Par vēstures viltotāju un nodevēju/noziedznieku M. Ruku

Šeit mēs redzam, ko par šo dižo “klasiķi” saka viņa paša bieži peminētais Ezergailis

Par Māra Ruka grāmatu “Arāja komandas Lettonia” – Rīga, 2014

Ar pirmo teikumu ir redzams, ka Māris Ruks sāka savu romānu par Lettonias biedru līdzdalību ebreju šaušanā ar lielu cemmi, cēliem nodomiem, bet veltām cerībām. Romāns ir sanācis baiss, tāds, kādu no paģirās mirušiem žīdu slepkavu veterāniem – no bedrēm izkāpušiem ciemiņiem – varējām sagaidīt. Ja grāmata kaut ko pierāda, tad tikai to, ka dusmīgam cilvēkam nav gudri grāmatu rakstīt. Pie lasītājiem ir nonācis mistrojums – ne romāns, ne akadēmisks pētījums, ne tomāts, ne kartupelis – viens gals āzis, otrs it kā cilvēks.

Par Ruka grāmatu mēs varam teikt to, ko savā reizē teicu par Paula Ducmaņa, mana pavadoņa pa Rīgas krogiem, rakstu darbu “Kas ir Daugavas vanagi?”, kuru viņš sarakstīja pēc KGB pasūtījuma – ka brošūrā nevar atrast pat nevienu puspatiesību. Abiem autoriem – cerams, ka atšķirīgu motīvu dēļ – ir bijis svarīgi raksturot visus holokausta notikumus bez vāciešiem. Varam teikt, ka Ducmanim vajadzība rakstīt vāciešiem pa spalvai bija mājiens no Kremļa un vēlme nomirt dzimtenē.

Atšķirībā no Ruka, Ducmanis savu “meistardarbu” piebāza ar dokumentiem un bildēm no visām Eiropas moku vietām, kurām nebija nekāda sakara ar Latviju. Turpretī grafomāns Ruks, daļēji imitējot Ducmani, savu grāmatu ir sastutējis ar paša sagudrotām fabulām un sarunām, kurām segums ar “grēcīgās” Lettonias nedarbiem labākā gadījumā tuvojas nullei.

LRTT

Biedrs Ruks raksta: “Šī valsts, šī zeme mums visiem ir viens… !”  Te tad arī sākas viņa noziedzīgā darbība. Kā šodien, kad nav likvidētas Latvijas okupācijas sekas, var runāt: ŠĪ ZEME MUMS VISIEM IR VIENA ?! Pēc šī dižā eksperta teiktā jāsecina, ka starp upuri un slepkavu ir IELIKTA VIENLĪDZĪBAS ZĪME !!! Un, ja mēs redzam, kā šis tautas padibene, ar LETTONIAs apmelojumiem uzstājas tieši pie tiem, kuri veica okupāciju, ir skaidrs, ka viņš kalpo tiem, kuri vēlas iznīcināt mūsu Valsti. Viņa jaunākā grāmata “LATVIJAS VALSTS NOZLĒPUMS” ir melu un puspatiesību savārstījums, kas viennozīmīgi vērsts pret tiem, kuri vēlas likvidēt čekistu- komunistu sistēmu, kura latviešu tautu un Latvijas Valsti ir novedusi uz iznīcības robežas. Šinī gadījumā šī melu informācija vērsta tieši pret J. Bordānu.  Turpinājums sekos, bet tagad iepazīstieties ar arhīva informāciju par šo nelieti- viņa uzstāšanos pie “sinagogistiem”.

21.01.20

A.Gedroics sagt: 2016. gada 7. Mai um 18.30 Uhr (Bearbeiten)

Cik man zināms, tad Ruciņš esot nofenderējis smuku naudas summiņu no „Letonias“, par ko tika izslēgts, tāpēc arī uzrakstīja to melu brošūru par Arāju koamndu un visur, kur iespējams zākā šo korporāciju!Vispār, dranķis viņš liels un karjerists šausmīgs !!!

Māris Ruks. Rīga, Latvija.

„Klusēšana, patiesība, antisemītisms un tā izcelsme studentu korporācijās Latvijā“

Dāmas un kungi, es vēlos jums pastāstīt par kādu Latvijas akadēmiskās sabiedrības daļu, kuras ietekme jūtama vēl šobaltdien.

Video teksta tulkojums

1882. gadā, divus mēnešus pēc pirmās antisemītiskās publikācijas iznākšanas „Par ebreju vajāšanas iemesliem“ latviešu valodā rakstošajos laikrakstos tiek oficiāli nodibināta pirmā Latvijas studentu biedrība Lettonia. Biedrības dibinātājs, kā arī minētās antisemītiskās publikācijas autors ir viena un tā pati persona – Jānis Sanders. Kopā ar domubiedriem 1882. gadā viņš reģistrē organizāciju, kas kopš 1935. gada ir galvenā mūža brālība, izglītības un ideoloģijas (no vācu: Weltanschauung) kaltuve, tādām personām kā Viktors Arājs, un citiem holokausta īstenotājiem un atbalstītājiem Latvijā. Laikrakstam Sanders raksta: „Ebreji ir līdzcilvēkiem nepanesams ļaunums“.(Varbūt, ka Sanders tomēr runāja par žīdiem, neviss ebrejiem ? Žīds un ebrejs ir divi pilnīgi dažādi jēdzieni. LRTT piezīme) Un šeit viņš arī uzsver ekonomiskos sakarus un sadarbību ebreju starpā, norādot, ka „nav iespējams ebrejus apkarot, lietojot likumīgus paņēmienus“. Turklāt žurnāla „Pagalms“ galvenais redaktors Jēkabs Lautenbahs, kas publicēja rakstu, darbojas tajā pašā organizācijā, kam ir būtiska nozīme holokausta kontekstā – Lettonia korporācijā. Šajā foto, kas uzņemta pēc Otrā pasaules kara, viņš ir centrālā figūra. Ir jāpiemin, ka šajā laika posmā nekādas izteiktas antisemītisma pazīmes nav novērojamas Krievijas impērijas sastāvā esošajās Baltijas provincēs, īpaši Latvijā un Igaunijā. Pie tam Atmodas laika vadošās personas, piemēram, Krišjānis Valdemārs ar preses starpniecību aicināja ļaudis no ebrejiem mācīties un ar viņiem sadarboties. Studentu korporācijas Latvijā ir īpaša veida organizācijas, kam bijusi būtiska un traģiska loma holokausta notikumos Latvijā. Korporācija Lettonia tika dibināta Tartu un pārcēlās uz Latviju līdz ar neatkarīgas valsts nodibināšanu, un jau 1919. gadā tā uzstāj uz striktu antisemītismu. Organizācijas protokols nosaka, ka Lettonia nevēlas piedalīties jaundibinātās universitātes un studentu padomes atklāšanā kopā ar ebreju izcelsmes studentiem. Citēju: „jautājums par piedalīšanos studentu pašpārvaldē paliek atklāts ebreju lielā skaita dēļ“. Arī sadzīvē novērojami incidenti – brālības atmiņu stāsti vēstī par 1922. gada rudeni Rīgā, kur brālības biedri publiski aicināja, citēju: „Sist žīdus, glābt Latviju!“. Vienu no šādiem mītiņiem novēroja kāds diplomāts no netālu esošas Padomju vēstniecības, kas aicināja policijas darbiniekus pārtraukt mītiņus, un studenti tika aizturēti.

Arī ebrejiem, protams, bija studentu korporācijas šajā laikā. Tomēr ir jāuzsver kāda būtiska nianse – ebreju korporācijas ne vien nebija līdztiesīgas latviešu, vācu un krievu biedrībām, bet tās nekad netika uzņemtas zem vienotas Latvijas Universitātes studentu korporāciju pārvaldes un tās neatzina Prezidiju Konvents (P!K!). Turklāt ebreju brālībām bija stingri liegts nēsāt korporāciju krāsas. Latvijas Universitātes korporācijas pieņēma pat oficiālu lēmumu – gadījumos, ja ebreji atklāti nēsā kādas korporācijas krāsas vai ģerboņus, ebreju korporācijai būtu jāmaksā soda nauda vai arī tās darbība tiktu pārtraukta. Latvijā ebreju studenti nebija līdzvērtīgi, un tika saukti par mežoņiem, zemcilvēkiem, tāpat kā citi – kā es(Tu, Māri Ruk, esi zemcilvēks gan tiešā, gan arī pārnestā nozīmē un, pēc Tiesiskuma atjaunošanas Latvijā, atbildēsi visas tautas priekšā par šiem meliem”. LRTT piezīme.)un jūs, un jebkurš P!K! korporācijās neiekļautais.

1935. gadā, pēc Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma nodibināšanas P!K! nācās pieklusināt savu antisemītismu, jo Ulmanim negāja pie sirds Latvijas studentu brālības. Neraugoties uz to, 1939. gada 14. martā P!K! kā galvenais korporāciju pārvaldes orgāns uzsāka izskatīt priekšlikumu par ebreju izcelsmes studentiem. Pieteikumu izskatīšanā turpmāk iekļaujams pasniedzēja un studentu korporācijas vērtējums un viedoklis.

Priekšlikumā teikts, ka ebreju īpatsvars Latvijā ir aptuveni 5 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tomēr ebreju izcelsmes studentu Latvijas Universitātē ir apmēram 6,4% visu studentu. Atsevišķās fakultātēs pat līdz 30%.  Šī iemesla dēļ stingri tiek ieteikts ierobežot ebreju studentu skaitu, to samazinot kopumā par 35%. Arī strikti nosakāms, ka, es citēju: „Ebreju studentiem ir stingri aizliegts piekopt kristiešu (rituālus)“. Nākamā, 1939. gada, 19. aprīlī priekšlikums tika pieņemts. Spriežot pēc laika ierakstiem, vienbalsīgi, bez iebildumiem Latvijas studentu korporācijas pieņem šo atklāti antisemītisko manifestu. Dekāns Prīmanis ir par to informēts, un apgalvo, ka šajā jautājumā kļūdās prezidents Ulmanis, norādot uz Ulmaņa negatīvo nostāju attiecībā uz studentu korporācijām.

Par Lettonia korporācijas antisemītiskajām ievirzēm liecina arī tādas politiskas figūras kā Arveds Bergs un citas parādības, tāpēc ir skaidrs, ka Ulmanis skaidri noliegs jebkādu saistību ar šīm antisemītiskajām organizācijām, un to arī dara. Tomēr antisemītisms, tā visbēdīgākajā formā Latvijas studentu korporāciju vidū ir izpaudies jau neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma. 1882. gadā dibinātā organizācija Lettonia kļuva par mūža brālību un skolotāju starptautiskiem holokausta noziedzniekiem Viktoram Arājam, Herbertam Cukuram, Konstantīnam Kaķim, Leonīdam Jansonam, Borisam Kintsleram un citiem, kas zināmi, kā Arāja vienības komandas tieši dalībnieki, kā arī vairākiem citiem augsta līmeņa nacistu režīma kolaboratoriem Latvijā.

Jāpiemin, ka Arāja vienības kodols bija tieši aktīvu Latvijas studentu korporāciju biedri. Vendia brālības biedrs Fēlikss Dībietis palīdzēja izveidot vienības militāro struktūru. Arāja vienība un Arāja tuvi biedri nonāvēja desmitiem tūkstošu neapbruņotu ļaužu un ebreju Biķerniekos, Rumbulā un citās vietās.(A. Grūtupa vēsturisko materiālu pētījumi saka tieši pretējo, ka neviens latvietis nevienu žīdu nav nošāvis, jo tādu patvaļu GESTAPO nepieļāva.LRTT piezīme.)

Šis vīrs (norāda uz prezentāciju). Lielākā daļa pirmā Arāja vienības simtnieka, kas iestājās tūlīt pēc nacistu okupācijas 1941. gadā, pirms vēl vācu sociālās propagandas aparāts vēl bija skāris Latvijas teritoriju, bija Arāja korporācijas līdzgaitnieki. To apstiprina arī Andrievs Ezergailis, tomēr viņš arī apgalvo, ka antisemītisks noskaņojums bija jūtams, bet netika aktīvi motivēts. Tas gan nesaskan ar faktiem, jo studentu korporācijās, atšķirībā no pārējiem Latvijas iedzīvotājiem un citām mūža brālībām, tika kultivēta īpaši agresīva antisemītiska attieksme.

Vairākus gadus pavadījis studējot tieslietas Latvijas Universitātē, Arājs pievienojās LU studentu korporācijai Lettonia 1935. gadā. Tā paša gada 26. janvārī uz jautājumu pieteikuma anketā „Kāpēc vēlies iestaties Lettonia brālībā?“ viņš atbildēja: „Vēlos iegūt īstus un patiesus draugus un vēlos turpmāk attīstīt savu personību“. Pirms tam Arājs nav bijis nevienas antisemītiskas dabas organizācijas biedrs, 24 gadus jaunais puisis nebija piedalījies nekādās noziedzīgās darbībās. Gluži pretēji – jaunietis, uzaudzis bez tēva, pašpietiekams, sācis studēt tiesību zinātnes, pat pievienojās valsts pārvaldes aparātam, kalpojot Latvijas policijas dienestā brīvvalsts laikā.

Jau pirmajās 1941. gada jūlija dienās tieši pie korporācijas Lettonia ēkas Valdemāra ielā 55 Arājs noslēdza pirmo vienošanos par slepkavību, pašā korporācijas ēkā tika paveiktas Arāja pirmās antisemītiskās darbības. Neilgi pēc 1941. gada beigās paveiktajām slepkavībām Rumbulā, 1942. gada februārī, visa Lettonia korporācija organizēja lielas svinības ar īpašiem ielūgumiem un goda viesiem, tostarp Gestapo biedriem.(Redziet, cik pārliecinoši runā M. Ruks, it kā viņš pats tur būtu bijis klāt ! Nu tieši tāpat kā Bulgākova romānā “Meistars un Margarita”, kur Volands(sātans pats) ir brokastojs kopā ar E.Kantu. LRTT piezīme)

Es vēršu jūsu uzmanību uz faktu, ka holokausta īstenotāji un nacistu kolaboratori, kas pastrādāja šos bargos noziegumus gan Latvijā, gan ārpus tās, nebija vien daži vienpatņi huligāni, bet nāca no Latvijas studentu korporācijām, un bija akadēmiski izglītoti ļaudis.

Pēc Otrā pasaules kara Vācijas policija meklēja Arāju, četrus gadus pēc tam, kad viņš bija pieņēmis citu uzvārdu, lai slēptos. Jūs jautāsiet: „Vai tiešām neviens Latvijas imigrants nebija informēts par Arāja atrašanos vietu un viņa bēguļošanu?“ Protams, ka zināja. Tāpēc organizēja pasēdēšanas ar šo slepkavu.

Šie paši Lettonia korporācijas biedri.

Mūsdienās pastāvošās studentu korporācijas Rīgā ir tiešas un nepastarpinātas pēcteces brālībām, kuru saistība ar antisemītismu un holokaustu ir pierādīta izmeklēšanā. Daudzi šo korporāciju biedri ir dažādu pētniecības nozaru pārstāvji, tostarp arī vēsturnieki. Interesantas lietas notiek mūsdienās. Reiz profesors Ezergailis, starptautiski atzīts holokausta pētnieks, ir izbijis studentu korporācijas Talavia biedrs. Kad deviņdesmito gadu sākumā korporāciju atjaunoja, viņu no šīs apjomīgās biedrības izslēdza uz mūžīgiem laikiem – tas ir viens no smagākajiem psiholoģiskajiem soda mēriem studentu korporācijās. Šādu sodu profesors izpelnījās tāpēc vien, ka bija apkopojis materiālus un publiskojis informāciju par korporācijas brāļu līdzdalību masu slepkavībās un holokaustā.

No otras puses – 1992./93. gada akadēmiskajā gadā organizācija rīkoja literāro vakaru jaunajiem Rīgas studentiem, kur tika apspriesti notikumi tā sauktajā vācu periodā, nacistu okupācijas laikā. Vēl dzīvi esošie Lettonia korporācijas un Arāja komandas biedri dalījās atmiņās. Korporeļu aprindās augsti godātais Lettonia biedrs Leonīds Jansons pauda agresīvu antisemītisku viedokli, un pat lepojās, ka 1941. gadā nodedzinājis Rīgas Horālo sinagogu. Leonīds Jansons bieži izteicās korporācijas sapulcēs un pasākumos, un jaunākā paaudze viņu cienīja arī pēc viņa nāves un atceras vēl šobaltdien. Turpretī, kad es vairākkārt piedāvāju nolasīt lekciju par Lettonia biedru līdzdalību holokaustā, diemžēl saņēmu vien atteikumus un pat draudus fiziski mani pārmācīt. Protams, esmu izstājies no šīs organizācijas. Protams. Šobrīd arvien jaunos korporāciju biedros tiek ieaudzināts uzskats, ka šie holokausta slepkavas un citi nacistu kolaboratori ir godājami biedri. Tādas ir šo korporāciju tradīcijas, kas nožēlojamā kārtā parādās arī mūsdienās, slēpjoties aiz šķietami demokrātiski attaisnojamas retorikas, kad tas nepieciešams. Jautāti, viņi varbūt arī atbildētu, ka nosoda holokausta noziegumus. Šī bilde ir no pagājušā gada. Te mēs redzam jaunos Latvijas Universitātes biedrus, un blakus redzams stends, kur katru gadu korporācijas piesaista arvien jaunus biedrus. Šīs korporācijas izsludina savus iekšējās kārtības noteikumus, kas nereti ir pretrunā ar demokrātisku valstu likumdošanu un vispārējām cilvēktiesībām, turklāt veicina ksenofobiju un rasu naidu.

Tā ir atsevišķa un plaša tēma, un šāda veida tendencēm mūsdienu pasaulē nav vietas. Tomēr jāatceras, ka būtiska loma ir vēsturiskajai atmiņai un holokausta atcerei, nebeidzamam ceļojumam, kas palīdz saglabāt pašcieņu, un nereti par to atgādina. Tās ir vērtības, kas patiesi nodrošina demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu.