Runā “Pārmaiņām būt” un Lasītājs

Daži internetā pamanīti iebildumi pret E. Levitu kā Valsts prezidenta amata kandidātu
Modris Slava

E. Levits. Viņa tēvs Jonass Levits 1940. g. (Baigajā gadā) tika iecelts par nacionalizēto banku un lielo uzņēmumu komisāru. Tātad E. Levits ir uzaudzis “poļitruka” ģimenē.
Atmodas laikā E. Levits skaitījās Pilsoņu Kongresā, pat valdē, bet nekādu pozitīvu darbību neveica un galu galā izsludināja Pilsoņu Kongresu par “neleģitīmu”.
Pirmajā Latvijas valdībā pēc neatkarības pasludināšanas E. Levits bija Tieslietu ministrs. Viņa paraksts ir uz līguma ar Krieviju, pēc kura 20 000 padomju militāro pensionāru kopā ar ģimenēm tika atstāti Latvijā. Viņš bija viens no “4. maija Latvijas” arhitektiem, kas bija kaut kas vidējs starp LPSR turpinājumu un LR atjaunošanu.
°
Komentāri

Līga Muzikante

Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Antonam Mikosam ir pamats Egilu Levitu dēvēt par “Kremļa trolli”. Lūk, viņa raksts, kas publicēts laikrakstā “DDD”:

http://fronte.lv/2019/03/nodevibas-tirgus/

———-]

Berta Ceļmale.

Modri, vai vari autorību informācijai arī minēt?
Speciāli vēlreiz aizgāju pameklēt informāciju par karaspēka izvešanu. Pirmo komisiju vadīja Dinēvičs, otro – Virsis. Komisijā vēl bija dažādu militāru jomu eksperti, Jānis Baškers par piemēru.
Gribētos savām acīm redzēt to parakstu, pirms uzticēties anonīmam interneta komentāram.
Vēl es atceros, ka Georgs Andrejevs konfliktēja dēļ tiem krievu virsniekiem ar Birkavu, esmu par to lasījusi presē kādreiz. Es tagad lasu Andrejeva grāmatu, bet man vēl stipri tālu līdz tam periodam. Mēģināšu vakarā uzmeklēt to vietu.

Modris Slava

Runa bija par Levita parakstu uz līguma.

Berta Ceļmale

Mēs te arī komentārus esam lasījuši. Zinot to autorus, arī attieksme attiecīga.
Šis nedaudz atsvaidzina atmiņu.
http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2014/08/28-01.aspx#lastcomment

Divdesmit gadi kopš Krievijas armijas izvešanas (0)
Ceturtdiena, 2014.gada, 28. augusts

1991. gada 21. augustā pēc antidemokrātiskā puča izgāšanās Maskavā Latvijas valdība paziņoja par valsts neatkarības atjaunošanu pilnā apjomā. Šajā laikā Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums bija nodrošināt atjaunotās valsts neatkarību un drošību. Lai šo uzdevumu īstenotu, bija nepieciešams panākt ievērojami plašāku Latvijas starptautisko atzīšanu, nodibināt diplomātiskās attiecības ar valstīm, kuras atzinušas Latviju, un izvērst diplomātisko pārstāvniecību darbību. Īsā laikā pēc pilnīgas neatkarības pasludināšanas Latvijas Republiku atzina vairāk nekā 100 valstis un ar 53 valstīm nodibinājās diplomātiskās attiecības. Tomēr viens no svarīgākajiem un smagākajiem uzdevumiem bija panākt pilnīgu Padomju Savienības okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas un Baltijas reģiona kopumā. Tikai pēc padomju armijas pilnīgas izvešanas no savas teritorijas mūsu valsts varēja tikt uzskatīta par pilnīgi neatkarīgu.

1991. gadā Baltijas valstīs dislocētā padomju karaspēka precīzu lielumu noteikt šobrīd nevar. Iespējams, to varētu izdarīt, ielūkojoties Krievijas arhīvu dokumentos, taču šādu informāciju mūsu austrumu kaimiņvalsts joprojām tur noslēpumā. Izdevumā «Latvijas valsts atjaunošana» Tālavs Jundzis min, ka 1991. gada septembrī Latvijā atradās 51 348 PSRS bruņoto spēku militārpersonas, to skaitā 13 530 virsnieki, 7513 praporščiks un 30 305 seržanti un kareivji. Latvijā bija izvietotas trīs padomju divīzijas, septiņas brigādes un trīs karaskolas. Pie šiem skaitļiem vēl jāpieskaita padomju Baltijas jūras kara flotes jūrnieki, padomju militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu darbinieki, kuri nereti bija saistīti ar padomju armiju un šeit uz dzīvi palikušie padomju atvaļinātie militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Šajā skaitā nebija iekļautas arī PSRS Iekšlietu ministrijas Iekšējā karaspēka un Valsts drošības komitejai pakļautā Robežapsardzības karaspēka militārpersonas.

PSRS un vēlāk Krievijas Federācijas karaspēka izvešana un ar to saistītie procesi pagaidām nav detalizēti pētīti, tāpēc sabiedrībā un arī pētnieku vidū par to izskan daudz spekulāciju un minējumu, it sevišķi par atsevišķu personu vietu un lomu šajā mūsu valstij nozīmīgajā vēstures posmā. Pretendējot uz pēc iespējas lielāku objektivitāti, piedāvājam lasītājiem galveno notiku hronoloģisku izklāstu, analīzi atstājot turpmākajiem pētījumiem.

1991. gads

29. augusts — Latvijas Republikas Augstākā padome (turpmāk LR AP) pieņem lēmumu «Par PSRS kara komisariātu darbības apturēšanu Latvijas Republikas teritorijā» un «Par PSRS Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas».

10. septembris — Baltijas valstu valdības pārstāvji Maskavā tiekas ar PSRS Aizsardzības ministrijas vadību. Tiek panākta vienošanās par to karavīru un virsnieku atbrīvošanu no dienesta, kas iesaukti no Latvijas, kara komisariātu darbības izbeigšanu Latvijā un padomju karaspēka daļu izmantoto mežniecību nodošanu Latvijai.

5. oktobris — Baltijas valstu padome pieņem lēmumu par nekavējošu PSRS karaspēka izvešanu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

5. novembris — LR AP pieņem lēmumu «Par Latvijas Republikas delegāciju starpvalstu sarunām ar KPFSR.

15. novembris — ar PSRS prezidenta M. Gorbačova lēmumu PSRS bruņoto spēku Baltijas kara apgabalu pārveido par PSRS Ziemeļrietumu karaspēka grupu (ZRKG).

21. novembris — PSRS aizsardzības ministrs J. Šapošņikovs paziņo, ka PSRS armijas izvešana no Baltijas valstīm varētu sākties 1994. gadā.

3. decembris — PSRS Iekšlietu karaspēks pāriet PSRS Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

25. decembris — PSRS prezidents M. Gorbačovs atkāpjas no amata, PSRS beidz pastāvēt.

1992. gads

10. janvāris — J. Dineviča vadītās Latvijas delegācijas pārrunas Maskavā par bijušās PSRS armijas statusu beidzas bez rezultātiem.

27. janvāris — Krievijas Federācijas (KF) prezidents B. Jeļcins izdod dekrētu «Par Ziemeļrietumu karaspēka grupas un Baltijas jūras kara flotes pāriešanu KF jurisdikcijā». Saskaņā ar šo dekrētu nekavējoties jāsāk oficiālas sarunas ar Latviju, Lietuvu un Igauniju par karaspēka izvešanu.

1. februāris — Latvijā ierodas KF delegācija S. Šahraja vadībā. Pēc sarunām S. Šahrajs un J. Dinevičs paraksta komunikē par KF un LR starpvalstu sarunu sākumu.

3. februāris — LR Ministru padome (LR MP) pieņem lēmumu «Par LR valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu».

3.—4. marts — Maskavā notiek Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunu par armijas izvešanu ekspertu grupu pirmā tikšanās.

19. marts — pirmā KF karaspēka daļa atstāj Latvijas teritoriju.

6. maijs — LR MP nolemj izveidot Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošā karaspēka izvešanas kontroles biroju (birojs sāk darbu 10. jūnijā).

26. —28. maijs — Maskavā notiek LR un KF delegāciju sarunas par armijas izvešanu. Latvija nepiekrīt Krievijas ierosinātajam armijas izvešanas termiņam — 1999. gads.

8. jūnijs — saskaņojot ar KF ZRKG vadību, tiek aizliegti Krievijas kara lidmašīnu lidojumi Latvijas gaisa telpā.

2. jūlijs — KF delegācija iesniedz sarakstu ar 84 karaspēka daļām, ko paredz izvest līdz 1992. gada beigām.

1. jūlijs — ASV Senāts pieņem priekšlikumu ierobežot ASV palīdzību Krievijai, ja netiks panākts nozīmīgs progress karaspēka izvešanā no Baltijas valstīm.

7. jūlijs — pasaules septiņu vadošo ekonomisko lielvalstu vadītāji Minhenē aicina Krieviju izstrādāt armijas izvešanas grafiku no Baltijas valstīm. B. Jeļcins sola savu armiju izvest līdz 1993. gada vidum.

6. augusts — KF ārlietu ministrs A. Kozirevs tikšanās laikā Maskavā Baltijas valstu ārlietu ministriem iesniedz Krievijas priekšlikumu paketi, kurā izteikta iespēja Krievijas karaspēku izvest no Baltijas valstīm līdz 1994. gada beigām, ja tiks izpildītas vairākas Krievijas prasības. Paziņojums uzrakstīts ultimatīvā tonī.

15. septembris — LR AP pieņem lēmumu «Par starpvalstu sarunām ar Krieviju karaspēka izvešanas jautājumā», lēmumā noteikts, ka karaspēks jāizved līdz 1993. gada beigām.

5. novembris — KF pieņem lēmumu, ka robežai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu tiek noteikts valsts robežas statuss.

25. novembris — ANO Ģenerālā asambleja pieņem rezolūciju «Par pilnīgu ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstu teritorijām».

15. decembris — ZRKG pavēlnieks L. Majorovs izdod pavēli par karaspēka daļu valdījumā esošā nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Republikai.

1993. gads

17.—19. marts — Maskavā notiekošās sarunas par Krievijas armijas izvešanu tiek pārtrauktas, jo puses nespēj vienoties. Aprīlī paredzētās nākamās sarunas tiek atceltas.

17.—21. maijā sarunas atsākas Jūrmalā. Tiek panāktas vairākas vienošanās par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu pārņemšanu un Robežapsardzības karaspēka militārpersonu izvešanu no Latvijas. Jūnijā pēdējie Krievijas robežsargi atstāj Latvijas teritoriju.

10. jūnijs — KF prezidents B. Jeļcins kārtējo reizi paziņo par Krievijas armijas izvešanas pārtraukšanu no Latvijas un Igaunijas, motivēdams to ar cilvēktiesību pārkāpumiem šajās valstīs un nesakārtotajiem sadzīves apstākļiem armijas jaunajās dislokācijas vietās.

3. augustā — LR MP apstiprina jaunu LR delegāciju sarunām ar KF, par tās vadītāju nozīmējot M. Virsi. KF bruņoto spēku izvešanas kontroles biroju nodod Ārlietu ministrijas pakļautībā.

31. augustā — mēģinot šķelt Baltijas valstu vienotību, Krievija bez līguma noslēgšanas pabeidz sava karaspēka izvešanu no Lietuvas.

28. septembris — LR MK izdod rīkojumu «Par KF militāro objektu pārņemšanu». Ar šo rīkojumu tika izveidota jauna militāro objektu pārņemšanas komisija. KF bruņoto spēku izvešanas birojs tika nodots Aizsardzības ministrijas pakļautībā.

1994. gads

7. februāris — Maskavā tiekas starpvalstu delegāciju vadītāji S. Zotovs un M. Virsis. Sarunu laikā S. Zotovs paziņo, ka Krievija vēlētos Skrundas «Dņepr» tipa radiolokācijas staciju darbināt vēl četrus gadus, pieņemt šādu priekšlikumu mudina arī ASV.

14.—17. februāris — Rīgā norit kārtējās starpvalstu delegācijas sarunas. Krievija piekrīt, ka Latvija pati vai ar trešās puses starpniecību drīkst demontēt Skrundas «Darjal-UM» tipa radiolokācijas staciju. Ar LR MK 15. februāra pilnvaru Latvijas delegācija piekrīt Krievijas priekšlikumam par Skrundas radiolokācijas stacijas «Dņepr» darbības četru gadu termiņu un demontāžai nepieciešamajiem 18 mēnešiem.

25. februāris — preses konferencē Krievijas delegācijas vadītājs S. Zotovs paziņo, ka 1992. gada 1. februārī Latvijā atradās ap 60 000 Krievijas militārpersonu, tagad ir palicis mazāk par 10 000 personu.

21.—24. marts — Jūrmalā notiek kārtējās sarunas par armijas izvešanu. Tiek parafēta vienošanās par Krievijas armijas izvešanu līdz 1994. gada 31. augustam.

30. aprīlis — Maskavā Latvijas Valsts prezidents K. Ulmanis un Krievijas prezidents B. Jeļcins paraksta līgumu par nosacījumiem KF bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no Latvijas teritorijas. Līgumā cita starpā noteikts Skrundas radiolokācijas stacijas tiesiskais statuss tās funkcionēšanai turpmāko četru gadu laikā.

1. jūnijs — Liepājas ostu atstāj pēdējie trīs Krievijas Baltijas kara flotes raķešu kuģi.

7. jūnijs — Krievijas ZRKG sociālās apgādes nodaļa iesniedz Latvijas pusei KF bruņoto spēku un VDK atvaļināto militāro darbinieku — pensionāru sarakstu, kuri atrodas Latvijā. Sarakstā uzskaitītas 22 320 personas.

26. augusts — Latvija pārņem Krievijas ZRKG štāba ēku K. Valdemāra ielā — tagadējo Aizsardzības ministrijas ēku.

31. augusts — Krievijas ZRKG pavēlnieka vietas izpildītājs F. Meļņičuks ziņo Latvijas prezidentam G. Ulmanim, ka KF bruņoto spēku izvešana no Latvijas ir pabeigta. Plkst. 18.00 no Rīgas starptautiskās lidostas paceļas un Latvijas gaisa telpu atstāj pēdējā KF bruņoto spēku lidmašīna. Rīgā, Latviešu biedrības namā notiek svinīgā sanāksme sakarā ar KF bruņoto spēku izvešanu. Krievijas armijas Latvijas teritorijā gandrīz vairs nav. Palicis viens Krievijas militārais objekts — radiolokācijas stacija Skrundā, kas darbojās līdz 1998. gadam un līdz 2000. gadam tika demontēta.

Sagatavojis Juris Ciganovs.

Saprotams, ka hitlerieši slēpa to, kas notika nometnēs. Tāpat kā staļinieši notiekoso Sibīrijas izsūtījumos. Lasīju kādā grāmatā, ka Berlīnē civiliedzīvotāji nemaz nezināja necik par nometnēm. Tā tas ir vienmēr – propagandas mašīna strādā varas labā. Tikai vēlāk, kad ta vara gāzta, parādās foto, arī internetā var redzēt nobadinātos nometņu iemītniekus.
Jāsaka gan, hitlerieši ebrejus izdzina no mājām, tomēr nodrošināja viņiem kkādu pajumti un ēdienu (zupu un maizi). Tomēr labāk, nekā 4.maija republikas bomžiem un pašnāvniekiem…

EU aļo tauta. Ko pīējam? Po cjom opium dļa naroda?
Kauna traips Latvijai. Nu ko tad lai hakeri ķeras klāt šai lapelei.

Mācītājs skatās: mazs puika uz ielas stūra stāv un brēc pilnā rīklē. “Puisīt,kas tev ko nodarīja!?” “Janka manu sviestmaizi nosvieda zemē.” -“Vai ar nolūku?” “Nē,ar desu.”

tās IP adreses var būt no “peldošajām” – šodien Jānim,
rīt Pēterim(kuram ar komentāru nav nekāda sakara),
parīt Guntim(kuram ar komentāru nav nekāda sakara)…

Operātoru biznesa īpatnība.
.
.
.
Admins
Bet datums taču nepeld… .
Lai DP atrod šo “varoni” ! Ja grib ko tādu sacīt, tad ar savas pases datiem… .
Un atradīs, un pienāks diena, ka man to pasacīs, jo tā būs cena grēku atlaišanai.
Visi troļļi un tāda veida nelieši DP tiek fiksēti…