Ir tikai divas partijas “vienotība” un VL!

Hallo, latvieti !

 LRTT 1Tuvojas vēlēšanas.

Vai esi padomājis par ko balsot ?

Ja vēl neesi to darījis, tad steidzies to darīt. Laika atlicis vairs nav daudz. Tu, latvieti, arī zini tos, kuri ir Latviju noveduši pie iznīcības sliekšņa. Ja balsosi atkal par tiem, kurus tauta(tu pats) pirms mēneša atlaida ar 95% balsu pārsvaru, tad zini, ka saprašana tev neatrodas zem cepures, bet gan stingri zem jostas vietas ! LRTT i-vietne TEV, latvieti, vēlas palīdzēt atgūt saprašanu. Izlasi šeit rakstīto un izdari secinājumus. Praktiski Latvijā šodien vēlētājs var vēlēt par divām partijām, VL! un VIENOTĪBU.  Īstā VIENOTĪBA sastāv no Ēlertes, Šlesera, Brigmaņa, Urbanoviča un Zatlera kriminālajiem veidojumiem. Latvieti ! – “papēti” tos cilvēkus, kuri veido šo kriminālveidojumu “priekšgalu”.

VienotībaŠLESERA PARTIJA(SRP): Kas tad ir šis Šleseris, pareizāk būtu sacīts- Leščinskis ? Ainārs jaunībā bijis Maskavā geju “špices” zēns…,vēlāk ticis savervēts no bijušajiem KGB darbiniekiem, lai strādātu Maskavas labā. Dzīvojis Norvēģijā KGB konspiratīvajā dzīvoklī, atmazgājis KGB naudu. Šīs nodevīgās darbības rezultātā kļuvis par miljonāru. Apzadzis un izsaimniekojis Latvijas valsti milzu apmēros. Ja gribi, lai šis deģenerāts turpinātu sēdēt uz tava kakla, tad balso par viņu… .

FOTO: MIGLA SARKANĀ- NOLĀDĒTĀ. Šīs partijas ir pilnībā vienotas savos uzskatos, jo visi šeit redzamie mērgļi ir komunisti un komjaunieši. Tātad- tu šeit redzi vienu partiju- komunistisko, kura cītīgi seko MASKAVAS norādījumiem!!!

Sarkanā migla (E. Virza)

Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs,/ Būs puķes skumjas, bišu medus rūgts,
Uz tāliem ciemiem kumeļš netiks jūgts,/ Un jasmīns zarains maijā neuzziedēs.

Par velti saule dienu tumsu kliedēs,/ Prieks Jāņu naktī neatnāks pat lūgts,
Un rokā savītīs zieds tikko plūkts,/ Būs klajums baigs, aiz katra krūma biedēs.

Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs,/ Bez laika kokiem augļi nokritīs,/ Par nastu būs, kas ir, un tas, kā nava.

Pats zemes dziļums taujāts paliks kluss,/ Jo pārvērtusi ūdens avotus/Par vērmelēm būs nodevība tava…

URBANOVIČA PRTIJA(SC): Šis “Jānis” iestājas par krievu valodu kā otru valsts valodu. Pilnībā pilda Maskavas norādījumus. Komunists J. Urbanovičs ir Latgales mafijas JUMTS(kriša). Šis miljonārs apzadzis Latvijas valsti milzu apmēros. Piedalījies nevēlamu “elementu” likvidēšanā. Pēc Tiesiskuma atgūšanas Latvijā tiks tiesāts ar ASM.

BRIGMAŅA PARTIJA(ZZS): Brigmanis, zvērināts komunists-rīkļu rāvējs, kuram cilvēcīgā morāle nav pazīstama. Pašlaik ir pagrīdes KP biedrs. Piedalījies un piedalās vēl šodien “nevēlamo elementu” likvidēšanās un to plānošanā. Zvērināts neatkarīgas Latvijas pretinieks, tāpat kā J. Peters. Savā naida aptumsumā licis iemest Oskara Kalpaka pieminekli purvā. Šim gara kroplim nav nekas kopējs nedz ar zemniekiem un nedz arī ar zaļajiem. Jau pirmajā dienā pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā tiks publiski sodīts ar ASM.

S.ĒLERTES PARTIJA(V): S. Ēlerte, pat vairāk kā zvērināta komuniste, jo iestājās KP tad, kad citi komunisti savas partijas biļetes meta ugunskuros. Latviešu kultūras nīdēja. Strādājot DIENĀ, uzstājās pret visu latviski nacionālo. Saistīta ar žīdu noziedznieku Sorosu. Sadarbībā ar Karginu, spekulatīvā ceļā uz latviešu tautas “sviedriem”, kļuva par miljonāri. Iestājas par krievu valodas priviliģētu stāvokli darba tirgū. Ēlerte ir latviešu tautas nodevēja vismelnākajā formā. Tiks tiesāta publiski ar ASM.

ZATLERA PARTIJA(ZRP): Zatlers iestājas par pilsonības piešķiršanu visiem okupantiem. Pēc tikšanās ar Sorosu un Putinu atlaida Saeimu. Viņa jaunais žīdiskās izcelsmes “aizvietotājs” V. Dombrovskis nekaunīgi paziņo, ka otrai valsts valodai jābūt angļu. Cik tas ir ciniski sacīts pret latviešiem ! Piem: Krievu okupants ar tevi uzsāk sarunu angliski un nabaga latvietim jāatbild…. .Bet ko no žīda Dombrovska un kangara Zatlera citu sagaidīsi… ?  Otrs viņa partijas sprukstiņš Sprūdža paziņo, ka valoda neesot tas galvenais…. . Piemērotāks nosaukums šai partijai būtu- MP(mērkaķu partija). Vai tu, latvieti, gribi balsot par šiem jampampiņiem ?

Padomā !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Redzi, latvieti, visas šīs piecas šeit pieminētās partijas sastāv no komunistiem un kriminālelementiem. Visas viņas ir pret Tiesiskuma atjaunošanu Latvijā. Visas šīs partijas ignorē starptautiskās konvencijas-likumus, kas bija jāievēro pēc 1991 gada. Visi šie pieci veidojumi saprot, ja tiks atjaunots Tiesiskums, tad restes un ASM ir neizbēgams.

====================================================

Visu Latvijai!!!VISU LATVIJAI ! arī nav perfekta, bet viņu mērķis ir latviska un Taisnīga Latvija.

Mēs varam svītrot nevēlamos elementus, un likt + zīmes pie mums pieņemamiem kandidātiem.

Tad izvēlies, latvieti, ko tu gribi !

Turpināsi balsot par MIGLAS SARKANĀS- NOLĀDĒTĀS pārstāvjiem- nobalsosi par Latvijas iznīcību !

04.09.11  LRTT

You may also like...

43 komentāru

  1. Saprāts saka:

    Vēliet tikai par visu vareno Lembergu(ZZS),viņš taču sakārtoja Ventspili,bet tas ,ka viņš sev izsita budžeta naudu,ka viņam pilsētā ir osta jau nekas,vai ne???? Godīgs cilvēks būtu pārvērtis Ventspili par zelta kalnu,bet tas ,ka mūsu varonis atmeta tai 2%,bet pārejo iebāza kabatā ,jau nekas!!!! Tā ka mīļa latviešu,nozombēta tauta,uz priekšu!!! Vēl palasiet dižās VEIDEMANES rakstus,paklausieties “pārgudrās” DAUKŠTES runas un uz priekš!!!! Tikai vairs nesapņojiet,ka kādreiz kaut kas mūsu valsti mainīsies,ja vēlēsiet par” zaļajiem !”

  2. Eduards saka:

    Es un mani tuvākie-neatdosim savas balsis ne par vienu no partijām-
    jo partiju darbība PARKĀPJ SATVERSMI-tātad-aicinu NEIET UZ BALSOŠANU,KAMĒR NETIKS ATJAUNOTA SATVERSME!
    Amerikas vēstniecībā un Eiropas komisijā iesniegšu atbilstšas prasības,par situāciju Latvijā-Lūgumu palidzēt un atbilstoši rīkoties…

  3. AG saka:

    Slimais plāngrantiņ, tu tak vēl pavisam nesen Vienotību kritizēji, vai jau aizmirsi?

  4. AG saka:

    Speciāli tavām slimajām smadzenēm atgādinu: http://tautastribunals.eu/?p=6732

  5. Sigurds Graudiņš saka:

    Eduardo Felipe De Gonzales – Šo VĒLĒŠANU BOIKOTS …!
    http://www.draugiem.lv/user/3738505/gallery/?pid=245482

  6. informācija saka:

    Vienotā Krievija, kas ir Putina Partija, savus cilvēkus sūta, lai ar viltu un meliem Latvijā varu pārņemtu Saskaņas centrs. Laikam grūti iedomāties vēl vienu valsti Eiropas Savienībā, kur tik brutāli, bezkaunīgi un pat noziedzīgi šis austrumu kaimiņš jauktos valsts iekšējās lietā?

    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/248852/

    «Apollo»/«Nekā personīga», redakcija@apollo.lv
    Svētdiena, 4. septembris (2011)

    Profesionāli kampaņu rīkotāji no Krievijas pamāca jauniešus, kā zvejot balsis par labu SC.

    Raidījumam «Nekā personīga» sestdien izdevies iekļūt sapulcē, kur profesionāli kampaņu rīkotāji no Krievijas pamāca Daugavpils jauniešus, kā zvejot latviešu balsis par labu «Saskaņas centram» (SC).

    Partijas speciālisti neslēpa, ka nāk no kaimiņvalsts vadošajām politiskajām aprindām un strādājuši partijas «Vienotā Krievija» labā, ziņo «Nekā personīga».

    SC ir Daugavpilī vadošais politiskais spēks. Partijai ir abu vicemēru amati un tās ietekmē ir vairākas pašvaldību iestādes, arī pilsētas Sociālā nodaļa. Tieši tur vairāki pilsētas jaunieši no mazturīgām ģimenēm saņēma piedāvājumu iesaistīties SC politiskajā kampaņā un kļūt par šīs partijas aģitatoriem.

    Tos, kas izturējai pārbaudi Daugavpils pilsētas datubāzēs, pieņēma darbā par SC aktīvistiem. SC aktīvistam ir jāstaigā pa dzīvokļiem un tiem, kas vēl šaubās, jāsola, ka SC sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu par kredīta vēlāku atdošanu, SC strauji palielinās pensijas un atcels nodokļus jaunajiem uzņēmējiem.

    Lai saņemtu precīzas instrukcijas, kā aģitēt, aktīvisti sestdien pulcējās pilsētas kultūras namā. Sapulci vadīja Saeimas deputāts, bijušais Daugavpils universitātes lektors Aleksejs Buronovs.

    Izsaucis katru sarunāto jaunieti atzīmēties, viņš informēja, ka gaidāms smags darbs, jo esot jāpierunā neaktīvie pilsoņi balsot vēlēšanās. Par to, kā tieši tas darāms, runāšot viesi no Krievijas – polittehnologi ar lielu pieredzi vēlēšanu kampaņās Krievijā un Ukrainā. Viktors ar dzīvesbiedri. Viktors esot kāda Krievijas apgabala bijušais partijas komitejas vadītās, tagad iestājies partijā «Taisnīgā Krievija», bet kā profesionāls vēlēšanu kampaņu organizators sadarbojas ar visām vadošajām partijām, arī «Vienotā Krievija». Viņa sieva Marija Franova esot politisko zinātņu doktore un piedalījusies 54 vēlēšanu kampaņās.

    Viņš mācīja, ka pie latviešiem jāiet ar pozitīvu attieksmi un jārunā par pensijām un pabalstiem. Par valodas jautājumu runāt nevajadzētu, jo tas latviešus sadusmošot.

    Kā māca speciālisti, pie latviešiem vislabāk esot iet pēc sešiem vakarā, kad tie nāk mājās no darba. Tad varot ielavīties tajos daudzstāvu namos, kur durvīm priekšā ir kods. Jārunā esot ar tiem, kas vēl nezina par ko balsot. Ja atrodas kāds stingrs nacionāli noskaņots kadrs, tad jāatvainojas un jāiet prom. Tas jādara arī tad, ja vēlētājs atbalsta SC, jo uz tādiem nav jātērē laiks. Esot jāspēlē uz jūtām.

    Tā kā latvieši baidoties zaudēt darbu, pēc iespējas vairāk jāizmanto administratīvais resurss. Krievijā tas darbojoties ļoti labi – ja priekšnieks liek, uz vēlēšanām jāiet, kā saka – par to jābalso.

    Aģitācijai esot jāizmanto arī mācību iestādes un studentu biedrības. Lai arī likums to aizliedz, vajag izmantot pašvaldību iestādes. Vienkārši sanāksme jānosauc par tikšanos ar deputātiem, nevis deputātu kandidātiem. Pēc instruktāžas topošie aģitatorus paaicināja pa vienam katru pie sava tā saucamā brigadiera. Tas arī izstāstīja par kompensāciju.

    «Nekā personīga» kļuvis zināms, ka šādas aģitbrigādes SC veido arī citās lielajās pilsētās – Rīgā un Jūrmalā, kur pie varas ir SC. Tur jau notikušas līdzīgas sanāksmes ar Krievijas konsultantiem. SC tuvākajā laikā esot arī ieplānojis rīkot vairākus spontānus piketus, kuros pulcēsies partijas aktīvisti. Un šķiet, ka pirmo reizi tik dāsnu organizatorisku palīdzību šai partijai sniedz «Vienotā Krievija», ar kuru tai noslēgts sadarbības līgums.

  7. Krievs-pilsonis saka:

    Jā, citu nav-tikai VL palikuši!Pārējie tik imitē viens otru un ir pamatā slēpti SC dalībnieki.

  8. Latviets saka:

    Ir tikai viena partija par kuru latvietim balsot par latvisku Latviju un VL.
    Nav liela starpība no kangaru “vienotības” publicētās bildes vai īstās V. Salašņas , jūdasi un latviešu nīdēju banda.
    Lai reiz latvju tauta ir atkal kungi savā tēvu zemē.

  9. Sigurds Graudiņš saka:

    SPECIĀLI nasonu iluminātu profiem -Ilzītei …milzītei & LV pisonim :
    http://www.draugiem.lv/user/2830520/blog/?p=5454566

  10. Eduards saka:

    Sigurd-Tu man atgādini cilvēku,kurš peldoties vienmēr bļāva-SLĪKSTU!Kad tiešām vienreiz sāka slīkt-neviens tam nepievērsa uzmanību…
    Esi nopietnāks, korektāks,domā ko runā,raksti,ar ko satiecies!Ja to ievērosi-esmu pārliecināts,ka sliktā slava par Tevi mazināsies…

  11. aģents saka:

    Nelieša Aivara Borovkova tuvais saratņiks Ivars Godmanis LTV par 1991.g. 20.augustu stāsta nepatiesību. Drīz būs cita filma.

    Un te būs 2 raksti, kas arī parāda, kā Ivars Godmanis melo.

    Ir – Godmanis: gandrīz fiziski nomiru

    http://www.ir.lv/2011/8/23/godmanis-gandriz-fiziski-nomiru

    Godmanis: gandrīz fiziski nomiru 117
    Ekspremjers intervijā par to, ko nekad nepiedos
    Ivars_godmanis_norakrevneva-media_large
    Ivars Godmanis. Foto: Nora Krevneva, F64
    Indra Sprance 23.augusts 12:19
    Izdrukāt Nosūtīt

    Ar bijušo premjeru, patlaban eiroparlamentārieti Ivaru Godmani (LPP/LC) intervija sarunāta Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī. Norunātajā laikā Godmanis nav manāms, bet no attālākas telpas dzirdama emocionāla viņa uzruna kāda pasākuma dalībniekiem. Pēc brīža Godmanis, aiz viņa pasākuma organizatore izbrāžas no ES mājas, Godmanis uz ielas sašutumā nocērt, ka pēdējo reizi kaut ko tādu apmeklē, darbiniece atvadās, dāvina viņam grāmatu. Kā vēlāk noskaidrojas – kāds jaunietis veltījis Godmanim aizskarošu dzejoli. Vaicāju, vai tad pēc tik ilga laika dažādos amatos viņu ir iespējams aizskart ar dzejoli? Godmanis atbild, ka vienmēr ir “ņēmis pie sirds”.

    Ir.lv publicē daļu no aptuveni divu stundu ilgās intervijas, kurā Godmanis atklāj, ko nepiedos politiskajiem oponentiem, bet ko – Šleseram, komentē LPP/LC nākotni un Latvijas iesoļošanu trešajā gadu desmitā ar pirmoreiz atlaistu Saeimu.

    Tomēr ņēmāt pie sirds arī tos reitingus, kuros… (Pārtrauc)

    Es ņemu pie sirds kaut ko citu. Es nezinu, kam tas bija izdevīgi, bet laikam tā ir loģika. Ir tā tēze, antitēze un sintēze. Tā ir tā antitēze. Sirds dziļumos es saprotu cilvēkus, kas nāk pēc manis. Ir grūti. Es nevaru tā [neko] īpaši Dombrovskim pārmest. Kaut gan man bija tāda problēma, ka man sāka teikt, ka nav budžets sagatavots, mēs bijām sagatavojuši budžeta [grozījumu] priekšlikumus, ļoti nopietnus.

    Tā problēma ar Zatleru bija tāda, ka es viņus gribēju arī pieņemt. Tā doma bija pieņemt līdz 6.jūnijam un aiziet, lai tas, kas nāk pēc manis, nedabon tos sitienus, kurus bija jāsaņem, jo bija jāaiztiek pensijas un vēl ko. Viņi bija sagatavoti un mēs bijām sagatavojuši tā ka, lai arī bija jānāk tai Dombrovska valdībai, pēc tam jau tie mazinājumi būtu daudz mazāki. Tāpat tie nebija tik traki, kā mēs tai naktī rāvām [pieņemot 2009.gada budžetu – red.], bet tur neizturēja mani koalīcijas partneri. Es viņus cilvēcīgi saprotu. Viņi saka – 6.jūnijā pašvaldību vēlēšanas, ja tu gribi vēl šo te darīt, mēs jau esam izdarījuši to, to, to. Administratīvo reformu pieņēmuši – arī manā laikā starp citu, esam vēl “Parex” banku glābuši, esam vēl galu galā ar Valūtas fondu noslēguši [vienošanos]. Starp citu [pārmetumi], ka mēs PVN pacēlām. Tā arī ir demagoģija.

    Jūs saprotiet – PVN neatstāj uz eksportu nekādu iespaidu. Mēs saglabājām samazinātās likmes, cik varējām, labi – mēs nokļūdījāmies ar viesnīcām, bet man jau vairs nebija spēka tās atdzīt atpakaļ, jo fonds prasīja elektrībai pacelt augšā. Tā arī bija sociālā līdzjūtība. Igauņi 2008.gada 1.janvārī uzlika momentā pilno likmi uz elektrību, bet viņi pirms tam to nepacēla par 40% kā mēs. Viņiem ir sava enerģētika, kas mums nav. Arī to neaizmirsīsim.

    “Es gandrīz fiziski nomiru tajās krīzēs, jo viņas bija padaudz – 1991., 1993., tad tas nolāpītais 1998. Knapi izsprukām, un tagad šitā krīze. Nu, es negribu, lai nākamajiem premjeriem ir šāds liktenis!”

    Tāpēc man tā sirds drusku sāp. Par to, ka, nu, var jau pakāpties – es nevaru pateikt, kurš konkrēti, bet sākās tā – ka visas krīzes galvenais iemesls esmu es. Man to žurnālisti ar teikuši, ka es visu esmu izdarījis nez kāpēc savās interesēs un vēl “Parex” banku glābu savās interesēs. Tad man vēl sāka zīmēt cukurfabrikas un visu to.. nu, to laikam es nepiedošu. Vajag tomēr drusku paskatīties, ko esmu darījis pēdējos 20 gadus Latvijā. No kāda 1988.gada. Kaut ko tādu iedomāties, man nav ne sava kompānija, ne sava firma nekad bijusi un galu galā… (pauze) tas, tas man totāli. To es laikam nekad neaizmirsīšu. Jūs saprotiet, tad ir problēma atrast cilvēkus, kas krīzēs pieņems lēmumus. Ja es nebūtu vadījis “Krājbanku” krīzē – 1995.gadā, kad ņēma ārā naudu. Kaut kur 25-27% aktīvus toreiz izņēma “Bankas Baltija” krīzes laikā. Ja es toreiz nebūtu tur izmisīgi sities, lai saprastu, kā banka kārtīgi strādā. Galu galā banku toreiz novedām līdz normālam stāvoklim un, ja es nebūtu savā laikā [to darījis], tad man tā “Parex” krīze virsū…, es neesmu pārliecināts, ka varētu izturēt.

    Bet… (Pārtrauc)

    Dievs, dod varbūt, ka ir jauni cilvēki, kas to var izdarīt, bet nu mēs paskatīsimies. Katram ir sava krīze. Tagad ir jāatrisina “airBaltic” jautājums, katram ir sava krīze. Bet, ko nedrīkst darīt – es skatos, ka tik viegli visu nomet uz mani. Gandrīz man ir tāda sajūta, ka es to krīzi arī radīju. Kad es atnācu 2007.gada decembrī, atceraties, bija traki – inflācija aizgāja 17%, sāka nest [lopu] asiņainās galvas (lauksaimnieku protesta akcija – red.), un es jau samazināju budžetu jūlijā. Es negribu tagad attaisnoties, bet jūlijā budžetu samazināju.

    Mēs pārdzīvojām referendumu par pensijām. Ja referendums par pensijām būtu bijis, ko viņš mums iesistu? Mums bija jāpilda mūsu solījumi. Parlaments bija gatavs maksāt latu klāt par nostrādātajiem gadiem līdz 1995.gadam, mēs ilgi cīnījāmies ar parlamentu.

    Izcīnījāt 70 santīmus.

    Kas ir 70 – tie ir 70 vai 80 miljoni latu 2009.gadā, kuri, ja mēs ietu pēc igauņu principa, vienkārši būtu noņemti, nemaksātu un viss, cauri! Stādieties priekšā? Mums ir bijis referendums, visi tie pensionāri, kuriem nav augstas pensijas. Es labi zinu pensiju struktūru. Tad tur tā situācija pamainījās, tas smagums, kas pienāca klāt ar tām piemaksām 2009.gadā… Godīgi sakot, ja tīri matemātiski runā, tad tā nedrīkstēja maksāt. Bet tā jūs nevarat, jo pretī ir referendums. Cita lieta, ja būtu kādas partijas vai sabiedriskas organizācijas ierosinājums, bet tur pretī bija referendums. Referendums ir arguments, tur nekādu variantu nav, un tur daudz netrūka, mēs būtu vēl dabūjuši referendumā ierosināt tos, tad mums tas budžets būtu tāds, ka tā vispār nebūtu.

    Es personīgi domāju, no vienas puses, man ir teikuši – arī šodien te Vecrīgā man tika lasīts dzejolis par to, lai es ātrāk nomirstu, bet problēma ir citur – pat tādus smagus lēmumus pieņemot, mums ir jāciešas. Arī toreiz, ar administratīvo reformu. Galu galā mēs to toreiz pieņēmām, kaut gan mums toreiz valdība bija mata galā. Es tagad nestāstīšu, bet tur bija Saeimas sēžu laikā vēstules un kas tik tur nenotika savā starpā. Tik šausmīgi grūti bija saturēt kopā. Mēs saturējām! Un tas man sāp, viss, tas man gan sāp.

    Nu labi, es varbūt kaut kā vēl, lai gan diez vai… Bet es gandrīz fiziski nomiru tajās krīzēs, jo viņas bija padaudz – 1991., 1993., tad tas nolāpītais 1998. Knapi izsprukām, un tagad šitā krīze. Nu, es negribu, lai nākamajiem premjeriem ir šāds liktenis!

    Sāp, ka nenovērtē, vai sāp, ka apmelo?

    Nē, tas, ka pavērš to. Tas pats trakākais, ka jūs gandrīz mirstat nost, visu to darot, pēc tam tīri politiski, jo kāds ta’ cits iemesls, lai pakāptos – [saka] nu, jā, viņš to savā labā darīja. Nu, to es nepiedošu nevienam.

    Kas ir tie, kas, jūsuprāt, pakāpjas?

    Nē, es negribu nevienu nosaukt, bet kaut kā uzreiz vienai lielai daļai parlamentā, acīmredzot cilvēki saprata, ka tajā brīdī vēl tā kampaņa ir, bet tā aizgāja tālāk. Man Andris Bērziņš teica – Ivar, nu, tev viss ir cauri. Kur ir tavas cukurfabrikas? Tu tur visu esi izdarījis ar “Parex” naudu.

    Kāda ir LPP/LC nākotne pēc Zatlera rīkojuma?

    Es jums pateikšu tā – neviena partija nevar īsti zināt savu likteni. Tas ir viens no tādiem interesantiem jautājumiem, kāpēc mums partiju attīstība nenotiek tā linerāri pieaugošā virzienā, nerunājot tikai par mūsu partiju vai citām partijām. Kur ir tā problēma? Es, pirmkārt, domāju, ka tā nav Latvijas problēma. Es interesējos par partiju struktūru Lietuvā, Igaunijā, nerunājot par vienu daļu Austrumeiropas valstu, ļoti labi esmu mēģinājis iepazīt…

    Bet mēs runājam par vienu konkrētu partiju un tās īstenoto politiku.

    Es pateikšu, es personīgi domāju. Es nepiekrītu tam, ko jūs sakāt. Ir trīs vai četras lietas, kas tomēr ir pietiekami pilnīgas, lai varētu veidot ideoloģiju. Tās jau nav daudz – uzņēmējdarbības atbalsts, viss, kas attiecas uz sadarbību ar kristīgo pasauli, kristīgās vērtības, ģimenes, kas ir kopā – viņas arī ir tiesīgas pastāvēt, trešais – attiecības starp latviešiem un nelatviešiem formā, kas ir tomēr samierinoša. Tā nav kaujas pozīcija, ko tagad varbūt mēģina izmantot citi. Ceturtais – praktisks darbs, es domāju, ka šīs lietas ir Latvijā svarīgas un, ja ir šī partija, to proponē, tad tai būs atbalstītāji.

    Patlaban tomēr partijai ir zemākais punkts, kāds bijis, vai nesaskatāt objektīvus iemeslus?

    Neesmu tas cilvēks, kurš aizstāv to, ka ir jābūt viena līdera partijai. Vienalga – vai tā ir mūsu partija vai kāda cita. No vienas puses, latviešiem ir tāda tendence redzēt to galvu, ne cilvēku. Man labāk patīk, ka redz komandu. Šoreiz Šlesers nāk ar Ministru kabineta priekšlikumu. Viņš ir nopietns tādā nozīmē, ka ir parādīti cilvēki, kas ir gatavi strādāt. Vai viņus atbalstīs vai nē, tas ir cits jautājums.

    Neapšaubāmi mēs esam ļoti nopietni tajā problēmu ēnā, kas ir Šlesers – KNAB, visi tie pārmetumi, turklāt tie izskan bez argumentiem, bez sarunas. Tas fundamentāli izmainīja situāciju. Ja prezidents to pasaka, tad tas ir citādāk, saprotiet, kamēr to nesaka neviens, kamēr viņš ir tiesisks jautājums… Bet te jau viņš nav tiesisks, te jau ir aizgājis politiski.

    Jums šķiet, ka Šlesers ir nevainīgs un tas viss bija nepamatoti?

    Es viņam esmu prasījis. Gan viens pret vienu, gan cilvēku klātbūtnē, un svarīga viņa atbilde, viņš uzskata, ka ir nevainīgs. Nav nekāda pamata viņam neticēt, un esmu tāds cilvēks, kas tic cilvēkiem. Es zinu, ka Aināram Šleseram ir viena tāda īpašība, kas ir ļoti svarīga – viņš nav no tiem, kas maina savus viedokļus un nodod cilvēkus. Paskatīsimies. Atbildība ir liela, ja viņš to uzņēmās, tad man nav nekāda pamata domāt, ka viņu varētu vainot šajos ļoti smagajos noziegumos.

    Zatlers savā uzrunā minēja demokrātijas privatizēšanu.

    Es gribu, lai viņš to pierāda. Pagaidām to dzirdēju kā apgalvojumu, kam vajag pierādījumus.

    Jūs neko tādu neesat manījis, dzirdējis, redzējis, nekādas aizdomas par to nekad nav bijušas?

    Nu, paanalizēsim visus šos trīs cilvēkus. Šķēle – strādāja manā valdībā kā ministra vietnieks. Ļoti labi un ļoti aktīvi, es to periodu par viņu tiešām atceros pozitīvi. Pēc tam kad parādījās pirmās ziņas, ka top “Avelats” un tā tālāk. Es kādreiz ar viņu satikos [un vaicāju], no kurienes es to dzirdu, ka tādi pārtikas pārstrādes uzņēmumi un tā tālāk. Viņš atbildēja – jā, tas ir noticis likuma ietvaros, nevienu likumu neesmu pārkāpis. Ir jau ļoti vienkārši pateikt, ka tie likumi ir nepareizi, jo, redz, Šķēle, bet tad Šķēles vietā būtu kāds cits.

    Tā Ventspils ģenēze ir drusku cita – arī, cik es atceros, Ventspilī pamazām veidojās uzņēmēji, arī privatizācijas rezultātā, kuru pirmā interese bija reinvestēt Ventspilī. Bija arī pietiekami daudz uzņēmumu no ārpuses, kas arī centās iekļūt tajā Ventspils biznesā, kaut kādā veidā to reinvestīciju pavirzīt ārpus Ventspils. Tādā veidā arī izveidojās uzņēmēju grupa, kas kļuva par īpašniekiem. Tas, ka viņi savā starpā tur visi sastrīdējušies, vieni otrus vaino kriminālnoziegumos, tas ir tiesisks jautājums. Cik lielā mērā tur ir Lembergs kā autoritāte, cik viņš ir īstais īpašnieks, piedošanu, to ir jāpierāda.

    Par Šleseru ir pavisam kas cits. Pilnīgi cits. Viņš nāk ar Norvēģijas investīciju piesaisti, ar to, ka viņš ir strādājis Ekonomikas, Satiksmes ministrijās, savus cilvēkus virzījis. Diez vai to tā var pārmest, es neredzu pagaidām šeit krimināla. Ar frāzēm vien nepietiks, tai skaitā ar Zatlera, tas ir uzdevums – pierādīt.

    Vai jūs nekad neesat piedzīvojis situāciju, kad šie trīs kungi, izmantojot savu politisko ietekmi, panāk tādus lēmumus, kas izdevīgi viņu biznesam?

    Manā laikā nē. Mani nevar iespaidot.

    Neesat redzējis, ka tas notiek?

    Vajadzētu padomāt, kuri tad ir šie lēmumi. Eiropas fondu sadalē nepiekrītu. Varbūt neliels, bet tas ir politisks partijas svars.

    Ventspilī ir krietni lielāks apgūtās Eiropas naudas daudzums uz vienu iedzīvotāju nekā citā reģionā. Tas ir taisnīgi?

    Taisnīgi tas, protams, nav, bet jautājums ir cits – cik ir tā kapacitāte, kas tos fondus var apgūt? Jūs varat prasīt sadalīt visiem vienādi, bet, ja vienā vietā nespēj ne rakstīt projektus, ne tos apgūt. Un galu galā Ventspils atšķiras no daudzām Latvijas pilsētām. Tā ir tā pilsēta, kas ir viens no mūsu kopprodukta ieguvuma pamatiem.

    Tā ir pelnījusi visvairāk Eiropas atbalsta.

    Tā es nedomāju. Tā gan es nedomāju. Es varētu jums tīri morāli teikt, ka būtu labi, ja visi saņemtu vienādi. Ventspils neapšaubāmi saņēmusi vairāk, bet vai tas ir tikai tāpēc, ka tur politiski sēž Lembergs, vai tāpēc, ka viņi ar savu komandu spējuši efektīvāk uzrakstīt.

    Labi, noliksim malā fondus, paskatīsimies uz citām iniciatīvām. Piemēram, atpakaļ pagriežot privatizācijas pabeigšanas likuma nosacījumus. Jūs sakāt, ka nekad neesat manījis vēlmi caur politisko varu risināt savas biznesa intereses.

    Savas personiskās intereses? Nē. Vajadzētu padomāt, kādi varētu būt lēmumi. Pamatā visi privatizācijas procesi notika pirms tam, kad tas bija Saeimā. Ar Šleseru? Nu, kaut vai paņemsim lēmumu par “airBaltic”. Es sāku domāt, ka visi šie skandāli – varbūt, ka valdībai vajadzētu noteikt tās sankcijas. Tā jau mēs netiekam galā ar visiem procentiem. Vai tas ir lēmums Šlesera interesēs? Es domāju, ka nē.

    Jūs ticat Šleseram?

    Man jau nav citas iespējas. Es viņam esmu prasījis par Rīgas ostu – vai viņam ir tur īpašumtiesības vai nav. Nu nav viņam tur īpašumtiesības.

    Ja nu atklātos, ka Šlesers melojis. Ne tikai jums, bet arī sabiedrībai, vai jūs paliksiet uzticams viņa partijas biedrs?

    Protams, nē.

    Atjaunotās Latvijas 20 gadus mēs sagaidām ar pirmoreiz atlaistu Saeimu. Kas nogāja greizi?

    Saeimas atlaišana tomēr nav tikai šis fakts – izkratīt Šleseru vai nē. Tas tomēr ir krājies, krājies. Mēs tuvojamies tam brīdim. Formāli runājot, pirmajai Latvijai ir 22 gadi, bet reāli – karš beidzās 20.gadā, parakstīti Miera līgumi. 1934.gadā mēs pārstājām būt kā demokrātiska valsts. Tagad mēs esam nodzīvojuši 20 gadus. Ja tā īsti skatās, Satversme bija 1993.gadā, karaspēku izveda 1994.gadā. Kaut kur mums tie cipari tagad sakrīt. Pavisam vienkārši būtu uzzīmēt korelāciju, ka 20 gadi vai drusku mazāk ir kaut kāds periods demokrātijas vēsturē. Es gan tā nedomāju, neesmu šo sazvērestības teoriju piekritējs.

    Tad kas?

    Domāju, ka vārds greizi nav pareizs. Kas ir iemesls šim? Es tomēr vairāk meklētu objektīvu pamatu. Tas sastāv no daudz dažādiem klucīšiem. Viens, ko es aizvakar Igaunijā teicu konferencē. Tas ir tāds garāks salīdzinājums – mēs skrējām pa stadionu kopā ar visiem pārējiem. Nebijām ne pirmie, ne pēdējie. Es pat drīzāk domāju, ka vidējā grupā, ja paskatās uz 1938.gadu. Pēc tam atnāca un mūs uz 50 gadiem no stadiona savāca. Vienkārši uzlika rokudzelžus un aizvāca. Tagad mēs tai stadionā atgriezāmies. Ieraudzījām, ka tie, ar ko kopā skrējām, ir ļoti tālu. Mums tagad sevi jāmotivē skriet tiem pakaļ, kas nav nekas cits kā Eiropas Savienības vadošās valstis. Ir ļoti grūti motivēt, ja zinām, ka viņi aizskrējuši 30 apļus priekšā.

    Mēs mēģinām viņus izmisīgiem spēkiem panākt, turklāt ir vēl viena cita problēma – ka tai distancei nav finiša. Problēma arī ir šajos [skriešanas] ātrumos. Tās trīs krīzes, kas mums bija, nobremzēja visu šo ceļu. Tad atliek jautājums, vai sabiedrība ir ar mieru skriet. Jo visā šajā skrējienā vieno bagāža, kas ir sociāli ļoti asa, sabiedrība ienākumu ziņā ir ļoti sadalīta – ir bagāti cilvēki un nabadzīgi cilvēki. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem – cik ilgi jūs varat atļauties ar šādu atšķirību ienākumos skriet, lai ķertu Eiropas struktūru, turklāt tādu, kur nav tik lielas šīs atšķirības.

    (..) Es domāju, ka sabiedrība visvairāk nevar piedot vairākas lietas – pāreja uz tirgus ekonomiku no valsts sociālisma nav morāli attaisnojama nevienā valstī, jo viss pieder visiem. Nosacīti nevienam, bet visiem. Tā morāli nekad nav attaisnojama un nevienā valstī nav attaisnota. Tāpēc, lūk, šī atšķirība ienākumos ir viens no pamatiemesliem, kāpēc ir tāda reakcija uz parlamentu un valdībām. Oligarhi un tas viss ir atvasinājums no šī, otrs, pēc manām domām, ir tas, ka mēs nonācām ne tikai stadionā skrienot.

    Bet ir vēl viens tāds riebīgs salīdzinājums. Lai mēs sasniegtu Eiropas labklājību, par ko visi runā, tad ir jāizrok grāvis uz to labklājību. Jūs to rokat dziļi, jums iet smagi. Kāds visu laiku zog lāpstas, lai raktu paši savus grāvjus. Mēs esam izrakuši kādus 70%, palikuši 30%. Pa starpu mums ir palīdzība – ekskavatori, Eiropas Savienības fondi utt. – lāpstas kļūst labākas, var kontrolēt, lai kāds nestiepj prom. Bet tie pēdējie 30% ir grūtākie. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka mūsu nonākšana ES tādā brīvā vidē, kur jūs brīvi varat uzņemt informāciju, iepazīties, aizbraukt un redzat, ka visapkārt staigā cilvēki, kuri dzīvo labklājībā, bet nerok. Viņi tur nestrādā tā, kā pie mums. Pirmkārt, darbalaiks tur īsāks, otrkārt, pusdienlaiki, protesti, streiki. Mums te cilvēki strādā un nav, nav tā ražīguma. Un te ir problēma, ko grūti saprast. Viņi tur staigā nerokot tāpēc, ka pirms viņiem ir izrakts tas grāvis. Viņi liek klāt tos klucīšus mājai, kas jau ir uzbūvēta, bet mums ir jāpabeidz izrakt to grāvi.

    Cik ilgi vēl jārok?

    (Smejas) Tas ir kā stadions. Tur distancei nav beigu. Bet būs traģiski, ja līdz galam neaizraksim. Paliksim tādā pusratā.

    Populārākie viedokļi

    Plus_opiniondzeris49 Pārsteidz Godmaņa “aklums” attiecībā uz to ļaunumu, ko valstij nodarījuši Lembergs, Šķēle, Šleseris, Godmanis uzvedas vai nu kā ciema muļķītis, vai šo cilvēku advokāts.
    Un Godmaņa leģendarais talants pusstundas laikā stāstīt to, ko varētu pateikt divos vārdos vai desmit sekundēs, arī nekur nav pazudis.
    Nevar īsti saprast, vai tas viņam nāk “no iekšām”, vai tāds izkopts stils, kā, no vienas puses, pozicionēt sevi kā reflektējošu inteliģentu, kuram smadzenes kūp no domu daudzuma un notiek nemitīga prāta darbība, un, no otras puses, daudz runājot, izvairīties atbildēt uz konkrētiem jautājumiem.
    Nu tas pārlieku lielais jūtīgums un “ņemšana pie sirds” cilvēkam, kas 20 gadus ir politikā, arī izskatās stipri uzspēlēts.
    Bet, vainot Godmani visās nelaimēs arī nevajadzētu, manuprāt, Latvijas ienaidnieks viņš nav, tās grūtākās un radikalākās reformas pārejai no socialisma uz kapitālismu veiktas taisni Godmaņa laikā, var jau par daudz ko toreiz veikto viņu kritizēt, bet, kāda garantija, ka kāds būtu izdarījis labāk?

    23.augusts 13:06
    Janka Godmanis ir labs aktieris. Ja vajag kad draud mēsli, viņš prot notēlot pēdējo muļķīti un cietēju, bet kad vajadzēja izsist cauri Parex lietu, tad bija labi gan meli, gan traģēdija valsts līmenī, gan patoss un vēl viss kautkas. Tad taču viņš teica ka sakarā ar to abi baņķieri paliekot vienās apakšbiksēs, lai tikai nesaceltos tautā dumpis. Bet pēc tam izrādījās ka abi blēži pilnīgi neko nav zaudējuši, bet valsts vēl viņiem maksās milzu procentus par noguldījumu. Viņš mūs vienkārši piečakarēja, tāpat kā ar tiem sertifikātiem, ar prihvatizāciju un visa vecā likvidēšanu, lai to visu pēc tam par pliku velti varētu izdāļāt bijušajiem kolēģiem čekistiem.

  12. aģents saka:

    Turpinājums.

    Plus_opinionAndrew neko jau citu nevarēja sagaidīt..ko ta viņš teiks, jā.. mēs ar LC nodrošinājām tādu privatizāciju, lai mums un mūsu čomiem būtu labi..smuki runājām par eiropas vērtībām bet paši rebes aizkulisēs bīdijām ar visiem kas maksāja? kāpēc Igaunijā nav tāda Parex skandāla..?kāpēc tur piemēram Pērnavas mēru netupina čokā par to ka ar pasaules varenajiem tirgo amatus?..to var kāds šim iedomīgajam vecim uzprasīt? dikti jau gribas būt par līderi, ieiet vēsturē un tautas atmiņā..bet visi tie 90 gadu atmodas varoņdarbi diemžēl ir noslīkuši nevisai smaržīgā substancē..turpini vien tik ticēt šleseram un mūsu valsts izcili tiesiskajam saturam,,tpu,,

    2. raksts

    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/390560-godmanis_un_slesers_atzistas_parex_parnemsana_notika_kargina_intereses

    Toms Ostrovskis
    Žurnālists, TVNET galvenā redaktora vietnieks

    E-pasts:
    zinas@tvnet.lv

    Godmanis un Šlesers atzīstas: Parex pārņemšana notika Kargina interesēs

    “Parex bankas” glābšanas oficiālā versija – iedzīvotāju uzticības zudums banku sektoram, noguldītāju panika un neparedzami banku zaudējumi. “Wikileaks” ASV vēstniecības ziņojumos paveras pavisam cita aina – Godmaņa valdība, piepalīdzot Šķēles rokaspuisim finanšu ministram Slakterim, izdarīja visu iespējamo, lai “Parex” paliktu Kargina un Krasovicka īpašumā, kamēr pēdējie norēķināsies ar nerezidentiem.

    Parex slepus lūdz palīdzību Godmaņa valdībai.

    Baumas par Parex bankas likviditātes problēmām cirkulēja visu 2008.gadu it sevišķi vasaras mēnešos, tomēr bankas vadība tās noliedza. Kargins un Krasovickis problēmas bankā noliedza pat tad, kad FKTK (banku uzraudzības komisija) sāka pastiprināti uzraudzīt abiem piederošo kredītiestādi augustā/septembrī..

    Kā liecina ASV vēstniecības ziņojumi Vašingtonai, 2008.gada 22.oktobrī Kargins slepus vērsās pie Godmaņa valdības ar lūgumu palīdzēt, tajā pašā laikā stāstot FKTK, ka bankā “viss ir kārtībā”. Finanšu ministrija palīdzību atsaka..

    Tomēr jau 2008.gada 8. novembrī Godmaņa valdība noslēdz vēsturisko vienošanos – Latvijas valsts par simbolisku cenu nopērk 51% Parex bankas akcijas. Latvijas valstij neizdevīgais bankas pārņemšanas līgums paredzēja saglabāt amatus Karginam un Krasovickim, nodrošinot iespēju savu lolojumu atgūt vēlāk, kad par valsts līdzekļiem situācija bankā būs normalizēta..

    Kretīniskais plāns Godmaņa valdībai neizdodas, jo:.

    Rīgā ierodas SVF un ES.

    Pēc Latvijas valdības lūguma, 2008.gada 17.novembrī Rīgā ierodas Starptautiskā valūtas fonda, ES, Zviedrijas valdības un centrālās bankas pārstāvji. Atbraukušo mērķis – iepazīties ar situāciju uz vietas un izlemt vai Latvijai piešķirt aizdevumu. Arī parūpēties, lai aizlienētie miljardi nepazūd tālēs zilajās..

    Nedēļu vēlāk ASV vēstniecības rīcībā nonāk SVF noslepenots 22.novembra ziņojums, kas nepārprotami pauž SVF neapmierinātību ar Parex bankas pārņemšanas gaitu. Ziņojumā teikts – ārvalstu finansistiem iepazīstoties ar Latvijas ekonomisko stāvokli un Parex bankas pārņemšanas darījuma struktūru, SVF stingri uzstāj uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju..

    SVF uzsver, ja Kargins un Krasovickis paliek pie bankas naudas siles, rodas situācija, kad “var tikt izpārdoti bankas īpašumi un/vai aktīvi vai pat sliktāk. (..) Pašreizējie īpašnieki var būt iesaistīti nepārskatāmos vai apšaubāmos darījumos, kamēr (Godmaņa) valdība vēl domā kā rīkoties,” SVF slepeno ziņojumu citē ASV vēstniecība..

    Skarbais Valūtas fonda tonis nozīmē tikai vienu – Karginam un Krasovickim būs jāzaudē savi amati, pretējā gadījumā miljardu kredīts Latvijai var iet gar degunu..

    Starptautisko aizdevēju nostāju precīzi raksturo Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča teiktais ASV vēstniekam 24.novembrī – SVF pārstāvjiem nav saprotama Godmaņa valdības radītā situācija, “kas ļauj Karginam un Krasovickim gūt labumu uz valsts rēķina,” Rimšēviča teikto atstāsta ASV vēstnieks..

    Draud “pasūtīt” SVF trīs mājas tālāk.

    Reklāma
    ..Toreizējais premjers Ivars Godmanis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers līdz pēdējam elpas vilcienam pretojas SVF prasībai pilnībā nacionalizēt Parex banku, valdībai izrādot karalisku pretimnākšanu Karginam un Krasovickim. LPP/LC vadības duets vēl 26.novembra sarunā ar ASV vēstnieku atzīst, ka pasūtīs SVF miljardu piedāvājumu trīs mājas tālāk, “ja valūtas fonds uzstās uz 8.novembrī noslēgtās vienošanās pārskatīšanu ar Parex banku.”.

    Kad vismaz 400 miljoni latu Latvijas valsts budžeta naudas ir aizplūduši nerezidentiem ārpus Latvijas, Godmaņa valdība 1.decembrī uzliek ierobežojumus naudas plūsmai Parex bankā. Dažas dienas vēlāk, 4.decembrī finanšu ministrs Atis Slakteris informē ASV vēstnieku, ka Godmaņa valdība ir mainījusi savu nostāju un atbalsta SVF un ES prasību pilnībā nacionalizēt Parex banku, pārņemot to valsts īpašumā..

    Formālais iemesls valdības nostājas maiņai – Valsts kasei sāk aptrūkties finanses. Tomēr ASV vēstniecības ziņojumi liecina, ka patiesībā Godmaņa valdība ieguldīja Parex bankā nodokļu maksātāju miljonus, lai Kargins ar Krasovicki nokārtotu savas saistības ar nerezidentiem. Kad tas tika paveikts un Valsts kase bija gandrīz tukša, nākamais loģiskais solis bija piekrist SVF uzstādījumam pilnībā nacionalizēt Parex banku, bijušajiem īpašniekiem sūtot gaiša bučas..

    Andra Šķēles uzticības persona Mārtiņš Bičevskis*.

    Otkatu jeb starpniecības naudiņu toreiz centās nopelnīt arī vietējais oligarhs Andris Šķēle, Parex bankas pārņemšanas laikā lidojot uz Maskavu, lai sāktu sarunas par bankas pirkšanu. Acīmredzot līdzīgas motivācijas vadīts bankrotējušais tautpartijietis rīkojas arī šogad augustā, Kijevas lidostā veicot sarunas par airBaltic tālāko likteni ar nezināmiem investoriem no Ukrainas/Krievijas..

    2008.gada rudenī Šķēle nerīkojās viens – Parex bankas glābšanas plāns, kuru izstrādāja Godmaņa valdība ar finanšu ministra Ata Slaktera (TP) līdzdalību, paredzēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska iecelšanu par Parex bankas uzraugu no valsts puses. ASV vēstniecības secinājums nav glaimojošs – Bičevska lojalitāte pret Tautas partiju ir daudz labāk zināma nekā viņa finansista spējas, teikts ziņojumā..

    Lai glābtu privāto banku, Latvija uzņēmās miljardu parādsaistības.

    Godmaņa valdības rīcībai, glābjot Parex banku, ir savdabīga līdzība ar tā paša gada rudens notikumiem ASV – laikā, ko dēvē par pasaules ekonomiskās krīzes apogejas sākumu. Toreizējais ASV finanšu ministrs Henrijs Polsons 2008.gada rudenī izdeva rīkojuma glābt finanšu apdrošināšanas kompāniju AIG, ieguldot tajā 85 miljardus amerikāņu nodokļu maksātāju dolāru..

    Vēlāk atklātībā nāca fakts, ka lielākais ieguvējs no AIG glābšanas ir nevis valsts, kas pēc gada bija spiesta ieguldīt papildus vēl 100+ miljardus dolāru, bet gan ASV finanšu ministra Henrija Polsona bijusī darba vieta – Goldman Sachs, kuras vadītājs jeb CEO viņš bija līdz 2006.gadam..

    Par interešu konfliktu Latvijā netiesā
    .

    Kopš Latvijas otrās neatkarības pirmssākumiem Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ar bankas starpniecību ir sponsorējuši daudzas politiskās partijas, tai skaitā Godmaņa veco “Latvijas ceļu”, partiju apvienību “Saskaņas centrs”, arī partiju TB/LNNK. 20 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai baņķieru duets nodibinātu draudzīgas attiecības ar politiķiem no dažādām varas partijām. Politiķu pateicība par “draudzību” izpaužas dažādi, piemēram, Godmanis nekad nav strādājis Parex bankā, tomēr bijušie premjeri no “Latvijas ceļa” Valdis Birkavs un Andris Bērziņš ir bijuši ilggadēji algotņi Parex bankas valdēs..

    ASV finanšu ministrs nav ticis tiesāts, tāpat kā viņam līdzīgie, kuriem pārmet bezdarbību, nolaidību vai apzinātu kaitniecību. Latvija nav izņēmums – Šlesers gatavojas 5% barjeras lēcienam Saeimā; Šķēle atkal “aizgājis” no politikas, lai nebūtu jāatmaksā valstij nelikumīgi pārtērētais priekšvēlēšanu miljons; Godmanis ir EP deputāts; Lembergs cīnās par savu brīvību divu valstu tiesās; Kargins ar Krasovicki nav zaudējuši ne santīma, ne savas brīvības. Minētās personas ir tikai redzamākā daļa, aiz viņiem stāv un krīt simtiem lojālu vasaļu..

    Vai mums ir jāpriecājās, ka Kargins nav premjera padomnieks, bet Krasovickis – Latvijas bankas prezidents? Nav arī iemesla sūkstīties, jo mūsu politbiznesmeņi, pieķerti melos, turpinās melot visu mūžu..

    .
    Ja vien mēs viņus atbalstīsim 17.septembrī..
    * – Mārtiņš Bičevskis ir Latvijas komercbanku asociācijas prezidents (no 11.marta, 2011

  13. Eduards saka:

    Aģentam-tas ,,jaunietis”,kurš norunāja Gudmanam dzejoli-biju es!Un noturējās viņš līdz
    pus dzejolim-skatījās man acīs,pēc tam saguma,sagriezās ,pēc tām drīz iznesās ārā!
    Lai ari’man traucēja viņa saaicinātie palīgi,tomēr apturēt mani neizdevās!Žēl,ka neizdevās uzdot viņam sagatavoto jautājumu-vai viņš rīkojas atbilstoši savai svētajai grāmatai-Talmūdam,vai ir vēl kāds cits iemesls,kāpēc ir nodarījis Latvijai un tās Tautai TIK DAUDZ ĻAUNA?!

  14. Ilze saka:

    Lai gan par antiņglobalisties šeit rakstīts daudz, bet viņiem pat pēc tā visa nav kauna vel šeit bāzt degunu. graudiņš sen savu godu un kaunu ir apēdis, tāpat , ka cits viņu klauns kaļķis.Šie atkritumi un pabiras par Maskavas un SC naudu kūda , lai latvieši nebalso un ļauj lai graudiņa urlas pārņem varu valstī.Pats neticamākais , ka antiņglobalistu valdes loceklis grabovskis Bauskā spēlēja teātri, jo no Tautas kontroles saraksta pretēji viņu dogmām tomēr vēlējās tikt ievēlētam.Sludins vienu un kūda latviešus , bet paši grib tikt pie varas!!! Ari viņu mēsls kaļķis pat uzrakstījis par to iesniegumu ģenerāprokuroram ,ka šīm gnīdām liedz piedalīties vēlēšanās. Vel otru iesniegumu uzrakstījis, ka pajoliņu antiņglobalistu ākstam grabovskim sasista galva .
    http://www.draugiem.lv/user/3374332/blog/?p=5515711

  15. Dāma saka:

    piekrītu Ilzei

  16. unikāla informācija saka:

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/wikileaks-asv-vestniecibas-riga-slepenako-failu-parskats.d?id=40474555

    ‘WikiLeaks’: ASV vēstniecības Rīgā ‘slepenāko failu’ pārskats http://www.DELFI.lv | 06. septembris 2011 05:00

    Interneta vietnes ‘WikiLeaks’ pagājušās nedēļas nogales lēmums publiskot pilnīgi visus tās rīcībā esošos ASV diplomātiskās sarakstes ziņojumus dod iespēju iepazīties arī ar slepenajiem ziņojumiem, kas sūtīti no Rīgas, daļa no kuriem nekad nedrīkstēja nonākt ārpus ASV pilsoņu rokām. Liela daļa no slepenajām telegrammām attiecas uz ārpolitikas un militārās sadarbības jautājumiem, tomēr ir arī tādi, kas tieši skar Latvijas iekšpolitiku.

    Vairums no “Rīgas telegrammām”, ko “WikiLeaks” publiskojusi piektdien, klasificēti kā “Confidential” jeb konfidenciāli, bet visaugstākā slepenības klasifikācija ziņojumiem, ko var sūtīt, izmantojot ASV militāro interneta sistēmu SIPRNet ir “Secret/NOFORN”.

    Šādi klasificētus slepenos ziņojumus nekad nedrīkst redzēt ne ASV pilsoņi (“no foreign nationals”) – to adresāti ir Vašingtonas amatpersonas līdz pat tagadējās valsts sekretāres Hilarijas Klintones līmenim. (“Top Secret” un augstāka līmeņa slepenības pakāpes dokumenti caur SIPRNet nav pieejami.) Slepenības pakāpe var tikt piešķirta visam dokumentam, taču no ASV vēstniecības Rīgā sūtītajām telegrammām nereti ar “(S)” vai “(S/NF)” klasificētas atsevišķas rindkopas.
    Saistītie raksti
    ‘WikiLeaks ‘: Bičkovičs jau 2008.gadā bijis skeptisks par Maizīša pārvēlēšanu divus gadus vēlāk; ģenerālprokurors neuzticējies AT priekšsēdim (52) | 03. septembris 2011 06:00
    ‘WikiLeaks ‘: Sudraba vēlējusies veidot jaunu partiju pirms 2010.gada vēlēšanām; valsts kontroliere: tiku pārprasta (104) | 02. septembris 2011 15:55
    ‘WikiLeaks ‘: skats uz Latvijas politiku no Raiņa bulvāra (64) | 30. augusts 2011 05:16
    ‘airBaltic’ no lidojumiem uz Irānu atteicies ASV spiediena dēļ; lūdzis ASV atbalstu reisu izveidei uz Irāku (49) | 03. septembris 2011 10:08

    Kaļužnija sirdsēsti

    Pirmais pilnībā slepenais un ne ārzemniekiem domātais dokuments vēsta par ASV vēstnieces Katrīnas Todas Beilijas tikšanos ar toreizējo amata brāli no Krievijas Viktoru Kaļužniju 2007.gada jūnija sākumā. Sarunā pusgadu pirms tam, kad Kaļužnijs tika atsaukts no Krievijas vēstnieka Latvijā amatā, Beilija pamanīja, ka viņš šķitis vairāk noguris nekā parasti un atzinis, ka ir piekusis no sava diplomātiskā amata, kā arī kritiski izteicies par Krievijas amatpersonām

    Tā, piemēram, Kaļužnijs Beilijai atzinis, ka viņam ir sliktas attiecības ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, un, viņaprāt, iepriekšējais ministrs Igors Ivanovs bijis daudz veiksmīgāks “sabalansētas” ārpolitikas nodrošināšanā. Beilija ziņojuma komentārā norādīja, ka Kaļužnijs vienmēr ļoti uzmanīgi “turējies pie Maskavas partijas līnijas”, tāpēc viņa kritika pret savu valdību ir visai neparasta. Viņa arī norādīja, ka par Kaļužnija atsaukšanu no Rīgas baumas cirkulējot jau ilgāku laiku, tomēr, izņemot viņa paša atzīšanos par nogurumu no darba, citus pierādījumus par rotēšanas neizbēgamību vēstnieks nepiedāvāja.

    Oligarhu manevri

    2007.gada septembra nogalē tapušajā Beilijas slepenā ziņojuma “Novēršot “tiesiskuma atkrišanu” Latvijā” kopsavilkumā teikts: ” Laikā, kad likuma cilpa savelkas ap dažiem oligarhiem, viņi mēģina vēl nekaunīgāk manipulēt ar politisko varu, lai pasargātu savas intereses. Nozīmīga, paliekoša tiesiskuma apdraudējuma iespēja ir ļoti augsta, tāpēc nepieciešama aktīva ASV komunikācija ar Latvijas līderiem, lai pastiprinātu to uzticību vērtībām, kurās balstās mūsu abpusējās un NATO attiecības (..).”

    Ziņojuma slepenajā sadaļā komentēta Ventspils mēra Aivara Lemberga un toreiz Tautas partijas “ierindas biedra” mēģinājumi “izrauties no cilpas”. Arī Lembergam esot mājas arestā, joprojām “ir daudz cilvēku, kas joprojām gatavi rīkoties saskaņā ar viņa instrukcijām”. Taču Lemberga ietekmes nelielā lejupslīde “ļāvusi Šķēlem pacelties, iespējams, viņa varas augstumos,” rakstīja Beilija. “Viņš ir gandrīz sasniedzis Voldemorta līmeni, kad neviens neuzdrošinās pieminēt viņa vārdu, baidoties no tumsas valdnieka dusmām, bet tā vietā glauda zodu, simbolizējot viņa vārdu, vai runā par lietām “mākoņos”,” Šķēles toreizējo ietekmi raksturoja Beilija.

    Vēstniece arī minēja, ka “visas norādes liecina, ka tieši Šķēle izvēlējies (Valdi) Zatleru par prezidentu, un mums ir nopietns pamats ticēt, ka Šķēle nodrošināja Normunda Beļska kļūšanu par prezidenta padomnieku un faktiski paralēlo kancelejas vadītāju, lai gan viņam nav pielaides valsts noslēpumam”.

    Beilija ziņojumā ASV Valsts departamentam arī norādīja: “Lai gan Lembergs un Šķēle ir starp “lielākajām zivīm”, viņi nebūt nav vienīgie problemātiskie indivīdi Latvijā, taču viņi ir augstākā līmeņa pārstāvji grupai, kas manipulē ar politiku un valdību savu personisko finanšu interešu labad.”

    Vēstniece arī pauda bažas par to, ka Latvijā “arvien vairāk “nepieņemamiem cilvēkiem” parādoties valdībā,” var tikt apdraudēta ASV sensitīvā informācija, jo izlūkdienestu sadarbība starp abiem NATO sabiedrotajiem esot laba. “Mēs varam nonākt situācijā, (…), kad Latvijas kā sabiedrotā un partnera uzticamība radīs jautājumus,” brīdināja Beilija.

    Nedēļu vēlāk, 2007.gada oktobra sākumā vēstniecības slepenajā ziņojumā rakstīts: “Vēlā 28.septembra pēcpusdienā mēs saņēmām informāciju, ka Latvijas valdībā varētu notikt manevri ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, un, iespējams, Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Kažociņa atlaišanai.”

    Ziņojumā teikts, ka vēstniecības vadība sapulcējās, lai apspriestu šīs ziņas kontekstā ar “nesenajiem notikumiem un premjerministra Aigara Kalvīša 28.septembra paziņojumu, ka Latvijā darbojas noziedzīgs grupējums, kurš saistīts ar bijušajiem padomju un Krievijas drošības iestāžu aģentiem un rada būtiskus draudus Latvijai”. “Mums bija bažas, ka paziņojums par šāda apdraudējumu, ko pēdējās dienās neviens Latvijas valdības pārstāvis netika pieminējis nevienam ASV valdības pārstāvim, var tikt izmantots kā iegansts Maizīša atlaišanai,” teikts ziņojumā.

    Gandrīz viss pārējais ziņojuma teksts ir konfidenciāls, tomēr komentārs ir slepens. Tajā uzsvērts, ka Kalvīša paziņojums vēstniecībai šķitis kā mēģinājums novirzīt uzmanību no “nesenajiem notikumiem”, tai skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanas. “Ja draudi ir nopietni, mēs paudām skaidru apņēmību piedāvāt palīdzību izmeklēšanā kā draugs un partneris. Atbildes trūkums uz šo piedāvājumu vai uz mūsu uzsvērto vēstījumu (par bažām) premjera birojam arī ir satraucošs,” teikts ziņojumā.

    2007.gada oktobra nogalē neilgi pirms Kalvīša vizītes ASV Rīgas vēstniecība Valsts departamentam un Baltajam namam nosūtīja iespējamās sarunas tēmas, kur uzsvērta arī nepieciešamība runāt par tiesiskuma jautājumiem. Komentējot tobrīd virmojošās kaislības ap KNAB, ASV vēstniecība norāda: notikumu cēlonis ir ne tikai KNAB veiktās izmeklēšanas “pret Latvijas oligarhiem un politiski saistītajiem cilvēkiem” un vēlme nobloķēt Tautas partijai piespriesto lielo soda naudu par partiju finansēšanas pārkāpumiem. “Mēs tam daļēji piekrītam, bet domājam, ka tā ir daļa no lielākas operācijas.”

    Ziņojumā norādīts, ka ASV vēstniecības komanda joprojām uzskata, ka galvenais mērķis esot “radīt plašākas iespējas politiskai kontrolei un manipulēšanai ar izmeklēšanu, maskējot to ar labāku pārraudzību pār drošības un tiesībsargājošajām iestādēm”. “Tā rezultātā varētu rasties viens vienīgs dienests Krievijas Federālā drošības dienesta stilā, kas dominētu visās iekšējās drošības jomās, kas bez kontroles no citiem dienestiem nokļūtu politiķu ietekmē,” norāda vēstniecība, brīdinot no “visticamāk, neapzinātām” sekām: var būtiski pasliktināties ASV un citu NATO partneru sniegtās informācijas aizsardzība.

    Spiegu un pasu skandāli

    2008.gada janvārī vēstnieces vietnieks Stjuarts Seldovics slepenā ziņojumā apraksta Krievijas vēstniecības “spiegu skandālu”, kad vispirms parādījās informācija par vēstniecības darbinieku Anatoliju Kogalovu, kam ir nederīga Šengenas vīza, bet vēlāk izraidīts cits diplomāts – Krievijas vēstniecības 2.sekretārs, vicekonsuls Aleksandrs Rogožins. Seldovics raksta, ka “GRPO [visticamāk, ar drošības jautājumiem saistīta vēstniecības struktūrvienība] avoti apstiprina, ka Kogalovs nav persona, ko SAB rekomendē izraidīt par spiegošanas aktivitātēm. 11.janvāra papildinājumā GRPO priekšniekam Latvijas valdības amatpersonas sacīja, ka tagad ir saņēmušas atļauju izraidīt otro indivīdu un cer, ka tas notiks līdz mēneša beigām.” Janvāra beigās par Rogožina izraidīšanu pēc viņa aizbraukšanas no Latvijas tika paziņots publiski.

    2008.gada janvārī ASV vēstniecību bezvīzu režīma ieviešanas kontekstā satrauca arī tā sauktais pasu skandāls pēc tam, kad presē parādījās informācija par vairāk nekā 100 nelikumīgi izdotām Latvijas pasēm. Seldovica ziņojuma slepenajā sadaļā minēts, ka “līdz šim brīdim labākais informācijas avots ir ar 2007.gada 5.novembri datētais dokuments B [atsauce uz aizslepenotu un “WikiLeaks” nepubliskotu avotu], ko mēs ieguvām slepeni un nevaram atklāt latviešiem.”

    Ziņojumā teikts, ka Seldovics 9.janvārī ticies ar toreizējo Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāru Normanu Penki, paužot neizpratni par toreizējā premjera Ivara Godmaņa pausto, ka pasu skandāls neietekmēs bezvīzu režīmu, jo “starp ASV un Latvijas valdībām bija nulle komunikācijas par šo lietu”. Penke atbildējis, ka ĀM par skandālu uzzinājusi no tām pašām preses ziņām ka vēstniecība un dienām ilgi bez panākumiem mēģinājusi iegūt informāciju no Drošības policijas, kas lietu izmeklē. Komentārā norādīts, ka vēstniecība to uztvērusi kā “ļoti maz ticamu, ņemot vērā dokumenta B datumu”.

    Nākamajā dienā Penke piezvanījis Seldovicam un paziņoja, ka informācija par visiem vārdiem un pasu datiem ASV valdībai nodoti jau 2007.gada 6.augustā. “Mēs uzskatām, ka Penke atsaucas uz informāciju, ko vēstniecības GPRO nodevusi Drošības policija, un kas minēts dokumentā A [nav pieejams “WikiLeaks”],” teikts ziņojumā, kurā gan uzsvērts – kad šī informācija sniegta, netika paskaidrots konteksts, ka tās cēlonis ir problēmas “pasu dienestā”.

    Kad vēstniecības GRPO vaicāja Drošibas policijai (DP), vai augusta saraksts ir tas pats, kas aprakstīts presē, atbilde bijusi nē – DP uzskatīja, ka abos sarakstos sakrīt apmēram 20% pasu, tomēr nevarēja to pilnībā apstiprināt, jo paši to nezināja. Vēlāk GRPO no DP saņēma “darba sarakstu” ar 79 vārdiem.

    Seldovics kādas tikšanās laikā ar Penki arī aizrādījis par Godmaņa apgalvojumu, ka visas nelikumīgi izsniegtās pases ir Latvijas rīcībā un jaunās pases būs drošākas, norādot – kā valdība var par to būt droša un kā pasu tehniskā drošība atrisina korupcijas problēmu to izsniegšanas procesā. No ziņojuma izriet, ka GRPO no DP 11.janvārī neoficiāli saņēmusi informāciju, ko vēstniecība nevar atklāt citiem valdībā un kas tieši noraida Godmaņa apgalvoto. DP uzsvēra, ka no 79 apstiprinātajiem vārdiem visas pases fiziski nav valdības rīcībā, turklāt starp tām nav arī 20-30 vārdu, par kuriem notiek izmeklēšana.

    Ziņojumā arī tiek apšaubīts, ka PMLP Personu statusa kontroles departamenta Personu lietu apstrādes nodaļas vadītāja Ilmāra Varslavāna noslīkšana Daugavā bijusi pašnāvība. “Lai gan bijušā PMLP ierēdņa tiek saukta par nesaistītu ar izmeklēšanu pašnāvību, izlūkošanas informācija liek domāt pretējo. Kā vēstīts dokumentā B, GRPO bija informācija, ka viņa nāve bijusi slepkavība, lai slēptu krāpšanu. Informācijas avota dēļ mēs nevarējām konfrontēt nevienu Latvijas valdībā, jautājot, vai nāve bijusi saistīta ar mums pirms dažiem mēnešiem sniegto sarakstu,” teikts noslepenotā telegrammas rindkopā.

    Savukārt 2008.gada februāra vidū vēstniecības darbinieki saņēma papildu informāciju no Latvijas iestādēm, un ziņojumā par šiem faktiem slepenajās rindkopās vēstīts, ka vēstniecība pārbaudīja DP sarakstos esošās personas “Konsulārajā konsolidētajā datubāzē”. No 40 personām, kas ieguva viltotās pases un kuru īstos vārdus DP noskaidroja, viens vīrietis bija pieteicies ceļojuma vīzai Ņujorkas apmeklējumam, bet saņēmis atteikumu, jo kompānija, uz kuru viņš devās, “bija zināms piesegs Krievijas organizētajai noziedzībai”, noskaidroja Rīgas vēstniecība. Vēl kāds vīrietis, kas saņēma Latvijas pasi uz neīstā vārda, ar savu Krievijas pasi mēģinājis dabūt ASV vīzu, bet saņēma atteikumu “viņa zināmo saišu ar Krieviajs organizēto noziedzību dēļ”.

    2008.gada februāra vidū jaunajam ASV vēstniekam Čārlzam Larsonam bija iepazīšanās vizīte ar premjeru Godmani, un, ziņojot par to, slepenība piešķirta sarunai par pasu skandālu, kurā Godmanis atzina, ka tas “nav palīdzējis” Latvijas centieniem panākt bezvīzu režīmu ar ASV. Larsons Godmanim pateicās par Latvijas sadarbību, tomēr uzsvēra, ka “caurspīdīgums un dalīšanās ar pilnu informāciju ir kritiski svarīga, kad kaut kas noiet greizi”.

    Vaškevičs un Co

    Dienu pēc Godmaņa vizītes, 2008.gada 15.februārī, notika Larsona iepazīšanās tikšanās ar Loskutovu, kurā KNAB šefs dalījies vērtējumā par tiesībsargājošo iestāžu sadarbību. Tuvākās attiecības – Loskutova vērtējumā “lieliskas” – birojam bijušas ar SAB. Arī vispārīgās attiecības ar DP Loskutovam šķitušas labas, tomēr viņš paudis nelielas bažas, ka DP priekšnieks “nav pilnīgi brīvs no politiskās ietekmes”, konkrētus piemērus tam gan nesniedzot. Arī sadarbību ar Valsts policiju (VP) Loskutovs raksturoja kā “visumā stipru”, jo daudzas mazās un zema līmeņa korupcijas lietas tiek nodotas izmeklēšanai VP.

    Savukārt par Valsts ieņēmumu dienestam (VID) padotajām izziņas iestādēm Loskutovs bijis kategorisks: tām nevarot uzticēties un par to “augstākā līmeņa amatpersonu godīgumu ir nopietni jautājumi,” rakstīja Larsons. KNAB tolaik pēc iespējas mazāk sadarbojies ar Finanšu policiju, jo tā esot “kavējusi KNAB izmeklēšanas”.

    Īpaši dzēlīgi Loskutovs izteicies par Muitas kriminālpārvaldi, un tās toreizējo priekšnieku Vladimiru Vaškeviču, kurš esot “korumpēts” un “izmanto savus padotos kā privāto drošības dienestu”, padarot sadarbību ar viņu “neiespējamu”. Loskutovs arī piebildis, ka Vaškevičs tuvākajos mēnešos varētu tikt apsūdzēts par korupciju, lai gan pierādījumu vākšana pret viņu esot patiess izaicinājums, rakstīja Larsons.

    Loskutovs arī pastāstījis Larsonam par atsevišķu KNAB izmeklēto lietu gaitu, piemēram, atzina, ka Lemberga lietas izmeklēšanā KNAB darbojas gandrīz vieni paši, jo citām institūcijām sadarbībā uzticēties nevar, “ņemot vērā Lemberga un viņa atbalstītāju plašos sakarus un ietekmi”. KNAB šefs tolaik arī pauda pārliecību, ka līdz gada beigām “Latvijas lielākais oligarhs” Šķēle tikšot apsūdzēts digitālās televīzijas lietā, kas gan nav noticis līdz šim brīdim. Savukārt Vaškeviča lietu Loskutovs raksturoja kā “skarbu”, jo viņš esot “viena persona daudz plašākā tīklā” un gudri izmantojis savas noziedzīgās darbības un ienākumus no tām, lai sarūpētu sev politisko atbalstu un aizsardzību.

    2008.gada augustā pēc tam, kad Vaškevičam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam, Larsons atsaucas uz 2007.gada rudens vēstniecības GRPO “sensitīvu ziņojumu”, kurā pieļauts: “Vaškevičs izmantojot savu stāvokli, lai izspiestu kukuļus no dažādām personām, kas mēģina ievest Latvijā vai transportēt caur to preces, un novirza lielu daļu no šīs naudas Tautas partijai, lai atbalstītu tās aktivitātes. Par to viņi aizstāv viņu darbā un ļauj paturēt daļu naudas.”

    Vēstniecības GRPO arī pieļāvis, ka pēdējais no trijiem atentātiem pret Vaškeviču varētu būt bijis viņa paša iestudēts, “lai novērstu uzmanību no viņa nelikumīgajām aktivitātēm un novirzītu aizdomas uz citiem ( tādas ir SAB priekšnieka [Kažociņa] neapstiprinātās, personīgās aizdomas).” Pieminot Vaškeviča tolaik šķirto sievu Ināru Vilkasti, Larsons vēsta, ka, saskaņā ar vēstniecības GRPO informāciju, par viņas brāli ir ziņas kā par “aktīvu Krievijas FDD virsnieku”.

    Tālāk šī ziņojuma slepenā fragmentā Larsons vēsta, ka 2008.gadā KNAB izmeklētājs vērsies vēstniecība, lūdzot konsulāro informāciju par Vaškeviču un viņa ģimeni, kas it kā saistot viņus ar pasu skandālu. Šī konsulārā informācija KNAB gan netika sniegta.

    Kas Bičkovičam skapī?

    2008.gada jūnijā vēstot par Ivara Bičkoviča nonākšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, Larsons ka slepenas klasificējis divas rindkopas. Pirmajā citēts kāds Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, kurš uzskata, ka pielaidi valsts noslēpumam Bičkovičs ieguvis dažas dienas pirms Saeimas balsojuma laikā, kad SAB directors Kažociņš bija komandējumā. “Lai gan vēstniecības GRPO to nevar apstiprināt, viņi uzsvēra, ka nonākuši pie tādām pat aizdomām,” rakstīja Larsons

    Larsons atstāsta presē izskanējušo informāciju, ka Bičkoviča vārds atrodams nepubliskotajos Latvijas VDK materiālos, kā arī tiesneša DP stāstīto versiju – pēc jurisprudences studijām VDK pie viņa vērsās ar darba piedāvājumu, bet viņš no tā atteicies. “DP mums pavēstīja, ka viņiem nav pierādījumu par ciešāku saikni nekā šī,” norāda Larsons.

    Larsons komentārā gan atgādina plaši izplatīto uzskatu, ka pilnīgāki VDK dokumenti ir Maskavā. “Kontakts Satversmes tiesā uzskata, ka dažiem latviešiem varētu būt pieeja šīm lietām, piemēram, advokātam, kurš plaši figurē pērnruden izdotā grāmatā, kas caur nelikumīgi ierakstītām telefonsarunām atspoguļo neētisku tiesnešu rīcību,” komentārā rakstīja Larsons, acīmredzot domādams grāmatu “Tiesāšanās kā ķēķis”. Saistībā ar šo grāmatu DP pat bija ierosinājusi kriminālprocesu par zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroja telefonsarunu noklausīšanos, kas izbeigts pērn.

    Kā vēstīts, “WikiLeaks” “WikiLeaks” pagājušā gada nogalē paziņoja, ka tās rīcībā nonākusi ASV diplomātiskā sarakste no visas pasaules, un arī sāka dokumentus publicēt. Savukārt pagājušajā nedēļā “WikiLeaks” publicēja pilnīgi visus tās rīcība esošos ziņojumus nerediģētā veidā.

    Lēmumu publiskot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu nerediģētā veidā kritizēja preses izdevumi, kas iepriekš sadarbojās “WikiLeaks” tās iegūto slepeno dokumentu publiskošanā. Laikraksti arī paziņoja, ka to vienpersoniski izlēmis šīs vietnes dibinātājs Džulians Asanžs. “Mēs izsakām nožēlu par “WikiLeaks” lēmumu publiskot nerediģētos [ASV] Valsts departamenta ziņojumus, kas var radīt risku [informācijas] avotiem,” teikts britu laikraksta “Guardian”, ASV avīzes “New York Times”, vācu žurnāla “Der Spiegel” un spāņu laikraksta “El Pais” kopīgā paziņojumā.

  17. annamarija saka:

    Vai nevari to dzejoli šeit ierakstīt. Būtu interesanti…

  18. Sigurds Graudiņš saka:

    Sveiks lai dzīvo LABĀ SLAVĀ Eduardo Felipe de Gonzales [ LUNIS ]…!

  19. Sigurds Graudiņš saka:

    Ilzītei – milzītei & LV pisonim ….PAREJAM uz FAKTIEM…
    http://inoforum.ru/inostrannaya_pressa/rajmond_pauls_glavnymi_ubijcami_byli_latyshi_a_ne_russkie/

  20. Sigurds Graudiņš saka:

    Esam aizmirsuši PSRS okupāciju Latvijā…
    Labdien,
    šis paziņojums angļu un krievu valodās (skat. pielikumā) šodien top izsūtīts daudziem pasaules medijiem. Arī uz tām valstīm, kurās atrodas NATO ”miera” misijas.

    Biedrība ”Antiglobālisti”

    Latvijas Antiglobālistu paziņojums visas pasaules sabiedrībai un NATO okupēto valstu iedzīvotājiem.

    (Pieminot neviennozīmīgo 11.septembra traģēdiju un tiem sekojošos notikumus pasaulē, karus Dienvidslāvijā, Irākā, Afganistāna, Lībijā u.c.)

    Sakarā ar pēdējo gadu militāras un politiskas situācijas saasināšanos Tuvējos un Vidējos Austrumos (iespējams, ar vēlmi izraisīt 3.Pasaules karu), biedrība „Antiglobālisti” (no Latvijas) paziņo, ka Latvijas karaspēka dalība militāros konfliktos ārpus Latvijas teritorijas notiek bez Latvijas iedzīvotāju akcepta!

    Latvijas Valdība un lielākā daļa Parlamenta (Saeimas) locekļu nerēķinoties ar pārējās tautas viedokli un pārkāpjot savas pilnvaras, jau gadiem ilgi Latvijas vārdā sūta uz karadarbību rajoniem Latvijas karavīrus. Šajā sakarā mēs publicējam šo politiķu vārdus, uzvārdus un politisko piederību, lai visi, kas ir neapmierināti ar radušos situāciju, un gribētu to mainīt, ar savām varbūtējām pretenzijām varētu vērsties tieši pie šiem konkrētajiem cilvēkiem.

    Aicinām arī citu valstu iedzīvotājus un nevalstiskas organizācijas sekot mūsu piemēram un publiskot konkrēto amatpersonu datus! Laiks šīm amatpersonām nest pilnu personīgu atbildību par saviem politiskiem, ekonomiskiem u.c. lēmumiem!
    Biedrība „Antiglobālisti”, Latvija,

    http://www.antiglobalisti.lv

    Balsošanas rezultāti

    par 64, pret 12, atturas 2

    Datums: 2010.10.14 09:20:49

    Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (1000/Lm9) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

    Grupēt: pēc balsojuma rezultāta alfabētiskā kārtībā

    Vārds
    Frakcija
    Balss

    Vārds
    Frakcija
    Balss

    PAR: 64

    49.
    Anta Rugāte
    TP
    Par

    1.
    Dzintars Ābiķis

    Par

    50.
    Inguna Rībena
    JL
    Par

    2.
    Solvita Āboltiņa
    JL
    Par

    51.
    Mareks Segliņš
    TP
    Par

    3.
    Aija Barča

    Par

    52.
    Anna Seile
    PS
    Par

    4.
    Silva Bendrāte
    JL
    Par

    53.
    Atis Slakteris
    TP
    Par

    5.
    Andris Bērziņš
    LPP/LC
    Par

    54.
    Oskars Spurdziņš
    TP
    Par

    6.
    Andris Bērziņš
    ZZS
    Par

    55.
    Dagnija Staķe
    ZZS
    Par

    7.
    Guntis Bērziņš
    JL
    Par

    56.
    Jānis Strazdiņš
    ZZS
    Par

    8.
    Vilnis-Edvīns Bresis
    ZZS
    Par

    57.
    Kārlis Šadurskis
    PS
    Par

    9.
    Uldis Briedis
    TP
    Par

    58.
    Staņislavs Šķesters
    ZZS
    Par

    10.
    Augusts Brigmanis
    ZZS
    Par

    59.
    Aigars Štokenbergs

    Par

    11.
    Ingrīda Circene
    JL
    Par

    60.
    Pēteris Tabūns
    VL!-TB/LNNK
    Par

    12.
    Ilma Čepāne
    PS
    Par

    61.
    Imants Valers
    TP
    Par

    13.
    Juris Dalbiņš
    TP
    Par

    62.
    Dzintars Zaķis
    JL
    Par

    14.
    Gundars Daudze
    ZZS
    Par

    63.
    Ausma Ziedone-Kantāne
    JL
    Par

    15.
    Juris Dobelis
    VL!-TB/LNNK
    Par

    64.
    Ērika Zommere
    TP
    Par

    16.
    Ina Druviete
    PS
    Par

    PRET: 12

    17.
    Jānis Eglītis
    TP
    Par

    1.
    Valērijs Agešins
    SC
    Pret

    18.
    Guntis Jānis Eniņš
    ZZS
    Par

    2.
    Martijans Bekasovs
    SC
    Pret

    19.
    Uldis-Ivars Grava
    JL
    Par

    3.
    Valērijs Buhvalovs
    PCTVL
    Pret

    20.
    Māris Grīnblats
    VL!-TB/LNNK
    Par

    4.
    Vladimirs Buzajevs
    PCTVL
    Pret

    21.
    Valdis Ģīlis
    TP
    Par

    5.
    Oļegs Deņisovs
    SC
    Pret

    22.
    Dzintars Jaundžeikars
    LPP/LC
    Par

    6.
    Sergejs Fjodorovs
    SC
    Pret

    23.
    Oskars Kastēns
    LPP/LC
    Par

    7.
    Andrejs Klementjevs
    SC
    Pret

    24.
    Andis Kāposts
    ZZS
    Par

    8.
    Ivans Klementjevs
    SC
    Pret

    25.
    Jānis Klaužs

    Par

    9.
    Miroslavs Mitrofanovs
    PCTVL
    Pret

    26.
    Vents Armands Krauklis
    TP
    Par

    10.
    Vitālijs Orlovs
    SC
    Pret

    27.
    Alberts Krūmiņš
    JL
    Par

    11.
    Artūrs Rubiks
    SC
    Pret

    28.
    Māris Kučinskis
    TP
    Par

    12.
    Juris Sokolovskis
    PCTVL
    Pret

    29.
    Janīna Kursīte-Pakule
    PS
    Par

    ATTURAS: 2

    30.
    Sarmīte Ķikuste
    JL
    Par

    1.
    Jānis Dukšinskis
    LPP/LC
    Atturas

    31.
    Jānis Lagzdiņš

    Par

    2.
    Ivans Ribakovs
    SC
    Atturas

    32.
    Gunārs Laicāns
    PS
    Par

    NEBALSO: 15

    33.
    Madars Lasmanis
    JL
    Par

    1.
    Vitālijs Aizbalts
    LPP/LC
    Nebalsoja

    34.
    Ainars Latkovskis
    JL
    Par

    2.
    Igors Aleksandrovs
    JL
    Nebalsoja

    35.
    Visvaldis Lācis
    VL!-TB/LNNK
    Par

    3.
    Ainars Baštiks
    LPP/LC
    Nebalsoja

    36.
    Kārlis Leiškalns
    TP
    Par

    4.
    Boriss Cilevičs
    SC
    Nebalsoja

    37.
    Liene Liepiņa
    JL
    Par

    5.
    Inta Feldmane
    LPP/LC
    Nebalsoja

    38.
    Ingmārs Līdaka
    ZZS
    Par

    6.
    Pēteris Hanka
    ZZS
    Nebalsoja

    39.
    Artis Pabriks

    Par

    7.
    Aleksejs Holostovs
    SC
    Nebalsoja

    40.
    Vaira Paegle
    PS
    Par

    8.
    Nikolajs Kabanovs
    SC
    Nebalsoja

    41.
    Raimonds Pauls
    TP
    Par

    9.
    Imants Kalniņš
    ZZS
    Nebalsoja

    42.
    Karina Pētersone
    LPP/LC
    Par

    10.
    Anatolijs Mackevičs
    LPP/LC
    Nebalsoja

    43.
    Skaidrīte Pilāte
    ZZS
    Par

    11.
    Sergejs Mirskis
    SC
    Nebalsoja

    44.
    Jānis Porietis
    TP
    Par

    12.
    Igors Pimenovs
    SC
    Nebalsoja

    45.
    Pauls Putniņš
    ZZS
    Par

    13.
    Jānis Tutins
    SC
    Nebalsoja

    46.
    Jānis Reirs
    JL
    Par

    14.
    Jānis Urbanovičs
    SC
    Nebalsoja

    47.
    Baiba Rivža
    ZZS
    Par

    15.
    Aleksejs Vidavskis
    SC
    Nebalsoja

    48.
    Mārtiņš Roze
    ZZS
    Par

  21. Sigurds Graudiņš saka:

    Info VL aizbugora faniem :
    Sveiki,Dainis Arbidāns! (kolosāls cilvēks)šodien 00:19VISIEM,VISIEM..SPIEST IETEIKT…demokrātija VL stilā!!!JANIS DOMBRAVA izdzēsa 223 komentārus,kas kandidātam nepatika!!!KAUNS,TAUTAS KALP !!!

  22. Ernis Purnis saka:

    Pērkams zombijs un kremļa vergs tu biji un paliksi s.graudeli, tāpēc jau uzbrūc kremļa ienaidniekam Nr.1 – NATO, kas neļauj krieviem vēl brīvi un netraucēti okupēt un slepkavot citas valstis un to tautas!

  23. Sigurds Graudiņš saka:

    ernis purnis – FIFĻUK – norādi kontu , no kura var noņemt CASH…!

  24. annamarija saka:

    07.09. ar vienu aci palūkojos “Izvēlies nākotni” Cēsīs. Cepuri nost Raivja Dzintara priekšā!

  25. informācija saka:

    Valsts izzadzēju baņķieris Rungainis atklāj savu patieso seju, piedāvājot pārdot Krievijai Latviju par EUR 20 miļjardiem. Jāatdod kreditoriem 5 mlrd., pārējais palikšot. (Kam?)

    Te par to raksts un video krievu valodā. Pagaidām latviešu žurnālisti par to neraksta.

    http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/bankir-predlagaet-prodat-latviyu-rossii-za-20-mlrd-evro.d?id=40511941

    Инвестиционный банкир Гиртс Рунгайнис считает, что у Латвии есть только один способ справится с последствиями экономического кризиса — продаться России с потрохами. Об этом он сказал в программе “Вопрос с пристрастием” на телеканале PRO100TV.

    “Мы могли бы с потрохами продаться кому-то. Например, России. Откажемся от суверенитета, станем марионеткой, введем русский язык в качестве второго государственного, он станет официальным языком Европейского союза. Россия сможет сидеть за одним столом с ЕС. Сколько Россия за это готова заплатить, чтобы у нее была своя марионеточная страна в Евросоюзе? Двадцать миллиардов? Пять миллиардов отдадим кредиторам, остальное останется. Другого решения нет”, — cказал банкир в интервью программе.

    Рунгайнис, правда, сомневается, что латвийское общество поддержит эту инициативу.

    Банкир предлагает продать Латвию России за 20 миллиардов евро

  26. Sigurds Graudiņš saka:

    Raivuļa Faniem…
    Vai atlaist Saeimu?pirms 28 min.DELFI: Raivis Dzintars īsās deputāta karjeras laikā samazina parādus un… Ieteikt draugiem 3AtbildētKomentāri 1

    Sigurds Graudiņšpirms 2 min.Lūk – ĪSTAIS DZINULIS un MOTIVĀCIJA deputātēšanai… Bet tauta – da PAJĀT to tautu… Atbildēt

  27. AG saka:

    Anna Marija, tu noceļ cepuri raivīša priekšā par to, ka viņš kārtējo reizi norobežojās no Sluča?

  28. no malas saka:

    Nosūtīju vienu gabalu LRTT. Lieluma ziņa neuzskatiem to par spamu.
    Izlabojiet gramatiski pēdējo vārdu .Varbūt būs pieņemams.

  29. araajs saka:

    Arī šajās vēlēšanās nav par ko balsot,atliek vienīgi atdot balsi par VL,lai vismaz netiktu kolaborantiem.Kur Gustava Celmiņa Centrs,kur Aivars Garda ar Latviešu partiju???

  30. informācija saka:

    Papildus iepriekšējam pievienojam rakstu latviešu valodā par to, kas nodod latviešu valsti un tautu.

    http://www.db.lv/citas-zinas/rungainis-piedava-latviju-pardot-krievijai-par-20-miljardiem-eiro-244306

    Ģirts Rungainis

    Rungainis piedāvā Latviju pārdot Krievijai par 20 miljardiem eiro 103

    Db.lv, 2011. gada 8. septembris 14:59

    Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka ir tikai viens veids, kā Latvija var izkļūt no ekonomiskās krīzes – pārdodoties Krievijai. Tā viņš norādījis telekanāla PRO100TV raidījumam Вопрос с пристрастием.

    «Mēs varētu kādam pārdoties. Piemēram, Krievijai. Atteiksimies no suverenitātes, kļūsim par marioneti, kā valsts otro valodu ieviesīsim krievu valodu, tā kļūs par oficiālo valodu Eiropas Savienībā. Krievija varēs sēdēt pie viena galda ar ES. Cik Krievija ir gatava maksāt, lai tai būtu sava marionete Eiropas Savienībā? Divdesmit miljardus? Piecus miljardus atdosim kreditoriem, pārējais paliek. Cita risinājuma nav,» sacījis Rungainis.

    Viņš gan šaubās par to, vai Latvijas sabiedrība atbalstītu šādu iniciatīvu.

    Neskatoties uz baņķiera pesimistiskajiem izteikumiem, Latvijas statistikas birojs šodien vēsta, ka gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn valsts ekonomika augusi par 5,6%, bet pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2010. gada pirmo pusgadu – par 4,6%.

  31. aģents saka:

    Pēc Viļa Krištopāna pazemojošā raksta, ka latvieši ir muļķi un latviešus sagaida kalpu un govs slaucēju liktenis
    http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/48470/vilis-kristopans-latviju-joprojam-uzskata-par-mulku-zemi
    Pēc Andra Grūtupa ņirgāšanās par saviem valsts nozagšanas rezultātā pataisītiem upuriem, ka latvieši nevar uzlekt augstāk par savu dibenu http://www.apollo.lv/portal/news/articles/248804/
    Pēc Jāņa Jurkāna raksta, ka ir sācies mēģinājums iznīcināt Latviju
    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/55027-jurkans-ir-sacies-meginajums-iznicinat-latviju.htm
    Tagad publiskā telpā parādījies arī Ģirta Rungaiņa aicinājums pārdot Latviju Krievijai par 20 miļjardiem euro
    http://www.db.lv/citas-zinas/rungainis-piedava-latviju-pardot-krievijai-par-20-miljardiem-eiro-244306
    Krievu Delfos varam izlasīt, kā krieviski rakstošā publika gavilē par šo Rungaiņa priekšlikumu un nemaz neslēpj šovinismu un impēriskās tieksmes pēc Latvijas zemes
    http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/bankir-predlagaet-prodat-latviyu-za-20-mlrd-evro.d?id=40511941

    Diez vai atradīsiet vēl vienu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, kur tik relatīvi īsā laikā ar nodevēju rokām notiek nežēlīga un intensīva vēršanās pret pamatnāciju.

  32. Ernis Purnis saka:

    Ernis Purnis saka:
    2011. gada 7. septembris 16.09

    Pērkams zombijs un kremļa vergs tu biji un paliksi s.graudeli, tāpēc jau uzbrūc kremļa ienaidniekam Nr.1 – NATO, kas neļauj krieviem vēl brīvi un netraucēti okupēt un slepkavot citas valstis un to tautas!

    Ņo atbildes mūkošais graudeli, šis teksts bija tev kangareli rakstīts, nevis idiota murgi atbildes vietā! Kaut tas raksturīgi jums visiem sarkano un svešo salašņām tā mukt un izvairīties no tēmas un ko gan citu pret patiesību tu vari citu iebilst, kā nesakarīgus murgus!

  33. Eduards saka:

    MĪĻIE CILVĒKI!TRIBUNĀLA KOMENTĀRISTI!
    Ar šausmīgu neizpratni lasot JŪSU komentārus,domāju-kas priecājas par tiem?!Pirms rakstiet TĀDAS draņķības-padomājiet-kā interesēs mēs te ecējamies?!Kāpēc izmantojam negatīvu,nepārbaudītu informāciju gan par Gedrovicu,gan par Graudiņu,gan par pārējiem!Attopaties,domājiet par LATVIJU,PAR TAUTU!Materiālā bāze te ir iznīcināta-tiekam iznīcināti tagad MĒS! MŪsu ISTIE IENAIDNIEKI IR VARAS AUGŠGALĀ-TE VIŅU NAV!
    Rīkojaties atbilstoši SAPRĀTAM,GODPRĀTĪBAI,TAISNĪGUMAM!

  34. Kaimini un draugi saka:

    Saprotam, ka visam savs laiks, bet visi zina, ka nodevejus ir jasoda un nekaunas tapat, ka so Graudinu, AG,talmudus,dzo0kerus un citus saubigus un muti palaidosus tipus
    Eduards nesaprot, ka ja te nebutu mazie nodeveji, tadi nebutu ari vadiba augsgala un jafikse un jasosoda tos visus
    Bet balsot atliek tikai par VL

  35. Pietuka krustiņš>araajam saka:

    Cienītais kungs atļaujiet piebilst.Pēdējā laikā kādreiz tik latviskais Pērkoņkrusts iet roku rokā ar antiglogalistiem un viņu smuces spainiem Graudiņu, AG, kas atklāti nīst visu kam sakars ar latvisko.Latviski noskaņotie pamet Pērkoņkrustu. AG=antiglobalistiem sabiedrotie ir krievi, bet ienaidnieks Nr 1=latvietis un latviska Latvija.Tādēļ jau viņi slavē krievus , jo par viņu naudu-jūdasa grasi kūda, lai latvieši neiet vēlēt. LNF Gardas partija ir maza partija, tai nav cerību pat 100 balsis savākt.Cerība ir vienīgi VL, kas ir 3 vietā un par to balsos ļoti daudzi, prognozē pat līdz 25 vietām.

  36. AG saka:

    No kurienes tu dabūji 10 Ls, debilā mamzele?

  37. ebregejs saka:

    Prieks lasīt, kā jūs te atkal ķērkājat, cits citu apsaukājat un pat elementāru pieklājību nespējat ievērot. Dažiem laikam ir dakteru uzstādītas diagnozes, tos var saprast, bet vai tādi būtu visi? Jebkurā gadījumā no tādiem kašķīgiem ienaidniekiem kā jūs nav jābaidās pat viskuslākajam ebregejam :D Par to jums arī visiem sūtu bučas, piktie kukainīši!

  38. Dāma saka:

    Balsot atlicis tikai par VL, kaut tie nav paši nacionālākie, bet drīzāk mērenie!

  39. annamarija saka:

    dāmai.
    No visiem 13 – vienīgie nacionālie.

  40. AG-amc saka:

    Ļoti labi turas, it īpaši pēdējā atkāpe, ko no sirds tev iesaku vēlreiz izlasīt!

  41. Miervaldis saka:

    VL grib tikt saemā, piekrītu, viņi normāli puiši, kuri cīnās par Latvisku Latviju, taču tas, kā viņi to dara, nav piemērs pārējiem Latviešiem!Tagad viņi apvienosies ar TB/LNNK, un nogrims viņu zampā, žēl jau…..

  42. Edvins saka:

    Tas kas saka ka Latvija ir tikai 2 latviešu partijas ir rosisti un nacionalisti. Jo mums latvijā nav latviešu vai krievu partijas. Un tas ka piemēram mūsu politiki grib lai latvija atstajas tikai latvieši saku ka tas ir muļķība. Jo šeit krievi macas latviešu valoda un negrib lai latvieši macas krievu valodu. Bet mūsu poliki saka, ka krievi “okupanti”. Tas nav patiess. Vajag dzivot draudzīgi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *