Pārmaiņas. Vasīlija Mitrohina arhīvs(atmiņas atsvaidzināšanai)

Vasīlija Mitrohina arhīvs.
(atmiņas atsvaidzināšanai)

Vasīlija Mitrohina arhīvs ir viens no dramatiskākajiem un apjomīgākajiem aukstā kara avotiem. Bijušais PSRS VDK Pirmās galvenās pārvaldes (ārzemju izlūkošana) arhīva pārzinis gadu desmitiem slepus norakstīja dokumentus, kurus 1992. gadā nodeva Lielbritānijas izlūkdienestam MI6. [1] (https://en.wikipedia.org/wiki/Mitrokhin_Archive), [2] (https://archives.chu.cam.ac.uk/collections/mitrokhin/)
Zīmīgi, ka pats arhīva izvešanas ceļš ir tieši saistīts ar Baltiju. 1992. gadā Mitrohins ar vilcienu ieradās tikko neatkarību atguvušajā Rīgā un vispirms vērsās ASV vēstniecībā, kur viņam neticēja. Pēc tam viņš devās uz Lielbritānijas vēstniecību Rīgā, kur diplomāti un izlūkdienests uzreiz saprata materiālu milzīgo vērtību, noorganizējot viņa un sešu čemodānu ar dokumentiem slepenu evakuāciju uz Londonu. [1] (https://spoki.lv/vesture/Mitrohina-arhivs/724502), [2] (https://en.wikipedia.org/wiki/Mitrokhin_Archive), [3] (https://archives.chu.cam.ac.uk/collections/mitrokhin/)
Mitrohina dokumentos Baltijas reģions parādās vairākos specifiskos kontekstos, atsedzot VDK operāciju mehānismus:

1. Baltijas trimdas infiltrācija un šķelšana

Tā kā VDK Pirmā galvenā pārvalde nodarbojās ar ārvalstu izlūkošanu, liela daļa Baltijas materiālu arhīvā attiecas uz cīņu pret igauņu, latviešu un lietuviešu trimdas organizācijām Rietumos (ASV, Kanādā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā).
• Aģentu tīkli trimdā: Dokumentos fiksēts, kā VDK vervēja un iesūtīja aģentus trimdas kopienās. Viņu uzdevums bija ziņot par politiskajām aktivitātēm, kas pieprasīja Baltijas valstu neatkarības atzīšanu.
• Operācija “Astoņkājis” (un līdzīgas): Aprakstītas psiholoģiskā kara un dezinformācijas kampaņas. VDK mērķtiecīgi sēja savstarpējas aizdomas trimdinieku vidū, izplatot viltus ziņas, ka aktīvākie organizāciju biedri patiesībā ir padomju aģenti, tādējādi paralizējot trimdas politisko spēku.

2. Disidentu un baznīcas kontrole Baltijā

Arhīvs atklāj, cik stingri Maskava caur vietējām VDK komitejām Tallinā, Rīgā un Viļņā uzraudzīja iekšējos procesus:
• Lietuvas katoļu baznīca: Tā kā Lietuvā katoļu baznīca bija galvenais nacionālās pretošanās un disidentisma balsts (tostarp neoficiālā izdevuma “Lietuvas Katoļu Baznīcas Hronika” izdošana), Mitrohina dokumenti satur detalizētas atskaites par operācijām pret lietuviešu priesteriem, baznīcu infiltrāciju un mēģinājumiem kompromitēt garīdzniekus.
• Kultūras un inteliģences izsekošana: Dokumentos minētas metodes, kā Baltijas republiku rakstnieku, mākslinieku un akadēmiķu aprindās tika uzturēts aģentu tīkls, lai laikus apspiestu jebkādas “buržuāziskā nacionālisma” izpausmes.

3. Rietumu specdienestu “mānīšana” (Dezinformācija)

Pēc Otrā pasaules kara Rietumu izlūkdienesti (pamatā Lielbritānijas MI6 un ASV CIP) mēģināja iesūtīt Baltijā savus aģentus un atbalstīt nacionālos partizānus (“Meža brāļus”). Mitrohina arhīvs apstiprina to, cik meistarīgi VDK pārņēma kontroli pār šiem kanāliem:
• VDK izveidoja fiktīvas pretošanās grupas (operācijas, kuras vadīja tādi čekas virsnieki kā Jānis Lūkins Latvijā).
• Rietumu dienesti gadiem ilgi sūtīja naudu, ieročus un aģentus tieši VDK lamatās. Mitrohina piezīmēs dokumentēta šo spēļu operatīvā puse un tas, kā šīs viltus operācijas palīdzēja pilnībā likvidēt reālo nacionālo pretošanās kustību Baltijā.

4. Zinātniski tehniskā izlūkošana caur Baltijas ostām un institūtiem

Baltija (īpaši Rīga un Tallina) kalpoja kā logs uz Rietumiem ne tikai tūrismam, bet arī VDK ekonomiskajai spiegošanai.
• Zinātnieki un inženieri no Baltijas PSR zinātniskajām iestādēm, kuri devās ārzemju komandējumos vai piedalījās starptautiskās izstādēs, tika instruēti un izmantoti, lai zagtu Rietumu tehnoloģijas un patentus (tā dēvētā VDK “T” līnija). Mitrohina arhīvā ir saraksti ar tehnoloģiskajiem ieguvumiem, ko PSRS militāri rūpnieciskais komplekss guva no šādas spiegošanas.
Šobrīd pilnie Vasīlija Mitrohina dokumentu sējumi un viņa oriģinālās ar roku rakstītās piezīmes glabājas Čērčila arhīvu centrā (Kembridžā, Lielbritānijā) un ir pieejami pētniekiem, kalpojot kā akadēmisks papildinājums tiem VDK dokumentiem, kas palika Baltijas valstu vietējos arhīvos pēc PSRS sabrukuma. [1] (https://kgb.arhivi.lv/), [2] (https://archives.chu.cam.ac.uk/collections/mitrokhin/), [3] (https://juristavards.lv/zurnals/274719-latvijas-psr-vdk-dokumentu-parnemsanas-process-latvija/)

P.S.
Sagatavots ar MI līdzdalību.

17.10.26