Vai Dombrovskis ir noziedznieks ?

Tas viss ir pupu mizas, ko te raksti.
Esi konkrētāks ! Vairākkārt esi rakstījis par Godmani, citiem…
Uzraksti, ko tieši Godmanis ir privatizējis? es pārbaudīšu. Ja būs taisnība – publicēšu datus (protams, pārbaudot privatizācijas likumību). Līdz tam laikam uzskatīšu Tevi par meli un latviešu aomelotāju.
Ja ir ziņas par citem – raksti konkrēti, citādi Tava ļurināšana sen ir palikusi smieklīga.
Piemēram, par “miljonāriem” Kleckinu, Vanagu, Peteru un kādus vēl Tu tur loki.
Grantiņ, pagaidām esi tikai tukšu salmu kūlējs.
Arī Atmodu Tu nesāki. Neplāties. To darīja citi un daudz gudrāk un pamatīgāk.

Admins atbild:
Ja runā par konkrētību, tad nekonkrēts tu esi. Nosauc savu vārdu, savu i-vietni un es tev aizsūtīsu dokumentus par to pašu, tev “dārgo”, Vanagu. Neuzvedies, kā žurka pagrīdē, lien ārā. Un- nosauc arī TOS gudros Atmodas “sācējus”.

Pilnīgi pareizi!To glumo rāpuli vajag labi noslānīt, un tad aizvilkt uz karātavām!

Vai tad,,atmodas nerīkoja,, cionisti?
Pēc pirmajām,,brīvības cīņām,,pēdējie Balti bija nesaprašanā,kas vispār notiek.kalpaka lielākais uzdevums bija vazāties pa Baltu mājām lai ātrāk visus nosistu un ir liels jautājums,kas viņa iniciatīvai pielika punktu?

Linard, es te nepublicējos ik pa dienai, apsolot, ka kāršu Latviešus un tas būs tas gaismas periods, kas atnesīs tautai labklājību. Zīmīgi, ka Tu aprej nevis klusus interfrontes oiekritējus, kādu starp latviešiem netrūkst, bet gan latvie;sus, kuri kaut ko dara Latvijā un nevis slapstās kaut kur.
Kas Tev lidz braukt un strādāt Latvijā ? Nekas. Vienkārši esi pašlabuma meklētājs un vienīgais, uz ko esi spējīgs, sakūdīt kādu luni ( es pat nezinu – kā rakstīt šo vārdu – laikam ar lielo burtu.. )
Tā kā – lūdzu faktus uz dēļa! Citādi – muldi te gadiem pa tukšo.
Kas atiecas par Vanagu – neesi viņa kurpju cienīgs.
Un vispār – kādreiz bija tā – ja Diena par kādu rakstīja kaut ko sliktu, to cilvēku varēja ievērot – bija zināms, ka viņš Latvijā ir kolabu izdarījis.
Tāpat arī Tu. Jebkuram cilvēkam, kuru aplej ar mēsliem, aug tikai vērtība. Ir saprotams, ka cilvēks ir labs, jo Tu jebkuru cilvēku, kuram ir kāds gaišums – ienīd. Lai gan,taisnības labad jāsaka – Tu aplej visus nešķirodams.
Kas attiecas uz Atmodas sācējiem. Skatījos, Tevis viņu vid;u nav. Atvaino. Lielībnieks un plātīzeris esi.
Un LAtvijai neko devis neesi.

Admins
Tavs vārds būs atkal pieminēts nākošajā rakstā. Tu jau vari rakstīt kādā “stilā” vien vēlies, bet tavs krieviskais domāšanas veids lien laukā kā īlens. Sods tev būs viens- karātavas. Kā jau iepriekšējā komentāra papildinājumā rakstīju: žurkas,tādi kā tu, dzīvo pagrīdē un lien ārā tikai tumsā, lai darītu savus ļaunos darbus… .Vot tak, kosķa !

Linard, nu atbildi taču – ko Tu esi izdarījis labu Latvijai?
Tu esi kādreiz kādam nabagam vai nelaimē nonākušam palīdzējis? Atbilde viena – NEKAD.
Sevī iemīlējies ļauns egoists esi. Tu vispār kādu mīli, izņemot sevi?

Raksta virsrakstam nevajadzēja pielikt jautājuma zīmi, jo zinam ,ka ir noziedznieks.
Par to Merkūru un slīpēto demagogu AG piemetināšu ,ka SC ir viņam uzdevis šķelt latviešus. Vienā vieta SC runas vīrs ir nosaucis AG par SC vienīgo īsteno patriotu un solīja viņam dot naudu. Bet laikam AG rijība ir liela un viņš Merkurā vel lūdza .lai citi pērkt telefona kartes latviešu šķelšanai. Tas A.Garda tam demagogam uzspļauj un viņu nelaiž pat sev tuvumā. Bet biedrība Latvietis ,kur AG ir ielavījies, lai to šķeltu ,pat patriotisko vadītāju Inkenu nekad nepiemin, jo tas jau pamuļķi, kas grib kļūt par prezidentu uzskatot sevi par Hitlera mantinieku neņem par pilnu . Tagad nodibinājās NA un gan jau demagogs tur gribēs ielavīties un to sagraut. Neviens viņu negrib, bet AG bez kauna sajūtas visiem uzbāžās.

Sevī iemīlējies ļauns egoists esi. Tu vispār kādu mīli, izņemot sevi?

Fon grantings ļoti mīl reperbāņa palaistuves. Arī uz šosejas viņš tās nesmādē. Tāpēc viņam nav naudiņas, ko iedot kādam latviešu nabagam.

Ko tagadējā ASV vēstniece darīja Latgalē pie bijušā komjaunatnes sekretāra, tagadējā Latgales mafijas jumta un partijas “Saskaņas centra” valdes locekļa Jāņa Urbanoviča? Vai novērtēja zemi,kuru pirks?

Jāsaprot, ka arī Amerikā ir latviešu draugi un latviešu “pārdevēji”. Vislabākais ir rakstīt ASV kongresmeņiem un pajautāt, ko tagadējā ASV vēstniece sarunājusi ar Latvijas valsts zagļiem?

Jāteic, ka tagadējā ASV vēstniece, salīdzinot ar iepriekšējiem ASV vēstniekiem ir kā nakts pret dienu. Viņa rīkojas tāpat kā bijušais Vācijas Federācijas kanclers Šrēders, kurš par miļjardiem vērtas lēcas bļodu pārdevās Krievijas Gazprom.

Atcerēsimies, ka Latvijas valsts zagļa Andra Šķēles tagadējā sieva Kristiāna Lībene ilgus gadus sēdēja kopā pie viena galda ar partijas Latvijas Ceļa biedru, Saeimas deputātu, tā paša Andra Šķēles un advokāta Andra Grūtupa iesaistītā Latvenergo lietas afērā Trīs miljonu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju, manāmi nodzērušos Andreju Panteļejevu. Vienu brīdi viņu bija paņēmis pie sevis Aigars Kalvītis, bet tagad viņš strādā SAB. Tā ir viena politmafijas banda.

Te ir runa, ko teica patiess Latvijas tautas draugs – bijusī ASV vēstniece Toda Beilija. Diemžēl viņai vēlāk mājās notika nelaime – bija ugunsgrēks, kā rezultātā viņa zaudēja mīļus tuviniekus. Tad daudzi latvieši domās un sirdī juta līdzi un lūdza Dievu par Todu Beiliju un viņas ģimeni, lai Visaugstākais palīdz nelaimē. Latvieši spēj atcerēties tos cilvēkus, kas palīdzējuši Latvijai un latviešiem. Diez vai to varēs teikt par tagadējo ASV vēstnieci, kuras laikā Latvijā tiek pieļauts, ka Krievijas specdienesti netraucēti ar partijas Saskaņas centrs un Lidermaņa biedrības rokām sēj Latvijā nemieru un postu. Diez vai Todas Beilijas laikā būtu pieļauts, ka NATO dalībvalstī Latvijā var latviešiem uzspiest krievu valodu kā valsts otro valodu.

ASV vēstnieces Ketrīnas Todas Beilijas runa Latvijas Universitātē, 2007. gada 16. oktobrī

Latvijā izglītību vērtē ļoti augstu, un esmu dzirdējusi, ka Rīgā mācīties ierodas daudzi studenti no visas Latvijas. Dažiem no jums, lai nokļūtu mācību iestādē, jāpārvar Rīgas noslogotā satiksme vai arī Rīgā jānokļūst ar vilcienu vai autobusu. Jūs tādējādi apliecināt savu apņemšanos iegūt izglītību. Saprotu, ka daudziem no jums studiju laikā ir arī pilnas slodzes darbs. Kā teica mans vectēvs: “Tava izglītība ir kaut kas tāds, ko neviens nekad neatņems.”

Jaunieši ir jebkuras valsts nākotne, un ar to sparu, enerģiju un apņemšanos, ko redzu studentos Latvijā, šai valstij ir iespējama ļoti spoža nākotne. Taču šādas nākotnes nodrošināšana ne vienmēr ir viegla. Ir vajadzīga apņemšanās un aizrautība. Ir vajadzīgs tas pats, kas ik dienas liek jums ierasties uz studijām, tikai plašākā mērogā. Šodien es ar jums vēlos pārrunāt dažus nākotnes izaicinājumus un vēlos aicināt jūs apsvērt, kā jūs varētu palīdzēt tos atrisināt. Esiet droši – šī nav lekcija un jums neuzdos pārbaudes darbu.

Latvijas Universitātes Lielajā aulā pēdējā gada laikā esmu bijusi divas reizes. Tieši šeit prezidents Džordžs Bušs un ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito ieradās, lai godinātu stiprās attiecības starp abām valstīm. Tuvojas Rīgas NATO sammita viena gada jubileja. Šā pasākuma ietvaros prezidents Bušs šeit uzstājās pagājušā gada 28. novembrī. Šā gada jūlijā tiesnesis Elito bija ieradies Latvijā, lai piedalītos mūsu organizētajā konferencē par ētiku un caurskatāmību tieslietu sistēmā.

Viņi abi cildināja stiprās saites starp ASV un Latviju – saites, kas balstītas uz kopīgām vērtībām. Mēs bieži runājam par to, ka šīs attiecības veidojuši dažādi notikumi, piemēram:

1) ASV neatzina padomju varas realizēto Latvijas okupāciju;

2) Latvijas sadarbība ar ASV cīņā pret terorismu, īpaši – nodrošinot karavīru dalību misijās Irākā un Afganistānā;

3) abu valstu dalība NATO.

Pēdējās dienās esam redzējuši jaunus notikumus, kas apliecina stiprās saites starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pagājušajā nedēļā Saeima pagarināja termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalībai ISAF misijā Afganistānā – vissvarīgākajā NATO misijā – uz vēl vienu gadu. Esam priecīgi par Aliansei izrādīto uzticību. Premjerministra birojs ir informējis par premjera plāniem novembra sākumā doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs gaidām šo vizīti, un esmu pārliecināta, ka premjerministru Vašingtonā uzņems ļoti sirsnīgi.

Draudzība un ciešās saites starp abām valstīm turpināsies. Kā NATO dalībvalsts Amerikas Savienotās Valstis paliks uzticīgas Latvijas neatkarībai un drošībai. Tas nemainīsies. Mūsu partnerattiecību pamatā ir uzticība vērtību kopumam, kas abām valstīm – un gan Amerikas, gan Latvijas tautai – ir vērtīgs un dārgs. Tā ir mūsu uzticība brīvībai, demokrātijai, indivīda tiesībām, kā arī godīguma pamatstandartiem.

Stāvot šajā auditorijā pagājušā gada novembrī, prezidents Bušs atcerējās Latvijas grūto ceļu uz brīvību un to Baltijas valstu iedzīvotāju drosmi, kas 1989. gada augustā sadevās rokās, lai izveidotu Baltijas ceļu un tādējādi parādītu savu solidaritāti pret padomju represijām. Tas bija viens no dziesmotās revolūcijas notikumiem, kurā piedalījās daudzi latvieši, pieprasot brīvību – tiesības, kas tiem pienākas.

Tajā pašā runā prezidents Bušs Latviju izcēla kā paraugu citām postpadomju valstīm, kas cenšas īstenot pāreju uz brīvību un demokrātiju. Viņš darīja pareizi. Vairāk nekā sešpadsmit gados, kas pagājuši kopš neatkarības atjaunošanas, Latvija piedzīvojusi apbrīnojamas pārmaiņas. Valsts realizētu kontroli nomainījusi tirgus ekonomika un brīva uzņēmējdarbība. Saeimas deputātus ievēl brīvās un godīgās vēlēšanās, būtiskus jautājumus risina referendumos. Izveidotas jaunas institūcijas, kuru uzdevums ir indivīda tiesību aizsardzība. Šā smagā darba rezultātā Latvija ieņēmusi tai pienākošos vietu Eiropā un transatlantiskajā sabiedrībā, 2004. gadā iestājoties Eiropas Savienībā un NATO. Studentiem ir pieejamas darba, studiju un ceļošanas iespējas, kas pat pirms pieciem gadiem šķita grūti iedomājamas.

Tagad, tikai trīs gadus pēc iestāšanās ES un NATO, Latvija atrodas tās vēsturei būtiskā posmā. Kāds būs tās ceļš nākotnē? Vai Latvija saglabās mūsu kopīgās vērtības vai atteiksies no tām? Vai Latvija turpinās īstenot reformas un nostiprināt tiesiskas valsts principus, palielināt caurskatāmību un attīstīties kā brīva un demokrātiska valsts?

Vai arī Latvija, jūtoties droša kā ES un NATO dalībvalsts, nolems, ka grūtais darbs jau padarīts, un ļaus valstij kļūt par rotaļu laukumu dažiem indivīdiem, kas lēmumus pieņem tā, lai ieguvēji būtu viņu draugi?

Citiem vārdiem sakot – vai Latvija turpinās smago darbu, veidojot tādas institūcijas un tiesisko sistēmu, kas vajadzīgas Latvijas demokrātiskai un pārticīgai nākotnei, vai arī Latvija spers soli atpakaļ un sāks atgādināt tās valstis, kas nav uzsākušas plašu reformu īstenošanu? Amerikas Savienotās Valstis un partneri ES un NATO var palīdzēt, ja Latvija paliek uzticīga vērtībām, kas ir abu šo organizāciju pamats. Taču izvēle jāizdara Latvijas iedzīvotājiem. Iepriekšējās paaudzes maksāja bargu cenu, lai saglabātu sapni par Latvijas neatkarību. Šodienas paaudzei, īpaši jums, studentiem, jāizlemj, vai neatkarīgā Latvija attaisnos tās dibinātāju upurus.

Esam redzējuši notikumus, kas šķiet pretrunā ar mūsu kopīgajām vērtībām. Piemēram, mēģinājumi tiesās iekārtot tiesnešus, kas “zinās, kas jādara”, mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, lai pieļautu lielāku politisko iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas. Mums, partneriem, šīs stiprās vērtības veido mūsu valstu, valdību un tautu tuvo attiecību pamatu.

Vērtību saglabāšana palīdz saglabāt stipras attiecības.

Es ārkārtīgi cienu daudzus Latvijas iedzīvotājus, ar kuriem esmu tikusies, un esmu īpaši izbaudījusi jūsu kultūru, vēsturi un tradīcijas. Esmu izveidojusi stabilas attiecības, kuru pamats ir uzticība. Mēs šo draudzību vienmēr vērtēsim ļoti augstu. Šie cilvēki ir čakli un uzticīgi, un viņi vēlas, lai Latvija gūtu panākumus un lai tai veiktos. Taču esmu arī redzējusi, kā viņus ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu – mākoņos vai pie jūras – dotajām norādēm.

Tiesiskas valsts principu attīstība Latvijā ir būtiska arī pasaules biznesa un investīciju kopienai. Esot ASV vēstnieces amatā, esmu aktīvi aicinājusi amerikāņu uzņēmumus izvērtēt Latviju kā potenciālu vietu uzņēmējdarbībai. Es viņiem stāstu par talantīgo un izglītoto darbaspēku, kā arī labvēlīgo uzņēmējdarbības klimatu. Es viņiem stāstu par aizrautīgajiem, talantīgajiem studentiem, ko satieku šajā valstī, kā par Latvijas nākotnes potenciāla apliecinājumu.

Taču investori vēlas zināt, ka viņu nauda ir drošībā, bet investīcijas – aizsargātas. Viņiem jāzina, ka viņi varēs iesaistīties uzņēmējdarbībā un ka neviens neliks viņiem maksāt kukuļus vai “aizsardzības naudu”, ka viņu pieteikumus līgumu slēgšanai izskatīs, balstoties uz to priekšrocībām.

Tāpat viņiem jābūt drošiem, ka tad, ja rastos strīds, viņi varētu paļauties uz godīgu lietas izskatīšanu tiesā. Potenciālus investorus piesaista valstis, kurās stingri ievēro tiesiskas valsts principus.

Latvijas iedzīvotāji bieži man vaicā, ko ASV varētu darīt, lai palīdzētu atrisināt šīs problēmas Latvijā. Atbilde ir – ASV nevar tās atrisināt un to nedarīs. Lai arī es labprāt pastāstītu par kaut dažiem sadarbības projektiem, ko esam īstenojuši, lai nostiprinātu tiesiskas valsts principus un caurskatāmību, Amerikas Savienotās Valstis var piedāvāt palīdzību tikai kā draugs. Atbildes uz būtiskajiem jautājumiem par to, kādu ceļu Latvija izvēlēsies, jādod Latvijas iedzīvotājiem pašiem, un viņiem tas jādara sevis labā.

Amerikas Savienotās Valstis ir bijušas blakus Latvijai kā draugs un tās ir piedāvājušas palīdzību, lai nostiprinātu tiesiskas valsts principus. Laikā, ko esmu pavadījusi vēstnieces amatā, esam strādājuši ar vairākiem projektiem, kuru mērķis ir bijis būtisku jautājumu risināšana Latvijā, kā arī dalīšanās mūsu kopīgajā pieredzē, stiprinot tiesiskas valsts principus.

Esam dalījušies labākajā praksē attiecībā uz Rīgas brīvostu, esam snieguši palīdzību, lai veiktu pētījumu par ostu drošību divās citās lielās ostās. Esam nodrošinājuši apmācības iespējas tiesnešiem, policijas un KNAB darbiniekiem, lai palīdzētu organizētās noziedzības apkarošanā, cīnītos pret korupciju un terorisma finansēšanu.

Esam cieši un efektīvi sadarbojušies ar valdību, regulatoriem, kā arī banku sektoru, lai mazinātu bažas, ka Latvijas bankas varētu izmantot noziedzīgiem mērķiem. Un šā gada jūlijā mēs uz divām dienām šajā telpā tikāmies ar mūsu Augstākās tiesas tiesnesi, kā arī izcilu jurisprudences profesoru grupu, lai pārrunātu ētikas un caurskatāmības problēmas tiesu sistēmā.

Vēlos uzsvērt kaut ko, kas pārāk bieži paliek mediju pārstāvju neievērots. Visi šie pasākumi bija sadarbības rezultāts, un mēs strādājām kopā, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus, kuru pamats savukārt bija mūsu kopīgās vērtības. Daudz no tā, ko Amerikas Savienotās Valstis ir piedāvājušas Latvijai, ir izrietējis no mūsu bieži grūtās pieredzes.

Vēlos, lai jūs zinātu, ka amerikāņi nav perfekti šajās jomās. To atzīstu arī es, un to zinām mēs paši. Skandāli un korupcija pat pārāk bieži ir mūsu politiskās dzīves daļa. Taču neviena valdība, ko veido cilvēki, nekad nebūs perfekta.

Tas, ko esam iemācījušies Amerikas Savienotajās Valstīs, ir tas, ka ir vajadzīga brīva un aktīva prese, spēcīgas un neatkarīgas tiesībsargājošās iestādes, uzticama tiesu sistēma, kas brīva no iejaukšanās, likumdevējvara, kas spēj nodrošināt efektīvu kontroli, un, vissvarīgākais, informēti un aktīvi iedzīvotāji.

Visas šīs institūcijas un grupas ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu aktīvas un veselīgas demokrātijas attīstību un izaugsmi. Taču tieši pēdējais – informēti un aktīvi iedzīvotāji – ir vissvarīgākais, jo tieši cilvēkiem ir vienmēr modri jāvēro viņu ievēlēto amatpersonu darbības, lai viņi varētu būt gatavi, kā prezidents Tomass Džefersons savulaik rakstīja, zvanīt “trauksmes zvanu naktī” demokrātijas apdraudējuma gadījumā.

Savā otrajā inaugurācijas runā 2005. gada 20. janvārī prezidents Bušs teica, ka “ASV politika ir meklēt un atbalstīt demokrātisku kustību un institūciju attīstību katrā valstī un kultūrā, un mūsu galamērķis ir tirānijas izbeigšana šajā pasaulē”. Tieši tāpēc šeit esam bijuši tik aktīvi partneri. Latvijas iedzīvotāji zina, ko nozīmē dzīvot tirānijā, un viņi nepiekāpās, pieprasot brīvību.

Prezidents arī pieminēja būtisku patiesību, kas saistīta ar demokrātiju, – ka tai jābūt cilvēku izdarītai izvēlei. “Brīvība,” viņš teica, “pēc būtības ir kaut kas tāds, kas ir jāizvēlas un kas jāaizstāv pilsoņiem; tā jāuztur likuma varai un minoritāšu aizsardzībai.”

Tā jāizvēlas un tā jāaizstāv pilsoņiem. Šis atgādinājums ir būtisks. Kā jau teicu, ļoti bieži Latvijas iedzīvotāji man vaicā, ko Amerikas Savienotās Valstis var darīt, lai atrisinātu problēmas, ar kurām viņi saskaras Latvijā. Taču mēs varam darboties tikai savu interešu aizstāvībai. Galu galā Latvijas iedzīvotājiem ir jāaizsargā tas, kam viņi tic, kā arī tās vērtības un principi, kas viņiem svarīgi.

ASV Konstitūcija sākas ar vienkāršiem vārdiem: “Mēs, Savienoto Valstu tauta.” Latvijas Republikas Satversmē teikts, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Draugi, rakstītas katra savā okeāna pusē un ar 130 gadu starpību, abu mūsu valstu konstitūcijas atsaucas uz vienu un to pašu pamatprincipu – ka vara pieder tautai un valdība darbojas tautas interesēs.

Taču demokrātija ir divvirzienu process. Tā ir valdības sistēma, kuras ietvaros tautai ir daudz tiesību un daudz brīvības, taču nepieciešama arī aktīva iedzīvotāju iesaistīšanās. Pie Nacionālā arhīva ēkas ASV, kur glabājas Neatkarības deklarācija un Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija, ir statuja. Tā atgādina mums, ka “Mūžīga modrība ir brīvības cena”.

Tas Latvijas iedzīvotājiem ir labi zināms. Pirms astoņpadsmit gadiem Baltijas ceļa laikā un pirms sešpadsmit gadiem barikāžu laikā Latvijas iedzīvotāji bija drosmīgi un nepiekāpās, lai pieprasītu sev brīvību un tiesības, kas viņiem pienākas.

Viņi darīja to, pazīstot globālo lielvaru, kas atkal un atkal bija apliecinājusi vēlmi – nepieciešamības gadījumā izmantojot vardarbību, apspiest centienus aizsargāt brīvību. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka Latvijas iedzīvotāji riskēja ar dzīvību, aizsargājot brīvību, tādējādi mainot vēstures gaitu.

Neapšaubāmi, ka situācija šodien būtiski atšķiras no padomju varas laikiem. Taču mani pārsteidz, ka situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, nevēlas tai pretoties.

Varbūt Latvijas iedzīvotājus apmierina dalība Eiropas Savienībā un NATO. Varbūt šīs problēmas nešķiet tik nopietnas. Varbūt jums šķiet, ka tas neatstās iespaidu uz jūsu ekonomisko labklājību. Lēmums jāpieņem tikai Latvijai. Taču negaidiet, ka kādu var uztraukt situācija Latvijā vai ka tā kādu interesēs vairāk nekā Latvijas iedzīvotājus. Kā teicis prezidents Bušs, mēs atbalstīsim tos, kas aizstāv brīvību. Mēs nerīkosimies citu vietā tad, ja viņiem pašiem ir rīcības brīvība to darīt. Tas ir kaut kas tāds, kas jums jāizdara savā labā.

Vēlos, lai jūs zinātu – es to visu saku tāpēc, ka mēs ticam draudzībai un labajām attiecībām starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Latviju, un mēs visi zinām, ka draugiem reizēm ir vienam ar otru jārunā godīgi un atklāti. Es paredzu, ka daudz kas no manis teiktā izraisīs gan diskusijas, gan pretrunas. Taču draudzība visvairāk ir vajadzīga tieši grūtību brīžos.

Amerikas Savienotās Valstis aizstāv demokrātiju un vērtības. Mēs par to runājam, mēs tiekamies gan ar politiķiem, gan ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Mēs runājam, ja mums ir problēmas un ja mūs kaut kas uztrauc. Citas valstis savukārt runā par ASV politiku. Šī ir globāla pasaule – visi runā cits par citu.

ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa ir aicinājusi mūs, ASV vēstniekus, vienkārši nevērot notikumus, bet gan palīdzēt tos veidot tā, lai nostiprinātu brīvību. Mēs to dēvējam par pārejas diplomātiju. Sekretāre Raisa to definējusi kā “darbu ar mūsu daudzajiem partneriem visā pasaulē, lai izveidotu un nostiprinātu demokrātiskas, labi pārvaldītas valstis, kas atbildēs uz tautas vajadzībām un izturēsies atbildīgi starptautiskās sistēmas ietvaros”. Viņa piebilda, ka “mēs vēlamies izmantot Amerikas diplomātisko varu, lai ārvalstu iedzīvotājiem palīdzētu dzīvot labāk viņu pašu dzīves, veidot savu tautu, un pārveidot savu nākotni”.

Mana alma mater ir Frenklinas koledža Frenklinā, Indiānā. Tā atrodas tūkstošiem jūdžu attālumā, taču ir kāda koledžas tradīcija, kas šodien būtu ļoti piemērota. Izlaiduma ceremonijas beigās absolventi soļo cauri arkai. Virs tās ir mūsu koledžas moto: “Kur iespējas, tur atbildība”. Tas pats attiecas uz jebkuru demokrātiju. Ieņemot vietu Latvijas nākotnē, atcerieties, ka ar jums dotajām iespējām saistīta atbildība.

1863. gadā sakot uzrunu Getisbergā, ASV sešpadsmitais prezidents Abrahams Linkolns stāstīja par ASV pilsoņu kara izaicinājumiem un draudiem “demokrātijas eksperimentam”, ko radījām 1776. gadā. Viņš uzrunu beidza uz cerīgas nots, sakot, ka “tautas valdība no tautas un tautai uz šīs zemes neiznīks”. Šī frāze apkopo vērtības, kas ir mūsu draudzības pamats.

Vēlos beigt uzrunu ar tādu pašu vēstījumu. Valdība eksistē, lai kalpotu tautai – visai tautai, nevis tikai tās daļai. Taču tautai, it īpaši jums, jauniešiem, priekšā ir aizraujoša nākotne. Iesaistieties, esiet aktīvi valdībā un turpiniet brīvas un demokrātiskas valsts uzsākto darbu.

Stāvoklis Baltijā.
Ēnā un neuzkrītoši darbojas tie, kuri darīja, dara un darīs visu, lai mēģinātu atgūt zaudētās privilēģijas un varu. Lai ar visiem iespējamiem līdzekļiem grautu Baltiju kā nacionālas un pārtikušas un neatkarīgas valstis.
Izmantojot kā ieroci gan atklāti, gan slepeni pelēko ekonomiku, kriminālās struktūras, kontrabandu uz robežas. Tas notiek visus šos neatkarības gadus- plānoti tiek novājinātas valsts struktūras, diskreditēta tiesu vara, un mūsu pašapziņa. Tiek izlūkots, uzpirkti atslēgas cilvēki- labvēlībai pret nelojālu valstij biznesu. Patiesībā tā radās ēnu ekonomika- kas metodiski un plānoti grauj valsti. Skalo pamatus.
Tie krīzi neizjūt– tieši iedzīvojas uz oficiālo legāli ražojošo firmu, un Baltijas problēmām.

Kā čaklu skudru mājā kāds daudzus gadus vandītu ar koku…

Piemēri ir neskaitāmi. Ne tikai Kargina/Krasovicka un Flika/ krievu Air baļķik impērija, kas piezīdās valstij ar uzdevumu to novājināt maksimāli… Daudzie iznīcinātie, pārpirktie, “krišu” pārņemtie) uzņēmumi, nozares! Urbanoviča/Putina partijas saimnieki gaida, lai tautas izmisums atvērtu ceļu tikt pie varas Latvijā.

Padomju impērijas demagoģiskās propogandas mašinērija viltīgi pakļauj jaunos, vājos prātus. Un 20 gadus patriotiski neaudzinātie pamatiedzīvotāji to visu nesaprot… Mūsu gaišākie prāti tika metodiski nīdēti – jau no cara laikiem un tad no 40. gada – sistemātiski un akurāti. Manu skolotāju paņēma no klases.

Leonardu es arī esmu gana pieminējs. Un iemācies, stulbeni, pareizi viņa uzvārdu rakstīt! Kas attiecas uz NA, jau esmu rakstījis, ka netaisos tur stāties!

mīļais Linard – šī te “satversme”, ir tik vien izkārtne, aiz kuras, tautai neredzot tiek izlaupīta valsts.šī satversme ir derīga tik vien, kā izkārtne!šī sistēma jau sākās 1990.gada 4.maijā!

Aivaram Andersonam. Es cienu Jūsu viedokli un piekrītu teiktajam par valsts izzagšanu. Cienu t;apēc, ka runājat par šīm lietām, nezaudējot cieņu un nediskreditējot latviskumu.
Bet, es ceru, ka kādreiz Grantiņa līdzskrējēji sapratīs, kas viņš ir un kāda ir viņa misija.

Pupuam laikam pašam pa sapņiem visur rēgojas vīriešu ģenetālijas, ja tā viņš raksta!