13 responses to “Jurists Māris Bērziņš- palīdzu godīgiem cilvēkiem”

1. 

   cits Mag. iur.

   2014. gada 13. October

   Māris Bērziņš nav vienīgais Mag. iur. valsts tiesību zinātnē un viņam nebūt nepieder galvenais vārds. Viņa rakstu var palabot, kā to dara skolotāji nesekmīgam skolniekam. Ja aiz vārda “godīgiem” cilvēkiem seko Garda, Sesks, Āboltiņa un citi te nosauktie, tad pilnīgi droši vārdu “”godīgiem” var likt pēdiņās.
   Tiem, kam nav skaidrs, kāpēc tā, paskaidrojam. Šajā gadījumā pēdiņās liekami vārdi un vārdu savienojumi, uz kuriem vēršama īpaša lasītāja uzmanība, norādāma attieksme pret vārda nojēgumu vai izvēli.
   Vārdi, kas lietoti pretējā nozīmē:
   Par tiesnešiem cienīgi blēži sēžUn “godīgi” ādu nost citiem plēš.Vārdi, kas lietoti ironiskā nozīmē:
   Šis “meistars” pie auto stūres sēdās pirmo reizi mūžā.Vārdi, kas lietoti metaforiskā nozīmē — attiecinot dzīvās dabas parādības uz nedzīvo dabu un otrādi:
   Ciklona centrā izveidojās laba laika apgabals, tā sauktā “vētras acs”.Metaforiskas vārdkopas, kas parastus jēdzienus nosauc ar pārnestas nozīmes vārdiem, piešķirot izteikumam stilistisku pacēlumu:
   Azerbaidžānas galvenā bagātība ir “melnais zelts”.Vārdi un frazeoloģiskas vārdkopas, kuru uztveršana tiešajā nozīmē var radīt pārpratumus:
   Pie Jūrmalas “nobalsoju” pavecu pikapiņu un ar to tiku līdz Tukumam.Dinamieši savus pretiniekus “saberza miltos”.Nesaskaņotas vārdkopas, kam ir nosacīta frazeoloģiska vai terminoloģiska nozīme:
   Izaugt par cilvēku “ar lielo burtu”.Vārdi un vārdu savienojumi, ko rakstītājs lieto pirmo reizi tādā nozīmē un norāda uz savām šaubām par vārda atbilstību izsakāmajam jēdzienam:
   Kadāfi esot apņēmības pilns “satriekt ienaidnieku”.Vārdi, kas kontekstā jau lietoti tiešajā nozīmē, bet tālākajā tekstā tiešajai nozīmei neatbilst:
   Otomārs rūpīgi nomērķēja un izšāva uz mežacūku ar abiem stobriem. “Mežacūka”, žēli riedama, iemuka brikšņos.

2. 

   arhīvs

   2014. gada 13. October

   Rīgas apgabaltiesas
   Civillietu tiesas kolēģijai
   Brīvības bulvārī 34
   Rīgā, LV-1886

   Prasītāji:
   Aivars Garda
   p.k.
   Dzīvesvieta:

   Ilze Liepa
   p.k.
   Dzīvesvieta:

   Līga Muzikante
   p.k.
   Dzīvesvieta:

   Atbildētājs:

   Latvijas Valsts –

   Latvijas Republikas
   Ģenerālrokuratūras personā
   adrese: Kalpaka bulvāris 6
   Rīga, LV-1801

   Latvijas Republikas
   Drošības policijas personā
   adrese: Kr.Barona iela 99a,
   Rīga, LV – 1012
   Rīgā, 2009.gada 02.novembrī

   Prasības pieteikums
   par kompensācijas piedziņu un atvainošanos
   sakarā ar morālā un mantiskā kaitējuma nodarīšanu
   2008.gada 6.oktobrī ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumu stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 28.maija spriedums, ar kuru mēs, prasītāji (laikraksta “DDD” žurnālisti: Aivars Garda un Ilze Liepa; galvenā redaktore Līga Muzikante), tikām attaisnoti un atzīti par nevainīgiem mums celtajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas.
   Laikposmā no 2005.gada 15.februāra līdz 2008.gada 6.oktobrim mūsu apsūdzībās saistībā ar darbību žurnālistikā, tas ir, publikācijām laikrakstā “DDD”, bija ierosinātas divas nepamatotas krimināllietas (pret Aivaru Gardu – 1 krimināllieta ; pret Ilzi Liepu – 1 krimināllieta; pret Līgu Muzikanti – 2 krimināllietas) pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas, kuras Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesa kolēģija apvienoja vienā krimināllietā.
   Pirmā krimināllieta Nr.11840000705 tika ierosināta 2005.gada 15.februārī Drošības policijā pēc Krimināllikuma 78.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. 2005.gada 18.maijā Drošības policijas Sevišķi svarīgu lietu inspektors A.Višņevskis nolēma atzīt par aizdomās turētiem Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu un piemērot viņām drošības līdzekli – parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.
   2005.gada 30.maijā Rīgas tiesas apgabala prokurore I.Garanča pieņēma lēmumus par Līgas Muzikantes un Ilzes Liepas saukšanu pie kriminālatbildības krimināllietā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta pirmajā daļā, un uzsāka kriminālvajāšanu.
   2005.gada 28.jūnijā tika sastādīts apsūdzības raksts Līgas Muzikantes un Ilzes Liepas apsūdzībā, un krimināllieta kopā ar apsūdzības rakstu tika nosūtīta pēc piekritības Rīgas apgabaltiesai izskatīšanai pēc būtības.
   Otrā krimināllieta Nr. 11840002005 tika ierosināta 2005.gada 20.jūlijā Drošības policijā pēc Krimināllikuma 78.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Pirmstiesas izmeklēšana ilga līdz 2006.gada 28.aprīlim.
   2005.gada 31.augustā Drošības policijas Sevišķi svarīgu lietu inspektors R.Poļaks nolēma atzīt par aizdomās turētiem Aivaru Gardu un Līgu Muzikanti un piemērot viņiem drošības līdzekli – parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka aizstāvis zv.advokāts D.Šmitiņš rakstiski protokolos norādīja uz klajiem tiesību pārkāpumiem izmeklēšanā, desmit dienu laikā kopš drošības līdzekļa piemērošanas nebija iespējams celt apsūdzību, un drošības līdzeklis tika atcelts.
   2006.gada 1.februārī Drošības policijas inspektors R.Poļaks atkārtoti atzina Aivaru Gardu un Līgu Muzikanti par aizdomās turētiem krimināllietā Nr. 11840002005.
   2006.gada 31.martā Rīgas tiesas apgabala prokurore I.Garanča pieņēma lēmumus par Aivara Gardas un Līgas Muzikantes saukšanu pie kriminālatbildības krimināllietā Nr. 11840002005 par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta pirmajā daļā, un uzsāka kriminālvajāšanu.
   2006.gada 28.aprīlī tika pieņemts lēmums nodot krimināllietu Aivara Gardas un Līgas Muzikantes apsūdzībā pēc piekritības Rīgas apgabaltiesai izskatīšanai pēc būtības.
   Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2006.gada 10.maija lēmumu abas krimināllietas (Nr.1184000075 un Nr.11840002005) apvienojusi vienā lietvedībā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 475.pantu.
   No 2006.gada 20.septembra līdz 2007.gada 22.maijam pirmās instances tiesa veica tiesas izmeklēšanu, kuras laikā tika veiktas papildus ekspertīzes un nopratināti liecinieki, kas pārliecinoši pierādīja, ka neesam vainīgi pret mums celtajās apsūdzībās. Jāuzsver, ka pirmās instances tiesa apmierināja lūgumus par papildus ekspertīzes nozīmēšanu un liecinieku nopratināšanu, kurus iepriekš nebija apmierinājušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes.
   Tomēr 2007.gada 22.maijā, ignorējot Rīgas apgabaltiesas izmeklēšanā gūtos pierādījumus mūsu nevainīgumam, prokurore Ieva Garanča, uzstājoties tiesu debatēs, lūdza tiesu atzīt mūs par vainīgiem pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas un sodīt: Aivaru Gardu ar naudassodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā; Ilzi Liepu ar naudassodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā un Līgu Muzikanti ar naudassodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā.
   Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija ar 2007.gada 28.maija spriedumu mūs visus atzina par nevainīgiem pret mums celtajās apsūdzībās un attaisnoja.
   2007.gada 20.jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Ieva Garanča iesniedza apelācijas protestu, lūdzot atcelt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2007.gada 28.maija spriedumu, ar kuru mēs tikām attaisnoti.
   2008.gada 28.februārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta pieņēma lēmumu atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 28.maija attaisnojošo spriedumu.
   Par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas lēmumu Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurors Alens Mickevičs iesniedza kasācijas protestu.
   2008.gada 6.oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, izskatījis prokurora A.Mickeviča kasācijas protestu, nolēma to noraidīt un atstāt negrozītu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 28.februāra lēmumu.
   Tādējādi mēs tikām attaisnoti visās trīs tiesu instancēs, atzīstot, ka pret mums celtās apsūdzības ir bijušas nepamatotas. Uzskatām, ka apsūdzības ir rupji aizskārušas mūsu personiskās tiesības, kā cilvēka gods, cieņa un reputācija sabiedrībā, tiesības uz vārda, izteiksmes un pārliecības brīvība un tamlīdzīgas vērtības, kas tiek uzskatītas par augstākajām cilvēka tiesībām valstī.
   Civillikuma 1782. pants noteic: “Ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus un nepārliecinās papriekš par viņu spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešai personai.” Saskaņā ar šo tiesību normu, par Drošības policijas inspektoru nodarītajiem kaitējumiem atbild Drošības policija, bet par Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurora un par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurora nodarītajiem kaitējumiem atbild Ģenerālprokuratūra.
   Tā kā Drošības policijas inspektori un prokurori savas darbības pret mums ir veikuši Latvijas valsts vārdā, tad atbildētājs ir Latvijas valsts Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras personās.
   Uzskatām, ka Drošības policija un Ģenerālprokuratūra ir tīši centušās mūs apvainot ļoti nopietnu noziegumu izdarīšanā un izmantojušas savas pilnvaras, lai apmelotu un pazemotu mūs sabiedrības acīs, kaitētu mūsu reputācijai, godam, cieņai un uzticamībai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, liktu tērēt naudu advokātu pakalpojumiem, laupītu mūsu fiziskos un psihiskos spēkus, sāpinātu mūsu radiniekus, tuviniekus un draugus, pazemotu mūsu nacionālo pašapziņu un citādi kaitētu mums personiski un mūsu profesionālajai darbībai.
   2009.gada 19.martā iesniedzām iesniegumu Tieslietu ministrijā zaudējumu atlīdzības saņemšanai, uzrādot zaudējumus, kas radušies par zvērināta advokāta pakalpojumiem krimināllietā šādā apjomā:
   Ilzei Liepai: LVL 265,00 (divi simti sešdesmit pieci lati, 00 santīmi);
   Aivaram Gardam: LVL 1273,50 (viens tūkstotis septiņdesmit trīs lati, 50 santīmi);
   Līgai Muzikantei: LVL 1273,50 (viens tūkstotis septiņdesmit trīs lati, 50 santīmi).

   2009.gada 19.jūnijā Tieslietu ministrija pieņēma lēmumus par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu tikai daļējā apmērā:
   Ilzei Liepai: LVL 255,58 (divi simti piecdesmit pieci lati, 58 santīmi);
   Aivaram Gardam: LVL 676,33 (seši simti septiņdesmit seši lati, 33 santīmi);
   Līgai Muzikantei: LVL 676,33 (seši simti septiņdesmit seši lati, 33 santīmi).
   Interpretējot likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” (turpmāk – Zaudējumu atlīdzības likums) 4.panta pirmās daļas 7.punktu un 7.panta pirmās daļas 1.punktu, secinām, ka saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likumu atlīdzību par izdevumiem sakarā ar juridisko palīdzību, ko sniedzis zvērināts advokāts krimināllietā, no Tieslietu ministrijas mums ir iespējams piedzīt ne vairāk kā noteiktās takses apjomā.
   Tādēļ uzskatām, ka esam tiesīgi piedzīt atlikušo, Tieslietu ministrijas neizmaksāto zaudējumu apmēru par advokātu pakalpojumiem civiltiesiskā kārtā no Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras.
   Satversmes 92.pants noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un ikviens var aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā.
   Civillikuma (CL) 1635.pants noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīta apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
   CL 1770. pants raksturo, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Savukārt CL 1775. pants paredz, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, un konkrētajā gadījumā Drošības policijas un Ģenerālprokuratūra nodarītais mantiskais zaudējums, kas mums radies nepieciešamo advokātu pakalpojumu apmaksai, nav nejaušs, jo to cēlonis nav nedz nejaušs notikums, nedz nepārvarama vara.
   Tādējādi, aprēķinot starpību starp visiem zaudējumiem, kas radās advokātu pakalpojumu segšanai, un Tieslietu ministrijas izmaksāto summu saskaņā ar Zaudējumu atlīdzības likuma 4.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumiem, iegūstam summu, kuru vēlamies piedzīt civiltiesiskā kārtībā. Un, proti:
   Ilzei Liepai LVL 9,42 (LVL 265,00 – LVL 255,58 = LVL 9,42);
   Aivaram Gardam LVL 597,17 (LVL 1273,50 – LVL 676,33 = LVL 597,17);
   Līgai Muzikantei LVL 597,17 (LVL 1273,50 – LVL 676,33 = LVL 597,17).
   Tāpat Zaudējumu atlīdzības likuma 5.panta trešā daļa noteic, ka personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā. Tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai saskaņā ar minētās tiesību normas 2.panta 1.punktu ir attaisnojošs tiesas spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem. Tādējādi mantisko zaudējumu, ko nodarījis speciālais subjekts, atlīdzināšanas priekšnoteikumi Zaudējumu atlīdzības likuma izpratnē ir arī morālā kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumi.
   Pamatojoties uz CL 1635.pantu, mums ir tiesības prasīt atlīdzinājumu arī par morālo kaitējumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Tāpat CL 1635.pants noteic, ka ar morālo kaitējumu ir jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.
   Ievērojot smagās apsūdzības, uzskatām ka Latvijas valsts Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras personās mums kopīgi un katram atsevišķi ir nodarījusi ļoti dziļu morālu kaitējumu, kuru novērtējam LVL 4 000 000,00 (četri miljoni lati, 00 santīmi) apmērā. Papildus mantiskai kompensācijai mēs vēlamies saņemt publisku atvainošanos par nepamatoto un nelikumīgo krimināllietas ierosināšanu un apsūdzēšanu kriminālnoziegumā, kas vērsts pret cilvēci. Atvainošanās tekstu kopā ar ziņu par attaisnojoša tiesas sprieduma spēkā stāšanos būtu jāizplata visās Latvijas ziņu aģentūrās, lielākajās interneta vietnēs, kā arī televīzijas un radio programmās, lai iespēju robežās mazinātu sabiedrībā negatīvos stereotipus par mums. Atvainošanās kopā ar mantisku kompensāciju dos mums nepieciešamo morālo gandarījumu un atturēs atbildētājus un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē.
   Jāvērš uzmanība uz to, ka mēs tikām nepamatoti apsūdzēti “noziegumā pret cilvēci” par to, ka darbojāmies saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un Saeimas deklarāciju par okupāciju, tas ir, par to, ka iestājāmies par Latvijas okupācijas seku novēršanu. Tieši tāpēc, saņemot augstākminēto kompensāciju kopā ar atvainošanos par morālajām ciešanām, ko mums nodarīja smagā apsūdzība, mēs vēlamies šo naudas summu ieguldīt Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas procesā. Tā būtu samērīga radītā kaitējuma nolīdzināšana jeb gandarījums, kas neitralizētu Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras radīto beztiesiskuma sajūtu un pārinodarījumu. Svarīgi arī uzsvērt, ka četri miljoni latu liela kompensācija ir pietiekami iespaidīga, lai nākotnē novērstu līdzīgas prettiesiskas darbības no Drošības policijas un prokuratūras puses.
   Augstākminētā morālā kaitējuma atlīdzības apmēru pamatojam ar šādiem kritērijiem:
   1. Mēs tikām nepamatoti un politisku motīvu dēļ apvainoti nozieguma izdarīšanā, par kuru atbildība noteikta Krimināllikuma IX nodaļā “Noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds”, bet Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtos tiek norādīts, ka noziegumi pret cilvēci ietilpst grupā “vissmagākie noziegumi”, kas skar visu starptautisko sabiedrību kopumā. Saskaņā ar Krimināllikuma 57.pantu, personai, kas izdarījusi šādu noziegumu, kriminālatbildības noilgums par to neiestājas.
   Tādēļ nepamatota apsūdzība pēc Krimināllikuma 78.panta nodara ļoti dziļu morālo aizskārumu un rada personai nelabvēlīgas sekas sabiedrībā – norobežošanos, aizdomas, aprunāšanu, ignoranci u.tml. Tieši šādas sekas Latvijas un ārvalstu sabiedrībā attiecībā pret mums ir radījusi konkrētā krimināllieta, un tās iespējams novērst tikai ar iespaidīgu naudas kompensāciju, kuru būtu iespējams ieguldīt Latvijas deokupācijā un dekolonizācijā.
   2. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada 28.februāra lēmumā ir konstatējusi, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādes (Drošības policija un prokuratūra) ir veikušas neatļautas darbības un pieļāvušas Latvijas Kriminālprocesa kodeksa un Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus.
   Tiesa augstākminētajā lēmumā atzīst, “ka pirmstiesas izmeklēšanā nav sniegts novērojums un argumentācija apsūdzēto L.Muzikantes, I.Liepas, A.Gardas un viņu aizstāvju lūgumos un sūdzībās norādītiem apstākļiem un iesniegtiem pierādījumiem, izmeklēšana veikta vienpusīgi, pieļaujot kriminālprocesa normu pārkāpumus.” “(..) apsūdzībā pārkāptas Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 19.panta prasības par lietas apstākļu pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu, jo izmeklēšana veikta vienpusīgi, ar apsūdzošu tendenci, ignorējot apsūdzēto un aizstāves pieteiktos lūgumus un iesniegtos pierādījumus.”
   Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanā veiktajām vienpusīgajām ekspertīzēm spriedumā norāda: “Tiesas kolēģija, izvērtējot augstāk minētos ekspertu atzinumus, secina, ka tie nav tik viennozīmīgi objektīvi un pietiekami pamatoti, lai apsūdzētos atzītu par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta 1.daļā. Problēma par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu Latvijā pastāv, taču, pēc tiesas ieskata, nevar tikai tāpēc, lai uzlabotu kādu valsts statistiku starptautiskām organizācijām, piemērot visiem gadījumiem Krimināllikuma 78.pantu.”
   Bez tam, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta lēmumā ir norādījusi arī to, ka krimināllietai ir politiska ievirze. Šāds tiesas secinājums, mūsuprāt, pierāda Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras apzinātu prettiesisko un pretlikumīgo darbību – mūsu vajāšanu politisko uzskatu dēļ, kas nav pieļaujama demokrātiskā valstī un pārkāpj mūsu cilvēktiesības. Šāda latviešu kriminālvajāšana ir vērsta arī pret Latvijas pamatnācijas tiesiskajām interesēm un vajadzībām.
   3. Morālo aizskārumu padziļina fakts, ka pirmstiesas izmeklēšanā ir tikušas ignorētas mūsu liecības, ar kurām mēs kategoriski esam nolieguši savu vainu augstākminētajos noziedzīgajos nodarījumos. Ar paskaidrojumiem un iesniegtajiem dokumentiem jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā esam pamatojuši, ka publikācijas laikrakstā “DDD” ir mūsu tiesību uz vārda un preses brīvību izpausme, kas vērsta uz Latvijas okupācijas seku novēršanu.
   Aivars Garda ir sabiedriskas organizācijas – biedrības “Latvijas Nacionālā fronte” (LNF) priekšsēdētājs; Ilze Liepa un Līga Muzikante – priekšsēdētāja vietnieces. LNF kā sabiedriska organizācija ir reģistrēta 1996.gada 16.februārī, un viens no tās Statūtos nostiprinātajiem uzdevumiem ir sniegt Latvijas pilsoņiem patiesu, uz faktiem balstītu informāciju par visiem valsts aktuālākajiem jautājumiem. LNF ir reģistrētas tiesības izdot laikrakstu “DDD”, kura galvenā redaktore ir Līga Muzikante, bet Aivars Garda un Ilze Liepa – žurnālisti. Gan Līga Muzikante, gan Ilze Liepa ir Latvijas Žurnālistu savienības biedres.
   Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada 28.februāra lēmumā norāda: “Vērtējot visu augstāk teikto kopumā, Krimināllietu tiesu palāta atzīst, ka apsūdzētie L.Muzikante, I.Liepa un A.Garda, darbodamies sabiedriskā organizācijā un būdami žurnālisti, ir izmantojuši savas Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju un brīvi paust savus uzskatus. Viņu mērķis nav bijis kurināt naidu un nesaticību, tāpēc viņu darbības nav vērtējamas kā kriminālnoziegums.”
   Tiesības uz vārda brīvību noteiktas Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
   Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19.pants noteic: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.”
   Arī Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā spriedumā lietā “Par Krimināllikuma 271.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 100.pantam” (secinājumu daļas 21. punkts) norāda: “Vārda brīvība pieder pie pirmās paaudzes cilvēktiesībām un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām. Vārda brīvība ir ietverta ikvienas demokrātiskas valsts pamatlikumā un pieder pie pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.” Un tālāk: “Vārda brīvība publiskajā aspektā ietver arī preses brīvību. Tātad Satversmes 100.pantā lietotais termins “vārda brīvība” ietver arī jēdzienu “preses brīvība” (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu). Līdz ar to šīs lietas ietvaros jebkurš preses brīvības ierobežojums plašākā nozīmē jāsaprot arī kā vārda brīvības ierobežojums.”
   Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktā papildus norāda: “Vārda brīvība vairāk nekā jebkura no cilvēka tiesībām simbolizē pilsoņu un politisko tiesību savstarpējo atkarību – vārda brīvība pieder gan pie pilsoņu, gan politiskajām tiesībām.”
   Tādējādi Drošības policija un Ģenerālprokuratūra faktiski ir vērsusies pret mūsu vienām no svarīgākajām cilvēktiesībām – pret mūsu vārda brīvību. Šo atziņu savos nolēmumos ir apstiprinājušas arī visas trīs tiesu instances.
   4. Gan Drošības policija, gan prokuratūra nepamatoti ir noraidījušas mūsu vairākkārtējos lūgumus veikt nopietnu pirmstiesas izmeklēšanu un rakstiem, par kuriem ierosinātas krimināllietas, veikt komplekso lingvistisko, starptautisko un psiholoģisko ekspertīzi līdz lietas nosūtīšanai uz tiesu, kas novērstu mūsu ilglaicīgo un dziļi aizskarošo atrašanos apsūdzēto statusā.
   Mūsu lūgumus par kompleksās ekspertīzes veikšanu apmierināja tikai pirmās instances tiesa – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2006.gada 22.septembra lēmumu par kompleksās ekspertīzes noteikšanu. Ja to būtu izdarījusi Drošības policija vai prokuratūra jau pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, tad krimināllietā tiktu iegūti pierādījumi par mūsu nevainīgumu, kā tas notika vēlāk – tiesas izmeklēšanas laikā.
   Bez tam, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada 28.februāra lēmumā konstatē, ka prokurore Ieva Garanča pat tiesas izmeklēšanas laikā ir norādījusi, ka komplekso ekspertīzi veikt neesot nepieciešams, jo mūsu vaina jau ir “pierādīta”.
   Tiesību teorijā tiek uzsvērts: “Lietā svarīgu lūgumu obligāta apmierināšana ir viens no pirmstiesas izmeklēšanas vispārīgiem noteikumiem, kas paredz, ka aizdomās turētais, apsūdzētais, viņa aizstāvis (..) var izteikt lūgumus, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu, ekspertīzes noteikšanu, kā arī lūgt izdarīt citas ar pierādījumu vākšanu saistītās izmeklēšanas darbības.”
   Jāuzsver, ka mūsu izteiktie lūgumi, kuri pirmstiesas izmeklēšanas laikā netika apmierināti, bija vērsti uz tādu apstākļu noskaidrošanu, kam ir izšķiroša nozīme krimināllietā. Fakts, ka Drošības policija un Ģenerālprokuratūra neapmierināja mūsu svarīgos lūgumus, liecina, ka šīs iestādes ir apzināti rīkojušās ar ļaunu nolūku, kura mērķis bija aizskart mūsu godu un cieņu, graut mūsu reputāciju un sabiedrībā radīt pret mums aizdomas un neuzticību.
   Gan mēs personīgi, gan mūsu aizstāvji – zv.advokāti Ilze Krastiņa un Didzis Šmitiņš – vairākkārtīgi iesniedza lūgumus par kriminālvajāšanas izbeigšanu pret mums, norādot un pamatojot, ka mūsu darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Šādus lūgumus savās vēstulēs prokuratūrai ir izteikuši arī vairāki simti sabiedrības pārstāvji, apliecinot, ka mūsu darbība žurnālistikā ir likumīga un nepieciešama Latvijas valstij.
   Pirmajā krimināllietā pirmstiesas izmeklēšanas laikā no mūsu un aizstāvju puses ir tikuši izteikti šādi lūgumi:
   1) 2005.gada 18.maijā Ilzes Liepas un Līgas Muzikantes aizstāve zv. advokāte I.Krastiņa iesniedza LR Ģenerālprokuratūrai lūgumu atcelt lēmumu par krimināllietas ierosināšanu un par drošības līdzekļu piemērošanu un izbeigt krimināllietu. Lūgums prokuratūrā saņemts 2005.gada 23.maijā, tam aizstāve pievienojusi pielikuma materiālus uz 35 lapām, tostarp LR Saeimas 1996.gada 22.augusta “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, valodnieka J.Kušķa atzinumus un citus dokumentus, kas pamato L.Muzikantes un I.Liepas nevainīgumu pret viņām ierosinātajā krimināllietā. Tomēr aizstāves lūgums par krimināllietas izbeigšanu ir noraidīts.
   2) 2005.gada 6.jūnijā L.Muzikante un I.Liepa iesniedza prokuratūrai aizstāves I.Krastiņas 2005.gada 2.jūnijā sastādīto lūgumu par atsevišķu dokumentu pievienošanu lietai, liecinieku nopratināšanu un par kompleksās lingvistiskās, starptautisko tiesību (cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības jomā) un psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu, pieaicinot lietā kā ekspertus konkrētas lūgumā minētas personas. Šis lūgums ticis apmierināts tikai daļā par L.Muzikantes bērnu dzimšanas apliecību kopiju un aizstāves iesniegto dokumentu pievienošanu lietai.
   3) 2005.gada 20.jūnijā, pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem, L.Muzikante, I.Liepa un viņu aizstāve iesniegušas pamatotus lūgumus izbeigt krimināllietu. Turklāt aizstāve lūgusi, gadījumā, ja krimināllieta tomēr netiek izbeigta, tad veikt ekspertīzi par jautājumiem starptautisko un Eiropas tiesību jomā, uzaicinot kā ekspertu A.Fogelu, kā arī pievienot lietas materiāliem L.Muzikantes un I.Liepas žurnālistu apliecību kopijas.
   Ar prokurores 2005.gada 27.jūnija lēmumu lūgums apmierināts tikai daļā par L.Muzikantes un I.Liepas žurnālistu apliecību kopiju pievienošanu krimināllietai, bet pārējie lūgumi tikuši noraidīti.
   Par šo prokurores lēmumu aizstāve iesniedza sūdzību Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram. Prokuratūrā sūdzība saņemta 2005.gada 1.jūlijā un 5.jūlijā pārsūtīta uz Rīgas apgabaltiesu, jo 29.jūnijā tā tikusi jau saņemta tiesā.
   Otrajā krimināllietā pirmstiesas izmeklēšanas laikā no mūsu un aizstāvju puses ir tikuši izteikti šādi lūgumi:
   1) 2005.gada 31.augustā L.Muzikante un A.Garda atteicās parakstīt lēmumu par viņu atzīšanu par aizdomās turētiem un dot liecības, tādējādi noliedzot savu vainu un parādot noraidošu attieksmi pret ierosināto krimināllietu.
   2) 2006.gada 16.februārī A.Garda un L.Muzikante nosūtīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai lūgumu par izmeklētāja noraidīšanu. Tas, cita starpā, motivēts ar izmeklētāja personisko ieinteresētību. Prokurore Ieva Garanča 2006.gada 28.februārī pieņēmusi lēmumu atteikt noraidīt procesa virzītāju – izmeklētāju. Šo lēmumu mēs pārsūdzējām, taču ar virsprokurora lēmumu mūsu sūdzība tika noraidīta.
   3) 2006.gada 9.februārī aizstāvis Didzis Šmitiņš nosūtīja motivētu lūgumu Drošības policijai izbeigt pret A.Gardu un L.Muzikanti uzsākto kriminālprocesu noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ, 2006.gada 15.februārī šis lūgums tika noraidīts. Arī ar izmeklēšanas nodaļas priekšnieka 2006.gada 17.marta lēmumu aizstāvja lūgums par kriminālprocesa izbeigšanu ticis noraidīts. Tas ticis pārsūdzēts Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, taču ar 2006.gada 30.marta prokurores lēmumu tas ir noraidīts.
   4) 2006.gada 13.aprīlī A.Garda prokurorei ir iesniedzis rakstveida iebildumus pret celto apsūdzību, taču tie nav tikuši ņemti vērā.
   5) 2006.gada 25.aprīlī A.Gardas un L.Muzikantes aizstāvis ir iesniedzis lūgumu noteikt lietā atkārtotu komplekso ekspertīzi, uzskatot, ka apšaubāma Drošības policijas nozīmēto ekspertu A.Kuča un S.Kruka kompetence un nav ievērotas LKK 186.panta un 190.panta prasības. Aizstāvja lūgums ticis noraidīts.
   Tādējādi vairāku gadu garumā Drošības policijas un prokuratūras darbinieki, neapmierinot mūsu lūgumus veikt nopietnu un dziļu pirmstiesas izmeklēšanu, tīši ir pakļāvuši mūs nepamatotai kriminālvajāšanai un kriminālapsūdzībai “vissmagākajos noziegumos”, radīdama mūsos beztiesiskuma sajūtu un izsaucot lielā sabiedrības daļā nosodījumu, aizspriedumu rašanos un diskrimināciju pret mums.
   5. Drošības policijas un prokuratūras veikto nelikumīgo un nepamatoto darbību dēļ mums radās nopietns kaitējums profesionālajai darbībai. Aizskārums bija pamats žurnālistu darbības traucēšanai Saeimā.
   Proti, tūlīt pēc krimināllietas ierosināšanas, 2005.gada 13.jūnijā, Saeimas Preses dienests izdeva lēmumu apturēt visiem laikraksta “DDD” žurnālistiem preses akreditācijas darbam Saeimā. Vēlāk, 2005.gada 26.oktobrī Saeimas Prezidijs atcēla Preses dienesta lēmumu daļā par akreditācijas apturēšanu citiem laikraksta “DDD” žurnālistiem, bet atstāja negrozītu lēmumu daļā par akreditācijas apturēšanu žurnālistēm Līgai Muzikantei un Ilzei Liepai.
   Saeimas Prezidijs augstākminētajā lēmumā norāda, ka Saeimas Preses dienesta Līgai Muzikantei un Ilzei Liepai izsniegtās preses akreditācijas apturēšanas mērķis ir bijis, citējam, “nepieļaut, ka pastāvētu iespēja kādām personām, izmantojot Saeimas Preses dienesta izsniegtu akreditāciju, sludināt naidu un neiecietību Saeimas rīkotajos pasākumos.”
   Saeimas Prezidijs 26.10.2005. lēmumā uzsver: “Šajā lietā svarīgs ir arī Līgai Muzikantei un Ilzei Liepai inkriminētā nodarījuma raksturs un tas, kādā veidā šis nodarījums ir saistīts ar žurnālista profesionālo darbību, proti, publikācijām laikrakstā “DDD”. Tās ir darbības, par kurām notiesājoša sprieduma gadījumā var iestāties kriminālatbildība, pamatojoties uz Krimināllikuma 78.pantu. Šis pants ietverts minētā likuma IX nodaļā “Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds”. Līdz ar to Preses dienesta vadītājai bija pamats lemt par abu laikraksta “DDD” žurnālistu akreditācijas apturēšanu.”
   2005.gada 4.novembrī Saeimas Preses dienests atteica piešķirt terminēto preses akreditāciju darbam Saeimā arī laikraksta “DDD” žurnālistam Aivaram Gardam. Preses dienesta vadītāja šajā lēmumā norāda, ka “ir ticams pamats, ka Aivara Gardas kā laikraksta “DDD” žurnālista darbība Saeimā neatbilstu likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 25.panta 5.punktam. Proti, piešķirot akreditāciju Aivaram Gardam, tiktu radīta iespēja izplatīt tādu informāciju, kura var izraisīt rasu naidu un neiecietību, kas var negatīvi ietekmēt ne vien Saeimas darbu un aizskart citu personu tiesības, bet arī graut Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu.”
   2006.gada 3.maijā Saeimas Preses dienests atkārtoti atteica piešķirt terminētās preses akreditācijas Aivaram Gardam un Līgai Muzikantei. Kā pamatojumu akreditāciju atteikšanai Saeimas Preses dienests lēmumā norāda: “2006.gada 28.aprīlī prokurore uz Rīgas apgabaltiesu nosūtīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēti laikraksta “DDD” žurnālisti Aivars Garda un Līga Muzikante.”
   2006.gada 8.maijā Saeimas Prezidijs augstākminēto lēmumu daļā par akreditācijas atteikšanu Aivaram Gardam un Līgai Muzikantei atstāja spēkā. Saeimas Prezidijs lēmumā norāda: “No lietas apstākļiem izriet, ka Līga Muzikante un Aivars Garda, iespējams, ir pārkāpuši Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas prasības. Līdz ar to nav pieļaujama šo personu pilntiesīga piedalīšanās Saeimas rīkotajos pasākumos ar preses klātbūtni. Tādas informācijas izplatīšana, kura var izraisīt rasu naidu un neiecietību, šādos Saeimas pasākumos var negatīvi ietekmēt ne vien Saeimas darbu, bet arī Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu. Neatsakot akreditāciju, tiktu radīta iespēja izplatīt minēto informāciju. [..] Tieši tāds arī bija mērķis, pieņemot apstrīdēto lēmumu: nepieļaut, ka pastāvētu pat varbūtēja iespēja kādām personām, izmantojot Saeimas Preses dienesta izsniegtu akreditāciju, sludināt naidu un neiecietību Saeimas rīkotajos pasākumos.”
   Kopumā preses akreditācijas darbam Saeimā augstākminētās krimināllietas dēļ mums tika liegtas vairāk nekā pusotru gadu, tas ir, no 2005.gada 13.jūnija līdz 2007.gada 1.janvārim. Jāuzsver, ka Saeimas preses akreditāciju trūkums mums liedza iespēju veidot reportāžas un aprakstus par Saeimā notiekošajiem pasākumiem, kā arī apgrūtināja intervēt Saeimas deputātus. Tādējādi nepamatotā krimināllietas ierosināšana un mūsu apsūdzēšana pēc Krimināllikuma 78.panta tiešā veidā radīja diskrimināciju, ierobežoja mūsu tiesības brīvi saņemt un izplatīt informāciju saistībā ar Saeimas darbu un veicināja sabiedrībā neuzticību pret mums kā pret žurnālistiem.
   Par notiekošo diskrimināciju un nepatieso apsūdzību 2005.gada 6.septembrī tika informēts Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barrozo, kurš atbildes vēstulē ieteica vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja nacionālajā mērogā nav iespējams rast savu tiesību aizsardzību.
   6. Tāpat ierosinātā krimināllieta sekmēja visu laikraksta “DDD” žurnālistu, tostarp tieši arī mūsu, diskrimināciju preses pārstāvju akreditēšanā augstu stāvošu ārvalstu amatpersonu vizīšu atspoguļošanai. Piemēram, prasītājai Līgai Muzikantei un “DDD” žurnālistei Lienei Apinei tika atteiktas akreditācijas ASV prezidenta Džordža Buša vizītes atspoguļošanai 2005.gada 6.-7.maijā. 2005.gada 28.aprīlī Drošības policija Ārlietu ministrijai esot sniegusi informāciju, kas klasificēta kā konfidenciāla un kuras saturu mums nav iespējams pārbaudīt, iebilstot pret “DDD” galvenās redaktores Līgas Muzikantes un viņas vietnieces akreditēšanu ASV prezidenta vizītes atspoguļošanai. Valsts Cilvēktiesību birojs šo atteikumu ir novērtējis kā vārda un preses brīvības ierobežojumu.
   Līdzīgi akreditācijas tika atteiktas arī Izraēlas prezidenta vizītes atspoguļošanai 2005.gada 15.septembrī. Tādējādi Līga Muzikante, būdama “DDD” galvenā redaktore, nevarēja izmantot savas Satversmē garantētās tiesības, lai netraucēti izplatītu sabiedrību interesējošu informāciju.
   7. Vairāki negodīgi politiķi pret mums ierosināto krimināllietu varēja izmantot un izmantoja savu mērķu sasniegšanai – sabiedrības noskaņošanai pret mums. Saistībā ar mūsu apsūdzībām pret mums notika publiska, īpaši rupjas attieksmes paušana, kūdīšana uz diskrimināciju politisko uzskatu dēļ un virkne cilvēktiesību pārkāpumu.
   Tā, piemēram, bijušais īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks augstākminēto krimināllietu līdz pat attaisnojoša sprieduma spēkā stāšanās brīdim ļoti aktīvi izmantoja, lai presē uzkurinātu naidīgu attieksmi pret mums. Sniedzot interviju laikrakstā “Latvijas Avīze”, Nils Muižnieks 2005. gada 19.augustā runāja par diviem kriminālprocesiem, kas uzsākti pēc KL 78. panta pirmās daļas – viens saistībā ar avīzes “Čas” (“Час”), otrs ar mūsu publikācijām avīzē “DDD”. Bijušais ministrs paziņoja, ka, lai arī viņam kādreiz nav pieņemams tas, ko raksta “Čas” – viņu attieksme pret valsti un pat inde, kas viņu publikācijās ir jūtama, tomēr šiem žurnālistiem, pretēji mums, esot tiesības strādāt un paust savu viedokli.
   N.Muižnieks augstākminētajā intervijā ar nosaukumu “Visas runas par dekolonizāciju ir blēņas” atzīst: “Bet es pats biju šokā tajā brīdī, kad sēdēju valdības sēdē un pēkšņi ieraudzīju, ka tur ir arī Gardas meitenes . Viņas bija ielaistas valdības mājā. Es domāju: “Johaidī, pēc tā, ko šīs žurnālistes ir rakstījušas, viņas atrodas vienā mazā telpā kopā ar ministriem.” Jebkurā citā valstī tas tiktu iztulkots tā: valdība kaut kādā ziņā pieļauj šādu uzskatu paušanu, leģitimizē viņu darbu, dodot tiesības noklausīties valdības sēdes.”
   2005.gada 23.februārī avīzē “Diena” N.Muižnieks izteica cerību, ka šī krimināllieta liks arī citiem politiķiem pārdomāt sadarbību ar mums: “N.Muižnieks cer, ka līdz ar krimināllietu tā sauktajām Gardas meitenēm no DDD liegs akreditācijas un “viņas vairs nevarēs tēlot žurnālistes un iekļūt solīdos pasākumos”.”
   Ierosinātās krimināllietas rezultātā no interviju sniegšanas mums atteicās visas augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidente, Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, kā arī citas amatpersonas – daudzi Saeimas deputāti, ministri u.c.
   8. Mūsu goda un cieņas aizskārums noticis plašā apmērā – ar presē un internetā publicēto informāciju bija un vēl arvien ir iespēja iepazīties lielai daļai Latvijas un ārvalstu sabiedrības, un ne visur ir publicēta ziņa par mūsu pilnīgu attaisnošanu.
   Pret mums ierosinātās krimināllietas tika plaši atspoguļotas masu medijos gan Latvijā, gan ārzemēs. Jau kopš 2005.gada februāra līdz pat 2008.gada oktobrim presē regulāri parādījās ļoti daudz publikāciju par mūsu it kā veiktajām nelikumīgajām darbībām apsūdzību ietvaros.
   Tāpat laikrakstos tika ievietotas ironiska satura publikācijas, kurās mēs tikām publiski izsmieti un kariķēti, kā arī aicināta sabiedrība mūs diskriminēt (piemēram, avīzē “Diena” 2005.gada 23.februārī publicētais Ditas Arājas raksts “Cer, ka krimināllieta politiķiem liks pārdomāt sadarbību ar Gardas meitenēm”, 2005.gada 23.septembrī publicētais D.Arājas raksts “Vārda brīvība pret naida kurināšanu”, 2005.gada 10.jūnija Aivara Ozoliņa raksts “Diena: Motīvi”).
   Televīzijas kanālos, kā LTV1, LNT, TV3, TV5, Baltijas 1.kanāls u.c., tika regulāri pārraidītas reportāžas sakarā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret mums. Periodiski tika veidoti ziņu sižeti no tiesas sēdēm, kuros mēs tikām publiski vizuāli parādīti kā apsūdzētie ļoti nopietna nozieguma izdarīšanā. Tāpat ziņas par šo kriminālprocesu izskanēja dažādās radio raidstacijās un tika publicētas daudzās interneta vietnēs. Tā rezultātā personu loks, kuri iepazinās ar informāciju par augstākminēto krimināllietu, bija ļoti ievērojams.
   Informācija par mūsu apsūdzību tika izplatīta arī ārzemju masu medijos. Piemēram, angļu valodā avīzē “The Baltic Times”; igauņu valodā avīzēs “Postimees” un “Minut”; lietuviešu valodā avīzē “Lietuvos Rytos”; krievu valodā Krievijas laikrakstos “Pravda”, “Izvestija” u.c.
   Par to liecina, piemēram, interneta mājas lapās http://www.baltictimes.com; http://www.postimees.ee; http://www.minut.ee; http://www.epl.ee; http://www.lrytas.lv; http://www.mediabv.lt; http://www.antisemitism.org; http://www.humanrights.org.lv; http://www.uscj.or; http://www.arbeit-und-hochtaunus.de; http://www.lenta.sjes.ru; http://www.fr.rian.ru;; http://www.tau.ac.il; http://www.de.rian.ru un citur publicētās ziņas angļu, krievu, igauņu, lietuviešu, franču, vācu, un citās valodās.
   9. Aizskāruma sekas ir daļēja Latvijas un ārvalstu sabiedrības nepamatoti aizdomīgā attieksme pret mums.
   Tā, piemēram, Līga Muzikante vienā no epizodēm tika apsūdzēta tādēļ, ka, būdama laikraksta “DDD” galvenā redaktore, ir pieļāvusi, ka “DDD” publikācijās rakstu autori konsekventi lieto apzīmējumu “žīds”, kas it kā aizskarot konkrēto tautību un esot darbība, kas apzināti vērsta uz nacionālās nesaticības izraisīšanu.
   Drošības policija un prokuratūra apzināti stūrgalvīgi ignorēja Līgas Muzikantes paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus, kas apliecina, ka latviešu valodā terminam “žīds” nav nievājošas vai šo tautu pazemojošas pieskaņas. Turklāt jau pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nopratināšanas laikā Drošības policijā, 2005.gada 18.maijā aizstāve zv.advokāte Ilze Krastiņa iesniedza baltu valodu eksperta, filoloģijas maģistra Jāņa Kušķa atzinumu par vārda “žīds” lietošanu latviešu valodā, kas apliecināja, ka šim terminam nav konkrēto tautību aizskaroša nozīme.
   Drošības policijas un prokuratūras nezinātniskā latviešu valodas vārda “žīds” interpretācija, kā rezultātā pret Līgu Muzikanti tika ierosināta krimināllieta, ieguva publicitāti svešvalodu masu medijos, kur tika rakstīts, ka apsūdzība esot par žīdu tautības dēvēšanu noniecinošos vārdos. Krievvalodīgā prese, publicējot ziņas par augstākminēto apsūdzību, laikrakstā “DDD” minēto latviešu valodas vārdu “žīds” tulkojusi kā “жид” (skat.: avīze “ČAS” 29.02.2008; 27.02.2008; 29.05.2007; 26.09.2006; 23.09.2006;21.09.2006; 24.05.2005; 22.02.2005; avīze “Telegraf” 22.02.2005; 24.05.2005; 31.05.2005; 14.07.2005; 07.10.2005; avīze “Vesķi Segodņa” 06.10.2008; 03.03.2008; 29.02.2008; 26.02.2008; 25.09.2006; 22.09.2006; 20.09.2006; 10.05.2006). Savukārt angļu valodā, paužot informāciju par augstākminēto krimināllietu, latviešu valodas vārds “žīds” ir ticis tulkots kā “kike” (skat.: The Global News Service of the Jewish People “JTA” 03.06.2007; Union of Councils for Jews in the Former Soviet Union “USJC” 29.09.2006; The Coordination Forum for Countering Antisemitism “CFCA” 22.06.2005).
   Vēršam uzmanību, ka krievu valodā vārdam “жид” ir negatīva nozīme, un tas nav atbilstošs tulkojums latviešu valodas vārdam “žīds”, tieši tāpat angļu valodas vārds “kike” ir ar galēji negatīvu nozīmi, un tas nav latviešu valodas vārda “žīds” tulkojums.
   Tādējādi apsūdzība nodarīja dziļu morālu kaitējumu, izplatot par Līgu Muzikanti un par mums visiem melīgu informāciju kā par žīdu tautas pazemotājiem. Nepareizi izplatītā informācija žīdos un citu tautību cilvēkos, kas nezina latviešu valodu, ir radījusi lielu neuzticību pret mums, kā arī noskaņojusi starptautiskās organizācijas pret mums. Bez tam, kriminālā apsūdzība, kas celta par latviešu valodas vārda “žīds” lietošanu, ir aizskārusi arī mūsu nacionālās jūtas, jo tikusi noniecināta latviešu valoda.
   Līdzīgs aizskārums ir radies saistībā ar termina “okupants” lietošanu, kuru Drošības policija un Ģenerālprokuratūra nepamatoti attiecināja uz krievu tautību, vedinot sabiedrību uzskatīt, ka mēs esam noskaņoti pret krievu nāciju un atbalstām etniskās tīrīšanas Latvijā.
   10. Bez tam, Rīgas tiesas apgabala prokurore I.Garanča, kas uzturēja valsts apsūdzību pirmās instances tiesā, pārkāpa nevainīguma prezumpciju, tiesas zālē un vēlāk arī presei publiski paziņojot, ka mūsu vaina jau esot pierādīta ar pirmstiesas izmeklēšanā veikto ekspertu analīzi (piemēram, Nacionālā ziņu aģentūra LETA ziņas: 25.05.2007 “Par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētie savu vainu noliedz” un “Apsūdzētie par nacionālā naida kurināšanu teiks pēdējo vārdu”; 28.05.2007 “Pasludinās spriedumu krimināllietā par nacionālā naida kurināšanu” un “Gardu attaisno apsūdzībās par nacionālā naida kurināšanu”; 26.02.2008 “Tiesa skatīs krimināllietu pret laikraksta “DDD” veidotājiem par nacionālā naida kurināšanu”; 27.02.2008 “Par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētie laikraksta DDD veidotāji rīt tiesā teiks pēdējo vārdu” u.c.).
   11. Mūsuprāt, būtiski norādīt arī uz to, ka 2006.gada 2.februārī Drošības policijas inspektors O.Vindecs no Aivara Gardas un Līgas Muzikantes kā aizdomās turētiem paņēma bioloģiskos materiālus un nodeva tos DNS nacionālajai datu bāzei, kaut gan DNS analīzes nebija nepieciešamas ierosinātās krimināllietas izmeklēšanai un pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.
   Tādējādi mūsu sensitīvo datu – DNS paraugu paņemšana, mūsuprāt, ir vērtējama kā neattaisnojama iejaukšanās mūsu privātajā dzīvē un morāls aizskārums. Tā vietā, lai Drošības policija veiktu komplekso lingvistisko, starptautisko tiesību un psiholoģisko ekspertīzi rakstiem, par kuriem ierosināta krimināllieta, šī izmeklēšanas iestāde tikai simulēja izmeklēšanu, šķērdēja valsts līdzekļus, paņemot aizdomās turēto DNS, kas nebija nepieciešams mūsu vainas pierādīšanai.
   12. Aizskārums noticis ilgstoši, un Ģenerālprokuratūra ir veicinājusi tiesāšanas ieilgšanu, nepamatoti iesniedzot gan apelācijas, gan kasācijas protestus.
   13. Nepamatoti ierosinātā krimināllieta nodarīja dziļu psiholoģisku traumu Līgas Muzikantes mazgadīgajiem bērniem, par ko māte ļoti pārdzīvoja.
   2005.gada 18.maijā, kad Līga Muzikante tika atzīta par aizdomās turēto krimināllietā par nacionālā naida kurināšanu, viņas meitai bija 9 gadi, bet dēlam – 11 gadi. Pret Līgu Muzikanti divas pēc kārtas ierosinātās krimināllietas piesaistīja plašu masu mediju uzmanību, no kā morāli un psiholoģiski cieta ne vien noziegumā pret cilvēci nepatiesi apvainotā, bet arī viņas bērni.
   Tāpat Līgai Muzikantei piemērotais drošības līdzeklis – paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu – atvaļinājuma laikā nesamērīgi apgrūtināja iespēju ar bērniem netraucēti un pēc vēlēšanās doties uz ārzemēm vai dzīvot lauku mājās.
   14. Ierosinātās krimināllietas uzkurināja krievvalodīgo sabiedrību un, iespējams, izprovocēja uzbrukumu Līgas Muzikantes dēlam.
   2006.gada 19.aprīlī notika etniska rakstura uzbrukums Līgas Muzikantes dēlam, kuram, iespējams, ir cēloņsakarība ar krimināllietām, kas bija ierosinātas pret Līgu Muzikanti. Uzbrukuma laikā 12 gadīgajam dēlam seši krievvalodīgi jaunieši sita un spēra pa vēderu un kājām, izsmēja viņa bezpalīdzīgo stāvokli pārspēka priekšā, izsaucot frāzes krievu valodā, no kurām viņš saprata vārdu: “латыш”. Pēc notikušā tika ierosināta krimināllieta, taču vainīgie vēl joprojām nav atrasti. Cietušais bērns rakstīja vēstuli pat toreizējai Valsts prezidentei un saņēma atbildi, kuras kopija, kā arī Ģenerālprokuratūras atbilde Līgai Muzikantei un iekšlietu ministra atbilde Aivaram Gardam pievienotas prasības pieteikumam.
   15. Pret Līgu Muzikanti Drošības policija nepamatoti ierosināja un prokuratūra cēla apsūdzības veselās divās krimināllietās pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas, tādējādi padziļinot viņai morāla rakstura ciešanas un beztiesiskuma sajūtu. Šā iemesla dēļ uzskatām, ka Līgai Muzikantei ir jāsaņem kompensācija dubultā apmērā, tas ir, no četriem miljoniem divi miljoni latu.
   16. Aizskāruma subjektīvās sekas ir mūsu ilgstošā atrašanās beztiesiskuma sajūtu un pazemojuma stāvoklī valstī, kurā esam pilntiesīgi pilsoņi un piederīgi pamatnācijai.
   17. Četri miljoni latu ir pietiekama summa, lai Latvijā reāli aizsāktu deokupācijas un dekolonizācijas procesu. Vēršam tiesas uzmanību uz faktu, ka Saeima, valdība, Valsts prezidenta institūcija nav darījušas absolūti neko, lai īstenotu dzīvē Saeimas deklarāciju par okupāciju. Mūsuprāt, tā ir vērtējama kā noziedzīga bezdarbība. Tādēļ saņemto atlīdzību plānojam izmantot nevis personiskās, bet gan Latvijas valsts interesēs, proti, latviešu nācijas atbrīvošanā no okupētājvalsts PSRS kolonistiem, kuri šodien reāli apdraud latviešu nācijas valodu un kultūru, ikdienas dzīvē uzspiežot mums savu, tas ir, kolonistu nekultūru. Tādējādi mums izmaksātā atlīdzības summa atgriezīsies valsts budžetā, jo tiks ieguldīta šādās pozīcijās:
   1) Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas koncepcijas, projekta un likuma izstrāde, piesaistot starptautisko tiesību ekspertus – aptuveni 500 000 (pieci simti tūkstoši) lati;
   2) Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas ideju propaganda – aptuveni 1 000 000 (viens miljons) lati;
   3) Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas fonda izveide – aptuveni 1 000 000 (viens miljons) lati;
   4) Latviešu nacionālās pašaizsardzības vienību izveide un elementāra apbruņošana – aptuveni 1 000 000 (viens miljons) lati;
   5) Dekolonizācijas stipendijas izmaksa personām, kuras visaktīvāk iesaistījušās Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas procesa īstenošanā, – aptuveni 500 000 (pieci simti tūkstoši) lati.
   Tādējādi uzskatām, ka Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras darbības rezultātā tika būtiski aizskartas mūsu ar likumu garantētās tiesības, mūsu gods un cieņa un bez materiālā kaitējuma nodarīts arī ievērojams morālais kaitējums. Zinot samērā augsto prasījuma summu un pašreizējos krīzes apstākļus valstī, pēc prasības apmierināšanas, iesakām Latvijas Republikai to regresa kārtībā piedzīt no vainīgajām valsts amatpersonām – Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika; Drošības policijas inspektoriem Alda Višņevska un Riharda Poļaka; ģenerālprokurora Jāņa Maizīša; prokuroriem Ievas Garančas un Alena Mickeviča, kā arī citām amatpersonām, kuras piedalījušās apsūdzības gatavošanā. Ja šīs amatpersonas būtu godprātīgi un ar atbildības sajūtu pildījušas savus pienākumus, nevis netaisnīgi vajājušas nevainīgus cilvēkus, tad mums nebūtu pamata iesniegt šo prasību, un valsts neciestu zaudējumus viņu dēļ. Tādējādi Jānis Reiniks, Jānis Maizītis, Aldis Višņevskis, Rihards Poļaks, Ieva Garanča un Alens Mickevičs ir personas, pret kurām, mūsuprāt, valstij būtu vēlāk jāvērš regresa prasība.
   CL 2352.1 panta trešā daļa noteic, ka, ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Šī panta otrā daļa noteic, ka, ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc.
   CL 1635. panta pirmā daļa noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
   Ņemot vērā augstākminēto un vadoties no Latvijas Republikas Satversmes 89.panta, 92.panta, 95.panta, 96.panta, 100.panta, Civilprocesa likuma 1.panta, 25.panta, 127.panta pirmās daļas, 128.pantu, 129.panta pirmās un otrās daļas, 130.panta pirmās un otrās daļas, 134.panta pirmās daļas, Civillikuma 5.pantu, 1401.pantu, 1402.pantu, 1635.pantu, 1649.pantu, 1770.pantu, 1775.pantu, 1779.pantu, 1781.pantu, 1782.pantu, 2352.1 panta trešās daļas, Valsts drošības iestāžu likuma 6.pantu, likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 1.panta otrās daļas, 2.panta 1.punktu, 3.panta pirmās daļas 8.punktu, 5.panta pirmās un trešās daļas,

   Lūdzam tiesu:
   1. pieņemt prasības pieteikumu un ierosināt civillietu;
   2. uzaicināt kā trešo personu Latvijas Republikas Tieslietu ministriju, jo saskaņā ar Tieslietu ministrijas nolikuma 5.6. punktu Tieslietu ministrija likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” noteiktajā kārtībā atlīdzina fiziskajām personām nodarītos zaudējumus;
   3. piedzīt par labu Ilzei Liepai kompensāciju par mantisko kaitējumu sakarā ar juridiskās palīdzības apmaksu krimināllietā no Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras LVL 9,42 (deviņi lati, 42 santīmi) apmērā;
   4. piedzīt par labu Aivaram Gardam kompensāciju par mantisko kaitējumu sakarā ar juridiskās palīdzības apmaksu krimināllietā no Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras LVL 597,17 (pieci simti deviņdesmit septiņi lati, 17 santīmi) apmērā;
   5. piedzīt par labu Līgai Muzikantei kompensāciju par mantisko kaitējumu sakarā ar juridiskās palīdzības apmaksu krimināllietā no Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras LVL 597,17 (pieci simti deviņdesmit septiņi lati, 17 santīmi) apmērā;
   6. piedzīt par labu Ilzei Liepai kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu no Drošības policijas LVL 300 000,00 (trīs simti tūkstoši lati, 00 santīmi) apmērā un no Ģenerālprokuratūras LVL 700 000,00 (septiņi simti tūkstoši lati, 00 santīmi) apmērā;
   7. piedzīt par labu Aivaram Gardam kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu no Drošības policijas LVL 300 000,00 (trīs simti tūkstoši lati, 00 santīmi) apmērā un no Ģenerālprokuratūras LVL 700 000,00 (septiņi simti tūkstoši lati, 00 santīmi) apmērā;
   8. piedzīt par labu Līgai Muzikantei kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu no Drošības policijas LVL 600 000,00 (seši simti tūkstoši lati, 00 santīmi) apmērā un no Ģenerālprokuratūras LVL 1 400 000,00 (viens miljons četri simti tūkstoši lati, 00 santīmi) apmērā;
   9. kā papildus kompensāciju noteikt Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras vadītāju publisku atvainošanos mums ar vārdiem: “Drošības policijas priekšnieks un ģenerālprokurors atvainojas Latvijas Nacionālās frontes laikraksta “DDD” veidotājiem Aivaram Gardam, Ilzei Liepai un Līgai Muzikantei par nepamatoto krimināllietas ierosināšanu un prettiesisko kriminālvajāšanu, kas bija vērsta uz preses brīvības un pamatnācijas tiesību ierobežošanu Latvijā,” publisko atvainošanos izplatot Latvijas ziņu aģentūrās, lielākajās interneta vietnēs, televīzijas un radio kanālos reizē ar ziņām par attaisnojošo tiesas spriedumu;
   10. atbrīvot mūs no likumā noteiktās valsts nodevas nomaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu nepietiekamā materiālā stāvokļa dēļ. Mūsu ikmēneša ienākumi ir nelieli, to apliecina mūsu darba devēju izsniegtās izziņas par vidējo ikmēneša izpeļņu, turklāt Līgas Muzikantes apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni.

   Pielikumā:
   1. Prasības pieteikuma noraksti 3 eksemplāri (katrs uz 22 lapām);
   2. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas sprieduma kopija, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas lēmuma un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmuma kopijas – kopā uz 28 lapām;
   3. Tieslietu ministrijas lēmumu kopijas par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu Aivaram Gardam, Ilzei Liepai un Līgai Muzikantei – kopā uz 24 lapām.
   4. Saeimas Preses dienesta un Saeimas Prezidija lēmumu kopijas par preses akreditāciju apturēšanu un atteikšanu Līgai Muzikantei, Ilzei Liepai un Aivaram Gardam sakarā ar ierosinātajām krimināllietā – kopā uz 23 lapām.
   5. Ārlietu ministrijas atbildes, Valsts cilvēktiesību biroja iesnieguma, Drošības policijas atbildes, Iekšlietu ministrijas atbildes kopijas sakarā ar akreditācijas atteikšanu ASV Valsts prezidenta vizītes atspoguļošanai; Valsts prezidenta kancelejas un Drošības policijas atbilžu kopijas sakarā ar akreditācijas atteikšanu Izraēlas Valsts prezidenta vizītes atspoguļošanai – kopā uz 8 lapām.
   6. Iesnieguma kopija EK prezidentam Hosē Manuelam Barozzo un atbildes kopija sakarā ar nepamatoti ierosināto krimināllietu un ar šo faktu saistītajām represijām – kopā uz 4 lapām.
   7. Laikraksta “Diena” publikāciju izdrukas no interneta – kopā uz 16 lapām.
   8. Ziņu aģentūras LETA publikāciju izdrukas no interneta – kopā uz 32 lapām.
   9. Laikraksta “Latvijas Avīze” publikāciju izdrukas no interneta – kopā uz 17 lapām.
   10. Laikraksta “Čas” (“Час”) publikāciju izdrukas no interneta – kopā uz 16 lapām.
   11. Laikraksta “Vesķi Segodņa” (“Вести Сегодня”) publikāciju izdrukas no interneta – kopā uz 8 lapām.
   12. Laikraksta “Telegraf” (“Телеграф”) publikāciju izdrukas no interneta – kopā uz 10 lapām.
   13. Ārzemju masu mediju publikāciju izdrukas no interneta – kopā uz 20 lapām.
   14. Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas vēstules kopija L.Muzikantes dēlam Hermanim Verhoustinskim, Ģenerālprokuratūras atbildes kopija L.Muzikantei, Iekšlietu ministrijas atbildes kopija Aivaram Gardam sakarā ar uzbrukumu L.Muzikantes dēlam – kopā uz 3 lapām.
   15. L.Muzikantes dēla H.Verhoustinska dzimšanas apliecības kopija – uz 1 lapas.
   16. L.Muzikantes meitas E.A.Verhoustinskas dzimšanas apliecības kopija – uz 1 lapas.
   17. Biedrības “Latvijas Nacionālā fronte”, laikraksta “DDD” reģistrācijas apliecību kopijas un “Latvijas Nacionālās frontes” statūtu 1.-3.lpp. kopijas – kopā uz 5 lapām.
   18. Izziņas par Aivara Gardas, Ilzes Liepas un Līgas Muzikantes vidējām mēneša izpeļņām – kopā uz 7 lapām.

   Prasītāji:
   Aivars Garda
   Ilze Liepa
   Līga Muzikante

3. 

   arhīvs

   2014. gada 13. October

   Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai
   Abrenes iela 3
   Rīgā, LV-1050
   Tālruņi 7077240,7077256, fakss 7077244
   E-pasts: rigas_centra_rt@court.gov.lv

   Prasītāja:
   Latvijas Republikas pilsone Liene Apine
   personas kods
   Dzīvesvieta:
   Tālrunis/ fakss:
   Mobilais tālrunis:
   Elektroniskais pasts:

   Atbildētāji:
   Sols Bukingolts
   personas kods nav zināms
   Valsts prezidentes padomnieks
   Sabiedrības Integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs
   Brīvības ielā 40-39, 6.stāvs
   Rīgā, LV-1050
   citas dzīvesvietas nav zināmas
   Tālrunis.: 728 17 52
   Mobilais tālrunis: 920 64 44

   Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
   Reģ. nr. nav zināms
   Pils laukums 3
   Rīgā, LV-1050
   Tālrunis: 709 21 06
   Elektroniskais pasts: chancery@president.lv

   Trešā persona:
   Laikraksts “Latvijas Avīze”,
   Izdevējs akciju sabiedrība “Lauku Avīze”,
   Reģ. nr. 40103027253, reģ. apl. nr. 000702777
   Dzirnavu iela 21,
   Rīgā, LV-1010
   Tālrunis: 709 66 00, fakss: 709 66 45
   Bezmaksas tālrunis: 800 70 07
   Elektroniskais pasts: redakcija@la.lv

   PRASĪBAS PIETEIKUMS
   saskaņā ar Latvijas Civilprocesa likuma 1.panta 1.punktu
   par Ls 3 000 000 (trīs miljonu latu) piedziņu sakarā ar
   tiesību aizskārumu pēc Latvijas Civillikuma 1635. panta un
   godu un cieņu aizskarošu ziņu, kas izplatītas presē, atsaukšanu
   pēc Latvijas Civillikuma 2352a. panta

   Rīgā, 2006.gada 27.janvārī

   2004.gada 15.oktobrī laikraksta “Latvijas Avīze” 5. un 6.lappusē ar virsrakstu “Sols Bukingolts: Go-getters līdzēs Latvijai” bija publicēta saruna ar Valsts prezidentes padomnieku un Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk tekstā – SIF) padomes priekšsēdētāju Solu Bukingoltu. Sarunā atbildētājs Sols Bukingolts izplatīja par mani – prasītāju Lieni Apini apmelojumus, apzināti aizskarot manu godu un cieņu un ceļot neslavu presē. Tā kā Sols Bukingolts nekad nav slēpis, ka ir Valsts prezidentes padomnieks, un arī minētajā publikācijā uzstājās šajā statusā, man ir pamats domāt, ka Sols Bukingolts, apzināti apmelojot mani un aizskarot manu godu un cieņu, ir rīkojies pēc Valsts prezidenta kancelejas ieteikuma vai pat tās uzdevumā. Tieši tādēļ uzskatu, ka atbildība par manu tiesību aizskārumu jāuzņemas arī Valsts prezidenta kancelejai.
   Par to, ka Sols Bukingolts apzināti vēlējās aizskart manu godu un cieņu un apmelot, liecina publikācijas ievadā teiktais, ka “valsts prezidentes padomnieks un SIF valdes priekšsēdētājs, pazīstamais uzņēmējs Sols Bukingolts uz sarunu ar mūsu (laikraksta “Latvijas Avīze” – L.Apine) lasītājiem atnāca pēc paša ierosmes, uztraucies par aploksnēm ar Herberta Cukura ģīmetni un par to, ka Saeimas Ārlietu komisijā pieņemta darbā Liene Apine, A.Gardas domubiedre un Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja vietniece. (..)”. Arī frāzes: “man traucē, ka Saeimas Ārlietu komisija pieņem darbā ultraradikālu cilvēku. Esmu pret radikālismu. (..) Mani traucē, ka cilvēks, kas saistīts nevis ar patriotisku, bet ultraradikālu un ultranacionālu organizāciju, var strādāt tik svarīgā komisijā mūsu Saeimā!”, rada neapšaubāmu pārliecību, ka Sols Bukingolts uz sarunu atnācis, lai parādītu lasītājiem, cik slikts un valstij kaitīgs cilvēks es – prasītāja Liene Apine – esmu, tādējādi cerot izraisīt sabiedrības neiecietību pret mani. Būtībā Sols Bukingolts izteica atklātu aicinājumu neievērot un ierobežot manas Satversmē garantētās tiesības gan uz darbu, gan uz vārda un uzskatu brīvību. Aicinājumu pārkāpt manas Satversmē garantētās tiesības pierāda arī šāda frāze: “Es ļoti cienu Kiršteina kungu kā politiķi, kuram ir arī liela pieredze ārlietās. Tieši tāpēc brīnos, ka viņš kā izglītots politiķis var kaut ko tādu atļauties – pieņemt darbā Saeimā Apines jaunkundzi.”
   Sols Bukingolts pēc savas iniciatīvas vai Valsts prezidentes kancelejas mudināts, apzinoties savu vārdu ietekmi (ar sekojošu frāzi: “Man bijušas daudzas sarunas ar ārvalstu vēstniekiem, un viņiem ir savs skats uz šo lietu. Apines jaunkundzes pieņemšana darbā Saeimā nebija pareizs solis”, Sols Bukingolts liek lasītājiem nepārprotami saprast, ka viņa teiktais ir objektīvs situācijas vērtējums, ar kuru rēķinās ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu diplomāti un politiķi) apvaino mani un līdz ar to arī nevalstisko organizāciju “Latvijas Nacionālā fronte” (turpmāk tekstā – LNF), kuras priekšsēdētāja vietniece esmu, smagos, krimināli sodāmos noziegumos, piemēram, antisemītismā. Sols Bukingolts, maldinot lasītājus par to, ka es it kā piedalos portāla http://www.latvians.lv veidošanā, saka: “Neiebilstu, ka šī jaunkundze pieņemta darbā, jo ir izglītota un prot četras valodas. Lieliski! Taču es daudz ko izlasīju arī portālā http://www.latvians.lv. Tur bija aicinājums nogalināt četrus pazīstamus Latvijas ebrejus.” Tie ir meli, jo, pirmkārt, nepiedalos portāla http://www.latvians.lv veidošanā. Otrkārt, ne es, ne manis pārstāvētā organizācija LNF nekad – ne mutiski, ne rakstos – nav aicinājusi nogalināt ebrejus. Gluži pretēji, vienmēr esam iestājusies par latviešu un žīdu tautu draudzību. Sols Bukingolts 2004.gada 15.oktobra intervijā “Latvijas Avīzē” mani apvainoja ne tikai holokaustā, tas ir, aicinājumā nogalināt četrus Latvijā pazīstamus ebrejus, bet arī rasismā: “Domāju: ja viņiem būtu iespēja visus ebrejus dabūt projām no Latvijas, šī organizācija, kuras biedre ir Apines jaunkundze, par to būtu pateicīga. Portālā bija teikts, ka viņi pieprasa nogalināt ebrejus un zina, kā to darīt. Viņi ir arī pret melnajiem cilvēkiem. Organizāciju par šādu uzskatu paušanu vajadzētu saukt pie tiesas.” Tie ir klaji manu godu un cieņu aizskaroši meli, kas izplatīti mērķtiecīgi, ar vienu nolūku – panākt manu tiesāšanu, kā arī radīt sabiedrībā neiecietīgu attieksmi gan pret mani personīgi, gan nevalstisko organizāciju LNF, kuras priekšsēdētāja vietniece es esmu.
   Par Sola Bukingolta un iespējams arī Valsts prezidenta kancelejas, kuras vārdā Sols Bukingolts arī varēja uzstāties, centieniem veicināt sabiedrības neiecietību pret mani, iespējams pat vēlmi panākt manu atbrīvošanu no Saeimas Ārlietu komisijas tehniskās sekretāres amata liecina arī frāzes: “mēs nedrīkstam dot iespēju radikālām nostājām tikt paustām valstiskā mērogā. (..) Es nedomāju, ka antisemīti (..) drīkstētu strādāt valsts pārvaldē.”
   Par Sola Bukingolta un iespējams arī Valsts prezidenta kancelejas 2004.gada 15.oktobra “Latvijas Avīzē” izplatītās melīgās un manu godu un cieņu aizskarošās informācijas apzināto raksturu liecina tas, ka Sols Bukingolts turpināja publiskot šos melīgos apvainojumus arī pēc tam, kad 2004.gada 18.oktobrī biju vērsusies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību saukt Solu Bukingoltu pie kriminālatbildības par goda aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pēc Latvijas Krimināllikuma 158.panta pazīmēm. Tā 2004.gada 25.oktobra laikrakstā “Vakara Ziņas” Sols Bukingolts apstiprina jau 2004.gada 15.oktobra “Latvijas Avīzē” publiskotos manu godu un cieņu aizskarošos melus, citēju: “Bukingolts uzsver, ka Apine un viņas pārstāvētās organizācijas ir vērsušās pret ebrejiem, un tas viņu aizskāris arī personīgi. (..) “cilvēkiem, kas grib Latviju attīrīt no citām tautībām, šajā valstī nebūs nākotnes.” (..) Ļoti žēl, ka valstī var darboties tādas organizācijas kā “DDD” (LNF laikraksts, kas ir oficiāli reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un ir akreditēts darbam gan Saeimā, gan Prezidenta pilī, gan Ministru kabinetā – prasītājas paskaidrojums), kas likumīgi veic pretvalstiskas darbības.” Tie ir meli, jo, pirmkārt, es nekad neesmu aicinājusi veikt etnisko tīrīšanu; otrkārt, neesmu veikusi un neveicu pretvalstiskas darbības. Ja tas tā būtu, tad drošību sargājošās institūcijas, kuras modri seko līdzi manai un arī LNF darbībai, to būtu pamanījušas un novērsušas. Taču vēl 2005.gada 2.februārī krievu valodā iznākošā laikrakstā “Vesti Segodņa” Drošības Policijas priekšnieks Jānis Reiniks atzīst, ka “Latvijas Nacionālā fronte” savā darbībā likumu nepārkāpj.
   Sola Bukingolta izteikumu, kas, iespējams, pauž arī Valsts prezidenta kancelejas uzskatus, negatīvo ietekmi, ne tikai manu godu un cieņu, bet arī manas pārstāvētās organizācijas LNF un pat Latvijas valsti kopumā aizskarošo raksturu, kā arī to, ka Sols Bukingolts šos melus izplatījis apzināti un ar iepriekš izdomātu nolūku apliecina Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta kārtējais ziņojums par globālo antisemītismu. Šis ziņojums, kura sadaļā Latvija teikts: “(..) Prominents žīdu biznesmens apgalvoja, ka šogad internetā publicēts aicinājums nogalināt četrus Latvijas žīdus”, pierāda, ka Sola Bukingolta, kurš iespējams ir ne tikai Latvijas, bet arī ASV pilsonis, teiktajam ir liela ietekme, kas var radīt neatgriezeniskas negatīvas sekas.
   Lai iegūtu neatkarīgu vērtējumu, kā Sola Bukingolta izteikumus uztvēra lasītāji un vai tie arī no to lingvistiskā viedokļa ir manu godu un cieņu aizskaroši, lūdzu Ojāru Bušu, habilitēto filoloģijas doktoru, un Jāni Kušķi, LU Filoloģijas fakultātes Baltu valodas katedras lektoru veikt “Latvijas Avīzes” 2004.gada 15.oktobra numurā publicētā raksta “Sols Bukingolts: Go-getters līdzēs Latvijai” teksta lingvistiskās ekspertīzes. Balstoties uz šīm ekspertīzēm un ikdienā sastapto cilvēku reakciju, uzskatu, ka Sols Bukingolts ir apzināti un rupjā veidā aizskāris manu godu un cieņu ar mērķi mani publiski pazemot, kā arī cerot, ka viņa neiecietīgajiem uzskatiem pievienosies arī pārējā sabiedrība.
   Satversmes 95.pants garantē, ka valsts aizsargā cilvēka cieņu un godu. Izvērtējot publikācijas kopējo kontekstu, var redzēt, ka Sols Bukingolts runājis par daudzām lietām, ar kurām man nav nekāda sakara, un tādēļ mani visas publikācijas teksts kopumā aizskāra, radot apvainojumus, pazemojumus un zaudējumus.
   Valsts var aizsargāt cilvēka aizskārumu, godu un cieņu ar dažādiem līdzekļiem, tai skaitā ar civiltiesisko atbildību.
   Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, t.i. katra par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Stāvokli pēc šīm publikācijām vairs nevar atjaunot, turklāt daudzi cilvēki uzskata, ka Sols Bukingolts paudis Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas uzdoto un līdz ar to tas ir Latvijas valsts oficiālais uzskats par mani.
   Bez tam Latvijas Republikas 92.pantā noteikts, ka nepamatota aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, bet likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 27.pants paredz, ka par cilvēka godu un cieņu aizskarošu izplatīšanu personas atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
   Iepriekšminētos pantos (Civillikuma 1635.pants, likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 27. pants) un Civillikuma 2352a.panta otrajā daļā, ka “citos gadījumos, tas ir ne šajā tiesību normas daļā tieši minētajos, personas godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanas kārtību nosaka tiesa” ir norādes, kas dod man prasību, pirmkārt, prasīt publikācijas atsaukšanu, otrkārt, prasīt noteikt pienākumu Solam Bukingoltam un, ja tas ir ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ziņu, Valsts prezidentes kancelejai atvainoties par aizskārumu un goda un cieņas aizskārumu un, treškārt, piedzīt manā labā no Sola Bukingolta morālo kaitējumu, kuru es novērtēju Ls 3 000 000 (trīs miljonu latu) apmērā .

   Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī atsaucoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnešu S.Sēbriņas un D.Bondares, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas – tiesas sēdes priekšsēdētājas Z.Lagzdiņas un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurores I.Kačānes norādījumiem un saskaņā ar Satversmes 89.un 92. pantu, Civilprocesa likuma 1., 6., 8., 26.1., 26.2, 131. un 147. pantu, Civillikuma 1635., 2352a. pantu,

   LŪDZU

   1. pieņemt lietu izskatīšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pēc atbildētāju Sola Bukingolta man zināmās dzīves vietas un Valsts prezidentes kancelejas juridiskās adreses (abas adreses atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā);
   2. ņemot vērā manu nelielo atalgojumu Latvijas Republikā salīdzinot ar pieprasāmo 3 000 000 (trīs miljonu) latu par morālo kaitējumu, atbrīvot mani daļēji no valsts nodevas samaksas, nosakot to Ls 10 apmērā;
   3. uzlikt par pienākumu Solam Bukingoltam un Valsts prezidentes kancelejai 1 (viena) mēneša laikā atvainoties Lienei Apinei par goda un cieņas aizskārumu, ko Latvijas Republikas Valsts prezidentes padomnieks Sols Bukingolts izdarīja 2004.gada 15.oktobrī laikrakstā “Latvijas Avīze”;
   4. uzlikt par pienākumu Solam Bukingoltam un Valsts prezidentes kancelejai 1 (viena) mēneša laikā atsaukt 2004.gada 15.oktobra publikāciju laikrakstā “Latvijas avīze”;
   5. piedzīt no Sola Bukingolta un Valsts prezidenta kancelejas par labu man morālo kaitājumu 3 000 000 (trīs miljonu) latu apmērā.

   Pielikumā:

   1) 2004.gada 22.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemtās Lienes Apines sūdzības kopija uz 3 (trim) lapām;
   2) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses S.Sēbriņas 2004.gada 1.novembra lēmuma kopija uz 3 (trim) lapām;
   3) 2004.gada 16.novebrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai iesniegtās Lienes Apines blakus sūdzības kopija uz 2 (divām) lapām;
   4) Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005.gada 7.februāra lēmuma kopija uz 6 (sešām) lapām;
   5) Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses D.Bondares 2005.gada 28.februāra lēmuma kopija uz 3 (trim) lapām;
   6) 2005.gada 14.martā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai iesniegtās Lienes Apines blakus sūdzības kopija uz 3 (trim) lapām;
   7) Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005.gada 23.maija sēdes 5.jūlijā Lienei Apinei nosūtītā lēmuma noraksta kopija uz 7 (septiņām) lapām;
   8) 2004.gada 15.oktobrī laikrakstā “Latvijas Avīze” 5. un 6.lappusē publicētās sarunas “Solas Bukingolts: Go-getters līdzēs Latvijai” kopija uz 2 (divām) lapām;
   9) 2004.gada 11.septembrī laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētā raksta ““Gardas meitene” strādā Saeimā” kopija uz 1 (vienas) lapas;
   10) laikraksta «Суббота» 2004.gada 15.-21.oktobra numurā publicētās intervijas «Горкий Цукурс на дарогах Европи» kopija, krievu valodā, uz 1 (vienas) lapas;
   11) laikraksta “Vakara Ziņas” 2004.gada 25.oktobra numurā publicētā materiāla “Liene Apine no Sola Bukingolta pieprasa trīs miljonus latu” kopija uz 1 (vienas) lapas;
   12) laikraksta «Телегрaф» 2004.gada 25.oktobra numura publikācijas «Есть ли честь у девушки Гарды?» krievu valodā kopija uz 2 (divām) lapām;
   13) laikraksta «Вести Сегодня» 2004.gada 27.oktobra numura publikācijas «Сол против Гарды: чья возмьёт» krievu valodā kopija uz 1 (vienas) lapas;
   14) laikraksta «Чаc» 2004.gada 23.oktobra numura publikācijas «Радикалы не унимаются», krievu valodā, kopija uz 1 (vienas) lapas;
   15) ASV Valsts departamenta ziņojums par globālo antisemītismu (www.state.gov/g/drl/rls/40258.htm), sadaļa par Latviju angļu valodā uz 3 (trim) lapām un latviešu valodā uz 1 (vienas) lapas;
   16) Ojāra Buša, habilitētā filoloģijas doktora teksta ekspertīze uz 1 (vienas) lapas;
   17) Jāņa Kušķa, LU Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedras lektora teksta ekspertīze ar 9 (deviņiem) pielikumiem uz 11 (vienpadsmit) lapām;
   18) Lienes Apines iesnieguma LR Ģenerālprokuratūrai par lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem kopija uz 3 (trim) lapām;
   19) LR Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurores I.Kačānes 2005.gada 3.augusta vēstules Nr.3/1-101-05 kopija uz 1 (vienas) lapas;
   20) Izziņa par Lienes Apines algu (ienākumiem);
   21) Kvīts par Valsts nodevu Ls 10 apmērā (oriģināls).

   Liene Apine
    
   115.pants. Prokurora uzraudzība pār to, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība
   Prokurors uzrauga, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietu ierosināšanas kārtība.
   Ja izziņas iestāde krimināllietu ierosinājusi bez likumīga pamata, prokurors atceļ izziņas iestādes lēmumu, bet, ja lietā veiktas izmeklēšanas darbības, – krimināllietu izbeidz.
   Ja atteikšanās ierosināt krimināllietu bijusi nepamatota, prokurors ar savu lēmumu atceļ izziņas iestādes lēmumu, ierosina krimināllietu un šā kodeksa 114.panta kārtībā pieņem to savā izmeklēšanā vai virza izmeklēšanas izdarīšanai.
   Ja tiesa (tiesnesis) lietu ierosinājusi vai atteikusies ierosināt bez likumīga pamata, prokurors šajā kodeksā noteiktajā kārtībā iesniedz protestu par tiesas (tiesneša) lēmumu. Tiesas (tiesneša) lēmumu var pārsūdzēt arī citi lietas dalībnieki vai pieteikuma iesniedzējs.
   Nepamatotu un nelikumīgu prokurora lēmumu par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu atceļ vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokurors, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu – ģenerālprokurors.

   391.pants. Prokurora darbības pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas
   Ja prokurors, pabeidzis jaunatklāto apstākļu izmeklēšanu krimināllietā, atzīst, ka ir pamats atcelt spriedumu un atjaunot tiesvedību lietā, viņš par to sniedz atzinumu, pamatojot to ar jaunatklāto apstākļu pārbaudē iegūtajiem pierādījumiem.
   Atzinumu kopā ar krimināllietu un izmeklēšanas materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, prokurors nosūta tiesai saskaņā ar šā kodeksa 392.panta noteikumiem.
   Ja prokurors, pabeidzis jaunatklāto apstākļu pārbaudi, atzīst, ka nav pamata atcelt spriedumu jaunatklāto apstākļu dēļ, viņš par to pieņem lēmumu. Norakstu no lēmuma par atteikšanos uzsākt tiesvedību sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem prokurors nosūta pieteicējam, izskaidrojot tiesības pārsūdzēt to amatā augstākam prokuroram.

    

4. 

   Māris Bērziņš

   2014. gada 13. October

   Ielieciet arī to informāciju, ka visi adresāti 100% ir apstiprinājuši, ka viņiem nav iebildumi par Jūsu mājas lapas saturu. Otrs, ka Jūs esat tiesību viltotājs. Jūs maldiniet latviešu tautu, pilsoņus, jo tauta nav Jūs deliģējusi spriest tiesu Latvijas Republikas tautas vārdā. Tā parasti dara mahinatori un viltvārži. Ja jau Jūs līdz kaulam esat “godīgs”, tad līdz galam ar visām niansēm. Plus vēl Jums lien ārā svētulīgums, kas nav patiess. Faktiski visi Jūsu ļaunie teksti ir apraksts par Jums. Juristu acīs Jūs esat pazaudējis cieņu un godu, neskatoties uz to, ka klaigājat puspatiesības.

5. 

   Māris Bērziņš

   2014. gada 13. October

   Neviens no medijiem nav atsaucies uz šo interesanto Kāzusu. Interesanti, vai ne? Kāpēc Jūsu grēki tiek atlaisti, bet citiem tautiešiem Tēvzemē par sīkumu griež pirkstu nost? Smalks specdienestu darbs, lai lētticīgos dabūtu pie urnām. Vēl viens ilizionists atmaskots.

6. 

   zināšanai

   2014. gada 13. October

   Māris Bērziņš ir no tās pašas šļakas no kuras nāk Aldis Gobzens. Abiem raksturīga ārkārtīgi lielā jautājumu uzdošanas izrādīšanās pēc principa “tukša muca tālu skan” un vēl lielāka rijība. Starp citu, tāda pati miljonu kāra rijība piemīt Aivaram Gardam, Līgai Muzikantei, Lienei Apinei un daudziem no tās kompānijas citiem.

   http://www.pietiek.com/raksti/nakot_atklatiba_zinam_par_gobzema_biedribas_finansu_saistibu_ar_reandre,_iemegina_melna_pr_metodes

   Nākot atklātībā ziņām par Gobzema biedrības finanšu saistību ar “Re&Re”, iemēģina “melnā PR” metodes
   PIETIEK
   01.12.2013.

   Nākot atklātībā Pietiek publicētajām ziņām par 15 000 latu ziedojumu, ko no bēdīgi slavenās būvkompānijas Re&Re meitasuzņēmuma saņēmusi Einara Repšes un Alda Gobzema (attēlā pa kreisi) biedrība Latvijas attīstībai, skandalozais advokāts nolēmis novērst uzmanību no šiem faktiem un mēģināt izmantot melnā PR metodes. No epasta aldis@gobzems.lv, no kura parasti tiek nosūtīti dažādi Gobzema paziņojumi, šoreiz izsūtīti jautājumi saistībā ar publiski labi zināmu faktu – to, ka arhitektu biroja Kubs arhitekte, Zanes Kalinkas meita Dace Putniņa “ilgstoši” ir Re&Re līdzīpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre.
   Kā Pietiek jau informējis, biedrības Latvijas attīstībai 2012. gada ziedojumu saraksts rāda – 15 tūkstošus latu tai pērn ziedojusi plašākai sabiedrībai nepazīstamā SIA Retex būve. Šādu ziedojumu uzņēmums uzskatījis par iespējamu atvēlēt, neraugoties uz to, ka pagājušo gadu beidzis ar iespaidīgiem zaudējumiem – vairāk nekā 156 tūkstošiem latu (gada apgrozījums – 624 tūkstoši latu).

   Taču šī labvēlība kļūst saprotamāka, no Lursoft datu bāzes uzzinot, ka vienīgais Retex būves īpašnieks ir pēdējā laikā bēdīgi slavenā būvkompānija Re&Re: faktiski tas nozīmē, ka Repšes-Gobzema-Jaunupa biedrībai ziedota šīs būvkompānijas grupas nauda. Arī Re&Re interneta mājas lapā līdz kratīšanu veikšanai piektdien bija atrodama informācija, ka Retex būve ir nekustamā īpašuma projektu attīstītājs, kas nodrošina arī īpašumā esošo projektu apsaimniekošanu.

   Viens no redzamākajiem 15. decembrī par partiju pārtapt plānojošās un pašlaik aktīvu reklāmas kampaņu veicošās biedrības Latvijas attīstībai atbalstītājiem un runas personām ir advokāts Gobzems, kurš jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka gribot nākamajās Saeimas vēlēšanās startēt tieši no šīs partijas. Taču, kā izrādās, Gobzemam Re&Re grupas uzņēmuma ziedojums viņa “politiskajam tramplīnam” vienlaikus nav bijis šķērslis vērsties pret šo finansētāju tiesā: kā zināms, viņš šonedēļ Zolitūdes lietā vērsies tiesā, no Re&Re un vēl četrām personām saskaņā ar viņa paša paziņojumu pieprasot 100 miljonus latu.

   Tā vietā, lai publiski izskaidrotu motīvus šādai rīcībai un nevēlmei pēc šo faktu publiskošanas rīkoties atbilstoši advokāta ētikai, Gobzems ir rīkojies citādi, liekot domāt par viņa vai viņa elektroniskā pasta izmantotāja un viņa vārdā izsūtītu paziņojumu autora vēlmi izmēģināt “melnā PR” metodes, cenšoties novirzīt sabiedrības skatu citā virzienā.

   Pilnībā un bez grozījumiem publicējam no elektroniskā pasta adreses aldis@gobzems.lv sestdienas vakarā izsūtīto vēstuli, kurā plašai sabiedrībai jau iepriekš labi zināmie fakti, pēc izsūtītāja domām, uzliekot par pienākumu tajā minētajām personām nekavējoties pieteikties policijā:

   “Neskatoties uz mūsu ne pārāk siltajām attiecībām, nosūtu Jums darbam.

   Daži konkrēti jautājumi:

   1. Vai Arhitektu biroja Kubs īpašniecei Dacei Putniņai, kurai pieder 92,54 procenti Arhitektu biroja Kubs kapitāla daļas, iepriekš bija uzvārds Brezinska, bet vēl pirms tam – uzvārds Kalinka? Jā vai nē?

   2. Vai Arhitektu biroja Kubs īpašniece Dace Putniņa ir šīs kompānijas valdes locekļa Andra Kalinkas māsa un Zanes Kalinkas meita? Jā vai nē?

   3. Vai Arhitektu biroja Kubs īpašniece Dace Putniņa ilgstoši ir SIA “Re & Re” īpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre? Jā vai nē?

   4. Kā skaidrot to, ka Arhitektu biroja Kubs īpašniecei Dacei Putniņai ir tāda pati dzīvesvietas adrese, kā SIA “Re & Re” īpašniekam Didzim Putniņam, proti, Jūrmalā, Piekrastes ielā 18?

   5. Gadījumā, ja Arhitektu biroja Kubs īpašniece Dace Putniņa ir SIA “Re & Re” īpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre, cik ētiski, būvniecības caurskatāmai kontrolei atbilstoši ir rīkojies Arhitektu birojs Kubs un SIA “Re & Re”? Vai šeit nav saskatāmas savtīgas ģimenes biznesa pazīmes, katastrofāls interešu konfilkts un citas biznesa ētikai neatbilstošas pazīmes?

   6. Cik kopējos būvobjektos līdz šim ir darbojies Arhitektu birojs Kubs un SIA “Re & Re?

   7. Vai Arhitektu birojs Kubs un SIA “Re & Re” īpašnieki un valdes locekļi arī pēc šiem uzdotajiem jautājumiem nesaskata nekādas pazīmes, kas viņiem liktu uzņemties atbildību un pašiem pieteikties policijā?

   Ar cieņu

   Aldis Gobzems

   zvērināta advokāta Alda Gobzema birojs

   aldis@gobzems.lv

   http://www.gobzems.lv”

   Īpaši interesanta bija šīs elektroniskā pasta vēstules piebilde, kurā bija minēts, ka “sūtījums var saturēt profesionālu padomu” un ka, izņemot īpašus gadījumus, esot aizliegta “jebkāda tā izplatīšana, nodošana trešajām personām vai kopēšana”.

   Svētdien Pietiek jau ir nosūtījis Valsts policijai iesniegumu, aicinot izvērtēt, vai šīs vēstules sūtītājs, nebūdams žurnālists un, iespējams, rīkojoties nevis sabiedrības labuma, bet personiskajās interesēs, nav pārkāpis Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas. Tāpat ar aicinājumu izvērtēt sūtītāja rīcību Pietiek vērsies arī Zvērinātu advokātu padomē.

   Foto no kasjauns.lv

7. 

   jaunumi

   2014. gada 13. October

   VL-TB/LNNK jaunajā parlamenta sasaukumā vēlas Saeimas priekšsēdētāja amatu.

   Pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka nacionālā apvienība pieteica savu interesi par Saeimas priekšsēdētāja amatu.

   VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, taujāts par iespējamo kandidātu šim amatam, norādīja, ka pašlaik netiek runāts par uzvārdiem. Viņš uzsvēra, ka vispirms jātiek skaidrībā par atbildības sfēru sadalījumu, un tad varēs nosaukt savus kandidātus šiem amatiem. Pašlaik ir diskusiju process un izskan dažādas versijas, akcentēja Dzintars.

   Pašlaik nacionālo apvienību parlamenta Prezidijā pārstāv Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs. Viņš jau iepriekš sociālajā vietnē “Twitter” pauda, ka “arī politiķiem vajadzīga zināma amatu rotācija”, tāpēc viņš nolēmis uz amatu Prezidijā 12.Saeimā nekandidēt.

   Kā ziņots, pagājušajā nedēļā koalīcijas partijas vienojušās, ka “Vienotībai” jaunajā valdībā varētu būt sešas atbildības jomas, ZZZ – piecas, bet nacionālajai apvienībai – četras. Starp šīm atbildības jomām ir ministriju vadīšana, kā arī premjera un Saeimas priekšsēdētāja amats.

   Līdz šim neviena no partijām oficiāli neizteica vēlmi virzīt savu kandidātu Saeimas priekšsēdētāja amatam.

8. 

   coment

   2014. gada 13. October

   Māris Bērziņš saka:

   2014. gada 13. oktobris 10.41

   Neviens no medijiem nav atsaucies uz šo interesanto Kāzusu. Interesanti, vai ne? Kāpēc Jūsu grēki tiek atlaisti, bet citiem tautiešiem Tēvzemē par sīkumu griež pirkstu nost? Smalks specdienestu darbs, lai lētticīgos dabūtu pie urnām. Vēl viens ilizionists atmaskots.

   ——————

   Ieklausieties tikai, ko vienā teikumā pļāpā Māris Bērziņš: Smalks specdienestu darbs, lai lētticīgos dabūtu pie urnām. Vai ar to Māris Bērziņš gribēja pateikt, ka viņam nepatīk, ka vēlētāji iet balsot? Ko tad viņš gribēja, lai vēlētāji ar nebalsošanu pielaiž pie varas kremlisko Saskaņas centru? Jebkurā gadījumā Linardam Grantiņam un daudziem citiem cilvēkiem var būt tikai gandarījums, ja cilvēki nāca uz vēlēšanām un nobalsoja par Latvijas patriotiskiem cilvēkiem.

9. 

   Hulio

   2014. gada 13. October

   Grūti noticēt, ka kaut kāda oganizācija “Ruskaja zaraza” ar Illarionosiem un neizdevušās pornozvaigznes Osipovi rīko akciju pret Herbertu cukuru, kuru noslepkavoja BEZ jebkādiem pierādījumiem, jo tādu nemaz nevarēja būt, jo H. Cukurs nebija slepkava. Jā, bija aviators, dienēja Vērmahtā. Bet nožēlojamie žīdi savā vājprātā vērsās pret ikvienu, kurš pats vai pre savu gribu bija spiests vilkt formu. Esi spēlējis Vērmahta armijā trompei vai mizojis kartupeļus lauku virtuvē? Tu esi pelnījis nāvi, jo tā lemj “Dieva izredzētie” salašņas.
   http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/530631-policija_iespejamie_konflikti_pirms_izrades_par_herbertu_cukuru_liepaja_atrisinati_mieriga_cela
   Herberts Cukurs raidījuma Leģendu medniekos. Saglabājiet šo video, jo drīz tāds vairs nebūs pieejams. Video parādīs,kā žīdi sapinas savos melos.
   https://www.youtube.com/watch?v=9wISYwXHPb8

10. 

    Māris M.

    2014. gada 13. October

    Godīgiem Latvijas pilsoņiem biedrība sniedz bezmaksas konsultācijas tiesiskuma atjaunošanā!
    —————-
    Tev, Māri, ir laba humora izjūta. Smējos līdz aizsmakumam.

11. 

    Hulio

    2014. gada 18. October

    Bez maksas ir tikai siers peļu slazdā !!!!!
    .
    .
    Admins
    Tieši tā, bez maksas nav nekas.
    Šis juris- telis dod saprast 4. maija kliķes varas iestādēm, ka ir ar mieru tām uzticīgi kalpot un nīdēt latviešus.
    Viņš taču nepārprotami pasacīja, ka latviešus uzskata par jūdām !
    Nav zemiskāki rāpuļi par šo, ar pielīdēja gļotām apaugušo “bērziņu”.
    Pienāks, noteikti pienāks diena, kad viņš saņems pelnīto.
    Un nodevības alga ir iznīcība !!!

12. 

    Miervaldis

    2014. gada 24. October

    Bērziņa kungs – jums karātavas karājas deguna priekšā!

13. 

    Imants Parādnieks

    2017. gada 14. June

    Lūk kā Tieslietministrijas ierēdņi nodrošina sevi ar darbu pārmērīgu, lai pretrunas paslēptu.