankas pieprasa, lai Latvija un pārējās Baltijas republikas norēķinātos, īstenojot jaunas neoliberālas „reformas”, kas tām draud ar visa darbaspēka emigrēšanu, pēc kā to ekonomikas sarausies čokurā, bet nabadzība uzblīdīs. Neoliberālā ideoloģija, kuru, spriežot pēc visa, Eiropā un Ziemeļamerikā gatavojas pielietot, piesedzoties ar skaļu optimistisku retoriku, ir izrādījusies tika postoša, ka tās sekas var salīdzināt tikai ar militāras okupācijas sekām.
Šodien termins „reformas” Baltijas valstīs iegūst negatīvu nokrāsu tāpat, kā tas bija Krievijā. Tagad tās jau nozīmē atgriešanos pie feodālas atkarības. Kopš neoliberālās kārtības ieviešanas ir pagājuši jau daudzi gadi, un rezultāti ir izrādījušies liktenīgi – tos droši var salīdzināt ar noziegumu pret cilvēci. Ekonomiskā izaugsme tā arī nesākās, bet no padomju laikiem mantotie aktīvi ir apkrauti ar parādiem. Latvijas Banka apgalvo, ka valsts jau ir sasniegusi krīzes zemāko punktu. Pamazām palielinās eksports, taču ekonomikas stāvoklis joprojām ir šausminošs. Ja pašreizējās tendences saglabāsies, valstī nepaliks iedzīvotāji, kas varētu izmantot ekonomikas atdzimšanas augļus. Bezdarbs turas 22% līmenī. Desmitiem tūkstoši cilvēku ir pametuši valsti un desmitiem tūkstoši palikušo ģimeņu neuzdrošinās laist pasaulē bērnus. Alberts Einšteins savulaik teica, ka viens no neprāta simptomiem ir daudzkārtēja vienu un to pašu darbību atkārtošana, cerot, ka rezultāts ikreiz būs citādāks. Šodien Latvijas uzdevums ir izvest valsts ekonomiku no neoliberālā kursa, kas to ved uz neodzimtbūšanu. Lai to paveiktu, būs jāmaina gan ekonomikas filozofija, gan arī valdība.
Jautājums: bet kā uz to reaģēs Eiropa un Rietumi? Vai atzīs savas kļūdas, vai bezkaunīgi izvairīsies no atbildes? Pagaidām cerīgas pazīmes nav manāmas. Rietumos runā, ka strādnieki vēl nav novesti līdz galējas nabadzības stāvoklim, rūpniecība – līdz pēdējā darbagalda apturēšanai, bet ekonomika kā pacients vēl nav pilnībā noasiņojusi.
Maikls Hadsons – Misūri Universitātes (Kanzasas štats) profesors, Ilgtermiņa ekonomikas tendenču pētniecības institūta prezidents.
Džefrijs Sammers – šā paša institūta Baltijas valstu izpētes grupas līdzdirektors
Pārpublicēts no http://www.varianti.lv
Es iesaku neklusēt!Rīkojieties!Taisiet protesta akcijas, iesniedziet savus rakstus ANO, taču neklusējiet!
jā, jā Silvij, tu esi tas pats pļeck bļeck, nu sapratu!
Paldies asirietim!
Bet tev silvij-pļecka nav ienācis prātā, ka loģiski un likumsakarīgi ir, ka sakrīt cilvēkiem domas un tēmas, jo viņi taču RAKSTA TAISNĪBU?!
Plaši pazīstamie miljonāri
Raimonds Gerkens – Gerkens un partneri
Guntis Indriksons – Skonto
Valērijs un Tatjana Kargini – Parekss
Ēriks Kaža – Rīgas kuģu būvētava
Haims Kogans – Lukoil Baltija group
Viktors Krasovickis un Ņina Kondratjeva – Parekss
Jūlijs Krūmiņš – Man-Tess
Gunārs Ķirsons – Lido
Georgs Lansmanis – Lansmanis un partneri
Vasilijs Meļņiks – Rīgas kuģu būvētava
Ne tik pazīstamie miljonāri
Ivars Bārs – Carroll, Burdick & McDonough
Benjamiņu mantinieki – nekustamie īpašumi
Andrejs Bleidels – Rimako
Sols Bukingolts – ēdināšana, medikamenti
Jānis Dāvis – Admirāļu klubs
Ilgvars Dižgailis – nekustamie īpašumi ASV
Leonīds Esterkins – Rietumu banka
Sauls Felss – Tabakas nams
Boriss Gluhmans – Reaton
Leonīds Himičevs – Inkomi
Varis Jakovickis – Ave Lat
Justs Karlsons u.c. mantinieki – Berga bazārs
Vladimirs Komogorcevs – Lat-West-East
Dmitrijs Kovaļs – Saules banka
Viktors Krišjansons – nekustamie īpašumi
Pēteris Krūgaļaužs – saistīts ar Ave Lat grupu
Ēriks Masteiko – Ave Lat
Alevtina Moroza – Viada
Ivars Muzikants – Balta
Āris Ozoliņš – Baltika
Normunds Putāns – Ave Lat
Stefans Rāzna – Latvijas krājbanka
Andris Ruselis – Zemes banka
Jurijs Šabašovs – Lat-West-East
Jurijs Ščetiņins – Saules banka
Viktors Škuratovs – Viada
Pēteris Šmidre – Baltkom
Mihails Uļmans – Mono
Mamerts Vaivads – Puses
Vilis Vītols – Māras banka
Jānis Zuzāns – Admirāļu klubs
Latvijā neesošie, bet ar Latviju cieši saistītie miljonāri
Valentīns Čikovani – bij. Cargo auto, NVS
Herberts Everss – Siemens, Vācija
Anatolijs Frenkels – Lathaag, ASV
Raitis Gailis – bij. Depozītu banka, NVS
Luciāns Gņazdo – Gulfstream, Dānija
Norberts Klaucēns – nekustamie īpašumi, ASV
Aleksandrs Kņazevs – Hoetika, Spānija
Vallija Korecka – kolekcionāre, Lielbritānija?
Juris Kuzminovs (šaubīgi) – bij. saistīts ar grupu Eolika, ASV
Anatols Lapiņš (šaubīgi) – Porsche, Vācija
Emīls Lavents – Finhold, ASV vai Izraēla
Grigorijs Lučanskis – Nordex, Austrija
Vladimirs Ļeskovs – bij. Pārdaugava, Krievija
Šeihs Bin Ibrahims al-Madžids – Unibanka, Sauda Arābija
Eduards Maharevs – aviobizness, Kipra
Boriss Osipovs – bij. Top banka, Lielbritānija?
Aleksandrs Plotkins (šaubīgi) – Mono, ASV
Igors Sokols (šaubīgi) – Mono, ASV
Armands Stendzenieks – Zus Rohstoffe Trading Gmbh., Vācija
Aleksandrs Šenkmanis – bij. Banka Baltija, NVS
Pēdējos gados mirušie miljonāri
Viktors Balulis – Balulis Ltd.
Sergejs Generalovs – Lat-West-East
Maisejs Gurevičs – Interpegro
Valērijs Mačugins – Mono-M
Ādolfs Sadauskis – nekustamie īpašumi
Voldemārs Selga – Consum
Šaubīgie miljonāri – viņu īpašuma apmērs rada nelielas šaubas
Andris Ameriks – nekustamie īpašumi
Pēteris Avotiņš – transports
Ilmārs Āboliņš – Lindeks
Valērijs un Vilorijs Belokoņi – Baltijas Starptautiskā banka
Anatolijs Bliks – bij. Vācijas-Latvijas banka
Agris un Dzintars Gredzeni – Alkolats
Andris Grūtups – advokāts
Ainārs Gulbis – SWH Rīga
Aleksandrs Iļčenko – bij. Sakaru banka
Natālija Jakovļeva – Reaton
Rustems Kadirovs – bij. Tess Petroleum
Biomins Kajems – Interpegro
Ojārs Kehris – tranzīts
Konsantīns Kovaļovs – UBAK
Vilis Krištopans – bij. Vācijas-Latvijas banka
Gatis Krūze – bij. Lata International
Vladimirs Kuļiks – Rīgas komercbanka
Jānis Ķirsis – Lindeks
Jānis Lasmanis – Kolonna
Aleksandrs Lavents – bij. Banka Baltija
Aivars Lembergs – tranzīts
Grigorijs Levins – New Century Holding
Tonijs Levins – Rietumu banka
Vladimirs Levins – New Century Holding
Kirovs Lipmans – Liplat
Juris Lūsis – Rīgas miesnieks
Vadims Makarenko – bij. Reko banka
Maira Meļķe – Grobiņa
Aivars un Ivars Muravski – Liepājas kuģu remonta rūpnīca
Džordžs Ostrovskis – bij. Vācijas-Latvijas banka
Edvīns Samulis – Lode
Oļegs Stepanovs – tranzīts
Jakovs Strucovskis – Tabakas nams
Andris Šķēle – pārtikas rūpniecība
Ainārs Šlesers – Varner Baltija, Varner Hakon Invest
Mihails Šuļika – Mono
Jānis Tukāns – Zemes banka
Vilnis Vītoliņš – Trasta komercbanka
Marika un Jurijs Žuravļovi – Marika
Vilis Vītols
Ivars Muzikants
Raitis Gailis
Vladimirs Ļeskovs
Raigorodskis
Kokalis
un kāds labums pārrakstīt miljonāru sarakstu? kurš to nezina :)
AlFenko- iet runa nevis par sakrītošām domām, kas ir normāla parādība, bet par identiskām kļūdām, identisku rakstības stilu, identiksiem izteicieniem. Nevajag nemaz būt filologam :)
Un tu brīnies, kādēļ viņi tikuši pie savas bagātības ar zagšanu.Tak viņi nav īsti labieši, bet gan bezkaunīgi, gļēvulīgi zagļi, kurus mūsu varturi maskē par labiešiem!Daļa varbūt ir īsti labieši, taču aristokrātijas mūsu zemē nav!Un kādēļ tu piemini šaubīgos labiešus, un ar Latviju saistītos labiešus?Par, ar Latviju saistītajiem labiešiem es nerakstīšu, taču kādēļ jānosoda cilvēks tikai tādēļ, kad ir bagāts?!Bagātība ir cilvēka gods, taču, kā es augšā minēju, pie mums īstas oligarhijas nav!
bleck, nemuldi un nesauc par faktiem savus vēlamos vērojumus, es arī palasiju visu un saku, ka tikai noskaņa un attieksme pret tevi un citiem okupantu urlām un šestakiem ir vienāda, bet stils, runas veids un pat izteicieni un to pielietijamā sistēma ir pilnīgi atšķirīgi
un vispār, vai tad tu esi tik truls, vai tik krieviskā vidē, ka nezini, ka tā runā un domā visa Latvija, vairāk vai mazāk, inteliģentāk, vai prastāk, bet visi lād okupantus, krievu un latviešu komuņakus un vēl tiem nosprāgt
Bet dekolonizāciju, tas ir lai svešie urlas aizlasas, to grib visi, pat latv. komunisti
Arejam – izskatās, ka te gan divi zem “areja” sludinās,bet nu lai paliek – es strādāju ar cilvēkiem kopš 1994.gada un ļoti labi orientējos apkārtējā vidē un viedokļos. Esmu saticis pāris tādus ekstrēmus cilvjus, kas gribētu patriekt visus krievus, esmu saticis pāris tādus, kas saka, ka šeit krieviem visas tiesības būt un latvieši lai sabīdās, bet lielākā daļa uzskata, ka šeit visiem pietiks vietas un ja māk latviski un integrējas, tad lai tik dzīvo. Un tie nav 3-4 cilvēki, bet tie ir simti. Modernā paraudze ir eiropiski domājoša, atšķirībā no vecajiem psrs laika krabjem, kas uzauga izteikti šovinistiskā vidē. Esmu bijis 2/3 pašvaldību darba lietās, runājies oficiāli un neoficiāli, bet nekur cilvēki neatļaujas atklāti sludināt naidu un nesaprašanos- tikai internetā tas te plaukst un zeļ.
Tikko ar savu rakstu pierādiji, ka esi pamuļkis!
Miervaldim- no pamuļķa dzirdu. Viens ir tupēt mājās un naidā driķelēt rakstus, otrs ir strādāt un būt plašos cilvēku lokos.
Nu ne tikai pamuļķis tas bleckis jokeris, bet arī truls robots, jo visi viņa stulbie kremļa iemācītie argumenti ir identiski šiem -petersona,montaf,daškas,ibo,ivka un citu urbanovicu -kangaru šablona pļerinājumiem it visur Delfos!
Viņš tak apzināti visur muld par krievu izdzīšanu, kurinot etnisku naidu (darbs DP), kaut visur runa iet par juridisku un faktisku okupantu dekolonizāciju. Un to gaida VISA TAUTA, izņemot protams PSRS noziedziniekus – okupantus!!! Bet tas kremļa mēslam neder, jo tad nevar liekulīgi bļaut par naida kurināšanu, jo runa ir par LIKUMĪGU – STARPTAUTISKI PAREDZĒTU JURIDISKU AKTU! Kā žurkas un tarakāni šie kremļa podlaižas baidas no TAISNĪBAS GAISMAS un tapēc izmisīgi to cenšas kropļot, jo skaidra un patiesi izteikta dekolonizācijas tēma tiem ir nāvējoša, tie kļūst lieki un nav ko teikt PRET vairs šiem maitām. Viss šis sarkano agresoru- kremļa odžu dzimums un viņu pretīgie strutu pūžņi-kolaboranti-kremļa vergi tikai uz meliem un provokācijām vien turas, ja tas neiet cauri, tad nodarbojas ar vardarbību un slepkavību organizēšanu.
nu re- zem “Silvijas” nika atkal pieslēdzās tribunālists:):)
Odze jau Māras dzīvnieciņš!
un ka “Silviju klonē citi, zinu 100%, jo es esmu arī Silvija!
Es šo tekstiņu vispirms aizsūtīju MK ar lūgumu komentēt un saņēmu atbildi, ka mans “iesniegums nosūtīts pēc piekritības Finanču un Ekonomikas min.”. Dažas dienas vēlāk arī personiski nosūtīju Ekonomikas ministrijai. Tagad gaidu atbildi. :)
Kā būtu, ja pēc iespējas vairāk cilvēku “bombardētu” attiecīgās ministrijas ar tekstiņu un lūgumu komentēt? Manuprāt, būtu baigie cunduri: viņiem taču IR JĀATBILD!
Hadsons ir Kremļa aģents. Kauns Grantiņ ka tu to nezini! To nav iespējams nezināt. Ja nepapildināsi rakstu ar šo informāciju tad tu esi uzskatāms par Kremļa aģentu, kurš slepus atbalsta Saskaņas centru.
Vai nabagākus mūsu varturi padarīs Latvjus?
Vai, vai, tā tak nopietna apsūdzība!Vai tev ir kādi pierādijumi?