Dombrovski, pēdējais laiks arestēt DP un SAB

Jukušais Grantiņš sākumā aicina par sūdiem balsot, tad viņus kritizē un beigās cer, ka tie apkaros citus sūdus!

ir saprotams, ja paskatamies, cik gadu autoram – vecums nenāk viens, pluss vēl psihiskās problēmas, pluss zvērīgs naids uz visiem tiem, kas ir pie varas, jo tie nav cienījamam Grantiņam devuši iespēju būt vismaz par finansu ministru, ja ne par premjerministru. Tāpat visiem viņa atbalstītājiem vajadzēja pēc viņu ieskatiem būt vismaz Saeimā, ja ne ministru amatos. Tā nu cilvēks savu naidu te izgāž….

Tas autors ar sarkanbalstsarkano stāvēja pie pieminekļa tad, kad par to varēja atlauzt pirkstus (nav jau tā, ka krievu okupanteļi mūsdienās nesit latviešus par patriotismu)! Vai tu to spētu? Tik smuki pļūtīt māki, izplatot savu komunistisko un prokrievisko propagandu! Tu saproti, ka tādus naidnieka atbalstītājus kā tevi nicina VISĀS sabiedrībās. Kad vien tu te komentē, tas vienmēr saistīts ar visa latviskā noliegšanu. nevar vien beigt brīnīties, kādus izdzimteņus komunistu valdīšana Latvijā radīja! Prasās pēc kaut kā drastiska!

O.K., es atvainojos, jo protu atzīt savas kļūdas! Bet tikai tāpēc, ka izzadzēju un politmafijas dēļ Latvijās valda apātija, nevajag uzreiz skatīties atpakaļ lāča pieķēzītajā midzenī! Tas pieder pie “veco labo zviedru laiku” sindroma. Kur lepnums? Lai ko Grantiņš muldētu, tomēr visā šajā paranojā ir kaut kāda patiesība. Man pretīgi skatīties tās dažas televīzijas Latvijā, jo visur tikai un vienīgi krievu seriāli un krievu valodas dominance. Pretīgi! 90.gados bija daudz labāk dzīvot, jo toreiz par spīti visai nabadzībai vismaz TV bija daudz tīrāks. Kļockinam ir jāiet pensijā. Pietiek! Tad jau labāk skatos angļu seriālus (kas nebija retums 90.gados), nekā krievu mordobojus.

Tā Latvija, par kuru cīnījāmies nav sasniegta! Pēc LTF aktiviātēm viss pazuda. Mēs nevaram uz tās putras, ko visādi komunistu doktrīnā izaudzinātie padomju politiķi radījuši Latvijā, turpināt būvēt valsti. Pašattirīšanās nav notikus. Ir atkal uzaugusi traumēta paaudze, kas netic saviem spēkiem, un visādu ārvalstu ideju pieņemšana vēl vairāk mazina mūsos pārliecību par saviem spēkiem.

Vai AG nav kāds spiegs, kas izliekās par “latvieti”, kuram nepatīk latviska Latvija un varbūt ari latviešu valoda.Viņš nepatiesi uzbrūk tiem , kas to godā un aizstāv. Sevi godina par Hitleru.Varbūt ja nav spiegs, bet provokators gan,lai grautu un jauktu visu latvisko.Nesaprotami, ko viņš ar to vēlās panākt? Kas attiecās uz to lāci vai blak jokeri, tas jau ne tikai taisa provokacijas šeit, bet ari Aisbergā.

Visu cieņu Lotāram Stūrem!Bet man ir baiga nojauta, kad Lotārs Stūre arī nav nekāds tīrais!

Sazvērestības teorijas tagad ir VISUR pasaulē! Palasot tavu čomu, krievu, domas par Latviju un pasauli kopumā, varētu rasties aizdomas, ka visi to vien dara, ka 200 gadus jau plāno shēmas pret Krieviju un nabaga krieviem nolej asinis. Ai, ai, ai! Bet vainīgi jau atkal latvieši! 1,5 milj. latviešu plāno iekarot 150 milj. krievu.

garāmgājējam – nu krievi drīzāk ir tavi čomi, ne manējie:) Ja palasa krievu sazvērestības teoriju saitus, tad izskatās, ka visa vecā padomju propogandas industrija palikusi ārpus jebkādas kontroles- respektīvi- tie, kas būdami dažādu iedomu, māniju un citu psihisku ligu apsēsti izpaudās orgānu kontrolēti rakstot savas iedomas un izplatot tās rietumu pasaulē galvas jaukšanai, tagad, izmantojot internetu, radījuši veselu tīklu internetā, kur var atrast visu sākot no alienu rasu aprakstiem, beidzot ar “izskaidrojumiem” visam sākot no dabas katastrofām un beidzot ar lidmašīnu pēdām debesīs. Kaudzēm “akadēmiķu”, “profesoru” un citu it kā izglītotu un gudru cilvēku, tikai neesmu redzējis nevienu, kas būtu ko vairāk sacerējis par to, kas lapā lasāms….Atvaino, bet lasot “akadēmiķa” aprakstu par to, kā pēdējos gados alieni sadalījuši varu uz Zemes un ko šie plāno tuvākajos gados darīt – vienīgā reakcija ir nožēla, ka cilvēkam jumts aizbraucis, jo tas, kas tur sarakstīts neatbilst pat zema līmeņa fantastikai…
Tāpat katrs, kas sevi ciena un uzskata, ka ir specs kādā jomā publicē internetā savu teoriju, jo citur jau to neviens neņem pretī. Un tā nu lētticīgie un līdzīgi apdalītie kaifā to visu lasa, par neiedomādamies, ka blakus saitā šis pats notikums izskaidrots pavisam savādāk un teorijas cita citai ir pretrunās.

Es esmu dievturis, un eņgeļiem neticu, bet toties ja atklāsies kādi negatīvi jaunumi par Lotāru Stūri, tad man būs taisnība!Piedot, vai nepiedot….Lai tauta runā!

Asīrietis ļoti pareizi pasaka,tas tā arī būtu jādara-šī republika(publika)būtu valdniekiem jāuztic SVF un ES pārvaldībā.Varbūt viņi no daudzām zvērībām nokaunētos-latvieši tādu vārdu,kauns,nezina.

Nekas neliecina par to, ka Dombrovskis ir Latvijas ministru prezidents tā vārda īstajā nozīmē. Jebkurā citā normālā ES dalībvalstī valdības vadītājs, saņemot šādas atmaskojošas ziņas, sasauktu ārkārtas valdības sēdi un rīkotos. Pēc 1940. gada Latvijā nav bijis neviens valdības vadītājs, kas atbilstu valstvīra nosaukumam. Arī Dombrovskis der vienīgi par Namu pārvaldes pārvaldnieku.

Es neko nesaku, be ja izrādīsies, kad man ir taisnība, tad Stūres nodevība nebūs nekāds melnaia netīrums, tas būs melns plankums!

šis ir viens rasistu blogs, tādu sūdu jau sen nebiju lasijis, es pats esmu pārliecināts sarkanais fašists, bet nu šitā gan mēs nē, mēs darām asi, reāli, nevis, kā jūs -ar vārdiem

Vēl saka-sacītājam pie augstā goda fašista netikt.

Ainār – ja tev šitā otrā cilivizācijas padibenes, tevī izraisa godu, tad darīšanas ar šūdiem ir tev, nevis mums!

Ainārs – kārtējais izskalotais Latvis!

Kuru tautu “pēc tam” jūs ienīdīsiet vairāk par visu pasaulē – mans labojums!

Miervaldim- liec to “Aināru” mierā- neredzi, ka viņš grib tevi izaicināt? šādi aināriņi pat Rīgas Dinamo spēles komentos pozicionē sevi “pareizi”, lai tik kāds uzsāktu ar viņiem cepties.

skaidrs, Miervaldi- aplūko šo saitu internetā, tur par tavu vainu ir detalizēts apraksts sniegts- http://en.wikipedia.org/wiki/Delusions

Sigurds Graudiņš, 22.11.2010 23:15

Bet , vai lielākā KRIEVIJAS daļa spēj ŽIDIEM PIEDOT SARKANO TERORU KRIEVIJĀ…???
Kā arī AKCEPTU – SIST KRUSTĀ – JĒZU KRISTU…???

vesture, 22.11.2010 23:16

Liela dala krievu nespej zidiem piedot to, ka zidi izveidoja Krievija asinaino komunistisko rezimu.
Liela dala latviesu nespej zidiem piedot to, ka zidu raditais komunistiskais rezims kurs izpletas Krievija okupeja Latviajs neatkarigo valsti 1940.gada un veica genocidu un holokaustu pret latviesu tautu.
Sodiens Latvija ir redzamas tam, kas notiek ar valsti un tautu, kura ir izgajusi cauri okupacijai, genocidam 50. gadu garuma.
Zidiem nevajadzetu iedomaties un but iedomigiem, ka vin ir tikai vienigie cieteji.
Daudz vairak ir cietusi latviesi, iaguni, krievi, ceceni, lietuviesi, ukraini, baltkrievi un pasi vaciesi…., protams, neviens nenoliedz, ka zidi nebutu cietusi II Pasaules kara, bet vinu, zidu ciesanas nevajadzetu celt pari citu tautu ciesanam un zaudejumiem, jo tas ir vienkarsi amaorali.
Kapec netiek verti visi Hitleriskas Vaciajs arhivi vala, lai uzzinatu vestures patiesibu? kam ir izdevigi sos arhivus turet noslepenotus?

Black joker – tā tev liekas!Tev ir daļēja taisnība, bet tu neredzi vainu pašā sabiedrībā!

Linard Grantiņ – šie kropļi samaksās pēc pilnas programmas, to es varu 100 punkti pateikt….

Miervaldi- nu nemaz neapzinies, ka šobrīd aicini uz nemieriem. Pilsoni priekšniek- lūdzu piefiksējiet.

http://www.pietiek.com/raksti/parex_krahs_kadam_liecibam_izvelejas_noticet_prokuratura

Sākums
Kas mēs esam
Kontaktinformācija
Jūsu ieteikumi un jautājumi
RSS
Ja vēlaties mūs atbalstīt
Reģistrēties
Ienākt[X] E-pasts

Parole

Atcerēties šajā datorā

Aizmirsu paroli
Inkēns tiesu izpildītāju ķetnās

Parex krahs: kādām liecībām izvēlējās noticēt prokuratūra
L. Lapsa
22.11.2010.

Izbeidzot kriminālprocesu par valsts amatpersonu iespējamām noziedzīgajām darbībām vai nolaidību saistībā ar Parex bankas krahu un tās pārņemšanu, Ģenerālprokuratūra izlēma noticēt ministru un citu amatpersonu vienbalsīgajiem apgalvojumiem – visi lēmumi pieņemti labākajā iespējamā veidā. Pietiek šodien publicē izteiksmīgākos fragmentus no bijušo ministru, kā arī Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju prokuratūrā sniegto liecību atreferējuma.

Ivars Godmanis:
– Bijušajiem lielajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, paliekot bankas valdē, pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas bijis uzdevums nodrošināt, lai noguldījumu aizplūšana samazinātos. Tas, ka nerezidenti nepieprasīja visu savu noguldījumu atmaksu pirmajās dienas pēc bankas pārņemšanas, varētu būt bijušo akcionāru darbības rezultāts, taču pilnībā apturēt noguldījumu aizplūšanu no bankas nav izdevies.

– 8. novembrī valdības sēdē pret ierobežojumu uzlikšanu bankas saistību izpildei laikā, kad valsts pārņem banku, iebilda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un valdības locekļi šādu lēmumu nepieņēma. FKTK tika uzdots turpināt sekot situācijai bankā un sagatavot atkārtotu šī jautājuma skatīšanu, ja strauji sāk samazināties bankas aktīvi.

– Gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ nesniegtu valsts atbalstu Parex bankai un tā bankrotētu, problēmas būtu citām bankām ar Latvijas kapitālu, jo arī tām būtu problēmas ar sindicēto kredītu devējiem.

– Pats personīgi nekādu labumu no valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā neesot saņēmis un neesot guvis nekādu labumu, kā arī neesot zināmi šādi fakti par kādu citu valdības locekli vai kādu citu personu.

Atis Slakteris:
– Raksturojot finanšu situāciju valsti laikā, kad kļuvis finanšu ministrs, norādīja, ka visiem bijis iespaids, ka valsts ekonomikas attīstība turpināsies. Tomēr jau bijis redzams, ka nodokļu iekasējumi samazinās un jau pieņemtais 2008.gada budžets nepildās, un rodas nepieciešamība grozīt šo budžetu, to samazinot.

– 2008. gada 8. oktobrī starpinstitūciju dienesta sanāksmē FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane informējusi, ka ik dienu notiekot operatīva banku likviditātes uzraudzība un intensīva kapitāla pietiekamības kontrole, norādot, ka abi šie rādītāji turoties virs noteikto normu robežām visām bankām.

– Valdības uzdevumā vadījis sarunas ar Parex bankas pārstāvjiem. Pirmā tikšanās 3. novembrī bijusi īsa – izzināta abu pušu pozīcija un pilnvaras. Sajās sarunās Kargins norādījis, ka akcionāri atbalsta Parex bankas un Hipotēku bankas apvienošanu, un apstiprinājis, ka Parex bankai ir vajadzīga finansiāla palīdzība no valsts – gan bankas pamatkapitāla palielināšanai, gan valsts palīdzība depozītam.

– Valdības pārstāvjiem nav bijis iespēju uzspiest tikai savu pozīciju akcionāriem, tādēļ sarunās nofiksējuši tos nosacījumus, kādus sarunās spējuši panākt un kas bijuši maksimāli tajā brīdī izdevīgāki valstij, kaut arī ne visi nosacījumi bijuši tādi kā Ministru kabineta 04.11.08.g. sēdes protokollēmumā. Pēc tam uz valdības 08.11.08.g. sēdi sagatavots ziņojums par šo sarunu rezultātiem.

– Arī tagad uzskata, ka, pārņemot Parex banku, tūlītēja ierobežojumu uzlikšana būtu kļūda, kuras sekas būtu bankas lielāka nestabilitāte un neprognozējamas sekas Latvijas banku sistēmā.

– Arī pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas turpinājušās sarunas ar Parex bankas lielākajiem akcionāriem Karginu un Krasovicki, panākot izmaiņas šajā līgumā. Šīs izmaiņas arī bijušas tikai valsts interesēs un tās nav bijušas labvēlīgas Karginam un Krasovickim.

– Sarunu laikā ticis veikts maksimāli iespējamais, lai akcionāru noguldījumu procenti būtu samazināti līdz tādam apmēram, kādi vidēji bija tirgū šādiem noguldījumiem, bet tas nenozīmē, ka bija iespējams panākt vienošanos, ka šos procentus nemaksā nemaz.

Kaspars Gerhards:
– Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs akcentējis to, ka Parex banka ir sistēmiska banka, kura ļoti integrēta Latvijas tautsaimniecībā, un tās darbības apturēšana novestu pie nopietnām negatīvām sekām Latvijas tautsaimniecībā un liela daļa Latvijas uzņēmumu vienkārši nevarēja funkcionēt. Stabilizējot bankas darbību, tas pozitīvi ietekmētu arī uzņēmējdarbību un uzņēmumi varētu turpināt darboties.

– Tai pašā laikā bijis skaidrs, ka nepieciešamo līdzekļu nevienam no scenārijiem valdības rīcībā nav. Tas esot atsevišķa pētījuma jautājums, kādas bijušas iespējas valdībai aizņemties naudu, izņemot to, kādu valdība pieņēma – par aizņemšanos no SVF.

– Valdība nolēmusi sniegt valsts atbalstu Parex bankai, jo tā bija sistēmiska banka, kura nodrošina valsts un pašvaldību darbību un šīs bankas glābšana ļāvusi izvairīties no straujiem satricinājumiem Latvijas ekonomikā, kas, sliktākā scenārija gadījumā, atstātu smagu iespaidu uz Latvijas ekonomiku, ieskaitot Latvijas maksātspēju un citas sekas.

– Par ierobežojumu uzlikšanu banku saistību izpildei diskusijas notikušas vairākās valdības sēdēs. Ierobežojumu uzlikšana radītu aizdomu ēnu par to, ka ar banku kaut kas nav kārtībā un bankas resursi ir limitēti, tādēļ tos sargā. Tieši šī iemesla dēļ – lai neradītu šo aizdomu ēnu – ticis nolemts ierobežojumus neuzlikt vienlaicīgi ar Ieguldījuma līguma parakstīšanu, kā to ierosināja FKTK.

Mareks Segliņš:
– Godmaņa viedoklis bijis, ka Parex banka ir jāglābj, nevis sargājot tās lielāko akcionāru intereses, bet gan domājot valstiski – domājot par Latvijas banku sistēmu kopumā un iespējamo Latvijas banku sistēmas problēmu ietekmi uz valsts finansiālo stāvokli.

– No valdības sēdē Latvijas Bankas un FKTK vadītāju sniegtās informācijas bijis redzams, ka Parex bankas bankrota gadījumā no valsts budžeta varētu būt jāmaksā likumā paredzētā noguldījumu garantijas nauda – 660 miljoni latu, kā arī šis bankrots varētu izraisīt problēmas citām Latvijas bankām un arī Latvijas valsts budžetam nākotnē.

– Īpaši spraiga bijusi 08.11.08.g. valdības sēde, kurā apspriesta informācija par Parex bankas noguldījumu aizplūšanu un nepieciešamību parakstīt Ieguldījuma līgumu. Tā bijusi sestdiena un FKTK vadītāja Krūmane, ziņojot par noguldījumu strauju aizplūšanu, sacījusi, ka nepieciešams rīkoties, jo, ja valdība nepieņem lēmumu par Ieguldījuma līguma parakstīšanu, tad pirmdien – 10.11.08. g. Parex banka ir jāslēdz.

– Kategoriski pret ierobežojumu uzlikšanu bijis Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs. Tieši viņa stingrā pozīcija bijusi iemesls tam, ka Tautas partijā esošie valdības ministri valdības sēdes gaitā mainījuši iepriekšējo viedokli un nolēmuši balsot par Parex bankas pārņemšanu, bet nepieņemot lēmumu par ierobežojumu noteikšanu Parex bankas saistību izpildei.

– Arī no šodienas viedokļa skatoties, valdības pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai bankas kapitāla nostiprināšanā un bankas akciju iegādē bijuši pareizi lēmumi. Valdība lēmusi valsts interesēs, un nekādā gadījumā šie lēmumi nav bijuši pieņemti Kargina un Krasovicka interesēs.

– Pēc Parex bankas Juridiskās daļas vadītāja Jāņa Skrastiņa teiktā, Parex bankas finanšu problēmas nav apzināta ļaunprātīga rīcība, bet gan neveiksmīgs banku bizness, sevišķi iegādājoties vērtspapīrus.

Ainārs Baštiks:
– Visus lēmumus valdībā pieņēmuši vienbalsīgi, jo Ministru prezidenta Godmaņa uzstādījums jau pašā sākumā bijis, ka gadījumā, ja jebkurš no valdības sēdē klātesošajiem iebilst izskatāmā lēmumprojekta pieņemšanai, šo lēmumprojektu nepieņem. Izteikties valdības sēdē bijusi iespēja ikvienam valdības loceklim un klātesošai personai.

Vinets Veldre:
– Gan tajā situācija, gan no šodienas viedokļa lēmums sniegt valsts atbalstu Parex bankai bijis pareizs. Pašā sākumā starp valdības locekļiem vismaz 60% bijuši pret valsts piedalīšanos Parex bankas glābšanā, bet, uzklausot speciālistu, t.sk. Latvijas Bankas un FKTK viedokli, ministri pieņēmuši lēmumu tomēr glābt Parex banku.

Mārtiņš Roze:
– Arī no šodienas viedokļa jautājumu risināšana par Parex bankas pārņemšanu valsts kontrolē notikusi maksimāli ātri, nodrošinot maksimāli iespējamo dokumentu sagatavošanas kvalitāti pie šī pārņemšanas tempa.

– Saprotams, ka dokumenti varētu būt sagatavoti arī kvalitatīvāk, bet tad zustu šo lēmumu pieņemšanas ātrums.

Ivars Eglītis:
– Valdības sēdēs uzklausītā informācija bijusi pietiekama, lai izšķirtos par to, ka valdībai ir jādara viss, lai Parex banku pēc iespējas ātrāk pārņemtu, jo Parex bankas bankrota gadījumā, valstij no budžeta trīs mēnešu laikā būtu jāizmaksā apmēram 660 miljoni latu noguldītajiem, kā arī būtu citas negatīvas sekas.

– Izbrīnu radot, kāpēc masu mediji skaidri un saprotami nepastāsta par iemesliem, kāpēc Parex banka bija jāpārņem, jo daudzi materiāli, kas tika skauti valdības sēdēs 2008.gada novembrī, jau ir publiskoti.

– No sniegtās informācijas sapratis, ka Parex bankas bankrota gadījumā problēmas varētu būt arī sešām bankām ar Latvijas kapitālu, kurām nebija mātes bankas ārzemēs.

– Valdības pilnvarotās personas finanšu ministra Slaktera vadībā veda sarunas ar bankas akcionāriem un valdes pārstāvjiem, informējot par šo sarunu gaitu un rezultātiem. Sarunas bijušas smagas, jo akcionāri centušies iegūt sev pēc iespējas vairāk labuma no šī līguma, tomēr principiālos jautājumos valdības pārstāvji nav piekāpušies.

– Valdībā pieņemtie lēmumi Parex bankas jautājumā pieņemti valsts interesēs, ņemot vērā to informāciju, kuru sniedza speciālisti. Ņemot vērā tajā laikā strauji mainīgo situāciju Parex bankā, gan Latvijas banku sistēmā, lēmumi tikuši pieņemti savlaicīgi un ātri.

Ilmārs Rimšēvičs:
– FKTK viņam kā Latvijas Bankas prezidentam regulāri sniegtā informācija par likviditāti līdz 2008.gada oktobra mēneša beigām liecinājusi, ka Parex bankai likviditāte atbilst noteiktajām prasībām. 22.10.08. g. Kargins lūdzis papildu resursus bankai pret ķīlu noguldījumu aizplūšanas gadījumā. Informējis, ka no Parex bankas aizplūst noguldījumi, bet nav zināms kāpēc. Noguldījumu aizplūde bijusi vērojama ne tika Parex bankā.

– Uzskata, ka noguldījumu aizplūšanai bijuši trīs faktori – cīņa starp bankām par noguldījumu piesaisti, vispārējā tirgus situācija pasaulē, kad finanšu līdzekļu izsīkums finansu tirgos notika visā pasaulē, un presē parādījusies informācija, ka Latvijas valdība budžetā plāno paredzēt sniegt garantijas bankām un tam sekojošās baumas par bankām, kurām šādas garantijas būtu nepieciešamas.

– Latvijas valsts institūcijas konkrētai banku krīzes situācijai bijušas gatavas.

– Valsts atbalsts būtu jāsniedz sistēmiskai bankai, paskaidrojot, ka pēc būtības sistēmiska banka ir banka, kuras aizvēršana un apstādināšana varētu izraisīt ļoti nopietnas un tālejošas sekas Latvijas tautsaimniecībai. Latvijā nav noteikts, kuras bankas ir sistēmiskas bankas, un tas ir ar nolūku, lai šīs bankas neuzņemtos neattaisnoti riskantas operācijas, zinot, ka valsts tās glābs. Uzskata, ka bankām nav jāzina, vai valdība krīzes situācijā to glābs vai neglābs.

– Valdības lēmumi par ierobežojumu nenoteikšanu Parex bankas saistību izpildei bijuši pareizi, norādot, ka ierobežojumu uzlikšana Parex bankai tomēr bijusi kļūda, kura ir viens no iemesliem, kādēļ valdība nevar pārdot Parex banku pašlaik.

Irēna Krūmane:
– Pēc ASV bankas Lehman Brothers bankrota 2008.gada 15.septembrī visā pasaulē pastiprinājusies noguldītāju vēlme izņemt savus noguldījumus no bankām un aktualizējies valsts garantēto noguldījumu apjoma jautājums. Šajā laikā iestājusies pilnīga likviditātes krīze finanšu tirgos, bet no 2008.gada oktobra beigām faktiski nav bijusi iespējama nekāda aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos. Tas art bijis tas iemesls, kāpēc vēlāk Latvijai vienīgā iespēja bijusi griezties pēc finanšu palīdzības pie starptautiskajām finanšu institūcijām.

– Pēc banku atskaitēm bijis redzams, ka 2008.gada septembra otrajā pusē – oktobra sākumā sākusies strauja noguldījumu izņemšana skandināvu bankās Latvijā. Atsevišķās bankās noguldītāju vēlme izņemt noguldījumus beidzās tikai brīdī, kad Saeima pieņēma likumu par valsts garantēto noguldījuma summas palielināšanu un izmaksas termiņa saīsināšanu, harmonizējot to ar citām Eiropas Savienības valstīm.

– Parex bankā noguldījumu aizplūšana bijusi saistīta gan ar noguldītāju uzticības zudumu un bažām par bankas nespēju aizņemties naudas līdzekļus, gan arī pašu lielāko akcionāru rīcību nepalielinot bankas kapitālu ievērojamā apmērā un izņemot savus naudas līdzekļus. Ņemot vērā radušos situāciju, FKTK Padome 31.10.08.g. pieņēmusi lēmumu par ierobežojumu uzlikšanu bankai, bet 03.11.08.g. par situāciju Parex bankā un iespējamiem riskiem gan bankas bankrota gadījumā, gan pārņemšanas gadījumā bijuši spiesti informēt valdību un finanšu ministru, lūdzot sasaukt ārkārtas valdības sēdi šajā jautājumā.

Jānis Brazovskis:
– Pirmās indikācijas par problēmām pasaules banku sistēmā parādījušās 2008. gada vasaras sākumā, kad bijis skaidrs, ka lielākās problēmas varētu bankām, kurām nav ārvalstu mātes banku. Viena no tādām bankām bijusi Parex banka, kurai arī FKTK pievērsusi uzmanību

– Neskatoties uz to, ka 2008.gada pirmajā pusgadā Parex banka strādājusi ar peļņu, 2008.gada augustā bijis skaidrs, ka varētu būt problēmas ar aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos un bijusi iespēja, ka starptautiskie aizdevēji nepārfinansēs sindicētos kredītus. Sarunā ar Karginu un Ēriku Brīvmani 2008.gada augustā, atbildot uz šīm bažām, Kargins teicis, ka viņš apzinās, ka laiki būs grūtāki kā līdz šim, bet lielākie bankas akcionāri nedomā Banku pamest, atbalstīs ar viņiem pieejamiem līdzekļiem – runa bijusi par 20 miljoniem latu.

– Kargins solījis, ka viņi strādās ar noguldītājiem, piesaistīs noguldītāju buferi un līdz 2009.gada februārim viņi spēs uzkrāt likviditāti un norēķināties ar sindikātu. Tajā laikā netika runāts par noguldījumu aizplūšanu, jo tobrīd noguldījumi vēl būtiski neaizplūda.

Prokuratūras konstatētais:
– Nopratināšanā Ministru kabineta locekļi nolieguši, ka būtu saņēmuši kādus prettiesiskus labumus par valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā, un viņiem neesot arī zināmi fakti, ka kāds cits valdības loceklis vai cita persona tādus būtu saņēmusi.

– Nopratināšanā Kargins un Krasovickis liecinājuši, ka ne viņi, ne viņu uzdevumā kāda cita persona neesot valsts amatpersonām devusi kādus kukuļus, lai pieņemtu lēmumus viņu labā, un neviena valsts amatpersona viņiem arī neesot prasījusi dot kādus materiālus labumus par gatavotiem un pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas jautājumos.

– No Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildēm redzams, ka šo operatīvās darbības subjektu rīcībā nav informācijas un faktu par to, ka amatpersonas, kuras piedalījušās lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu, būtu šos lēmumus pieņēmušas mantkārīgā nolūkā vai par to prettiesiski pieņēmušas materiālas vērtības, mantiskus vai citāda rakstura labumus.

Trešdien Pietiek publicēs pārskatu par tiem būtiskajiem faktiem saistībā ar amatpersonu darbību un bezdarbību, kurus Ģenerālprokuratūra uzskatīja par labāku neņemt vērā.

http://www.pietiek.com/raksti/kad_banditu_aizsardzibas_birojs_vairs_nespej_pat_kartigi_sameloties

Kad Bandītu aizsardzības birojs vairs nespēj pat kārtīgi sameloties
L. Lapsa
16.11.2010.

Šodien portāls Pietiek publisko jaunus faktus par to, cik patiesībā cieši mūsu tā sauktais Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vai vismaz atsevišķi tā pārstāvji ir saauguši ar noziedzīgo pasauli, un nez vai pēc pēdējo dienu publikācijām kāds – nu, protams, izņemot mūsu par nacionālo drošību visatbildīgākās augstās amatpersonas – šaubīsies, cik tiešām labi šai iestādei piestāv Bandītu aizsardzības biroja nosaukums.

Savukārt, ja kādam kādas šaubas vēl tomēr paliek, to kliedēšanai var ieteikt rūpīgi izlasīt. paša Satversmes aizsardzības biroja vadības vārdā pirms pāris dienām izplatīto paziņojumu, kas spilgti parāda to „profesionalitātes” līmeni, kādā pašlaik ir mūsu bandītu piesedzēju un atbalstītāju kantoris.

Tātad – atgādināšu: pēc tam, kad Pietiek publiskoja ziņas par augstas SAB amatpersonas Aigara Bora dzīvesbiedres Ivetas kopējo ilggadējo biznesu (ieskaitot bēdīgi slavenā Aston Martin iegādi) ar 140 miljonu naudas atmazgāšanā aizdomās turēto uzņēmēju Arti Hartmani, pār SAB sāka gāzties jautājumu jūra – kā to SAB komentē, vai būs pārbaudes, vai būs kriminālprocesi, utt.

SAB direktors Jānis Kažociņš padomāja, padomāja un… nāca klajā ar paziņojumu, kas izgaisināja pēdējās šaubas par to, ar cik netīru lietu mums ir darīšana.

Protams, tas tā nebija domāts, – augsti profesionālie Satversmes sargi acīmredzami vēlējās visas publiskotās „sliktās ziņas” apgāzt un taisnprātīgā sašutumā pierādīt to nepamatotību. Taču sanāca stulbi – gluži kā ar to SAB operatīvo automašīnu, kas pērn ar viltotiem numuriem un Iekšlietu ministrijas caurlaidi logā bija iemesta invalīdu stāvvietā pie viesnīcas Rīdzene.

Pirmām kārtām pats SAB pirmoreiz atzina, ka varētu būt runa par biroja amatpersonas „it kā prettiesisku” rīcību, – līdz tam neviens medijs neko tik revolucionāru iedomājies nebija, un runāts tika tikai un vienīgi par SAB amatpersonas Bora ģimenes ienesīgo biznesiņu ar Hartmani.

Otrkārt, Kažociņš savā paziņojumā skaidri apliecināja – jā, mums ir tāds darbinieks Bors (kaut dienu iepriekš tika apgalvots, ka SAB nekad un nemūžam nenosauks nevienu savu darbinieku, izņemot direktoru un preses sekretāri), kurš mums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs.

Un ne tikai apliecināja vien – treškārt, SAB direktors arī paziņoja, ka pirmoreiz Bora darbība nopietni pārbaudīta jau pirms „vairāk nekā četriem gadiem”, kad notikusi gan Ģenerālprokuratūras veikta pārbaude, gan SAB dienesta pārbaudes lieta…

Te, protams, sabiedrība var teikt tikai lielu paldies Kažociņa kungam, – jo prokuratūra skaidri un gaiši paziņo, ka bez Kažociņa kunga nejaušajām atklāsmēm tā nekad neatzītu, ka vispār notikusi šāda pārbaude, kas klasificēta kā valsts noslēpums.

Savukārt vēl lielāks paldies mūsu Bandītu aizsardzības biroja vadībai sakāms par to, ka kopumā tā sabiedrībai skaidri ir atzinusi: jā, mums jau pirms četriem gadiem bija zināms par mūsu vērtīgā kadra Bora ģimenes biznesiem, jā, mēs visus nākamos četrus gadus esam noskatījušies, kā Bors kārto lietas ar mūsu (vai viņa) piesegtajiem bandītiem, jā, šāda prakse mums ir pieņemama, turklāt galu galā savām vismaz pusnoziedzīgajām shēmām mēs taču esam saņēmuši atļauju no valsts visaugstākajām amatpersonām – jā, jā, pat no Vairas Vīķes-Freibergas, kas tāpat netieši piesaukta Kažociņa paziņojumā.

Ar vārdu sakot, Kažociņa paziņojums komplektā ar līdz šim atklātībā jau nonākušo un mūsu vēl gatavojamo informāciju uzskatāmi rāda – mums tiešām ir darīšana ar Bandītu aizsardzības biroju, kas savā visatļautībā nonācis tik tālu, ka ir ne tikai caurcaurēm saaudzis ar visa veida noziedzību, bet zaudējis pat elementāru spēju saprātīgi samelot vai informāciju slēpt, bet ne stulbi atklāt.

No sabiedrības informētības viedokļa tas, protams, ir jauki. Jautājums tikai: ja valsts tagadējām augstākajām amatpersonām ir vienalga, ka Satversmes aizsardzības birojs auklējas un „čupojas” ar bandītiem, nez vai vienalga varētu būt arī NATO struktūrām, aptverot, kādās ne pārāk tīrās rokās un ne pārāk gudrās galvās nonākusi vismaz daļiņa to noslēpumu.