LRTT pasts
Gribu izteikties par notiekošo ap latviešu valodas mācīšanu no pirmās klases visās valsts skolās.
VL!/TB parakstu vākšanas process par mācībām valsts skolās tikai latviešu valodā vairs nav apturams, bet šo procesu nevar atstāt pašplūsmā vai, vēl ļaunāk, ignorēt!
Domāju, būsim spiesti turpināt veco “step by step” politiku un panākt tik šķietami pašsaprotamu lietu – mācības valsts skolās tikai valsts valodā. Bet tas ir tikai viens, bet nepieciešams pakāpiens ar atrunu, ka tā ir tikai daļa no vesela kompleksa šajā nodevīgi nolaistajā latviskuma saglabāšanas jomā. Tad uzreiz ir rūpīgi jāseko, lai nenotiktu vēl sliktāks turpinājums tieši latviešu bērniem, ja, atriebjoties par šāda likuma pieņemšanu, sc darboņi un citu partiju mankurti parūpēsies, lai tiktu krasi samazināts skolu skaits un tad tiktu apvienotas latviešu un krievu bērnu klases. Lūk, šis kokteilis gan būs smagi degradējošs tieši latviešu bērnu mentalitātei, uzvedības un audzināšanas normām, kā arī psiholoģiski, jo krievu bērnu agresivitāte un vardarbīgais stils būs traumējošs visur, kur krievu skolnieki būs vairākumā. Tas nav mans sadomāts pieņēmums, bet vienkārši tas ir ilgstošu pētījumu rezultātā iegūts fakts. Tas varbūt vispār ir vēl diskutējams jautājums?
Foto: Ko domā šie divi žīdi vācot parakstus, lai krievu valoda būtu “otrā” valsts valoda ? Nu neko šie divi žīdi nedomā, bet pilda 4. maija kliķes “drošības pārvaldes” rīkojumu. Slepkava Lindermans tika “atprasīts” no Krievijas, lai varētu atkal veikt diversijas pret Latviju.
Vai mums vispār ir vajadzīgi masveidā latviski apmācīti PSRS kolonistu jaunieši, kuru vecākiem ir nelikumīgā atrašanās mūsu valstī jāpārtrauc, nevis viņus un viņu atvases jāapmāca mums riebt skaidrā latviešu valodā uz mūsu pašu rēķina? Vai mums vajag radīt konkurenci darba tirgū mūsu likumīgajiem pilsoņiem, mūsu jaunatnei? Varbūt daudz lietderīgāk būtu sakopot spēkus šo PSRS kolonistu- civilokupantu izbraukšanas jautājumā, izrādot draudzīgu pretīmnākšanu mūsu kaimiņzemei austrumos, kuras vadoņi izmisīgi gadiem sauc savus tautiešus mājup, bet mūsu parasti tik iztapīgie varneši neizmanto šo lielisko iespēju atkal pakalpot kremļa vadībai! Un jādara tas tieši tagad, ekonomiskās lejupslīdes un krīzes laikā, jo tas ir papildus faktors svešajiem PSRS kolonistiem pamest tik netīkamo un regulāri aplamāto mūsu valsti. Valsti, kur nu vairs tie nevarēs iztikt bez valsts valodas ne skolās, ne iestādēs, ne sabiedriskās vietās. Tikai naivi ļautiņi vai nelieši var apgalvot, ka krīzes problēmu laikā vajagot atlikt šos “mazsvarīgos” jautājumus, kas izraisīšot saasinātu pretreakciju.
Lai padomā, kāda tad pretreakcija būs, ja gan finanšu, gan ekonomiskās izredzes arvien uzlabosies Latvijā – tad taču būs vēl dārgāk, vēl grūtāk svešos prom dabūt no uzplaukstošas valsts, ja pat krīzes laikā viņi negatavojas izbraukt, kaut vārdos viņiem nekas te nepatīk! Lai cik grūti, tas tomēr ir izdarāms – ar lielāku vai mazāku mūsu visu piepūli. Bet ne tas ir svarīgākais un grūtākais. Īstās grūtības mums ir ar vienotas apziņas trūkumu, spēju apspiest savas sīkās ambīcijas un vienoties visiem mūsu augstā mērķa vārdā – latviskas Latvijas vārdā! Pat šajās, šķiet, tik ļoti skaidru jautājumu lietās mums būs dažādas domu nianses un varbūt mazas domstarpības, kuras spoži izmantos mūsu pretinieki, tās profesionāli pastiprinot un mūs prasmīgi šķeļot un attālinot vienu no otra. Protams, ne visus, bet tos, kam Latvija tik vārdos būs PIRMĀ VIETĀ!
Mums vajag stipru, disciplinētu un lielu nacionālu partiju, kuras spicē būtu visi Latvijā zināmie cilvēki, kuru konsekvence un nacionālā stāja nav apšaubāma un kuru vārdi vienmēr ir sakrituši ar darbiem, kā arī citi, mazāk zināmi, bet uzmanīgi izvērtēti gudri kadri, un iepriekš minēto patriotu rekomendēti jaunatnes pārstāvji. Tāda masveidīga partija ar parlamentāru, bet konsekventu stilu spētu ar likuma spēku īstenot gan okupācijas seku novēršanu, vienlaicīgi radot priekšnoteikumus izbraukušo pilsoņu atgriešanai Tēvzemē, pārākajā pakāpē risinot traģiskos demogrāfijas jautājumus, gan beidzot panākt valsts izzadzēju un tās grāvēju notiesāšanu un viņu īpašumu konfiskāciju. Nelietderīgas birokrātijas maksimālu izskaušanu un korumpēto ierēdņu nomaiņu, atlaišanu un tiesāšanu. Par prioritāti būtu jāliek tieši minēto demogrāfijas un izbraukušo pilsoņu repatriācijas jautājumu. Ejot parlamentāru ceļu, ar šādiem likumīgiem un demokrātiskiem procesiem jāpanāk Briseles morālu un finansiālu atbalstu vai kaut neitralitāti strīdīgajos jautājumos.
Tas ir soli pa solim ejams ceļš, kur daudz varētu darīt visi apzinīgie pilsoņi un īpaši tie mūsu ES parlamentārieši, kuri gan vārdos, gan darbos ir par latvisku Latviju uz 1918.gada Latvijas Republikas pamatiem atjaunotu!
A. Balts 19.03.11
