Informācija par Atklāto vēstuli.

Vēstules pamatmērķis- rosināt apturēt zemes izpārdošanu ārvalstniekiem un personām bez Latvijas pilsonības.
Atbalstītāju parakstīšanās zemāk lasāmajai Atklātajai vēstulei (AV) turpināsies līdz 11.Saeimas normāla darba sākumam. Tad AV tiks pāradresēta jaunajiem likumdevējiem un Latvijas valsts vadītājiem. Līdz tam laikam AV ar slīpu rakstu vai iekrāsošanu var labot, papildināt un komentēt.

Foto: Andrejs Lucāns

Ja Jūs, godājamais(ā) atbalstītāj(a), piekrītat AV izvirzītajām pamatnostādnēm, lūdzu, papildiniet atbalstītāju sarakstu ar savu vārdu, uzvārdu , izglītību un personību izceļošām norādēm, dzīvesvietas norādi un nosūtiet uz beigās pievienoto E-pasta adresi. Parakstīties tiek aicināti visi, arī deputāti, kas saprot un apzinās problēmas nopietnību.
Par AV atbalstītāju personību autentiskumu, AV nosūtīšanu adresātiem un AV parakstītāju informēšanu ar adresātu atbildēm atbildīgs :  Andrejs Lucāns, Burtnieku nov., Burtnieku pag., z/s ‘’Bušas’’, Valmieras raj., LV – 4206, E – pasts : andrejslucans@inbox.lv , k.t. – 6 42 00205.
Ar cieņu, Andrejs Lucāns, 13.07. 2011.g.

Spilgtākai ierosmei gribu piebilst, ka Latviešu patriots dzejnieks Andrejs Eglītis mūs brīdina :
‘’Turiet savu zemi ciet,
Zeme taisās projām iet,
Projām iet ar svešām kājām
Prom ar šūpuļiem un mājām – Turiet ciet!
Savu zemi paturēt – Savas mātes valodiņu; Valodiņa zemi tur, Zeme tur
valodiņu.’’
Savukārt Jānis Jaunsudrabiņš liek atcerēties paša pārdzīvoto :

‘’Kas cilvēks ir bez dzimtenes,
Bez tēvijas, bez mājām?
Tik puteklis un pameslis
Zem svešu tautu kājām.’’
Un ko par zemi domāja Jānis Rainis? : ‘’Zeme, zeme – kas tā zeme, Ko tā
mūsu dziesma prasa? Zeme tā ir valsts. Mēs gribam savu latvju dvēsli!
Mēs gribam savu latvju mēli! Mēs gribam savu latvju zemi! Mēs gribam
brīvi! Brīvē mēs gribam savu dzīvi! Un to mēs gūsim!’’

Valsts prezidentam, 11.Saeimas priekšsēdētājai un deputātiem,
Ministru prezidentam.

Atklātā vēstule.

Godājamie tautas kalpi – valsts varas reprezentētāji, likumdevēji un varas nesēji! Lauksaimnieki un zemnieku ģimeņu saimniecību atbalstītāji aicina Jūs pievērst uzmanību Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, mežu, purvu un dabisko ūdeņu (turpmāk – zeme) īpašumiem un to liktenim, no kā vistiešākā veidā atkarīgs arī Latvijas valsts un tautas liktenis. Ar neizpratni vērojam un vērtējam atjaunotās Latvijas Saeimas sasaukumu darbību un tās sekas. Neatkarībā aizvadīto gadu valsts politikas rezultātā laukos esam ieguvuši lielā mērā degradētu vidi, nevienmērīgi attīstītu lauksaimniecisko ražošanu, bezdarbu un pieaugošu iedzīvotāju bezcerību. Mazais lauku ražotājs, kas pēc sava daudzskaitlīguma reprezentē tautu, valstij kļuvis lieks un nevajadzīgs, kaut lielu daļu pārtikas importējam.Valsts nesekmē ģimenes saimniecību attīstību, bet apliek tās ar lielākiem nodokļiem, viņiem pienākošos valsts un ES atbalsta daļu pārdala par labu lielsaimniecībām un par ražoto produkciju pārstrādātāji maksā zemāku cenu. Dziļi pazemoti šie cilvēki spiesti pamest pašu iekārtotās darbavietas un darba meklējumos doties prom no Latvijas. Sīksaimniecību, mazo un vidējo zemnieku ģimeņu saimniecību likvidācijas politika Latvijā, egoistiska starpnieku slāņa lauksaimniecības ražojumu pārstrādāšanā un tirdzniecībā radīšana un lobēšana, kā arī parazītiskas un birokrātiskas lauksaimniecības pārvaldes un vadīšanas stiprināšana padzen no tēvu zemes daudzus Latvijas pilsoņus. Tas būtiski mazina sabiedrības stabilitāti un rada nopietnus sociālu konfliktu draudus
tuvākā nākotnē.Darba spējīgo cilvēku emigrācija, pamestās zemnieku sētas un slēgtās skolas spilgti apliecina līdz šim pieņemto likumu neatbilstību tautas
pastāvēšanas interesēm. Teikto pārliecinoši pierāda tas vien, ka mūsdienu Latvijas lauksaimniecība uz katru valsts iedzīvotāju ražo tikai 50% no pirmskara zemniecības ražotā, bet pašpatēriņam – 30%. Ir bijis pietiekami daudz laika, lai pārvarētu kādreizējās kolektivizācijas sekas un radītu laikmetīgu zemes izmantošanas sistēmu. Taču tas nav noticis. Tādēļ secinām, ka Jūsu juridisko priekšgājēju un arī Jūsu pašu līdzšinējā ekonomiskā un agrārā politika, ja atturamies to nosaukt par noziedzīgu, bijusi ačgārna, tuvredzīga un Latvijas pilsoņiem nelabvēlīga. Jūsu radītais priekšstats, ka zemnieku ģimenes saimniecība ir kaut kas sīks, arhaisks, savu laiku nodzīvojis, mazražīgs, cilvēka fizisko un garīgo spēju notrulinošs veidojums, neatbilst vēsturiskajai pieredzei. Valsts pamats ir zeme un tauta, kas to apsaimnieko. Zeme ir nācijas bagātība, ko nedrīkst uzskatīt par īpašumu tā parastajā nozīmē, jo zemes daudzums tās apsaimniekošanas gaitā nepalielinās, turklāt ceļu būves, pilsētu attīstības un citu faktoru ietekmē tas nenovēršami samazinās. Zemei nepieciešams no citām „precēm” atšķirīgs statuss.
Aizvadītais laiks ir rādījis, ka valsts līmenī to saprast nav bijusi vēlēšanās. Zeme bez ierobežojumiem tiek izpārdota vai atdāvināta personām (fiziskām un juridiskām), kas nav Latvijas pilsoņi. Izpārdota vai atdāvināta ne tikai desmitiem, bet gan simtiem tūkstošu hektāru platībā. Turklāt minētais notiek atbilstoši Jūsu un Jūsu priekšgājēju pieņemtajam, it kā zemes tirdzniecību „ierobežojošajam” likumam, kas īstenībā arvien vairāk no savas tēvu zemes atsvešina tās likumīgo
saimnieci – latviešu tautu.Daudzu gadu runas par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un kooperāciju pagaidām tikai piesegušas valsts izsaimniekošanu. Dažādi
tulkojami likumi slēpj Latvijas valsti degradējošu būtību. Līdz šim nav radīti ne vienlīdzīgas konkurences apstākļi, ne valsts augstāko institūciju pausta patiesa un pārliecinoša vēlme atbalstīt un ieviest kooperāciju veicinošu ekonomisko politiku. Ilgstoša saimniekošana uz rentabilitātes robežas mūsu zemniekus, gluži kā dzimtbūšanas beigu posmā, padarījusi par nespējīgiem pirkt savu zemi pašiem. Zemes iztirgošanas ‘’aizsardzības” pagarinājumu līdz 2014.g.1.maijam uzskatām
tikai par vāju atrunu, kas tik un tā aizsardzību nenodrošinās. Toties pēc šī termiņa latviešu tauta pat šķietami pārstās būt savas zemes saimniece.
Pieprasām Latvijas valsts likumdevējiem un vadītājiem :
1. Sniegt izsmeļošu analīzi par ekonomisko stāvokli Latvijas lauksaimniecībā, t.sk. par zemes īpašumu tiesisko piederību.
2.Lauksaimniecību definēt kā saimniekošanu-dzīvesveidu. Izstrādāt lauksaimniecības attīstības stratēģiju un zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas programmu. Tā pakārtojama neatkarīgas nacionālas valsts un latviešu tautas interesēm, apspriežama tautā un apstiprināma Saeimā.
3. Apturēt zemes pārdošanu personām bez Latvijas pilsonības līdz zemes īpašumtiesību un lauksaimniecības attīstības stratēģijas akceptēšanai Saeimā. Par šo soli informēt Eiropas Savienības attiecīgās institūcijas, atsaucoties uz ES idejiskā pamatlicēja Roberta Šūmana norādi, ka vienkārši ar balsu vairākumu pieņemts starptautiskas gribas izpaudums nedrīkst būt „saistošs nacionālās gribas izteikumam tādā jomā, kur pat kādas valsts eksistence var tikt apdraudēta’’. Arī 1984.g. ANO cilvēktiesību komisija jēdzienu – nacionālā drošība – skaidro uzsverot, ka katras valsts pamatnācija, kuras pastāvēšana ir apdraudēta, var pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērstu. Zemes pārdošanas apturēšanu personām bez Latvijas pilsonības pamatot balstoties uz iepriekš teikto un neadekvāto subsīdiju sadali ES dalībvalstīm, kas zemes tirgū ilgsoši Latvijas zemniekus ir padarījušas konkurētnespējīgus. Pašreizējā zemes tirgus nosacījumus definēt kā ES
attiecīgo institūciju akceptētu ekonomisko genocīdu pret Latvijas zemnieku ģimenes saimniecībām. Šobrīd Latvijas valsts un latviešu tautas eksistence ir apdraudēta !
4. Latvijas Satversmes 2. pantā nostiprināt zemes īpašumtiesības šādā redakcijā :

„ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas pilsoņiem. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži, purvi un dabiskie ūdeņi pieder Latvijas valstij, tās pašvaldībām un pilsoņiem”.
5. Turpmāk ierobežot Latvijas laukos lielu industriālu cūku, liellopu, t.sk. slaucamo govju utt. audzēšanas un nobarošanas kompleksu celtniecību, kas būtiski apdraud vidi, zemnieku ģimeņu saimniecību eksistenci un ražošanu šajās teritorijās.
6. Industriālās biznesa lielsaimniecības atzīt par Latvijas dabu un kultūrvidi degradējošām, tāpēc veicināt zemnieku ģimeņu saimniecībuveidošanos, saglabāšanu un attīstību.
7. Latvijas Hipotēku un zemes bankā nodrošināt līdzekļus ar attīstību veicinošu procentu likmi zemnieku ģimeņu saimniecību aizdevumiem zemes pirkšanas vajadzībām.
8. Noteikt par valsts līmeņa uzdevumu, ar valsts finansiālu līdzdalību sākumposmā, aptverošas zemnieku ģimeņu saimniecību kooperācijas iedibināšanu – no ražošanas līdz pārstrādei un realizācijai savos lielveikalos, kur visi dalībnieki ir līdztiesīgi. Paļaušanās uz zemnieku pieredzes, sapratnes un pašiniciatīvas evolūciju vien, kas notiks nezin kad un kā liecina 20 gadu pieredze, nedod cerētos rezultātus. Valsti aptveroša zemnieku kooperācija, kā to redzam ārzemju pieredzē, ir viens
no pamatnosacījumiem konkurētspējas un rentabilitātes nodrošināšanai, dabas un kultūrvides saglabāšanai, lauku depopulācijas apturēšanai un ilgtspējīgai attīstībai, zemes saglabāšanai tautas īpašumā.
9.Noskaidrot sīksaimnieku – vienas divu govju, sīklopu, mājputnu un citas iespējamās lauksaimniecības produkcijas ražotāju ražošanas pašpatēriņam un tirgum
pārtraukšanas iemeslus, novērst šķēršļus un ar valsts atbalstu radīt motivāciju atgriezties pie šīs ģimenes eksistenci pašnodrošinošās nodarbes. Izmantot šo ceļu bezdarbnieku, priekšroku dodot jaunām ģimenēm ar bērniem, pašapgādes iedibināšanai un lauksaimniecības produkcijas ražošanas tirgum ierosmei.
10. Lai zemnieku saimniecībām nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Latvijas valsts un ES subsīdijas sadalīt pretēji proporcionāli zemes kadastrālajai vērtībai neatkarīgi no īpašumā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Lai likvidētu nevienlīdzību, kāda, iespējams, saglabāsies subsīdiju sadalē starp ES dalībvalstīm arī pēc 2013. gada, vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšanai ar no citām ES dalībvalstīm Latvijā ievesto lauksaimniecības produkciju, izmantot ekonomiski pamatotu un argumentētu pievienotās vērtības nodokļa korekciju, V.Krištopana valdības laikā izmantoto antidempinga mehānismu vai pat muitas institūcijas atjaunošanu. Latvijas tirgu – Latvijas zemniekiem!
11*. Ar likumu noteikt maksimālo zemes īpašumu platību vienam īpašniekam vai vienai ģimenei. Zemes īpašniekam pašam jāsaimnieko savā saimniecībā.
12. Atbalstīt un finansiāli nodrošināt patiesas lauksaimnieku – zemnieku pašpārvaldes iedibināšanu, sākot ar biedrībām pagastos, novados, rajonos un apvienojot Centrālbiedrībā Rīgā.
13. Augšminēto priekšlikumu realizācijas nodrošināšanai, lauksaimniecības problēmu izzināšanai, to risināšanas ceļu meklēšanai un likumprojektu izstrādāšanai Saeimas ‘’Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas’’darbā iesaistīt nacionāli pašapzinīgus, no partiju un biznesa kapitāla savtīgām interesēm neatkarīgus, sabiedrībā cienītus lauksaimniekus, tautsaimniekus – ekonomistus, sociālantropologus, demogrāfus, zinātnes, izglītības un kultūras
pārstāvjus, juristus, tiesību speciālistus un tml.Brīvam neierobežotam zemes tirgum, kas neatbilst ilgtspējīgai lauksaimniecības politikai Latvijas tautas interesēs : kategorisku NĒ !
Aicinām pašreizējos likumdevējus, valsts vadītājus, ar nacionālu pašapziņu un pašcieņu apveltītas institūcijas un partijas iekļaut šos priekšlikumus savu organizāciju darba programmās.

Arī pirmskara Latvijas valsts vadītājs un lauksaimnieks Kārlis Ulmanis teicis :
„Ja gribam strādāt pie Latvijas izveidošanas un nākotnes nodrošināšanas,
ja gribam redzēt Latviju stipru, spēcīgu un mūžīgu, tad atminēsim, ka
jāstiprina un jānodrošina vispirms pats spēka un mūžības pamats – lauki,
lauksaimniecība, zemnieks…Lauku mājas ir zemturu mītnes un tautas
dzīvā spēka avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības māju un zemes
pataisīšana par tirdzniecības priekšmetu.”

Tā kā jautājums par zemes piederību ir ļoti svarīgs, jo tas var būtiski ietekmēt latviešu tautas nākotni, uzskatām, ka mums ir morālas tiesības ne tikai lūgt, bet arī kategoriski prasīt, lai augstākās valsts varas iestādes un to darbinieki pret to izturētos ar vajadzīgo atbildību. Ja bezatbildīgā attieksme Latvijai vitāli svarīgajos jautājumos turpināsies, uzskatīsim par savu pienākumu apelēt pie tautas visplašākajām aprindām ar aicinājumu meklēt šim jautājumam neparlamentāru risinājumu.
*Lūk, tāpēc arī būtu nepieciešams Latvijā ieviest šādus priekšlikumus :
* Lauksaimniecības un mežu zemes īpašniekiem, kā fiziskām, tā juridiskām personām atstājamas līdz jauna likuma pieņemšanai viņu pašreizējās zemes
platības, kuras var tikt pārdotas tikai Latvijas pilsoņiem;
* Aizliegt no jauna apvienot vienās rokās īpašumtiesības uz lauksaimniecības un meža zemēm ar kopējo platību vairāk par 300 (vai 500) ha;
* Ja mantošanas ceļā apvienotos vienās rokās vairāki lauksaimniecības un meža zemes īpašumi, kopplatībā pāri par 300 (vai 500) ha, tie likvidējami brīvprātīgi triju gadu laikā skaitot no mantojuma saņemšanas dienas, atstājot mantiniekam pēc viņa izvēles vienu vai vairākus
īpašumus vai to daļas kopplatībā līdz 300 (vai 500) ha;
* Atļaut lauksaimniecības un/vai meža zemes īpašniekam nomāt zemes platības virs 300 (vai 500), noslēdzot ar iznomātāju nomas līgumu , kas reģistrējams vai ierakstāms zemes grāmatā.
Līdz ar to zemes īpašumtiesību jautājums būtu atrisināts un Latvijas lauku ļaudis varētu nodrošināt savas zemes saimniektiesības.’’ ‘’
(Dr.habil. agr., profesors Artūrs Boruks, ‘’LA’’,02.05.2006.; ‘’LA’’,
19.05.2006.).

Seko paraksti….

piem:63.Dzintra Geka, kinorežisore,Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere;
64.Anda Līce, dzejniece, publiciste, zemkope, Triju Zvaigžņu ordeņa
kavaliere; 65.Ada Pabērza, bijusī skolotāja, zemkope, Valmieras pag.,
66.Tatjana Miščenkova, lauksaimniece, Burtniekos; 67.Visvaldis Skujiņš,
agronoms, lauksaimnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Naukšēnos;

LRTT 27.12.11

andrejs lucāns
An L.grantins@hotmail.de
Labdien, Grantiņa kungs !

Paldies par atsaucību Atklātajai vēstulei pret rusifikāciju, kā arī par atbalstu  lauksaimniecības problēmu risināšanas prasībām. Atklāto vēstuli par lauksaimniecību sūtīt adresātiem ātrāk kā pēc referenduma pret rusifikāciju, šķiet, nav vērts. Līdz tam laikam lauksaimniecības atbalstītāju pulcēšana turpināsies. Kādi būs rezultāti, par tiem visi atbalstītāji tiks informēti.

Vēlot vislabāko, ar cieņu, Andrejs Lucāns.