“Bloomberg politics”- cionistu rupors
Lai arī nereti izskanējis, ka Latvijas eiro monēta ar tautā dēvētās Mildas attēlu ir viena no skaistākajām eiro monētām, pasaulē vadošas biznesa ziņu aģentūras “Bloomberg” publikācija rada šaubas, vai citviet izprot Mildas nozīmi. Aģentūra Mildu publikācijā nodēvējusi par slaucēju. Lai arī tas tagad labots, kļūdaino rakstu jau paspējuši pārpublicēt citi mediji.
Kā sestdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”, raksts biznesa ziņu aģentūrā publicēts 31.decembrī – tieši pirms Latvijas pievienošanās eirozonai. Rakstam bija pievienota fotogrāfija – divu eiro monēta ar Mildas attēlu un fotogrāfijas skaidrojums: “tradicionālais slaucējas attēls”.
Kad LTV raidījums mēģinājis noskaidrot, vai Milda citviet tiešām asociējas ar slaucēju, ziņu aģentūras pārstāvji no intervijas atteikušies. Taču viņi rakstiski atbildējuši, ka raksts ir izlabots, “slaucēju” aizstājot ar “tautumeitu”.
Tiesa, “Bloomberg” ziņu līdz ar fotogrāfiju un kļūdaino parakstu zem tās jau bija paspējuši pārpublicēt citi pazīstami portāli, vēstīja LTV.
(LRTT piebilde: pārlaboja, bet vai atvainojās ? Protams, ka nē! Kaut Velns ātrāk šos izdzimteņus “parautu” uz Elli.)
Jau ziņots, ka Latvija eirozonai pievienojās šā gada 1.janvārī.
===========================================================================
Ja domājat, ka “BLOMMBERG” sacītais par mūsu EIRO-MONĒTU bija kāda jefiņs joks, tad grandiozi maldāties.
Tā bija apzināta cionistu- bildenbergistu akcija.
Nevienam nav noslēpums, ka šīs noziedzīgās bandas “gali” aizvijas uz Londonu. Zinām arī to, ka Eiropas Savienība cionistiem ir kā augonis viņu sātaniskajā rumpī. Viņu galamērķis ir likvidēt ES un būt vienīgiem pasaules valdniekiem.
Padomājiet,- un jūs sapratīsiet arī to, kāpēc krievžīdu repšes “LATS” nelaida apgrozībā pieclatnieku ar MILDU ?
Tāpēc, ka uz šā ULMAŅLAIKA simbola šie kangari(latviešu komunisti)un krievžīdi(ruskojazičņiku banda-okupanti) nevarēja pat paskatīties.
Ulmaņa LATA priekšā nobāl visa žīdiskā pasaules bildenbergistu banda, kuras sastāvā ietilpst arī Anglijas karaliene. Viņi apstulba, ieraugot, ka pret viņu gribu ES naudas sistēmā “ieplūda” šis BRĪVĀS-18. novembra Latvijas simbols, kuru viņi(cionisti) 1941. gadā iznīcināja.
Ar savu zemisko paziņojumu, viņi, paši to nenojaušot, iespļāva sejā Anglijas karalienei.
“Jā kāds tevi apvaino, tad meklē iemeslu,”sacīja viedais.
Izlasot šo ziņu, katram galvā rodas doma:“Ja tu, nelieti, manu MILDU nosauc par slaucēju, tad tava Elizabete ir prostitūta.”
Ja mēs salīdzinām šīs divas sejas, tad Elizabete vairāk izskatās pēc cūku kopējas nevis slaucējas, par karalienes izskatu nevar būt pat domas.
Kāpēc uz biznesa ziņu aģentūras “Bloomberg” (cionistu bandas) pretīgo paziņojumu, kas bija spļāviens latviešu tautas sejā visas pasaules priekšā, attiecīgi nereaģēja mūsu valdība ? Tāpēc, ka patreiz Latvijai nav savas valdības, bet gan krievžīdiska marionete, kuras rīcība tiek koriģēta no tiem pašiem “rokfelleriem”, tikai caur Maskavas kantori.
Daudziem liekas, ka Putins cīnās pret viņiem, bet tās ir tikai politiskas spēles. LRTT jau savā i-vietnē ir rakstījis, ka krievžīdi un sorosžīdi ir vienas “mammas” dvīņu brāļi. Kā tautā mēz sacīt: “Vienas monētas divas puses“. Bildenbergas banda ļaus šiem abiem arī izkauties.Uzvarētājs ir redzams ar neapbruņotu aci.
FOTO: Ekonomiskie slepkavas Nr.1 un Nr.2 Noskaties šo video, bet neuzķeries uz krievžīdiko “āķi”:
http://www.youtube.com/watch?v=XIbWNYwWX30
Ja uzvarētu krievžīdu pareizticīgo banda, tad latvieši būtu pirmie, kuri tiktu fiziski apkauti, ieskaitot arī komunistiskos kangarus.
Bet droši var sacīt, ka krievžīdi šajā kaujā tiks noslaucīti no pasaules kartes un pēc tam arī otrā puse. Pasaule atbrīvosies no sātanistiem- cionistiem uz visiem laikiem.
Mēs nedrīkstam pieslieties ne vieniem, ne arī otriem. Mums jāpastāv Patiesībā.
Tie, kuri redz Garīgās pasaules “enerģijas”, saprot, ka latviešu tautas AURA ir nesalīdzināmi gaišāka un varenāka par melno un asinīm notraipīto bildenbergistu- cionistu- sātanistu auru.
L. Grantiņš. 08.01.14.
====================================================================
P.S.
Kam interesē un kas krieviski saprot:
Послание И. М. Гéльфанда евреям
за три года до своей смерти.
Обращение ко всем евреям, проживающим в России
(выдержки)
Я, Иосиф Гельфанд, вот уже больше 16 лет живу далеко от России, но мне далеко не безразлично все то, что там сейчас происходит.
Внимательно наблюдая со стороны за развитием ситуации в стране, где я родился и вырос, невольно ловлю себя на мысли, что вы живете на грани крупного экономического и социально-политического взрыва, который неизбежно приведет к новой гражданской войне.
Недавно мои друзья прислали мне одну интересную статью, напечатанную в русской патриотической газете по случаю 100-летия образования Государственной Думы, где дан действительно беспощадный анализ истории русского парламента. Автор статьи очень убедительно показывает антинародный характер современной российской власти и ее верного помощника – Государственной Думы. Бесчеловечные и реакционные даже по сравнению с дореволюционными законы, безнаказанное разграбление национальных богатств, тотальное казнокрадство и коррупция уже отбросили Россию на одно из последних мест среди стран со слабо развитой экономикой. Демографическая угроза вымирания коренного населения впервые в истории России приняла катастрофические масштабы. И все это называется у вас либеральной реформой?.. По-моему, люди, управляющие Россией, страдают опасными психическими расстройствами.
Ведь, если все то безобразие, которое творят в России мои соплеменники, не является самым настоящим фашизмом, то какого еще другого фашизма вам следует боятся?
По-моему, даже Гитлер не смог бы натворить столько бед с русским народом, сколько уже натворили такие «плохиши», как Гайдары, Абрамовичи, Чубайсы, Фридманы, Фельдманы,Ходорковские и прочие обезумевшие от наворованных денег наши сородичи. Видимо, они окончательно потеряли разум и чувство меры. Эти жулики ведут и страну и вас к верной погибели.
Я долго жил в России и у меня не укладывается в голове, как же русские до сих пор терпят все это? Я уважаю русский народ за его терпение и доброту, но у каждого терпения есть свой предел. Вы уже наверняка подзабыли ужасы фашистских лагерей, газовых камер и холокоста и поэтому надеетесь на то, что русские будут и дальше терпеть мерзости этих «демократов» с двойным и тройным гражданством. Я в этом очень сильно сомневаюсь.
Представьте себе, что будет с евреями, если опять полыхнет антисемитским огнем. Ведь кто, как не близкие нам по крови, родные «олигархи» больше всего провоцируют русских на антисемитские настроения? Недавно по одному из телевизионных каналов показывали выступление премьер-министра России Фрадкова на заседании Правительства, где всерьез обсуждался вопрос о выведении из бюджета страны сверхприбылей, полученных от продажи русской нефти, естественно, с целью еще туже набить свои бездонные карманы, и без того лопающиеся от денег. Такого откровенного цинизма не ожидали даже у нас.
Простите, но это уже не симптом, это – самая настоящая клиника. Здесь, за границей, за подобное предложение ваш премьер тут же вылетел бы со своего кресла, а то и вовсе очутился бы за решеткой.
В России же за это не судят и поэтому кое-кто из западных магнатов с пеной у рта обсуждает планы дележа русских рек, месторождений золота, нефти и газа, захвата земель и промышленных объектов. Мечтать не вредно, как говорят русские. Но дома этих безумных мечтателей находятся далеко от России, а вы… о чем думаете вы? Неужели у вас тоже нет разума или, хотя бы нашего врожденного еврейского инстинкта самосохранения?
Жадность не доведет до добра. Пора остановить зарвавшихся подонков из еврейской мафии, пресытившихся дележом русских богатств, иначе быть беде. Я эту беду чую на расстоянии.
Вы, именно вы являетесь заложниками этих отъявленных международных преступников, потому что, в случае чего, не успеете убежать вместе с ними.
Не верьте, что России уже ничего не может помочь и что она обречена на гибель. Я вырос в России и хорошо знаю ее историю. Эта история говорит о том, что очень скоро русский народ поймет, кто его обворовывает и тогда вам придется бежать из теплых и насиженных мест.
Миф о русском фашизме – откровенная чепуха, которая с тупым упорством распространяется нашими же, еврейскими организациями. Вы еще можете изменить ситуацию.
Русские не простят вам того, что с ними творят наши общие, но, к сожалению, потерявшие чувство реальности, сородичи.
Мне трудно понять причины, которые вынуждают патологически доверчивых русских идти на выборы и с упорством мазохиста каждый раз выбирать себе нового, еще более изощренного врага и мучителя, который норовит содрать с них последнюю рубашку.
Вероятнее всего, их попросту говоря, очень сильно дурят и в этом обмане первую скрипку играют опять же, наши с вами соплеменники, возглавляющие прессу, радио и телевидение.
Не рассчитывайте, что этот обман будет длиться вечно, а лучше подумайте о возможных последствиях и о том, как они могут повлиять на ваши судьбы и судьбы ваших детей. Сейчас будущее многих миллионов моих собратьев-евреев, поставлено на фальшивую карту, которая находится в руках кремлевских шулеров.
Знаю, что многие евреи одурманены бредовой идеей ортодоксальных иудеев о приходе Машиаха и мировом господстве еврейской расы.
Неужели весь исторический опыт предыдущих поколений не говорит вам о том, что подобные шизофренические затеи кончались лишь одним: очередными массовыми гонениями на еврейский народ? Не уподобляйтесь ветхозаветному Мафусаилу, беспечно вкушающему плоды, не взращенные им самим, потому что все это до поры, до времени!
Вы понимаете, о чем я сейчас толкую: ведь если геноцид и грабеж русского народа будет продолжаться и дальше, то рано или поздно может произойти новая кровавая баня и эта баня будет почище все того, что творили с евреями за всю их многовековую историю.
Искренне ваш, И. Гельфанд
13.04.2006 г.
Об авторе:
Изрáиль (Иосиф) Моисéевич Гéльфанд (род. 2 сентября 1913 г. в ныне г. Красные Окны Одесской области) – один из крупнейших математиков XX века, биолог, педагог и организатор математического образования (до 1989 года – в Советском Союзе, после 1989 года – в Соединённых Штатах). Автор более 800 научных статей и около 30 монографий; основатель крупной научной школы. Доктор физико-математических наук (1940), профессор Московского государственного университета им. М. В. Ломоносова (МГУ) (1941-1990), Ратгерского университета (1990-2009). Президент Московского математического общества (ММО) в 1966-1970 годах, иностранный член Национальной академии США, Лондонского Королевского общества, Французской академии наук и многих других академий наук мира.
Почётный член Московского математического общества (1971), почётный доктор (Honoris Causa) Оксфордского (1973), Сорбоннского (1973), Гарвардского (1976), Принстонского (1977), Упсальского (1977), Лионского (1984) и Пизанского (1985) университетов, почётный иностранный член Американской академии искусств и наук (Кембридж, Массачусетс, 1964), Американского математического общества (АМО) (1966), Лондонского математического общества (ЛМО) (1967), Национальной академии наук США (НАН США) (1970), Королевской Ирландской Академии (1970), Лондонского королевского общества (ЛКО) (1977), Королевской Шведской академии (1974), академий наук Франции (Académie des Sciences, 1976), Италии (Academia dei Lincei, 1988) и Японии (1989), Нью-Йоркской Академии Наук (пожизненный почётный член академии – Honorary Life Member – с 1999 года),[2] Европейской академии наук (с 2004 года – «fellow»), академик Академии наук СССР (1984, с 1991 года РАН; член-корреспондент с 1953 года).
Первый лауреат премии Вольфа в математике (1978), медали Вигнера Международного союза по теории групп в физике (Wigner Medaille, 1980), премий Киото (Япония, 1989) и Лерой П. Стила за выдающиеся достижения на протяжении всей карьеры (Leroy P. Steele Prize for Lifetime Achievement – высшая награда Американского математического общества, 2005). Лауреат стипендии МакАртура (MacArthur Fellowship, англ., 1994). Лауреат Сталинских премий (1951, 1953), Ленинской премии (1961), кавалер трёх орденов Ленина (1954, 1956, 1973), двух орденов Трудового Красного Знамени (1963, 1983), ордена Дружбы Народов (1975) и Знак Почёта (1953), Государственной премии России (совместно с С. Г. Гиндикиным и М. И. Граевым, 1997
Tiešām pēc cūkkopējas izskatās. Nesaku to aiz naida. Nopietni.
Tā iet, ka kalpo mošķiem – seja pašam pēc mošķa izskatās.
Veģetārieši saka: Tu esi tas, ko Tu ēd.
Garīgā pasaule saka: Tu esi tas, kam Tu kalpo.
Lai pierada pretejo.Latviesi bija karts ASV un Anglijas rokas,ko izspeleja,
no 1917-1919 gadu periodos,ka turpinajumu Lielas Imperijas grausana.
https://www.google.co.uk/search?q=world+antique+map&tbm=isch&tbo=u&source=univ&sa=X&ei=pS_IUrmTM8SN7QbP4YCABA&ved=0CEQQsAQ&biw=1034&bih=707#q=europe+antique+map&tbm=isch&imgdii=_
Latviesi lava Leninam un Trockim nakt pie varas,un aizstaveja to,ar anglu
sautenem un vinu kreiseriem pie Rigas,sakaujot vacu bripratigo un balto
armijas dalas,kuri gribeja,no Kurzemes ,ar vilcienu,caur Rigu doties uz
Peterburgu,lai pieliktu punktu asinainajai Trocka valdisanai.Viniem ,ka
brivpratigajiem,Rigu nemaz nevajadzeja,vienigi dzelzcela tiltu,lai dotos
talak,bet mes,anglu vaditi uzspridzinam tiltu,un Trocka valdisana paliek.
Neko neteiksi labas brivibas cinas.Tie kuri gribeja nacionalu un stipru
Latviju tika nobiditi,bet tie kuri zinaja patiesibu nogalinati.Tiesi
Ulmana valdiba deva rikojumu uzspridzinat tiltu,slepjot istenos iemeslus.
Angliem visu laiku un visur bijusas vadamas valdibas,Latvija,nav un nevar
nemaz but iznemums,tapec dross paliek dross,Ulmanim uztic Latvijas
valstiskuma pedejo valdibu.
http://www.svarogday.com/18-noyabrya-den-separatizma-otdeleniya-latvii/
Tada sakara Imperijas valdibu nomaina hemofroditu valdisana
http://www.kramola.info/video/religija/iegova-germafrodit
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/493003-polijas_ministrs_sabiedrotie_slepa_stalina_atbildibu_par_katinas_slaktinu
Polijas ministrs: Sabiedrotie slēpa Staļina atbildību par Katiņas slaktiņu
Polijas kultūras ministrs Bogdans Zdrojevskis trešdien paziņojis, ka atrastas jaunas liecības, kas apliecina, ka padomju diktatora Josifa Staļina Rietumu sabiedrotie palīdzējuši slēpt patiesību par Katiņas slaktiņu, ziņo Polijas Radio.
«Mums sāpīgākais ir tas, ka no 1944. līdz 1952. gadam patiesības slēpšana par Katiņu bija politisks, nevis nejaušs lēmums,» iepazīstinot preses konferencē ar dokumentu, sacīja ministrs. «Šajā laikā šai lietā tika ieguldīts tik daudz pūļu, arī liecinieki tika iebiedēti, ka patiesība par Katiņu nevarēja nonākt dienas gaismā.»
1943.gada aprīlī Vācija paziņoja, ka tā Katiņas mežā, netālu no Smoļenskas, Krievijas rietumos, ir atradusi masu kapu ar aptuveni 4000 poļu virsnieku mirstīgajām atliekām.
Nesen atrastais dokuments ir liecība, kuru 1945.gada 10.maijā sniedzis amerikāņu leitnants Džons van Vlīts. Viņš bija viens no sabiedroto karagūstekņiem, kurus vācieši 1943.gadā bija aizveduši uz Katiņu.
Vācieši cerēja, ka sabiedroto karagūstekņi apstiprinās liecības, ka Katiņas noziegumu pastrādājis padomju režīms.
Tomēr, lai nesarūgtinātu Maskavu, Vašingtona un Londona vēl vairākus gadus centās slēpt informāciju, kas norādīja uz padomju režīma vainu.
Maskava sarāva saites ar Londonā bāzēto Polijas trimdas valdību, pēc tam kad tā bija pieprasījusi, lai Katiņas noziegumu izmeklē Sarkanais Krusts. Staļins uzstāja, ka šo noziegumu pastrādājusi Vācija.
Pēc kara ASV vairākus gadus likušas van Vlītam klusēt. 1945.gada liecība, kas apstiprināta ar zvērestu, līdz šim zinātniekiem nebija zināma. Citai liecībai, kas tika sniegta tajā pašā mēnesī, ASV noteikušas slepenības statusu, un vēlāk tā pazudusi.
Van Vlīta liecībās minēti britu karagūstekņu vārdi, kas bijuši liecinieki līķu ekshumācijai Katiņā. Šo liecinieku vārdus sabiedrotie centušies slēpt.
Vairāki līķi Katiņā atrasti līdz ar lietiskām liecībām un dokumentiem, kas norādījuši uz to, ka upuri nogalināti 1940.gada februārī, martā un aprīlī, tas ir, krietni pirms vācieši bija ieņēmuši Smoļenskas apvidu, sacījis van Vlīts. Līķi varētu būt tur bijuši trīs četrus gadus, viņš piebildis.
Dokumentu 2013.gada novembrī Valsts arhīvā Vašingtonā atradusi zinātniece Kristina Pjorkovska. «Kādu mirkli man likās, ka tā ir mirāža, ka es redzu halucinācijas,» zinātniece stāstīja par savu atklājumu. «Es pat baidījos, domādama, ka neviens neticēs, ka šāda lieta pastāv.».
Maskava tikai 1990.gadā atzina savu vainu Katiņas noziegumā. Masu slepkavības notika vairākās vietās Padomju Savienībā, kur upuri apglabāti masu kapos. Kopumā PSRS iekšlietu karaspēks 1940 gadā noslepkavoja 22 000 poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju..
Kaut arī oficiāli sabiedrotie slēpa liecības par to, ka šos noziegumus pastrādājis padomju režīms, īpaši no 1943. līdz 1952. gadam, privātās sarunās britu premjers Vinstons Čērčils bijis atklāts.
Polijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Edvards Račiņskis ierakstījis savā dienasgrāmatā 1943.gada 15.aprīlī – īsi pēc vācu paziņojuma -, ka Čērčils viņam teicis – vainīgs šajā noziegumā, visticamāk, ir padomju režīms..
«Diemžēl vācu liecības, iespējams, ir patiesas,» sacījis Čērčils. «Boļševiki var būt ļoti nežēlīgi.»
Lai gan 1989.gadā PSRS Augstākā Padome atzina par prettiesisku Ribentropa – Molotova paktu, tomēr tā īsti atvainošanās Latvijas tautai nav notikusi. Nav atdoti arī no Latvijas prettiesiski izvestie arhīvi uz Krieviju. Piemēram, kad beidzot tiks atklāti visi sīkumi par mūsu pašu “Katiņu”, kur latviešu virsnieki tika slepkavoti Litenē? Kad beidzot par to mums atvainosies Ļaunuma impērijas mantiniece Krievija? Šeit palikušie kolonisti taču sevi vēl joprojām uzskata par “atbrīvotājiem”.
Kas Jūs esat… Ģirts Rungainis vai Melbārdis.
Tādu dīvainu virsrakstu man liek veidot pamatotas dusmas uz šo cilvēku-abinieku.
Nekad neesmu izturējies ar uzticēšanos pret cilvēkiem, kas bez iemesla maina savu uzvārdu (izņemot laulības).
Tomēr… varbūt Rungainim (mainīja Melbārdis pret Rungainis) ir savas slēpjamās un ļaunās puses ?
Nav jau aizmirsta viņa darbība par “Trasta” bankas prezidentu, zīmīgā laikā, kad tur “pazuda” slavenie “Latvenergo” 3 miljoni.
Tomēr šoreiz ne par to būs runa… runa būs par viņa kārtējo izteikumu presē :
Finanšu konsultāciju kompānijas “IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis :
„ … manuprāt, pensija nav nekādas cilvēktiesības.
Ja cilvēks ir pārticis un ir dzīves laikā uzkrājis aktīvus, viņam nav jāsaņem pensija,” norāda Rungainis.
Viņš aicina valsti atzīt, ka pensijas nevis turpinās pieaugt, bet gan tām ir jāsamazinās. Tas esot arī viens no iemesliem, kāpēc nefunkcionē nodokļu maksāšanas sistēma.”
Es nemaz nerunāju par šo izteikumu ētisko pusi, bet gan par valsts tiesiskās paļāvības principiem, kurus viņš klaji ignorē. Esošie pensionāri neizzaga pensiju fondus, kuros viņi no saviem ienākumiem veica iemaksas. To izdarīja Rungainim līdzīgie…finansisti.
Ik pēc trim gadiem valsts iegulda simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudu, lai kompensētu banku darboņu, lielo zagļu izdarības, kuri sev nodrošinājuši pārbagātu dzīvi līdz mūža beigām un kas zīmīgi… ne no viena netiek prasīta atbildība.
Nu, protams, Rungainis tak arī ir baņķieris un pēc vaiga redzams, ka uz bankas klientu rēķina ir labi paēdis un tagad caur presi meklē lētu popularitāti ar murgainiem apgalvojumiem.
Pag, pagaidi, bet varbūt viņš vienkārši ir slims…tā nopietni slims ar galvu. Tomēr nē… varu derēt, ka tā nav slimība, bet gan sociālisma un fašisma paveids. Rungaiņa izteikumos ir jūtama fašistiska nosliece ar domu, ka jāveic darbības, lai liekās mutes ātrāk nomirst.
Visos viņa izteikumos ir pausta klaji nekaunīga nostāja un naida kurināšana pret veciem un nevarīgiem cilvēkiem, kuri vairāk paši par sevi nevar parūpēties un nevar normāli izdzīvot no saviem nabaga grašiem.
Nevar samaksāt komunālos maksājumus, ārstniecības izdevumus, nevar nopirkt zāles un kvalitatīvu uzturu, nemaz nerunājot par iespēju apmeklēt kādu kultūras pasākumu.
Jūs, Rungaini, dzīvojat uz citu cilvēku rēķina… pārvaldot citu aktīvus spekulējot un ieguldot.
Vai Jūs… Rungaini, saprotiet to, ka Jūs naudu neražojat, ražo tie, kas reāli strādā ar lāpstu, slauc govis, kaut vai reāli Jums izcep maizi.
Dzīve ir sūra, grūta un nežēlīga. Tajā izdzīvo un uzvar, kā arī zeļ un plaukst tikai tie „stiprākie”, „veiklākie”, „viltīgākie”,” nekaunīgākie”.
Kas nespēj pārkāpt morāles normām tam lemts ubaga liktenis.
Par taisnīgumu, godīgumu, humānismu un tamlīdzīgām ideālistiskām muļķībām dzirdam no viltus pirmsvēlēšanu tribīnes, kur liekuļu deputātu paspārnē arī var izperēties tādi Rungaiņi.
Rungainim, kā tipiskam kapitālisma pārstāvim, no fašistiskās ideoloģijas viedokļa ir pilnīga taisnība. Liekos un nevajadzīgos iznīcināt ar viltīgu metodi…atļaut mirt nabagmājā, bet vispār,Rungaini, priekš kam sociālās aizsardzības programmas un sociālās mājas.
Tās taču traucē tādiem, kā tu…. „Rungaiņiem” Kā nobeigumu varu citēt vienu no komentāriem pie Rugaiņa raksta…
“Tagad rungaini tu esi mans personīgs ienaidnieks un es savu atlikušo dzīves daļu veltīšu tam lai tevi ierullē asfaltā!”
Pasaules Bankas eksperti norāda, ka Latvijā ekonomiskās reformas un demokrātijas attīstība cieš privāto interešu dēļ, jo tajās ir izplatīta korupcijas forma, kas tiek dēvēta par «valsts nozagšanu», kas ir politisko un ekonomisko interešu saplūšana jeb «likumu nopirkšana». [..] «Valsts nozagšana» notiek divu galveno ekonomisko interešu sfēru labā – naftas tranzīta un pārtikas rūpniecības.
// “PB Latvijā saskata valsts nozagšanu” – Diena, 2000. gada 27. septembris
2013. gads. Kas bija mainījies? Vai tad neviens nevienu brīdi neredzēja, kas notiek Liepājas metalurgā? Visas avīzes par to runāja, bet Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vadītā Saeima un Valda Dombrovska (Vienotība) vadītā valdība tikai gaidīja, ka tā rūpnīca nogrimst pavisam. Metalurgam klāt ķeras likvidatori un administratori – nu, zelta amats! Uz citu nelaimes rēķina viņi saņem milzu naudas.
Kas gaidāms 2014.gadā?
Tā kā ziņa nāk no ārzemēm, kur nav latviešu burtu, tad atvainojamies par neērtībām, ka teksts saglabāts sākotnējā variantā.
Te ir tikai viena nepilnveertiiga ieskice vinjas darba gaitaas.
Wikipedia var uzzinaat, ka vinja straadaajusi peec fizikjes un matemaatikjes augstskolas diploma ilgus gadus ZA Ekonomikas instituuta Agraarajaa nodaljaa. Un tieshi tur paraadiijusi savas zinaashanas lauksaimnieciibas jomaa. 1987 gadaa studeejusi un beigusi aspirantuuru.. viss jau labi, cepuri nost shai kundzei! Labi zinaatnice, tikai savu Dr. graadu 1992 gadaa aizstaaveejusi peec Wikipedia ne shajaa instituutaa, bet citur..Taatad, kas vinja ir? Kaapeec iet karjera no rokas rokaa?
!987 gadaa peec augstskolas beigshanas saaku straadat Zinaatnju Akadeemijas Ekonomikas instituuta Agraarajaa nodaljaa..nostraadaaju tikai 9 meeneshus, bet nodalja jau nav tik liela, lai darbiniekus nepaziitu. Shajaa gadaa gan tikai 2 cilveeki aizstaaveeja Dr. graadu, bet ne Straujumas kundze. Taa bija Arniites kundze un Inesis Feiferis, kuri ljoti labi saprata lauksaimnieciibu.
ZA labos amatos nevareeja straadaat cilveeki, kuriem nebija “aizmugure”, kuri nebija VDK..protams, ka nebija visi, bet Straujuma noteikti bija..vinjai bija speeciiga aizmugure..nekaadus zinaatniskos darbus apsprieshanai neatceros..mums bija tradiicija apspriest nodaljaa zinaatniskos darbus. Atceros to kundzi tieshaam izskatiigu un sherftu. Kad vajadzeeja pasuutiit zinaatnisko literatuuru uz Krieviju..vinja no mums mazajiem zinaatniskajiem liidzstraadniekiem noveersaas un teica- ko juus veelaties? Es pasuutu tikai doktoriem. Ejiet un mekleejiet biblioteekaas, ko piemeerotaaku. Taa arii par laimi man iznaaca izlasiit biblioteekaa visus K.Ulmanja darbus..par protekcionismu Latvijaa, lai aizsargaatu savu produkciju, kaadai kvalitaatei ir jaabuut alus miezhiem..u.t.t.
Muusu Agraaraas nodaljas vadiitaajs ZA bija profesors un akadeemikjis Arnis Kalninjsh. 1988 gada 1 janvaarii tika nodibinaats Agraaraas ekonomikas instituuts Peives ielaa. Vinjsh teica, luudzu, kuri veelaties, naaciet straadaat uz jauno instituutu. Straujumas kundze negaaja. Kaapeec? Buutu dabuujusi labu vietu. Varbuut bija nesaskanjas ar manu shefu? Varbuut nepaarzinaaja pietiekoshi lauksaimnieciibu, kaa matemaatikje? Shefam tad bija ljoti labas organizatoriskaas speejaas..labaakie zinaatnieki paargaaja no nodaljas tur straadaat. Es arii sanjeemu lielaaku algu kaa zinaatniskaa liidzstraadniece. Atceros I. Feifera kungu, Kozlovska kungu, Artnes kundzi u.c. Vinjsh arii speeja savaakt jaunus cilveekus un ljoti talantiigus, kaa J. Meijuuberi, A. Kalninju, Jolantu Andersoni, Inguunu Sudrabu, Guntaru Krastu (Bijushais Ministru prezidents), Robert Ziili un citus.
Tanii sarakstaa nebija Straujumas! Kaapeec? Taapeec , ka vinja no ZA aizgaaja peec tam peec 3 meeneshiem uz Plaanoshanas instituutu..tur taksh atkal bija aizmugure..vareeja uzrakstiit Dr. graadu..es domaaju, ka ja tajajos laikos vinja vairaak buutu pieveersusies lauksaimnieciibai, bet ne beeguleejusi pa sveshiem instituutiem, tad no vinjas buutu tieshaam iznaakusi iista matemaatikje vai lauksaimniece..Pagaidaam izskataas taa, ka daama neapsver ne pa labi, ne pa kreisi..
Bet te būs mafijas sacerētā pasaciņa.
http://nra.lv/latvija/politika/109092-kas-ir-laimdota-straujuma.htm
Latgalē dzimušās premjerministra amata kandidātes Laimdotas Straujumas karjera jau kopš augstskolas pabeigšanas 1973. gadā cieši saistīta ar lauksaimniecību.
Viņas līdzgaitnieki sievieti raksturo kā enerģisku, mierīgu un milzīgām darba spējām apveltītu cilvēku, kas pietiekami veiksmīgi varētu izstūrēt valdības kuģi starp priekšvēlēšanu laika krācēm, neaizraujoties ar politikas taisīšanu. To apliecina arī viņas teiktais, ka pēc vēlēšanām viņa sevi premjera amatā neredz.
1968. gadā absolvējusi 250 kilometrus uz austrumiem no Rīgas esošās Tilžas vidusskolu, L. Straujuma iestājās Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru beidzot labākajās padomju laika tradīcijās tika nosūtīta strādāt uz Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu. Tajā viņa pētīja augstskolā iegūto zināšanu izmantošanas iespējas lauksaimniecības attīstībā. Akadēmija L. Straujumai bija viena no ilgstošākajām darba vietām, līdz viņa Padomju Savienības norieta laikā, pabeigusi aspirantūru ekonomikā, 1988. gadā sāka strādāt Valsts plāna plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā (ZPI).
Svarīga tikšanās
Šī darba vieta L. Straujumai nebija ilgstoša. Latvijai atgūstot neatkarību, viņa uz īsu brīdi centās iekļauties privātajā biznesā, strādājot SIA Latvijas datoru centrs. Taču no privātā biznesa viņu izrāva iesaistīšanās kopējā projektā ar Aigaru Štokenbergu, kas, būdams Valsts zemes dienesta direktora vietnieks, ar ekonomisti 1993. gadā strādāja pie Lauksaimniecības konsultācijas centra izveides. Šī tikšanās bija zīmīga un, iespējams, pat noteicoša tālākajā L. Straujumas karjerā.
Pierādījusi sevi
Pēc Dānijas parauga Jelgavas rajona Ozolniekos izveidojot Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centru, L. Straujuma kļuva par tā direktora vietnieci. Iestādei transformējoties par bezpeļņas organizāciju viņa amatu saglabāja, bet 1998. gadā kļuva par iestādes vadītāju.
Tieši strādājot pie jaunās iestādes izveides, viņa ar savām darba spējām pievērsusi nozares speciālistu uzmanību gan netālu esošajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, gan Zemkopības ministrijā.
«Viņa strādāja Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrā par direktori. Bija ļoti enerģiska un jau tur parādīja sevi no labās puses. Ne velti viņu uzaicināja uz Zemkopības ministriju par valsts sekretāri. Viņa ir izsvērta un neļaujas emocijām, nemētājas ar vārdiem,» saka ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs Jāzeps Rimeicāns, kurš ar L. Straujumu pašlaik kopā darbojas arī LLU Padomnieku konventā.
Uz Tautas partijas spārniem
Strādājot konsultāciju centrā, L. Straujuma kopā ar A. Štokenbergu, nākamajiem zemkopības ministriem Ati Slakteri un Aigaru Kalvīti 1998. gada maijā piedalījās arī Tautas partijas dibināšanā. Nu vairs nebija ilgi jāgaida, lai četrus mēnešus pēc tam, kad par zemkopības ministru kļuva Aigars Kalvītis, L. Straujuma 1999. gada novembrī tiktu iecelta par ministrijas valsts sekretāra vietnieci.
A. Kalvītis kādreizējo padoto un partijas biedri raksturo pozitīvi, sakot, ka neko sliktu pateikt nevarot, pat ņemot vērā ilgo pazīšanos un sadarbību. «Mums bijusi ilgstoša sadarbība, gan kā ministram un premjerministram, gan kā piensaimniekam. Viņai noteikti piemīt līdera spējas,» saka A. Kalvītis.
Mainoties valdībām un zemkopības ministra amatā nonākot Atim Slakterim, L. Straujuma 2000. gada nogalē kļūst jau par ministrijas valsts sekretāri. A. Slakteris, kura vadībā L. Straujuma nostrādāja divarpus gadus par premjerministra amata kandidāti, ir mazliet kritiskāks – viņa pārāk daudz aizraujoties ar kompromisiem.
«Es uzskatu, ka viņa ir pārāk liels kompromisu cilvēks. Kad kopā strādājām ministrijā un bija jāsaskaņo ļoti pretrunīgi viedokļi, praktiski to saskaņošanu veica Laimdota, un tā patiešām ir viņas stiprā puse. Viņa spēj panākt, ka visi virzās uz vienu kopēju mērķi,» saka A. Slakteris. Viņš bijis gan L. Straujumas padotais, gan priekšnieks un uzskata, ka tieši šī īpašība palīdzēs L. Straujumas vadītajai valdībai «pārdzīvot priekšvēlēšanu laika trakumus».
Visiem pieņemama ministre
Šajā amatā, mainoties ministriem un iemantojot nozares darbinieku neviltotu uzticību, L. Straujuma nostrādā septiņus gadus. Līdz viņu pie sevis uzņemties valsts sekretāra amatu aicina senais paziņa
A. Štokenbergs, kas nu kļuvis par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Tolaik Zemkopības ministriju vadīja zaļzemnieks Mārtiņš Roze, taču A. Štokenbergs noraida pārmetumus, ka L. Straujumu pie sevis ataicinājis tikai partijas saikņu dēļ. «Bija vajadzīgs cilvēks, kurš saprot laukus, pārzina informācijas tehnoloģijas, spēj pārvaldīt Eiropas atbalsta naudu, uzņemties iniciatīvu un veidot komandu,» vēlāk L. Straujumas izvēli valsts sekretāres darbam pamatoja A. Štokenbergs.
Šajā ministrijā, kuru likvidējot tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, L. Straujuma piedzīvo gan pašas dibinātās Tautas partijas likvidāciju, gan 10. Saeimas atlaišanu un atgriešanos Zemkopības ministrijā – nu jau ministres amatā.
Sarežģītajā politiskajā situācijā, kad noteikumus vēl centās diktēt Zatlera Reformu partija, L. Straujuma bija pieņemama kandidatūra ministres amatam visām ieinteresētajām pusēm. Vienotība, uzņemoties atbildību par bezpartejisko L. Straujumu, deva viņai iespēju atsākt darbu Zemkopības ministrijā. Viņai, protams, nevarēja pārmest arī kompetences trūkumu.
Ar politiku neaizraujas
Sekojot L. Straujumas profesionālajām gaitām, var pieņemt, ka viņa ar politikas taisīšanu neaizraujas un politiskās partijas izmanto kā platformu savu ideju, zināšanu un darba spēju realizēšanai. Līdz ar citiem uz to norāda arī priekšpēdējais Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. «Politisko darbību partijas ietvaros viņa neveica. Atceros viņu vairāk kā valsts sekretāru – kompetents un lietišķs cilvēks. Iespējams, šīs klusās politiskās dzīves dēļ viņa līdz šim arī nevarēja lepoties ar augstu atpazīstamību. Neatkarīgās pasūtītais SKDS veiktais sociālais pētījums liecina, ka par L. Straujumu viedokļa nav 63% valsts iedzīvotāju, 22% respondentu viņas līdzšinējo darbību vērtē pozitīvi, bet 15 % – negatīvi. Eksperti gan atgādina, ka ar līdzīgiem reitingiem lielajā politikā startēja Valdis Dombrovskis, kam pašlaik ir vieni no augstākajiem reitingiem Latvijas politiķu vidū.
***
Laimdota STRAUJUMA
– Dzimusi 1951. gada 24. februārī Izglītība
– 1968.– 1973. Latvijas Valsts universitāte, Fizikas – matemātikas fakultāte
– 1987. Aspirantūra lauksaimniecības ekonomikas specialitātē, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts
– 1992. – ekonomikas doktora zinātniskais grāds (Dr. oec.
Biedre Straujuma, lūdzu nopubliskojiet savu doktora darbu! Un vēl paskaidrojiet latviešu tautai, kā bīdāt projektu, lai latviešiem vairāk nav iespējams nopirkt laukos zemi vairāk par 5 ha, liekot lielāku zemi pārdot saviem “svojakiem” firmās?
Paldies,Dievam,ka mes uzspridzinajam Tiltu un uztaisijam krievija-padumjo valsti-ar Letas tautas Strelniekiem,jo no cariskas krievijas tikt prom nebija iespejams un PSRS nav cariskas krievijas juridiska mantiniece,bet si krievija gan ir PSRS mantiniece juridiska. Pateicoties Strelniekiem mes uztaisijam savu Valsti 1918.gada,jo iznicinajam carisko krieviju. Protams,ka iznicinama tagad atkal ir si krievija un neatgriezeniski-tas nozime Baltu tautai atgriesties sava etniskaja dzimtene-un parvaldit to,kad tur nebus okupanttautas-sklaveni-slovaki-slavi,kas ir protokrievi ” senie”. Krievu tautai nav ne juridisku,ne moralu tiesibu pec butibas atrasties tani Zeme,to,ka tur sobrid apdzivo sie krievzidi,atkal ir japateicas zidiem,un Normani ari ir lidzatbildigi-zidu dzimta Rurihu.
Un krievu Vedas-vedat,ir pilnigs Fufels ar meliem un viltu parrakstitas Dainas-dziesmas(Lugsanas) Dievam Letas-Latviesu tautas. Krievu Vedas patiesiba ir ne vairak ka-4.procenti. Visas Vedas-ir Politiskas,gluzi tadas pasas ka Indiesu,sos ” darbus” zidi savulaik jau Sanskrita parrakstija-ka Politiskus,tas ir ar savu Ideologiju navi nesosu visam brivajam tautam. Un no kurienes vispar krieviem jeb slaviem “Senajiem”,tas ir zidu militariem vergiem Bizantijas-slepkavam un laupitajiem vareja uzrasties-Vedas. Nogalinot,laupot,dedzinot Letas tautu,protams krievu jauna un maksligi uztaisita ar zidiem krievu tauta atrada musu Pilis,ciemos-kadus rakstu galus,ja-Rakstu. Un pielagoja sev vien laupitajiem uz Zemes izdevigiem merkiem,ta pati 2 Bibele,vedas-visa Cilvece izcelas no krieviem un zidiem. Murgs. To,ka Zvirbulis(Krievs) ir dzimis Zirgu stalli(Letas-Baltu tautas maja-kuru sobrid pagaidam sauc krievija),nekada zina nepadara zvirbuli vairak par Zirgu.
Wikipedia var uzzinaat, ka vinja straadaajusi peec fizikjes un matemaatikjes augstskolas diploma ilgus gadus ZA Ekonomikas instituuta Agraarajaa nodaljaa. Un tieshi tur paraadiijusi savas zinaashanas lauksaimnieciibas jomaa. 1987 gadaa studeejusi un beigusi aspirantuuru.. viss jau labi, cepuri nost shai kundzei! Labi zinaatnice, tikai savu Dr. graadu 1992 gadaa aizstaaveejusi peec Wikipedia ne shajaa instituutaa, bet citur..Taatad, kas vinja ir? Kaapeec iet karjera no rokas rokaa?
!987 gadaa peec augstskolas beigshanas saaku straadat Zinaatnju Akadeemijas Ekonomikas instituuta Agraarajaa nodaljaa..nostraadaaju tikai 9 meeneshus, bet nodalja jau nav tik liela, lai darbiniekus nepaziitu. Shajaa gadaa gan tikai 2 cilveeki aizstaaveeja Dr. graadu, bet ne Straujumas kundze. Taa bija Arniites kundze un Inesis Feiferis, kuri ljoti labi saprata lauksaimnieciibu.
ZA labos amatos nevareeja straadaat cilveeki, kuriem nebija “aizmugure”, kuri nebija VDK..protams, ka nebija visi, bet Straujuma noteikti bija..vinjai bija speeciiga aizmugure..nekaadus zinaatniskos darbus apsprieshanai neatceros..mums bija tradiicija apspriest nodaljaa zinaatniskos darbus. Atceros to kundzi tieshaam izskatiigu un sherftu. Kad vajadzeeja pasuutiit zinaatnisko literatuuru uz Krieviju..vinja no mums mazajiem zinaatniskajiem liidzstraadniekiem noveersaas un teica- ko juus veelaties? Es pasuutu tikai doktoriem. Ejiet un mekleejiet biblioteekaas, ko piemeerotaaku. Taa arii par laimi man iznaaca izlasiit biblioteekaa visus K.Ulmanja darbus..par protekcionismu Latvijaa, lai aizsargaatu savu produkciju, kaadai kvalitaatei ir jaabuut alus miezhiem..u.t.t.
Muusu Agraaraas nodaljas vadiitaajs ZA bija profesors un akadeemikjis Arnis Kalninjsh. 1988 gada 1 janvaarii tika nodibinaats Agraaraas ekonomikas instituuts Peives ielaa. Vinjsh teica, luudzu, kuri veelaties, naaciet straadaat uz jauno instituutu. Straujumas kundze negaaja. Kaapeec? Buutu dabuujusi labu vietu. Varbuut bija nesaskanjas ar manu shefu? Varbuut nepaarzinaaja pietiekoshi lauksaimnieciibu, kaa matemaatikje? Shefam tad bija ljoti labas organizatoriskaas speejaas..labaakie zinaatnieki paargaaja no nodaljas tur straadaat. Es arii sanjeemu lielaaku algu kaa zinaatniskaa liidzstraadniece. Atceros I. Feifera kungu, Kozlovska kungu, Artnes kundzi u.c. Vinjsh arii speeja savaakt jaunus cilveekus un ljoti talantiigus, kaa J. Meijuuberi, A. Kalninju, Jolantu Andersoni, Inguunu Sudrabu, Guntaru Krastu (Bijushais Ministru prezidents), Robert Ziili un citus.
Tanii sarakstaa nebija Straujumas! Kaapeec? Taapeec , ka vinja no ZA aizgaaja peec tam peec 3 meeneshiem uz Plaanoshanas instituutu..tur taksh atkal bija aizmugure..vareeja uzrakstiit Dr. graadu..es domaaju, ka ja tajajos laikos vinja vairaak buutu pieveersusies lauksaimnieciibai, bet ne beeguleejusi pa sveshiem instituutiem, tad no vinjas buutu tieshaam iznaakusi iista matemaatikje vai lauksaimniece..Pagaidaam izskataas taa, ka daama neapsver ne pa labi, ne pa kreisi.
——————————
Biedre Straujuma, lūdzu nopubliskojiet savu doktora darbu! Un vēl paskaidrojiet latviešu tautai, kā bīdāt projektu, lai latviešiem vairāk nav iespējams nopirkt laukos zemi vairāk par 5 ha, liekot lielāku zemi pārdot saviem “svojakiem” firmās?
—————————————
Modris Slava
Aizlieguma pārdot zemi ārzemju privātpersonām beigšanās maijā – patlaban lielākais drauds Latvijai
Mums nav lielu kapitāla uzkrājumu – padomju okupācijas dēļ -, tādēļ mēs varam zaudēt lielu daļu savu dabas resursu brīvās tirgus ekonomikas apstākļos, kas mums varētu laupīt jebkādas izredzes nākotnē stabilizēt savu saimniecību. Liela zemes daļa denacionālizācijas un privatizācijas procesā jau ir nonākusi spekulantu un prihvatizētāju rokās, kas zemi neizmantoja, bet gaidīja izdevīgu brīdi to pārdot par ES cenām. Nu šis brīdis būs pienācis – ar š. g. maiju, kad tiesības nopirkt Latvijā zemi būs arī visām ES privātpersonām. Vai šie eventuālie, jaunie zemes īpašnieki domās arī par ekoloģiju, par zemes auglības ilgtspējību, par mūsu ainavas saglabāšanu? Diez` vai! Tādēļ ir jādomā par to, kā šo iespēju ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā maksimāli apgrūtināt.
Ja Saeima vai Lauksaimniecības ministrija saka, ka jebkādu pretpasākumu iespējas esot nokavētas, tad viņiem ir jāpieprasa strādāt virsstundas, kaut vai dienu un nakti, lai to paspētu izdomāt un īstenot. Citādi viņi vispār nav nekādi mūsu tautas pārstāvji.
Viens no risinājumiem varētu būt zemes pirkšanas pirmtiesības valstij, kas pēc tam varētu zemi iznomāt saviem zemniekiem. Cits – pasludināt visus dabas resursus par valsts īpašumu, bet jebkādu privātīpašumu uz dabas resursiem – tikai par koncesiju, kas ir piešķirta beztermiņa lietošanā. Līdz ar to būtu iespējas zemi likumīgi atsavināt privātīpašniekiem, ja to prasa valsts intereses.
Laimdota Straujuma, zemkopības ministre
Zeme ir viens no nozīmīgākajiem mūsu valsts nacionālajiem resursiem. Īpaši, ja runājam par lauksaimniecību. Zemes vērtība Latvijā aug un zeme kļūst arvien pieprasītāka.
Tikai aptuveni 40% zemes Latvijā pieder tās patiesajiem apstrādātājiem un lauksaimniekiem arvien grūtāk ir to iegūt savā īpašumā. Savukārt jau padsmit procenti lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un mežu pieder ārvalstu zemju uzpircējiem. Tāpēc joprojām ir aktuāli vairāki ar zemi neatrisināti jautājumi un Zemkopības ministrija (ZM) tos risina. Ir labi saprotams, ka par šo tēmu sabiedrībā valda liela interese – ir sākušās aktīvas diskusijas un parādās dažādas interpretācijas.
Kā šobrīd liecina Lauku atbalsta dienesta dati, 2013. gadā apsaimniekotās platības ir ap 1,6 milj. hektāri (ha). ZM uzstādītais mērķis ir laikā līdz 2020. gadam panākt, lai lauksaimnieciskajā ražošanā būtu iesaistītas LIZ platības līdz 2 milj. ha. Šis mērķis ir iekļauts arī jaunajā Lauku attīstības programmā (LAP). Latvijas lauksaimniecības zemei jābūt efektīvi un ilgtspējīgi izmantotai, un pamatā jāpieder Latvijā strādājošiem lauksaimniekiem. Mūsu mērķis ir ar likumu pasargāt lauksaimniekus, kas apstrādā lauksaimniecības zemi, tāpēc ir izstrādāts plašs pasākumu kopums, lai šo rezultātu sasniegtu.
Pirmkārt, turpina darboties zemes kreditēšanas programma LIZ iegādei, kas veicina kredītresursu pieejamību lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai. Pateicoties šai programmai, ir piešķirti aizdevumi vairāk nekā 7 miljoni latu apjomā teju 6 tūkstošu ha iegādei. Ir skaidrs, ka šī programma noslēgsies jau nākamā gada pavasarī, taču ZM plāno to pagarināt un panākt papildus finanšu līdzekļu piesaistīšanu.
Otrkārt, ir sākts darbs pie Latvijas Zemes fonda izveides, nodrošinot LIZ pieejamību Latvijas lauksaimniekiem un tās izmantošanu ražošanai. Šis ierosinājums ir iestrādāts Zemes pārvaldības likumprojektā, kas šobrīd ir iesniegts izskatīšanai Saeimā un paredz izveidot nacionāla līmeņa zemes fondu un tā pārvaldības funkciju uzticēt valsts akciju sabiedrībai “Lauku attīstības fonds”, kas jau šobrīd veiksmīgi administrē zemes kreditēšanas programmu. Zemes fonds dos iespēju Latvijas lauksaimniekiem ērtāk un ekonomiski izdevīgāk iegādāties zemi.
Tāpat plānots, ka zemes fonds veicinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamību vietējiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un šobrīd neapstrādātās LIZ iesaistīšanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Šis valstiski nozīmīgais projekts tiek realizēts pēc ZM un Valsts prezidenta iniciatīvas un zemes fonda izveidi jau ir atbalstījis Ministru kabinets.
Treškārt, šogad esam spēruši nozīmīgu soli, lai ar likuma palīdzību gādātu par to, ka zemei jāpieder tiem, kas to patiesi apstrādā un kopj. Esam ieviesuši striktāku kritēriju izstrādi LIZ iegādei, nodrošinot LIZ izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām. Uzsvēršu, ka šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai veicinātu lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai un lai mazinātu lauksaimniecības zemes iegādi spekulatīviem darījumiem.
Esmu pārliecināta, ka precizētie zemes iegādes kritēriji būs daudz efektīvāki par šobrīd spēkā esošajiem zemes iegādes ierobežojumiem ārvalstniekiem, kad ārvalstnieka Latvijā reģistrēts un viņa īpašumā esošs uzņēmums, neviena netraucēts, var likumīgi iegādāties LIZ.
Kopā ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām esam vienojušies, ka LIZ būs tiesības iegādāties saskaņā ar šādiem kritērijiem:
1. fiziskai personai, kura:
• ir reģistrēta LR Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja;
• vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā;
• rakstiski apliecinās šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā trīs gadu laikā pēc tās iegādes.
2. juridiskai personai, kura:
• ir reģistrēta LR Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāja;
• vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas;
• rakstiski apliecinās šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā trīs gadu laikā pēc tās iegādes.
• nodarbina darbiniekus ar lauksaimniecisko izglītību vai kuras dalībniekam – fiziskai personai – būs iegūta lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība.
3. jaunajam lauksaimniekam, kurš rakstiski apliecinās šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā trīs gadu laikā pēc tās iegādes un atbildīs jaunā lauksaimnieka statusam. Viena no obligātajām prasībām jaunajiem lauksaimniekiem būs lauksaimnieciskā izglītība.
Tieši šie priekšlikumi rada vislielākās diskusijas sabiedrībā, taču ir svarīgi uzsvērt, ka visiem, kas godprātīgi apsaimnieko savu zemi, par tiem nevajadzētu satraukties. Tomēr par atsevišķiem kritērijiem notiek aktīvākas diskusijas, tāpēc ZM turpina darbu pie to uzlabošanas.
Esam sapratuši, ka mums ir jāparedz iespēja iegādāties LIZ visiem tiem ļaudīm, kuri, uzkrājuši pieredzi un līdzekļus, vēlas atgriezties Latvijā pēc darba ārvalstīs vai arī iepriekš ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību tepat Latvijā, piemēram, kādā pilsētā, un tagad būtu gatavi pārcelties dzīvot un strādāt laukos. Mēs noteikti nevēlamies ierobežot nevienu Latvijas iedzīvotāju, kas vēlas sākt nodarboties ar lauksaimniecību.
Taču skaidrs ir viens – ikvienam turpmāk būs daudz lielāka atbildība par LIZ iegādi un apsaimniekošanu. ZM rosinās vairākkārt palielināt nekustamā īpašumu nodokli par LIZ, ja tā netiks izmantota lauksaimniecībā. Iespējams arī paredzēsim vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas uzrādīt ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauksaimniecisko (vai tai pielīdzināmu) izglītību.
Apsveram arī iespēju ieviest prasību par zemes piespiedu iznomāšanu, lai cīnītos ar tiem LIZ īpašniekiem, kuri aizlaiž postā lauksaimniecības zemi. Tāpat esam sagatavojuši priekšlikumu, ka 3 līdz 5 ha LIZ ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs iegādāties savā īpašumā bez jebkādiem ierobežojumiem, ja piemēram, kāda pilsētnieku ģimene daļu savas dzīves vēlēsies pavadīt lauku vidē.
Tāpat šobrīd turpinās diskusijas par LIZ pirmpirkuma tiesībām. Dzirdot dažus “labus” viedokļus un iebildumus medijos, nevaru piekrist nepatiesajiem apgalvojumiem, ka šīs izmaiņas normatīvajos aktos radītas lielzemnieku interesēs. Tā nav un nebūs!
Esam sagatavojuši priekšlikumus, kas dos priekšroku iegādāties zemi tiem zemes pierobežniekiem, kuriem LIZ pārdošanas brīdī ir mazākā kopējā LIZ platība, tādā veidā dodot iespēju attīstīties tieši mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Šo priekšlikumu atbalstīja visas lauksaimnieku organizācijas.
Tāpat vēlos uzsvērt, ka nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam lielāks atbalsts ir paredzēts tieši mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Lai palielinātos to saimniecību skaits, kas kļūs konkurētspējīgākas tirgū, mazajiem un vidējiem zemniekiem ir paredzēta lielāka atbalsta intensitāte.
Turpmāk maksimālā projektu iesniedzamā summa vienam saņēmējam nedrīkstēs pārsniegt 700 000 eiro (attiecināmās izmaksas), izņemot būvniecības projektus. Tas nozīmē, ka nākamajā plānošanas periodā daudz vairāk saimniecībām būs iespēja saņemt atbalstu. Turklāt priekšroka būs tiem, kas iepriekš atbalstu nav saņēmuši. Savukārt jaunajiem lauksaimniekiem investīciju atbalstam paredzēti vismaz 14 miljoni eiro, bet mazajām saimniecībām ar apgrozījumu 2 līdz 15 tūkst. eiro būs īpaša programma ar maksimālo maksājumu apjomu 15 000 eiro piecu gadu laikā.
Gatavojam arī tādu finanšu atbalsta instrumentu, lai nodrošinātu kredītu pieejamību mazajām saimniecībām. Tāpat arī turpmāk atbalstīsim kooperācijas attīstību, īpaši nozarēs, kur tā pagaidām nav pietiekami attīstījusies, jo nereti tieši kooperācija ir efektīvākais veids, kā mazajām saimniecībām uzlabot savu konkurētspēju tirgū.
Visbeidzot, vēlos uzsvērt, ka ZM papildus panākusi likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā, kas paredz “netirgot” uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret LIZ un meža zemes iegādi. Tāpat esam panākuši, ka laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūnijam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiks atbrīvoti tie LIZ īpašnieki, kuri zemi pārdos ražojošajiem lauksaimniekiem.
Uzskatu, ka kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas ZM šobrīd sagatavotais rīcības plāns ir nopietnākais valstiska līmeņa risinājums, lai nodrošinātu Latvijas nacionālās bagātības – zemes – ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu un zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.
Protams, grūti nepiekrist, ka pie līdzīgiem risinājumiem vajadzēja strādāt jau daudz agrāk, iespējams, jau vēl iestāšanās brīdī ES, taču arī šobrīd sāktie darbi pie zemes jautājumu sakārtošanas ir svarīgi ne vien zemniekiem un lauksaimnieku organizācijām, ar kuriem kopā mēs pie tā ikdienā strādājam, bet arī visai sabiedrībai kopumā.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/laimdota-straujuma-patiesiba-par-zemes-problemjautajumiem-un-to-iespejamajiem-risinajumiem.d?id=43979940#ixzz2pzP2qQQo
Zemkopības ministrijā (ZM) turpina vākt priekšlikumus, kā turpmāk varētu notikt darījumi ar lauksaimnieciski izmantojamu zemi, ar kuriem būtu papildināms šomēnes valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumu projekts.
Vakar notika Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sanāksme, kurā, starp citu, turpināja spriest arī par nosacījumiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes iegādei. ZM Meža departamenta direktors un jaunās kārtības izstrādātāju vadonis Arvīds Ozols atzina, ka pagaidām vēl nevarot pateikt, kāda būs valdībai iesniegtā likumprojekta galīgā redakcija. “Līdz nākamās nedēļas beigām apkoposim lauksaimnieku organizāciju un citu ministriju iesniegtos priekšlikumus, tad arī izlemsim, ko iekļaut likumprojektā un ko ne. Pieļauju, ka likumprojekta redakcijā lielu grozījumu varētu nebūt,” viņš skaidro.
Viens no vakardienas apspriedē izskanējušajiem jaunākajiem priekšlikumiem – noteikt citu kārtību darījumiem ar īpašumiem, kuros kādu daļu aizņem lauksaimnieciski izmantojama zeme, pārējo mežs. Pirms pārdošanas tie būtu sadalāmi divos atsevišķos īpašumos.
Pašlaik likumprojektā noteikts, ka lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādes ierobežojumi neskartu tās personas, kuras pērk līdz pieciem hekt- āriem lielus zemes gabalus, kā arī ZM pakļauto Lauku attīstības fondu (LAF), kas turpmāk būs Valsts zemes fonda pārvaldnieks. Lauksaimnieki vakar rosināja to pārskatīt. Arvīds Ozols atzīst, ka Latvijā šo nelielo zemes gabalu īpatsvars ir ļoti liels – aptuveni trešdaļa visu īpašumu. Tāpat ir daudz tādu īpašumu, kuru sastāvā lauksaimnieciski izmantojamā zeme aizņem daļu kopplatības.
Šonedēļ valdība apstiprināja Zemes pārvaldības likumprojektu, kas tai bija iesniegts skatīšanai ilgāk nekā pirms diviem gadiem (!). Tajā paredz, ka LAF turpmāk būtu starpnieks zemes nomas, pirkšanas un pārdošanas darījumos, kā arī pats uzpirktu zemi, iznomājot vai pārdodot to lauksaimniecības produktu ražotājiem, tādējādi veicinot zemes lietderīgu izmantošanu valstiskā mērogā, par ko pirms gada kopīgi bija vienojušies Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Likumprojektā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” plānots arī noteikt, kuram būs pirmpirkuma tiesības uz pārdošanai paredzēto zemi. Gada sākumā ZM ierosināja, ka pirmpirkuma tiesību izmantotāju sarakstā “pirmā roka” uz lauksaimnieciski izmantojamo zemi un mežiem būtu pārdevēja radiem līdz trešajai radniecības pakāpei, piemēram, zemes īpašnieka bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, viņa mātei vai tēvam, tēva un mātes brālim. Pašlaik radinieki no likumprojekta svītroti, jo, pēc lietpratēju atzinuma, šādas tiesības piešķirot viņiem, radu starpā var izcelties liela plēšanās par to, kurš būs zemes pircējs. Pašlaik šis “pirmās rokas” saraksts ir mainīts, paredzot pirmpirkuma tiesības citā secībā: kopīpašniekiem, nomniekiem, pierobežniekiem (kaimiņu zemes īpašniekiem atkarībā no tā, cik gara ir viņu robeža ar pārdošanai paredzēto zemes gabalu), lauksaimniekiem līdz 50 kilometru attālumā no pārdošanai paredzētās zemes (agrāk bija tikai 20 kilometri), Valsts zemes fonda pārvaldniekam.
Likumprojektā noteikts, ka pirmpirkuma tiesību īstenošanas kārtība būs precīzāk skaidrota Ministru kabineta noteikumos, kurus ZM sastādīs līdz nākamā gada 30. oktobrim. Bet darījumu likumību ar īpašumiem uzraudzītu vietējās pašvaldībās izveidotas komisijas. ZM pārstāvis Arvīds Ozols domā, ka jaunā lauksaimnieciski izmantojamās zemes iegādes kārtība varētu būt spēkā no 2014. gada 1. maija.
http://www.la.lv/slipe-zemes-iegades-jauno-kartibu%E2%80%A9/
eme ir viens no Latvijas vērtīgākajiem dabas resursiem un tā ir atbildība – nodrošināt, lai šis resurss tiek izmantots efektīvi un ilgtspējīgi.
Biedrības “Zemnieku saeima” paziņojums par iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku paraugam un rīkot referendumu par aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem ir bezatbildīgs solis. Tas var ieraut Latvijas valsti kārtējās tiesas prāvās un līdzīgi kā tas draudēja Bulgārijai, kad valstij var nākties maksāt miljonus par lēmumu, kas sākotnēji šķiet ļoti pareizs un valsts resursus aizsargājošs.
Bulgārijas parlaments šā gada oktobrī pieņēma lēmumu pagarināt ierobežojumus ārvalstniekiem lauksaimniecības zemju iegādē, bet pēc brīdinājuma saņemšanas no Eiropas Savienības par soda sankcijām, izlēma ierobežojumus pārskatīt.
Balsošanai Saeimā tika nodoti likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi, kas paredzēja ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020. gada maijam. Likuma spēkā esošā redakcija nosaka, ka ar 2014. gada 1. maiju ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi. Paralēli Saeimas komisijām ir nodots izskatīšanai vēl citi likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi, kas paredz virkni būtisku ierobežojumu kā ārvalstniekiem, tā vietējiem iedzīvotājiem gadījumā, ja no 2014. gada 1. maija zemes tirgus ārvalstniekiem Latvijā tomēr tiks atvērts. Šos grozījumus izstrādājusi Zemkopības ministrija.
Šī ir politiska izšķiršanās. Ar saukli “neļausim iztirgot savu zemi” varam aizcirst durvis ārvalstniekiem un paziņot, ka tie ir vainīgi pie Latvijas tautsaimniecības neattīstītās konkurētspējas, lai tā vietā izvērtētu Latvijas iespējas un izaicinājumus vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū un domātu par risinājumiem, lai tajā iekļautos. Ir vismaz dīvaini, ka mēs prasām un tērējam līdzekļus Latvijas attīstībai un izaugsmei no Eiropas Savienības kases, kuru pilda ES pilsoņu un uzņēmēju maksātie nodokļi, ceram, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji brīvi varēs strādāt un gūt ienākumus citās ES valstīs, kamēr paši ar nacionāliem lozungiem aizveram Latvijas zemes tirgu ārvalstu uzņēmējiem un investoriem.
Kā vārdā un kurš atbildēs par sekām? Zemkopības ministrijas ierēdņi, kuri neapzinās, ko dara? Zemkopības ministre Laimdota Straujuma? Vai pārdesmit Latvijas vietējie zemnieki, kuri “stāv” aiz šiem grozījumiem?
Starptautisko saistību ignorēšana
Domāsim reāli. Latvijas tirgū, neskatoties uz ekonomikas situācijas uzlabošanos, trūkst finanšu un cilvēkresursu, kā arī nav izveidota efektīvi funkcionējošas zināšanu un pieredzes apguves sistēmas, lai varētu cerēt, ka mēs paši pacelsim un attīstīsim tik nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības nozari kā lauksaimnieciskā ražošana. Tā būtu vieglprātība un bezatbildība ar smagām sekām.
Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības. Pasakot „nē” brīvai kapitāla plūsmai no ES valstīm un valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskas vienošanās par investīciju veicināšanu un aizsardzību, mēs riskējam, ka arī Latvijas pilsoņiem, uzņēmējiem, eksportētajām precēm un pakalpojumiem citās ES valstīs pateiks „nē”.
”
Patlaban tiek plānots mākslīgi aizslēgt Latvijas tirgu ES pamatvērtībām – brīvai kapitāla, cilvēkresursu un zināšanu plūsmai.
To nevar uzskatīt par nacionālo interešu aizsardzību, jo šādā veidā tiks panākts pretējais efekts – lauki nīkuļos, cilvēku tur būs vēl mazāk nekā tagad un tautsaimnieciskā ieguvuma nebūs. Nebūs arī lauksaimnieciskās ražošanas attīstības. Ar šādu rīcību arī netieši pateiksim „nē” līdz šim atbalstošiem draugiem un sabiedrotajiem gan ekonomiskajos, gan drošības, gan sociālās izaugsmes jautājumos.
Ārvalstu kapitāla pieejamība mūsu valstī ir ierobežota. Turklāt neviens nenodrošina kapitālu, ja tam nav atdeves. Bankas nedos vietējiem uzņēmējiem naudu, kamēr vietējie uzņēmēji nepierādīs, ka māk ražot un radīt atdevi. Vai valsts ir gatava finansēt Latvijas lauksaimniecības izaugsmi? No kādiem līdzekļiem? No ES fondu līdzekļiem? Kāpēc ES būtu jāpiedalās mūsu izaugsmē, ja mēs negribam pieņemt vienlīdzīgus nosacījumus ļaut arī citu dalībvalstu uzņēmējiem strādāt Latvijas tirgū?
Tagad tiek ignorēts fakts, ka ārvalstnieki ienes zināšanas, pieredzi un rada darba vietas Latvijas iedzīvotājiem. Viņu uzņēmumi arīdzan maksā nodokļus mūsu valsts budžetā – gan valsts nodevas, iegādājoties īpašumus, gan nekustamā īpašuma nodokli, gan algu nodokļus, kas nonāk mūsu valsts sociālās sistēmas un infrastruktūras uzturēšanai.
Latvijā nav pietiekams skaits profesionālu lauksaimnieku
Jāpiemin, ka ārvalstu fondi labprāt nodod iegādātos īpašumus vietējo lauksaimnieku pārziņā un apsaimniekošanā. Patlaban ārvalstu fondu atdeves ekspektācijas no nomas ieņēmumiem ir zemākas nekā Latvijas banku kredītprocentu likmes, kas tiek piedāvātas lauksaimniekiem. Joprojām pastāv situācija, ka Latvijā nav pietiekami vietējo lauksaimnieku, kas vēlētos izmantot šo ārvalstu kapitāla pieejas iespēju. Tas norāda, ka Latvijā nav pietiekams skaits profesionālu lauksaimnieku, kuri ir spējīgi apstrādāt lauksaimniecības platības un gūt atdevi, kas rada pienesumu kā pašiem, tā ekonomikai kopumā.
Tie Latvijas lauksaimnieki, kuri strādā profesionāli un efektīvi, spēj arī ar savu darbību iegūt nepieciešamo kapitālu, lai veiksmīgi konkurētu ar ārvalstu pircējiem zemes iegādē. Tāpat, ja arī tagad mūsu pašu lauksaimnieki maksātu zemes īpašniekiem pienācīgas (t.i., tirgus apstākļiem atbilstošas) nomas maksas, liela daļa vietējo iedzīvotāju – zemes īpašnieku – savas zemes platības nemaz tik vienkārši nepārdotu.
”
Tie ārvalstu uzņēmēji, kuri Latvijā neapmetas uz dzīvi, visticamāk, nākamajā Latvijas ekonomiskās attīstības ciklā savā īpašumā esošo zemes platību vēlēsies pārdot.
Mūsu uzņēmējiem ir iespēja paplašināt savas zināšanas, pieredzi un kapitālu, veidojot sadarbības modeļus un tirgus attīstības apstākļos pakāpeniski sākt saimniekot patstāvīgi.
Lauksaimniecības kā tautsaimniecības nozares izaugsmei un tās ekonomiski sociālajam pienesumam jābūt nacionālajām ilgtermiņa interesēm. Zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai un ražošanas aktivitāti iespējams regulēt ar pietiekami vienkāršiem rīkiem, piemēram, ar platībmaksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem un zemes tirgus tendenču noteicējiem, un nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību. Šādā veidā arī iespējama tirgus sakārtošana.
Jāņem vērā, ka noteikumi būtu vienlīdz saistoši kā vietējiem zemes īpašniekiem, tā ārvalstniekiem, tāpat arī saimnieciskā atbildība netiktu diferencēta. Šādā veidā pieprasījumu pēc zemes kā ražošanas resursa noteiktu dabiska lauksaimniecisko ražotāju konkurence un zemes tirgus cenas, nevis pasē ierakstītā tautība.
Autore ir SIA ActusQ direktore
http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:bktp-PAmwrQJ:www.ir.lv/2013/12/17/aizverot-zemes-tirgu-aizversim-lauksaimniecibas-attistibu+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv
Mūsuprāt, Laimdotas Straujumas “lielsaimnieku” (komunisti, kas sagrābubuši Latvijas zemes) lobistu ZSA projekts ir pateisi idiotisks un izstrādāts savtīgu interešu nolūkos, kurus diemžēl aktīvi lobē gan ZM, gan arī LADs. Latvija nav ieinteresēta tajā, lai Latvijas zeme un NĪ kopumā būtu masveidā ārvalstnieku rokās, tur var tikai piekrist. Bet vēl mazāk Latvijas interesēs būtu, lai laukos veidojās vācu baronu laiku/kolhozu laiku milzīgas saimniecības, kas par lētu naudu nodarbina pāris mazkvalificētu darbinieku – tieši uz šādu modeli tiecas lielsaimnieki, jo arī parastam Latvijas pilsonim, kam nav zemkopības iemaņu vai firmas pēc pašreizējās redakcijas(kura paldies Dievam ir noraidīta) nebūs iespēju pirkt zemi, ja nu vienīgais citi zemnieki cēli no tās atkratīsies…Un jāatgādina, ka ne jau ārzemnieku dēļ šī visa jezga sākās – sākās tāpēc, ka lauku zemes un to nomas cena, daļēji to pašu spekulāciju, daļēji platībmaksājumu un lauksaimniecības produktu cenu pieauguma rezultātā, ir krasi pieaugusi – un tad nu tiem, kas to ir pieraduši nomāt par kapeikām vai vēl labāk baltu velti un/vai kas ir par lētām naudām sagrābušies milzu platības ar kuru palīdzību pumpē laukā ES fondus un platībamaksājumus ir mieles dalīties peļņā. Tad nu var sava lobija ietekmē esošajā ZM fiksi paģērēt, lai cilvēkiem caur paaugstinātiem NĪN un šādiem likumiem vienkārši piespiestu pārdot/iznomāt zemi “pa lēto”, jo zemnieku atbalsta pasākumi arī Latvijā ir maksimāli vērstu uz lielsaimnieu atbalstu….Paredzētie likuma grozījumi Latviju atsviež atpakaļ feodālismā un sociālisma kokteilī, jo pēc būtības neviens nevar likt man rīkoties ar savu īpašumu pret manu gribu, bet tas ir tieši tas ko nemitīgi vēlas ZM un LAD kladzinot par milzīgām neizmantotām platībām – kuras gan braukājot par Rietumlatviju un Vidzemi neizdodas ierudzīt.
Piekrītu Kristīnei.
Kopš pagājušās vasaras zemes tirgū ir vērojamas interesantas aktivitātes. Visi lielo platību īpašnieki, kas līdz šim viebās par 10…20 ha platībām, izķēra pat 2ha ar krūmiem aizaugušus strēmeles, kas pat sīkzemniekam liek viebties nepatikā, kuras tūlīt arī sakopa un saveda kārtībā meliorāciju. Pēc šī buma nebija ilgi jāgaida – sākās runas par garo robežu pirmpirkumu. Man visapkārt šie žīdveidīgie saimnieki, kas apkrāpuši kaimiņus zemes pērkot par vairākiem tūkstošiem, ir nopirkuši dažādas strēmeles. Kam tagad ir pirmpirkuma tiesības uz maniem pussimts ha, vairs nav jāzīlē. Vienlaicīgi ir nepārtraukti jāpacieš dažādu pirktgribētāju uzlidojumi manai zemei, par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka visi ir viena un tā paša žīda kalpi. Kā nākošo soli paredzu likumus, kas nostādīs tādus kā es vēl bēdīgākā situācijā. Tā ir meliorācijas swakopšana, kas maksā milzu naudu, kuras latviešiem nav. Šādas prognozes man ir tāpēc, ka līdz šim šie lielsaimnieki saimniekoja kā lopi, sastumjot grāvjos visu, kas uz lauka traucē – akmeņus, kokus utt, kā arī izgāžot kontrolakas un tās aizarot. Tagad viss tiek sakopts un tam tiek atvēlētas neiedomājamas summas. Tā kā gaidām jaunu likumu.
Tie, kam nav savas zemes, nekad nesapratīs, ko nozīmē šodien zemi saglabāt savā īpašumā, lai tā nepārietu šo spekulantu rokās.