Šlesers par Latvijas fīreru(tie ir deģenerāti, kas nobalsoja par izstāšanos no Stambulas KONVENCIJAS- gadsimta nodevība pret tautu)
Tas, kas notika Saeimā ar Stambulas KONVENCIJU, ir pieskaitāms pie prāta aptumsuma. Kādreizējais Maskavas gejs un čekas naudas atmazgātājs Norvēģijā, kļuvis par MORĀLES simbolu Latvijā ! Pēc viņa ieteikuma pat Dzintars ar savu varzu pakļāvās šim kremļa izdzimumam. Pirms runāju tālāk, paskatieties uz karti, kuras valstis ir izvēlējušās šo Konvenciju par PAMATLIKUMU. Tā ir praktiski visa Eiropa. Visi tie, kuri Kremlim ir iesprūduši rīklē.
Tas vispretīgākais ir tas, ka šai provokācijai pievienojās NA ! Viņi ir kopā ar moskaļu urkām ! Nu, ko dzintar: družba i žvačka- bratja na veki !
Es jau reiz par šo KONVENCIJU izsacījos. Šo konvenciju nav apstiprinājušas tās valstis, kurām simpātijas pret putinu. Čehija, Slovākija un Ungārija. Arī katoliskā Lietuva. Un interesanti, ka arī Latvijas katoļu fīrers Stankēvičs redz draudus no šīs konvencijas. Protams, katoļu Baznīcai tas ir sāpīgi nāvīgs jautājums, jo viņu melnsvārči ir gadsimtiem darījuši šausmu darbus ar bērniem un “drāzuši” savas kalpones.
Jānis Zariņš
00:56, 07. novembrī, 2025
Tomēr cienīgtēvs neaicina aizstāvēt konvenciju, līdz ar to veselo saprātu. Nu, jā, bībelē, lielakajā cilvēces lohatronā teikts, pagriez otru vaigu… Katoļu baznīcai bija zēnu pavedināšana? Nu jā, konvencija varētu traucēt…
Rodas interesants jautājums: Kas ir noticis un kas bija tie, kuri lika mainīt savas domas tik daudziem deputātiem jo ne jau tik sen šis LIKUMS tika apstiprināts ?
Kas(vai kuri) aiz visa tā stāv ?
No zila gaisa tas viss nenotika, jo tas ir neiedomājams demaršs pret Eiropas Savienību ! Protams, ir skaidrs, kāpēc tāda Turcija pēc kāda brīža attapās, jo pie musulmaņiem sievietēm ir tik pat daudz tiesības cik grīdas tepiķim ! Mazgadīgas meitenes tiek seksuāli izmantotas uz nebēdu ! Bet kas noticis ar Latviju ? Domāju, ka tas smird pēc gadsimta nodevības pret latviešu tautu !
Tā ir putiniskās varzas smirdoņa ! Tie ir visi tie, kuriem potes bija indes priekš baltajiem, kuriem nepatīk Vēja PARKI(vai zināt, ka viens vidēja lieluma vēja ģenerators diennaktī aizvieto 10 tonnas ogles-attiecīgi arī gāzi vai naftu, tas viss vairs nebūs vajadzīgs pirkt no krievijas, sapratāt) un kuriem arī zeme ir plakana. Aiz visiem šiem trim “elementiem” stāv krievžīdiskā krievija. Tieši no turienes nāk arī visas SAZVĒRESTĪBAS TEORIJAS. Gan jau reiz tas viss nāks gaismā un tad tik būs “brīnumi”, jo katram no šiem mēsliem būs vajadzīgs striķis un karātavu koki ! Šajā idiotiskajā jezgā piedalās arī dižais tautas glābējs Lapsa. Kā viņš pats saka, konvenciju neesot lasījis…. nu ja neesi lasījis, tad kāpēc lien šajā tēmā ?
Zemāk variet lasīt šo KONVENCIJU. Es to esmu izlasījis un uzskatu to par labu !
08.11.25
Stambulas konvencija – pilns teksts latviešu valodā
The official languages of the Council of Europe are English and French ( Article 12 of the Statute of the Council of Europe). Only the treaties published by the Secretary General of the Council of Europe, each in a separate booklet of the “European Treaty Series” (ETS) continued since 2004 by the “Council of Europe Treaty Series” (CETS), are deemed authentic. The translation presented here is for information only. Oficiāls ir angļu un franču valodā rakstītais dokuments. Šis tulkojums latviešu valodā ir tikai informatīvs teksts. Angļu valodas teksts tepat pēc latviešu teksta.
Stambulas konvencija.
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras parakstījušas šo konvenciju,
atsaucoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ELS Nr. 5, 1950) un tās protokoliem, Eiropas Sociālo hartu (ELS Nr. 35, 1961, pārskatīta 1996 gadā, ELS Nr. 163),
Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (EPLS Nr. 197, 2005) un
Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību (EPLS Nr. 201, 2007);atsaucoties uz šādiem Ministru komitejas ieteikumie
m Eiropas Padomes dalībvalstīm:
Ieteikumu Rec(2002)5 par sieviešu aizsardzību pret vardarbību, Ieteikumu CM/Rec(2007)17 par dzimumu līdztiesības standartiem un mehānismiem, Ieteikumu CM/Rec(2010)10 par
sieviešu un vīriešu lomu konfliktu novēršanā un atrisināšanā un miera veidošanā un citus attiecīgos ieteikumus; ņemot vērā to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek noteikts aizvien vairāk svarīgu normu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm;
ņemot vērā Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1966), Starptautisko Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu
(„CEDAW”, 1979) un tās fakultatīvo protokolu (1999), kā arī CEDAW komitejas Vispārējo ieteikumu Nr. 19 par vardarbību pret sievietēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām (1989) un tās fakultatīvos protokolus (2000), un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2006);
ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (2002);
atgādinot par starptautiskajiem humanitāro tiesību pamatprincipiem un it īpaši IV Ženēvas Konvenciju par civilpersonu aizsardzību karadarbības laikā (1949) un tās I un II papildprotokolu (1977);
nosodot jebkādu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
atzīstot to, ka galvenais veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana;
atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē
sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība;
atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm, kas ir ar dzimumu saistīta vardarbība, ir strukturāla, un to, ka vardarbība pret sievietēm ir viens no svarīgākajiem sociālajiem mehānismiem, kura dēļ sievietes ir spiestas pakļauties vīriešiem;
ar dziļām bažām atzīstot to, ka sievietes un meitenes bieži tiek pakļautas tādiem nopietniem vardarbības veidiem kā vardarbība ģimenē, seksuāla uzmākšanās, izvarošana, piespiedu
laulības, noziegumi, kas izdarīti, aizstāvot tā saukto „godu”, un dzimumorgānu kropļošana, un šāda vardarbība ir sieviešu un meiteņu cilvēktiesību būtisks pārkāpums un galvenais šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai;
atzīstot to, ka bruņotu konfliktu laikā joprojām no tiek tādi cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar civiliedzīvotājus, īpaši sievietes, proti, plaši izplatīta vai sistemātiska izvarošana un seksuālā
vardarbība, un to, ka gan konfliktu laikā, gan pēc tiem ir iespējama plaša apjoma vardarbība, kas saistīta ar dzimumu;
atzīstot to, ka sievietes un meitenes, salīdzinot ar vīriešiem, ir pakļautas lielākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam;
atzīstot to, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi skar sievietes un ka arī vīrieši var kļūt par upuriem vardarbībai ģimenē;
atzīstot to, ka bērni ir vardarbības ģimenē upuri,tostarp arī liecinieki vardarbībai ģimenē;
tiecoties izveidot tādu Eiropu, kurā nebūtu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, ir vienojušās par turpmāko.
I nodaļa – Mērķi, definīcijas, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums, vispārējie pienākumi
1 pants – Konvencijas mērķi
1 Šīs konvencijas mērķi ir šādi:
a aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un
vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust;
b sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu
faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sievietēm neatkarību;
c izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas
cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas
vardarbības upuriem;
d veicināt starptautisku sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību
ģimenē;
e nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām, lai tās
varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības pret sievietēm un
vardarbības ģimenē izskaušanā.
2 Lai nodrošinātu to, ka šīs Konvencijas dalībvalstis efektīvi īsteno Konvencijas noteikumus,
šī Konvencija paredz īpašu uzraudzības mehānismu.
2 pants – Konvencijas darbības joma
1 Šī Konvencija attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, kas
nesamērīgi skar sievietes.
2 Konvencijas dalībvalstis tiek mudinātas piemērot šo Konvenciju visiem upuriem, kas cietuši
no vardarbības ģimenē. Konvencijas dalībvalstis, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus,
īpašu uzmanību pievērš sievietēm, kuras kļuvušas par upuriem vardarbībai, kas saistīta ar
dzimumu.
5
3 Šo konvenciju piemēro gan miera, gan bruņotu konfliktu laikā.
3 pants – Definīcijas
Šajā konvencijā:
a ar terminu „vardarbība pret sievietēm” tiek saprasts cilvēktiesību pārkāpums un
sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus,
kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku
kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu
brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai
privātajā dzīvē;
b ar terminu „vardarbība ģimenē” apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai
ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai
esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo
vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri;
c ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un
īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem;
d „ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm” ir vardarbība, kas vērsta pret sievieti
tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kura nesamērīgi skar sievietes;
e ar terminu „vardarbības upuris” apzīmē fizisku personu, kas pakļauta a) un b) punktā
minētajām darbībām;
f termins “sieviete” attiecas arī uz meitenēm, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.
4 pants – Pamattiesības, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai veicinātu un aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan
sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.
2 Konvencijas dalībvalstis nosoda jebkādu sieviešu diskrimināciju un nekavējoties pieņem
normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to novērstu, jo īpaši:
– iekļaujot savas valsts konstitūcijā vai citā atbilstošā tiesību aktā sieviešu un vīriešu
līdztiesības principu un nodrošinot šā principa faktisku īstenošanu;
– aizliedzot sieviešu diskrimināciju, tostarp, ja tas vajadzīgs, izmantojot sodus;
– atceļot tiesību aktus un vispārpieņemto praksi, kas diskriminē sievietes.
3 Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot
vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija
neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, rase, ādas krāsa, valoda,
reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme,
piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte,
vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai
cits statuss.
6
4 Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie
pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargātu
sievietes no šādas vardarbības.
5 pants – Valsts pienākumi un pienācīga rūpība
1 Konvencijas dalībvalstis atturas iesaistīties jebkādos pret sievietēm vērstas vardarbības
aktos un nodrošina to, ka valsts iestādes, amatpersonas, pārstāvji, institūcijas un citas
atbildīgās personas, kas darbojas valsts vārdā, ievēro šo pienākumu.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai ar pienācīgu rūpību novērstu un izmeklētu vardarbības aktus, kuri ir šīs Konvencijas
darbības jomā un kurus izdarījuši nevalstisko dalībnieku, un sodītu tos par šiem
vardarbības aktiem, un nodrošinātu to upuriem nodarītās pārestības izlīdzināšanu.
6 pants – Dzimumu līdztiesības principam atbilstoša politika
Konvencijas dalībvalstis apņemas ievērot dzimumu līdztiesības aspektu, īstenojot šīs
Konvencijas noteikumus un novērtējot to ietekmi, un veicināt un efektīvi īstenot sieviešu un
vīriešu līdztiesības politiku un sieviešu neatkarības politiku.
II nodaļa – Saskaņota politika un datu vākšana
7 pants – Vispusīga un saskaņota politika
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus
attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī
Konvencija, un vispusīgi reaģētu uz vardarbību pret sievietēm.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai 1 punktā minētā politika paredzētu, ka pats
galvenais visos šajos pasākumos ir vardarbības upuru tiesības, un lai tā tiktu īstenota,
efektīvi sadarbojoties visām attiecīgajām institūcijām, iestādēm un organizācijām.
3 Pasākumos, kas tiek veikti saskaņā ar šo pantu, atbilstošos gadījumos iesaistās visi attiecīgie
dalībnieki, piemēram, valsts iestādes, valstu, reģionu un vietējie parlamenti un iestādes,
valstu cilvēktiesību institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
8 pants – Finanšu resursi
Konvencijas dalībvalstis piešķir atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai pienācīgi
īstenotu – tostarp nevalstisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izstrādāto – saskaņoto
politiku, pasākumus un programmas, kas paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu
vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija.
9 pants – Nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas
Konvencijas dalībvalstis visos līmeņos atzīst, veicina un atbalsta to attiecīgo nevalstisko
organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību, kuras aktīvi apkaro
vardarbību pret sievietēm, un izveido efektīvu sadarbību ar šim organizācijām.
7
10. pants – Koordinējošā iestāde
1 Konvencijas dalībvalstis norāda vai izveido vienu vai vairākas oficiālas iestādes, kas atbild
par tās politikas un pasākumu saskaņošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, kuri
paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija. Šīs
iestādes koordinē 11 pantā minēto datu vākšanu, analizē un izplata iegūtos rezultātus.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai iestādes, kuras norādītas vai izveidotas saskaņā ar
šo pantu, saņemtu vispārēju informāciju par pasākumiem, kas veikti atbilstoši VIII nodaļai.
3 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai iestādes, kuras norādītas vai izveidotas saskaņā ar
šo pantu, varētu tieši sazināties un nostiprināt saikni ar citu Konvencijas dalībvalstu
attiecīgajām iestādēm.
11 pants – Datu vākšana un izpēte
1 Lai īstenotu šo Konvenciju, tās dalībvalstis apņemas:
a regulāri vākt attiecīgus neapkopotus statistikas datus par gadījumiem, kad notikusi
jebkāda vardarbība, uz ko attiecas šī Konvencija;
b atbalstīt tādas vardarbības izpēti, uz ko attiecas šī Konvencija, un šī izpēte tiek veikta,
lai noskaidrotu minētās vardarbības galvenos cēloņus un sekas, biežumu, notiesāšanas
gadījumu skaitu, kā arī to pasākumu efektivitāti, kuri veikti, lai īstenotu šo Konvenciju.
2 Puses cenšas regulāri veikt sabiedrības aptaujas,
lai novērtētu jebkādas tādas vardarbības izplatību un tendences, uz ko attiecas šī Konvencija.
3 Lai veicinātu starptautisku sadarbību un sekmētu
starptautisko salīdzinošo novērtēšanu,
Konvencijas dalībvalstis nodrošina šīs Konvencijas 66. pantā minēto ekspertu grupu ar informāciju, kas iegūta atbilstoši šim pantam.
4 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai saskaņā ar šo pantu iegūtā informācija būtu
pieejama sabiedrībai.
III nodaļa – Novēršana
12 pants – Vispārējie pienākumi
1 Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās
vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust
aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu
nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai novērstu jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija un kuru izdarījusi fiziska
vai juridiska persona.
3 Atbilstoši šai nodaļai pieņemtajos normatīvajos aktos un veiktajos pasākumos tiek ņemtas
vērā un risinātas to personu īpašās vajadzības, kas konkrētu apstākļu dēļ kļuvušas viegli
ievainojamas, un pašas svarīgākās šajos normatīvajos aktos un pasākumos ir visu
vardarbības upuru cilvēktiesības.
8
4 Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visus sabiedrības
locekļus, īpaši vīriešus un zēnus, aktīvi sniegt savu ieguldījumu, lai novērstu jebkādu
vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija.
5 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais
„gods” netiek uzskatīti par attaisnojumu nekādiem vardarbības aktiem, uz kuriem attiecas
šī Konvencija.
6 Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu programmas un
pasākumus sieviešu neatkarības nodrošināšanai.
13 pants – Izpratnes veidošana
1 Konvencijas dalībvalstis visos līmeņos regulāri atbalsta vai vada izpratnes veidošanas
kampaņas vai programmas, tostarp sadarbībā ar valsts cilvēktiesību institūcijām un
iestādēm, kas veicina dzimumu līdztiesību, pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskajām
organizācijām, attiecīgos gadījumos īpaši ar sieviešu organizācijām, lai vairotu sabiedrības
informētību un izpratni par dažādajām izpausmēm, kuras piemīt jebkādai vardarbībai, uz
ko attiecas šī konvencija, par tās sekām attiecībā uz bērniem un nepieciešamību novērst
šādu vardarbību.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai sabiedrība tiktu plaši informēta par pasākumiem,
kas pieejami tādu vardarbības aktu novēršanai, uz kuriem attiecas šī Konvencija.
14 pants – Izglītība
1 Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības
līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un
vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā
cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta
vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu
pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.
2 Konvencijas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai 1 punktā minēto principu
ieviešanu veicinātu neformālās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas
vietās un plašsaziņas līdzekļos.
15 pants – Attiecīgo profesiju pārstāvju apmācība
1 Konvencijas dalībvalstis nodrošina vai pastiprina apmācību, kas paredzēta attiecīgo
profesiju pārstāvjiem, kuri strādā ar tādas vardarbības upuriem vai vardarbības
izdarītājiem, uz kuru attiecas šī Konvencija, par šādas vardarbības novēršanu un atklāšanu,
sieviešu un vīriešu līdztiesību, vardarbības upuru vajadzībām un tiesībām un to, kā rīkoties,
lai nepieļautu, ka cietušais atkārtoti kļūst par upuri.
2 Lai varētu vispusīgi un atbilstoši vadīt vērtēšanas procedūras tādas vardarbības gadījumos,
uz kuru attiecas šī Konvencija, Konvencijas dalībvalstis sekmē to, lai 1 punktā minētajā
apmācībā tiktu iekļauta apmācība par saskaņotu daudzu institūciju sadarbību.
16 pants – Preventīvā iesaistīšanās un rehabilitācijas programmas
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai izveidotu vai atbalstītu programmas, kuras vērstas uz vardarbības ģimenē izdarītāju izglītošanu par nevardarbīgu uzvedību personu savstarpējās attiecībās, lai novērstu
turpmāko vardarbību un mainītu vardarbīgu uzvedību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai
izveidotu vai atbalstītu tādas rehabilitācijas programmas, kuru mērķis ir atturēt vardarbības
izdarītājus, jo īpaši dzimumnoziegumu izdarītājus, no vardarbības atkārtotas izdarīšanas.
3 Pieņemot normatīvos aktus un veicot citus pasākumus, kas minēti 1 un 2 punktā,
Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai vardarbības upuriem pirmām kārtām tiktu
garantēta drošība, atbalsts un cilvēktiesības un lai attiecīgos gadījumos šīs programmas
tiktu izveidotas un īstenotas ciešā kopsakarībā ar specializētiem atbalsta pakalpojumu
vardarbības upuriem.
17 pants – Privātā sektora un plašsaziņas līdzekļu līdzdalība
1 Konvencijas dalībvalstis mudina privāto sektoru, informācijas un sakaru tehnoloģiju
sektoru un plašsaziņas līdzekļus, pienācīgi ņemot vērā vārda brīvību un savu neatkarību,
piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā un sagatavot vadlīnijas un pašregulatīvas
normas, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un palielinātu viņu cieņas respektēšanu.
2 Konvencijas dalībvalstis sadarbībā ar privātā sektora dalībniekiem attīsta un veicina bērnu,
vecāku un pedagogu prasmi rīkoties informācijas un saziņas vidē, kurā ir pieejami seksuāla
un vardarbīga satura materiāli, kuri ir pazemojoši un kuri var būt kaitīgi.
IV nodaļa – Aizsardzība un atbalsts
18 pants – Vispārējie pienākumi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai aizsargātu visus vardarbības upurus no jebkādiem turpmākiem vardarbības aktiem.
2 Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem normatīvos aktus un veic
citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka ir atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu
efektīvu sadarbību starp visām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp tiesu varas iestādēm,
prokuroriem, tiesībaizsardzības institūcijām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī
nevalstiskajām organizācijām un citām attiecīgajām organizācijām un subjektiem,
aizsargājot un atbalstot vardarbības upurus un lieciniekus no jebkādas vardarbības, uz kuru
attiecas šī Konvencija, tostarp nosūtot tos pie vispārējo un specializēto atbalsta pakalpojumu
sniedzējiem, kas minēti šīs Konvencijas 20. un 22 pantā.
3 Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka normatīvajiem aktiem un veiktajiem pasākumiem,
kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu:
– pamatā ir izpratne atkarībā no dzimuma par to, kas ir vardarbība pret sievietēm un
vardarbība ģimenē, un ir vērsti uz vardarbības upuru cilvēktiesībām un drošību;
– pamatā ir vienota pieeja, atbilstoši kurai tiek ņemtas vērā attiecības starp vardarbības
upuriem, vardarbības izdarītājiem, bērniem un plašāku sociālo vidi;
– radīti, lai izvairītos no tā, ka cietušais atkārtoti kļūst par upuri;
– ir vērsti uz to sieviešu neatkarību un ekonomisko patstāvību, kuras kļuvušas par
vardarbības upuriem;
11
23 pants – Patvērsmes Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un
veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots pietiekams sk
aits atbilstošu un viegli pieejamu patvēruma vietu, lai vardarbības upuri, īpaši sievi
etes un viņu bērni, varētu rast drošu mājvietu un lai tiem varētu sniegt preventīvu palīd
zību.
24 pants – Palīdzības tālruņu līnijas
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai izveidotu valsts mēroga diennakts (24/7) bezmaksas palīdzības tālruņu līnijas, kuras
paredzētas, lai konfidenciāli vai pienācīgi ievērojot zvanītāju anonimitāti, sniegtu viņiem
konsultācijas saistībā ar jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija.
25 pants – Atbalsts seksuālās vardarbības upuriemKonvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots pietiekams sk
aits atbilstošu, viegli pieejamu palīdzības centru izvarošanas un seksuālās vardarbības upuriem
, kuros šiem seksuālās vardarbības upuriem ir pieejama medicīniskā apskate un tiesu ek
spertīze un tiek sniegts atbalsts saistībā ar gūto traumu un konsultācijas.
26 pants – Aizsardzība un atbalsts bērniem, kas ir liecinieki
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, sniedzot aizsardzību un atbalsta pakalpojumus vardarbības upuriem,
pienācīgi tiktu ņemtas vērā visu to bērnu tiesībasun vajadzības, kuri bijuši liecinieki
jebkādai vardarbībai, uz ko attiecas šī Konvencija.
2 To pasākumu vidū, kas veicami atbilstoši šim pantam, ir vecumam atbilstošas psihosociālas
konsultācijas bērniem, kas bijuši liecinieki jebkādai vardarbībai, uz kuru attiecas šī
Konvencija, un, veicot šos pasākumus, pienācīgi tiek ņemtas vērā bērna intereses.
27 pants – Ziņošana
Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu ikvienu personu, kas
bijusi par liecinieku tādu vardarbības aktu izdarīšanai, uz kuru attiecas šī Konvencija, vai
kam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāds akts vartikt izdarīts vai ka var tikt izdarīti
atkārtoti vardarbības akti, ziņot par to kompetentām organizācijām vai iestādēm.
28 pants – Attiecīgo profesiju pārstāvju ziņojumi
Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka
konfidencialitātes noteikumi, kas konkrētiem attiecīgo profesiju pārstāvjiem jāievēro
saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atbilstošos apstākļos neliedz viņiem ziņot kompetentajām
organizācijām vai iestādēm, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts tāds smags
vardarbības akts, uz kuru attiecas šī Konvencija, vai ka ir gaidāmi atkārtoti smagi
vardarbības akti.
12
V nodaļa – Materiālās tiesības
29 pants – Civillietas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai vardarbības upurus nodrošinātu ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem
pret vardarbības izdarītāju.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai saskaņā ar vispārējiem starptautisko tiesību principiem vardarbības upurus nodrošinātu
ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret valsts iestādēm, kuras nav
pildījušas savu pienākumu veikt vajadzīgos preventīvos vai aizsardzības pasākumus
saskaņā ar savām pilnvarām.
30. pants – Kompensācija
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem ir tiesības prasīt kompensāciju no vardarbības
izdarītājiem par jebkuru no šajā Konvencijā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
2 Valsts piešķir atbilstošu kompensāciju visiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi vai
radīti veselības traucējumi, tādā apmērā, ko nesedz kaitējuma atlīdzība, kura saņemta no
citiem avotiem, piemēram, no vardarbības izdarītāja, apdrošinātāja vai valsts finansētiem
medicīniskās un sociālās palīdzības dienestiem. Minētais neliedz Konvencijas dalībvalstīm
regresa kārtībā prasīt samaksāto kompensāciju no vardarbības izdarītāja ar nosacījumu, ka
tiek pienācīgi ievērota vardarbības upura drošība.
3 Pasākumi, kas veikti atbilstoši 2 punktam, nodrošina to, ka kompensācija tiek piešķirta
saprātīgā termiņā.
31 pants – Aizgādība, saskarsmes tiesības un drošība
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, lemjot par bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām, tiktu ņemti vērā
vardarbības gadījumi, uz kuriem attiecas šī Konvencija.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, izmantojot saskarsmes tiesības un aizgādības tiesības, netiek
apdraudētas vardarbības upura vai bērnu tiesības un drošība.
32 pants – Piespiedu laulību civiltiesiskās sekas
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu iespēju apstrīdēt, anulēt vai šķirt piespiedu laulības, neuzliekot vardarbības
upurim pārmērīgu finansiālu vai administratīvu slogu.
33 pants – Psiholoģiskā vardarbība
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tīša rīcība, ar kuru, izmantojot
piespiešanu vai draudus, nopietni kaitē personas psiholoģiskajai integritātei.
13
34 pants – Vajāšana
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tāda tīša rīcība, kad pret citu personu
vairākkārt tiek vērsti draudi, kas liek šai personai baidīties par savu drošību.
35 pants – Fiziskā vardarbība
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmiem tiek atzīti tīši fiziskās vardarbības akti, kuri vērsti pret citu personu.
36 pants – Seksuālā vardarbība, tostarp izvarošana
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši veiktas darbības:
a vagināla, anāla vai orāla seksuāla penetrācija citas personas ķermenī, kas notiek bez šīs
personas piekrišanas, izmantojot jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu;
b cita veida seksuālas darbības ar personu, kas notiek bez šīs personas piekrišanas;
c citas personas piespiešana veikt seksuālas darbības ar trešo personu bez šīs pēdējās
minētās personas piekrišanas.
2 Piekrišanai jābūt brīvprātīgai, paužot personas brīvu gribu, ko novērtē atbilstoši
konkrētajiem apstākļiem.
3 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka 1 punkta noteikumi attiecas arī uz aktiem, kuri izdarīti ar bijušo vai
esošo laulāto vai partneri, kā to nosaka valsts tiesību akti.
37 pants – Piespiedu laulības
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus
un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek at
zīta pieaugušā vai bērna tīša piespiešana noslēgt laulību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta pieaugušā vai bērna tīša
aizvilināšana no tās Konvencijas dalībvalsts vai valsts teritorijas, kurā tas dzīvo, uz citas
Konvencijas dalībvalsts vai valsts teritoriju, lai piespiestu šo pieaugušo vai bērnu noslēgt
laulību.
38 pants – Sieviešu dzimumorgānu kropļošana Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek a
tzītas šādas tīši veiktas darbības:
a sieviešu labia majora, labia minora vai clitoris pilnīga vai daļēja izgriešana, infibulācija vai citāda kropļošana;
b sievietes piespiešana vai atvešana, lai veiktu jebkuru no a) punktā minētajām darbībām;
c meitenes pamudināšana, piespiešana vai atvešana, lai veiktu jebkuru no a) punktā
minētajām darbībām.
39 pants- Piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši veiktas darbības:
a aborta izdarīšana sievietei, ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana;
b tādas ķirurģiskas iejaukšanās izdarīšana, kuras mērķis vai sekas ir sievietes dabisko
reproduktīvo spēju pārtraukšana, ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana
vai viņa neizprot šo procedūru.
40. pants – Seksuāla uzmākšanās
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla,
neverbāla vai fiziska seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas
aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai
uzbrūkoša vide.
41 pants – Palīdzība vai atbalstīšana un mēģinājums
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai atzītu par noziedzīgu nodarījumu tīšu palīdzību vai atbalstīšanu tādu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanā, kuri noteikti šīs Konvencijas 33, 34, 35, 36, 37 pantā, 38 panta a)
punktā un 39 pantā.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem tīšus mēģinājumus izdarīt noziedzīgos
nodarījumus, kuri noteikti šīs Konvencijas 35, 36, 37 pantā, 38 panta a) punktā un 39 pantā.
42 pants – Nepieņemams noziegumu attaisnojums, to starp tādu noziegumu attaisnojums,
kas izdarīti, aizstāvot tā saukto „godu”
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka kriminālprocesos, kuri ierosināti pēc jebkura tāda vardarbības akta
izdarīšanas, uz ko attiecas šī Konvencija, par attaisnojumu šādu aktu izdarīšanai netiek
uzskatīta kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais „gods”. Minētais jo īpaši attiecas
uz apgalvojumiem, ka vardarbības upuris ir pārkāpis kultūras, reliģijas, sociālās vai
tradicionālās normas vai paražas attiecībā uz pienācīgu uzvedību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka tad, ja kāda persona uzkūda bērnu izdarīt kādu no 1 punktā
minētajiem aktiem, tas nemazina šīs personas kriminālatbildību par izdarītajiem aktiem.
43 pants – Noziedzīgu nodarījumu attiecināšana
Noziedzīgie nodarījumi, kas noteikti šajā Konvencijā, ir noziedzīgi nodarījumi neatkarīgi no
tā, kādas ir vardarbības upura un vardarbības izdarītāja attiecības.
15
44 pants – Jurisdikcija
1 Ikviena Konvencijas dalībvalsts pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas
vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz visiem šajā Konvencijā noteiktajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šie noziedzīgie nodarījumi izdarīti:
a tās teritorijā vai
b uz kuģa, kura karoga valsts tā ir, vai
c uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar tās tiesību aktiem, vai
d tad, ja to izdarījis tās pilsonis, vai
e tad, ja to izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.
2 Konvencijas dalībvalstis cenšas pieņemt normatīvos aktus un veikt citus pasākumus, kas
vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā Konvencijā noteikto
noziedzīgo nodarījumu, ja šis noziedzīgais nodarījums izdarīts pret kādu šīs Konvencijas
dalībvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Konvencijas dalībvalsts
teritorijā.
3 Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas
36, 37, 38 un 39 pantā, Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus
pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija nav atkarīga no tā, vai šie nodarījumi atzīti par krimināli sodāmiem teritorijā, kurā tie izdarīti.
4 Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas
36, 37, 38 un 39 pantā, Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus
pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija
attiecībā uz 1 punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka
kriminālvajāšanu var veikt tikai tad, ja saņemts vardarbības upura ziņojums vai noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas vietas valsts sniegusi informāciju.
5 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz šajā Konvencijā minētajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem tādos gadījumos, kad iespējamais vardarbības izdarītājs atrodas šo
Konvencijas dalībvalstu teritorijā un kad viņu nevar izdot citai Konvencijas dalībvalstij
vienīgi viņa pilsonības dēļ.
6 Ja iespējamais noziedzīgais nodarījums, kas noteikts šajā Konvencijā, ir vairāku Konvencijas
dalībvalstu jurisdikcijā, tad iesaistītās Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos
savstarpēji apspriežas, lai noteiktu vispiemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanas veikšanai.
7 Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī Konvencija pieļauj ikvienu
kriminālo jurisdikciju, ko īsteno Konvencijas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
45 pants – Sods un pasākumi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka par šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, ņemot vērā to
smagumu, tiek piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs sods. Šāds sods attiecīgos
gadījumos var būt brīvības atņemšana, kas var būt pamats izdošanai.
16
2 Konvencijas dalībvalstis attiecībā uz vardarbības izdarītāju var veikt arī citus pasākumus,
piemēram:
– uzraudzīt vai kontrolēt notiesātās personas;
– atņemt vecāku tiesības, ja citādi nav iespējams garantēt bērna intereses, tostarp,
iespējams, vardarbības upura drošību.
46 pants – Atbildību pastiprinoši apstākļi
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai turpmāk minētie apstākļi, ja vien tie neveido izdarītā noziedzīgā nodarījuma sastāvu,
saskaņā ar valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem tiktu uzskatīti par atbildību
pastiprinošiem apstākļiem, nosakot sodu par šajā Konvencijā minētajiem nodarījumiem:
a noziedzīgais nodarījums izdarīts pret bijušo vai esošo laulāto vai partneri, kā to nosaka
valsts tiesību akti, to izdarījis ģimenes loceklis,
persona, kas dzīvo kopā ar vardarbības upuri, vai persona, kura ļaunprātīgi izmantojusi sa
vu varu;
b noziedzīgais nodarījums vai līdzīgi nodarījumi izdarīti atkārtoti;
c noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kura ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ;
d noziedzīgais nodarījums izdarīts pret bērnu vai tā klātbūtnē;
e noziedzīgo nodarījumu izdarījušas divas vai vairākas personas kopā;
f pirms vai noziedzīgā nodarījuma laikā notikusi ārkārtīgi smaga vardarbība;
g noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ieroci vai draudot to izmantot;
h noziedzīgā nodarījuma dēļ vardarbības upuris cietis no smaga fiziska vai psiholoģiska
kaitējuma;
i vardarbības izdarītājs agrāk bijis notiesāts par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem.
47 pants – Citas Konvencijas dalībvalsts piespriests sods
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu iespēju, nosakot sodu, ņemt vērā citas Konvencijas dalībvalsts piespriesto
sodu par šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
48 pants – Obligātu alternatīvu strīdu izšķiršanas procesu vai notiesāšanas veidu aizliegums
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai attiecībā uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, aizliegtu obligātus
alternatīvus strīdu izšķiršanas procesus, tostarp mediāciju un samierināšanu.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad tiek piespriests naudas sods, pienācīgi tiek ņemta vērā
vardarbības izdarītāja spēja uzņemties finansiālās saistības pret vardarbības upuri.
17
VI nodaļa – Izmeklēšana, apsūdzība, procesuālās tiesības un aizsardzības pasākumi
49 pants – Vispārējie pienākumi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka izmeklēšana un tiesvedība attiecībā uz jebkādu vardarbību, uz kuru
attiecas šī Konvencija, notiktu bez nepamatotas vilcināšanās, tomēr visos kriminālprocesa
posmos ievērojot vardarbības upura tiesības.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai saskaņā ar cilvēktiesību pamatprincipiem un ņemot vērā izpratni atkarībā no dzimuma
par vardarbību, nodrošinātu šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu efektīvu
izmeklēšanu un apsūdzību par tiem.
50. pants – Tūlītēja reakcija, novēršana un aizsardzība
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka atbildīgās tiesībaizsardzības institūcijas nekavējoties pienācīgi reaģē
uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, sniedzot vardarbības upuriem
atbilstošu un tūlītēju aizsardzību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka atbildīgās tiesībaizsardzības institūcijas nekavējoties pienācīgi novērš
jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, un aizsargā pret šādu vardarbību,
tostarp, izmantojot preventīvus operatīvos pasākumus un vācot pierādījumus.
51 pants – Riska novērtēšana un riska vadība 1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visas attiecīgās iestādes no
vērtē mirstības risku, situācijas nopietnību un atkārtotas vardarbības risku, lai vadītu šo risk
u un vajadzības gadījumā nodrošinātu saskaņotu drošību un atbalstu.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka, veicot 1 punktā minēto novērtējumu, visos izmeklēšanas un
aizsardzības pasākumu piemērošanas posmos pienācīgi tiek ņemts vērā fakts, ka
vardarbības izdarītājiem, kas izdarījuši kādu no tādas vardarbības aktiem, uz kuriem
attiecas šī Konvencija, pieder vai ir pieejami šaujamieroči.
52 pants – Ārkārtas aizliegums tuvoties tūlīt pēc vardarbības akta
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras tieša apdraudējuma
gadījumā likt vardarbības ģimenē izdarītājam uz pietiekami ilgu laiku atstāt vardarbības
upura vai apdraudētās personas dzīvesvietu un aizliegt vardarbības izdarītājam ieiet
vardarbības upura vai apdraudētās personas dzīvesvietā vai sazināties ar to. Pieņemot
normatīvos aktus un veicot pasākumus saskaņā ar šo pantu, priekšroka tiek dota
vardarbības upuru un apdraudēto personu drošībai.
53 pants – Ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi
18
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka visiem tādas vardarbības upuriem, uz kuru attiecas šī Konvencija, ir
pieejami atbilstoši ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka 1 punktā minētie ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi:
– ir izmantojami tūlītējai aizsardzībai un neuzliek vardarbības upurim pārmērīgu
finansiālu vai administratīvu slogu;
– tiek izdoti uz noteiktu periodu vai līdz to grozīšanai vai atcelšanai;
– vajadzības gadījumā tiek izdoti ex parte un stājas spēkā uzreiz;
– ir izmantojami neatkarīgi no citiem tiesas procesiem vai papildus tiem;
– tos atļauts iesniegt tiesas procesā, kas notiek pēc to izdošanas.
3 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad tiek pārkāpti atbilstoši 1 punktam izdotie
ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi, tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un
preventīvi kriminālsodi vai citas tiesiskas sankcijas.
54 pants – Izmeklēšana un liecības
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka visos civilprocesos un kriminālprocesos liecības saistībā ar
vardarbības upura seksuālo pagātni un uzvedību ir pieņemamas vienīgi tad, ja tās ir
svarīgas un vajadzīgas.
55 pants –
Ex parte un ex officio tiesvedība
1 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka to noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, kas
konstatēti saskaņā ar šīs Konvencijas 35, 36, 37, 3
8 un 39 pantu, un apsūdzība par tiem nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pie
teikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts Konvencijas
dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis sa
vu liecību vai sūdzību.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai saskaņā ar savos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem valsts un
nevalstiskajām organizācijām un konsultantiem vardarbības ģimenē jautājumos
nodrošinātu iespēju pēc vardarbības upuru lūguma tiem palīdzēt un/vai tos atbalstīt
izmeklēšanas un tiesvedības laikā attiecībā uz nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā.
56 pants – Aizsardzības pasākumi
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai visos izmeklēšanas un tiesvedības posmos aizsargātu vardarbības upuru tiesības un
intereses, tostarp īpašās vajadzības, kādas tiem ir liecinieku statusā:
a nodrošinot to, lai viņi, kā arī viņu ģimenes locekļi un liecinieki būtu pasargāti no
iebiedēšanas, atriebības un tā, ka tie atkārtoti kļūst par upuri;
20
VII nodaļa – Migrācija un patvērums
59 pants – Uzturēšanās statuss
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem, kuru uzturēšanās statuss ir atkarīgs no
uzturēšanās statusa, kāds ir viņa laulātajam vai partnerim, kā to nosaka valsts tiesību akti,
gadījumos, kad tiek šķirta viņu laulība vai izbeigtas gfjfjfjfjffjfjfj
īga uzturēšanās atļauja neatkarīgi no laulības vai partnerattiecību ilguma. Noteikumus, k
as attiecas uz patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu un derīguma termiņu, paredz va
lsts tiesību akti.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu vardarbības upuriem iespēju panākt to izraidīšanas procesu pārtraukšanu,
kuri uzsākti saistībā ar uzturēšanās statusu, kas atkarīgs no uzturēšanās statusa, kāds ir viņa
laulātajam vai partnerim, kā to nosaka valsts tiesību akti, lai viņi varētu lūgt patstāvīgu
uzturēšanās atļauju.
3 Konvencijas dalībvalstis izsniedz atjaunojamu uzturēšanās atļauju vardarbības upuriem
vienā no diviem minētajiem gadījumiem vai abos minē
tajos gadījumos:
a ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek viņu stāvokļa dēļ;
b ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek, lai sadarbotos ar kompetentajām
iestādēm izmeklēšanas vai kriminālprocesa laikā.
4 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai piespiedu laulību upuriem, kuri aizvesti uz citu valsti, lai tur noslēgtu laulību, un kuri
tāpēc zaudējuši savu uzturēšanās statusu savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī, nodrošinātu
iespēju atgūt šo statusu.
60. pants – Patvēruma pieteikumi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm tiek atzīta par vajāšanu
1951 gada Konvencijas par bēgļa statusu 1 panta A punkta 2) apakšpunkta izpratnē un par
būtisku kaitējumu, kas ir pamats papildu aizsardzībai.
2 Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka, interpretējot ikvienu Konvencijā minēto pamatu,
tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un ka tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv bažas par
vajāšanu viena vai vairāku pamatu dēļ, pieteikuma iesniedzējam piešķir bēgļa statusu
saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.
3 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai izveidotu dzimumu līdztiesības principam atbilstošas reģistrācijas procedūras un
atbalsta pakalpojumus patvēruma meklētājiem, kā arī dzimumu līdztiesības vadlīnijas un
dzimumu līdztiesības principam atbilstošas patvēruma piešķiršanas procedūras, tostarp
attiecībā uz bēgļa statusa konstatēšanu un pieteikumiem starptautiskas aizsardzības
nodrošināšanai.
21
61 pants – Neizraidīšana
1 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai ievērotu neizraidīšanas principu saskaņā ar spēkā esošajām saistībām, kuras noteiktas
starptautisko tiesību aktos.
2.
Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka upuri, kuri cietuši no vardarbības pret sievietēm un kuriem vajadzīga
aizsardzība, neatkarīgi no viņu statusa vai uzturēšanās nekādos apstākļos netiek izraidīti uz
valsti, kur būtu apdraudēta viņu dzīvība vai kur viņi varētu tikt spīdzināti vai pret viņiem
izturētos necilvēcīgi vai pazemojoši, vai viņi varētu tikt sodīti.
VIII nodaļa. Starptautiskā sadarbība
62 pants – Vispārējie principi
1 Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un piemērojot attiecīgos
starptautiskos un reģionālos tiesību aktus par sadarbību civillietās un krimināllietās, un par
šiem pasākumiem vienojoties atbilstoši vienveidīgiem vai savstarpējiem tiesību aktiem un
valsts tiesību aktiem, cik vien iespējams plaši sadarbojas, lai:
a novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz kuru
attiecas šī Konvencija, un celtu apsūdzību par šādu vardarbību;
b aizsargātu vardarbības upurus un sniegtu tiem palīdzību;
c veiktu izmeklēšanu un vestu tiesvedību par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti
šajā Konvencijā;
d izpildītu attiecīgos Konvencijas dalībvalstu tiesu iestāžu pasludinātos spriedumus
civillietās un krimināllietās, tostarp aizsardzības rīkojumus.
2 Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi,
lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuri, kuri cietuši no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas
noteikti šajā Konvencijā un izdarīti tās Konvencijas dalībvalsts teritorijā, kurā vardarbības
upuris nedzīvo, var iesniegt sūdzību savas dzīvesvietas valsts kompetentajām iestādēm.
3 Ja Konvencijas dalībvalsts, kas sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību citas šīs Konvencijas
dalībvalsts krimināllietās un izpilda izraidīšanas rīkojumus vai tādus spriedumus civillietās
vai krimināllietās, ko pieņēmusi cita šīs Konvencijas dalībvalsts, ar nosacījumu, ka starp šīm
abām Konvencijas dalībvalstīm ir noslēgts līgums, saņem šādas juridiskās sadarbības
lūgumu no Konvencijas dalībvalsts, ar kuru tā nav noslēgusi šādu līgumu, tā var uzskatīt šo
Konvenciju par tiesisku pamatu savstarpējas tiesiskās palīdzības sniegšanai citas šīs
Konvencijas dalībvalstis krimināllietās un tādu izraidīšanas rīkojumu vai spriedumu
civillietās vai krimināllietās izpildīšanai, kuruspieņēmusi cita šīs Konvencijas dalībvalsts
attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā.
4 Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos cenšas vardarbības pret sievietēm un
vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu integrēt palīdzības programmās, kas
paredzētas trešo valstu attīstības veicināšanai, tostarp noslēdzot divpusējus un
daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, lai veicinātu vardarbības upuru aizsardzību
saskaņā ar 18 panta 5 punktu.
22
63 pants – Pasākumi, kas attiecas uz apdraudētajām personām
Ja kādai Konvencijas dalībvalstij saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju ir pamatots iemesls
uzskatīt, ka pastāv tūlītējs risks personai kādas citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā tikt
pakļautai jebkādiem vardarbības aktiem, kuri minēti šīs Konvencijas 36, 37, 38 un 39 pantā,
tad Konvencijas dalībvalsts, kurai ir šī informācija, tiek mudināta to uzreiz nodot minētajai
citai Konvencijas dalībvalstij, lai tā varētu veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus.
Vajadzības gadījumā šī informācija ietver ziņas par spēkā esošajiem aizsardzības
noteikumiem attiecībā uz apdraudēto personu.
64 pants – Informācija
1 Konvencijas dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, Konvencijas dalībvalstij, kas pieprasījumu
iesniegusi, nekavējoties paziņo par to, kāds ir saskaņā ar šo nodaļu veiktās darbības
iznākums. Konvencijas dalībvalsts, kas ir saņēmusi pieprasījumu,nekavējoties informē
Konvencijas dalībvalsti, kas pieprasījumu iesniegusi, par visiem apstākļiem, kuru dēļ nav
iespējams veikt prasīto darbību vai tās izpilde, iespējams, būtiski kavēsies.
2 Konvencijas dalībvalsts atbilstoši saviem valsts tiesību aktiem un bez iepriekšēja
pieprasījuma var nosūtīt citai Konvencijas dalībvalstij informāciju, kas iegūta saistībā ar
pašas veikto izmeklēšanu, ja tā uzskata, ka šādas informācijas atklāšana varētu palīdzēt
Konvencijas dalībvalstij, kas minēto informāciju saņem, novērst noziedzīgus nodarījumus,
kuri noteikti šajā Konvencijā, vai uzsākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību par šādiem
noziedzīgiem nodarījumiem vai ka tās dēļ minētā Konvencijas dalībvalsts saskaņā ar šo
nodaļu varētu iesniegt sadarbības lūgumu.
3 Konvencijas dalībvalsts, kas saņem jebkādu informāciju saskaņā ar 2 punktu, nodod šo
informāciju savām kompetentajām iestādēm, lai tās attiecīgā gadījumā varētu uzsākt
tiesvedību vai ņemt vērā šo informāciju attiecīgajos civilprocesos vai kriminālprocesos.
65 pants – Datu aizsardzība
Personas datus glabā un izmanto atbilstoši saistībām, kuras Konvencijas dalībvalstis
uzņēmušās saskaņā ar Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu
automātisko apstrādi (ELS Nr. 108).
IX nodaļa. Uzraudzības mehānisms
66 pants – Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai
1 Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (turpmāk
tekstā – „GREVIO”) uzrauga, kā Konvencijas dalībvalstis īsteno šo K
onvenciju.
2
GREVIO sastāvā ir vismaz 10 locekļi un ne vairāk kā 15 locekļi, un šo grupu veido, ņemot
vērā dzimumu līdzsvaru un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī daudznozaru kompetenci. Tās
locekļus ievēl Konvencijas dalībvalstu izveidota komiteja no kandidātiem, kurus izvirzījušas
Konvencijas dalībvalstis un kuri ir šo valstu pilsoņi, un kuru pilnvaru laiks ir četri gadi, un
kurus var atkārtoti ievēlēt vienu reizi.
3 Pirmo reizi 10 locekļus ievēl viena gada laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Piecus
papildu locekļus ievēl pēc 25 ratifikācijas vai pievienošanās.
4
GREVIO locekļus ievēl, ievērojot šādus principus:
a tos izvēlas saskaņā ar pārredzamu procedūru no personām, kam ir augsta morālā stāja,
kam ir atzīta kompetence šādās jomās – cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, vardarbība
pret sievietēm un vardarbība ģimenē, palīdzība vardarbības upuriem un to aizsardzība
– vai kas pierādījušas savu profesionālo pieredzi jomās, uz kurām attiecas šī Konvencija;
b no vienas un tās pašas valsts pilsoņiem izvēlas tikai vienu
GREVIO locekli;
c viņi pārstāv galvenās tiesību sistēmas;
d viņi pārstāv attiecīgās atbildīgās personas un institūcijas, kas nodarbojas ar
jautājumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
e viņi rīkojas atbilstoši savām individuālajām spējām un ir neatkarīgi un objektīvi, veicot
savas funkcijas, un efektīvi pilda savus pienākumus
5
GREVIO locekļu ievēlēšanas kārtību nosaka Eiropas Padomes Ministru komiteja,
apspriedusies ar Konvencijas dalībvalstīm un saņēmusi Konvencijas dalībvalstu vienprātīgu
piekrišanu, sešu mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās.
6
GREVIO pieņem savu reglamentu.
7
GREVIO locekļiem un to delegāciju locekļiem, kuras dodas valsts vizītēs, kā noteikts
68 panta 9 un 14 punktā, ir šīs Konvencijas pielikumā noteiktās privilēģijas un imunitāte.
67 pants – Konvencijas dalībvalstu komiteja
1 Konvencijas dalībvalstu komitejā ir šīs Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.
2 Konvencijas dalībvalstu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā
sanāksme notiek gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, un tās mērķis ir ievēlēt GREVIO
locekļus. Pēc tam sanāksmes notiek pēc vienas trešdaļas Konvencijas dalībvalstu,
Konvencijas dalībvalstu komitejas priekšsēdētāja vai ģenerālsekretāra lūguma.
3 Konvencijas dalībvalstu komiteja pieņem savu reglamentu.
68 pants – Procedūra
1 Pamatojoties uz GREVIO sagatavotu anketu, Konvencijas dalībvalstis iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ziņojumu par normatīvajiem aktiem un citiem pasākumiem šīs
Konvencijas noteikumu īstenošanai, lai to izskatītu GREVIO
.
2
GREVIO izskata šo ziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 1 punktu, kopā ar attiecīgo Konvencijas dalībvalstu pārstāvjiem.
3 Turpmākās vērtēšanas procedūras iedala posmos, kuru ilgumu nosaka GREVIO
. Katra posma sākumā GREVIO izvēlas īpašus noteikumus, attiecībā uz kuriem jāveic vērtēšanas
procedūra, un izsūta anketu.
4
GREVIO nosaka atbilstošos līdzekļus šīs uzraudzības procedūras veikšanai. Tā var katram vērtēšanas posmam izstrādāt anketu, ko izmanto par pamatu, veicot vērtēšanas procedūru
attiecībā uz Konvencijas dalībvalstu veikto Konvencijas īstenošanu. Šī anketa paredzēta
visām Konvencijas dalībvalstīm. Konvencijas dalībvalstis sniedz atbildes uz šo anketu, kā
arī uz citiem GREVIO informācijas pieprasījumiem.
5
GREVIO var saņemt informāciju par šīs Konvencijas īstenošanu no nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī no valstu cilvēktiesību
aizsardzības institūcijām.
6
GREVIO pienācīgi izvērtē pašreizējo informāciju, kas iegūstama no citiem reģionālo un
starptautisko tiesību aktiem un organizācijām par jomām, uz kurām attiecas šī Konvencija.
7 Izstrādājot anketu katram vērtēšanas posmam, GREVIO pienācīgi ņem vērā pašreizējos
Konvencijas dalībvalstu savāktos datus un veikto izpēti, kā noteikts šīs Konvencijas
11 pantā.
8
GREVIO var saņemt informāciju par Konvencijas īstenošanu
no Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra, Parlamentārās asamblejas un
Eiropas Padomes attiecīgajām specializētajām struktūrām, kā arī struktūrām, kas
izveidotas saskaņā ar citiem starptautisko tiesību aktiem. Šīm institūcijām iesniegtās sūdzības un to izskatīšanas rezultāti tiks darīti pieejami GREVIO
.
9
GREVIO sadarbībā ar valstu iestādēm un ar neatkarīgu valstu ekspertu palīdzību var
papildus organizēt vizītes uz attiecīgajām valstīm, ja iegūtā informācija ir nepietiekama, vai
14 punktā paredzētajos gadījumos.
10.
GREVIO sagatavo ziņojuma projektu, kurā ir analizēts, kā tiek īstenoti vērtētie noteikumi, un ietverti tās ieteikumi un priekšlikumi par to, kā attiecīgā Konvencijas dalībvalsts varētu atrisināt konstatētās problēmas. Ziņojuma projektu nodod vērtētajai Konvencijas dalībvalstij, lai tā varētu sniegt komentārus. Izstrādājot savu ziņojumu, GREVIO ņem vērā šos komentārus.
11 Pamatojoties uz visu saņemto informāciju un Konvencijas dalībvalstu komentāriem, GREVIO izstrādā savu ziņojumu un secinājumus par pasākumiem, ko attiecīgā Konvencijas dalībvalsts veikusi, lai īstenotu šo Konvenciju. Šo ziņojumu un secinājumus nosūta
attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij un Konvencijas dalībvalstu komitejai. GREVIO
ziņojumu un secinājumus pēc to pieņemšanas dara publiski pieejamus līdz ar attiecīgo
Konvencijas dalībvalstu iespējamajiem komentāriem.
12 Neskarot 1–8 punktā minēto procedūru, Konvencijas dalībvalstu komiteja, pamatojoties uz
GREVIO ziņojumu un secinājumiem, var pieņemt konkrētajai
Konvencijas dalībvalstij domātus ieteikumus, kas a) attiecas uz pasākumiem,
kuri jāveic, lai īstenotu GREVIOsecinājumus, vajadzības gadījumā nosakot termiņu, kurā iesniedzama informācija par to īstenošanu, un b) kas paredzēti, lai veicinātu sadarbību ar šo Konvencijas dalībvalsti un tādējādi pienācīgi īstenotu šo Konvenciju.
13 Ja GREVIO saņem uzticamu informāciju, kas norāda, ka pastāv problēmas, kuras nekavējoties jārisina, lai novērstu vai ierobežotu nopietnu Konvencijas pārkāpumu apmēru
vai skaitu, tad tā var lūgt steidzami sniegt īpašu ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai
novērstu nopietnu, masveida vai pastāvīgu vardarbību pret sievietēm.
14 Ņemot vērā informāciju, ko sniegusi attiecīgā Konvencijas dalībvalsts, un jebkādu citu tai
pieejamu uzticamu informāciju, GREVIO var norīkot vienu vai vairākus no saviem
locekļiem vadīt lietas apstākļu izpēti un steidzami ziņot par to GREVIO. Ja tam ir pamats un
tas tiek darīts ar Konvencijas dalībvalsts piekrišanu, tad lietas apstākļu izpētes nolūkā var
tikt apmeklēta attiecīgās Konvencijas dalībvalsts teritorija.
15 Pēc 14 punktā minētās lietas apstākļu izpētes rezultātu izskatīšanas GREVIO
nodod šos rezultātus kopā ar visiem komentāriem un ieteikumiem attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij un attiecīgos gadījumos arī Konvencijas dalībvalstu komitejai un Eiropas Padomes Ministru komitejai.
69 pants – Vispārēji ieteikumi
Attiecīgos gadījumos GREVIO var pieņemt vispārējus ieteikumus par šīs Konvenci
jas īstenošanu.
70. pants – Parlamentu iesaistīšana uzraudzībā
1 Valstu parlamenti tiek aicināti piedalīties Konvencijas īstenošanas pasākumu uzraudzībā.
2 Konvencijas dalībvalstis iesniedz GREVIO ziņojumus savu valstu parlamentiem.
3 Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tiek aicināta regulāri izvērtēt Konvencijas
īstenošanu.
X nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību aktiem
71 pants – Saistība ar citiem starptautisko tiesību aktiem
1 Šī Konvencija neskar saistības, kas izriet no citiem starptautisko tiesību aktiem, kuru
dalībvalstis ir vai par tām kļūs šīs Konvencijas dalībvalstis un kuros ir noteikumi par šajā
Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem.
2 Šīs Konvencijas dalībvalstis cita ar citu var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus
attiecībā uz šajā Konvencijā aplūkotajiem jautājumiem, lai papildinātu vai pastiprinātu šīs
Konvencijas noteikumus vai atvieglotu tajā ietverto principu piemērošanu.
XI nodaļa. Konvencijas grozījumi
72 pants – Grozījumi
1 Par ikvienu kādas Konvencijas dalībvalsts ierosinājumu veikt grozījumu šajā Konvencijā
jāziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas savukārt par to paziņo Eiropas Padomes
dalībvalstīm, ikvienam parakstītājam, ikvienai Konvencijas dalībvalstij, Eiropas Savienībai,
ikvienai valstij, kura ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar 75 panta noteikumiem,
un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 76 panta
noteikumiem.
2 Eiropas Padomes Ministru komiteja izvērtē ierosināto grozījumu un pēc apspriešanās ar
tām šīs Konvencijas dalībvalstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, var pieņemt šo
grozījumu ar balsu vairākumu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts.
3 Ikviena grozījuma teksts, ko pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar 2 punktu, tiek nosūtīts
Konvencijas dalībvalstīm pieņemšanai.
26
4 Ikviens grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 2 punktu, stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā
dienā, kad pagājis viens mēnesis no datuma, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir
ģenerālsekretāram paziņojušas par to, ka tās minēto grozījumu pieņem.
XII nodaļa. Noslēguma noteikumi
73 pants – Konvencijas sekas
Šīs Konvencijas noteikumi neskar tos valsts tiesību aktus un saistošos starptautiskos
instrumentus, kuri ir spēkā vai var stāties spēkā un kuros ir vai var tikt piešķirtas
labvēlīgākas tiesības personām, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un
vardarbību ģimenē.
74 pants – Strīdu atrisināšana
1 Ja rodas kāds strīds par šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu vai interpretēšanu, tad
Konvencijas dalībvalstis vispirms cenšas to atrisināt ar sarunu, samierināšanas, arbitrāžas
vai jebkādu citu tādu mierīgu atrisināšanas paņēmienu palīdzību, par kuriem tās savstarpēji
vienojušās.
2 Eiropas Padomes Ministru komiteja var noteikt strīda atrisināšanas procedūras, kuras
Konvencijas dalībvalstis, ja tās piekrīt, var izmantot strīdu atrisināšanai.
75 pants – Parakstīšana un stāšanās spēkā
1 Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, valstis, kas nav Eiropas Padomes
dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, un Eiropas Savienība.
2 Šo Konvenciju var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
3 Šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši
no datuma, kurā 10 parakstītāji, tostarp vismaz astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikuši savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu saskaņā ar 2 punkta noteikumiem.
4 Attiecībā uz jebkuru citu 1 punktā minēto valsti vai Eiropas Savienību, kas savu piekrišanu
atzīt šo Konvenciju par saistošu izsaka vēlāk, tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā
pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas
vai apstiprināšanas instruments.
76 pants – Pievienošanās Konvencijai
1 Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja,
apspriedusies ar šīs Konvencijas dalībvalstīm un saņēmusi to vienbalsīgu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies Konvencijas izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai ar lēmumu, kuru pieņem ar balsu vairākumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktā, un ar vienprātīgu lēmumu, ko pieņem Konvencijas dalībvalstu pārstāvji Ministru komitejā.
2 Attiecībā uz jebkuru valsti, kas pievienojas, Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā
dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā šī valsts savu pievienošanās
instrumentu deponējusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
77 pants – Teritoriālā piemērošana
1 Ikviena valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanos tai instrumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās šī Konvencija ir piemērojama.
2 Vēlāk ikviena Konvencijas dalībvalsts, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram
adresētu deklarāciju, var attiecināt Konvenciju uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta šajā deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām attiecīgā Konvencijas dalībvalsts ir
atbildīga vai kuras vārdā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju
Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no
datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto deklarāciju.
3 Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz
jebkuru teritoriju, kura minēta šajā deklarācijā, var atsaukt, iesniedzot Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Deklarācijas atsaukums stājas spēkā nākamā
mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs
ir saņēmis minēto paziņojumu.
78 pants – Atrunas
1 Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem nevar izdarīt atrunas, izņemot 2 un 3 punktā
paredzētajos gadījumos.
2 Ikviena Eiropas Savienības dalībvalsts, parakstot šo Konvenciju vai deponējot ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā var paziņot, ka saglabā tiesības nepiemērot vai tikai
īpašos gadījumos vai apstākļos piemērot noteikumus, kurus paredz:
– 30. panta 2 punkts;
– 44 panta 1 punkta e) apakšpunkts, 3 un 4 punkts;
– 55 panta 1 punkts saistībā ar 35 pantu attiecībā
uz maznozīmīgiem pārkāpumiem;
– 58 pants saistībā ar 37, 38 un 39 pantu;
– 59 pants.
3 Ikviena valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai deponējot ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā var paziņot, ka tā saglabā tiesības kriminālsodu
vietā paredzēt citus sodus par 33 un 34 pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
4 Ikviena Konvencijas dalībvalsts var pilnīgi vai daļēji atsaukt atrunu ar Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju. Šī deklarācija stājas spēkā dienā, kad ģenerālsekretārs to ir saņēmis. Pants – Atrunu spēkā esamība un pārskatīšana
1 Atrunas, kas minētas 78 panta 2 un 3 punktā, ir spēkā piecus gadus kopš dienas, kad šī
Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Konvencijas dalībvalsti. Taču šīs atrunas
var pagarināt uz tikpat ilgu termiņu.
2 Astoņpadsmit mēnešus pirms atrunas termiņa beigām Eiropas Padomes ģenerālsekretārs
paziņo attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij par atrunas termiņa beigšanos. Ne vēlāk kā trīs
mēnešus pirms termiņa beigām Konvencijas dalībvalsts paziņo ģenerālsekretāram par
atrunas paturēšanu spēkā, grozīšanu vai atsaukšanu. Ja attiecīgā Konvencijas dalībvalsts nav iesniegusi paziņojumu, ģenerālsekretārs informē šo Konvencijas dalībvalsti par to, ka tās atruna tiek
atzīta par automātiski pagarinātu uz sešus mēnešus ilgu termiņu.
Ja attiecīgā Konvencijas dalībvalsts nepaziņo par savu nodomu paturēt spēkā vai grozīt
savu atrunu līdz šā termiņa beigām, šī atruna zaudē spēku.
3 Ja Konvencijas dalībvalsts izdarījusi atrunu saskaņā ar 78 panta 2 un 3 punktu, tad pirms tās
atjaunošanas vai pēc pieprasījuma minētā dalībvalsts sniedz paskaidrojumu GREVIO
par tās turpināšanās pamatojumu.
80. pants – Denonsēšana
1 Ikviena Konvencijas dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot
Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.
2 Šāda denonsēšana stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs
mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.
81 pants – Paziņošana
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav
Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, ikvienai
parakstītājai, ikvienai Konvencijas dalībvalstij, Eiropas Savienībai un ikvienai valstij, kura
uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:
a ikvienu parakstīšanu;
b ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšan
as vai pievienošanās instrumenta
deponēšanu;
c ikvienu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu sas
kaņā ar 75 un 76 pantu;
d ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 72 pan
tu, un datumu, kurā šis grozījums
stāsies spēkā;
e ikvienas atrunas izdarīšanu un atrunas atsaukšanu
saskaņā ar 78 pantu;
f ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 80. pa
nta noteikumiem;
g jebkuru citu aktu, ziņojumu vai paziņojumu, kas a
ttiecas uz šo Konvenciju.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir pa
rakstījušas šo Konvenciju.
Konvencija parakstīta Stambulā 2011 gada 11 maijā angļu un franču valodā, abi teksti ir
vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, un tos deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas
Padomes ģenerālsekretārs nosūta Konvencijas apliecinātās kopijas visām Eiropas Padomes
dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs
Konvencijas izstrādāšanā, Eiropas Savienībai un visām valstīm, kuras uzaicinātas
pievienoties šai Konvencijai.
Papildinājums. Privilēģijas un imunitāte (66 pants)
1 Šis papildinājums attiecas uz Konvencijas 66 pantā minētajiem GREVIO locekļiem, kā arī
citiem valstu delegāciju locekļiem. Šajā papildinājumā termins „citi valstu delegāciju
locekļi” attiecas arī uz Konvencijas 68 panta 9 punktā minētajiem neatkarīgajiem valstu
ekspertiem un speciālistiem, Eiropas Padomes personālu un Eiropas Padomes
nodarbinātajiem tulkiem, kuri pavada GREVIO ārvalstu vizītēs.
2
GREVIO locekļiem un citiem ārvalstu delegāciju locekļiem, pildot savas funkcijas saistībā ar
ārvalstu vizīšu sagatavošanu un norisi, kā arī to papildu pasākumiem un ceļojot saistībā ar
šo funkciju izpildi, ir šādas privilēģijas un imunitāte:
a imunitāte pret aizturēšanu vai apcietināšanu un personiskās bagāžas konfiscēšanu un
imunitāte pret jebkādiem tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši, rakstījuši vai
darījuši, pildot savus darba pienākumus;
b atbrīvojums no jebkādiem pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, izceļojot no savas
dzīvesvietas valsts un atgriežoties tajā, un ārvalstnieku reģistrācijas valstī, uz kuru tie dodas
vizītē vai kuru tie šķērso, pildot savas funkcijas.
3 Kad GREVIO locekļi un citi valstu delegāciju locekļi ceļo savu funkciju pildīšanas laikā, tiemattiecībā uz muitas un valūtas kontroli piešķir tādus pašus atvieglojumus kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas īslaicīgi pilda dienesta pienākumus.
4 Dokumenti, kas saistīti ar GREVIO locekļu un citu valstu delegāciju locekļu veikto Konvencijas īstenošanas novērtēšanu, ir neaizskarami, ciktāl tie attiecas uz GREVIOdarbību.
GREVIO oficiālā sarakste vai GREVIO un citu ārvalstu delegāciju locekļu oficiālā
saziņa netiek pārtverta vai cenzēta.
5 Lai GREVIO locekļiem un citiem ārvalstu delegāciju locekļiem
nodrošinātu pilnīgu vārda brīvību un pilnīgu neatkarību, pildot savus pienāku
mus, viņi bauda imunitāti pret tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši,
rakstījuši vai darījuši, pildot savus pienākumus, pat ja minētās personas šos pienākumus
vairs nepilda.
6 Privilēģijas un imunitāti šā Papildinājuma 1 punktā minētajām personām piešķir, lai tās
objektīvi pildītu savas funkcijas GREVIO interesēs, nevis personiskā labuma gūšanai.
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var atcelt šā Papildinājuma 1 punktā minēto personu
imunitāti, ja viņš uzskata, ka konkrētā imunitāte varētu traucēt tiesas spriešanai, un ja to var
atsaukt, nekaitējot GREVIO interesēm.
Ko tās zilās valstis ar savām konvencijām ir panākušas? Ak jā,Muhameds tajās esot populārākais,vai gandrīz,vārds jaundzimušiem.
Kovidafēru pieminēt ir jau nepieklājīgi.
.
.
.
Admins
Nu visi jau nav tik gudri kā tu un putins.