Gribētos uzzināt ko vairāk par to. Vai tiešām tas ir tik bīstami,vai ne īpaši?

Par radioaktīvo atkritumu glabāšanu \\\\\\\\\r=\Radonā Baldones pašvaldība sanēma kompensāciju liekas no Godmaņa. protams,Ķekava par to, ka no Radona boksa nr 4 ,kas ir bojāts , jo LPSR laikā netika ievēroti būvnormatīvinelikās nelikās ne ziņas, skaidrs ka visi grunts;udeņi no baldones pauguraines tek uz ķekavas pusi, tā piesārņojot gan virszemes gan pazemes ūdeņus Arī Jurķis par šo faktu zin ,bet klusē

Pirms pāris gadiem daži žurnālisti par līdzīgu gadījumu cēla trauksmi, bet viņus apklusināja.

———————————————————

2008.gada 3.decembrī Rīkojums Nr. 769
Rīgā (prot. Nr. 86 46.§)

Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” akceptēšanu

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 12.panta pirmo daļu, kā arī iepazīstoties ar 2005.gada septembra noslēguma ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvei radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” un Vides pārraudzības valsts biroja 2005.gada 9.decembra atzinumu Nr.7 “Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons””, akceptē divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”.

2. Vides ministrijai koordinēt šā rīkojuma 1.punktā minēto radioaktīvo atkritumu tvertņu un ilgtermiņa glabātavas izbūvi.

3. Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūrai nodrošināt šā rīkojuma 1.punktā minēto radioaktīvo atkritumu tvertņu un ilgtermiņa glabātavas izbūvi.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis

—————————————————–

Baldone, 2008. gada 29. decembrī

Nr.________________________

Administratīvajai rajona tiesai
Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010

Pieteicējs: RÌGAS RAJONA BALDONES NOVADA DOME
Reģ. Nº 90000031245,
«Pârupes», Baldone, Rīgas rajons, LV 2125,

Atbildētājs: Latvijas Republikas Ministru kabinets
Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV – 1520

Pieteikums par administratīvā akta atcelšanu

2008. gada 03. decembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.769, ( protokols Nr.86 46&) (publicēts saitē http://www.likumi.lv/doc.php?id=184790, Latvijas vēstnesī 190 (3974) 5.XII.2008, spēkā no 3. decembra 2008. gada) ar kuru:
1. akceptēja divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi radioaktīvo atkritumu glabātavā „Radons”;
2. uzdeva Vides ministrijai koordinēt šo darbu;
3. bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūrai nodrošināt šo radioaktīvo atkritumu tvertņu un ilgtermiņa glabātavas izbūvi.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma ( turpmāk APL) 31. panta trešās daļas otro punktu, 76. panta otro daļu un 184. panta pirmās daļas 1. punktu un 2. punktu iesniedzu tiesai šo pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, un iestādes faktisko rīcību. Ministru kabineta rīkojumā , kas ir mums nelabvēlīgs, nav uzskaitītas piemērojamās tiesību normas un saskaņā ar APL 75. panta 2. daļu, ja administratīvajā procesā nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesu (procesuālās kļūdas); 3. daļu, ja tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas (arī balstījusies uz nepatiesiem faktiem), nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas), tāpēc saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 74. panta pirmās daļas 3. punktu šāds administratīvais akts nav spēkā.

Lietas faktiskie apstākļi ir sekojoši:

1991. gada 11. jūlijā Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 178 „Par celtniecību Baldonē sakarā ar uzņēmuma „Radons „ rekonstrukciju”, kur 1. punktā paredzēja uzcelt Baldonē vidusskolu ar 1370 vietām, ambulanci ar aptieku, 12 dzīvokļu mājas Baldones zonālās slimnīcas darbiniekiem, 36 dzīvokļu māju skolotājiem un bloku komplekso katlumāju….
Ekonomikas, Finansu, veselības, tautas izglītības ministrijām un Rīgas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejai 1992. gada un turpmāko gadu celtniecības programmās paredzēt minēto objektu celtniecību par republikas budžeta asignējumiem.

Faktiski no lēmumā Nr. 178 minētā nav veikts gandrīz nekas, kas bija paredzēts lai kompensētu pašvaldībai un tās iedzīvotājiem nodarīto tiesību aizskārumu, tas ir tiesības uz tīru vidi un kompensētu morālo kaitējumu, kas nodarīts ar tādu būvniecību, kuras rezultātā iedzīvotāji psiholoģiski tiek ietekmēti, tiek mazināta pašvaldības zemju tirgus vērtība un nekustamā īpašuma vērtība. Valsts ir tikai daļēji piedalījusies skolas celtniecības finansēšanā un šādi pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, jo pašvaldība paļaujoties uz Ministru Padomes izdoto rīkojumu Nr.178 ir ņēmusi bankās kredītu celtniecībai, maksājusi kredīta procentus un pašreiz pašvaldība- valsts vainas dēļ- ir nonākusi finansiālās grūtībās, jo samaksātie kredīta procenti vien par vidusskolas rekonstrukcijai pašvaldībai sastāda uz 2008. gada decembri ir 70198.98 lati, bet kopējā atmaksājamā summa 1 233 550,- lati.

Taču neskatoties uz to, valsts, Ministru kabineta personā , 2008. gada 03. decembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.769, kas neatbilst:

1. Satversmes 105. pantam, kas nosaka, ka Īpašumu nevar izmantot pretēji sabiedrības interesēm un 111. pantam, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, un 115. pantam, kas nosaka, ka …Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

2. Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta pirmās daļas 4. punktam, kas nosaka, ka sabiedrībai- fiziskajām un juridiskajām personām…… ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā. 18. pantam, kas nosaka, ka ….Kompetentā institūcija, ņemot vērā ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un citas likumā noteiktās institūcijas atzinumus, sabiedrības iesniegtos priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus……….un 21. panta prasības, kas nosaka, ka Paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības,…par atļauju uzsākt paredzēto darbību. 23. pantam,, kur pirmās daļas 3 punktā noteikts…pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazināto nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.
Jānorāda arī, ka pretēji noteiktajam, noslēguma ziņojumam nav pievienots īss, populārzinātniskā veidā sastādīts apkopojums, kas dotu izskaidrojumu par to, kāpēc Baldones iedzīvotājiem ir paaugstināta patoloģiska iedzimtība, ar kuru varētu iepazīties visi potenciāli ietekmētās teritorijas iedzīvotāji un rast atbildi uz saasināto problēmu, kā tas paredzēts ietekmes uz vidi novērtējumā., tāpēc pašvaldībā pieejamo noslēguma ziņojumu par SIA „RADON” paplašināšanu var vērtēt kā nepārskatāmu, neizsmeļošu un nespeciālistam grūti uztveramu. valsts pārvaldes galvenie principi, kas regulē administratīvo diskrecionāro varu, prasa, lai ieinteresētajai sabiedrībai tiktu dota patiesa iespēja izteikt savu viedokli un tikt uzklausītai, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums, kas var iespaidot tās tiesības un intereses ( sk. Lambrechts C., Public Participation in Environmental Decisions//European Environmental Law; ed Gerd Winter, Dartmouth, 1996,p.95).

3. Likumam „Atkritumu apsaimniekošanas likums” , kur 9. panta 4. punktā un 7. panta 2. punktā noteikts, ka lēmumu par jaunu bīstamu atkritumu pārstrādes objektu ievietošanu savā administratīvajā teritorijā pieņem pagastu un pilsētu pašvaldības, bet apstiprina Ministru kabinets.

4. Likuma „Par piesārņojumu” 14. pantam, kas nosaka piesārņojošo darbību uzsākšanas ierobežojumus, 17. panta pirmajai daļai, kur izvirzīti priekšnoteikumi vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas vai piesārņojuma samazināšanai paredzētas rīcības programmas izstrādei.

5. Likuma „Par vides aizsardzību” 11. pantam, kas nosaka, ka Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi.

6. Likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 3.punktam, jo liedz pašvaldībai racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, 15. panta pirmās daļas 6. punktam, jo liedz pašvaldībai ..nodrošināt un veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu,13. punktam, jo liedz pašvaldībai noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību un 14. punktu, liedzot pašvaldībai …nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu.

7. Administratīvā procesa likuma 10. pantam, kas nosaka tiesiskās paļāvības principa saturu, ka ..privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas….No kā izriet, ka Baldones pašvaldība varēja tiesiski paļauties uz 1991. gada 11. jūlijā Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr. 178, kas pieļāva ticēt, ka pašvaldība saņems finansējumu tādā apjomā, kā tas paredzēts MP lēmumā. Šā principa neievērošana no Ministru kabineta puses, kas ir Ministru Padomes tiesību un saistību pārņēmējs, ir novedis pie sekām, kas ir pašvaldības zaudējumi- summā 1 233 550,- lati. Pie šiem apstākļiem ir atceļams 2008. gada 03. decembra Ministru kabineta rīkojums Nr.769, kā nelikumīgs.

Pieteicējam nav pieejami oriģinālie Ministru kabineta rīkojumi un Ministru padomes rīkojumi, tāpēc tiek pievienota datorizdruka un kopija no piesūtītā lēmuma.

Tāpēc, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 31. panta trešo daļu, 76. panta otro daļu, 126. panta pirmo daļu, 184. panta pirmās daļas 1., 2 . punktu,

lūdzu:

1) atcelt 2008. gada 03. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.769
2) piespriest no Ministru kabineta par labu pieteicējam valsts nodevu Ls 10,00 (desmit latus).

Pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts:

1. Pieteikuma noraksts atbildētājam.
2. 2008. gada 03. decembra Ministru kabineta rīkojums Nr.769 datorizdruka
3. 1991. gada 11. jūlija Ministru Padomes lēmums Nr. 178 kopija.
4. Kvīts par valsts nodevas Ls 10,00 samaksu.

Rīgā, 2008. gada 16. decembrī

Baldones novada Domes priekšsēdētāja K.Putniņa

A.Leitāne
26177718

Radioaktīvo atkritumu glabātuve – RADONS

Jau kopš 1962.gada Baldones lauku teritorijā “Kalniņos” pastāv radioaktīvo atkritumu glabātuve “Radons”. To apsaimnieko valsts VA „BAPA”. Glabātuves teritorijas ir 7 ha, tā atrodas ceļa P89 malā. Līdz radioaktīvo atkritumu glabātavas „Radons” izbūvei, šie atkritumi glabājās vairākās vietās – Fizikas institūtā, Politehniskajā institūtā un Mikrobioloģijas institūtā.

Pirms pirmo tvertņu celtniecības, zeme piederēja Baldones mežniecībai. 1959.gadā to mežniecībai atsavina. Sākumā izbūvētas 2 tvertnes, viena – sausajiem atkritumiem, otra – šķidrajiem radioaktīvajiem atkritumiem. Lēmumi par celtniecības sākumu nav pieejami, neoficiāls viedoklis – tvertnes būvētas Baldonē, jo atradās tuvu Rīgai un Salaspilij. Tas, ka Baldonē atradās Vissavienības kūrorts netika ņemts vērā. Tvertnes Nr. 1 ietilpība ir 200 kub.m, patlaban tā ir apbērta ar smiltīm un veido nelielu uzkalniņu. Tverne Nr.2 ar tilpumu 200 kub.m ir attīrīta no šķidrajiem atkritumiem un netiek izmantota. Tvertnes Nr.3(1962.gads) un Nr.6(1970. gads) ir līdzīgas, veidotas no standarta betona blokiem, tāpēc 1986. gadā tika papildus hermetizētas. 3. tvertnes kopējā radioaktivitāte ir daudz augstāka. Patlaban tās vietā ir tāds pats uzkalniņš kā 1. tvertnei. Virs 6. tvertnes uzbūvēta ēka autokrānam. Tvertnes Nr.4 un Nr. 5. ir vismazākās (40 kub.m), paredzētas bioloģisko atkritumu uzglabāšanai, būvētas attiecīgi 1974. un 1987. gadā. Vislielākā ir 7. tvertne, kas sastāv no 10×130 kub.m sekcijām, kurās ievieto ar celtņa palīdzību radioaktīvo atkritumu konteinerus. Tā ir vienīgā šobrīd izmantojamā tvertne, tādēļ radioaktīvais fons tās tiešā tuvumā ir augstāks kā pārējām. Par šīs tvertnes būvniecību 1991. gadā notika asa valdības(toreiz vēl Ministru padomes) un baldoniešu diskusija, kuras rezultātā tapa 1991. gada 11. jūlija ministru padomes lēmums Nr. 178 „Par celtniecību Baldonē sakarā ar uzņēmuma „Radons” rekonstrukciju”. Minētajā lēmumā tika paredzēts no valsts budžeta asignējumiem uzcelt vidusskolu, ambulanci ar aptieku, dzīvokļu māju skolotājiem, komplekso katlumāju. Līdz 1995. gadam tika uzcelta slimnīcas piebūve ar pabeigtu 2. stāvu. Pirmo stāvu pabeidza dažus gadus atpakaļ Rīgas rajona padome par Valsts kasē ņemtā kredīta līdzekļiem. !994. gadā sākās vidusskolas piebūves projektēšana. Līdz šim ir nodots ekspluatācijā sporta komplekss, daļēji viens mācību korpuss (nav ierīkota ventilācijas sistēma), uzbūvēts sākumskolas korpuss. Valsts šajā projektā 14 gadu laikā ieguldījusi 1,5 milj. Ls, pašvaldība-1,65 milj. Ls. Lai projektu pabeigtu pilnībā, vēl nepieciešami 1,72 milj.Ls.

Līdz 1972.gadam „Radonā” glabāja vietējos radioaktīvos atkritumus, sākot ar 1972.gadu – radioaktīvos atkritumus sāka vest arī no citām PSRS republikām. Bīstamākie bija no Kaļiņingradas atomzemūdenēm.1986.gadā ievietoja 2 mašīnas no Černobiļas ar spectērpiem. Šobrīd tur uzglabā radioaktīvos atkritumus no pētniecības institūtiem, medicīnas iestādēm, ražotnēm un Salaspils kodolreaktora. Atkritumu importu aizliedz LR likumdošana, tādēļ no citām valstīm tie ievesti netiek. 3. un 7. tvertnēs atrodas arī lietotie slēgtie avoti, kuru radioaktivitāte ir augstāka nekā to pieļauj MK noteikumi Nr.129 (19.03.2002 .) un kuri saskaņā ar minētajiem noteikumiem būtu apglabājami pazemes glabātavā 100 m dziļumā. Tā kā Latvijā tādas nav un netiek arī plānota, tad to uzglabāšanai 50 gadu garumā tiek plānota speciāla tvertne „Radonā”. Kaut gan „Radons” kā pievirsmas glabātava paredzēts tikai atkritumu uzglabāšanai, tomēr jāatzīst fakts, ka citas vietas, kur tos apglabāt patlaban nav, tādēļ 1.,3., 4., 5., un 6. tvertnēs tie faktiski ir apglabāti uz mūžīgiem laikiem.

Uzņēmums ir pakāpeniski rekonstruēts, darbs ar radioaktīviem atkritumiem un jonizējošā starojuma avotiem pilnveidots. Glabātuve ir nodrošināta ar nepieciešamo dozimetrisko un radiometrisko aparatūru. Valsts monitoringa dati norāda, ka netiek pārsniegts Latvijas fona radiācijas līmenis. Monitoringa rezultāti atrodami arī internetā. 2001. gadā tika veikts glabātavas drošības novērtējums, ko veica starptautiskais konsorcijs CASSIOPE. Novērtējumā konstatēts, ka patlaban „Radons” atbilst prasībām , tomēr veicama virkne pasākumu drošības līmeņa paaugstināšanai( teritorijas apsardze, papildus hermetizācija u.c.) Daļa pasākumu ir īstenoti, taču pašu tvertņu drošības paaugstināšana tiek saistīta ar „Radona” turpmāko paplašināšanu, kas nepieciešama apmēram 1500 kub.m radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, kas radīsies, likvidējot Salaspils kodolreaktoru. Kodoldegviela no reaktora, saskaņā ar starptautiskām tiesību normām, jāizved uz valsti, no kuras tā ir ievesta, kas daļēji jau ir izdarīts. 2003. gada 26. jūnijā MK apstiprināja „Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas koncepciju” laika posmam līdz 2010. gadam, kas paredz arī 10000 Ls lielas ikgadējas kompensācijas izmaksu pašvaldībai un „Radona” paplašināšanu. Lai varētu uzsākt paplašināšanu, 2005. gadā tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) divu jaunu tvertņu zemas aktivitātes radioaktīvajiem atkritumiem un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas būvniecībai . Ieskats 2005.gada 14.jūnija LNT ziņu raidījumā – “Meklējot kodolmērkaķošanos kaimiņos, patoloģiski aizmirstam par savu kodolizgāztuvi”…
Pret to izbūvi iebilst Baldones pašvaldība un iedzīvotāji. Viņus satrauc tas, ka IVN nedod pārliecību par drošību ilgā periodā, kā arī tas, ka “Radona” klātbūtne rada psiholoģisku diskomfortu un aizspriedumus pret pašvaldību kā tādu, kas kopumā traucē attīstībai, pazemina nekustamā īpašuma cenas, neveicina uzņēmējdarbības (t.sk. sanatorijas) attīstību, jaunu iedzīvotāju pieplūdumu un līdz ar to arī budžeta jūtamu pieaugumu. Dome vairākkārt pieņēmusi lēmumus, nepiekrist darbu uzsākšanai. Taču, neskatoties uz visiem iebildumiem, 2008. gada 2. decembrī MK akceptēja IVN gala ziņojumu , kas nozīmē „zaļo gaismu” projektēšanas darbu uzsākšanai. 2009. gada budžetā šim mērķim līdzekļi gan nav paredzēti.

Baldones pašvaldība 29. decembrī 2008. gadā ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret Ministru kabinetu par Minitru kabineta rīkojuma atcelšānu.
Ministru kabinets ar savu rīkojumu paredz, ka baldones pašvaldībā RADON atvērs vēl divas tvertnes radioaktīvo atkritumu glabāšanai. Šāds rīkojums pieņemts pretēji Baldones iedzīvotāju un Baldones novada domes paustajiem protestiem (Baldones iedzīvotāju pikets pie Ministru Kabineta 2008.gada 2.decembrī- skatīties TV3 ziņu raidījumu). Bez tam Ministru kabinets nav izpildījis arī 1991. gada rīkojumā paredzētās saistības par finansējumu, kā kompensāciju par Baldones iedzīvotājiem radītajām neērtībām.

Rīkojums Nr. 769
Rīgā (prot. Nr. 86 46.§)

Par divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons” akceptēšanu.

Kaut kā galīgi neomulīgi. Patiešām tik draudīgs tas radiācijas pārsniegums ir?

300 un 80 000. salīdzinot šos skaitļus katram, pat ar tām lietām nesaistītam cilvēkam, ir skaidrs, ka pārkāpums ir katastrofāls! ja tas tā nebūtu diez vai LRTT to vispār publicētu, tikai tāpēc, ka kaut kur tiek nedaudz pārsniegta norma. Bet 80 000 jau apdraud ķekavnieku dzīvību!

Diez ko ķekavnieki teiktu, ja to uzzinātu?
Diez ko Eiropa teiktu, ja to uzzinātu?

Latvijā tiesneši ir komunistu un mafijas iecelti. Augstākās Tiesas senators Andris Guļāns ir viens no komunistu un mafijas cilvēkiem, kas, ja nebūtu sabrukusi PSRS, tāpat kā viņa kolēģi 1983.gadā notiesāja Gunāru Astru, tā tagad notiesātu Astru atkal 2013.gadā.

Zemāk var iepazīties ar spriedumu, kura tapšanā piedalījās Andra Šķēles cilvēks Andris Guļāns.

Virsraksts: Lēmuma par radioaktīvo atkritumu glabāšanas tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi pārbaude tiesā

Tēze: Objektīvās izmeklēšanas princips nesniedzas tik tālu, ka tiesai vajadzētu vākt pierādījumus jebkādiem apgalvojumiem, bet gan tādiem, kas vispārīgi varētu būt ticami, rada šaubas par iestādes lēmumu un tādēļ ir tā vērti, lai tos pārbaudītu.

Tēze: Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.panta vienpadsmitā daļa noteic, ka trīs gadu laikā kopš atzinuma sniegšanas par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu ir jāpieņem lēmums par paredzētās darbības akceptu. Lēmums, ar kuru paredzētā darbība tiek akceptēta, ir izšķirošais lēmums, pēc kura pieņemšanas jebkuram publisko vai privāto tiesību subjektam ir jārēķinās, ka paredzētā darbība tiks īstenota. Līdz ar to gan valsts, izšķiroties par valsts nozīmes projektiem, gan arī pašvaldība savā teritorijā izlemjamās lietās nevar rīkoties tā, it kā šāds lēmums nebūtu pieņemts.

Tēze: Piesardzības principa jēga ir atturēties no paredzētās darbības gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas (bet nav pilnīga skaidrība) par negatīvu ietekmi. Respektīvi, neskaidrā situācijā, ja nav zināms, ka kāda noteikta negatīva ietekme nebūs, no darbības ir jāatturas.

Tēze: Tā ir valsts politiskā un tiesiskā rīcības brīvība – izvēlēties konceptuāli atkritumu apglabāšanas risinājumus. Tiesas uzdevums, ievērojot varas dalīšanas principu, ir pārbaudīt, vai ir procesuāli pareizi un pēc būtības pareizi apzinātas izvēlētās rīcības sekas (ietekme), un vai paredzētā rīcība nav pretrunā normatīvajiem aktiem, vai rīcības brīvības ietvaros ir izdarīti visi nepieciešamie apsvērumi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta
2013.gada 25.janvāra
SPRIEDUMS
Lieta Nr.A42672309
SKA – 40/2013

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore R.Vīduša
senators A.Guļāns
senatore V.Kakste

piedaloties pieteicējas biedrības „Mūsu Baldone” pārstāvjiem J.H., R.A., K.G., I.V.,
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ministru kabineta pārstāvjiem Uģim Liepiņam un Dacei Šatrovskai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „Mūsu Baldone” pieteikumu par Ministru kabineta 2008.gada 3.decembra rīkojuma Nr.769 atcelšanu, sakarā ar biedrības „Mūsu Baldone” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 31.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ministru kabinets, iepazinies ar 2005.gada septembra noslēguma ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvei radioaktīvo atkritumu glabātavā „Radons” (turpmāk – Noslēguma ziņojums) un Vides pārraudzības valsts biroja 2005.gada 9.decembra atzinumu Nr.7 (turpmāk – Atzinums Nr.7), ar 2008.gada 3.janvāra rīkojumu Nr.769 (turpmāk – Rīkojums) akceptēja divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūvi Baldonē.

[2] Pieteicēja biedrība „Mūsu Baldone” vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par minētā rīkojuma atcelšanu.

[3] Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, spriedumu pamatojot ar tālāk norādītajiem apsvērumiem.
[3.1] Kopš 1962.gada darbojas Latvijas Republikā vienīgā radioaktīvo atkritumu glabātava „Radons”, kas atrodas 5 km attālumā no Baldones novada centra. 1998.gadā apturēta kodolreaktora Salaspilī darbība. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas laikā radušos radioaktīvos atkritumus, kā arī pārējos radioaktīvos atkritumus, kuri rodas Latvijā, apglabā glabātavā „Radons”. Ministru kabinets ir apstiprinājis koncepciju (2003.gada 26.jūnija rīkojums Nr.414), kura paredz papildu radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību glabātavā „Radons”. Kā izriet no koncepcijas, glabātava „Radons” ir pievirsmas glabātava, kurā izveidotas septiņas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes un apglabāti vai ievietoti ilgstošai glabāšanai ap 1400 m3 radioaktīvo atkritumu. Vidēji gada laikā tiek nodoti apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai 3-5 m3 neapstrādātu radioaktīvo atkritumu, kā arī citi dažādi slēgti starojuma avoti. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas rezultātā radīsies 1200 m3 radioaktīvo atkritumu. Pēdējā izmantojamā glabātavas „Radons” tvertnē brīvais tilpums ir nepietiekams. Latvijā šobrīd nav radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabātavas, kā arī ģeoloģiskās glabātavas. Nepieciešams arī uzlabot glabātavas radiācijas kontroles sistēmu. Tādēļ nepieciešama divu papildu tvertņu izbūve glabātavā „Radons”.
Vides pārraudzības valsts biroja Atzinumā Nr.7 akceptēts ietekmes uz vidi novērtējums un divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūve. Kā izriet no augsnes, gruntsūdeņu un augu paraugu regulāriem novērojumiem, radioaktivitāte nav mainījusies un atbilst vidējam Latvijas līmenim. Vienā no akām konstatēta ūdeņraža izotopa tritija klātbūtne, kas vairāku gadu laikā saglabājusies nemainīga. Nav prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi vai cilvēkiem. Aptaujā noskaidrotā iedzīvotāju negatīvā attieksme asociējas ar negatīvu apdraudošu tēlu bez objektīva pamata.
[3.2] No likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3., 15., 17.-20.panta un Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.213 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (turpmāk – noteikumi Nr.213) izriet, ka, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, jānodrošina sabiedrības līdzdalība, sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju un piedalīties ietekmes novērtēšanā. Viens no pamatprincipiem vides novērtējumā ir ilgtspējīgas attīstības princips, kā arī princips „piesārņotājs maksā” un izvērtēšanas princips. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 3.pantā doto skaidrojumu ilgtspējīgas attīstības princips nozīmē, ka esošajām un nākamajām paaudzēm jānodrošina kvalitatīva vide, līdzsvarota ekonomiskā attīstība, racionāla dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošana, dabas un kultūras mantojuma attīstība un saglabāšana.
[3.3] Vērtējot Rīkojuma pamatojumu, jāņem vērā arī ar Rīkojumu akceptētais Noslēguma ziņojums, kā arī Vides ministrijas sarakste ar pieteicēju un vietējo pašvaldību.
Atzīstams, ka Rīkojums pieņemts saskaņā ar izvērtēšanas principu. Ietekmes uz vidi Noslēguma ziņojumā, izvērtējot sociāli ekonomiskos apstākļus, secināts, ka kompensācija ir piemērotākais risinājums vietējās teritorijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Nav pamata apšaubīt šāda secinājuma pareizību, jo tas izdarīts Ministru kabineta rīcības brīvības un likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros. Arī sabiedrības tiesības piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ir ievērotas un Rīkojums pieņemts, izvērtējot sabiedrības viedokli.
Vietas izvēle radioaktīvo atkritumu glabāšanai apsvērta gan Ministru kabineta koncepcijā, gan Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas 1999.gada 26.oktobra koncepcijā, kā arī aktualizētajā minētās koncepcijas 2004.gada 30.novembra variantā. Arī ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumā izvēlētais variants atzīts par optimālu. Proti, glabātavā „Radons” izveidota un funkcionē nepieciešamā infrastruktūra, kurai nepieciešami uzlabojumi.
Pirms Rīkojuma izdošanas jautājums Ministru kabinetā skatīts vairākkārt. 2008.gada 25.novembra sēdē piedalījās arī pieteicējas un vietējās pašvaldības pārstāvji. Šajā sēdē tika skatīts Vides ministrijas informatīvais ziņojums „Par problēmām un nepieciešamajiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību”, kurā analizēti arī pieteicējas un vietējās pašvaldības izteiktie viedokļi. Tādējādi nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka Ministru kabinets nav izvērtējis viedokļus, kuri izteikti laika posmā no 2005. līdz 2008.gadam.
[3.4] Kā izriet no Noslēguma ziņojuma, tika novērtēta projekta iespējamā ietekme uz vidi, kā arī analizēts tritija piesārņojuma jautājums. Tritija piesārņojums ir mazāks nekā Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.149 „Noteikumi pret aizsardzību pret jonizējošo starojumu” (turpmāk – noteikumi Nr.149) 43.punktā minētais pamatlimits 1 mSv gadā. Minētā informācija pieteicējai bija pieejama. Glabātavas pārbūve būtisku ietekmi uz vidi neradīs, bet tehniskie risinājumi uzlabos kontroles sistēmu. Nav pamata apšaubīt ietekmes uz vidi novērtējuma procesā veikto pētījumu un Noslēguma ziņojuma pamatotību.
[3.5] Pieteicējas ieskatā, 2005.gadā apstiprinātais ietekmes uz vidi novērtējums nav aktuāls un ir nepieciešams uzsākt jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma procesu. Taču pieteicējas norādītie argumenti neapstiprina tās apgalvojumu par būtiskām izmaiņām projektā un tā ietekmi uz vidi. Līdz ar to nav nepieciešams veikt jaunu ietekmes uz vidi novērtējumu.

[4] Izskatījusi lietu sakarā ar pieteicējas apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2012.gada 31.janvāra spriedumu pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, papildus norādot tālāk minētos argumentus.
[4.1] Pieteicēja tiesā ir vērsusies ar mērķi aizstāvēt sabiedrības intereses vides tiesību jomā, nevis ar mērķi aizstāvēt savas, tieši pieteicējas subjektīvās tiesības. Ņemot vērā, ka pieteikumu iesniegusi biedrība sabiedrības interešu aizstāvēšanai, Rīkojuma tiesiskumu var vērtēt likuma „Par ietekmes uz vidi” 26.panta pirmajā daļā norādītajā aspektā – attiecībā uz sabiedrības tiesībām uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, kā arī par iespējamiem pārkāpumiem vides jomā. Tādējādi lietā vērtējami tikai tie pieteicējas argumenti, kas ir būtiski no tiesību viedokļa, ņemot vērā likuma „Par ietekmes uz vidi” 26.panta pirmajā daļā noteikto ietvaru, kā arī jautājumus, kas attiecas uz tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.
[4.2] Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā noteikts, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Taču jāievēro arī no Latvijas Republikas Satversmes izrietošais princips, ka pamattiesības īstenojamas samērīgi, vienas tiesības īstenošana var tikt ierobežota citu tiesību īstenošanas nolūkā.
Vides aizsardzības likuma 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka vides politiku valstī veido un lēmumu, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot principu „piesārņotājs maksā”, piesardzības principu, novēršanas principu un izvērtēšanas principu.
Likuma „Par Radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.pantā norādīts, ka darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti citastarp šādi principi: 1) cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus; 2) sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem; 3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi.
Nepieciešamību veikt noteiktas darbības radiācijas drošības jomā izskatāmajā lietā noteica Ministru kabineta pieņemtajā koncepcijā atspoguļotie vēsturiskie un citi apstākļi. No tiem tika izdarīti divi secinājumi: 1) glabātavā „Radons” jāveic radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošības uzlabošanas pasākumi, 2) glabātavā „Radons” ir nepietiekams tilpums radioaktīvo atkritumu apglabāšanai, un valstī nav radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabātavas un ģeoloģiskās glabātavas radioaktīvajiem atkritumiem. Respektīvi, ir nepieciešams rīkoties, pieņemt noteiktus lēmumus radioaktīvo atkritumu glabāšanas jomā, lai īstenotu tiesību normās noteiktos radiācijas un kodoldrošības pamatprincipus, tādējādi vienlaicīgi veicinot vides aizsardzību. Līdz ar to atzīstams, ka administratīvā akta izdošana šajā jautājumā bija nepieciešama.
[4.3] No likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izriet, ka sabiedrības iesaistīšanās paredzamās darbības akceptēšanā jānotiek jau sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kurā ir tiesīga piedalīties un izteikt savus priekšlikumus jebkura ieinteresētā persona. Tālāk, izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējuma programmu, tiek ņemti vērā citastarp sabiedrības priekšlikumi. Izvērtējot sabiedriskās apspriešanas rezultātus, sabiedrības iesniegtos rakstveida priekšlikumus, tiek apspriests arī darba ziņojums par ietekmes novērtējumu. Ietekmes novērtējuma noslēguma ziņojumu ir tiesības izvērtēt arī sabiedrībai. Atzinuma par noslēguma ziņojumu ietvaros savukārt tiek noskaidrots, vai ir notikusi sabiedrības informēšana un notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
Vides pārraudzības valsts biroja Atzinuma Nr.7 5.punktā norādīts, kādi pasākumi sabiedrības informēšanas un viedokļu izvērtēšanas procesā tika veikti: 1) Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūras pieteikums ietekmes uz vidi novērtējumam bija pieejams Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domē u.c., 2) paredzētās darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika 2004.gada 30.septembrī kinoteātrī „Baldone”, 3) ietekmes uz vidi novērtējuma programmas sagatavošanas laikā Birojs saņēma divas iedzīvotāju vēstules un Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšlikumus, 4) Birojs, apkopojot ieinteresēto institūciju, uzņēmēju un sabiedrības priekšlikumus, 2004.gada 5.novembrī izsniedza programmu ietekmes uz vidi novērtējumam paredzamajai darbībai, 5) laika posmā no 2005.gada 1.aprīļa līdz 8.aprīlim tika aptaujāti 205 Baldones iedzīvotāji, aptaujā ietvertas visas lauku mājas apmēram 3 km rādiusā ap glabātavu „Radons”, kā arī tika intervēti Baldones pilsētas iedzīvotāji viņu dzīves vietās (Atzinuma 5.punktā norādīti iedzīvotāju aptaujas rezultāti, piemēram, ka 55% aptaujāto jūt glabātavas „Radons” ietekmi uz savu dzīvi, kas izpaužas kā veselības problēmas, neskaidrība par starojuma vai radioaktivitātes iedarbību, psiholoģiskais diskomforts, kā arī bažas par iespējamo ietekmi uz dabu), 6) ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums bija pieejams Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes telpās, 7) darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika 2005.gada 13.jūnijā kinoteātrī „Baldone”, kur piedalījās 31 interesents un uzdeva sev interesējošus jautājumus, 8) Noslēguma ziņojums tika sagatavots un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā 2005.gada 28.septembrī, bija pieejams Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes telpās un Valsts vides dienesta un Biroja interneta vietnē, 9) par Noslēguma ziņojumu Birojs saņēma atsauksmi no Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes, kurā norādīts, ka sabiedriskajās apspriešanās iegūtais Baldones iedzīvotāju viedoklis par plānoto darbību ir pārsvarā negatīvs.
Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji paskaidroja, ka Koncepcija par glabātavu „Radons” iedzīvotājiem bija zināma. Sabiedrības nostāja sākotnēji nebija viennozīmīga, attīstoties diskusijām, sabiedrība aktivizējās, tika savākti vairāk kā 3000 paraksti pret glabātavas „Radons” paplašināšanu un iesniegti Ministru kabinetā pirms Rīkojuma pieņemšanas, sabiedrības aktivitāte rezultējās biedrības nodibināšanā, pieteicējai bijušas arī vairākas pārrunas ar Vides ministriju, ko apstiprina arī Vides ministrijas un pieteicējas sarakste. Par ietekmes uz vidi Noslēguma ziņojumu savu viedokli ir izteikusi vietējā pašvaldība, kā arī Dr.hab.chem. M.Vircavs savā atzinumā. Sabiedrības viedoklis un sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir detalizēti atspoguļoti Atzinumā Nr.7: norādīts gan tas, cik personas kurā apspriedē piedalījušās, kā arī kāds ir bijis šo personu viedoklis.
Vispārīgi ir izprotamas iedzīvotāju bažas par to, ka viņu apdzīvotajā teritorijā ir paredzētas darbības ar būtisku ietekmi, tajā pašā laikā tas vien, ka iedzīvotāju viedoklis pārsvarā ir negatīvs, pats par sevi nevar būt arguments tam, lai paredzētās darbības iecere tiktu atcelta. Izskatāmajā lietā ir ievērotas sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
[4.4] Pārbaudot, vai ar Rīkojumu ir pārkāptas sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, secināms tālāk minētais.
Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pantu ietekme uz vidi ir paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību.
Pieteicēja pauž viedokli, ka ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti un Rīkojums neietver nepieciešamo informāciju un tās analīzi par konstatētajiem radioaktīvo vielu, konkrēti tritija, noplūdes iemesliem, neietver analīzi par teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja argumentus, kas attiecas arī uz ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un augsni.
Lietas dalībnieku argumenti atzīstami par ticamiem tikai tad, ja tos apstiprina citi tiesā iesniegti un pārbaudīti pierādījumi (Administratīvā procesa likuma 161.pants). Pieteicēja apelācijas sūdzībā ir vispārīgi norādījusi, ka matemātiskie skaitļi par paredzēto glabātavā izvietojamo atkritumu daudzumu liecina par to, ka ir nozīme runāt par jauna atkritumu apglabāšanas vai ilgtermiņa glabātavas izbūvi. Vai arī, pieteicēja norādījusi, ka, vērtējot izvēlēto vietu pēc ģeoloģiskiem kritērijiem, nāktos atzīt, ka Latvijas teritorijā ir pietiekams skaits līdzīgu vietu, līdz ar to valstij ir izvēles iespējas. Taču pieteicēja nav norādījusi, no kurienes izriet šādi secinājumi, lai tiesa tos varētu pārbaudīt.
Nevar piekrist, ka analīze attiecībā uz cilvēka veselību, bioloģisko daudzveidību un augsni nav veikta. Ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojuma 2.10.2.punktā ir norādīts piesārņojuma daudzums augsnē un augos. Ir konstatēts, ka glabātavas darbība „Radons” nav radījusi piesārņojumu augsnē virs atļautā piesārņojuma līmeņa. Turklāt attiecībā par augiem secināts, ka tos drīkst lietot uzturā, piemēram, ogas, kā arī drīkst lietot uzturā dzīvnieku, kas lietojuši šos augus, gaļu. Attiecībā par bioloģisko daudzveidību dati ir norādīti Noslēguma ziņojuma 2.12.punktā. Pieteicēja, vispārīgi nepiekrītot Noslēguma ziņojumā iekļautajiem datiem, nav norādījusi, kāpēc šie dati ir nepareizi.
Savukārt Noslēguma ziņojuma 7.1.punktā ir analizēta tritija noplūdes ietekme uz iedzīvotāju veselību, kā arī paredzētie pasākumi, lai sasniegtu saprāta robežās zemāko tritija noplūdes līmeni. Pieteicējas pārstāvji apstrīd Noslēguma ziņojumā norādītos datus, tajā pašā laikā pieteicēja nav norādījusi tādus argumentus, nav izteikusi tādus lūgumus tiesai, nav iesniegusi pierādījumus, kas pamatotu pieteicējas apgalvojuma pamatotību. Attiecībā uz 1996.-2004.gadā konstatēto tritija noplūdes apjomu (kas atbilstoši 2009.-2010.gada mērījumiem ir būtiski samazinājies) secināms, ka jau 2004.gadā konstatētā tritija noplūde nebija tāda, kas pārsniedz cilvēkam pieļaujamo starojuma dozu 1 mSv.
[4.5] Pieteicēja uzskata, ka ietekmes uz vidi novērtējuma laikā nav pietiekami izvērtēta sociāli ekonomiskā joma.
Šo jautājumu var attiecināt uz vides jomu kā paredzētās darbības ietekmi uz cilvēku.
Pieteicējas konstatējums par sociāli ekonomiskās attīstības apsvērumu trūkumu ir pamatots ar Dr.hab.chem. M.Vircava Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras uzņēmuma „Radons” paplašināšanas vides novērtējuma atzinumu. Ņemot vērā M.Vircava darbību Latvijas Universitātē un pētījumu jomu, viņš ir atzīstams par speciālistu ietekmes uz vidi novērtējuma jautājumos un viņa secinājumi ir vērā ņemami. Tomēr no M.Vircava atzinuma nav secināms, ka sociāli ekonomiskie aspekti vispār nav apsvērti, bet, autoraprāt, šie aspekti ir tikai konspektīvi atspoguļoti Noslēguma ziņojumā. Turklāt spriedumā jau iepriekš norādīts, ka vispārējai iedzīvotāju neapmierinātībai ar paredzēto darbību ne vienmēr piešķirama prioritāra nozīme.
[4.6] Pieteicēja norādījusi, ka ar Rīkojumu akceptējot paredzēto darbību, atbildētāja nav ievērojusi ilgtspējīgas attīstības, piesardzības un „piesārņotājs maksā” principu, kā arī Vides aizsardzības likumu.
Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (Vides aizsardzības likuma 1.pants). Pieteicējas ieskatā, minētais princips nav ievērots, jo netika apspriesti alternatīvi varianti radioaktīvo atkritumu novietošanai, jo mūsdienās šādas vietas cenšas ierīkot pēc iespējas tālāk no apdzīvotām vietām.
Likuma „Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.panta otrajā daļā noteikts, ka nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas objektu vai apdzīvotu vietu tuvumā.
Tomēr šajā gadījumā jāņem vērā Latvijā izveidojusies vēsturiskā situācija, proti, tas, ka glabātava „Radons” darbojas jau no 1962.gada un atrodas tiešā apdzīvotas vietas – Baldones pilsētas ar lauku teritoriju tuvumā, tas, ka glabātavas „Radons” apsaimniekošanas sistēmas nepieciešams uzlabot, ka Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radušos radioaktīvos atkritumus jau 1991.gadā bija nolemts izvietot glabātavā „Radons” un ka šie atkritumi jānodod glabāšanai pēc iespējas ātrāk, ka glabātavā „Radons” esošais tilpums nav pietiekams, lai Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radušos radioaktīvos atkritumus izvietotu esošajās tvertnēs. Minētie apstākļi vien jau norāda uz to, ka glabātava „Radons” ir gan jāuzlabo, gan jāizbūvē papildu tvertnes. Tas, ka jau vienā izbūvētajā vietā plānots ievietot arī citus radioaktīvos atkritumus, kas radīsies vēlāk, ir tikai likumsakarīgi, jo apkārt glabātavai „Radons” jau ir izvietota visa nepieciešamā infrastruktūra, kā arī nākotnē paredzamie lielākie radioaktīvo atkritumu radītāji atrodas glabātavas „Radons” tuvumā, piemēram, slimnīcas, zinātniskie institūti Rīgā, Salaspils kodolreaktors. Pieteicēja ir norādījusi, ka infrastruktūru var izveidot arī citā vietā, kur tiktu izbūvēta jauna radioaktīvo atkritumu novietne, bet tas savukārt prasītu nesamērīgus resursus. Papildu finansiālus resursus būtu nepieciešams izmantot, ja ar to tiktu atsvērts tas, ka jauna izveidota radioaktīvo atkritumu glabāšanas vai apglabāšanas vieta atsvērtu tos riskus, ko var radīt pašreizējā glabātava „Radons”. Taču jau esošā glabātava „Radons” savu ietekmi uz vidi jebkurā, arī slēgšanas gadījumā, turpinās vēl 300 gadus (saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumiem Nr.129 „Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem”), tādu ietekmi radītu arī jauna izveidota glabātava. Tādējādi papildu finanšu resursu ieguldīšana jaunas glabātavas izbūvē neatsvērtu šķietamu labumu Baldones pilsētas ar lauku teritoriju iedzīvotājiem. Turklāt no sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotājiem sniegtajām atbildēm redzams, ka vairāki šādi piemēri ir atrodami arī Eiropā.
Šajā lietā ietekmes uz vidi novērtējuma programma tika izstrādāta tieši attiecībā uz glabātavu „Radons”, nevis uz pavisam jaunas radioaktīvo atkritumu glabātavas izbūvi. No likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izriet, ka ietekmes uz vidi novērtējumam jānotiek atbilstoši programmai (likuma 20.panta pirmā daļa). Atbilstoši likuma 7.panta pirmajai daļai paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, norādot vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem. Taču alternatīvas paredzētajai darbībai bija iespējams izvērtēt iesniegtās programmas ietvaros. Izskatāmajā gadījumā bija apsvērtas piecas iespējas rīcībai ar glabātavu „Radons”.
Līdz ar to ilgtspējīgas attīstības princips ietekmes uz vidi novērtējumā ir ievērots.
Attiecībā uz piesardzības principu jāņem vērā tas, ka būvniecība būs jāveic saskaņā ar radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, piemēram, cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus, sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (Radiācijas drošības un kodoldrošības likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts). Tātad jebkurā gadījumā būs nepieciešama izbūvējamā objekta uzraudzība tāpat kā ikvienā būvniecības procesā un aktīva rīcība no kompetento iestāžu puses, ja būvniecības procesā tiks pārkāptas tiesību normas vai radīts kaitējums.
Pieteicēja nepareizi izprot principa „piesārņotājs maksā” nozīmi, attiecinot to uz kompensāciju pašvaldībai par piesārņojošo darbību veikšanu. Saskaņā ar šo principu piesārņotājs maksā par to, lai objekts būtu drošs. Minēto apstiprina arī tas, ka par licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanu operators (persona, kura veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem saskaņā ar likumu „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”) maksā valsts nodevu, kas ieskaitāma valsts budžetā. Operators ir atbildīgs par darbībām, kas pārkāpj tiesību normas un kas nodarījušas zaudējumus jebkurai personai, atlīdzina zaudējumus par cilvēku veselībai, mantai un videi nodarīto kaitējumu. Likumā nav noteikts operatora pienākums kompensēt kādai personai, arī pašvaldībai, to, ka tās teritorijā vispārīgi tiek izvietots tāds objekts, kura darbība saistīta ar radiāciju vai jonizējošo starojumu.
Līdz ar to nav saskatāmi pieteicējas norādīto vides aizsardzības principu pārkāpumi.
[4.7] Administratīvā akta (Rīkojuma) izdošana ir gan nepieciešama (kā tas iepriekš atzīts), gan arī piemērota, lai tiktu ievērota radiācijas drošība. Esošās glabātavas „Radons” apsaimniekošanas un uzraudzības sistēma ar Rīkojumu reizē gan tiks uzlabota, gan arī izbūvētas jaunas tvertnes, kur izvietot radioaktīvos atkritumus, kas jau radušies Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas rezultātā, kā arī kur tiks izvietoti jauni Latvijā radīti radioaktīvie atkritumi. Minēto mērķi nevar sasniegt ar citiem, Baldones iedzīvotājus mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, jo ietekmes uz vidi novērtējuma programma šajā konkrētajā gadījumā bija izstrādāta tieši rīcībai ar glabātavu „Radons”, turklāt jaunas radioaktīvo atkritumu glabātavas izbūve citā vietā Latvijā radītu daudz lielāku apdraudējumu visai sabiedrībai kopumā, nekā rada pašreizējā glabātava „Radons” gan izmaksu ziņā, gan tādējādi, ka tiktu izveidots otrs ar būtisku piesārņojošu darbību saistīts objekts. Minētā iemesla dēļ Rīkojums arī ir atbilstošs, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu. Proti, glabātava „Radons”, lai arī rada bažas Baldones pilsētas ar lauku teritoriju iedzīvotājos, tomēr darbojas visas sabiedrības, arī Baldones iedzīvotāju interesēs.
Līdzi ar to Rīkojums atzīstams par tiesisku un pieteikums ir noraidāms.

[5] Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā norāda tālāk minētos argumentus.
[5.1] Administratīvajam aktam jāatspoguļo pamatojums pēc būtības, nevis tikai jāuzskaita procesā piedalījušās personas; ir jāatspoguļo lietderības apsvērumi.
[5.2] Administratīvā apgabaltiesa ir norādījusi, ka ir ievērotas sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Bet iestāde procesuālo darbu var organizēt arī tā, lai mazinātu iedzīvotāju informētību.
[5.3] Administratīvā apgabaltiesa ir norādījusi, ka pieteicējai pašai ir pienākums piedalīties pierādījumu savākšanā. Bet pieteicēja ir procesā „vājākā” puse.
[5.4] Nav pamata uzskatīt, ka Rīkojuma pamatojums ir vērtējams, ņemot vērā arī ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumu un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par to. Noslēguma ziņojums ir sastādīts vairāk nekā trīs gadus pirms Rīkojuma pieņemšanas. Iedzīvotāji un pašvaldība pēc tam iesnieguši vairākus priekšlikumus. Nozīmīgākās pārrunas notika tieši 2008.gada beigās. Izteiktie viedokļi un argumenti nav vērtēti. To apstiprina Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 2008.gada 30.oktobra lēmums. No Vides ministrijas oficiāli pieprasītās informācijas redzams, ka bija vēl jāizskata: pašvaldības viedoklis par ietekmes uz vidi novērtējumu; ja projekts tiek akceptēts – iespējamā kompensācija; vienošanās noslēgšana par neizpildītajām valsts saistībām pret Baldones pašvaldību par tvertnes Nr.7 būvniecību 1994.gadā. Par katru no šiem jautājumiem pašvaldība sniedza savus argumentus, taču tie nav atspoguļoti un vērtēti. Nav vērtēts sabiedrības viedoklis, kas tika pausts sarunās 2008.gadā, lai gan tieši tas ir būtiski pirms projekta akceptēšanas.
[5.5] No ietekmes uz vidi novērtējuma satura var konstatēt, ka pārbaudes rezultātā ir konstatēta tritija klātbūtne gruntsūdeņos. Nedz ietekmes uz vidi novērtējumā, nedz Ministru kabineta rīkojumā nav dots argumentēts skaidrojums šim faktam. Būtu nepieciešams veikt papildu mērījumus, ko atbildētājas iestādes nav darījušas. Arī atbildīgā ministrija ir atzinusi faktu, ka noplūdes iemeslu noskaidrošanai un seku novēršanai ir nepieciešami papildu izmeklēšanas darbi.
[5.6] Radiācijas līmenis acīmredzami palielināsies, līdz ar to valsts pienākums ir saprotamā veidā izskaidrot ietekmes rezultātus uz personu veselību un citiem aspektiem.
[5.7] Ietekmes novērtējums jāveic saskaņā ar piesardzības principu (likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 5.punkts). Tas nav ievērots. Ņemot vērā, ka apdraudējuma risks ir daudzkārt lielāks nekā parasta objekta būvniecības gadījumā, arī Ministru kabineta attieksmei bija jābūt daudz piesardzīgākai. Rīkojumā par to nav viedokļa.
[5.8] Sabiedrības negatīvā attieksme pret būvniecību pamatota ar to, ka ietekmes uz vidi novērtējumā sniegtā informācija nesniedz priekšstatu par faktisko ietekmi. Laikā no ietekmes uz vidi novērtējuma līdz Rīkojuma pieņemšanai valsts nav vēlējusies sabiedrību informēt.
[5.9] Ietekmes uz vidi novērtējums un Rīkojums neietver analīzi par teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Nav izdarīti apsvērumi par teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, un tas norādīts arī Dr.hab.chem. M.Virkava atzinumā. Jāņem vērā, ka Baldone ir vecākais balneoloģiskais un dūņu dziedniecības kūrorts Baltijā. Liela mēroga radioaktīvo atkritumu glabātavas izveide tiešā apdzīvotas vietas tuvumā pēc būtības liedz piesaistīt jebkāda veida investīcijas šāda veida attīstībai. Tiks samazinātas pašvaldības ekonomiskās attīstības iespējas. Valsts nav neko darījusi, lai izstrādātu projektu jaunas glabātavas izbūvei, kas neatrastos blīvi apdzīvotā Latvijas teritorijā. Tas neatbilst likuma „Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.panta otrajai daļai.
[5.10] Valsts nav izpildījusi saistības, ko uzņēmās par glabātavas 7.tvertnes izbūvi 1991.gadā.

[6] Ministru kabinets par kasācijas sūdzību iesniedzis paskaidrojumus, kuros norāda, ka kasācijas sūdzību neatzīst.

[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja kasācijas sūdzību. Atbildētājas pārstāvji to neatzina.

Motīvu daļa

[8] Viens no pieteicējas argumentiem ir par to, ka apgabaltiesa nav pietiekami un pareizi novērtējusi sabiedrības dalības nozīmi Rīkojuma pieņemšanā par radioaktīvo atkritumu glabātavas paplašināšanu Baldonē, kā arī nav vērtējusi, vai sabiedrības un arī pašvaldības izteiktie viedokļi apsvērti Rīkojumā pieņemšanā.
Senāts konstatē, ka apgabaltiesa ir konstatējusi virkni sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas pasākumu ietekmes uz vidi novērtējuma laikā (sk. šā sprieduma 4.3.punktu). Senāta ieskatā, minētie apstākļi ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sabiedrības dalības iespējas ir bijušas pietiekamas. Arī iepazīstoties ar ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumu, var konstatēt, ka ir pietiekami daudz pūļu pielikts, lai ne tikai izpildītu minimālās prasības šajā ziņā (likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 14.-20.pants), bet arī aptaujāti apkārtnes iedzīvotāji, ievācot konkrētus viedokļus, veicot to analīzi un izdarot par tiem secinājumus. Viens no pieteicējas pārstāvjiem tiesas sēdē norādīja, ka, lai arī viņš dzīvo glabātavas tuvākajā apkārtnē, viņš nav ticis aptaujāts. Senāta ieskatā, tas nav pietiekams pamats apšaubīt faktu par to, ka veikta apkārtnes iedzīvotāju aptauja. Noslēguma ziņojums ietver pietiekami detalizētu informāciju par lielu skaitu noskaidroto viedokļu (205), pat ja kāds atsevišķs no iedzīvotājiem kāda iemesla dēļ, iespējams, nav ticis aptaujāts.
Līdz ar to nav pamata kritikai par to, ka plānotās darbības ietekmes vērtējumā nebūtu bijusi informēta sabiedrība vai ka sabiedrībai nebūtu bijusi pietiekama iespēja paust viedokļus, vai ka tie būtu ignorēti. Tas, ka Ministru kabinets tomēr izšķīries par projekta īstenošanu, nenozīmē, ka sabiedrībai bijušas liegtas tās tiesības būt informētai vai piedalīties lēmuma pieņemšanā. Turklāt jāņem vērā, ka arī ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumā apkopotā un analizētā informācija par iedzīvotāju viedokļiem uzrāda lielākoties negatīvu attieksmi, taču ziņojuma autori arī secinājuši, ka tās cēlonis ir galvenokārt nepietiekamā informētība par radioaktīvo atkritumu glabātavas patieso ietekmi (sk. Noslēguma ziņojuma 192.-193.lpp.).
Kā norāda pati pieteicēja kasācijas sūdzībā un ko arī konstatējusi apgabaltiesa no pieteicējas sarakstes ar Vides ministriju un faktiem par pieteicējas dalību Ministru kabineta sēdē, arī laikā pēc ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojuma sastādīšanas un Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma sniegšanas par šo ziņojumu turpinājušās sarunas. Tātad, lai arī pieteicēja savu darbību kā biedrība uzsākusi tikai laikā pēc ietekmes uz vidi novērtējuma, arī tas acīmredzot nav liedzis paust viedokli lēmuma apspriešanā un pieņemšanā iesaistītajām iestādēm. Turklāt šie viedokļi ir apkopoti un vērtēti pirms Rīkojuma pieņemšanas Vides ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā „Par problēmām un nepieciešamiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību” (lietas 39.-50.lapa), un to ņēmusi vērā arī apgabaltiesa.
Visbeidzot, pieteicējas kasācijas sūdzība un arī pirms tam lietā paustais neuzrāda nekādu jaunu informāciju un jaunus būtiskus argumentus, kuri nebūtu no iedzīvotājiem noskaidroti jau iepriekš un apsvērti ietekmes uz vidi novērtējumā.
Līdz ar to, nekādi neapšaubot sabiedrības informētības un piedalīšanās nozīmīgo lomu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā atbilstoši Vides aizsardzības likuma 7., 8.pantam, noteikumu Nr.213 normām un likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 4.punktam, Senāts nesaskata, ka šīs tiesības būtu liegtas vai ierobežotas un ka valsts nebūtu pietiekami apzinājusi un apsvērusi viedokļus pēc to satura.

[9] Pieteicēja norāda, ka apgabaltiesa nav novērtējusi pamatojuma un lietderības apsvērumu trūkumu Rīkojumā.
Senāta ieskatā, gan ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentācija, gan lietā esošie dokumenti, no kuriem redzams, kāda informācija bija Ministru kabineta rīcībā un kā virzījās Rīkojuma pieņemšana, uzrāda, ka Ministru kabinets izvērtēja pietiekami plašu faktu un viedokļu kopumu, un izšķiršanās par labu lēmumam akceptēt projekta īstenošanu bija pamatots ar šajos dokumentos norādītajiem apsvērumiem, arī lietderības apsvērumiem. Lēmuma pieņemšana Ministru kabineta sēdē notiek uz sagatavoto dokumentu pamata, līdz ar to ir saprotams, ka šī dokumentācija arī atspoguļo Ministru kabineta lēmuma pamatojumu. Apgabaltiesa ir rūpīgi pārbaudījusi, vai ir apsvērta lēmuma pieņemšanas nepieciešamība un satura lietderība, un konstatējusi, ka iestāde ir pienācīgi izmantojusi un pamatojusi rīcības brīvību. Līdz ar to pieteicējas arguments par lēmuma pamatojuma trūkumu ir nepamatots.

[10] Pieteicējas ieskatā, apgabaltiesa ir nepamatoti uzlikusi pierādīšanas nastu pieteicējai.
Senāts šādu viedokli uzskata par nepamatotu. Apgabaltiesa ir pietiekami iedziļinājusies lietas apstākļos un pārbaudījusi visus pieteicējas iebildumus. Iemesls, kādēļ tiesa norādīja uz pieteicējas pašas pienākumu piedalīties savu apgalvojumu pierādīšanā, bija tas, ka pieteicēja pauda vispārīgus apgalvojumus par paredzētās darbības ietekmi, taču nenorādīja pat avotu, kur šo informāciju guvusi, ko tiesa varētu pārbaudīt. Senāts piekrīt apgabaltiesai, ka, ja reiz iestāde ir pamatojusi savu viedokli ar ietekmes uz vidi novērtējumā savākto informāciju (kas, kā redzams no Noslēguma ziņojuma, ietver detalizētu faktus par visām vērā ņemamajām ietekmēm), tad šo informāciju noliedzošs vai apšaubošs viedoklis ir saprātīgi jāpamato. Turklāt līdzīgu pieteicējas tendenci izvirzīt vispārīgus apgalvojumus, kuriem nav norādīts faktoloģiskais pamatojums, Senāts saskata arī kasācijas sūdzībā attiecībā uz paredzētās darbības kaitīgo ietekmi. Objektīvās izmeklēšanas princips nesniedzas tik tālu, ka tiesai vajadzētu vākt pierādījumus jebkādiem apgalvojumiem, bet gan tādiem, kas vispārīgi varētu būt ticami, rada šaubas par iestādes lēmumu un tādēļ ir tā vērti, lai tos pārbaudītu. Līdz ar to Senāts nekonstatē, ka apgabaltiesa būtu rīkojusies pretēji objektīvās izmeklēšanas principam vai nepietiekami novērtējusi pieteicējas „vājāko” procesuālo stāvokli, salīdzinot ar iestādi.

[11] Kā netieši redzams no kasācijas sūdzības un ko pieteicējas pārstāvji īpaši uzsvēra tiesas sēdē, apgabaltiesa, pieteicējas ieskatā, nav vērsusi pietiekamu uzmanību uz faktu, ka Rīkojuma pieņemšanas brīdī bija pagājuši jau teju trīs gadi kopš ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma.
Šis apstāklis, pieteicējas ieskatā, ir būtisks, pirmkārt, tādēļ, ka minētajā laikposmā ir izteikti jauni argumenti no sabiedrības un pašvaldības puses.
Senāts nekonstatē, ka šie argumenti būtu snieguši diskusijai būtiski jaunu materiālu apsvēršanai. Būtībā tie ir arī līdz tam paustie argumenti par darbības kaitīgo ietekmi (kas ir apsvērta arī pirms tam) un ietekmi uz pašvaldības sociāli ekonomisko situāciju (kompensācijas jautājums). Par pirmo un tā apsvēršanu norādīts jau iepriekš. Turklāt jānorāda, ka laiks, kad sabiedrībai bija jāizsaka viedokļi un priekšlikumi, bija tieši ietekmes uz vidi novērtējuma process, kura norisi, kā iepriekš secināts, nav pamata atzīt par formālu attiecībā uz sabiedrības iesaistīšanu. Savukārt otrais no minētajiem jautājumiem, kā apgabaltiesa pamatoti norādījusi, būtībā ir ārpus to interešu loka, ko pieteicējai ir tiesības prasīt aizsargāt administratīvā procesa kārtībā – proti, tie ir ārpus vides aizsardzības interesēm. Neapšaubāmi, vide un vides tiesības ietver ne tikai dabas aizsardzību, bet visplašāko cilvēka un dabas mijiedarbību (sk. Meijere S., Čepāne I. Komentārs Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Zin.vad. Balodis R. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 717.-718.lpp.). Arī ilgtspējīgas attīstības princips prasa pieņemt tādus lēmumus, kas būtu vērsti uz sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tomēr prasība materiāli kompensēt pašvaldībai paredzamo negatīvo ietekmi uz tās teritoriju (piemēram, mazākas investīcijas, mazākas iespējas piesaistīt iedzīvotājus un līdz ar to nodokļus), nav savā būtībā vides aizsardzības interese. Rīkojuma tiesiskuma vērtēšanā ir būtiski noskaidrot, vai Ministru kabinets ir šīs intereses apzinājis un apsvēris. Šo interešu noskaidrošanu apstiprina ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumā norādītais par to, ka radioaktīvo atkritumu glabātavas atrašanās pašvaldībā un tās vispārīgi negatīvais tēls var ietekmēt pašvaldības teritorijas attīstību, tādēļ ir ieteicama drošības uzlabošana, sabiedrības izglītošana un kompensāciju mehānismi. Noslēguma ziņojumā arī norādīts uz valsts kopējām interesēm atkritumu apsaimniekošanas jomā, kuras savukārt runā par labu glabātavas paplašināšanai (sk. Noslēguma ziņojuma 193.lpp.).
Otrkārt, trīs gadu laikposmu pieteicēja norāda saistībā ar to, ka laikā kopš ietekmes uz vidi novērtējuma ir būtiski mainījusies faktiskā situācija (jauni smilšu karjeri, ieplānotā „Rail Baltica” dzelzceļu līnija, Sūnupes apdzīvotās vietas veidošanās).
Kā konstatējams no apgabaltiesas sprieduma, apgabaltiesa uzskatījusi, ka šie apstākļi vispār nav vērtējami (apgabaltiesas sprieduma 9.punkta trešā rindkopa).
Senāts šajā sakarā norāda tālāk minēto.
Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.panta vienpadsmitajā daļā (iepriekš – trešā daļa) ir noteikts, ka atzinums par ziņojumu ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts šā likuma 21.pantā minētais paredzētās darbības akcepts, veicams jauns ietekmes novērtējums.
Minētā norma skaidri noteic, ka trīs gadu laikā kopš atzinuma sniegšanas par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu ir jāpieņem lēmums par paredzētās darbības akceptu, bet nevis jāuzsāk paredzētā darbība. Tas šajā lietā ir ievērots, līdz ar to Rīkojums šajā ziņā ir tiesisks. Šādu secinājumu turklāt nevajadzētu uzskatīt par formālu. Lēmums, ar kuru paredzētā darbība tiek akceptēta, ir izšķirošais lēmums, pēc kura pieņemšanas jebkuram publisko vai privāto tiesību subjektam ir jārēķinās, ka paredzētā darbība tiks īstenota. Līdz ar to gan valsts, izšķiroties par valsts nozīmes projektiem, gan arī pašvaldība savā teritorijā izlemjamās lietās nevar rīkoties tā, it kā šāds lēmums nebūtu pieņemts. Attiecībā uz „Rail Baltica” Senāts konstatē, ka jaunas dzelzceļa trases plānošana ir minēta gan ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumā (sk. Noslēguma ziņojuma 42.lpp.), gan arī Rīgas rajona teritorijas plānojumā (turpat). Tāpat jānorāda, ka paredzētā darbība ir nevis jauna darbība, bet gan jau pastāvošās radioaktīvo atkritumu glabātavas paplašināšana (atkritumu apjoma, bet ne teritorijas ziņā). Esošais objekts jau pats par sevi ir pamats apkārtējās teritorijas plānošanā ievērot tā atrašanās vietu, ņemot vērā jau pastāvošo ietekmi uz vidi. Iepazīstoties ar Noslēguma ziņojumu, Senāts nekonstatē, ka tieši paplašināšana radītu nepieciešamību pēc izmaiņām apkārtējās teritorijas izmantošanā. Būtībā tiek konstatēti un ieteikti tie paši apkārtējās teritorijas izmantošanas veidi, kas jau izriet no esošās darbības, proti, jāņem vērā, ka glabātavas tiešajā tuvumā pastāv radioaktīvais piesārņojums, kas ir lielāks nekā parastais fons.
Līdz ar to apstāklis, ka iecerētais projekta īstenošanas laiks ir vairāk kā trīs gadi pēc ietekmes uz vidi novērtējuma, nevar būts pamats atzīt Rīkojumu par prettiesisku.
Tas nav arī pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķim. Atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.panta 2.punktam ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos. Skatot ietekmes uz vidi novērtējuma mērķi kontekstā ar izskatāmo gadījumu, nav pamata uzskatīt, ka paredzētās darbības atkārtotas izpētes un sabiedrības iesaistīšana varētu dot ko jaunu paredzētās darbības iespējamo ietekmju izpētē vai jaunu risinājumu meklēšanā. Lietā nav konstatēts, ka būtu būtiski mainījies normatīvais regulējums vai citi būtiski apstākļi, kuru dēļ būtu apsverama paredzētās darbības pārvērtēšana.

[12] Pieteicēja pauž bažas par to, ka apgabaltiesa nav novērtējusi atbildētājas nepietiekamo rīcību attiecībā uz tritija noplūdi, tās cēloņu noskaidrošanu un novēršanu.
Senāts konstatē, ka apgabaltiesa šo apstākli ir vērtējusi (sk. šā sprieduma 4.4.punktu). Arī Senāts konstatē, ka ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumā tieši tritija piesārņojums gruntsūdeņos ir īpaši aprakstīts atsevišķā nodaļa (sk. Noslēguma zinojuma 64.lpp. un tālāk). Tātad nav nedz slēpta informācija, nedz arī šī problēma ignorēta. Ziņojumā sniegts skaidrojums par tritija īpašībām, kas būtībā arī izskaidro tritija noplūdi (mazas un mobilas daļiņas, kas līdz ar to spēj izspiesties cauri vairumam cietu un šķidru materiālu) (turpat, 65.lpp.). Turklāt nav vajadzīgi īpaši pētījumi, lai saprastu cēloņsakarību, ka tritijs noplūst no jau esošajās tvertnēs noglabātajiem atkritumiem. Senāts vērš pieteicējas uzmanību, ka šīs lietas priekšmets ir jaunu tvertņu būvniecība atbilstoši šobrīd pastāvošajām tehnoloģijām, tātad būtībā jau esošā piesārņojuma rašanās nav saistīta ar to, pret ko iebilst pieteicēja – jaunu tvertņu būvniecību. Noslēguma ziņojumā attiecībā uz jaunajām tvertnēm ir norādīts, kādi drošības pasākumi jāievēro, lai mazinātu iespējamo tritija noplūdi no jaunajām tvertnēm – īpašas vērības pievēršana tvertņu materiālam (turpat, 91.lpp.) un ka ir ieteicams, lai jauno tvertņu drošības novērtējums būtu balstīts uz faktiem pamatotu informāciju par šo tvertņu nākotnes saturu un radionuklīdu formu (turpat, 146.lpp.). Savukārt attiecībā uz vecajām tvertnēm Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā kā nosacījums projekta īstenošanai citastarp norādīts, ka jāveic esošo sešu tvertņu pārklāšana ar nosedzošo slāni, maksimāli samazinot lietus un sniega kušanas ūdeņu iespējamo piekļuvi esošajām tvertnēm un ka turpmākajā projektēšanā jāizstrādā konkrēti pasākumi glabātavas teritorijā konstatētā tritija piesārņojuma ierobežošanai un samazināšanai (sk. Atzinuma Nr.7 6.sadaļu). Tādējādi, kas attiecas uz jau esošo noplūdi, tieši projekta īstenošana situāciju var uzlabot. Senāts arī vērš pieteicējas uzmanību uz atbildētājas tiesai iesniegtajiem mērījumiem, kas uzrāda pastāvīgu un stabilu tritija piesārņojuma samazināšanos (lietas I sēj. 138.lapa). Tāpat arī Senāts nesaskata pamatu domāt, ka esošais piesārņojums būtu tik nozīmīgs, lai tā dēļ Baldones iedzīvotājiem vajadzētu nopietni uztraukties par veselību, ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojumā ietvertos faktus par ietekmi, ko šis piesārņojums faktiski rada (sk. Noslēguma ziņojuma 65., 195.-196.lpp.).

[13] Pieteicēja kasācijas sūdzībā pauž, ka radioaktivitātes līmenis, īstenojot projektu, acīmredzami palielināsies. Senāta ieskatā, no ietekmes uz vidi novērtējuma Noslēguma ziņojuma ir pietiekami skaidri redzams, ka arī jauno tvertņu izbūves gadījumā paredzētais radiācijas daudzums apkārtnē ne tuvu nesasniedz pieļaujamo efektīvās dozas limitu iedzīvotājiem. Kā secināms no ziņojuma, Latvijā faktiski nav liels radioaktīvo atkritumu daudzums, un arī to glabātava, pat novietojot visus vienā glabātavā, ir neliels radioaktīvā piesārņojuma avots. Noslēguma ziņojums ietver visai izvērstu informāciju par radioaktīvo atkritumu glabātavas paplašināšanas ietekmēm, ir pētīti gan pieejamie dati par jau esošo ietekmi, gan prognozēta ietekme nākotnē dažādos rīcības variantos.
Atbilstoši noteikumu Nr.149 43.punktam efektīvās dozas pamatlimits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1 mSv (t.i., 1000 µSv) gadā, neieskaitot apstarojumu no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem un medicīniskās apstarošanas laikā. Ietekmes uz vidi Noslēguma ziņojuma 183.-184.lappusē ir apkopoti dati par prognozēto efektīvo dozu iedzīvotājiem (žoga tuvumā un 1 km apkārtnē) un darbiniekiem. Konstatēts, ka, summējot ārējo apstarojumu, emisijas gaisā, nejaušas tritija noplūdes augsnē, atkritumu pārvadāšanu un pārkraušanu, kā arī putekļu emisijas, šis normatīvs tiks ievērots, pat attiecībā uz iedzīvotājiem, kas ilgākus laikposmus atrodas tiešā tuvumā (apmēram 10 m no tvertnēm). Pastāvīgiem iedzīvotājiem, kas atrodas vairāk kā 100 m attālumā no žoga, doza nepārsniegs 0,1 mSv. Salīdzinoši, starojuma doza, ko iedzīvotāji saņem no dabiskā fona radiācijas, ir 2,4 mSv gadā (sk. Noslēguma ziņojuma 132.lpp.).
Šajā ziņā Senāts jo īpaši vērš uzmanību uz pieteicējas pašas norādīto Dr.hab.chem. M.Vircava atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu, jo viņš ir ar valsts pozīciju nesaistīts, neatkarīgs profesionālis, un viņa atzinumu iesniegusi pašvaldība. M.Vircavs atzīst, ka pašreizējās glabātuves „Radons” darbības laikā veiktās radiācijas monitoringa rezultāti liecina par drošu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu uzņēmumā. To apstiprināja arī divu ekspertīžu rezultāti, kuri tika veikti laika posmā no 1988. līdz 1991./1992.gadam. M.Vircavs arī norāda informāciju, ka 2008.gadā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes studenta R.Sadauska akadēmiskā darba ietvaros tika apkopoti glabātuves monitoringa dati par 2003.–2007.gadu, ņemti augsnes paraugi glabātuves teritorijā un tās tiešā tuvumā, kā arī noteiktas vairāku radionuklīdu īpatnējās radioaktivitātes augsnes paraugos. Iegūtie dati rāda, ka radionuklīdu īpatnējās radioaktivitātes analizētajos paraugos ir zemas un atbilstošas Latvijas Vides aģentūras augsnes monitoringa datiem valstī. Iegūtie rezultāti ir pamats apgalvojumam par drošu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu glabātuvē.
Noslēguma ziņojumā ir sīkāk pētīts un apsvērts arī apstāklis, uz ko pieteicējas pārstāvji norādīja tiesas sēdē – karsta kriteņu veidošanās procesi Baldones apkārtnē. Taču konstatēts, ka tieši konkrētā iecirkņa ģeoloģiskā uzbūve nav piemērota aktīvā karsta virszemes formu attīstībai un ka glabātavai noteikta pareiza vieta (sk. Noslēguma ziņojuma 49.-50.lpp.).
Līdz ar to Senāts nesaskata pamatu pieteicējas bažām par to, ka valsts neņem vērā vai nepietiekami novērtē iecerētā projekta kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

[14] Pieteicējas ieskatā, pieņemot Rīkojumu, nav ievērots piesardzības princips. Senāts šādam viedoklim nesaskata pamatu.
Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 5.punkts noteic, ka vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips).
Piesardzības principa jēga ir atturēties no paredzētās darbības gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas (bet nav pilnīga skaidrība) par negatīvu ietekmi. Respektīvi, neskaidrā situācijā, ja nav zināms, ka kāda noteikta negatīva ietekme nebūs, no darbības ir jāatturas.
Šajā situācijā, Senāta ieskatā, gan jonizējošā starojuma ietekme uz cilvēku vispār, gan ietekmes apmērs konkrētajā situācijā ir pietiekami izpētīti, lai ar pietiekamu skaidrību varētu novērtēt paredzētās darbības sekas uz apkārtējo vidi. Līdz ar to atsaukšanās uz piesardzības principu nav pamatota.

[15] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji kā trūkumu norādīja to, ka paredzētajai darbībai nav izpētītas alternatīvas. Ar to pieteicēji saprot to, ka tiktu apsvērta un izpētīta iespēja izbūvēt jaunu glabātavu vispār citā vietā.
Šajā sakarā jāņem vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējums nav veikts attiecībā uz pilnīgi jaunas vidi ietekmējošas darbības uzsākšanu, bet uz esošās radioaktīvo atkritumu glabātavas paplašināšanu. Senāta ieskatā, kamēr vien paredzētā darbības paplašināšana neliek domāt par pretrunām ar tiesisko regulējumu vai nepieļaujami būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, tiesa nevar uzlikt pienākumu valstij tās rīcības brīvības ietvaros izvēlēties citu radioaktīvo atkritumu apglabāšanas koncepciju. Tā visupirms ir valsts politiskā un tiesiskā rīcības brīvība – izvēlēties konceptuāli atkritumu apglabāšanas risinājumus. Tiesas uzdevums, ievērojot varas dalīšanas principu, ir pārbaudīt, vai ir procesuāli pareizi (šai gadījumā – arī ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, iesaistot sabiedrību) un pēc būtības (saturiski) pareizi apzinātas izvēlētās rīcības sekas (ietekme), un vai paredzētā rīcība nav pretrunā normatīvajiem aktiem, vai rīcības brīvības ietvaros ir izdarīti visi nepieciešamie apsvērumi.
Likuma „Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteiktos dozu limitus.
Tātad arī likums paredz nepieciešamību un pieļaujamību apsvērt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus. Šajā gadījumā valsts norādītie apsvērumi par jaunas glabātavas izbūves neadekvāti lielajām izmaksām un arī jaunas ietekmes radīšanu uz vidi citā vietā, un tam iepretim apsvērumi par nelielo glabājamo atkritumu apjomu situācijā, kad jau ir izveidota un pastāv glabātuve Baldonē, ir pieļaujami apsvērumi.
Pieteicēja norāda uz likuma „Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.panta otro daļu, kas paredz, ka nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas objektu vai apdzīvotu vietu tuvumā. Senāta ieskatā, šī norma tiešām liek kritiski skatīties uz to, ka Baldonē pastāv un tiek paplašināta radioaktīvo atkritumu glabātava. No normas pietiekami skaidri redzams princips, ka attiecībā uz jonizējošā starojuma avotiem vislabākais risinājums ir tiem neatrasties cilvēku tuvumā. Tomēr, kā apgabaltiesa jau šajā lietā secinājusi, glabātuve Baldonē jau pastāv un jebkurā gadījumā turpinās tur pastāvēt. Tās apjoma palielināšana nav pielīdzināma jaunas glabātavas izveidei, kad varētu viegli atteikties par labu citām alternatīvām.
Līdz ar to Senāts pieteicējas apsvērumus par reāli alternatīvu trūkumu ietekmes uz vidi novērtējumā neuzskata par tādiem, kas liktu apšaubīt apgabaltiesas sprieduma pamatotību.

[16] Senāta tiesas sēdē pieteicēja izteica lūgumu pieaicināt procesā Baldones novada domes priekšsēdētāju atzinuma sniegšanai, kā tas bija darīts arī Administratīvajā rajona tiesā.
Administratīvā procesa likuma 30.panta trešā daļa dod iespēju tiesai pieaicināt procesā iestādi, lai tā savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā.
Senāta ieskatā, šajā lietā, tāpat kā vides lietās vispār, pašvaldība varētu būt labs atbalsts tiesai vietējo apstākļu noskaidrošanā, jo īpaši, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir valsts nozīmes projektam un rodas nepieciešamība valsts interesēm iepretim apsvērt vietējo situāciju. Taču, tā kā pašvaldībai bija iespēja piedalīties tiesas procesā pirmās instances tiesā, kā arī to, ka kasācijas instances tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai apgabaltiesa ir pareizi interpretējusi un piemērojusi tiesību normas, Senāts neuzskatīja par nepieciešamu pieaicināt pašvaldību atzinuma sniegšanai.

[17] Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apgabaltiesas spriedums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 31.janvāra spriedumu, bet biedrības „Mūsu Baldone” kasācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore R.Vīduša
Senators A.Guļāns
Senatore V.Kakste

Tiesību aktu rādītājs
Latvijas Republikas Satversme 115.pants

Administratīvā procesa likums 30.panta trešā daļa
Administratīvā procesa likuma 161.pants

Teritorijas plānošanas likuma 3.pantā

Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 7.panta pirmā daļa
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 14.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 15.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 17.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 18.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 19.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.pants
Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 26.panta pirmā daļa

Likums „Par Radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.pants

Vides aizsardzības likums 1.pants
Vides aizsardzības likums 3.panta pirmā daļa
Vides aizsardzības likums 7.pants
Vides aizsardzības likums 8.pants

Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 „Noteikumi pret aizsardzību pret jonizējošo starojumu”

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.213 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”

te nu vajadzētu atšķirt divas ļoti svarīgas lietas- bekerelos mēra radiācijas sabrukšanu- respektīvi bekerels ir radioaktīvās vielas apjoms, kas sabrūk vienā sekundē- http://en.wikipedia.org/wiki/Becquerel
tur stāv rakstīts, ka cilvēka ķermenī esošais kālijs viens pats rada 4 000 bekerelu fonu sekundē. Principā no panikas cēlāja īsti nav skaidrs, kur viņš to ciparu ir izrāvis- tobiš, ko viņš īsti mērījis.
savukārt radiācijas devu uz kaut ko bioloģisku mēra zīvertos- http://en.wikipedia.org/wiki/Sievert
Principā tā ir radiācijas doza, kuru kāds saņem kādā laika posmā.
Tā kā panikas cēlājam vajadzētu pavaicāt, ko viņš īsti mēra, ja mēra.
Ja iet runa par kaut kādu bīstamu vielu, ko šamējs ir atradis, tad ir jāziņo, kur vajag, nevis jāceļ panika. Kā zināms, vecie būvmateriāli var saturēt vielas, kas izdala radonu- 4 dienās sabrūkošu radioaktīvo elementu. Ja mērīts telpā, kas izklāta/izbūvēta no tāda materiāla, tad nav brīnums, ka skaitītājs rāda to, ko rāda. Visticamāk te ir bailēm lielas acis- pasauc radiācijas centru, lai nomēra oficiāli un apskatās, kas to fonu taisa.
Par to radiāciju, ko uzskaita ar Geigera skaitītājiem un to analogiem- ar tādu intereses pēc Baldonē kursabiedrs apstaigāja māju un laukus ap to- pat nesakustējās, kur nu vēl iepīkstējās. Lasīju pētījumu, ko taisīja holandieši kopā ar mūsējiem- viņiem uztrauc tas, ka tur tie atlikumi arī salieti bunkuros, kuri var korodēt ar laiku un nokļūt augsnē- gruntsūdeņos konstatēja mazu pieaugumu uz radona izdali- viss. Protams, tur 300 gadus neko nevar darīt glabātuvē, neko nevar ne būvēt, ne apsaimniekot.

Vienvardsakot: indeejieties, letinji,uz veseliibu…

“Valdlauci” ir maju komplekss Bauskas ielas gala aiz Piena kombinata – bet oficiali ietilpst Kekavas pagasta. (Starp Piena Kombinatu un Valdlauciem ir Rigas robeza).Padlatvijas laika so kompleksu sauca VSKB (Valsts Specialais Konstruktoru Birojs) – taja dzivoja galvenokart VSKB stradajosie cilveki. Tadel ari mes viens otru labi pazinam. Saja rajona patiesiba nekadu videi kaitigu objektu nebija un ari tagad nav:seit atrodas Piena kombinats , velak 1980-to gadu beigas seit tika uzbuveta Udens Attirisanas Stacija.
Es rakstu so komentaru tadel, ka ES ZINU VISMAZ DIVAS 30-GADIGAS SIEVIETES KURAM IR PIEDZIMUSI KROPLI BERNI. ARI MANAI MEITAI IR DIAGNOSTICETAS GALVAS SMADZENES CISTAS. (Tas nav arstejamas.Nepieciesama operacija. Arsti nevar apgalvot ka ta bus ar labveligu iznakumu).VINAI NAKSIES PIEPRASIT INVALIDITATI. VISAS SIS 30-gadigas SIEVIETES IR PIEDZIMUSAS UN IZAUGUSAS SAJAS VSKB (Valdlaucu) MAJAS. Kapec sit tik salidzinosi neliela iedzivotaju skaita piedzimusi uzreiz DIVI ABSOLUTI KROPLI BERNI ????????
1980-tajos gados daudziem VSKB darbiniekiem netlu no Ramavas tika izdaliti 600 kvadratmetru darzini .Tajos musu cilveki audzinaja saknes, auglus,ogas uc. gimenes vajadzibam Padlatvijas laika mes visus ievarijumus un marinejumus gatavojam pasi no savos darzinos izaudzetas razas. Drosi vien ari tagad tas notiek tapat.Darzinu laistisanai nemam udeni no Daugavas. Toreiz tas vel neskaitijas piesarnots) Si atkape par darziniem ir tadel,ka sis jaunas sievietes visu savas dzives laiku ir pavadijusas PAAUGSTINATAS RADIACIJAS APSTAKLOS un PARTIKA LIETOJUSAS RADIOAKTIVUS PRODUKTUS !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! IESAKU IZVEST IEDZIVOTAJU APTAUJU “VALDLAUCU” MAJAS , KEKAVA KA ARI BALDONE UN JUS IEGUSIET PARLIECINOSU INFORMACIJU PAR PAAUGSTINATAS RADIACIJAS IETEKMI UZ CILVEKIEM !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Luk sis ir jautajums kurs butu jaiesniedz Brisele !!!!!! “Veiksmes stasta” papildinajumam ………….

Klusē viņi tādēļ, ka abi ir rūdīti komunisti, un zin, ko tauta drīkst zināt, un ko ne.

Gribetos ari man,lai visi sie riebekli tiktu saukti pie atbildibas, bet….. ceribas ir loti mazas….
Tas pats jau notiek visas postsocialism’a valstis . Visi ir zagusi lidz nejedzibai !!! Kas vairs var atsifret “kados ofsoros ” tas musu dubult-kgb’sniks, smirdiga tauku pika, zids godmanis ir savu sazagto noguldijis.Nemaz nerunajot par lembi,skeli, minhauzenu-sofera delu, zaharjinu , sesku, urbanovicu,usakovu un parejiem.
Mes varam tikai lugt milo Dievinu un ceret ka notiks brinums – ka vismaz kautko mes atgusim … Ceribas mazas
Miervaldi – es piekritu jums 100 procentigi. Bet ar to jau nekas nav lidzets-mums jadoma ka sos noziedzniekus apkarot, ka vinus ar zuburainu koku piespiest pie zemes ka indigas cuskas un nocirst tiem galvas !!!