LRTT pieprasa LR varas iestādēm:
1. Nekavējoties atsavināt LM starptautiskai žīdu bandai un viņus arestēt.
2. Nekavējoties noskaidrot, kā varēja LM nonākt šo nepilsoņu rokās ?
3. Nekavējoties noskaidrot tos, kuri apgādāja šos noziedzniekus ar LR pilsonību.
4. Nekavējoties tiesāt kā pilsonības pircējus, tā arī pārdevējus par sabotāžu pret Latvijas valsti.
5. Nekavējoties noskaidrot tos valdības pārstāvjus, kuri ir bezatbildīgi veicinājuši Liepājas Metalurga noziedzīgo privatizēšanu.
======================================================
Rūpnīcas Liepājas Metalurgs dzimšanas diena ir 1882. gada 28. septembris. Saskaņā ar vēstures dokumentiem, tieši šajā dienā pēc 1. ģildes tirgoņa Ādolfa Bekera iniciatīvas sāka celt Bekera un Co Pudlingošanas, dzelzsvelmēšanas, stiepļu un naglu rūpnīcu. 130 gadu laikā uzņēmums nosaukumu mainījis deviņas reizes…..
…..Jaunajai, neatkarīgajai Latvijas valstij tikko pirms kara uzceltās ražotnes bija viens no nozīmīgākajiem pamatakmeņiem valsts rūpniecības atjaunošanā. Šeit ražoja daudz un dažādas preces tautsaimniecības vajadzībām — naglas, stiepli, vīles, dakšas, lāpstas utt., līdz pat dzelzceļa sliedēm…
=======================================================
Tā bija īsa LM vēsture. Liepājas Metalurgs Latvijai ir kaut kas līdzīgs pamatakmenim. Mēs redzam, kā komunistiskie noziedznieki, kuri ir pie valdības grožiem, šo Latvijas Pamatakmeni cenšas uzspridzināt. Tas jau tik pat kā izdevies, jo LR valdība ir sastādīta no garīgi atpalikušiem idiotiem, kuriem cilvēcīgā morāle ir pilnīgi sveša. Par nacionālo pašlepnumu vispār nevar būt ne runas, jo neviens no šiem „klauniem” (dombrovski, rinkēviči, pabriki, kozlovski, pauļuti..) nav latvietis.
Šīs valdības īstie sastādītāji ir bijušie KGB darboņi, kuri milzīgā daudzumā atrodas valsts drošības struktūrās. Viņi arī ir īstie Latvijas saimnieki un valsts izzadzēji. KGB dziļākās saknes meklējamas cionistu tumšajos kuluāros. Viņi ir daļēji jau pārņēmuši ES, bet Krievija, ir pilnīgi viņu rokās. Visi šie žīdiskie elementi savā visatļautība ir aptrakuši un pazaudējuši pēdējo sapratnes kripatiņu.
Tiek zagts „miljardiem”, miljoni šiem „dieva izredzētajiem” ir nevajadzīga sīknauda. Valdības kroplie klauni– ielikteņi žvadz kaut kādas idiotiskas muļķības. Pēdējais žīdu ārprāta darbs ir Liepājas Metalurga izsaimniekošana. Ir noticis acīm redzams gadsimta mēroga noziegums, bet LR drošības iestādes dzer šampanieti un rij ikrus kopā ar krievžīdu Vešņakovu, kurš vistiešākā veidā ir saistīts ar šo noziegumu. Semītu(žīdu) agresija pret latviešu tautu ir raksturojama kā ārprāta genocīds.
Latvijas Kuģniecība, Pareks banka, Banka Baltija, Liepājas Metalurgs, Latvijas kūrorti… . Mazāka mēroga uzskaitījumus ar nekustāmā īpašuma LIETĀM mēs varētu skaitīt stundām ilgi. Tas ir prātam neaptverams murgs, ko žīdi ar pagrīdes KGBistiem veic Latvijā. Viss tas notiek HOLOKAUSTA aizsegā. Ja kāds ko mēģina šiem noziedzniekiem aizrādīt, tad tiek draudēts ar antisemītisma birkas piekabināšanu un restēm. Bet vienreiz viņiem, šiem sātanistiem, par visu būs jāmaksā.
Viss reiz nāk Gaismā !
Gaismā nāca arī tas, ka Simons Vīzentāls nebija koncentrācijas nometņu ieslodzītais, bet gan zaglis un afērists. Nāca Gaismā arī tas, ka „mūsu” Mavrikis Vulfsons bija īsts sadists(latviešu spīdzinātājs) un tas, kurš pavēlēja Litenē nošaut latviešu virsniekus.
Jā, viss, viss reiz nāk Gaismā !!!
Sveiki, mīļā Hagitočka, nu pastāsti mums savu ciltsbrāļu veiksmes stāstu noslēpumus. Mēs visi gribam dzīvot kā jūs, nestrādājot kļūt miljonāri. Bet laikam jau nesapratīsim, neesam taču “dieva izredzētie”, bet gan gojas.
Foto: Hagita Ben Jākova
Pajautāsim Izraēlas vēstniecei Hagitai Ben Jākovai, lai viņa mums izskaidro žīdisko loģiku. Nu kaut vai par to pašu LM. Kā tas var būt, ka bankrotē uzņēmums, bet tā īpašnieki kļūst par multimiljonāriem, ar veselu virkni citiem uzņēmumiem ? Pēc Ben Jākovas izskaidrojuma, iespējams, ka visi latvieši „pierakstīsies” žīdos. Mērs, Ben Jākova, ne tikai Latvijā drīz būs pārpildīts, bet arī visā pasaulē. Jūsu tautiešu nelietīgums ir „kāpis debesīs” .
LRTT 21.06.13
=========================================
Šeit kāds mūsu lasītāja “Os” komentārs par šiem žīdu noziedzniekiem:
LM Zaharjins-tīrasiņu žīds, čekists un okupantu noziedznieks. Darbojas realizācijas daļā(metāla produkcijas), veidojot dažādas noziedzīgas shēmas, samazinot gatavās produkcijas cenas, atdodot gatavo produkciju paša izveidotām SIA ārzemēs(kamēr LM vēl skaitījās Latvju tautas-Valsts uzņēmums).
FOTO: Bandīts Jānis Naglis. Striķis, Janka, būs jāiegādājās pašam par savu “kāpostu”.
1Tātad, darbojies daudzās noziedzīgās grupās, vienlaicīgi esot ari šo noziedzīgo grupu organizētājs, nolaupīja milzu naudu(visas Tautas kopīpašumu). Tā Zaharjins ieguva noziedzīgā ceļā naudu, lai prihvatizētu LM, patiesībā vienlaicīgi aplaupot šo rūpnīcu.
Tā ari pārējie LM ” akcionāri” ieguva sākotnējo-starta kapitālu. Kas šos visus LM ” akcionārus” vieno ? Visi ir zīdi un uzticami čekas darboņi. Sekojoši: “Privatizācijas aģentūras” šefs Jānis Naglis-īsts kangars un ari čekists, parakstīja papīrus par LM nodošanu privatizācijai šiem noziedzniekiem žīdiem(cionistiem).
Šeit gudra pamācība latviešu g o j ā m- iz cikla ŽĪDISMS:
2. protokols
Saimnieciskie kaŗi – žīdu pārsvara pamats. Administrācija izskata pēc un „slepenpadomnieki”. Graujošo mācību sekmes. Pielāgošanās polītikā. Preses loma. Zelta maksa un žīdu upuŗu vērtība.
„Vajadzīgs panākt, lai kaŗi pēc iespējas, nedotu territoriālus ieguvumus: tad tie norisināsies saimnieciskā plāksnē, kuŗā tautas iepazīsies ar mūsu spēku, izlietodamas mūsu palīdzību, bet apstākļi n o d o s a b a s p u s e s m ū s u s t a r p t a u t i s k ā s a ģ e n t ū r a s r ī c ī b ā, kuŗai ir miljoni acu un kuŗa nepazīst nekādu robežu. Tad mūsu starptautiskās tiesības izdzēsīs tautu nacionālās tiesības…
Administrātori, kuŗus mēs izraudzīsim no publikas, atkarībā no viņu verdziskajām spējām, nebūs valdīšanai sagatavotas personas, tādēļ viņi viegli tiks par figūriņām mūsu zinātnieku un ģenialo padomnieku rokās, tādu speciālistu, kas jau no agras bērnības sagatavoti visas pasaules valdīšanai. Kā jums zināms, šie mūsu speciālisti smēlušies valdīšanai vajadzīgās ziņas no mūsu polītiskajiem plāniem, no vēstures pieredzes, no katra momenta apsvēršanas. Goji neļaujas vadīties no bezpartejiskiem vēstures novērojumiem, bet gan no teorētiskas rutīnas… Tādēļ mums nav ar viņiem ko rēķināties – lai viņi priecājas līdz reizei, vai arī dzīvo cerībās uz jauniem priekiem, vai atmiņās par pārdzīvotiem. Lai viņiem liekas svarīgākais tas, ka mēs viņus esam iespaidojuši atzīt par zinātnes (teorijas) mācību. Šādā nolūkā mēs ar savu presi pastāvīgi audzinām aklu ticību tai. Goju inteliģenti leposies ar zināšanām un, loģiski nepārbaudīdami tās, pielietos darbā visas zināšanas, kuŗas sakombinējuši mūsu aģenti, lai varētu ietekmēt prātus mums vēlamā virzienā.
Nedomājiet, ka mūsu apgalvojumi ir kaili: ievērojot mūsu sagatavotos darvinisma, marksisma, nicšeisma panākumus. Vismaz mums jābūt skaidrai šo virzienu ārdošai nozīmei priekš goju prātiem.
Mums jārēķinās ar tautu modernām domām, raksturiem, tendencēm, lai nepielaistu kļūdas polītikā un administrātīvu lietu vadīšanā. Mūsu sistēmas virskundzību, kuŗas mēchanisma daļas var iekārtot dažādi, atkarībā no mūsu ceļā sastopamo tautu temperāmenta, nesekmēsies piepildīt, ja viņas praktiskā pielietošana nedibināsies uz pagātnes rezultātiem sakarā ar tagadni.
Moderno valstu rīcībā atrodas liels spēks, kas tautā rada domu kustības – tā ir prese. Preses uzdevums – it kā formulēt nepieciešamās prasības, tautas vārdā izteikt sūdzības, izteikt un arī radīt neapmierinātību. Presē triumfē runas brīvības princips. Bet valstis nemācēja šo spēku izlietot; un viņš p ē k š ņ i a t r a d ā s m ū s u r o k ā s.
Caur viņu mēs ieguvām ietekmi, paši palikdami ēnā, pateicoties viņai mēs sakrājām savās rokās zeltu, kaut arī mums to nācās izcelt no asiņu un asaru straumēm… Bet mēs atpirkāmies, ziedodami daudzus no savas tautas. K a t r s u p u r i s n o m ū s u p u s e s D i e v a p r i e k š ā i r v ē r t s t ū k s t o t i g o j u.”
——————————————
Tādā talmudistu valodā noslēdz otro protokolu modernais žīds, aizrādīdams šinī svarīgajā tekstā uz pasauli virzošajiem spēkiem – saimnieciskajām cīņām un presi. Prese dēmokratiskajās un lielinieciskajās zemēs liek tautām domāt tā, kā žīds to vēlas. Jo žīdu žurnālisti un izdevēji tur presi savās rokās. Arī mēs, latvieši, jau sākām manīt žīda pirkstu savā bijušajā presē. Vispirms starptautiskais, glumais žīds mums stādījās priekšā kā „ā r z e m j u k o r e s p o n d e n t s”.
Viņš, lūk, tiekot iekšā tādās polītisko noslēpumu virtuvēs, kur neveiklo latviešu zemnieku nemaz nelaižot iekšā! Vai tad mūsu lasītāji zināja, ka žīdiņš daudzos gadījumos nemaz ne pie kādiem valstsvīriem netiek, ja tie nav viņa paša tautības, bet gan „izzīž” korespondences no pirksta, sēdēdams kafejnīcā kopā ar saviem amata brāļiem. Vācijas presi žīdiem izdevās stingri saņemt savās rokās bijušās dēmokratiskās ķezarvalsts laikā. Lielākās, visā pasaulē izplatītās avīzes: „Berliner Tageblatt”, „Vossische Zeitung”, bija žīdu rediģētas un izdotas. Neskaitāmus arodnieciskās preses izdevumus līdz nacionālsociālistu nākšanai pie varas arī vadīja žīdi. Viņi pat „brūvēja” speciālu žurnālu konsevātīvām vācu aprindām: „Das Neue Deutschland”.
Tāpat vecā Krievija neprata nosargāties pret žīdu ietekmi. Kaut gan žīdiem bija aizliegts dzīvot ārpus viņiem noteiktā apgabala, pirmās ģildes tirgotāji un akadēmiķi drīkstēja nomesties arī valsts iekšienē, taču galvaspilsētas vārti viņiem bija slēgti. Tomēr, bagātie žīdi apgāja ar likumu apkārt arī šim noteikumam, sevišķi tādēļ, ka vecajā Krievijā kristītu žīdu vairs neuzskatīja par žīdu. Pēterpils avīzes visas piederēja žīdiem, vai arī tika no viņiem sarakstītas. „Reč” bija Hessena un Vinavera rokās, „Birževija Vedomostji” – Proppera, „Russkija Vedomostji” – Žollosa. Pat nacionālistiskā „Novoje Vremja” pēc izdevēja Suvorina nāves pārgāja žīdu sabiedrības īpašumā.
Kas attiecas uz p a d o m j u presi, tad tajā strādāja gandrīz žīdi vien. Tādēļ tad arī laikam, kaut lielinieku žurnālistiem tieksme uz pseidonīmiem, pēdējā laikā avīzes parakstīja tikai anonimas „redakcijas kolēģijas”. „Pravdas” galvenais redaktors bija Mechlis, ārpolītiskais redaktors Zaruchimovičs, pārējie redaktori un svarīgākie līdzstrādnieki Tāls, Steckis, Bīrmanis, Manuiļskis un Koļcovs. Koļcovs (īstenībā Belostokas žīds Frīdlands) bija arī laikrakstu un žurnālu „tresta” „Žurgaz” vadītājs. „Izvestijā” agrāk ārpolītiskais redaktors bija žīds Radeks-Zobelsons, pēc viņa krišanas nežēlastībā vietā nāca kāds Vigiliss, kuŗa īstais vārds bija Rozenblats. Pārējie ievērojamākie līdzstrādnieki: žīdi Lapinskis (Levensons), Iļja Erenburgs, Menkess, Gotlībs un karikatūrists Jefimovs (īstenībā feļetonista Frīdlanda-Koļcova brālis).
Kas attiecas uz žīdiem kā k a ŗ a s a i m n i e c i s k a j i e m i z m a n t o t ā j i e m, tad Henrijs Fords ļoti zīmīgi aizrāda savā grāmatā „Internacionālais žīds”: Žīdu finanses izturas vienādi pret savstarpējiem pretiniekiem, viņas galvo par abiem un tādā kārtā nepazaudē nekad. Tā kā žīdi stāv abās pusēs, tad viņi vienmēr atrodas pie uzvarētājiem, un viņu miera nosacījumi ir tādi, ka tie sedz viņu zaudējumus uzvarēto pusē. Tāda nozīme un tāds mērķis bija žīdu saplūšanai miera konferencē.”
Tur satikās starp citiem Savienoto Valstu kaŗa rūpniecības „šeftmanis” Felikss Varburgs ar savu ciltsbrāli Maksi Varburgu, kas pirmā pasaules kaŗa laikā bija mācējis lomu vilkt Eiropas centrālajās valstīs.
Krievijā pēc Kerenska apvērsuma daudz žīdu nostājās Kerenska pusē, bet vēl vairāk saplūda ar lieliniekiem. Tā vai tā – žīdiem vajadzēja vinnēt!
Kad Staļins 1923. gadā uzsāka cīņu ar Trocka-Zinovjeva opoziciju, ievērojamākie žīdu lielinieki pulcējās kā ap Staļinu, tā ap Trocki. Kādas arī nebūtu cīņas iznākums – žīdi kā tauta nedrīkstēja zaudēt!…
