Jau 20 gadus mūs krāpj !
Jau 20 gadus mūs krāpj !
J.Miezītis komentārā “Vēlreiz par vainu un vainīgajiem” apstrīd Ģirta Ančevska apgalvojumu, ka mēs visi esam vainīgi pie tā, kas noticis ar mūsu valsti un tautu. Ančevska apgalvojumam piekritu daļēji – jā, ne visi bija vainīgi. Bija tomēr cilvēki, kuri draudzējās ar savām galvām un kustināja tās “pelēkās šūniņas”. Atmodas sākumā, šajā eiforijā, daudzi kā rubeņi riesta laikā neko neredzēja un nedzirdēja, izņemot savu “rubināšanu”. Jau tad varēja redzēt, kas un kur raujas, iznīcinot Pilsoņu Kongresu. Vajadzēja tikai pakustināt smadzenes un pavērot visapkārt.
Jā, toreiz ar saviem saldi lipīgajiem meliņiem deputāti devīgi piedziedāja ausis šīs zemes “tautiešiem”, sak, visiem sanāks vieta pie valsts siles. Vārdu sakot, vēlētājus maldināja un apkrāpa. Turklāt sākās lielā “privatizācija” un miljonu izzagšana. Uzkāpām uz grābekļa !
Un tā nu jau 20 gadus to vien tikai darījām kā bradājām pa “grābekļiem”.
Eksperimenta pēc mēģināju savu suni piekrāpt ar koka kaulu. Otrajā reizē viņš uz mani paskatījās tādām acīm, ka man palika kauns. Paskatījās uz mani, pagrieza astes galu un aizgāja. Suni otrreiz neizdevās piemānīt, bet cik gan reizes vajag mānīt mūs, lai beidzot apjēgtu, ko ar mums dara un kurp mūs ved šī kliķe ? 20 gadus mūs “baroja” ar solījumiem, pretī saņemot koka kaulu. Par visu to vēl izpelnījāmies “pagodināšanu” – muļķu zemes reņģēdāji, pingvīni. Visus šos gadus esam cēluši uz kakla vienus un tos pašus “balamutes”.
Un tāpēc es piekrītu Ančevska apgalvojumam, ka esam vainīgi, protams, ne visi. Vismaz līdzvainīgi gan ! Krimināllikumā ir pants, kurš paredz kriminālatbildību personai, kura, redzot nozieguma izdarīšanu, neiejaucas, bet pasīvi novēro vai noklusē. Tieši tā mēs pasīvi un apātiski noraudzījāmies, kā pazuda miljonu miljoni, kā nozaga mums valsti, kā mūs nodod un pārdod – arī tagad.
Par šiem ekonomiskajiem noziegumiem lielākais ir politiskais – okupācijas seku legalizēšana. Par to vismazāk runā. Ja jau tādi auni esam, tad šajā mums naidīgu svešinieku burzmā mēs kā tauta pazudīsim drīz vien. Dzīvības un nāves jautājums mūsu tautai ir okupācijas seku likvidēšana pēc visiem starptautiskajiem likumiem un konvencijām !
Vecie gangsteri atgriežas, nomainījuši izkārtnes, atkal lejot salkano ūdentiņu, aiz muguras turot koka kaulu mums, citus esam iebalsojuši Eirokolhoza kantorī… .Bet pāri visam – interfrontes darboņi, pret kuriem stāvējām barikādēs – šodien viņi tur lems mūsu Tēvzemes likteni ! Traģikomēdija, absurds, kāds var būt tikai muļķu zemē !
Nav jātaisa revolūcija, nav jāsit skatlogi un jādedzina autiņi, bet strikti jāpieprasa izbeigt visu šo nejēdzību, ja jau esam klusējot to visu pieļāvuši. Nekas šeit nav nelabojams, vajag tikai gribēt. Bail pat iedomāties, kas var notikt nākošajās Saeimas vēlēšanās ! Ilūziju laiks beidzies jau sen.
Tagad Latvijā vajag atjaunot Taisnīgumu, Tiesiskumu, Demokrātiju un Latviskumu !
Bez šiem četriem stūrakmeņiem latviešu tautai un Latvijai nav nākotnes !
Lai Dievs mums visiem stāv klāt un palīdz latviešu tautai !
=============================================================================================
Foto: Tāds izskatās viens no pretīgākajiem latviešu tautas jūdasiem Jānis Lagzdiņš, kurš balsoja par Staļina okupētās Abrenes atdošanu Krievijas slepkavu režīmam ! Tu,noziedzniek Lagzdiņ, un tev līdzīgie tiksiet arestēti pirmajā dienā pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā. Apsūdzība skanēs visos punktos vienādi:nodevība pret latviešu tautu un Latvijas valsti.
Par foto un komentāru pie tā atbild Helsinki-86 un LRTT dibinātājs.
===============================================================================================
P.S. Ir vispār zināms fakts, ka, ja kādu sakož vampīrs, sakostais pārvēršas par vampīru. Vērojot mūsu latviešu tautā notiekošo, jūtams, ka daudzus sakodušas aitas… .
Jā, gandrīz piemirsu pieminēt mūsu “brašos” tiesībsargus. Tika zagts un pievākts gaišā dienas laikā, krāpts, blēdīts un šmugulēts uz nebēdu, kampts, grābts bez sāta, bet kur tad vainīgie ?! Visi gali ūdenī. Kur tad bija visi šie KNABi, SAABi, dažāda profila poliči utt.
Jā, kādu zivteli jau patramda.
Vēl viena cerība ir 2012. gads, kas sola vispasaules lielās pārmaiņas. Bet tagad, čau pasaulīt, ejam pa “burbuli”… .
Vo nu kādam tas patīk, vo nē (ar plato e), abet tā viš i.
Jānis Zīverts LRTT & H-86 13.04.10.
Pa šiem gadiem varturi ir izveidojuši totālu bloku ,cauri kuram tiek tikai viņiem derīga informācija-sagrozīta,melīga,ar tendenci uz cilvēku apmuļķošanu,iebiedēšanu,sanaidošanu.Esam izveidojuši ,,Latvijas Glābšanas komisiju,,laiatbilstoši M.Hadsona ieteiktajam -veikt Latvijas varas augšgala noziegumumu starptautisku izmeklēšanu-un sodīšanu.Tas ir iesniegts Saeimā un EK pārstāvniecībā -bet atbildes nav.Klātir pievienots A.Lazda unP.Lazdadokumentāls fakts par Saeimas neatbilstību Satversmes 1.2.9.pantam.Esam pārliecināti,ka šis bardaks drīz sabruks.
Ai pārāk dziļi tās aitas ir visu pārņēmušas un man liekas, ka viņām ir lielas pazīšanās ar pasaules aitām.
Ja jūs to neievērojāt, ka jūs jau sadarbojaties ar organizāciju, kuras paspārnē ir organizācija, kura jau pilda Latviešu tautas vienojošu uzdevumu.
Prieks dzirdēt, ka PĒTERIS LAZDA atgriezies ierindā. Viņa rakstītie dokumenti vienmēr balstās oficiālos starptautiskos dokumentos. Zinātājam vajadzētu izplatīt to divu Lazdu uzrakstīto “pieprasījumu”, bet mēs, pārējie, varētu sūtit uz MK un saeimu prasības atbildēt uz to. Baigi forši būtu – piegāzt abas institūcijas ar tūkstošiem piepasījumu, uz kuriem pēc likuma, šķiet, jāatbild 2-3 nedēļu laikā.Lai funkcionāri atpelna savus algas tūkstošus, vismaz rakstot atbildes. :)
Totalitāra Latvija?
Jānis Danoss danos@apollo.lv
. Ir pamats Ulmaņa autoritāro režīmu arī pieskaitīt pie mērenā totalitārisma un tādā kārtā pēc 1. Pasaules kara esam pārlaiduši veselu rindu totalitāros režīmus. Pirmo sarkano totalitāro komunistu valdību, tālāk no 1922 līdz 1934. gadam vienīgo patiesi demokrātisko parlamentāro valsti, no 1934. Gadam autoritāru valsts iekārtu, no 1940 līdz 1957. Totalitārās diktatūras – autoritāro komunismu, no 1957 līdz 1991. gadam totalitāro nosacīti autoritāro komunismu, no 1091 līdz 1993 gadam nosacīti demokrātiski parlamentāro un beidzot no 1993. Gada autoritāras grupas diktēto valsts pārvaldes struktūru, kuru tikai ļoti nosacīti var apzīmēt, kā demokrātisku, jo ir izkropļots 1922.g. Satversmes vēlēšanu likums, kas pārvērta parlamentu par dažu cilvēku huntām līdzīgu grupu pārvaldītu valsti
Vai mums ir demokrātija?
Vispirms ir skaidri jāapzinās, ka demokrātiskas vēlēšanas nekādā mērā nenodrošina demokrātiju. Visspilgtākais piemērs ir ācijas nacionālsociālistu radītā totālā autoritārā diktatūra, kas Hitleru ievēlēja ar demokrātiski ievēlētā parlamenta palīdzību.
Mūsu itkā demokrātiskās vēlēšanās, kurās vēl trakāk nekā PSRS kurā bija (teorētiski) partijas un bezpartejisko bloks, var vēlēt tikai partiju sarakstus! Latvijas Satversmē savulaik nebija neviena vārda par partijām!! Augstākās padomes deputāti, kuru liela daļa bija vecās partokrātijas pārstāvji vai arī tai pietuvinātie kadri, ievazāja partiju noteicošo lomu jaunajā vēlēšanu likumā, tādā kārtā nodrošinot sev vietu Saeimā izslēdzot naivos patriotiskos tautfrontiešus no spēles.
Tautas frontes frakcija kurā bija bijušo tautfrontiešu vairākums (paanalizējiet šos kadrus), itin viegli pārbalsoja tautfrontiešu satversmes frakciju, kas bija par Latvijas satversmes restitūciju.
Jaunais partiju un vēlēšanu likums nodrošināja nelielai finansiāli spējīgai grupai nodibināt zem partijas izkārtnes varas struktūras ar kuru palīdzību realizēt dažu cilvēku finansiāli politisko diktātu valstī. Smieklīgais partijas biedru skaits, kuru ietekme šajās viltus partijās bija un arī šodien ir tuvo nullei, deva un arī šodien dod iespējas manipulēt ar vēlētājiem, kuri ir nostādīti mazākā ļaunuma izvēles priekšā.
Atgriežoties pie demokrātijas jēdziena, jāatgādina, ka demokrātijas mērs ir iespēja kaut cik nozīmīgai ļaužu grupai iespaidot likumdošanas procesu. Tīri skaitliski vērtējot, jākonstatē, kādai daļai no iedzīvotājiem ar konkrēta likuma palīdzību tiek apmierinātas viņu vajadzības vai vēlmes un kādai daļa no tā jācieš zaudējums. Ja likums ir labvēlīgs 90% iedzīvotājiem, tas ir pilnīgi demokrātisks, ja tikai 10% ir ieguvēji, tas ir antidemokrātisks un liecina par kolektīvu vai personīgu diktatūru valstī.
Apskatot mūsu Saeimas darbību klaji redzams, ka varas partijas nepārstāv neko citu, kā šauru, merkantīlu interešu grupu, bez jebkādas atgriezeniskas saites ar savas partijas biedru domām un kur nu vēl attālinātā vēlētāju vajadzībām vai vēlmēm. Vienīgais mērs ir neliela vēlme, kaut vārdos spēlēt uz savu vēlētāju kontingentu un nedauz apsteigt savu konkurentu, nekaitējot sava klana interesēm. Apziņa, ka vēlētājam tik un tā nāksies kādu no šī klana izvēlēties rada šāda klaas diktatūras precedentu kā strādājošo pensiju cirpšana, nerunājot par izdabāšanu saviem sponsoriem (kuri ir pašu rindās) un neskaitāmajiem lielo algu pārpumpētājiem.
Viens no ļaužu muļķošanas veidiem ir bubulis: OLIGARHS, KRIEVI NĀK un-vai ĀRZEMJU KAPITĀLS.
Bez lielas rēķināšanas var konstatēt ka atrodamies savstarpēji konkurējošo varas grupējuma ietvaros, kas, vai nu evolucion;ari, vai revolucionāri tuvojas svām beigām. Es vismaz ceru, ka evolūcijas ceļā, jo jebkura revolūcija ( arī kultūras) iesviež tautu dziļā bedrē, vēl dziļākā nekā esam.
Jebkuri procesi sabiedrībā ļauj izsekot patreizējo apstākļu cēloņus kuru sekas tagad piedzīvojam. Bez lielas prātošanas un analīzes var izsekot Atmodas degradācijai un varas struktūru aizvien pieaugušajai patvaļai. Sabiedrības aizvien samazinātās iespējas iespaidot politiski ekonomiskos procesus valstī ir tiešās sekas vēlēšanu sistēmai. Labi un mērķtiecīgi izveidotā vēlēšanu sistēma tiešā veidā pārgrieza saiti star vēlētāju un valdību. Iedibinot mistisko „partiju” jēdzienu, kurā nav ne kripatiņas no demokrātijas, jo piešķir nelielai personu saujiņai ekskluzīvas tiesības startēt vēlēšanās un pēc tam diktēt tautai savus noteikumus un likumus. Interesanti paanalizēt, kas bija šīs viltus demokrātijas izstrādātāji – Kluba 21- pamatsastāvā. Naivo tautfrontiešu patriotu, vecās nomenklatūras ierēdņu un interfrontiešu bariņs bija totāli bezspēcīgs valsts izlaupīšanas priekšā, kura tika veikta uz dažādu veicinošu likumu pamata, tātad gaišā dienas laikā un LIKUMĪGI! Varētu jautāt, kāds tam sakars ar vēlēšanām? 24. gada satversmes ietvaros jebkurš Latvijas pavalstnieks varēja kandidēt uz Saeimu, kas deva iespējas vēlētājiem brīvi izveidot sev vēlamo Saeimu neskatoties ne uz kādiem partiju izveidotajiem sarakstiem. Jaunais likums deva iespējas manipulēt ar vēlētāju un radīt viņam šķietamas izvēles ilūziju. Šī ilūzija maz atšķiras no padomju vēlēšanas sistēmas, kurā brīvā izvēle bija „pavēlētās brīvprātības” ietvaros. Jāatzīst, ka tīri teorētiski partijas-bezpartejiskā bloka variants ir nesalīdzināmi demokrātiskāks par tagadējo, sīku varas struktūru diktatūru. Pašreiz mums ir iespēja izvēlēties „mazāko no ļaunumiem”, bet jebkāda cerība par ievēlēto atbildību vēlētāju priekšā nav, jo deputāti pakļauti savas „partijas” patiesībā šaura varas grupējuma pavēlēm. Visas tukšās pļāpāšanas par sirdsapziņu, ētiku un godīgumu ir galīgi garām. V ai tiešām tauta neredz un nesaprot, ka aizvien jauni godīguma sludinātāji ir vistīrākie viltvārži, jo viņi taču ir apņēmušies pirmā kārtā paklausīt savas partijas (dažu līderu) nostādnēm. Latvijas likumos par partijām nav nevienas norādes par partijas iekšējo demokrātiju, kurā viens no būtiskākajiem principiem ir kadru izvēles atklātie un caurskatāmie kritēriji kā arī lēmumu pieņemšanas demokrātiskā procedūras.
Ar nacionaliem lozungiem jus varat panakt tikai to ka jus pasus uzmet uz daksam pasi latviesi.20 gadus jums bija iespejas gvelzt.Viss ir beidzies.Iesaku sapratigi domajosiem pievienoties kustibai TAUTAS KONTROLE.TIkai visiem kopa mums izdosies noslaucit zaglu bandu un nemt varu savas rokas.