Ilgonis Erdmanis. Būsim stipri

Materiāls iz pagājības.

Izlasi, noteikti izlasi, ja gribi kļūt zinošāks.

==========================================================================

Pateikšu godīgi, sen man nav nācies izvērtēt tik informatīvi piesātinātu ar pretrunīgām tiesībām un to noliegumiem, pamatotiem ar Starptautiskiem līgumiem un to ideju izkropļojumiem lai attaisnotu noziegumus.

Mani visvairāk pārsteidza tas, ka pat Jūs noliedzat faktu, ka jūs apkrāp, krāpj un taisās krāpt turpmāk, lai, kā paklausīgiem auniem nodīrātu ādu …

Piedod, ka tas man aizņēma tik ilgu laiku, bet bibliotēkas prasa savu.

Man nebija laika rediģēt rakstu, iespējamas tehniskas kļūdas.

Par faktiem un tekstu es uzņemos pilnu atbildību, tā kā vari droši šo materiālu izplatīt visās iespējamās formās.

Jo tuvāk mēs būsim skaidrībai, jo skaidrākus un mērķtiecīgākus noteiksim sev un saviem līdzgaitniekiem mērķus.

Būsim stipri!

Ilgonis Erdmanis. Talr. 29962372.

===============================================================================

Bez skaidras izpratnes Latvijas tautas valsts dibināšanas (1918) mērķiem,

šodien bez skaidras izpratnes Latvijas tautas ekonomiskā un politiskā stāvokļa,

bez skaidras okupācijas varas “perestroikas” politisko procesu izpratnes Latvijā, un līdz šodienai,

bez tās politiskos un ekonomiskos mērķus izpratnes,

bez starptautiskās politiskās organizācijas – Eiropas Savienība, tās dibināšanas mērķiem, tās mērķa un būtības izpratnes,

bez šo procesu kopēja izvērtējuma mēs kā akli kaķi meklēsim durvis paši savās mājās …

a)  Kādi galvenie mērķi bija noteikti Latvijas tautas pilnvarotā Satversmes sapulcē;

b)  kas ir Latvijas valsts satversmes:

politiskais pamats;

ekonomiskais pamats

Tiesiskais pamats – kam ir jānodrošina Latvijas tautas Satversmes burta, gara un mērķu izpildi – nacionālas valsts un Latvijas nācijas pastāvēšanu un tās nākotni.

Bez šiem dzīvības pamatiem “Satversme” ir politiskā “sartīra” papīrs…

Politisko – varu valstī Latvijas tauta ieguva Deklarējot un aizstāvot savu valsti. Šī vara ir prelūdija – pamats uz augstāko varu valstī. Valsts suverenā vara pieder tikai tam, kam pieder politiskā un ekonomiskā vara. Ja tev pieder tikai politiskā vara, un tikai, tad tev pieder tikai varas ilūzija. Ekonomiskā vara pieder tam, kam pieder zeme – zeme, kā visu pasākumu pamats – pamats politiskai, kulturālai, ekonomiskai attīstībai, pamats valstij.

Tikai tas dod atbildi uz Latvijas tautas pilnvaroto vietnieku darbības mērķiem Satversmes sapulcē …

Latvijas Agrārā Reforma. 1930.gads. Agrārās Reformas Likuma Desmit Gadu Atcerei.

I.                    daļa – veltīta latviešu tautas pārdzīvojumiem un to saikne ar citu tautu, valstu, politisku – reliģisku sabiedrību tīkojumiem uz latvju zemi.

II . daļa. Agrārās reformas likumdošanas gaita. 177 – 179 lpp.:

a) Vērojot pašreizējos apstākļus, nevarēja būt šaubas, ka pie līdz šim pastāvošās iekārtas, kur lielas zemes platības (48%) bija koncentrētas nedaudzu pilsoņu, muižnieku rokās, bet tautas lielākā daļa, īstie zemkopji, bija spiesti palikt bezzemnieki, lielo īpašnieku kalpi, stāvokli uzlabot nevarēs. …

Tautas padome un Pagaidu valdība, kas darbojās laikmetā, kad zeme nebija atbrīvota no ienaidniekiem, plašo agrārās reformas darbu nevarēja uzsākt, bet tām bija jāapmierinājas ar to, ka ar rīkojumiem un pagaidu noteikumiem nokārtoja visnepieciešamākās lietas zemes reformas jautājumos.

PAŠAS REFORMAS BIJA JĀATSTĀJ SATVERSMES SAPULCEI….

Citādi tas arī nevarēja būt, jo j a u n a i  r e f o r m a i  b i j a  j ā n o k ā r t o

IEDZĪVOTĀJU ATTIECĪBAS PRET VALSTI UN AR TO JĀTOP PAR PAMATU PAŠAI VALSTS IZBŪVEI.

Sanākot Satversmes sapulcei, izvēlētie tautas vietnieki stādīja sev par vienu no

svarīgākiem uzdevumiem agrārās reformas likumu izdošanu .

ŠO SAVU TIEŠO PIENĀKUMU SATVERSMES SAPULCE ATZĪMĒJA 1920. GADA 1. JŪNIJĀ PIEŅEMTOS LATVIJAS SATVERSMES PAGAIDU NOTEIKUMOS,

Kuri balstīti uz atzinumu, ka VALSTS AUGSTĀKĀ LIKUMDEVĒJA VARS PIEDER LATVIJAS TAUTAI.

Iziesim Satversmes sapulces darbības secībai, kuras mērķis bija Latvijas valsts atjaunošana:

1. LIKUMS,…1920. gada 16. septembris VALSTS ZEMES FONDS:

Visas zemes (inventārs, mājlopi, mašīnas utt.) kuras piederēja Krievijai, muižniekiem, bankām, ārvalstu biedrībām, koloniālām biedrībām pārgāja Valsts Zemes Fondam. Netika atsavinātas zemes, kuras piederēja Latvijas pilsoņiem.

Tika likvidēts ekonomiskais, līdz ar to arī politiskais pamats Krievijas okupācijas un koloniālai varai.

2. LIKUMS, …1920. gada 21. decembris VALSTS ZEMES FONDA IZLIETOŠANA:

Jaunu saimniecību ierīkošanai un pastāvošo sīksaimniecību paplašināšanai, kā arī dažādu saimniecisku uzņēmumu, sociālu labierīcību un kulturālu vajadzību apmierināšanai, pilsētu un miestu paplašināšanai. …

Apakšnodaļa. F o n d a  z e m j u  p i e š ķ i r š a n a.

Uz fonda zemi tiesības likumā paredzētā kārtībā IKVIENAM LATVIJAS PILSONIM, kuram savas zemes nav, vai ir mazāk par šī likuma 28. pantā noteikto normu un kurš uzņemas to apsaimniekot

Šo likumu var attiecināt vienādi arī uz likumiem, kuri stiprina Latvijas valsts pamatiekārtu – katra valsts pilsoņa atbildību un pienākumu aizsargāt un kopt savu zemi un vienlaikus savu valsti

LIKUMS, … 1922.gada 3. maijs AGRĀRĀS IEKĀRTAS NOSTIPRINĀŠANA.

Kā redzams likums pieņemts 1922 gadā, bet pašas reformas sākās 1920.gada 1. maijā ar,

Satversmes sapulces pirmo sēdi, kura pirmo kārt izstrādāja, nodeva tautas akceptam un tad pieņēma Agrārās reformas pamatprincipus, kuriem ir likuma spēks:

30. Neatsavinātās zemes pirkšana, pārdošana, atdāvināšana, apgrūtināšana ar parādiem, zemes dalīšana vai atsevišķu zemes gabalu apvienošana bez valdības atļaujas a i z l i e g t s.

Tas pats attiecas uz jaundibinātām saimniecībām.

31.Vienai ģimenei DARBA NODROŠINOŠA dzimtīpašuma iegūšana atņem ieguvējam tiesības uz tāļāku dzimtszemes lietošanu.

32. Agrārās reformas izvešanai dzīvē un jaundibināmo saimniecību finansēšanai dibināma Zemes banka.

1922. gada 24. martā Satversmes sapulcē pieņēma likumu par Valsts zemes banku resp. Apstiprināja zemes bankas statūtus. Zemes bankas galvenais uzdevums bija nokārtot agrārās reformas izvirzītos maksājumus, finansēt jaundibināmās saimniecības, kreditēt jau pastāvošos īpašumus un pārņemt viņu līdzšinējos parādus privātām personām un bankām kā ilgtermiņa aizdevumus. Bankai līdzekļi tika izdalīti valsts budžeta kārtībā.

33. VISAS IEKŠĒJĀS ZEMES BAGĀTĪBAS LATVIJAS VALSTS ROBEŽĀS PALIEK VALSTS ĪPAŠUMĀ.

Pēdējais un augstākais likums, ar kuru nostiprināja Agrārās reformas likumus – rezultātus un līdz ar to arī valsts pamatu izbūvi.

Un vēl, ne mazāk svarīgi:

Pastāvēja divi ceļi pa kuriem varēja iet tauta:

PIRMAIS ceļš – Visus garīgos, fiziskos un materiālos spēkus veltīt materiālo prasību apmierināšanai un vēlākam atstāt izglītības un kultūras jautājumus;

OTRAIS ceļš – visus spēkus veltīt kultūras un ekonomikas vienlaicīgam progresam – tautas u valsts attīstības pamatā tika likta latviešu tautas kultūra, tas nozīmēja, ka valstī ir viena kultūra – viena valoda.

Latvijas tauta izvēlējās OTRO ceļu (kuru vēlāk nosauca par Japānas ceļu)

Deklaratīva izvēle vēl nevarēja nest augļus. TAM BIJA NEPIECIEŠAMA MĒRĶTIECĪGA IZGLĪTĪBAS SISTĒMA, kurā bija izteiktas mērķa prioritātes:

1. zinātne, kā nacionālās pašapziņas avots – Latvijas vēsture, folklora, etnogrāfija valodniecība utt.;

2. Latvijai praktiski noderīgās zinātnes – lauksaimniecības zinātnes, zinātnes par Latvijas dabu, derīgiem izrakteņiem un to izmantošanu u.tml. – zinātnes, kuras nepieciešamas nacionālās ekonomikas attīstībai;

3. Dabas un tehniskās zinātnes, kuras pēc savas būtības ir starptautiskas – kuru sasniegumi ceļ tautas un valsts prestižu.

Šiem likumiem ir divi galvenie mērķi:

1)      likvidēt krievu okupācijas – koloniālo varu – ekonomisko un politisko iekārtu;

2)      izveidot Latvijā tiesiski, kulturāli, sociāli, ekonomiski, un politiski taisnīgu iekārtu, ko vēl pagaidu valdības laikā formulēja kā SOCIĀLO UN NACIONĀLO TAISNĪGUMU.

SOCIĀLAIS taisnīgums – sociālā taisnīguma mērķi visskaidrāk formulēja K. Ulmanis: “Mūsu galvenā prasība saimnieciskā politikā, KAS IR ARĪ VALSTS POLITIKA UN ARĪ MĒRĶIS UN UZDEVUMS IR, lai mēs celtu un nodrošinātu tautas labklājību, LABKLĀJĪBU VIENOTĀ TAUTĀ …”

NACIONĀLAIS taisnīguma mērķus paskaidroja K. Ulmanis: “Mēs neesam bijuši citu apspiedēji un tādi arī nebūsim, Mēs gribam tikai to, lai tā saules tiesa, kura ir mūsu un ir mums vajadzīga , arī paliktu mūsu! …

Ar aicinājumu “Latviju latviešiem” saprata vienīgi prasību atgūt tautai savu vietu valsts dzīvē un vispirms ienesīgajās saimniecības nozarēs, kas iepriekšējos gados tai bija atņemta par labu lielvalstu iekarotājiem.

Šie ir fundamentālie Latvijas Republikas pamati, kurus Latvijas tauta nostiprināja Latvijas Republikas Satversmē 1922.gada 15. februārī.

Latvijas Republikas Satversme balstās uz Latvijas tautai piederošu valsts augstāko likumdevēja varu, kurai vienīgai ir tiesības mainīt Satversmes pamatus, mērķus –

Īss ekskurss – krievi Latvijā:

PIRMĀ LIELĀ Latvijas izlaupīšana – 1702 – 1710 – 1918.gada 18. novembris – Krievijas PSRS ideologi vēlāk šo laupīšanu un slepkavošanu nodēvēja par “Krievijas logu uz Eiropu;

OTRĀ LATVIJAS izlaupīšana -1915. gads – atkāpjoties no vācu sekmīgiem uzbrukumiem Krievijas valdība organizē Rīgas uzņēmumu totālu izlaupīšanu un salaupīto bagātību izvešanu uz Krieviju;

TREŠĀ LATVIJAS izlaupīšana – 1918. gada 27. novembrī Krievijas karaspēks varmācīgi iebrūk Latvijā – tiek laupīts, dedzināts , postīts viss kam ir kaut kāda vērtība, mēneša laikā, pēc vēsturnieku datiem tiek noslepkavoti no 12. līdz 15. tūkstoši cilvēku;

CETURTĀ TOTĀLĀ LATVIJAS izlaupīšana – 1940 – 1941 gadi – ir grūti atrast pasaules vēsturē tam analogu, ja nu vienīgi krievu filmās par fašistu “zvērībām” savu sabiedroto zemē – Krievijas PSRS, un tad tā būtu attāla parodija;

PIEKTĀ izlaupīšana – 1940. gada 17. jūnijs – visnecilvēcīgākā Latvijas tautas aplaupīšana, kura balstīta uz genocīdu – ar mērķi iznīcināt latviešu nāciju:

Šodien par okupācijas varas – LPSR Augstākās Padomes, Ministru kabineta organizēto genocīdu pret Latvijas tautu mēs zinām tik, cik to pieļauj pastāvošā vara. Par LPSR Augstākās Padomes, Ministru kabineta organizētiem noziegumiem – Latvijas Republikas pilsoņu izsūtīšanu, par Krievijas (PSRS) pilsoņu masveida pārvietošanu uz Latviju, par Krievijas (PSRS) atvaļināto virsnieku izvietošanu Latvijā, par LPSR Augstākās Padomes sarunām ar Krievijas (PSRS) varas un Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem par “perestroikas” – okupācijas iekārtas pārkārtošanu Latvijā mēs nezinām neko… Izņemot Latvijas okupācijas varas LPSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un 1991. gada 6. septembra PSRS valsts padomes lēmumu “Par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu”, kuri liecina par LPSR un Krievijas PSRS sazvērestību lai nepieļautu Latvijas Republikas Atjaunošanu, kas nozīmētu okupācijas, genocīda noziegumu nosodīšanu – kas nozīmētu jaunu “Nirnbergas prāvu pret Krievijas PSRS, to skaitā arī LPSR okupācijas varas noziegumu izskatīšanu un noziedznieku sodīšanu.

1983. gada 13. janvārī Eiropas Parlaments ar 99 balsīm “par”, 7 balsīm atturoties un tikai 6 balsīm “pret” pieņēma Eiropas Parlamenta 1983. gada janvāra rezolūciju par stāvokli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur teikts: “Ņemot vērā divpusējo miera līgumu, kuri noslēgti starp PSRS un 3 Baltijas valstīm. Tartu ( 1920.g. 2. feb.), Maskavā (1920.g. 12. jūl.) un Rīgā (1920.g. 11. aug.) un kuros PSRS garantēja šīm 3 Baltijas valstīm viņu teritoriālo neaizskaramību un mūžīgu mieru” (B punkts), Eiropas Parlaments nosodīja to, ka 1940. gadā, pamatojoties uz Molotova – Ribentropa paktu, notika toreiz šo neatkarīgo valstu okupācija un ka tā turpinās vēl šodien”. (D punkts).

Šajā pašā gadā Apvienoto Nāciju Dekolonizācijas apakškomisijā debatēs par Baltijas valstīm tika atzīts , ka padomju varas mēģinājumi izdzēst Baltijas valstu nacionālo identitāti, kas perspektīvā nodrošinātu šo zemju piederību Krievijai, UZSKATĀMI PAR AUGSTO GENOCIDU. 1987. gadā Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir teikts: “Režīms ko PSRS ir uzspiedusi 3 Baltijas valstīm, ir raksturīgas visas koloniālisma pazīmes”.

ANO 1967. gada 19. decembra Rezolūcijā precizē: “Un tas būtu – imigrantu ieplūdināšana, (ko veic Latvijā Augstākā padome, tās ideologs un vadītājs A.Gorbunovs, Ministru Padone un militarizētais represīvais aparāts – kolonisti komunistiskās partijas vadībā) un pamatiedzīvotāju pārvietošana un deportācija

Piezīme. Iekavās autora paskaidrojums.

Lai izprastu 4. maija deklarācijas būtību ieskatīsimies tās dažos aspektos : 1990. gada 4. maijā ( kad Krievijas PSRS jau gadu kā risinās “perestroika” Latvijas PSR Augstākā Padome, kuras priekšsēdētājs ir A.Gorbunovs (pārkāpjot starptautiskās tiesību normas un līgumus) pieņēma Deklarāciju “par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” Kā redzam te nav runa par Latvijas Republikas atjaunošanu, bet runa faktiski iet par Krievijas PSRS okupētās teritorijas zināmu neatkarību. Sekojošie “neatkarības” nosacījumi to apstiprina …

Sāksim ar pamatprincipa uz kā “deklaratīvi” ir balstīta Deklarācija: “… nostājoties uz BRĪVAS, DEMOKRĀTISKAS un NEATKARĪGAS Latvijas Republikas de fakto atjaunošanas ceļa

LATVIJAS PSR AUGSTĀKĀ PADOME NOLEMJ:

1.pants. Atzīstot starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti par valsts tiesību normām, …

Ir jautājums; par kādas valsts tiesību normām?

a)      Latvijas Republikas tiesību un likumu normas ir apturējusi Okupācijas vara, tas ir, LPSR augstākā Padome, kura nav Latvijas Republikas tiesisks subjekts, bet ir atbildības subjekts par genocīda noziegumiem.

b)      Ja tā nav Latvijas Republikas tiesību subjekts – tai nav tiesību pieņemt Latvijas tautas vārdā, KURAI VIENĪGAI PIEDER VALSTĪ AUGSTĀKĀ LIKUMDEVĒJA VARA.

c)      Par starptautisko tiesību prioritāti: TAUTAS PADOMES POLITISKĀ PLATFORMA, pieņemta 1918. gada 18. novembrī:

Republika uz demokrātiskiem pamatiem.

APVIENOTA, PASTĀVĪGA UN NEATKARĪGA LATVIJA TAUTU SAVIENĪBĀ.

pants. – okupācijas vara – LPSR Augstākā Padome cenšas okupācijai un tās

ekonomiski – politiskai iekārtai dot tiesisku formu.

DEKLARĀCIJAS BALVENAIS PUNKTS!!!

pants Līdz Satversmes jaunas redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kas nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu … Turpinājums ir domāts antiņiem …

Okupācijas vara – LPSR Augstākā Padome ir sagatavojusi sev “prettiesisku” pamatu uz Latvijas Republikas tiesiskiem pamatiem veidot jaunu “Antirepubliku” , kuras pamatā likti CILVĒKA TIESĪBU izkropļojumi un Latvijas tautas beztiesiskums …ar mērķi NEPIEĻAUT GENOCIDA NOZIEGUMA SODĪŠANU …

Tā mērķim ir 7. pants. 7. pants. 7. pants, (kurš raksturo LPSR Augstākās padomes un

Krievijas – PSRS genocīda nozieguma jauno fāzi).

IZVEIDOT KOMISIJU, LAI IZSTRĀDĀTU LATVIJAS REPUBLIKAS SATVĒRSMES JAUNU REDAKCIJU, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam , ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.

Okupācijas varas cinismam nav robežu:

1. VIENĪGAIS TIESISKAIS CEĻŠ – VISU VARU NODOT PILSOŅA KONGRESAM, KURAI ĪSĀKĀ LAIKĀ ORGANIZĒT LATVIJAS TAUTAS SATVĒRSMES SAPULCES SASAUKŠANU. Tas neizbēgami novestu pie Latvijas tautas augstākās likumdevēja varas atjaunošanas, kas nozīmētu okupācijas un genocīda nosodīšanas, tāpēc tas nebija nav un nebūs pieņemams jebkādai nelikumīgai varai …

2.Lai izvairītos no Starptautiskās atbildības, ceļš uz ko jau norādīts ANO un ES Deklarācijās par genocīdu, bija un ir jāsaglabā varu Latvijā: kas nozīmē maksimāli saglabāt okupācijas un kolonizācijas kontingentu, kam ir arī jākļūst par jaunās politiski – ekonomiskās varas balstu, līdz ar to piesaistot pie šiem procesiem Krieviju.

8. pants. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem (kolonistiem, kuri pārkāpuši šīs vispāratzītās cilvēka tiesības), kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, pieņemot tās pilsonību.

9. pants …Būtiskākais: Sarunām ar PSRS izveidot (LPSR) valdības komisiju …

Latvijas PSRS Augstākās Padomes

Priekšsēdētājs(genocīda noziegumu organizētājs) A. Gorbunovs

…………………………………………………………………………

Sekretārs I. Daudišs

Vēl dažas recenzijas:

No sākuma – “Atzīstot starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām”

A)    Krievu genocīds Latvijā – 1918.g. 27. novembris;

B)     1939. g. – Krievijas un Vācijas sazvērestības līgums, kuru noziegumu cenšas pārvērst divu personu – Molotova un Ribentropa noziegumā …, kuras ideju pielieto arī šodien – krievu – Krievijas noziegumus pārvērš par vēsturisku sagadīšanos. ( no M. Gorbačova runas, kas ir šīs ideoloģijas pamats)

C)    1940. g. 117. jūnijs – 1940. 14. un 15. jūlijs – Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā – okupācijas varas institūcijas – Latvijas Augstākās Padomes – Ministru Padomes izveidošana – Baigais gads – Latvijas PSR Ministru Padomes 1949. g. 17. marta sevišķi slepenais lēmums Nr. 282 “Par kulaku ģimeņu izsūtīšanu …” , tam turpinājums – sevišķi slepenā lēmumā Nr. 297, “Par deportēto cilvēku īpašumu un mantas konfiskāciju – 1949.g. 29. marta Latvijas komunistiskās partijas sevišķi slepenais lēmums Nr. 14 “par kulaku, bandītu un nacionālistu ģimeņu izsūtīšanu … -1953. g. – Abrenes teritorijas aneksija …

Sākās LPSR Augstākās Padomes un Ministru Padomes, kurus vada komunisti,, (boļševiki – Kalnbērziņš, …..Gorbunovs no “Ģ” dzimtas) aktīvās darbības laiks. Par to atskaitēs Krievijas kungiem īpaši tiek atzīmētas: “republikas komunistiskās partijas organizācijas, komjaunatnes un aktīva” līdzdalība. Daudzi no deportācijas aktīvistiem saņem valdības apbalvojumus. Lēmumus parakstījis Latvijas komunistiskās partijas (boļševiku) partijas CK sekretārs Jānis Kalnbērziņš.

Laikmets no okupācijas – Kalnbērziņa līdz kropļu dinastijai Gorbunovam (Gorbačovs) nav nozīmes definēt. To ir definējušas pasaules sabiedrība kā ANO, tā arī ES un atbildība ir noteikta 1948. gada 9. decembra Konvencijā “Par genocīda novēršanu un sodīšanu par to”, 1968. gada 26. novembra Konvencijā par noilguma termiņa nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla Statūtos.

Tālākās darbības metodes un mērķus mēs varam saskatīt līdzīgu, Krievijas – PSRS atbalstītos un radnieciskos režīmos, kuri izmantoja genocīdu , kā instrumentu mērķu sasniegšanai, režīmos. Polpota – Kambodžā, Ķīnā – Tibetā, Vācija – Krievijā, žīdiem utt.

Bet visspilgtāk tas izpaužas Krievijas – krievu šovinismā, kultivētu gadu simtos:

1480. gadā Krievijas teritorija bijā ap 430.000 kv. km., pēc 150. gadiem – 1969. gadā (Krievijas federācija) jau 17. 075. 000. kv. km., bet 1956. gadā (PSRS impērija) 22. 400. 000. kv. km. Šajās, krievu anektētās teritorijās, dzīvoja ap 170. tautu ar savu kultūru, valodu, ticību. Šodien no tām i 10 daļa nav palikusi.

Varētu jautāt, kāds te sakars ar Latviju , ar mums, ar šodienu ???

Vistiešākais sakars, bet visu pēc kārtas.

1987. gads – Latvijā strauji uzplaukst neatkarības idejas, no “pagrīdes iznāk Helsinku grupas, dibinās Latvijas Nacionālā Neatkarības Kustība (LNNK)

LNNK – pauž Latvijas tautas lielā vairākuma prasību :

1)      OKUPANTU UN KOLONIZATORU IZVĀKŠANOS NO LATVIJAS

2)      LATVIJAS VALSTS ATJAUNOŠANU.

Šīs idejas ātri pārņem Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas uc. tautas. Tās arī saviļņo Krieviju.

Tāda attīstība Krievijai draudēja ar:

a) pilnīgu impērijas sabrukumu un iespējams ar revolūciju, vai kā Krievijā prognozēja – ar “pilsoņu” karu;

b) jaunu Nirnbergas prāvu un noziedznieku medībām …

Maskavas emisāri sāk aktīvu darbību visos degošos punktos impērijā – Rīgā. Sarunas vedās ar Augstāko Padomi. Vēlāk sarunas centrs novirzās uz Maskavu uz kurieni pastāvīgi dodas Augstākās Padomes deleģēta grupa, kuru vadīja komunistu partijas CK locekļi, to skaitā dzejnieks – PSRS prēmiju laureāts – komunists J. Peters.

Tā radās Latvijā Tautas Fronte (TF).

Kas tā tāda bija? Kādiem mērķiem to radīja?

N. Ponomarjeva redakcijas 1958. gada “Politiskā vārdnīca”. Tautas Fronte – “plašu tautas masu – strādnieku šķiras, zemnieku, pilsētu sīkburžuāzijas, nacionālās buržuāzijas apvienošanās kopējai cīņai pret FAŠISMU un karu, nacionālo neatkarību un tautas masu neatliekamo vajadzību apmierināšanai.

Tautas Frontes vadošais spēks ir strādnieku šķira ar KOMUNISTISKO PARTIJU PRIEKŠGALĀ”

Līdz šim “Tautas Fronti” Krievija izmantoja Āzijas, Āfrikas, Indoķīnā uc. valstīs komunistisko – Krievijas ideoloģijas, ti. Krievijas ietekmes paplašināšanai militārā ceļā.

Kādam galvenajam mērķim tika dibinātas Tautas Frontes (visās PSRS impērijas pakļautās republikās:

1)      iznīcināt Latvijas tautas centienus atjaunot Latvijas Republikas neatkarību, kuras ideja bija akumulēta LNNK Statūtos un katra latvieša sirdī;

2)      Veikt okupācijas varas, kura balstās uz okupācijas militārā un koloniālā kontingenta, bet pēc okupācijas karaspēka oficiālās izvešanas no Latvijas, uz koloniālā kontingenta, kuru vadību pārņēma “oficiāli” atvaļinātie Krievijas (un) PSRS armijas un specdienestu, pārsvarā virsnieki …

Primārā un galvenā darbība tiek veikta ar LNNK un citu nacionāli noskaņoto kustību vadību, pie kam:

a)      nekādas politiskas akcijas, propaganda vai citi pasākumi latviešu vidu netiek veiktas.

Tas nozīmē, ka Tautas Frontes – Augstākās Padomes – kompartijas CK un citu prokrievisku vadošo struktūras bija pārliecinātas par gala rezultātu, ti, par nacionālo kustību vadības lojalitāti un sadarbību. Par to liecina Tas fakts, ka LNNK vadība – Juris Dobelis, Kiršteins, Berklavs uc., (kā arī Helsinku Vidiņš) bez LNNK kongresa atļaujas vai piekrišanas iekļāvās TF vadības struktūrās blakus izciliem komunistiem, krievu okupantiem un citiem Latvijas tautas – Latvijas valsts atklātiem ienaidniekiem …

Vai tā bija ir un būs Latvijas tautas nodevība ???

Vai tas izraisa kādas šaubas…?

b)      visā TF, (Augstākās Padomes, komunistu partijas, kā arī LNNK un Helsinku grupu) pastāvēšanas laikā ne TF vadība, ne tās kongresos netika deklarēts mērķis, kā Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošana

Augstākā Padome – A.Gorbunovs, Ķesbers, Kehris un citas maitas apvienojuši savam pulkam arī Latvijas tautas nodevējus – LNNK + Helsinki + Interfronti + PSRS inteliģenci, nodēvējot to par “RADOŠU” gatavojas pārnest no okupācijas izpildvaras – LPSR Augstākās Padomes varu uz Latvijas Republikas valsts struktūru.

Kiršteins – tautas nodevēju ideologs uzstājas “Latvijas televīzijā” …

“Demagoģijas galvenā tēma – brīvība – demokrātija ir kaitīgi Latvijas tautai, tās verga ķēdi – brīvību ir nosacīts jēdziens, tās neeksistē. Latvijas tautai to var pagarināt nosacīti – par pāris ķēdes posmiem.

To var uzskatīt par vadmotīvu LPSR Augstākās Padomes -Tautas Frontes – LNNK vadību gatavošanos Augstākās Padomes vēlēšanām.

1990. gada 18. marts – LPSR Augstākās Padomes sarīkotās ĀRKĀRTĒJĀS AUGSTĀKĀS PADOMES VĒLĒŠANAS

Pēc vispārēja atzinuma: pirmo reizi okupācijas laika vēlēšanās tika atļauts piedalīties diviem sarakstiem: 1.saraksts TF + Augstākās Padomes + LPSR nomenklatūra + okupācijas kontingents …;

2 saraksts TF + LNNK + Augstākā Padome + LPSR radošā inteliģence, kuru raksturo “vēsturniece” Grava – Gore – Kreituse: ” ka, 1940. gada okupācija bijusi “miermīlīga”.”

Kam bija vajadzīgs LPSR Augstākās Padomes – Tautas Frontes fars ar Augstākās Padomes vēlēšanām?

Tam bija divi galvenie uzdevumi:

1)      legalizēt okupācijas varas pāriešanu uz Saeimu;

2)      Iznīcināt – atdalīt no politiskās varas Latvijā Pilsoņu Kongresu, ti. Latvijas tautu, kuru atbalstīja vairāk par 70% Latvijas tautas reģistrējoties kā Latvijas Republikas pilsoņi.

Te pilnā mērā izpaudās L:NNK vadības nodevība, jo tieši LNNK bija Pilsoņa Kongresa dibināšanas iniciatore, kura veidošanā piedalījos arī es.

Kā varēja notikt, ka daži cilvēki ar melnām dvēselēm spēja lemt, pazemot latviešu tautu, apzagt Latviju ???

Tam ir divi galvenie pamatnosacījumi:

1) akla Latvijas tautas ticība pēc brīvības, savas valsts un politiskās nelietības pieredzes trūkums;

3)                      Izvairīties no atbildības par starptautisku noziegumu, kurš ir radniecisks, kā pēc būtības tā arī pēc morāles un mērķiem, vācu nacistu noziegumiem Otrā pasaules kara laikā;

PIRAIS NO OTRĀ NAV ATDFALĀMI –

4)      Saglabāt noziedzīgā ceļā gūto varu (runājam par LPSR Augstākās Padomes – komunistu partijas – okupācijas varas sistēmu) , privilēģijas, materiālo labumus kuras realizācijā ir iesaistīta Krievija un ES valstu intereses pēc Krievijas energoresursiem – Krievijas tirgu

Savu politisko un ekonomisko kontroli pār Latvijas tirgu un ģeopolitiski nozīmīgu vietu Eiropā kā no Krievijas puses, tā arī no Eiropas Savienībā konkurējošo valstu puses ir iespējams tikai pie pilnīgas Latvijas valsts tirgus un dabas resursu pilnīgas kontroles.

Te mums būtu jāatgriežas pie Kiršteina demagoģijas par “brīvību” un LPSR Augstākās Padomes – okupācijas izpildvaras pieņemtiem dokumentiem, kuri ir šodien pastāvošās varas mērķu politikas pamatā:

Latvijas Republikas Satversme ir un būs viena – tikmēr, kamēr pastāvēs latviešu – Latvijas tauta. Nevienam, pat Latvijas tautas, nesaņemot atļauju, no tiem Latvijas tautas tēviem, dēliem, mātēm, kuri nolika savas galvas uz Brīvības altāra, kuri atdeva savas balsis un dzīvības par Latvijas Republikas Satversmi, kura ir arī Latvijas tautas Satversme, nevienam, es atkārtoju – “ŅEVIENAM” nav tiesības, nekādiem mērķiem, izmainīt ne burtu, ne tās mērķus, ne tās garu

Papildināt to tiesības ir tikai Latvijas tautai, tās pilnvaroto vietnieku Satversmes sapulcē un tikai tad, ja tās atbalsta Latvijas tautas vairākums…

Kādiem mērķiem un “KAS” pieņēma likumus, uz kuriem balstās šodien “perestroikas” procesi Latvijā no 1990. g. 4 maija:

a)                      Latvijas Republikas Augstākā Padome, 1991. gada 10. decembris – Latvijas Republikas KONSTITUCIONĀLAIS likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”;

Šai okupācijas varas prettiesiskajā likumā galvenā daļa vērtēta okupantus – starptautiskus noziedzniekus pārvērst no noziedznieka statusa uz Latvijas tautas sabiedrības locekļa statusu, kuram piemīt Latvijas pilsoņa tiesības., Ar to tiek izkropļoti Starptautisko tiesību pamati, to mērķi un būtība, ar to tiek attaisnots visšausmīgākais noziegums – noziegums pret cilvēci, kuru esamību ir apstiprinājuši gan ANO, gan Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir iniciatori šo Starptautisko līgumu, uz kuriem atsaucas LPSR okupācijas vara – Augstākā Padome… , kā Krievija – PSRS Nirnbergas kara noziegumu prāva Ženēvas konvenciju.

Lai atgādinātu Latvijas tautai, ka perestroikas procesu galvenais mērķis ir izveidot Krievijas impērijai – okupācijas varai jaunu, kā Gorbačovs teica “cilvēcīgu” seju

1991. gada 10. decembrī LPSR Augstākā Padome pieņem blakus likumu par Latvijas Republikas konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” spēkā stāšanos kārtību.

Šis likums vērsts uz okupantu un kolonistu iedzīvināšanu jaunā sabiedriskā vidē, kuru latviešu vidē dēvē par 4. maija Republiku.

Visus minētos likumus ir pieņēmusi Krievijas PSRS okupācijas izpildvara Latvijā – LPSR Augstākā Padome Latvijā pamatojoties uz deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 6 pantu, kur teikts: ” …uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR konstitucionālās normas un citus likumdošanas aktus … Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus PIEŅEM vai esošos aktus GROZA t i k a i Latvijas Republikas Augstākā Padome”

FOTO: Šeit redzami žīdiskā cionisma- komunisma marionetes Latvijā. Visiem tiks izpildīts nāvessods pakarot publiskā vietā. Genocīda veicējiem ir tikai viens sods- NĀVE !

DIEVS SVĒTĪ LATVIJU !

Par kādu pārejas periodu LPSR Augstākās Padomes aktos ir runa?

Deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 4. pants: “Līdz Satversmes jaunas redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi –

Zem visiem okupācijas izpildvaras – LPSR Augstākās Padomes aktiem stāv Komunistu partijas 2. sekretāra, LPSR augstākās Padomes priekšsēdētāja A.Gorbunova un bez taisnīgas tiesas mirušā, sekretāra I. Daudiša paraksti.

Ar to arī varētu noslēgt Pirmo perestroikas posmu, kura raksturīgākās iezīmes, kuras ir Krievijas – LPSR Augstākās Padomes – Tautas frontes un kolaboracionistu darbības mērķi:

1. Legalizēt Latvijas tautas sabiedrībā okupantus – kolonistus, dot tiem politisku statusu…

2. atņemt Latvijas tautai ekonomisko un politisko varu – valsts augstākā likumdevēja varu…

Sākās jauns LPSR Augstākās Padomes – okupācijas varas administrācijas, Krievijas specdienestu un kolaboracionistu darbības posms…, bet jāatbild uz jautājumu, kurš ir arī saistīts ar “Pilsoniskās sabiedrības likums” projektā iekļautu Latvijas valsts politiska laikmeta apzīmējumu “ULMAŅA APVĒRSUMS”

Ir skaidri redzams, ka šī “sacerējuma” rakstītāji nezin, vai negrib zināt Latvijas valsts vēstures laika posmu, kuram Latvijas valsts dibinātāji ir devuši zīmīgu nosaukumu “Politiskās zemes ierīcības laikmets” 1926 – 1930 gadi, kuru notikumi ir aprakstīti agrārās reformas likuma desmit gadu atcerei “Latvijas Agrārā Reforma” 1930. gada izdevums, 454 – 458. lpp. un tālākais posms līdz 1934. gadam tā laika avīzēs, žurnālos un daudzu emigrējošo latviešu zinātnieku un publicistu darbos, kuri bija šo vēsturisko notikumu līdzdalībnieki.

Kā radās mīts par Ulmaņa apvērsumu 1934. gada 15. maijā?

Šim jautājumam blakus jāliek otrs jautājums: Kāpēc okupācijas vara LPSR Augstākā Padome 1991 gadā atjaunoja K. Ulmaņā padzīto 5. Saeimu?

Pēc 5. Saeimā krievu (valodīgo) frakcijas graujošās darbības vērstu pret Agrāro Reformu – pret nacionālās ekonomikas izaugsmi – pret Latvijas tautas valsts suverenās varas izaugsmi, kuru 1934. gada 15. maijā pārtrauca Latvijas Brīvības cīnītāju organizācijas, brīvprātīgās Aizsargu organizācijas un Latvijas tauta pat opozicionāri noskaņotā Socdemokrātu frakcija Saeimā šo tautas izvēli nenovērtēja kā “valsts apvērsumu”

No 1940. gada 4. maijā izziņas, kuru bija sastādījis NKVD galvenās pārvaldes 5. daļas priekšnieka vietnieks VD kapteinis Dubovskis (kā redzat krievs), kurā bija sniegts čekas vērtējums par Latvijas valsts prezidentu K. Ulmani un viņa iekšpolitisko un ārpolitisko orientāciju.

Ir jāuzsver tas, ka šie krievu politikas invāzijas, tika izmantotas Krievijas PSRS apsūdzībā pret suverenas valsts – Latvijas Republikas prezidentu. Mēs nedrīkstam noraidīt to faktu, ka K.Ulmanis bija viens no Brīvības kara uzvaras kalējiem, par ko krievi nebija aizmirsuši un neaizmirsīs nekad.

Un tagad pie faktiem – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 1992 * 4, 160. lpp.:

“Dubovska skatījumā Kārlim Ulmanim bija liela popularitāte Zemnieku savienībā un plašās “buržuāziskās sabiedrības” aprindās. “Gudrs, viltīgs politiķis, kas iemieso sevī latviešu kulaka prāta spējas. Viltīgs un patmīlīgs politikas intrigants. Uzturēja labas attiecības ar nacionālām minoritātēm, īpaši ar vāciešiem. Lai nostiprinātu savas partijas kasi, Ulmanis nenoniecināja visāda veida komerciālas kombinācijas, to skaitā ar ārzemju kapitālistiem, ber darīja to caur trešajām personām.” Ārpolitikā Ulmanis esot manevrējis starp orientāciju uz to vai citu Rietumu lielvalstu grupu. “Ja ar Angliju Ulmani saista skaidrs politisks un ekonomisks aprēķins, tad ar Vāciju viņu saista atmiņas par 1918. – [19] 19. gadu, kad Ulmaņa vadība sadarbojās ar vācu militāro pavēlniecību Latvijā, un faktiski eksistēja, pateicoties šīs pavēlniecības atbalstam. Tāpēc viņu uzskata par ģermanofilu.”

T ā l ā k  n ā k  v ē l  f a n t a s t i s k ā k a s  z i ņ a s,  k a s  “p ē c  e s o š ā m  z i ņ ā m” p i r m s  1934. gada 15. maija APVĒRSUMA K. Ulmanis e s o t  b r a u c i s  u z  B e r l ī n i, “b e t  a p v ē r s u m a  l a i k ā  v i ņ u  R ī g a s  l i d o s t ā  g a i d ī j a  v ā c u

l i d m a š ī n a,  a r  k u r u  v i ņ a m  v a j a d z ē j a  b ē g t  n e v e i k s m e s  g a d ī j u m ā.

Autora piezīme – šīs “esošās ziņas” apliecina to, ka krievu frakcijas graujošā darbība Saeimā vedās ne bez Krievijas specdienestu uzmanības.

Turpinām citēt –

P ē c  d r a u d z ī g u  a t t i e c ī b u  a t j a u n o š a n a s  s t a r p PSRS un VĀCIJU “Ulmanis sāka orientēties uz angļu – franču bloku, ar kuru palīdzību cerēja “iedzīt jūrā” padomju garnizonus” Tika uzsvērts, ka pret PSRS K.Ulmanis izturējās naidīgi. Uz savstarpējā palīdzības līguma noslēgšanu ar PSRS izgāja, izveidojušās situācijas spiests. Pēc pakta noslēgšanas sabotēja tā realizāciju un vadīja aģitāciju pret padomju garnizoniem.” Viņa pretpadomju politikas kurss īpaši izpaudies padomju – somu kara laikā. Par K.Ulmaņa iekšpolitiku pēc 1934. gada 15. maija norādīts, ka Ulmanis “kopa itāļu un vācu fašisma metodes un formas, pasludinot sevi par “tautas vadoni””

Domāju, ka te komentāri ir lieki!

Jo te pilnā mērā izpaužas krievu fašisms – šovinisms – krieva morālā būtība.

Un vēl – pastāv mīts, kurš ir cēlies no tā paša purva – par K.Ulmaņa nepretošanās politiku krievu okupācijai. ” 1939. gada 28. septembrī operatīvās daļas priekšnieks Ūdentiņš ziņoja par lielu Sarkanās armijas spēku koncentrāciju pie Latvijas robežas. K. Ulmanis uzaicināja Balodi (kara ministru) mani (Ūdentiņu) un Berķi (armijas virspavēlnieks) atsevišķā istabā, kur apsprieda šo ziņojumu. ULMANIS LIKA PRIEKŠĀ VALSTĪ IZSLUDINĀT MOBILIZĀCIJU, bet mēs, tas ir Balodis, Ūdentiņš un Berķis tam nepiekritām. Berķis izvirzīja motīvus, ka Latvijas armija nav pienācīgi bruņota utt.

Pēc “ULMAŅA APVĒRSUMA SEKU LIKVIDĀCIJAS”, LPSR Augstākā Padome organizē “”ULMANŅA” APVĒRSUMA ” seku likvidāciju – ATJAUNO 5. SAEIMU UN TĀS GRAUJOŠO DARBĪBU LATVIJĀ. Tā to lika Krievija – tā to kvalificēja Krievija – tā to izpildīja LPSR Augstākā Padome lai slēptu okupācijas, kolonizācijas, genocīda sekas un dotu noziegumiem jaunu “cilvēcīgu (perestroikas) seju”

Tālāk seko Latvijas izlaupīšana, kurai redzami divi galvenie mērķi:

1.      atņemt Latvijas tautai ekonomiski – politisko varu;

2.      izveidot alternatīvu Latvijas tautai ekonomiski – politisku varu, kura balstās uz Krievijas un EiroSavienības ekonomiskām un politiskām ambīcijām vērstas, no Krievijas puses uz Eiropu, no Eirosavienības puses uz Krievijas dabas resursiem un tās, kā preču tirgu.

Latvijas “nelaime” ir tās ekonomiski – politiski stratēģiski nozīmīgā stāvokli – starp diviem alkatīgiem suņiem – Krieviju un ES “paoīrkapitālu” – kurš turas uz noziegumu un ambīcijām.

FOTO: Par šiem izdzimteņiem lasi šeit: http://tautastribunals.eu/?p=10663

Tālāk tiek atdalīti Latvijas tautas Satversmes Sapulcē pieņemtie valsts pamatlikumi no to vienojošā likuma – Latvijas tautas noteiktās valsts Satversmes.

Latvijā politiskā vara sadalās starp rusofiliem, pseidoeiropas faniem un kolaboracionistiem, kuri savukārt lai noturētos pie varas cenšas sagrūst pierēm latviešu tautu ar visa veida okupācijas un kolonizācijas sekām, kuri šodien apvienojušies dēvē sevi par “KRIEVVALODĪUGIEM”

Tad te rodas jautājums! Kas ir “krievvalodīgie” ? Ja tā nav tauta – tātad tai nav savas kultūras, savas valodas utt., bet tai ir vienojošas saites ar Krieviju, PSRS un to satelītiem, kurus vieno kā noziegums pret cilvēci, kuram nav noilguma termiņš, tā arī šovinistiskas ambīcijas.

Tas nozīmē, ka okupācijas sekas var izārstēt izgriežot tā “audzēju”, kam ir visas Eiropas un Pasaules tautu Otrā pasaules kara pieredze.

Es negribu, un tam arī nav jēgas, uzskaitīt starptautiskos līgumus, kurus ir izkropļojusi pastāvošā perestroikas okupācijas vara. Īsāks, starptautisko līgumu, saraksts būtu, un kuru prioritāti par Latvijas valsts likumiem noteica okupācijas izpildvara – LPSR Augstākā Padome 1991. g. 4. maija deklarācijā – JO TĀDU NAV!

Ir izkropļoti pamati – piemākumi un atbildība:

pienākumi – pilsoniskā sabiedrība;

atbildība – par noziegumiem pret šo pilsonisko sabiedrību.

Ja šie, starptautisko līgumu pamati, ir iznīcināti, tad pārējam līguma saturam nav jēgas, kā pieņemtiem starptautiskiem līgumiem vispār …

Mums ir mūsu tautas pieredze, mums ir mūsu valsts pieredze – K. Ulmanis runā Darba svētkos teica:

“Sevišķi tagad, pēc 1934. gada 15. maija, kad esam nokratījuši pēdējos šķēršļus mūsu tautas attīstības ceļā, kad esam atsvabinājušies no latvju tautas veselīgā organisma graujošās un ruinējošās parlamentārās un politisko partiju varas, kad esam savu valsti atjaunojuši un atguvuši atkal visas tautas vienotību, mums ir atklājies ceļš, pa kuru ejot gūsim vēl lielākus panākumus …, jo atjaunotā valstī VISIEM PILSOŅIEM iespējams izmantot visus uz augstās materiālās un garīgās kultūras atrodošās valsts labumus”

Un tomēr daži vispārēji starptautisko tiesību normu, kuru augstāku” spēku ir atzinusi LPSR Augstākā Padome un uz kuriem balstījās Krievijas PSRS Nirnbergas prāvā pret Krievijas un PSRS bijušo sabiedroto. Uz šiem vispārējiem atzinumiem balstās 1949. g. 12. augusta Ženēvas konvencija, konvencija par genocīda nozieguma novēršanu un tā sodāmību, konvencijas par aparteīda, okupāciju, kolonizāciju seku likvidēšanu un nāciju – cilvēku tiesībām:

Hāgas konvencija – starptautiskās sauszemes kara tiesības. 43. pants. Pēc tam kad likumīgā vara tiešām ir pārgājusi okupētāja rokās, viņam jāsper visi no viņa atkarīgie soļi, lai pēc iespējas atjaunotu un uzturētu sabiedrisko kārtību un civilo dzīvi; PIE TAM , ja nav spiedīgu šķēršļu, IEVĒROJOT OKUPĒTĀS ZEMES L I K U M U S.

Deklarācija par intervencijas un iejaukšanos valstu iekšējās lietās nepieļaujamību. ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija 36/103, 1981.gada 9.decembris, III. Daļa:

e)      valstu tiesības un pienākums neatzīt stāvokļus, kuri izveidojušies spēka, draudu vai tā lietošanas rezultātā vai arī aktus, kuri izdarīti, pārkāpjot principu par neiejaukšanos un atteikšanos no intervences;

3.                      Tiesības un pienākumi, kas izklāstīti šajā Deklarācijā ir savstarpēji saistīti un atbilstoši statūtiem.

4.                      Nekas šajā Deklarācijā nekādā veidā neaizskar to tautu tiesības uz pašnoteikšanos, brīvību un neatkarību, kuras atrodas koloniālā pakļautībā , ārvalstu okupācijā vai rasistisku režīmu jūgā, KĀ ARĪ TO TIESĪBAS PRASĪT UN SAŅEMT PALĪDZĪBU ATBILSTOŠI STATŪTU MĒRĶIEM UN PRINCIPIEM.

Starptautiskie līgumi, kurās noteiktas vispārējas cilvēka – nācijas tiesības un starptautiski garantētā palīdzība stājas spēkā tikai tad, ja par tām cilvēki cīnās, ja apzina stāvokļa kroplību, ja apzinās, ka Brīvība, Neatkarība, Tiesības nav Gerberta Uelsa “Mūžīgā maize”, jāapzinās, ka to var panākt cīnoties un aizstāvot.

Ko mēs varam – kas mums ir jādara:

– Jāizveido mājas lapas elektroniskais tīkls – vairākas mājas lapas, kuras veido vienotu tīklu.

– skaidri jānosaka savas darbības mērķus un metodes. Pastāv divas:

a) bruņota;

b) parlamentārs.

Ja runājam par parlamentāru ceļu, mēs nedrīkstam aizmirst , ka pastāvošā antitautas vara pielietos visus tās rīcībā esošos līdzekļus un resursus lai nepieļautu Latvijas tautas valsts suverenās varas atjaunošanu, un vēl jo vairāk nacionālās ekonomikas atjaunošanu, kas nozīmētu noziedznieku nodošanu tautas tiesai. Tas nozīmē, ka pieņemot parlamentāro ceļu mums jābūt gataviem savu valsti, savas tiesības, savu tautu aizstāvēt ar visiem pieejamiem līdzekļiem.

Pēdējā gada politiskie notikumi, it īpaši krievu valodas referendums parādīja tautas vienotību un apņēmību…

Bet tas arī parādīja ka pastāvošā vara, neskatoties ka tauta pateica NĒ, turpina “kluso” genocīdu pret latviešu tautu. par tā tribūnu tiek izmantota “Latvijas televīzija”, kura jau sen pārdota, bet tajā saimnieko “krievvalodīgie”.

Tas nozīmē, ka par vienu no galvenajiem uzdevumiem jāizvirza (starptautisku) tiesas prāvu pret “Latvijas televīziju” par naida kurināšanu un genocīda organizēšanu. Latvijas televīzijai jāatgriežas Latvijas tautas īpašumā un tās vadību jānodod Kultūras Fonda vadībā, kuras darbību jāvada tautas vēlētam prezidentam.

Tas nozīmē, ka jāatjauno Kultūras Fonds, uz principiem kādiem tas darbojās Latvijas Republikā.

Par otru ne mazāk svarīgu uzdevumu varam izvirzīt jautājumu par tautas vēlētu prezidentu. Šim jautājumam:

1.jāizstrādā likums par tautas vēlētu prezidentu;

2. likums par valsts prezidentu;

3. jāorganizē parakstu vākšana visā Latvijā.

Tautas jaunievēlētam Valsts prezidentam par pienākumu uzlikt īsākā laikā Sasaukt Latvijas tautas pilnvarotos pārstāvjus, kura uzdevums:

a) atjaunot valstī Satversmes Sapulces likumus;

b) papildināt Satversmes Sapulces likumus nacionālās ekonomikas attīstībai;

c) izskatīt jautājumu par Eiropas Savienību un noteikt pamatprincipus uz kādiem jābalstās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības sadarbība.

Latvijā Valsts augstākam likumdevējam ir jābūt tikai Latvijas tautai.

Ir vēl viens ceļš – atzīt šo LPSR Augstākās Padomes okupācijas varas pārkārtošanu par likumīgām. Tas nozīmē atzīt par likumīgu Krievijas okupāciju, genocīdu par krievu genocīda tiesību normu.

Šis ceļš ved uz katastrofu …

Tas spiež cilvēkus izmantot ieročus, kā savas dzīvības aizsardzības līdzekli.

09.07.14

P.S.

Mazs papildinājums. Par Berklavu nav viss tik vienkrāsaini sarkans. Viņš iestājās KP pirms kara un ticēja tās ideāliem. Kad redzēja tās īsto seju, tad saprata un sāka cīnīties pret pārkrievošanu.

Viņa devums latviešu tautai ir neatsverams.

Viņš bija tas, no kā šeit uz foto redzamie baidījās un arī izjuta mazvērtības kompleksu viņa priekšā.

Viņš tika noslepkavots.

Un noslepkavoja viņu tie, kuri redzami otrajā foto. Man bija tas gods ar viņu iepazīties. Es ar viņu un viņa kundzi pabijām kopā veselu dienu apbraukājot- apskatot Minsteres apkārtni. Nedēļu pirms viņa nonāvēšanas mēs vēl sazvanījāmies. Stāstīja, kādi draņķi viņam visapkārt salikti… .

Kas attiecas uz H-86 grupu, tad pēc tās kodola izraidīšanas tika nodibināta paralēlā čekas H-86 grupa(Rīgas nodaļa) Ziemeļa vadībā. To man bez aizspriedumiem pateica čekists, kurš man kartoja izceļošanas- izraidīšanas dokumentus.

Lauza, līdz beidzot salauza arī Vidiņu, kurš bija apņēmies atraisīties no KP.

Maskava-Telaviva pielika visas pūles, lai Latvijā nostiprinātos viņu slepkavu režīms. Žīdi un krievi baidījās no Latvijas neatkarības, jo tad viss HOLOKAUSTS varēja sabrukt. Krievi un žīdi ir vienkārši definējami- krievžīdi. Abi ir pasaules lielākie vampīri.