Māris Luste par A. Kulbergu(LRTT viedoklis)

LRTT: Latviju līdz šim pie teikšanas esošie “fīreri” ir noveduši iznīcības priekšā. Visi viņi ir nosaucami vienā vārdā: mēsli ! Visiem ir vairāk interesējis savs konta stāvoklis. Latviešu tauta viņiem ir atradusies tajā vietā, no kuras aug kājas. Un tādā brīdī jābrīnās, cik daudz vēlas balsot par tādu Šleseru & co, arī par tādu savārstījumu kā Suverēnā vara/Jaunlatvieši. Viņi ir visīstākie Krievijas “pacienti”!

Nedomāju, ka šo veidojumu atbalstītāji pieskaitāmi cilvēku sugai. Cik zemiskus komentārus pret Latviju viņi raksta, ir apliecinājums manis teiktajam. Ja šodien atkal Latvijā iebruktu krievu izdzimumi, tad viņi būtu pirmie, kuri skrietu tiem pretī ar rožu pušķiem.

Piekrītu M. Lustes rakstītajam, ka šis ir pirmais, “cilvēkam līdzīgais”, kas nonācis tik augstā amatā. Būtu labi, ja viņš paliktu pie teikšanas arī pēc vēlēšanām. Viņš runā pareizas lietas un domāju, ja viņš būs pie teikšanas, tad daudziem būs “jāsēž” ! Var pat gadīties, ka tādu Šleseru iespundē, jo materiāli pret viņu ir pietiekoši. Tāpēc, pirms par kādu atdodam savu balsi, kārtīgi apdomāsimies, lai neiznāktu tas pats, kas toreiz ar Artusu !

Latvijas miljonāri: Ainārs Šlesers, Inese Šlesere, Edvards Šlesers, Ričards Šlesers. Dz. 1970. gada 22.janvārī, 1972. gada 2. augustā, 1993. gada 1. oktobrī, 1997. gada 20. februārī. Nule divi šīs ģimenes pārstāvji ievēlēti Saeimā. Vērtīgākais ģimenes īpašums joprojām ir kompānija Regma Group, kurā 45% pieder Edvardam Šleseram, tikpat Inesei Šleserei, bet Ričardam atlikušie 10%. LRTT: Un vai atceraties, kad viņi kļuva par miljonāriem ? Tieši tad, kad Ainārs Šlesers bija valdībā ! Tātad, tā ir no nabagiem nozagtā nauda, par kuru jūs tagad vēlaties balsot !

Premjers Kulbergs kā politiķis ir simpātisks, jo nesirgst ar aroganci, kas piemeklē gandrīz visus, kuriem izdevies iegūt kaut kripatiņu varas. Kāds Latviju cenšas padarīt labāku iesaistoties nevalstiskās organizācijās, cits – politikā. Autoram nav zināms vai nejēdzību apkarotājam Kulbergam ir pieredze NVO sektorā, viņš trešās augstākās amatpersonas postenī nonācis caur citu sabiedrības brīvprātīgās pašorganizēšanās formu – politisko partiju.

Demokrātiskā sabiedrībā partija nav tas pats kas valsts. Partija ir mehānisms kas vēlēšanās iegūst mandātu sabiedrības vārdā uz laiku vadīt valsti ar tās institūcijām. Taču partijas valsts finansē vēl tiešāk un sistēmiskāk nekā daļu NVO.(1) (2) (3) Faktiski tās saņem valsts budžeta naudu, lai iegūstot varu, varētu lemt par šī paša budžeta sadali. Šis paradokss ir kā mazākā ļaunuma princips – labāk lai nodokļu maksātāji caur valsts budžetu finansē arī tās partijas kuru ideoloģijai nepiekrīt, nevis partijas ar savu privāto naudu savās interesēs uztur oligarhi.

Sekojoši – ja mēs sakām, ka NVO atkarība no valsts tās padara par nepareizām organizācijām, bet partiju atkarība no valsts ir normāla, tad būtībā mēs apšaubām demokrātiskas valsts pārvaldības pamatus. Gan NVO gan partijas ir viena koka zari. Taču tieši NVO šobrīd tiek turētas aizdomās par parazitēšanu no valsts budžeta, lai gan sabiedrības pārstāvniecību un līdzdalību valsts finansē arī partiju gadījumā.

Taču viss var notikt. Varbūt nākamais priekšlikums būs saistīts ar otra zara – partiju deleģēto ministru un viņu biroja darbinieku atteikšanos no atlīdzības par dalību sēdēs.

(1) https://lvportals.lv/…/388201-valsts-budzeta-miljoni…

(2) https://www.knab.gov.lv/lv/media/8012/download?attachment

(3) https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums…

06.09.26