Eduards Lunis saka:

JĀ -GODS UN SLAVA ANDREJAM KAVACIM !
ESMU VIENMĒR BIJIS APBURTS AR VIŅA ORATORA SPĒJĀM, SPĒJĀM TEIKT PATIESUS, AIZRAUJOŠUS -SPĒKA VĀRDUS !
NEZINU VĒL KĀDU TĀDA TIPA CILVĒKU !
TIEŠĀM -TAS BŪTU ĪSTS MŪSU VALSTS AUGSTĀKAIS PĀRSTĀVIS -PREZIDENTS !
VĒLU KAVAČA KUNGAM VESELĪBU UN LAIMĪGU, VIŅA NODOMU ĪSTENOTU, JAUNO GADU !

Garāmgājējs saka:

Neko labāku par Godātā Kavača kunga sacīto nav izdevies dzirdēt. Tādam patiešām ir jābūt Latvijas prezidentam. Lai Dievs viņam dod atveseļoties un turpināt cīnīties par mūsu tautu.

Ģirts saka:

Tāda nu ir tā mūsdienu jaunatne, es arī pie tās piederu.. Varbūt vajadzētu skolās sākt mācīt Latvijas vēsturi nopietnā līmenī? Savādāk pabeidzot visusskolu saprašanas nav. Man pašam nācās daudz lasīt un meklēt informāciju, lai kaut cik normālā līmenī izprastu vēsturi, politisko situāciju, utt. Savādāk vienkārši kā muļķis jutos, gan balsojot vēlēšanās, gan domās un uzskatos. Ir jāmācās.

vilnis saka:

Kamēr prezidentu vēlēs saeimas liekuļi,tikmēr tādi nīkuļi kā līdz šim,izteiksies tautas vārdā un citur pasaulē par mums domās viņu kategorijās.Var teikt-saeimu mēs ievēlam paši,bet jāmaina ir vēlēšanu sistēma,kuras maiņa ir kā dadzis rīklē valdošajiem.

raksts saka:

Garda un latviešu tautas nākotne

„Viens no spēcīgākajiem mistiskā „garīguma” sludinātājiem un apziņas pārveidotājiem ir Agni Joga, tulkojumā Uguns Joga. Tā ir sevišķi viltīga un bīstama sistēma, jo šeit ir darīšana ar pašu nelabo – pasaules valdnieku-Maitreiju.”
(priest. Jānis Kalniņš
„Mans ceļš pie Dieva”).

Ir Latvijā kāds visai interesants laikraksts ar ne mazāk interesantu nosaukumu „DDD”. Tiesa, šis nosaukums – abreviatūra nebūt neietver sevī savulaik katrā latviešu ģimenē tik saprotamos un tuvos vārdus: Dievs, Daba, Darbs.
Rit 21.gadsimts un Latvijas Nacionālās Frontes laikraksts latviešu nākotnei „DDD” aicina visus latviešu patriotus uz pēdējo un izšķirošo kauju, proti: Latvijas deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju. Tieši pēdējais punkts, t.i. deboļševizācija, man šķita tā vērts, lai pie tā pakavētos ilgāk.
Kā zināms, LNF priekšsēdētājs ir ilggadējais „Dzīvās Ētikas” popularizētājs latviešu sabiedrībā Aivars Garda. Zināmās aprindās un, šķiet, arī paša acīs viņš šobrīd ir tāds kā tautas varonis, vadonis un taisnīguma atjaunotājs. Bet, vai cenšoties panākt Latvijas „deboļševizāciju”, A.Garda kā „Dzīvās Ētikas” adepts nenonāk pretrunā ar paša pārstāvēto mācību? Lai cik tas arī nebūtu paradoksāli, bet, rūpīgāk iepazīstoties ar „Dzīvo Ētiku” (Maskavas Garīgās Akadēmijas profesors un diakons Andrejs Kurajevs to uzskata par reliģiju), nonākam pie secinājuma, ka tieši viņš (A.Garda) ir galvenais Latvijas boļševiks!!!
Vispirms pāris citātu, kas ilustrē „Dzīvās Ētikas” radniecību ar komunistisko ideoloģiju. Lūk, vērtējums, ko Rērihi deva boļševiku valdīšanas pirmajiem gadiem:
„…Jūs daudz ko esat sākuši darīt pareizi. Jūs saīsināt valodu. Jūs esat sākuši vērtību pārvērtēšanu. Jūs atceļat pārmantojamību. Jūs atceļat dievnamus un atzīstat īsteno mācību. Vai redzat, cik daudz mums ir kopīgā, – ir jābūt īpaši stulbam, lai domātu, ka šie ceļi ir savstarpēji pretrunīgi” (Община, 143).
…”Ļeņins kalpoja Evolūcijai un tāpēc viņam vajadzēja iet pa visaugstāko ceļu – izmantojot visus un visu, lai sasniegtu Visaugstāko mērķi – Revolūcijas uzvaru Krievijā”(Знамя Мира. 1993, №7-8).
Īsus, taču daiļrunīgus Šambalas valdnieku citātus savā grāmatā ir apkopojis arī bijušais jogs Jānis Kalniņš. Lūk, spilgtākie:
…”Ļeņina sirds dzīvoja ar tautas varoņdarbu. Viņam nebija baiļu un vārds „baidos” netika atrasts viņa vārdu krājumā. Ar savu piemēru viņš gaiši iededza gaismu. Graujot viņš veidoja tautas apziņu.”
… „Ļeņina parādīšanos pieņemiet kā Kosmosa atsaucību.”…
…”Kā Ļeņina skolnieki skatieties ar ērgļa acīm un lauvas lēcienā iegūstiet nolemto varu.”…
… „Tas, kurš vēlas sevi ziedot patiesam komunismam, rīkojas saskaņā ar dižās matērijas pamatiem.”…
Tiem, kuri „Dzīvo Ētiku” grib iepazīt pamatīgāk un vēl nav aizmirsuši krievu valodu, bez jau augstākminētās J.Kalniņa grāmatas latviešu valodā, gribētos ieteikt diakona A.Kurajeva dziļo pētījumu divos sējumos „Сатанизм для интеллигенции”. Ar to pilnīgi pietiks, lai saprastu, ka šīs mācības sekotāji nebūt nav kaut kādi kristietības turpinātāji vai visu pasaules reliģiju sintezētāji, bet gan viltīgi nomaskētas okulti-antikristīgas reliģiskas sektas locekļi ar ambicioziem revolucionāriem mērķiem. Galvenais no tiem – Jaunā jeb Ūdensvīra Laikmeta tuvināšana. Ir vairāk nekā pārliecinoši pierādījumi, ka šā kāri gaidītā „Ūdensvīra Laikmeta” politiskais nosaukums varētu būt „Vispasaules Padomju Sociālistiskā Republika”, jo 1992.gadā, izveidojot PSRS, tika pasludināts, ka tas ir tikai pirmais solis ceļā uz vispasaules revolūciju!
Bet nu ir pēdējais brīdis citēt arī paša A.Gardas izteikumus. Lūk, kādu nākotni Latvijas bagātniekiem prognozē LNF priekšsēdētājs: „… radikālas pārmaiņas sāksies uzreiz visā pasaulē, un nevienam nebūs kur sprukt. Lai neviens nelolo cerības, ka viss var notikt tikai Latvijā, ka šeit viss kļūs tīrs, bet ārējā pasaule pa vecam paliks netīra. Nē, tas nav iespējams. Pārmaiņas notiks visā pasaulē un uzreiz. Ja šie bagātnieciņi nebūs tam gatavi, tad lai vaino paši sevi – viņiem nebūs kur sprukt. Visas viņu kāri sakrātās bagātības aizies bojā vai arī tiks nacionalizētas un atdotas tautai.” („DDD” Nr.8 (160) „Tribunāls var paglābt no stihiskām pakāršanām”).
Bagātnieki gan nav vienīgie, pret kuriem tiek vērsts „īsteno patriotu” naids. Pašā uzbrukuma smailē ir tā dēvētie „nodevēji”, pie kuriem, kā var saprast no „DDD” publikācijām, pieder arī liela daļa Saeimas deputātu un valdības ministru. Arī viņu perspektīvas ir neapskaužamas „… – vai nu satrakotā tauta pakārs nodevējus pie tuvējiem stabiem, vai pieliks pie sienas un nošaus, kā tas ir bijis visās revolūcijās…” (turpat).
Interesanti, ka A.Gardas revolucionāri – boļševistiskais patoss un gaidas sakņojas dažādām ļaužu grupām autoritatīvos un tālab arī ambivalentos rakstu avotos: „… konkrētā brīdī visā pasaulē sāksies notikumi, milzīgas pārmaiņas, par kurām jau pirms divtūkstoš gadiem runāja Kristus un par kurām vēsta arī „Slepenā Doktrīna” un Dzīvā Ētika”… (turpat).
Kaut arī „Slepeno Doktrīnu” un „Dzīvās Ētikas” mantojumu neesmu iepazinis diez cik rūpīgi, tomēr varu pilnīgi droši apgalvot, ka šajās mācībās atrodamie pravietojumi un attiecīgie pirms divtūkstoš gadiem sacītie Kristus vārdi, kaut arī runā par vienu un to pašu, taču atrodas pretējās frontes pusēs. Tā saucamo „Ūdensvīra Laikmetu”, pēc kā tik ļoti ilgojas rērihieši un daudzi citi „jaunā garīguma” cienītāji, Kristus ir raksturojis ar šādiem vārdiem: „Jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek, bet tas nav vēl gals. Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce daudzās vietās. Bet tas viss būs lielo bēdu iesākums.
Tad tie jūs nodos mokās un nonāvēs, un jūs būsit ienīsti no visām tautām mana vārda dēļ. Un daudzi apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru ienīdīs. Un daudzi viltus pravieši celsies un daudzus pievils. Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts. Un Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mt.24,6-14).
Jēzus runā tieši par to laiku, kad zinātnes, filozofijas un reliģijas sintezētāji un „īstenie patrioti” latviešu tautas dzīves telpu – Latvijas teritoriju grasās piepildīt ar „visu varonīgo, cildeno, skaisto, drosmīgo, bezbailīgo, reizē no savas tautas vidus izskaužot visu ļauno, slimo, vārgo, bailīgo, gļēvo, nodevīgo” („DDD”, Nr.15, 2007.g.). Lomu sadalījums ir skaidrs: kristieši – upuri, „Dzīvās Ētikas” sekotāji – bendes.
Arī diakons A.Kurajevs savā jau 1997.gadā iznākušajā grāmatā bez ilūzijām raugās uz „Jaunā Laikmeta” tuvošanos: „Tagad es jau varu pateikt: mans skarbums attieksmē pret rērihismu ir saistīts ne tik vien ar to, ka man ir sāpīgi vērot, kā tūkstošiem manu laikabiedru tiek pieviltas un sakropļotas dvēseles. Es zinu, ka teosofu mācekļi manas ticības pārstāvjus slepkavos.” („Сатанизм для интеллигенции”, 1.sējums, 363.lpp.).
Ikvienam, kurš šodien nav zaudējis spēju raudzīties reāli uz lietām, ir skaidrs, ka mēs esam ļoti tuvu pienākuši tam vēsturiski-eshatoloģiskajam periodam, ko kristieši pazīst kā apokalipsi, bet pieviltie „jaunā garīguma” pārstāvji kā tuvojošos „Ūdensvīra Laikmetu.” Mēs visi redzam kā netaisnība mūsu valstī iet vairumā un kā izdziest mīlestība. Un, lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet pirmie, kas mīlestību zaudē, ir nāves sodus dāsni piešķirt sākušie tā dēvētie nacionālpatrioti…!
Lūk, kā mūsu laikus turpat vai pirms divtūkstoš gadiem pravietiski raksturoja sv.apustulis Pāvils:
„… pastarajās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, labā nīdēji, neganti, nemīļi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nodevēji, pārsteidzīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami;…”(2.Tim. 3,1-5).
Ne mazāk kodolīgi un lakoniski apustulis izsakās par tām eksotiskajām okultajām mācībām, kurās kā purvā šodien iestiguši tūkstošiem mūsu tautiešu:
… „Gars saka skaidri, ka nākamos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām…” (1.Tim. 4,1). Ievērojamu vietu šajā ezoteriskajā slīkšņā ieņem arī šeit iztirzājamā „Dzīvā Ētika” jeb „Agni Joga”.
Diemžēl lielākai sabiedrības daļai ir visai miglains priekšstats par šo mācību. Tas tad laikam arī ir galvenais iemesls, kālab šī dvēseli kropļojošā, sātaniskā doktrīna ir nonākusi arī Latvijas skolās. J.Kalniņš savā grāmatā min gadījumu, ka Rīgā skolēni pat esot rakstījuši sacerējumu par „Dzīvās Ētikas” tēmām.
Domāju, ka tas nevainīgais, bet maldīgais stereotips par Rērihiem, ko pagājušā gadsimta 90-tajos gados, pētot sabiedrības informētības līmeni Krievijā, ir izkristalizējis diakons A.Kurajevs nav svešs arī trešās tūkstošgades sākumā Latvijā. Lūk, kādos vārdos to ietērpis diakons Andrejs:
„Jā, bija tādi mākslinieki. Viņi mēdza ceļot uz Indiju. Un tur, vai nu Tibetā vai Šambalā tie tikās ar svētajiem vientuļniekiem un viedajiem – mahātmām. Viņi mācīja garīgumu, rakstīja par skaistumu, par to, ka kultūra glābs pasauli. Viņi aicināja uz iecietību un cieņas pilnu attieksmi pret visām reliģijām. Rērihi sludināja šo reliģiju vienotību. Un vispār, mācīja dzīvot harmonijā ar dabu un Kosmosu” („Сатанизм для интеллигенции”, 5.lpp.).
Šādu vieglprātīgu, virspusēju attieksmi dažs labs ir paspējis veikli izmantot. Vai gan savādāk deboļševizācijas lozungu pacēlušā A.Gardas un LNF izdotās avīzes „DDD” piekritēju vidū varētu atrast gan tehniskās, gan mākslinieciskās inteliģences pārstāvjus, gan kristiešus un pat vienu otru svētkalpotāju?
Ir taisnība A.Kurajevam, ka to cilvēku, kas kaut ko dzirdējuši par „Dzīvo Ētiku” ir daudz; netrūkst arī tādu, kas ir sākuši šos darbus lasīt, taču tikai retais ir iedziļinājies tādā mērā, lai tos izlasītu līdz galam un nonāktu no skaidrības. Tiesa, Latvijā šīs sātaniskās doktrīnas pieviltajiem ļautiņiem ir zināms attaisnojums, jo no latviskās redakcijas ar gudru ziņu ir izņemti tie „Baltās brālības” izteicieni, kas cildināja daudzo miljonu bendi Mahātmu (dižo dvēseli) Ļeņinu.
Tā nu sanāk, ka cīnoties par Latvijas deboļševizāciju, A.Garda vazā aiz deguna visus savus sekotājus Latvijas Nacionālajā Frontē, jo „Dzīvās Ētikas” galvenais mērķis sociālajā jomā taču ir pilnīgi pretējs – panākt boļševiku uzvaru visā pasaulē! Domāju, ka lielākā šo ļaužu daļa neko no „Dzīvās Ētikas” darbiem nav lasījuši, bet, ja kāds arī ko lasījis, tad nez vai līdz galam izpratis. Šķiet, ka A.Gardas harizma slēpjas tieši konsekventajā latviskuma daudzināšanā, alkās pēc taisnīguma un noslēpumainajā Šambaliski-himalajiskajā garīgumā. Cik zināms, paši rērihieši, t.i. Latvijas Rēriha Biedrības locekļi dēļ A.Gardas darbošanās politikā no viņa ir norobežojušies. Lai arī LNF priekšsēdētājs politikai pietuvinātā sfērā darbojas jau ilgāku laiku, viņa izpratne atsevišķos jautājumos ir, maigi izsakoties, iluzora. Lūk, ko viņš teicis avīzei „DDD” sniegtajā intervijā: „… čečeni izdzina visus okupantus un ar savu attieksmi nepieļauj to atgriešanos. Tur vairs nav palicis neviena okupanta, un Krievija dod Čečenijai naudu, lai tikai tā nekarotu. To čečeni panāca, parādot milzīgu drosmi, un tādiem varoņiem jākļūst arī mums.” („DDD”, Nr.11(163), 2008.g.)
Bet, nu gan gribu vērst A.Gardas pielūdzēju uzmanību uz to, kā nacionālo jautājumu risina viņu līdera popularizētā „Dzīvā Ētika”:
„Visas tautības tiek izdzēstas un atceltas”(Община, 93).
„Pirmām kārtām aizmirstiet visas nācijas… asins, kas tek ir viena, un ārējā pasaule vairs netiks sadalīta sākotnējo formāciju rasēs. Tālab Maitreijas laikmeta karogs ir sarkans”(Община, 71).
„Tautas slīgst tumsonībā, tās klāj smirdoņa un pretīgi kukaiņi. Kurš gan no viņu senajiem aizspriedumiem ir apraudāšanas vērts? Lādi ar visiem kukaiņiem ir jāsadedzina! ”(Община, 141). Te būtu vērts atcerēties, ka tāds pazīstams rērihietis kā Latvijā dzīvojošais A.Klizovskis par vienu no Rietumu pasaules aizspriedumiem uzskatīja ticību Kristum kā Vienpiedzimušam Dieva Dēlam («Основы миропонимания новой эпохи», 1.sēj., 304.lpp).
Ko latviešu patrioti darīs pēc tam, kad tiem būs kļuvis skaidrs, ka „Dzīvā Ētika” patiesībā ir dziļi internacionāla, kreisa, kosmopolītiska mācība? Vai tie, līdzīgi Latvijas Rēriha Biedrībai spēs distancēties no sava līdera?
Ja šie cilvēki tik viegli ļauj sevi piekrāpt, tad ko gan tie darīs, kad uz skatuves uzkāps pats antikrists? Atšķirībā no sava ne tik veiksmīgā apustuļa (kristiešu vairums taču A.Gardam neseko!) antikrists „atnāks tādā veidolā, lai pieviltu visus, atnāks pazemīgs, lēnprātīgs, nepatiesības nīdējs, kā viņš pats par sevi teiks, elku noliedzējs, labsirdīgs, nabagus mīlošs, augstākā pakāpē tīkams, pastāvīgs, pret visiem maigs…”(Sirdsskaidrā Efraima Sīrieša [4.gs] pravietojums no brošūras „Beigas”, 1999.g., 28.lpp.).
Vai latviešu tautas patrioti spēs viņu atpazīt?

15.08.2008.

Niklāvs Salmiņš

Admins
Niklāvs Salmiņš ir gribējis pārgudri kaut ko pasacīt, bet sanākusi vēl lielāka putra kā Gardam.
Garda nav nekāds rērihietis, bet gan Brīvmūrnieks, kurš DZĪVĀS ĒTIKAS aizsegā veic savu melno darbu.
Brīvmūrnieks ir nekas cits, kā Ciānas Gudro Protokolu īstenotājs dzīvē.
Nevajag arī demonizēt Rērihu.
Viņš centās izveidot tumsonīgai krievu tautai jaunu reliģiju, kas apgaismotu šos tumsoņus.
Viņš noticēka Ļeņina komunistiskajām idejām, kuras skan brīnišķīgi.
Rērihs bija krievu nacionālists- šovinists, bet ne sātanists.

Os saka:

Par “raksta” faktisku žīdisma propogandu,kas ir VELNA dvasa un doma,slavinat kulta židu kristu,ka pravieti,objektiva atbilde ir atrodama “krievu dievu sitiens” gramata,kas ir atrodama net.saita aisbergs.

Viktors saka:

Esmu nacionālists, antisemīts, mācos devītajā klasē un redzot milzīgos faktu sagrozijumus vēstures grāmatā – nelabi metas! Klausoties šo runu dzirdu patiesus,bet skarbus vārdus. Žēl, ka pat skolā māca puspatiesību un melus. Es to nesecinu tikai no šīs runas, bet arī no citas vēstures literatūras. Skolā māca cik slikts ir nacionālisms un rasisms, bet kā man latvietim nebūt nacionālistiskam, nedomāt par savas tautas nākotni? Rasistiskam pret krieviem un žīdiem, kas ir nodarijuši milzu postu latviešu tautai?